European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2025/325

19.2.2025

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/325

(2025. gada 18. februāris),

ar kuru pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 3. punktu, groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/1776, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi

(1)

Pēc izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 457/2011 (2) (“sākotnējā regula”) noteica galīgos antidempinga pasākumus Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes melamīna importam. Pasākumus noteica fiksēta maksājuma veidā 415 EUR/t apmērā visam importam no ĶTR, izņemot trīs Ķīnas ražotājus eksportētājus, kuri sadarbojās, proti, Sichuan Golden-Elephant Sincerity Chemical Co. Ltd (“Sichuan”), Shandong Holitech Chemical Industry Co. Ltd (“Shandong”) un Henan Junhua Development Company Ltd (“Henan”) un kuru eksportam piemēro minimālo importa cenu (“MIC”) 1 153 EUR/t.

(2)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“pirmā termiņbeigu pārskatīšana”) Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1171 (3) šos pasākumus noteica atkārtoti. Pēc otrās termiņbeigu pārskatīšanas (“otrā termiņbeigu pārskatīšana”) Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1776 (4) šos pasākumus noteica vēlreiz.

(3)

Komisija pēc “jauna eksportētāja” pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/2653 (5) grozīja iepriekš 2. apsvērumā minētos pasākumus, nosakot minimālo importa cenu 1 346 EUR/t tāda melamīna importam, ko ražojis uzņēmums Xinjiang Xinlianxin Energy Chemical Co. Ltd. (“Xinjiang”) un kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republika.

1.2.   Pieprasījums veikt daļēju starpposma pārskatīšanu

(4)

2023. gada 13. novembrīLAT Nitrogen Linz GmbH un LAT Nitrogen Piesteritz GmbH (kopā “LAT Nitrogen” (6)), OCI Nitrogen BV un Grupa Azoty Zaklady Azotowe Pulawy SA (“pieprasījuma iesniedzēji”), rīkojoties Savienības melamīna ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē, iesniedza pieprasījumu sākt ĶTR izcelsmes melamīna importam noteikto antidempinga pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanu tikai attiecībā uz pasākumu veidu.

(5)

Konkrētāk, pieprasījuma iesniedzēji pieprasīja mainīt esošo pasākumu veidu no fiksēta maksājuma un minimālās importa cenas uz ad-valorem maksājumiem, pamatojoties uz to, ka apstākļi, kas attaisno sākotnējo maksājumu veidu, ir būtiski un ilglaicīgi mainījušies, ka citu ilglaicīgu apstākļu izmaiņu dēļ fiksētais maksājums un MIC vairs nav piemēroti mērķim un, visbeidzot, ka fiksēta maksājuma un MIC piemērošana pieprasījuma iesniedzējiem rada nopietnu kaitējumu.

1.3.   Starpposma pārskatīšanas sākšana

(6)

Ar 2023. gada 20. decembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (7) Komisija paziņoja, ka sāk to antidempinga pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, kuri piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam.

(7)

Daļējā starpposma pārskatīšana attiecās tikai uz pasākumu veidu, jo īpaši to, vai Savienības interesēs ir saglabāt spēkā esošos pasākumus MIC un fiksētu maksājumu veidā.

1.4.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(8)

Pārskatīšanas izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Attiecīgais periods ilga no 2020. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām.

1.5.   Ieinteresētās personas

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par procedūras sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR, ĶTR iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar procedūras sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(10)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(11)

Sākot procedūru, vairākas personas pieprasīja uzklausīšanu un iesniedza piezīmes. Komisija rīkoja uzklausīšanas, kurās piedalījās Eiropas paneļu ražotāju federācija (“EPF”), Eiropas lamināta grīdas seguma ražotāji (“EPLF”) un Ķīnas Metālu, minerālu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (“CCCMC”). Uzklausīšanu laikā sniegtā informācija atbilda informācijai, ko šīs personas pēc procedūras sākšanas iesniedza rakstiski, un tā ir aplūkota šīs regulas 3. iedaļā.

1.6.   Atlase

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veidot Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.6.1.   Savienības ražotāju atlase

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā bija provizoriski izveidojusi trīs dažādās dalībvalstīs esošu triju Savienības ražotāju izlasi. Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz lielāko ražošanas apjomu Savienībā periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim, ko ražotāji Savienībā ziņojuši izvērtējuma analīzes kontekstā pirms procedūras sākšanas. Izlasē ietilpa 83 % no līdzīga ražojuma aplēstā ražošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas, un izlase tika uzskatīta par reprezentatīvu attiecībā uz Savienības ražošanas nozari.

1.6.2.   Nesaistīto importētāju atlase

(14)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Atsaucās tikai viens nesaistīts importētājs, proti, Borghi SpA Grandate komūnā Itālijā. Attiecīgi Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama, un lūdza Borghi SpA aizpildīt anketu, kas paredzēta nesaistītiem importētājiem.

1.7.   Atbildes uz anketas jautājumiem

(15)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, vienīgajam nesaistītajam importētājam, kas atsaucās atlases procedūras gaitā, un visiem zināmajiem melamīna lietotājiem. Turklāt procedūras sākšanas dienā visas piemērojamās anketas tika darītas pieejamas arī Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē (8). Izmeklēšanas gaitā Komisija nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējiem, pieprasot sniegt makroekonomiskos datus par Savienības ražošanas nozari.

(16)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautiem Savienības ražotājiem, viena nesaistīta importētāja un pieciem lietotājiem, no kuriem divi ir savstarpēji saistīti.

1.8.   Pārbaude

(17)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu, vai Savienības interesēs bija mainīt spēkā esošo antidempinga pasākumu veidu.

(18)

Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādu uzņēmumu telpās.

 

Ražotāji Savienībā:

—

LAT Nitrogen Linz GmbH, Linca, Austrija,

—

Grupa Azoty Zaklady Azotowe, Pulavi, Polija,

—

OCI Nitrogen B.V., Sitarda, Nīderlande.

 

Lietotāji:

—

Unilin B.V. un Unilin Resins B.V. (“ Unilin grupa”), Vilzbēke, Beļģija.

1.9.   Turpmākā procedūra

(19)

Komisija 2024. gada 19. decembrī izpauda būtiskus faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi mainīt spēkā esošo antidempinga maksājumu veidu. Visām personām tika noteikts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju un pieprasīt uzklausīšanu.

(20)

Piezīmes tika saņemtas no pieprasījuma iesniedzējiem, Sichuan Golden-Elephant Sincerity Chemical Co., Ltd. (“SGE”), Kronospan Polska Sp.z.o.o. (“KRP”), Unilin grupas, CCCMC un EPF. SGE, Unilin grupa un EPF lūdza rīkot uzklausīšanu.

2.   PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Pārskatāmais ražojums

(21)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir melamīns (“pārskatāmais ražojums”), ko patlaban klasificē ar KN kodu 2933 61 00 .

