European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

C sērija


C/2025/321

13.1.2025

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(C/2025/321)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Madiran”

PDO-FR-A0687-AM03

Paziņojuma datums: 21.10.2024.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas “Apgabali un zonas, kurās tiek veiktas dažādas darbības” 1. punkts “Ģeogrāfiskais apgabals” tiek grozīts, atsaucoties uz administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru, kurā valsts līmenī ir atzīts un noteikts pašvaldību saraksts sadalījumā pa departamentiem.

Vienotais dokuments tiek papildināts ar šo atsauci punktā “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals”.

I nodaļas IV iedaļas “Apgabali un zonas, kurās tiek veiktas dažādas darbības” 2. punkts “Noteiktais zemesgabalu apgabals” tiek grozīts, iekļaujot atsauci uz iestādi, kas apstiprinājusi ražošanas zemesgabalu apgabalu. Šis redakcionālais grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Madiran

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

3.1.   Kombinētās nomenklatūras kods

—

22 – DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS

2204 – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto

4.   Vīna(-u) apraksts

ĪSS APRAKSTS

Tie ir nedzirkstošie sausie sarkanvīni, kas ražoti galvenokārt no šķirnes “Tannat N” kopā ar šķirnēm “Cabernet franc N”, “Cabernet Sauvignon N” un “Fer N”. Vinifikācijas paņēmieni un kopšanas ilgums ir tāds, ka tanīni kļūst maigāki un iegūst līdzsvarotu struktūru. No šo šķirņu kupāžas iegūst tanīniem bagātus izteiktas krāsas vīnus ar labu uzglabāšanas potenciālu un kompleksu aromāta profilu, kam raksturīgas sarkano un melno ogu nianses, kuras laika gaitā pārtop cukurā konservētus augļus atgādinošā un pikantā aromātā.

Vīniem ir šādas īpašības:

1.

minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija (MDST) ir 11,5 %;

2.

kopējā spirta tilpumkoncentrācija pēc bagātināšanas nepārsniedz 14 %;

3.

ābolskābes saturs nepārsniedz 0,4 g/l;

4.

fermentējamo cukuru saturs nepārsniedz 3 g/l, ja MDST ir mazāka par 14 %;

5.

fermentējamo cukuru saturs nepārsniedz 4 g/l, ja MDST ir lielāka par 14 %;

6.

modificētā krāsas intensitāte (ar spektrofotometriju izmērītais optiskais blīvums (OB): OB 420 nm + OB 520 nm + OB 620 nm) kopšanas laika beigās ir vismaz 12.

Pārējie analītiskie standartparametri ir saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Vispārīgie analītiskie parametri

—

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): 14

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru):

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): —

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   Vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

—

Novāktās vīnogas noteikti jāatdala no ķekara.

—

Nepārtrauktas darbības spiežu izmantošana ir aizliegta.

—

Ir atļauti reduktīvi bagātināšanas paņēmieni (RBP) ar noteikumu, ka koncentrācijas līmenis nepārsniedz 10 %.

—

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 14 %.

Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā [Code rural et de la pêche maritime].

2.   Stādījumu biezība

Audzēšanas prakse

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru, bet rindstarpu platums nedrīkst pārsniegt 2,50 metrus, savukārt attālums starp vienas un tās pašas rindas vīnkokiem ir vismaz 0,80 metri.

Šie noteikumi neattiecas uz vīnogulājiem, kas iestādīti zemesgabalos uz terasēm, – tiem piemēro tikai noteikumu, ka atstatums starp vienas un tās pašas rindas vīnkokiem ir vismaz 0,80 metri.

3.   Vīnkoku apgriešana

Audzēšanas prakse

Vīnkokus apgriež īsi (Ruajā [Royat] kordona formā) vai pēc Gijo [Guyot] vienpleca vai divplecu metodes, atstājot ne vairāk kā 15 vīnstīgu pumpurus uz vīnkoku.

Konkrētā gada augļzaru skaits uz vienu vīnkoku pēc ziedēšanas (Lorenca 23. fenoloģiskajā attīstības stadijā) ir ne vairāk kā:

—

10 – šķirnei “Tannat N”,

—

12 – sekundārajām šķirnēm.

