|
15.9.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 371/134 |
P9_TA(2020)0194
Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes *
Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2020)0070 – C9-0079/2020 – 2020/0030(NLE))
(Apspriešanās)
(2021/C 371/26)
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2020)0070), |
|
— |
ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9-0079/2020), |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 82. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A9-0124/2020), |
|
1. |
apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; |
|
2. |
aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu; |
|
3. |
aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā; |
|
4. |
prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; |
|
5. |
uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai. |
Grozījums Nr. 1
Lēmuma priekšlikums
1. apsvērums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
||||
|
|
Grozījums Nr. 2
Lēmuma priekšlikums
2. apsvērums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
||||
|
|
Grozījums Nr. 3
Lēmuma priekšlikums
3. apsvērums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
||||
|
|
Grozījums Nr. 4
Lēmuma priekšlikums
4. apsvērums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
||||
|
|
Grozījums Nr. 5
Lēmuma priekšlikums
5. apsvērums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
||||
|
|
Grozījums Nr. 6
Lēmuma priekšlikums
6. apsvērums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
||||
|
|
Grozījums Nr. 37
Lēmuma priekšlikums
7. apsvērums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
||||
|
|
Grozījums Nr. 8
Lēmuma priekšlikums
8. apsvērums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
||||
|
|
Grozījums Nr. 9
Lēmuma priekšlikums
9. apsvērums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
||||
|
|
Grozījums Nr. 10
Lēmuma priekšlikums
10. apsvērums
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
||||
|
|
Grozījums Nr. 11
Lēmuma priekšlikums
2. pants – 1.a daļa (jauna)
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Pielikumā izklāstītās pamatnostādnes tiek pārskatītas ne vēlāk kā gadu pēc to pieņemšanas, lai ņemtu vērā Covid-19 krīzi un tās ietekmi uz sociālo jomu un nodarbinātību un lai labāk reaģētu uz līdzīgām krīzēm nākotnē. Lai stiprinātu demokrātisku lēmumu pieņemšanu, Izaugsmes un nodarbinātības integrēto pamatnostādņu noteikšanā uz vienlīdzīgiem pamatiem ar Padomi tiek iesaistīts Eiropas Parlaments. |
Grozījums Nr. 12
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 5. pamatnostādne – 1. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina ilgtspējīga sociālā tirgus ekonomika un jāatvieglo un jāatbalsta ieguldījumi kvalitatīvu darbvietu radīšanā . Šajā nolūkā tām būtu jāmazina šķēršļi , ar kuriem uzņēmumi saskaras , pieņemot darbā cilvēkus , jāveicina atbildīga uzņēmējdarbība un patiesa pašnodarbinātība un jo īpaši jāatbalsta mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu izveide un izaugsme, arī nodrošinot piekļuvi finansējumam . Dalībvalstīm būtu aktīvi jāsekmē sociālās ekonomikas attīstība, sociālā inovācija un sociālie uzņēmumi un jāveicina šīs inovatīvās nodarbinātības formas , radot kvalitatīvas darba iespējas un nodrošinot sociālos pabalstus vietējā līmenī. |
Dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina pilna kvalitatīva nodarbinātība, kas balstās uz spēcīgu ekonomiku. Atzīstot, ka valsts investīcijām ir izšķiroši svarīga loma darbvietu radīšanā, dalībvalstīm būtu jāvada spēcīgi un sistemātiski centieni publisko investīciju jomā un rūpīgi pārdomāta un vērienīga nodarbinātības politika, lai radītu darbvietas. Dalībvalstīm būtu jāpielāgo sava nodarbinātības politika un Savienības līmenī jākoordinē paraugprakses īstenošana attiecībā uz pagaidu pasākumiem, kas aizsargā visus darba ņēmējus un darba tirgus. Šādiem pasākumiem būtu jāietver darba samaksas subsīdijas; ienākumu atbalsts un bezdarbnieka pabalstu shēmu paplašināšana; apmaksāta slimības atvaļinājuma un aprūpētāja atvaļinājuma pagarināšana un tāldarba režīms. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta Eiropas uzņēmumu pāreja uz pašpietiekamības nodrošināšanu, jo īpaši aizsardzības līdzekļu un medicīniskā aprīkojuma jomā . Dalībvalstīm būtu jāpalielina atbalsts krīzes dēļ grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ar nosacījumu, ka tie saglabā visu savu personālu. Dalībvalstīm arī būtu jāapsver iespēja krīzes laikā apturēt darbinieku atlaišanu. Dalībvalstīm šādu pasākumu plānošanā un īstenošanā būtu jānodrošina sociālo partneru iesaiste. Šie pasākumi būtu jāsaglabā līdz brīdim , kad ir panākta pilnīga ekonomikas atveseļošana , un pēc tam to īstenošana būtu pakāpeniski jāpārtrauc. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai tiktu garantētas robežu slēgšanas rezultātā smagi skarto mobilo darba ņēmēju un pārrobežu darba ņēmēju tiesības un darbvietas. Dalībvalstīm būtu jāveicina atbildīga uzņēmējdarbība , tostarp sieviešu un jauniešu vidū, un patiesa pašnodarbinātība un jo īpaši jāatbalsta mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu izveide un izaugsme, tostarp nodrošinot tiem finansējuma pieejamību . Dalībvalstīm būtu aktīvi jāsekmē aprites un sociālās ekonomikas attīstība, jāatbalsta sociālā inovācija un sociālie uzņēmumi , jāstiprina to ilgtspēja un aktīvi jāatbalsta nodarbinātības veidi , kas rada kvalitatīva darba iespējas un sociālo labumu vietējā līmenī , jo īpaši stratēģiski svarīgos sektoros, kuriem piemīt liels izaugsmes potenciāls, piemēram, digitālajā un zaļās ekonomikas sektorā. Šajā sakarā būtu jāīsteno arī politikas, kas veicina jaunu darbvietu radīšanu, jo īpaši vispārējas nozīmes sabiedrisko vai privāto pakalpojumu jomā un jo īpaši bērnu aprūpes, veselības aprūpes un mājokļa jomā. |
Grozījums Nr. 13
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 5. pamatnostādne – 2. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Nodokļu slogs būtu jāpārorientē no darbaspēka uz citiem avotiem, kuri – ņemot vērā nodokļu sistēmas pārdales ietekmi – dod lielāku labumu nodarbinātībai un iekļaujošai izaugsmei, kā arī vienlaikus tas jāsalāgo ar klimata un vides politikas mērķiem, tai pašā laikā aizsargājot ienākumus , kas nodrošinās pienācīgu sociālo aizsardzību un izdevumus izaugsmes veicināšanai . |