(22)

Melamīns ir balts kristālisks pulveris, ko lielākoties iegūst no urīnvielas un izmanto galvenokārt lamināta, sveķu, koksnes līmvielas, lējumu masas un papīra/tekstilmateriālu apstrādes līdzekļu ražošanai.

2.2.   Attiecīgais ražojums

(23)

Ražojums, uz ko attiecas šī izmeklēšana, ir pārskatāmais ražojums, kura izcelsme ir Ķīnā.

2.3.   Līdzīgais ražojums

(24)

Sākotnējā izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi (9), liecina, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

—

attiecīgajam ražojumam, ko eksportē uz Savienību,

—

pārskatāmajam ražojumam, ko ražo un pārdod attiecīgās valsts (Ķīnas) iekšzemes tirgū, kā arī

—

pārskatāmajam ražojumam, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare.

(25)

Tāpēc minētie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   SAVIENĪBAS INTERESES

3.1.   Ievads

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai pasākumu veida maiņa būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot dažādās saistītās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, nesaistītu importētāju un lietotāju intereses.

(27)

Konkrētāk, Komisija pārbaudīja, vai apstākļi, kas pamatoja fiksēta maksājuma un MIC piemērošanu, ir būtiski un ilglaicīgi mainījušies un vai fiksētais maksājums un MIC rada nopietnu un ilgstošu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(28)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

3.2.   Apstākļu maiņa un tās ilglaicīgums

3.2.1.   Konteksts

(29)

Kā minēts iepriekš 1. un 3. apsvērumā, antidempinga pasākumu veids, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir minimālā importa cena 1 153 EUR/t trim Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, minimālā importa cena 1 346 EUR/t ceturtajam Ķīnas ražotājam eksportētājam un fiksētais maksājums 415 EUR/t visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Šos maksājumus noteica, pamatojoties uz datiem par normālo vērtību, kas tika izvērtēti par tobrīd piemērojamo izmeklēšanas periodu (no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim) tobrīd izmantotajā analogajā valstī, t. i., Indonēzijā (sk. sākotnējās regulas 78. un 79. apsvērumu).

(30)

Šā pasākumu veida noteikšanas iemesli bija skaidroti sākotnējās regulas 3.3. iedaļā. Konkrētāk, tika konstatēts, ka melamīna pārdošanas cenas pēc izmeklēšanas perioda svārstījās no 1 200 EUR līdz 1 500 EUR par tonnu, un tas bija 300–600 EUR virs vidējās pārdošanas cenas attiecīgās izmeklēšanas periodā. Īpašs maksājums, kas noteikts, pamatojoties uz attiecīgajā izmeklēšanas periodā dominējošajām cenām, “ierobežotu turpmāku melamīna cenu pieaugumu, kas būtiski ietekmētu visu lietotāju uzņēmējdarbību” (10).

(31)

Tāpēc saskaņā ar pārskatīšanas pamatojumu, kas minēts paziņojuma par procedūras sākšanu 4. punktā, Komisija izmeklēja, vai joprojām pastāvēja apstākļi, kas pamatoja antidempinga pasākuma esošo veidu (MIC un īpašais maksājums). Komisija arī izmeklēja, vai attiecīgais antidempinga pasākuma veids turpina kompensēt iepriekšējās izmeklēšanās konstatētā dempinga ietekmi, tādējādi novēršot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

3.2.2.   Apstākļu maiņa

3.2.2.1.   Būtisks ražošanas izmaksu pieaugums

3.2.2.1.1.   Gāzes cenu būtisks pieaugums

(32)

Melamīna izmaksas lielā mērā nosaka gāzes cena. Melamīnu var ražot vai nu no karbamīda, vai amonjaka. Sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pašreizējie pasākumi, tika ziņots, ka gāzes izmaksas veidoja gandrīz 50 % no melamīna ražošanas izmaksām (11).

(33)

Šajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka kopš sākotnējās regulas pieņemšanas Eiropas gāzes tirgos ir notikušas strukturālas pārmaiņas. Ņemot vērā gāzes izmaksu īpatsvaru melamīna izmaksās, šīs pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas melamīna ražošanas izmaksas.

(34)

Līdz 2021. gadam ievērojamu daļu no gāzes piegādēm Savienībai nodrošināja Krievija. Krievijas cauruļvadu gāzes īpatsvars ES importa struktūrā samazinājās no vairāk nekā 40 % 2021. gadā līdz aptuveni 8 % 2023. gadā (12). Ilgu laika periodu pirms tam – no 2010. līdz 2021. gadam – Krievijas gāzes īpatsvars ES gāzes importa struktūrā bija no 30 % līdz 45,5 % (13). Tādējādi ES gāzes lietotājiem tika garantētas salīdzinoši stabilas cenas. Komisija konstatēja, ka deviņu mēnešu periodā no 2010. gada aprīļa līdz 2010. gada decembrim, pirms sākotnējās izmeklēšanas pabeigšanas, Nīderlandes TTF biržā (“TTF”) gāze tika tirgota vidēji par 19,08 EUR/MWh (14). No 2011. līdz 2020. gadam gāzes cenas svārstījās no 6 EUR/MWh līdz 28 EUR/MWh. Sākot no 2021. gada otrās puses, ES gāzes cenas sāka augt un sasniedza daudz augstāku līmeni par to, kāds jebkad bija pieredzēts. Šī tendence pastiprinājās pēc neizprovocētās Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu, sākot no 2022. gada marta. Kopš tā laika dabasgāzes imports no Krievijas, ko piegādā pa cauruļvadiem, lielā mērā ir aizstāts ar sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu no citām izcelsmes valstīm vai jo īpaši ar dabasgāzes importu no Norvēģijas (15). Šīs izmaiņas gāzes piegādes infrastruktūrā bija vēl viens faktors, kas veicināja gāzes cenu strauju pieaugumu. 2022. gada 22. augustā gāzes cenas strauji pieauga līdz 339,20 EUR/MWh par TTF tirgoto gāzi (16). Turklāt LNG infrastruktūrā veiktie ieguldījumi, ņemot vērā to apmēru, tiek uzskatīti par neatgriezeniskiem. Tāpēc ir pamatoti pieņemt, ka pat tad, kad minētā militārā agresija tiks izbeigta, lielākā daļa dalībvalstu, visticamāk, neatsāks iepirkt gāzi par tik zemām cenām, kādas tās bija sākotnējās izmeklēšanas laikā, un MIC tika noteikta līdz 2020. gadam (ieskaitot).