4.   Apūdeņošana

Audzēšanas prakse

Apūdeņošana var tikt atļauta.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.

 

60 hektolitri no hektāra.

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija un vīnu gatavošana un kopšana tiek nodrošināta ģeogrāfiskajā apgabalā, kura robežās dienā, kad kompetentā valsts komiteja apstiprinājusi šo specifikāciju, ietilpa šādu pašvaldību teritorija, pamatojoties uz 2023. gada administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru:

—

Žēras [Gers] departamentā: Maumusson-Laguian, Riscle (tikai bijušās Cannet pašvaldības teritorija) un Viella,

—

Augšpireneju [Hautes-Pyrénées] departamentā: Castelnau-Rivière-Basse, Hagedet, Lascazères, Madiran, Saint-Lanne un Soublecause,

—

Atlantijas Pireneju [Pyrénées-Atlantiques] departamentā: Arricau-Bordes, Arrosès, Aubous, Aurions-Idernes, Aydie, Bétracq, Burosse-Mendousse, Cadillon, Castetpugon, Castillon (Lembeye kantons), Conchez-de-Béarn, Corbère-Abères, Crouseilles, Diusse, Escurès, Gayon, Lasserre, Lembeye, Mascaraàs-Haron, Moncaup, Moncla, Monpezat, Mont-Disse, Portet, Saint-Jean-Poudge, Séméacq-Blachon, Tadousse-Ussau un Vialer.

7.   Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Cabernet franc N”

“Cabernet Sauvignon N”

“Fer N” – “Fer Servadou”, “Braucol”, “Mansois”, “Pinenc”

“Tannat N”

8.   Saiknes apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas uz dienvidiem un rietumiem no Adūras [Adour], Pireneju dienvidu pakājē. To veido pakalniem bagāta teritorija. Tajā ietilpst 37 pašvaldību teritorijas, kas atrodas 3 departamentos.

Visā apgabalā valda samērā viendabīgs, maigs un diezgan mitrs klimats. Vasaras beigās un rudenī bieži pūš silts un sauss dienvidvējš – fēns.

Madirānas reģiona [Madirannais] grēdas būtībā sastāv no molasēm, ko lielākoties veido merģelis un daži kaļķakmens slāņi. Pāri šīm molasēm ir nogulsnējies mālu un grants sajaukums, ko pārklāj aluviāla oļu kārta, kura patlaban atrodas virspusē. Šie veidojumi visu kvartāru tika erodēti, kā rezultātā izveidojās piecas grēdas, ko atdala asimetriskas ielejas. Stāvajās, uz rietumiem vērstajās nogāzēs ir redzamas molases ar kaļķakmens slāņiem. Uz austrumiem vērstās, lēzenās nogāzes klāj eolie putekļi, kas sajaukušies ar apakšā esošajiem nogulumiem. Šo nogāžu augsnes var iedalīt divos lielos tipos: mālaina kaļķakmens augsnēs un lesivētās augsnēs.

Madirānas klostera arhīvi apstiprina, ka XIII gadsimta sākumā vīnogulāji šajā apgabalā bija sastopami it visur.

XV gadsimtā sākās pastāvīga tirdzniecība ar Bigoru [Bigorre] un Pirenejiem.

Šā konkrētā tirgus atvēršana koncentrētu un tanīniem bagātu sarkanvīnu ar lielu glabāšanas potenciālu tirdzniecībai ietekmēja vīnkopju praksi. Lai iegūtu šo produktu, kas Madirānai nesa slavu, kupāžā par pamatu tika izmantota šķirne “Tannat N”.

XVI un XVII gadsimta notariālie reģistri liecina, ka sarkanogu vīnogulāju audzēšanas veids, kas tolaik garantēja produkta kvalitāti, bija tuvs mūsdienās izmantotajam.

XVII gadsimtā tika atvērts jauns Madirānas reģiona sarkanvīnu tirgus – tos pārdeva eksportam uz Francijas Antiļām.