Nodokļu uzlikšana būtu jāpārorientē no darbaspēka uz citiem avotiem, kur tai būs mazāk kaitējoša ietekme uz iekļaujošu izaugsmi, un vienlaikus būtu jānodrošina pilnīga saskaņošana ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un klimata un vides politikas mērķiem, kā noteikts Eiropas zaļajā kursā, šajā nolūkā palielinot nodokļu sistēmas pārdalošo ietekmi, tai pašā laikā aizsargājot ieņēmumus , kas nepieciešami atbilstošai sociālajai aizsardzībai un publiskajām investīcijām . |
Grozījums Nr. 14
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 5. pamatnostādne – 3. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstīm, kurās ir ieviesti mehānismi ar likumu paredzētas minimālās darba algas noteikšanai , būtu pārredzami un paredzami jānodrošina sociālo partneru pilnvērtīga iesaiste , kas ļautu adekvāti salāgot algas ar ražīguma izmaiņām un nodrošinātu taisnīgas algas pienācīgam dzīves līmenim , īpašu uzmanību veltot zemu un vidēju ienākumu grupām , lai veicinātu augšupēju konverģenci. Šajos mehānismos būtu jāņem vērā ekonomikas rādītāji reģionos un nozarēs. Lai noteiktu algas, dalībvalstīm būtu jāveicina sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas . Ievērojot valstu praksi, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem , izmantojot koplīgumus vai adekvātu likumā noteikto minimālo algu, būtu jānodrošina, ka visiem darba ņēmējiem ir tiesības uz pienācīgu un taisnīgu atalgojumu, ņemot vērā atalgojuma ietekmi uz konkurētspēju, darbvietu radīšanu un nodarbinātu personu nabadzību . |
Darbvietu radīšanā un nabadzības mazināšanā Savienībā joprojām liela nozīme ir politikām, saskaņā ar kurām taisnīga darba samaksa nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, tāpat kā politikām, kuru mērķis ir panākt algota darba savienojamību ar tiesībām uz valsts pabalstiem, kas kompensē šķēršļus, ar kuriem saskaras marginalizētas iedzīvotāju grupas. Dalībvalstīm, kurās ir ieviesti ar likumu noteikti minimālās darba algas mehānismi , būtu pārredzami un paredzami jānodrošina sociālo partneru pilnvērtīga iesaiste attiecīgajā darba algas noteikšanas procedūrā. Minimālās darba algas attīstībā būtu jāņem vērā ražīguma izmaiņas, lai cīnītos pret nestabilu nodarbinātību un nodarbinātu personu nabadzību , īpašu uzmanību veltot zemu un vidēju ienākumu grupām nolūkā veicināt augšupēju konverģenci. Šajos mehānismos būtu jāņem vērā katrai dalībvalstij specifiski nabadzības rādītāji un ekonomikas rādītāji reģionos un nozarēs. Dalībvalstīm būtu jāstiprina sociālais dialogs un jāveic pasākumi, lai paplašinātu darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērumu . Ievērojot valstu praksi un sociālo partneru autonomiju , dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jāizskauž uz vecumu vai dzimumu balstīta diskriminācija darba samaksas jomā un ar koplīgumu vai adekvātas likumā noteiktas minimālās algas palīdzību būtu jānodrošina, ka visiem darba ņēmējiem ir tiesības uz pienācīgu un taisnīgu atalgojumu, ņemot vērā šāda atalgojuma labvēlīgo ietekmi uz konkurētspēju, darbvietu radīšanu un nodarbinātu personu nabadzības mazināšanos . |
Grozījums Nr. 15
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 5. pamatnostādne – 3.a daļa (jauna)
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Dalībvalstis varēs lūgt palīdzību, pieprasot iespēju izmantot Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE). Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka finansiālā palīdzībā šajā sakarā tiek sniegta tikai uzņēmumiem, kas ievēro piemērojamos koplīgumus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka palīdzību saņemošie uzņēmumi atturas no akciju atpirkšanas vai dividenžu izmaksas akcionāriem un prēmiju izmaksas uzņēmumu vadītājiem un ka šie uzņēmumi nav reģistrēti nodokļu oāzēs. |
Grozījums Nr. 16
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 6. pamatnostādne – 1. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ņemot vērā tehnoloģisko un vidisko pārkārtošanos, kā arī demogrāfiskās pārmaiņas , dalībvalstīm būtu jāveicina ilgtspēja, ražīgums, nodarbināmība un cilvēkkapitāls , sekmējot attiecīgas zināšanas, prasmes un kompetences visā cilvēka mūža laikā un reaģējot uz pašreizējām un nākotnes darba tirgus vajadzībām . Lai nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību , arī profesionālo izglītību un apmācību , dalībvalstīm būtu arī jāpielāgo savas izglītības un apmācības sistēmas un tajās jāiegulda . Lai izglītības un apmācības sistēmās novērstu strukturālās nepilnības, uzlabotu šo sistēmu kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām un arī lai īstenotu vidisko pārkārtošanos , dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš skolotāja profesijas problemātikai. Lai liktu pamatus pielāgošanās spējai vēlākā dzīves posmā, izglītības un apmācības sistēmām būtu jānodrošina visiem izglītojamajiem pamatkompetences, ieskaitot pamatprasmes un digitālās prasmes, kā arī caurviju prasmes. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka darba maiņas gadījumā tiesības uz apmācību tiek pārceltas, attiecīgā gadījumā izmantojot individuālus mācību kontus. Lai atbalstītu godīgu un taisnīgu pāreju visiem, stiprinātu sociālos rezultātus , risinātu darba tirgus nepilnības un uzlabotu ekonomikas vispārējo noturību pret satricinājumiem , tām būtu jādod iespēja ikvienam paredzēt darba tirgus vajadzības un labāk tām pielāgoties , konkrētāk , ar pastāvīgu pārkvalificēšanos un prasmju pilnveidi . |
Ņemot vērā nepārtraukto tehnoloģisko un vidisko pārkārtošanos, demogrāfiskās pārmaiņas un pašreizējās risināmās problēmas , dalībvalstīm būtu jāveicina sociālās tiesības, ilgtspēja, ražīgums, nodarbināmība un cilvēka spējas , sekmējot attiecīgas zināšanas, prasmes un kompetences visā cilvēka mūža laikā , lai reaģētu uz pašreizējo bezdarba krīzi un apmierinātu pašreizējās un nākotnes darba tirgus vajadzības . Būtu jāpalīdz apmierināt dalībvalstu vajadzības pēc darbaspēka kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās — kas nepieciešamas , lai reaģētu uz pašreizējo krīzi — , šajā nolūkā investējot to publiskajās izglītības un apmācības sistēmās, lai nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, tostarp arodizglītību, apmācību un formālo un neformālo mūžizglītību . Lai izglītības un apmācības sistēmās novērstu strukturālās un jaunās nepilnības un uzlabotu šo sistēmu kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem , sociālajām nevalstiskajām organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Dalībvalstīm būtu jāapmierina to nozaru vajadzības, kuras cieš no pastāvīgas prasmju nepietiekamības, tostarp lai darītu iespējamu vienlaicīgu vidisko pārkārtošanos un tehnoloģiskās un digitālās pārmaiņas, kas veicina uz mākslīgo intelektu balstītu risinājumu rašanu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš skolotāja profesijas problemātikai. Lai liktu pamatus pielāgošanās spējai vēlākā dzīves posmā, izglītības un apmācības sistēmām būtu jānodrošina visiem izglītojamajiem pamatkompetences, ieskaitot pamatprasmes un digitālās prasmes, kā arī caurviju prasmes , un skolotāji būtu jāsagatavo tam, lai viņi šīs kompetences spētu nodot saviem skolniekiem . Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka darba maiņas gadījumā tiesības uz apmācību tiek pārceltas, tostarp izmantojot individuālus mācību kontus. Vienlaikus tām būtu jāgarantē, ka šī pieeja neapdraud izglītības humānistisko raksturu , kā arī indivīda aicinājumu. Lai nepieļautu neatbilstības darba tirgus vajadzībām nelabvēlīgo ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību, izšķiroši svarīga nozīme ir dalībvalstu agrīnai rīcībai , jo īpaši pastāvīgai kvalifikācijas celšanai un pārkvalificēšanās iespēju nodrošināšanai, nolūkā atbalstīt godīgu un taisnīgu pāreju visiem , nodrošinot pietiekamu bezdarba pabalsta tvērumu un līmeni , stiprinot sociālos rezultātus, novēršot darba tirgus nepilnības un uzlabojot ekonomikas vispārējo noturību pret satricinājumiem . |
Grozījums Nr. 17
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 6. pamatnostādne – 2. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstīm būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas visiem, novēršot nevienlīdzību izglītības un apmācības sistēmās, arī nodrošinot piekļuvi kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai. Tām būtu jāpaaugstina vispārējais izglītības līmenis, jāsamazina to jauniešu skaits, kas priekšlaicīgi pamet skolu, jāuzlabo piekļuve augstākajai izglītībai un jāpalielina augstāko izglītību ieguvušo skaits, kā arī jāpalielina pieaugušo līdzdalība tālākizglītībā, jo īpaši to izglītojamo vidū, kuri atrodas nelabvēlīgākā situācijā un ir vismazāk kvalificēti. Ņemot vērā jaunās prasības, ko diktē sabiedrības digitalizācija, zaļais kurss un novecošana , dalībvalstīm savās profesionālās izglītības un apmācības sistēmās (PIA) būtu jāstiprina mācīšanās darbavietā (arī izmantojot kvalitatīvu un reālu māceklību) un jāpalielina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) absolventu skaits gan vidējā līmeņa PIA, gan augstākajā izglītībā. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpalielina augstākās izglītības un pētniecības sasaiste ar darba tirgu, jāuzlabo prasmju pārraudzība un prognozēšana, jāpadara prasmes redzamākas un kvalifikācijas – arī ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas – salīdzināmākas un jāpalielina iespējas atzīt un apstiprināt prasmes un kompetences, kas iegūtas ārpus formālās izglītības un apmācības. Tām būtu jāuzlabo un jāpaplašina elastīgu profesionālās tālākizglītības un tālākapmācības iespēju piedāvājums un izmantojums. Izveidojot prasmju pilnveides ceļus (tas ietver prasmju novērtēšanu, piedāvājumu izglītības un apmācību jomā, kas saskan ar darba tirgus iespējām, un apgūto prasmju atzīšanu un apstiprināšanu) un tādējādi uzlabojot kvalitatīvu mācību iespēju pieejamību un izmantošanu, dalībvalstīm būtu jāatbalsta arī mazprasmīgi pieaugušie , lai tie varētu saglabāt vai uzlabot savu nodarbināmību ilgtermiņā . |
Dalībvalstīm būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas visiem, izskaužot nevienlīdzību izglītības un apmācības sistēmās, arī nodrošinot piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai vispārējai pirmsskolas izglītībai. Tām būtu jāpaaugstina vispārējais izglītības līmenis, jāsamazina to jauniešu skaits, kas pamet skolu, jāuzlabo piekļuve augstākajai izglītībai un jāpalielina augstāko izglītību ieguvušo skaits, kā arī jāpalielina pieaugušo līdzdalība tālākizglītībā, jo īpaši to izglītojamo vidū, kuri atrodas nelabvēlīgākā situācijā un bieži vien ir vismazāk kvalificēti. Ņemot vērā jaunās prasības, ko diktē sabiedrības digitalizācija, zaļais kurss , iedzīvotāju novecošanās, kā arī pastāvošie ar dzimumu saistītie stereotipi , dalībvalstīm savās profesionālās izglītības un apmācības sistēmās (PIA) būtu jāstiprina mācīšanās darbavietā (arī izmantojot kvalitatīvu un reālu māceklību) un — pārāk zemu nenovērtējot pastāvīgas investēšanas humanitārajās zinātnēs nozīmi — ar dzimumu līdzsvarā balstītas pieejas palīdzību jāpalielina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) absolventu skaits gan vidējā līmeņa PIA, gan augstākajā izglītībā. Turklāt attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu jāpalielina augstākās izglītības un pētniecības sasaiste ar darba tirgu, jāpastiprina duālā un uz sadarbību balstītā apmācība, jāuzlabo prasmju pārraudzība un prognozēšana, jāpadara prasmes redzamākas un kvalifikācijas — arī ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas — salīdzināmākas un jāpalielina iespējas atzīt un oficiāli apstiprināt prasmes un kompetences, kas iegūtas gan formālās izglītības un apmācības laikā, gan ārpus tām . Tām būtu jāuzlabo un jāpaplašina elastīgāku un iekļaujošāku profesionālās tālākizglītības un tālākapmācības iespēju piedāvājums un izmantojums. Dalībvalstīm būtu jāinvestē darbvietu radīšanā un sociālās aizsardzības shēmās tiem, kas nespēj pārkvalificēties, un ar sabiedrisko pakalpojumu palīdzību jāatbalsta mazkvalificēti pieaugušie, palīdzot viņiem iegūt piekļuvi stabilai un kvalitatīvai nodarbinātībai — lai saglabātu vai uzlabotu savu ilgtermiņa nodarbināmību —, šajā nolūkā prasmju pilnveides ceļu (tas ietver prasmju novērtēšanu, piedāvājumu izglītības un apmācības jomā, kas saskan ar darba tirgus iespējām ) palīdzību palielinot kvalitatīvas mācīšanas iespēju pieejamību un izmantošanu. Saskaņā ar attiecīgajām Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijām būtu aktīvi jāatbalsta tiesības uz apmaksātu mācību atvaļinājumu profesionālos nolūkos, kas ļauj darba ņēmējiem darba laikā piedalīties apmācības programmās. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi , lai veicinātu vispārēju piekļuvi tālmācībai un tālapmācībai, pilnībā ņemot vērā personu ar invaliditāti vajadzības . |
Grozījums Nr. 18