(35)

Turklāt pat pēc tam, kad 2023. gada sākumā gāzes cenas sāka stabilizēties, vidējā gāzes cena saglabājās augstāka, nekā tā ilgstoši bija līdz 2021. gadam. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā gāze tika tirgota vidēji par [50–60] EUR/MWh (17), kas ir aptuveni trīs reizes vairāk par vidējo cenu laikposmā no 2010. gada aprīļa līdz decembrim. 2023. gada 29. septembrī, kas ir pārskatīšanas izmeklēšanas perioda pēdējā tirdzniecības diena, TTF dabasgāze tika tirgota par 41,86 EUR/MWh (18). Tā ir ievērojami mazāka cena par 2022. gada augustā novēroto augsto cenu, bet joprojām ievērojami pārsniedz līmeni, kas tika novērots līdz 2021. gada pirmajam pusgadam (ieskaitot).

(36)

Attiecīgajā periodā, kas izmantots sākotnējā izmeklēšanā, t. i., no 2006. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas bija no 1 054 EUR līdz 1 229 EUR par tonnu (19). No 2012. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. martam, kas ir pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā izmantotais attiecīgais periods, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas bija no 1 036 EUR līdz 1 144 EUR par tonnu (20). 2019. gadā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas bija 980 EUR par tonnu (21). Tādējādi visos periodos, par kuriem Komisija veica izmeklēšanu laikposmā no 2006. līdz 2019. gadam, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas par tonnu melamīna saglabājās lielā mērā stabilas, un starpība starp zemākajām izmaksām (980 EUR) un augstākajām izmaksām (1 229 EUR) bija tikai 25,4 %.

(37)

Turpretī attiecīgā perioda lielākajā daļā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. septembrim Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas bija no 1 611 EUR līdz 3 132 EUR par tonnu. Šajā gadījumā nav ņemts vērā 2020. gads, kas ir attiecīgā perioda pirmais gads, jo diezgan zemās izmaksas minētajā gadā tika panāktas Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes ietekmē. Tas parāda, cik lielā mērā strauji augošās gāzes izmaksas (sk. 34. apsvērumu) ietekmēja Savienības ražošanas nozares kopējās ražošanas izmaksas.

(38)

Pieprasījuma iesniedzēji apgalvoja, ka dabasgāze, no dabasgāzes atkarīgie galvenie izejmateriāli un tvaiks kopā, ņemot vērā patlaban dominējošās gāzes cenas, veidoja 80–90 % no Savienības ražotāju kopējām aplēstajām ražošanas izmaksām. CCCMC to neapstrīdēja (22).

(39)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas gāzes izmaksas ir ievērojami pieaugušas gan absolūtā, gan attiecīgi arī relatīvā izteiksmē, un tās ir uzskatāmas par ievērojamām apstākļu izmaiņām pamatregulas 11. panta 3. punkta nozīmē.

3.2.2.1.2.   Citi faktori, kas būtiski palielina ražošanas izmaksas

(40)

Pieprasījuma iesniedzēji apgalvoja, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas ir pieaugušas izmaksas saistībā ar atbilstības Eiropas vides regulējumam nodrošināšanu. Vienīgā būtiskākā vidiskā sistēma, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari, ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS). ETS sākotnēji izveidoja 2005. gadā. Tas nozīmē, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā ETS jau pastāvēja. Tomēr kopš tā laika ETS ir veiktas būtiskas izmaiņas, kas tieši izpaudās kā ievērojami lielākas ražošanas izmaksas, kas jāsedz Savienības ražotājiem.

(41)

CCCMC norādīja, ka jebkādu šādu vidiskās atbilstības izmaksu daļa kopējās ražošanas izmaksās pieprasījumā nebija norādīta un kopumā apšaubīja šādu izmaksu nozīmi. Šajā kontekstā CCCMC norādīja uz bezmaksas kvotu pieejamību ETS sistēmā. CCCMC arī apgalvoja, ka jebkādas izmaksas, kas rodas saistībā ar atbilstības ETS nodrošināšanu, būtu jākompensē jaunieviestajam oglekļa ievedkorekcijas mehānismam (OIM) (23).

(42)

Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēju iesniegtajiem pierādījumiem un prognozēm izmaksas, kas radušās saistībā ar tiesībām emitēt CO2, līdz 2026. gadam pārsniegs ieguvumu no pieejamajām bezmaksas kvotām emisijām, ko rada melamīna ražošanai nepieciešamo resursu ražošana. Pieprasījumā paziņotie dati liecina, ka laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam prognozētā cena uzņēmuma kopējām piesārņotāju emisijām pieaugs par [55–135 %] (24).

(43)

Saistībā ar vidiskās atbilstības izmaksām CCCMC apgalvoja, ka Komisijas izpaustā informācija tikai par procentuālām izmaiņām, nenorādot attiecīgās bāzlīnijas vērtību vai izmaksu kontekstu, nebija noderīga.

(44)

Komisija atkārtoti uzsvēra, ka norādītais diapazons ietver mazāko un lielāko aplēsto vidiskās atbilstības izmaksu pieaugumu izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidū. Tas nav nekas neparasts, ka uzņēmumu ar atšķirīgu emisiju iegādes politiku pieauguma rādītāji ievērojami atšķiras. Turklāt precīzi katra uzņēmuma rādītāji tika uzskatīti par konfidenciālu komercinformāciju.

(45)

Attiecībā uz Savienības ražošanas izmaksu kompensēšanu OIM Komisija piekrita pieprasījuma iesniedzējiem un apstiprināja, ka uz melamīnu patiešām neattiecas aizsardzība saskaņā ar OIM.

(46)

Pieprasījuma iesniedzēji arī norādīja, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas ir novērota vispārēja cenu inflācija. Faktori, kas izraisīja inflāciju, cita starpā galvenokārt bija strukturālas izmaiņas gāzes tirgos, kas skaidrotas 34. apsvērumā, kā arī piegādes ķēžu traucējumi un pieprasījuma pieaugums. Ja sākotnējā izmeklēšanā noteiktā minimālā importa cena 1 153 EUR/t būtu koriģēta ar Eurostat publicētajiem gada inflācijas rādītājiem, 2022. gadā minimālā importa cena būtu bijusi vismaz 1 474 EUR. Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozares melamīna pārdošanas cenas pieauga līdz 3 196 EUR/t (2022. gada vidējā cena, sk. 7. tabulu) un Ķīnas importa cenas sasniedza 1 990 EUR/t (2022. gada vidējā cena, sk. 3. tabulu). Lai gan pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenas samazinājās, jāņem vērā, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām saglabājās 3 069 EUR līmenī (sk. 7. tabulu).

(47)

CCCMC uzskatīja, ka Savienības inflācija 2022. gadā sasniedza augstāko līmeni, bet pēc tam samazinājās, jo bija zuduši inflācijas pamatcēloņi, piemēram, gāzes cenu kāpums un melamīna pieprasījums pēc Covid-19 pandēmijas. Komisija piekrita tam, ka vispārējā cenu inflācija sasniedza augstāko līmeni 2022. gadā un ka pēc tam inflācijas līmenis ir pazeminājies. Tomēr cenas un tādējādi arī izmaksas joprojām ir līmenī, kas ievērojami pārsniedz 2009. gada līmeni, proti, sākotnējās izmeklēšanas periodu. Nekas neliecina, ka inflācijas kopējā ietekme uz cenām kopš 2009. gada varētu pavērsties pretējā virzienā.