Šo divu lielo tirgu – Pireneju un Antiļu – dēļ ražošana tika orientēta uz koncentrētiem un tanīniem bagātiem izteiktas krāsas vīniem ar lielu glabāšanas potenciālu.

XVIII un XIX gadsimtā sarkanvīni tika pārdoti ar nosaukumu “Madiran”, kas pirmo reizi minēts 1744. gadā, un ieguva spēcīgu reputāciju.

XVIII gadsimta beigās vīndārzu platības bija sasniegušas 5 000 ha.

Kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Madiran” tika atzīts ar 1948. gada dekrētu.

XX gadsimtā vīndārzu platība strauji saruka. No XX gadsimta 80. gadu sākuma līdz mūsdienām vīndārzu platība atkal pieauga, sasniedzot 1 300 ha, un no tajos novāktajām vīnogām vīnu gandrīz vienādā apjomā dara gan privātas vīna darītavas, gan kooperatīvi.

Šķirne “Tannat N” ir spēcīga, diezgan vēlīna un uzņēmīga pret pelēko puvi, tomēr, pateicoties apgabalā valdošajiem klimatiskajiem apstākļiem, ogas nogatavojas bez problēmām. Proti, pakalnu nogāzes rada labvēlīgus reljefa un klimata apstākļus, jo ļauj aizplūst liekajam lietusūdenim un, ja nogāzes ir piemēroti orientētas, nodrošina vairāk saules gaismas un augstāku temperatūru, tādējādi veicinot ražas nogatavošanos. Šā reģiona ainava augsnes un reljefa formu lielās daudzveidības dēļ ir neviendabīga, tāpēc te ir izveidojies sadrumstalots vīnkopības reģions, vīnkopjiem izvēloties tos zemes gabalus, kas nodrošina veselīgus, vīnogu nobriedināšanai vislabāk piemērotus apstākļus. Šāda veida zemesgabali (nogāzes, kurām ir labs vērsums un kurās augsnes ir diezgan labi drenētas un bieži vien akmeņainas) veido ražošanas zemesgabalu apgabalu.

Audzētāji ir apguvuši paņēmienus, kā pārvaldīt un optimizēt savu šķirņu tanīnu potenciālu, – viņi cenšas panākt vīnogu fenolisko gatavību un pielāgo raudzēšanu uz mizām tanīnu kvalitātei un kvantitātei. Viņi kupažē un kopj vīnus, raugoties, lai nezustu to glabāšanas potenciāls un vīnogu aromāti.

Labi strukturēto, tanīniem bagāto un spēcīgo Madirānas vīnu reputācija ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. To reputācija ir ievērojami augusi un vērsusies plašumā kopš XX gadsimta sākuma, bet jo īpaši kopš XX gadsimta 80. gadiem, pateicoties vīnkopju centieniem, kuru rezultātā saražotie vīni joprojām ir tanīniem bagāti, bet tanīni ir maigāki un izsmalcinātāki.

Šiem tanīniem bagātajiem intensīvas krāsas sarkanvīniem ir tāda struktūra, kas nodrošina labu glabāšanas potenciālu. To aromāta profilā, kam bieži raksturīgas sarkano un melno ogu nianses, ar laiku parasti sāk dominēt kompleksi cukurā konservētu augļu un garšvielu aromāti. Tanīni, kas lielākoties ir ļoti izteikti, pēc kopšanas kļūst maigāki, piešķirot vīniem līdzsvarotu struktūru.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Mazāka vai lielāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu ar nosacījumu, ka:

—

ar to apzīmē kadastrā reģistrētu nosauktu vietu [lieu-dit],

—

šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Ar šo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt lielākas ģeogrāfiskās vienības – Sud-Ouest – nosaukumu.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas saskaņā ar atkāpi noteikts vinifikācijai un vīnu gatavošanai un kopšanai, veido šādu Žēras departamenta pašvaldību teritorija: Labarthète, Riscle un Saint-Mont.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-986187c9-c1e0-48f7-9d84-2641e63dea15


(1)   OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/321/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)