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 6. pamatnostādne – 3. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem un neaktīviem cilvēkiem reāla , savlaicīga, koordinēta un individuāli pielāgota palīdzība, kuras pamatā ir atbalsts darba meklēšanai, apmācība , pārkvalifikācija un piekļuve citiem atbalsta pakalpojumiem . Lai būtiski samazinātu un novērstu ilgstošu un strukturālu bezdarbu , iespējami drīz būtu jāievieš visaptverošas stratēģijas, kas ietver padziļinātu individuālo novērtējumu par bezdarbu . Jauniešu bezdarbam un jautājumam par tiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu, būtu jāturpina pievērsties ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu un strukturāliem uzlabojumiem pārejā no mācībām uz darbu, arī pilnībā īstenojot Garantiju jauniešiem (15). |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem efektīva , savlaicīga, koordinēta un individuāli pielāgota palīdzība, kuras pamatā būtu atbalsts darba meklēšanai, apmācība , pārkvalifikācija un citu atbalsta pakalpojumu pieejamība, jo īpaši veselības aizsardzības un mājokļa jomā . Lai būtiski samazinātu un novērstu ilgstoša un strukturāla bezdarba risku , iespējami drīz būtu jāievieš visaptverošas stratēģijas, kas ietver bezdarbnieku padziļinātu individuālo novērtējumu , tostarp stratēģijas bezdarba mazināšanai personu ar invaliditāti un pie citām nelabvēlīgā situācijā esošām grupām piederošu personu vidū. Dalībvalstīm, iesaistot sociālos partnerus un izmantojot Eiropas Sociālā fonda atbalstu, būtu jāizveido vai jāuzlabo profesionālu pārmaiņu atbalsta mehānismi un sistēmas . Jauniešu bezdarbam , nestabiliem darba apstākļiem jauniešu vidū un jautājumam par tiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (NEET) , būtu jāturpina pievērsties prioritārā kārtā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu , piekļuves tādai apmācībai nodrošināšanu, kura saistīta ar sektoriem, kas orientēti uz nākotni, piemēram ar zaļo un digitālo ekonomiku, saistībā ar strukturāliem uzlabojumiem pārejā no mācībām uz darbu un piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai , lai risinātu pieaugošās jauniešu nestabilās nodarbinātības problēmu. Šis jautājums būtu jārisina arī , izmantojot tādu atjauninātu un efektīvu Garantiju jauniešiem , kura spēj nodrošināt kvalitatīvus darba, izglītības vai apmācības piedāvājumus un kura efektīvi iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas . |
Grozījums Nr. 19
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 6. pamatnostādne – 4. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstīm būtu jātiecas novērst šķēršļus un atturošus faktorus un jānodrošina stimuli dalībai darba tirgū, jo īpaši tiem sabiedrības locekļiem, kam ir zemi ienākumi, kas ir otri pelnītāji un kas ir visvairāk attālināti no darba tirgus. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta un jāpielāgo darba vide personām ar invaliditāti, arī izmantojot mērķtiecīgu finansiālu atbalstu un pakalpojumus, kas ļauj minētajām personām piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē. |
Dalībvalstīm būtu jātiecas novērst šķēršļus un atturošus faktorus un jānodrošina stimuli iekļūšanai darba tirgū, jo īpaši pie nelabvēlīgā situācijā esošām grupām piederošajiem un tiem, kas ir visvairāk attālināti no darba tirgus. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta un jāpielāgo darba vide personām ar invaliditāti, arī izmantojot mērķtiecīgu finansiālu atbalstu un pakalpojumus, kas ļauj minētajām personām piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē. |
Grozījums Nr. 20
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 6. pamatnostādne – 5. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstīm būtu jānodrošina dzimumu līdztiesība un lielāka sieviešu dalība darba tirgū, arī nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un karjeras izaugsmi un novēršot šķēršļus līdzdalībai līderībā visos lēmumu pieņemšanas līmeņos. Būtu jānovērš vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Būtu jānodrošina vienāds atalgojums par vienādu vai līdzvērtīgu darbu un atalgojuma pārredzamība. Būtu jāsekmē līdzsvars starp darba, ģimenes un privāto dzīvi gan sievietēm, gan vīriešiem, jo īpaši nodrošinot piekļuvi cenas ziņā pieņemamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka bērnu vecākiem un citām personām ar aprūpes pienākumiem ir iespēja izmantot piemērotu atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un elastīgu darba režīmu, kas tiem ļautu panākt līdzsvaru starp darbu, ģimenes un privāto dzīvi un sekmētu tādu šo tiesību izmantošanu, kas būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu vidū. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina dzimumu līdztiesība un lielāka sieviešu dalība darba tirgū, arī nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un karjeras izaugsmi un novēršot šķēršļus līdzdalībai līderībā visos lēmumu pieņemšanas līmeņos. Dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai apstiprinātu un īstenotu minimālo īpatsvaru, kas noteikts ierosinātajā direktīvā par dzimumu līdzsvara uzlabošanu uzņēmumu valdē (1a) . Būtu jānovērš vīriešu un sieviešu darba samaksas , pensijas un nodarbinātības līmeņa atšķirības. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un bērna kopšanas atvaļinājuma periodi būtu pienācīgi jānovērtē gan iemaksu, gan pensiju tiesību ziņā, lai atspoguļotu to, cik svarīgi ir izglītot nākamās paaudzes, jo īpaši saistībā ar sabiedrības novecošanos. Būtu jānodrošina vienāds atalgojums par vienādu vai līdzvērtīgu darbu un atalgojuma pārredzamība , tostarp nosakot darba samaksas vienlīdzības indeksu, ar kura palīdzību tiktu salīdzināta sieviešu un vīriešu darba samaksa . Būtu jāsekmē līdzsvars starp darba, ģimenes un privāto dzīvi gan sievietēm, gan vīriešiem, jo īpaši nodrošinot piekļuvi cenas ziņā pieņemamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei un pirmsskolas izglītības , mūžizglītības un aprūpes pakalpojumiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka bērnu vecākiem un citām personām ar aprūpes pienākumiem ir iespēja izmantot piemērotu atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un elastīgu darba režīmu, kas tiem ļautu panākt līdzsvaru starp darbu, ģimenes un privāto dzīvi un sekmētu tādu šo tiesību izmantošanu, kas būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu vidū. Tām par mērķi būtu jānosaka virzība uz pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu. |
Grozījums Nr. 21