3.2.2.2.   Piedāvājuma situācija Savienības tirgū

(48)

Sākotnējā izmeklēšanā lietotāji pauda bažas par pietiekamas melamīna piegādes drošību par pieņemamām cenām (25).

3.2.2.2.1.   Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda

(49)

Pieprasījuma iesniedzēji pieprasījumā apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda ir aptuveni par 60 % lielāka par patēriņu Savienībā un ka kopš 2009. gada tā ir ievērojami palielinājusies. Tie arī apgalvoja, ka pārdošana Savienības tirgū ir prioritāte salīdzinājumā ar eksporta tirgiem, un tāpēc tie vajadzības gadījumā spētu apgādāt visu ES tirgu.

(50)

Izmeklēšanā patiešām tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda laikposmā no 2009. gada, t. i., no sākotnējās izmeklēšanas perioda, līdz šim pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ir pieaugusi par vairāk nekā 20 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda bija 476 874 tonnas (sk. 5. tabulu), savukārt patēriņš bija 339 676 tonnas (sk. 1. tabulu). Tādējādi Savienības ražošanas nozare vajadzības gadījumā spēj apgādāt visu Savienības tirgu.

(51)

CCCMC apgalvoja, ka kopš 2006. gada Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda ir pastāvīgi pārsniegusi Savienības patēriņu, un tādējādi uzskatīja, ka apstākļi saistībā ar Savienības ražošanas nozares spēju apgādāt Savienības tirgu nav mainījušies (26).

(52)

Komisija noraidīja CCCMC argumentu un pieeju, kas paredzēja aplūkot Savienības ražošanas nozares kopējo neizmantoto jaudu kopš 2009. gada atsevišķi no citiem būtiskiem faktoriem. Kā norādīts turpmāk 57. apsvērumā, piedāvājuma situācija Savienības tirgū kopumā ir uzlabojusies, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares jaudas pieaugumu un lielāku importa apjomu no trešām valstīm par taisnīgām cenām.

3.2.2.2.2.   Savienības ražošanas nozares tirgus daļa

(53)

Laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam, t. i., sākotnējās izmeklēšanas atsauces periodā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija vidēji 80 %, un tā nekad nesamazinājās zem 74 %. Līdzīgi arī laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. martam šī tirgus daļa bija vidēji 77 % (sk. 6. tabulu Īstenošanas regulā (ES) 2017/1171), savukārt 2019. gadā, t. i., gadā, kas beidzās pirms šīs izmeklēšanas atsauces perioda sākuma, tā bija 73 % (sk. 7. tabulu Īstenošanas regulā (ES) 2023/2653).

(54)

Pieprasījuma iesniedzēji pieprasījumā apgalvoja, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju agresīvās cenu politikas dēļ Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir samazinājusies. Kā paskaidrots iepriekš 53. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ilgu laiku bija 73–80 %, bet pašreizējā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā bija tikai 48,6 % (sk. 6. tabulu), un tas nozīmē, ka apstākļi ir ievērojami mainījušies. Komisija norādīja, ka turpretī Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās no tikai 6,5 % 2009. gadā līdz 29,2 % pašreizējā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kā minēts turpmāk 56. apsvērumā, palielinājās imports arī no citām trešām valstīm, un tādējādi tas veicināja Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zudumu, bet mazākā mērā nekā imports no Ķīnas.

3.2.2.2.3.   Imports no trešām valstīm

(55)

Pieprasījuma iesniedzēji pieprasījumā norādīja, ka piedāvājuma trūkuma gadījumā imports no trešām valstīm varētu nodrošināt jebkādu piedāvājuma deficītu, ko varētu izraisīt patēriņa pieaugums.

(56)

Komisija norādīja, ka importa no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, kopējā tirgus daļa 2009. gadā bija 6,2 % (sk. 12. tabulu Regulā (ES) Nr. 1035/2010) un ka šīs tirgus daļas līmenis kopā ar toreizējo Savienības ražošanas nozares tirgus daļu 85 % apmērā bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc maksājuma veids tika mainīts uz fiksētu maksājumu (27). Kopš tā laika importa no trešām valstīm tirgus daļa ir ievērojami palielinājusies, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā sasniedza 22,3 %, kas liecina, ka trešo valstu ražotāji ir palielinājuši jaudu, kas var palīdzēt apmierināt patēriņu Savienības tirgū un nodrošināt veselīgu konkurenci vienlīdzīgos konkurences apstākļos.

3.2.2.2.4.   Secinājums par piedāvājuma situāciju

(57)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka piedāvājuma situācija Savienības tirgū kopš sākotnējās izmeklēšanas ir būtiski mainījusies. Lai gan 2009. gadā vienīgais nozīmīgais importa avots bija Ķīna un pēc pagaidu pasākumu noteikšanas melamīna deficīts Savienības tirgū būtu varējis izraisīt ievērojamu cenu pieaugumu (sk. sākotnējās regulas 63. apsvērumu), šī situācija noteikti bija atšķirīga pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad pastāvēja vairāki būtiski importa avoti (radot godīgas konkurences spiedienu) un turklāt Savienības ražošanas nozarei bija daudz lielāka ražošanas jauda.

3.2.2.3.   Secinājums

(58)

Šajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas ir mainījušies vairāki apstākļi, jo īpaši saistībā ar ražošanas izmaksām, kas rodas Savienības ražošanas nozarei, kā arī piedāvājuma pusē. Kopš 2021. gada Savienībā ir ievērojami palielinājušās ražošanas izmaksas, kā rezultātā kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radīja imports no Ķīnas par dempinga cenām, vairs nevarēja faktiski novērst ar minimālajām importa cenām un īpašu maksājumu, ko piemēroja visiem pārējiem uzņēmumiem, pamatojoties uz 2009. gada izmaksām un cenām. Tādējādi, kā secināts 134. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums. Tajā pašā laikā, lai gan bažas par melamīna pietiekama piedāvājuma pieejamību lietotājiem bija galvenais iemesls pasākumu noteikšanai to pašreizējā veidā sākotnējā izmeklēšanā, piegādes drošība lietotāju ražošanas nozarei kopš 2009. gada ir ievērojami uzlabojusies.

3.2.3.   Ilglaicīgums

3.2.3.1.   Ievads

(59)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu arī pārbaudīja, vai 3.5.2. iedaļā konstatēto apstākļu maiņu var pamatoti uzskatīt par ilglaicīgu.

(60)

Vairākas personas, sniedzot informāciju, apšaubīja, vai apstākļu maiņu var uzskatīt par ilglaicīgu. Daļa informācija tika iesniegta pirms būtisku faktu izpaušanas. Visi šie apgalvojumi ir apkopoti šajā iedaļā.

3.2.3.2.   Ilglaicīguma novērtējums

3.2.3.2.1.   Būtisks ražošanas izmaksu pieaugums

(61)

Attiecībā uz gāzes cenu ievērojamo pieaugumu CCCMC apgalvoja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās dabasgāzes cenas bija būtiski samazinājušās salīdzinājumā ar iepriekšējiem augstākajiem līmeņiem. CCCMC ieskatā šīs tendences parādīja, ka jebkādām apstākļu izmaiņām, šajā gadījumā gāzes cenu krasam pieaugumam, bija tikai pagaidu raksturs. CCCMC arī apgalvoja, ka cenas dabasgāzei, kas ir melamīna ražošanas galvenais izejresurss, ir samazinājušās gandrīz līdz tādam pašam līmenim, kāds tika novērots līdz 2021. gada vidum.

(62)

Līdzīgi arī Eiropas paneļu ražotāju federācija (“EPF”) atgādināja, ka galvenais faktors, kas ietekmēja melamīna ražotāju ražošanas izmaksas, bija dabasgāzes izmaksas. Saskaņā ar EPF sniegto informāciju kopš 2023. gada dabasgāzes cenas ir strauji un būtiski samazinājušās. Tā norādīja, ka dabasgāzes tūlītējās cenas Eiropā 2024. gada janvārī bija 28–32 EUR/MWh, savukārt 2018. gadā dabasgāzes vidējās tūlītējās cenas Eiropā bija aptuveni 22–23 EUR/MWh. Saskaņā ar EPF sniegto informāciju finanšu tirgi prognozēja, ka gāzes cenas laikposmā no 2024. līdz 2026. gadam būs ļoti tuvas vēsturiskajiem līmeņiem. EPF apgalvoja, ka gāzes cenas ir atgriezušās vēsturiski normālā līmenī un ka pieprasījuma iesniedzēji atkal varētu būt konkurētspējīgi, saglabājot pašreizējo pasākumu veidu.

(63)

Eiropas lamināta grīdas seguma ražotāji (“EPLF”) sniedza līdzīgu prognozi par gāzes cenu izmaiņām. EPLF piebilda, ka, stabilizējoties gāzes cenām atbilstīgi prognozēm, attiecīgi samazināsies arī inflācijas līmenis. Savukārt, pazeminoties inflācijas līmenim, ir sagaidāms, ka galvenās centrālās bankas sāks samazināt procentu likmes. Procentu likmju samazināšana samazinātu hipotekāro aizdevumu izmaksas. Tādējādi nekustamais īpašums kļūtu cenas ziņā pieejamāks, veicinot gaidīto pieaugumu būvniecības nozarē, kas ir melamīna ražojumu svarīgs lietotājs.

(64)

Komisija nepiekrita nevienam no iepriekš norādītajiem apgalvojumam. Komisija uzskatīja, ka dabasgāzes cenas, visticamāk, neatgriezīsies cenu diapazonā, kas tika novērots līdz 2020. gadam.

(65)

Attiecībā uz apgalvojumu, kas atkārtots iepriekš 62. apsvērumā, Komisija norādīja, ka gāzes cenas no 28 līdz 32 EUR/MWh, ko EPF novēroja 2024. gada janvārī, joprojām bija būtiski augstākas par 22 EUR un 23 EUR, ko EPF novēroja 2019. gadā. Komisija norādīja, ka vidējā TTF gāzes cena 2024. gada pirmajā pusē bija 29,82 EUR/MWh (28), un tā ir par 56 % augstāka par vidējo TTF gāzes cenu 19,08 EUR/MWh, kas bija vidējā cena laikposmā no 2010. gada aprīļa līdz decembrim (sk. šīs regulas 16. zemsvītras piezīmi), un arī ievērojami augstāka par vidējo TTF gāzes cenu 2011.–2020. gadā. Tāpēc, pat ja gāzes cenu situācija pārskatīšanas izmeklēšanas periodā būtu uzskatāma par ārkārtēju, gāzes cenas joprojām ir ievērojami augstākas par vidējo cenu līdz 2020. gadam ieskaitot.

(66)

Iespējamās prognozes par iespējamajām gāzes cenām līdz 2026. gadam EPF tālāk nepamatoja. Turklāt attiecībā uz 61.–63. apsvērumā apkopotajiem apgalvojumiem Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas izmaiņas, ir maz ticams, ka gāzes cenas pārliecinoši stabilizēsies līmenī, kāds bija vērojams līdz 2021. gada jūnijam. Kopš 2021. gada lielākā daļa dalībvalstu, kas iegūst dabasgāzi tieši no Krievijas pa cauruļvadiem, ir sākušas samazināt šādu importu. Krievijas nepamatotās un neprovocētās agresijas pret Ukrainu rezultātā Eiropas Savienība un dalībvalstis pastiprināja un paātrināja pasākumus, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes. Šajā sakarā ir ieplānoti vai tiek būvēti vismaz 17 LNG termināļi (29). Ņemot vērā ārkārtīgi būtiskos ieguldījumus, kas vajadzīgi LNG termināļu un visas piegādes infrastruktūras būvniecībai, kā arī ņemot vērā Savienības apņemšanos izbeigt atkarību no Krievijas gāzes (30), ir ļoti maz ticams, ka Savienība atsāks iepirkt Krievijas cauruļvadu gāzi tādos apjomos un par tādām cenām, kādi tie bija līdz 2021. gadam, un tāpēc, visticamāk, tirgū turpmāk cenas būs daudz augstākas par tām, ka bija vērojamas līdz 2021. gada pirmajai pusei.

(67)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC kritizēja to, ka salīdzināšanas nolūkā Komisija bija izmantojusi gāzes cenu pārskatīšanas izmeklēšanas perioda pēdējā dienā, kas TTF bija 41,86 EUR/MWh, un pārskatīšanas izmeklēšanas perioda vidējo cenu, kas CCCMC ieskatā nebija reprezentatīvas, ņemot vērā ārkārtīgi augstās cenas minētajā periodā, tai skaitā maksimālo cenu 339,20 EUR/MWh, kas tika sasniegta 2022. gada 22. augustā (sk. 34. un 35. apsvērumu). CCCMC piebilda, ka, ņemot vērā korelāciju starp dabasgāzes cenām un Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, šīs ražošanas izmaksas jau ir atgriezušās vai drīzumā atgriezīsies “pirmskrīzes līmenī”.