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 7. pamatnostādne – 1. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Lai gūtu labumu no dinamiska un produktīva darbaspēka un jauniem darba organizācijas un uzņēmējdarbības modeļiem, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem jautājumā par taisnīgiem, pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem un par tiesību un pienākumu līdzsvarošanu. Tām būtu jāmazina un jānovērš darba tirgus segmentācija, jācīnās pret nedeklarētu darbu un jāveicina pāreja uz beztermiņa nodarbinātības formām. Nodarbinātības aizsardzības noteikumiem, darba tiesībām un iestādēm būtu jānodrošina gan piemērota vide , kas sekmē pieņemšanu darbā , gan tas, lai darba devējiem ir elastība, kas vajadzīga , lai ātri pielāgotos ekonomiskās situācijas izmaiņām , vienlaikus saglabājot darba ņēmējiem pienācīgu drošību un veselīgu , drošu un labi pielāgotu darba vidi, aizsargājot darba tiesības un nodrošinot sociālo aizsardzību . Būtu jānovērš tādu darba tiesisko attiecību veidošanās, kurās rodas nedroši darba apstākļi, kā tas ir platformu darbinieku gadījumā, un jāvēršas pret nestandarta līgumu ļaunprātīgu izmantošanu. Nepamatotas atlaišanas gadījumā vajadzētu būt nodrošinātām iespējām izmantot efektīvu un objektīvu strīdu risināšanas kārtību un tiesībām uz tiesisko aizsardzību, ieskaitot adekvātu kompensāciju. |
Lai gūtu labumu no dinamiska un produktīva darbaspēka un jauniem darba organizācijas un uzņēmējdarbības modeļiem, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem jautājumā par taisnīgiem, pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem un par tiesību un pienākumu līdzsvarošanu. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai veicinātu un stiprinātu sociālo dialogu visos līmeņos un darba koplīguma slēgšanas sarunas, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/38/EK (1a) . Tām būtu jāmazina un jānovērš darba tirgus segmentācija, jācīnās pret nedeklarētu darbu un fiktīvu pašnodarbinātību un jāveicina pāreja uz beztermiņa nodarbinātības formām. Nodarbinātības aizsardzības noteikumiem, darba tiesībām un iestādēm būtu jānodrošina piemērota vide stabilu kvalitatīvu darbvietu radīšanai , vienlaikus saglabājot darba ņēmējiem pienācīgu drošību un veselīgu , drošu un labi pielāgotu darba vidi , kā arī nodrošinot darba tiesības un pienācīgu sociālo aizsardzību. Tām arī būtu jāstrādā kopā ar arodbiedrību pārstāvjiem , lai nodrošinātu veselīgu un drošu darba vidi, īpašu uzmanību pievēršot nelaimes gadījumu darbā un arodslimību novēršanai . Būtu jānovērš tādu darba tiesisko attiecību veidošanās, kas rada nedrošus darba apstākļus un konkurenci darba samaksas jomā, tostarp platformu darbinieku gadījumā . Būtu jānovērš nestandarta līgumu ļaunprātīga izmantošana. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visiem šiem darba ņēmējiem patiešām tiek nodrošināti taisnīgi darba apstākļi, sociālās tiesības un piekļuve atbilstošai sociālajai aizsardzībai un uzlabotai pārstāvībai. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu pilnībā jāīsteno SDO 1947. gada Konvencija par darba inspekciju un jāiegulda efektīvās darba inspekcijās, izmantojot pietiekami pilnvarotas kompetentās iestādes, jākoordinē centieni un jāsadarbojas Eiropas Darba iestādes ietvaros, lai apkarotu pārrobežu ļaunprātīgu izmantošanu. Nepamatotas atlaišanas gadījumā vajadzētu būt nodrošinātām iespējām izmantot efektīvu un objektīvu strīdu risināšanas kārtību un tiesībām uz tiesisko aizsardzību, ieskaitot adekvātu kompensāciju. Dalībvalstīm ir jāizmanto Eiropas valstu nodarbinātības dienestu un Eiropas aģentūru tīkls, lai apzinātu uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi un veicinātu savstarpēju mācīšanos un nodarbinātības politikas labāku koordināciju. |
Grozījums Nr. 22
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 7. pamatnostādne – 2. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ar politiku būtu jātiecas uzlabot un atbalstīt dalību darba tirgū, atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un pāreju uz darba tirgu . Dalībvalstīm būtu efektīvi jāaktivizē tie, kuri var piedalīties darba tirgū, un jāsniedz tiem šādas iespējas . Dalībvalstīm būtu jāstiprina aktīvas darba tirgus politikas efektivitāte, paplašinot tās mērķus, mērķauditorijas sasniegšanas pasākumus, tvērumu un nodrošinot politikas labāku sasaisti ar ienākumu atbalstu bezdarbniekiem, kamēr tie meklē darbu un pamatojoties uz viņu tiesībām un pienākumiem . Dalībvalstīm vajadzētu tiekties uz lielāku lietderību un efektivitāti valsts nodarbinātības dienestu darbā, nodrošinot savlaicīgu un individuāli pielāgotu atbalstu darba meklētājiem, atbalstot pieprasījumu darba tirgū un īstenojot rezultātu novērtēšanas sistēmas . |
Ar politiku būtu jātiecas uzlabot un atbalstīt dalību darba tirgū, atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un pāreju darba tirgū, jo īpaši digitālo un ekoloģisko pāreju, un veicināt nodarbinātību arī nelabvēlīgā situācijā esošos reģionos . Dalībvalstīm būtu efektīvi jāstimulē tie, kuri var piedalīties darba tirgū, meklēt kvalitatīvu nodarbinātību . Dalībvalstīm būtu jāstiprina aktīvas darba tirgus politikas efektivitāte, paplašinot tās mērķus, mērķauditorijas sasniegšanas pasākumus, tvērumu un nodrošinot pienācīgu ienākumu atbalstu bezdarbniekiem, kamēr tie meklē darbu. Dalībvalstīm vajadzētu tiekties uz lielāku lietderību un efektivitāti valsts nodarbinātības dienestu darbā, tostarp pakalpojumu sniegšanā pārrobežu darbiniekiem, nodrošinot savlaicīgu un individuāli pielāgotu atbalstu darba meklētājiem un atbalstot pieprasījumu darba tirgū . Šādu dienestu sniegto pakalpojumu mērķim vajadzētu būt kvalitatīvai nodarbinātībai . |
Grozījums Nr. 23
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 7. pamatnostādne – 3. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem tiesības uz adekvātiem saprātīga ilguma bezdarbnieka pabalstiem atbilstoši viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Šādiem pabalstiem nevajadzētu atņemt motivāciju ātri atgriezties darba tirgū, un tie būtu jāpapildina ar aktīvu darba tirgus politiku . |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem tiesības uz adekvātiem pietiekama ilguma bezdarbnieka pabalstiem atbilstoši viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Šādi pasākumi būtu jāpapildina ar aktīvu darba tirgus politiku un dalībvalstu savstarpējas mācīšanās mehānismu atbalstu . |
Grozījums Nr. 24