(68)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Tā atgādināja, ka, lai novērtētu konstatēto apstākļu izmaiņu ilglaicīgumu, tā atsaucās arī uz vidējo TTF gāzes cenu 2024. gada pirmajā pusgadā (sk. 65. apsvērumu), kas bija periods, kad cenas nepārprotami bija samazinājušās salīdzinājumā ar iepriekšējiem un ārkārtējiem maksimumiem, bet stabilizējās līmenī, kas bija ievērojami augstāks par līmeni pirms 2021. gada pirmā pusgada. Komisija arī norādīja, ka 2024. gada otrajā pusgadā vidējā TTF gāzes cena bija 29,82 EUR/MWh, kas ir ievērojami augstāka par vidējo TTF gāzes cenu 2011.–2020. gadā (sk. 65. apsvērumu). No tā izriet, ka nav pazīmju, kas liecinātu par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu stabilizēšanos līmeņos, kas ir līdzīgi līmeņiem, kuri prevalēja laikposmā no pasākumu noteikšanas līdz 2021. gada pirmajam pusgadam.

(69)

Pēc informācijas izpaušanas EPF atkārtoti norādīja, ka 2026. gada otrajam pusgadam prognozētie dabasgāzes cenu līmeņi būs tuvi faktiskajām gāzes cenām, kas konstatētas 2023. gada jūlijā (23–25 EUR/MWh). Tas nebūtu tālu no 2021. gadā novērotajiem līmeņiem. Šajā kontekstā EPF atsaucās uz jaunāko – 2024. gada 15. novembra – Eiropas ekonomikas prognozi (31).

(70)

Komisija norādīja, ka dabasgāzes cenas, kas tika prognozētas laikposmam no 2025. gada otrā ceturkšņa līdz 2026. gada pirmajam ceturksnim, bija 43,5–47,25 EUR/MWh (32). Minētās cenas ir vismaz par 46 % augstākas par vidējo TTF gāzes cenu, kas konstatēta 2024. gada pirmajā pusgadā (sk. 65. apsvērumu).

(71)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija apstiprināja, ka iegādes un piedāvājuma tendenču izmaiņas un no tām izrietošās augstākas dabasgāzes izmaksas, ko sedz Savienības ražotāji, tiek uzskatītas par ilglaicīgām.

(72)

Attiecībā uz vidiskās atbilstības izmaksām, kas jāsedz Savienības ražošanas nozarei (sk. 40. apsvērumu), nekas neliecina, ka šie tiesību aktos noteiktie pienākumi vides jomā tuvākajā laikā tiks atcelti. Patiesībā arvien lielāks uzsvars uz vidisko ilgtspēju, jo īpaši Eiropas zaļā kursa kontekstā, visticamāk veicinās to, ka Savienības ražotāju ar rūpniecisko darbību atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas turpinās pieaugt. Prognozes, ko līdz šim darījuši pieejamas Savienības ražotāji (sk. 42. apsvērumu), apstiprina šo apgalvojumu. Tāpēc sagaidāms, ka novērotās apstākļu izmaiņas būs ilglaicīgas.

(73)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC lūdza noteikt iespējamo atbilstības nodrošināšanas izmaksu relatīvo nozīmi attiecībā pret melamīna kopējām vienības ražošanas izmaksām, kas joprojām bija būtisks aspekts, novērtējot procentuālā pieauguma faktisko nozīmīgumu.

(74)

Komisija norādīja, ka vidiskās atbilstības izmaksas, ar kurām saskārās Savienības ražošanas nozare, veidoja mazāku daļu no kopējām melamīna ražošanas izmaksām nekā gāzes izmaksas. Tomēr tas nemaina faktu, ka novērotās izmaiņas joprojām bija būtiskas un ilglaicīgas.

(75)

Attiecībā uz inflāciju (sk. 46. apsvērumu) Komisija norādīja, ka izmaksu pozīciju (gāzes un vidiskās atbilstības izmaksu) pieauguma ilglaicīgums neizbēgami izraisīs ražojuma – melamīna – cenu pieaugumu. Turklāt Savienības ražošanas nozare vēlēsies palielināto izmaksu bāzi atspoguļot pārdošanas cenās, tiklīdz būs atjaunoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo tā ilgtermiņā nevarēs segt zaudējumus, kas tai radās 2022. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc ir sagaidāms, ka augstāks melamīna cenu līmenis salīdzinājumā ar sākotnējā izmeklēšanā novēroto cenu līmeni būs ilglaicīgs.

(76)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC apšaubīja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija augstākas nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā un ka bija sagaidāms, ka augstāks izmaksu līmenis būs ilglaicīgs.

(77)

Komisija atsaucās uz atspēkojumu par gāzes izmaksu pieauguma ilglaicīgumu (sk. 70. apsvērumu), kā rezultātā, ņemot vērā gāzes izmaksu īpatsvaru kopējās melamīna ražošanas izmaksās, ir sagaidāms, ka kopējo izmaksu pieaugums arī būs ilglaicīgs.

3.2.3.2.2.   Piedāvājuma situācija Savienības tirgū

(78)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudas pieaugumu izmeklēšanā netika minēti nekādi Savienības ražošanas nozares plāni tuvākajā nākotnē samazināt jaudu. Tāpēc tiek uzskatīts, ka kopējās jaudas pieaugums ir ilglaicīgs.

(79)

Tomēr CCCMC apgalvoja, ka būtiskas (vai ilglaicīgas) izmaiņas Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudā vai spējā apgādāt ES tirgu nav notikušas.

(80)

Komisija paskaidroja, ka Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, lai nodrošinātu patēriņu Savienībā. Šajā kontekstā Komisija atsaucās uz šajā izmeklēšanā apkopotajiem datiem (sk. 1. un 5. tabulu). Lai gan patēriņš nevienā brīdī nepārsniedza 427 309 tonnas gadā (2021. gada dati), jauda bija vismaz 476 874 tonnas gadā (pārskatīšanas izmeklēšanas perioda dati).

(81)

CCCMC piebilda, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājums zem 30 % laikposmā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam nebija ilglaicīgs, jo to izraisīja ārkārtēji apstākļi, piemēram, ražošanas grūtības Savienības ražotāju līmenī un vienlaicīgs lietotāju pieprasījuma pieaugums. Lai kompensētu piedāvājuma trūkumu, lietotājiem bija jāpaļaujas uz importa pieaugumu, turklāt galvenokārt no Ķīnas.

(82)

Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļas ievērojamais samazinājums bija fakts un CCCMC to neapstrīdēja. Komisija uzskatīja, ka tirgus daļas samazinājums lielā mērā bija saistīts ar Ķīnas importa par dempinga cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, eksponenciālu pieaugumu (sk. 102. apsvērumu).

(83)

Ņemot vērā iepriekš minēto, CCCMC piezīmes tika noraidītas.

(84)

Pēc informācijas izpaušanas SGE apgalvoja, ka apstākļi, kas noteica esošos pasākumus fiksēta maksājuma un MIC veidā, nav būtiski un ilglaicīgi mainījušies. Attiecībā uz melamīna importa no trešām valstīm pieejamību SGE norādīja, ka atsevišķos periodos trešo valstu cenas bija zemākas par Ķīnas cenām un ka trešo valstu piedāvājums nebija stabils un nevarēja aizstāt Ķīnas izcelsmes importu.