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 7. pamatnostādne – 4. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Audzēkņu un darba ņēmēju mobilitāte būtu pienācīgi jāatbalsta ar mērķi uzlabot nodarbināmību, prasmes un pilnībā izmantot Eiropas darba tirgus potenciālu , vienlaikus arī nodrošinot taisnīgus apstākļus visiem, kas veic pārrobežu darbības, un pastiprinot administratīvo sadarbību starp valstu pārvaldes iestādēm mobilo darba ņēmēju jomā. Būtu jānovērš mobilitātei traucējoši šķēršļi izglītībā un apmācībā, saistībā ar aroda vai privātām pensijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanā, kā arī profesionālo kvalifikāciju atzīšana būtu jāpadara vieglāka. Dalībvalstīm vajadzētu rīkoties, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nekļūst par nevajadzīgu šķērsli tiem darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm, kuri iesaistās nodarbinātībā, kā arī pārrobežu darba ņēmējiem. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš spēkā esošo noteikumu ļaunprātīga izmantošana un, izmantojot atbilstīgus reģionālās attīstības pasākumus, jānovērš pamatcēloņi, kas izraisa intelektuālā darbaspēka emigrāciju no konkrētiem reģioniem. |
Dalībvalstīm ir jāatbalsta darbaspēka mobilitāte visā Eiropā, jo tas ir veids, kā radīt jaunas darba iespējas darba ņēmējiem. Audzēkņu un darba ņēmēju apmācības laikā būtu pienācīgi jāatbalsta viņu mobilitāte, jo īpaši, stiprinot ERASMUS+ mobilitātes programmu, kas audzēkņiem dod iespēju uzlabot savu zinātību un prasmes. Lai uzlabotu nodarbināmību un prasmes , būtu jāmudina darba ņēmēji pilnībā izmantot Eiropas darba tirgus potenciālu . Papildus tiesību un taisnīgu apstākļu nodrošināšanai visiem, kas veic pārrobežu darbības, būtu jāpaātrina tiesību pārnesamība, izmantojot administratīvo sadarbību starp valstu pārvaldes iestādēm mobilo darba ņēmēju jomā. Būtu jānovērš mobilitātei traucējoši šķēršļi izglītībā un apmācībā, saistībā ar aroda vai privātām pensijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanā, kā arī profesionālo kvalifikāciju atzīšana būtu jāpadara vieglāka. Dalībvalstīm vajadzētu rīkoties, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nekļūst par nevajadzīgu šķērsli tiem darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm, kuri iesaistās nodarbinātībā, kā arī pārrobežu darba ņēmējiem. Dalībvalstīm būtu jāapņemas digitalizēt sabiedriskos pakalpojumus, lai veicinātu taisnīgu darbaspēka mobilitāti, jo īpaši attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju. Dalībvalstīm būs svarīgi ņemt vērā mobilos darba ņēmējus, tostarp pārrobežu darba ņēmējus, kad tās īstenos tādus pasākumus kā robežu slēgšana, lai mazinātu Covid-19 izplatību, piemēram, veselības un drošības, nodokļu, sociālā nodrošinājuma un koordinācijas ziņā. Dalībvalstīm būtu jāļauj mobilajiem un pārrobežu darba ņēmējiem turpināt robežšķērsošanu, kad tā tiek uzskatīta par drošu saskaņā ar EU-OSHA veselības un drošības pamatnostādnēm. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš spēkā esošo noteikumu ļaunprātīga izmantošana un, izmantojot atbilstīgus reģionālās attīstības pasākumus, jānovērš pamatcēloņi, kas izraisa intelektuālā darbaspēka emigrāciju no konkrētiem reģioniem , kura kaitē šo reģionu attīstībai un pievilcīgumam. Dalībvalstīm būtu jāpopularizē un jāizmanto attiecīgie ES instrumenti, tādi kā EURES nodarbinātības tīkls, un jāpalielina pārrobežu partnerību skaits, lai palīdzētu mobilajiem darba ņēmējiem pārrobežu reģionos. |
Grozījums Nr. 25
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 7. pamatnostādne – 5. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Balstoties uz valstīs pastāvošo praksi un lai panāktu auglīgāku sociālo dialogu un labākus sociālekonomiskos rezultātus, nodarbinātības, sociālās jomas un attiecīgā gadījumā ekonomikas reformu un politikas izstrādē un īstenošanā dalībvalstīm būtu jānodrošina savlaicīga un konstruktīva sociālo partneru iesaiste, arī atbalstot sociālo partneru spēju uzlabošanu. Dalībvalstīm būtu jāveicina sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas. Sociālie partneri būtu jāmudina vest sarunas par kolektīviem līgumiem un slēgt šādus līgumus viņiem būtiskos jautājumos, pilnībā respektējot viņu autonomiju un tiesības uz kolektīvo rīcību. |
Balstoties uz valstīs pastāvošo praksi un lai veicinātu un panāktu auglīgāku un spraigāku sociālo dialogu un labākus sociālekonomiskos rezultātus, nodarbinātības, sociālās jomas un attiecīgā gadījumā ekonomikas reformu un politikas izstrādē un īstenošanā dalībvalstīm būtu jānodrošina savlaicīga un konstruktīva sociālo partneru iesaiste, arī atbalstot sociālo partneru spēju uzlabošanu. Dalībvalstīm būtu jāstiprina un jāveicina sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas. Sociālie partneri būtu jāmudina vest sarunas par kolektīviem līgumiem un slēgt šādus līgumus viņiem būtiskos jautājumos, pilnībā respektējot viņu autonomiju un tiesības uz kolektīvo rīcību. |
Grozījums Nr. 26
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 7. pamatnostādne – 6. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Vajadzības gadījumā un balstoties uz jau esošo valstu praksi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredze nodarbinātības un sociālajos jautājumos. |
Vajadzības gadījumā un balstoties uz jau esošo valstu praksi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredze nodarbinātības un sociālajos jautājumos , tostarp to organizāciju pieredze, kuras pārstāv grupas, kas saskaras ar šķēršļiem kvalitatīva darba atrašanai . |
Grozījums Nr. 27
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 7. pamatnostādne – 6.a daļa (jauna)
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Lai apkarotu inficēšanās un vīrusu un citu slimību izplatības risku, būtiski svarīga ir veselīga un droša darba vieta. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darba devēji uzņemas atbildību par savu darba ņēmēju veselību un drošību un ka tie darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem sniedz atbilstošu informāciju, kā arī veic riska izvērtēšanu un preventīvus pasākumus. Minētais ietver nāves gadījumu darbā un arodslimību gadījumu skaita samazināšanu līdz nullei, nosakot saistošas arodekspozīcijas robežvērtības un ņemot vērā profesionālos psihosociālos riskus un arodslimības. Lai uzlabotu darba tirgu darbību, dalībvalstīm būtu jāinvestē darba aizsardzībā un jānodrošina atbilstoši līdzekļi un noteikumi darba inspekcijām un par darba drošību atbildīgajiem arodbiedrību pārstāvjiem. |
Grozījums Nr. 38
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 7. pamatnostādne – 6.b daļa (jauna)