(85)

Komisija norādīja, ka importa no trešām valstīm cenas kopumā atbilda tirgus tendencēm attiecīgajā periodā. Vēl būtiskāk ir tas, ka, kā redzams 4. tabulā, kopējā trešo valstu importa tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās salīdzinoši šaurā diapazonā no 19,2 % līdz 22,3 %, proti, cenas nekaitēja Savienības ražošanas nozares tirgus daļām tādā pašā mērā, kā Ķīnas cenas (sk. 2. tabulu). Turklāt 19,2–22,3 % tirgus daļa ievērojami pārsniedz Ķīnas tirgus daļu visā izmeklēšanā aplūkotajā periodā, kā rezultātā tika noteikti pārskatāmie pasākumi, tāpēc Komisija nepiekrita SGE. Komisija konstatēja, ka trešo valstu kopējais imports bija stabila alternatīva piedāvājumam Savienības tirgū.

(86)

SGE atkārtoja lietotāja KRP2024. gada 30. oktobrī izteikto apgalvojumu, ka ar Eiropas ražošanas jaudu vien nevar nodrošināt pieprasījumu. (33) Tāpat EMM savās piezīmēs par izpausto informāciju apšaubīja Komisijas novērtētos un 5. tabulā norādītos jaudas rādītājus. EPF apgalvoja, ka divas BASF melamīna ražotnes Ludvigshāfenē 2023. gada aprīļa beigās tika slēgtas (34). Turklāt EPF atsaucās uz savu biedru tirgus izlūkdatiem, saskaņā ar kuriem tikai OCI un LAT Nitrogen 2024. gadā ražoja melamīnu ar samazinātu jaudu. Saskaņā ar EPF sniegto informāciju šo ražotāju kopējā ražošanas jauda bija 290 000 tonnas gadā.

(87)

Lai aizsargātu informāciju, kas tika uzskatīta par konfidenciālu komercinformāciju, Komisija nevarēja izpaust atsevišķu Savienības ražotāju ražošanas jaudas rādītājus. Tomēr tā apstiprināja, ka 5. tabulā norādītie ražošanas jaudas rādītāji ir pienācīgi pārbaudīti. Komisija arī norādīja, ka attiecīgās BASF ražotnes netika slēgtas, kā apgalvoja EPF, bet gan tika piedāvātas pārdošanā tirgū (35). Turklāt EPF pieeja, kas paredz izslēgt uz laiku neizmantotu jaudu vai pārdošanā piedāvātu jaudu, neatbilst Komisijas parastajai praksei. Faktu, ka Savienības ražotāji samazināja izlaidi, jo nespēja konkurēt ar Ķīnas izcelsmes importu par negodīgām cenām, kas nepieredzēti lielā apjomā ienāca Savienības tirgū, nevajadzētu kļūdaini uzskatīt par ražošanas jaudas pastāvīgu samazināšanu. Tāpēc EPF apgalvojums tika noraidīts. KRP apgalvojums nebija tālāk pamatots, un tāpēc arī tas tika noraidīts.

3.2.4.   Secinājums

(88)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu secināja, ka 3.2.2. iedaļā minētie apstākļi kopš sākotnējās izmeklēšanas ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas.

3.3.   Kaitējums

3.3.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(89)

Pamatojoties uz pieprasījumā pieejamo informāciju, līdzīgo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja visi trīs pieprasījuma iesniedzēji un divi citi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Divi pieprasījumā norādītie ražotāji, kas nebija iekļauti izlasē, ir BASF AG, Ludvigshāfene (Vācija), un S.C. Azomures, Targumureša (Rumānija). Tikai BASF reģistrējās kā ieinteresētā persona. Neviens no abiem attiecīgajiem ražotājiem izmeklēšanas laikā neiesniedza piezīmes vai apsvērumus.

(90)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 175 786 tonnas. Šis rādītājs tika aprēķināts, pamatojoties uz trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un pieprasījuma iesniedzēju atbildēm uz anketas jautājumiem par makroekonomiskajiem rādītājiem.

(91)

Kā minēts 13. apsvērumā, Komisija izveidoja galīgo Savienības ražotāju izlasi, kuri pārstāv aptuveni 83 % no līdzīgā ražojuma kopējā aplēstā ražošanas apjoma Savienībā. Visi trīs izlasē iekļautie ražotāji ir pieprasījuma iesniedzēji.

3.3.2.   Patēriņš Savienībā

(92)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz: a) pieprasījuma iesniedzēju datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu, veicot daļēju kontrolpārbaudi pret izlasē iekļauto Savienības ražotāju paziņotajiem pārdošanas apjomiem, un b) pārskatāmā ražojuma importu Savienībā no visām trešām valstīm saskaņā ar Comext datubāzi (Eurostat).

(93)

Pamatojoties uz šo informāciju, Savienības patēriņa dinamika bija šāda:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

 

2020. g.

2021. g.

2022. g.

PIP

Patēriņš

364 168

427 309

377 704

339 676

Indekss (2020. g. = 100)

100

117

104

93

Avots:

Eurostat.

(94)

Pārskatīšana parādīja, ka pēc atgūšanās pēc Covid-19 pandēmijas Savienības patēriņš 2020.–2021. gadā palielinājās par 18 %. Kopumā patēriņš Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 7 %.

3.3.3.   Imports no attiecīgās valsts

3.3.3.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(95)

Importa apjomu no attiecīgās valsts Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat statistiku. Ķīnas tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importu ar 2. tabulā norādīto patēriņu Savienībā.

(96)

Importam no ĶTR bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

 

2020. g.

2021. g.

2022. g.

PIP

Importa apjoms no ĶTR (tonnas)

1 222

27 270

107 506

99 112

Indekss (2020. g. = 100)

100

2 232

8 800

8 113

Importa no ĶTR tirgus daļa (%)

0,3

6,4

28,5

29,2

Indekss (2020. g. = 100)

100

1 902

8 484

8 698

Avots:

Eurostat.

(97)

Ķīnas izcelsmes importa apjoms laikposmā no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam palielinājās vairāk nekā astoņas reizes. Pat ja 2020. gadu nevar uzskatīt par reprezentatīvu Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes dēļ, laikposmā no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam Ķīnas izcelsmes imports tomēr palielinājās gandrīz četras reizes.

(98)

Relatīvā izteiksmē (sk. rādītāju iepriekš 2. tabulā) Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās vēl vairāk nekā šā importa apjoms un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza gandrīz 30 %. Salīdzinājumā ar 2021. gadu tirgus daļa palielinājās vairāk nekā četras reizes.

3.3.3.2.   Ķīnas izcelsmes importa cenas un cenu samazinājums

3.3.3.2.1.   Cenas

(99)

Komisija noteica vidējās cenas importam no Ķīnas, pamatojoties uz Eurostat statistiku.