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Dalībvalstīm būtu jāstrādā kopā pie tā, lai nodrošinātu sociālo aizsardzību mobilajiem darba ņēmējiem, tostarp pašnodarbinātajām personām, kas strādā vienā, bet dzīvo citā dalībvalstī. Sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijai būtu jāveicina tādi Eiropas darba tirgus principi, kas paredz ilgtspējīgu universālu pārrobežu sociālo aizsardzību, novērš jebkādus trūkumus šajā aizsardzībā un, visbeidzot, nodrošina produktīvu darbaspēku. |
Grozījums Nr. 29
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 7. pamatnostādne – 6.c daļa (jauna)
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Dalībvalstīm būtu jārisina problēmas, ko rada Covid-19 krīzes ietekme uz darba tirgu, šajā nolūkā atbalstot darba ņēmējus, kuri uz laiku ir kļuvuši par tehniskajiem bezdarbniekiem tāpēc, ka darba devēji bija spiesti pārtraukt savu pakalpojumu sniegšanu, kā arī atbalstot pašnodarbinātās personas un mazos uzņēmumus, lai tie varētu saglabāt savu darbību. |
Grozījums Nr. 30
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 8. pamatnostādne – 1. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstīm, ieviešot iedarbīgus pasākumus, kuri apkarotu visu veidu diskrimināciju un veicinātu darba tirgū nepietiekami pārstāvēto grupu iespēju vienlīdzību, būtu jāsekmē visiem pieejami iekļaujoši darba tirgi, pienācīgu uzmanību pievēršot reģionālajai un teritoriālajai dimensijai. Tām būtu jānodrošina, lai pret visiem neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas būtu vienāda attieksme attiecībā uz nodarbinātību, sociālo aizsardzību, veselību un ilgtermiņa aprūpi, izglītību un piekļuvi precēm un pakalpojumiem. |
Dalībvalstīm integrētas aktīvas iekļaušanas stratēģijas ietvaros , ieviešot iedarbīgus pasākumus, kuri apkarotu visu veidu diskrimināciju un veicinātu darba tirgū nepietiekami pārstāvēto grupu iespēju vienlīdzību, būtu jāsekmē visiem pieejamas sociālās tiesības un iekļaujoši darba tirgi, pienācīgu uzmanību pievēršot reģionālajai un teritoriālajai dimensijai. Tām būtu jānodrošina vienlīdzīgs atalgojums un vienlīdzīgas tiesības par līdzvērtīgu darbu vienā un tajā pašā darba vietā, kā arī tas , lai pret visiem neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes , valstspiederības , reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas būtu vienāda attieksme attiecībā uz nodarbinātību, sociālo aizsardzību, veselību un ilgtermiņa aprūpi , mājokli , izglītību un piekļuvi precēm un pakalpojumiem. |
Grozījums Nr. 31
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 8. pamatnostādne – 2. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Sekmējot sociālo iekļaušanu un augšupējo sociālo mobilitāti , stimulējot dalību darba tirgū un novēršot nevienlīdzību, tai skaitā ar nodokļu un pabalstu sistēmas palīdzību, dalībvalstīm būtu jāmodernizē sociālās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu adekvātu, iedarbīgu, efektīvu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību visos mūža posmos. Vispārīgu pieeju papildināšana ar selektīvām pieejām uzlabos sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti . Sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijas rezultātā vajadzētu uzlaboties to pieejamībai , kvalitātei , adekvātumam un ilgtspējai . |
Apkarojot nabadzību un sekmējot sociālo iekļaušanu un augšupēju sociālo konverģenci , atbalstot dalību darba tirgū un kvalitatīvu darbvietu pieejamību, novēršot nevienlīdzību, tai skaitā ar progresīvas nodokļu un pabalstu sistēmas palīdzību, dalībvalstīm būtu jāmodernizē sociālās aizsardzības sistēmas un jāinvestē tajās , lai nodrošinātu adekvātu, iedarbīgu, efektīvu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību visiem visos mūža posmos. Vispārīgu pieeju papildināšana ar citām selektīvām pieejām uzlabos sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti , un tā rezultātā uzlabosies to pieejamība , kvalitāte , adekvātums un ilgtspēja . |
Grozījums Nr. 32
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 8. pamatnostādne – 3. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāintegrē trīs aktīvas iekļaušanas virzieni: pienācīgs ienākumu atbalsts, iekļaujoši darba tirgi un piekļuve kvalitatīviem atbalsta pakalpojumiem, kuri atbilst individuālām vajadzībām. Sociālajām aizsardzības sistēmām būtu jānodrošina adekvāti minimālo ienākumu pabalsti ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, un, rosinot cilvēkus aktīvi piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, jāveicina sociālā iekļaušana, tai skaitā izmantojot mērķorientētus sociālos pakalpojumus. |
Dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāintegrē trīs aktīvas iekļaušanas virzieni: pienācīgs ienākumu atbalsts, iekļaujoši darba tirgi un piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem, kuri atbilst individuālām vajadzībām. Sociālajām aizsardzības sistēmām būtu jānodrošina adekvāti minimālo ienākumu pabalsti ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, un, atbalstot cilvēkus viņu centienos aktīvi piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, jāveicina sociālā iekļaušana, tai skaitā izmantojot mērķorientētus sociālos pakalpojumus. |
Grozījums Nr. 33
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 8. pamatnostādne – 4. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Cenu ziņā pieņemamu , piekļūstamu un kvalitatīvu pakalpojumu – piemēram , pirmsskolas izglītība un aprūpe , ārpusskolas aprūpe , izglītība , apmācība , mājokļi, veselība un ilgtermiņa aprūpe , – pieejamība ir obligāts nosacījums vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai . Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nabadzības un sociālās atstumtības , arī nodarbinātu personu un bērnu nabadzības apkarošanai . Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ikvienam , arī bērniem, ir piekļuve būtiskajiem pakalpojumiem. Tiem, kam tas ir vajadzīgs vai kas ir neaizsargātā stāvoklī, dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve adekvātai palīdzībai sociālo mājokļu vai mājokļu jomā . Saistībā ar šiem pakalpojumiem būtu jāņem vērā personu ar invaliditāti īpašās vajadzības, arī piekļūstamība. Bezpajumtniecības jautājums būtu jārisina atsevišķi . |
Ņemot vērā joprojām satraucoši augsto nabadzības līmeni , kas ir ievērojami augstāks nekā 2010. gadā stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktais mērķis nabadzības jomā , un Covid-19 krīzes ietekmi, ir nepieciešami lielāki centieni apkarot nabadzību un sociālo atstumtību , īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgiem strādājošajiem , bērniem , vecāka gadagājuma cilvēkiem , vientuļajiem vecākiem — jo īpaši vientuļajām mātēm — , etniskajām minoritātēm, migrantiem, personām ar invaliditāti un bezpajumtniekiem . Tajā pašā laikā īpaša uzmanība būtu jāpievērš Covid-19 krīzes iespējamai ietekmei uz citām grupām, tādām kā cilvēki ar nestabilu darbu un cilvēki, kas nesen kļuvuši par bezdarbniekiem. Attiecībā uz ieguldīšanu bērnos dalībvalstīm būtu jāpieņem Garantija bērniem nabadzības problēmas risināšanai un bērnu labbūtības veicināšanai , lai tādējādi stimulētu bezmaksas veselības aizsardzības, izglītības un bērnu aprūpes, pienācīga mājokļa un atbilstoša uztura vienlīdzīgu pieejamību bērniem . Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ikvienam ir piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem. Tiem, kam tas ir vajadzīgs vai kas ir neaizsargātā stāvoklī, dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve adekvātai palīdzībai sociālajam mājoklim vai palīdzībai mājokļa jomā, tām arī būtu jāinvestē pieejamā dzīvojamā fondā personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, jāveic pasākumi, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos attiecībā uz esošo mājokļu energoefektivitātes uzlabošanu, jārisina enerģētiskās nabadzības problēma Eiropas zaļā kursa kontekstā, kā arī jāsniedz atbilstoši pakalpojumi bezpajumtniekiem. Dalībvalstīm būtu jārisina problēma, kas saistīta ar aizvien pieaugošo izlikšanas no mājokļa gadījumu skaitu . Saistībā ar šiem pakalpojumiem būtu jāņem vērā personu ar invaliditāti īpašās vajadzības, arī piekļūstamība. Bezpajumtniecības jautājums būtu jārisina apņēmīgi un balstoties uz pieeju “vispirms mājoklis” . |
Grozījums Nr. 34
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 8. pamatnostādne – 5. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstīm būtu jānodrošina savlaicīga piekļuve kvalitatīvai profilaktiskai un ārstnieciskai veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei par pieņemamu cenu , vienlaikus ilgtermiņā nodrošinot to ilgtspēju . |
Covid-19 krīze ir uzskatāmi parādījusi, ka ir nepieciešamas lielākas publiskās investīcijas, lai nodrošinātu pietiekamu labi apmācītu darbinieku skaitu un veselības aizsardzības pieejamību visiem, tostarp neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāgarantē vispārēja piekļuve augstas un noturīgas kvalitātes publiskajai profilaktiskajai un ārstnieciskajai veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei par pieņemamu cenu. |
Grozījums Nr. 35
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 8. pamatnostādne – 5.a daļa (jauna)
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Dalībvalstīm ir jāaizsargā vecāka gadagājuma cilvēku veselība, nodrošinot viņiem nepieciešamo stacionāro ārstēšanu un veselības aprūpi un izvairoties no jebkādas uz vecumu balstītas diskriminācijas. |
Grozījums Nr. 36
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 8. pamatnostādne – 6. daļa
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Saistībā ar dzīves ilguma palielināšanos un demogrāfiskajām izmaiņām dalībvalstīm būtu jānodrošina pensiju sistēmu adekvātums un ilgtspēja darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, sniedzot sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgas iespējas iegūt pensiju tiesības , tostarp izmantojot papildu shēmas , lai garantētu adekvātus ienākumus. Pensiju reformas būtu jāatbalsta ar pasākumiem, kas pagarina darba mūža ilgumu , piemēram , paaugstinot faktisko pensionēšanās vecumu , un tās būtu jāīsteno aktīvu vecumdienu stratēģiju satvarā . Dalībvalstīm vajadzētu izveidot konstruktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām un būtu pakāpeniski jāievieš reformas. |
Saistībā ar dzīves ilguma palielināšanos un demogrāfiskajām izmaiņām dalībvalstīm būtu jānodrošina pensiju sistēmu adekvātums un ilgtspēja darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, sniedzot sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgas iespējas iegūt pensijas tiesības publiskās vai arodpensiju shēmās , lai nodrošinātu pienācīgus pensijas ienākumus , kas būtu augstāki par nabadzības slieksni . Pensiju reformas būtu jāatbalsta ar pasākumiem, kas orientēti uz aktīvām vecumdienām, šajā nolūkā optimizējot visu vecumu darba ņēmēju iespējas līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam strādāt kvalitatīvos , produktīvos un veselīgos apstākļos , vienlaikus respektējot vecāka gadagājuma iedzīvotāju lēmumu vai nu ilgāk palikt ekonomiski aktīviem , vai arī vairs nepiedalīties darba tirgū. Starppaaudžu pieejas ietvaros būtu jānosaka īpaši pasākumi tādās jomās kā darbaspēka demogrāfija, darba aizsardzība, prasmju un kompetenču pārvaldība, darba organizācija veselīgai un produktīvai darba dzīvei. Minētais veicinātu gan jauniešu nodarbinātību, gan pāreju pirms aiziešanas pensijā, kā arī zināšanu un pieredzes nodošanu no paaudzes paaudzē . Dalībvalstīm vajadzētu izveidot konstruktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem , pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām , tostarp tiešu dialogu ar tiem, kas saskaras ar nabadzību un atstumtību vecumdienās, un nodrošināt iespēju pakāpeniski ieviest jebkādas reformas. |
(5) Padomes Ieteikums (ES) 2015/1184 (2015. gada 14. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai (OV L 192, 18.7.2015., 27. lpp.).
(5) Padomes Ieteikums (ES) 2015/1184 (2015. gada 14. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai (OV L 192, 18.7.2015., 27. lpp.).
(6) OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.
(7) OV C 67, 20.2.2016., 1. lpp.
(8) OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.
(9) OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.
(10) OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.
(11) OV C 189, 5.6.2019., 4. lpp.
(12) OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.
(6) OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.
(7) OV C 67, 20.2.2016., 1. lpp.
(8) OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.
(9) OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.
(10) OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.
(11) OV C 189, 5.6.2019., 4. lpp.
(12) OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.
(13) ANO Rezolūcija A/RES/70/1.
(13) ANO Rezolūcija A/RES/70/1.
(14) OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.
(14) OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.
(15) OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.
(1a) COM(2012)0614.
(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/38/EK (2009. gada 6. maijs) par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.).