(100)

Ķīnas izcelsmes importa vidējās svērtās cenas dinamika bija šāda:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

 

2020. g.

2021. g.

2022. g.

PIP

Ķīna

958

1 627

1 990

1 361

Indekss (2020. g. = 100)

100

170

208

142

Avots:

Eurostat.

(101)

Melamīna importa no Ķīnas vidējās cenas 2020.–2022. gadā palielinājās par 108 %. Laikposmā no 2022. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam cenas strauji samazinājās par 32 %.

3.3.3.2.2.   Cenu samazinājums

(102)

Komisija novērtēja cenu samazinājumu, salīdzinot a) importa no ĶTR vidējās svērtās statistiskās cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, noteiktas uz CIF pamata un attiecīgi koriģētas, lai ņemtu vērā līgto muitas nodokļa likmi, antidempinga maksājumu (36) un pēcimportēšanas izmaksas, un b) triju Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū. Tādējādi aprēķinātā cenu samazinājuma starpība bija 8,5 %.

(103)

Komisija arī apsvēra citas cenu radītās ietekmes, jo īpaši cenu būtisku nospiešanu. Komisija norādīja, ka cenu nospiešana notika tiktāl, ciktāl Savienības ražošanas nozarei no 2022. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam bija jāsamazina pārdošanas cenas par aptuveni 53 % (sk. 7. tabulu), kas bija ievērojami zemākas par tās ražošanas izmaksām un tādējādi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā radīja zaudējumus 100,1 % apmērā (sk. 10. tabulu).

3.3.4.   No trešām valstīm veiktā importa apjoms un cenas

(104)

Komisija noteica no trešām valstīm veiktā importa apjomu un cenas, izmantojot tādu pašu metodi kā ĶTR gadījumā (sk. 3.3.3.1. iedaļu).

(105)

No trešām valstīm veiktā importa apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2020. g.

2021. g.

2022. g.

PIP

Katara

Importa apjoms (tonnas)

26 256

35 622

37 809

40 360

 

Indekss (2020. g. = 100)

100

136

144

154

 

Tirgus daļa (%)

7,2

8,3

10,0

11,9

 

Indekss (2020. g. = 100)

100

115

139

165

 

Vidējā cena (EUR/t)

824

1 548

2 459

1 644

 

Indekss (2020. g. = 100)

100

188

298

200

Trinidāda un Tobāgo

Importa apjoms (tonnas)

8 370

14 112

11 400

16 320

 

Indekss (2020. g. = 100)

100

169

136

195

 

Tirgus daļa (%)

2,3

3,3

3,0

4,8

 

Indekss (2020. g. = 100)

100

144

131

209

 

Vidējā cena (EUR/t)

850

1 572

2 504

1 379

 

Indekss (2019. g. = 100)

100

185

295

162

Indija

Importa apjoms (tonnas)

2 122

5 520

12 848

9 768

 

Indekss (2020. g. = 100)

100

260

605

460

 

Tirgus daļa (%)

0,6

1,3

3,4

2,9

 

Indekss (2020. g. = 100)

100

222

584

493

 

Vidējā cena (EUR/t)

677

1 446

2 219

1 450

 

Indekss (2020. g. = 100)

100

214

328

214

Citas trešās valstis

Importa apjoms (tonnas)

35 311

26 652

15 110

9 180

 

Indekss (2020. g. = 100)

100

75

43

26

 

Tirgus daļa (%)

9,7

6,2

4,0

2,7

 

Indekss (2020. g. = 100)

100

64

41

28

 

Vidējā cena (EUR/t)

800

1 570

2 262

1 502

 

Indekss (2020. g. = 100)

100

196

283

188

Kopējais imports, izņemot Ķīnu

Importa apjoms (tonnas)

72 059

81 907

77 167

75 629

 

Indekss (2020. g. = 100)

100

114

107

105

 

Tirgus daļa (%)

19,8

19,2

20,4

22,3

 

Indekss (2020. g. = 100)

100

97

103

113

 

Vidējā cena (EUR/t)

835

1 557

2 387

1 544

 

Indekss (2020. g. = 100)

100

186

286

185

Avots:

Eurostat.

(106)

Būtiskākie importa avoti ārpus Ķīnas bija Katara, Trinidāda un Tobāgo un Indija. Imports no katras no šīm valstīm attiecīgajā periodā palielinājās vismaz par 54 % (Katara) un pat līdz 360 % (Indija). Tomēr jāņem vērā, ka Indijas sākotnējais rādītājs 2020. gadā bija daudz zemāks nekā abām pārējām valstīm. Kopējā importa no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu, tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās tikai par 5 %.

(107)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā trīs būtiskāko avotu, izņemot Ķīnu, vidējās importa cenas bija augstākas par ĶTR importa vidējām cenām. Tikai Trinidādas un Tobāgo importa cenas bija salīdzinoši tuvas, taču arī tās bija augstākas par Ķīnas importa cenām (1 379 EUR/t salīdzinājumā ar 1 361 EUR/t). Tomēr importa apjoms no Trinidādas un Tobāgo pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija mazāk nekā 20 % no Ķīnas importa apjoma.

(108)

Trešo valstu tirgus daļas pieaugumu par 2,5 procentpunktiem attiecīgajā periodā ievērojami pārspēja Ķīnas importa tirgus daļas pieaugums, kas sasniedza 28,9 procentpunktus. Trešo valstu importa vidējā cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojami augstāka gan par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu (sk. 7. tabulu), gan par Ķīnas izcelsmes importa vidējo cenu (sk. 3. tabulu).

3.3.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

3.3.5.1.   Vispārīgas piezīmes

(109)

Lai novērtētu kaitējuma esību, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem un informāciju, kas sniegta pieprasījuma iesniedzēju atbildēs uz anketas jautājumiem, salīdzinot tos ar pieprasījumā iekļauto informāciju un izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem, kā arī Eurostat statistiku. Komisija novērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem.

(110)

Makroekonomiskie rādītāji šajā gadījumā ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība un ražīgums.

(111)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās pārdošanas cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

3.3.5.2.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(112)

Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2020. g.

2021. g.

2022. g.

PIP

Ražošanas apjoms (tonnas)

401 780

396 575

268 034

175 786

Indekss (2020. g. = 100)

100

99

67

44

Ražošanas jauda (tonnas)

480 578

477 621

477 379

476 874

Indekss (2020. g. = 100)

100

99

99

99

Jaudas izmantojums (%)

83,6

83,0

56,1

36,9

Indekss (2020. g. = 100)

100

99

67

44

Avots:

pieprasījuma iesniedzēji.

(113)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 56 %. Savienības nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās gandrīz stabila, nedaudz samazinoties par 1 %. Tādējādi jaudas izmantojums samazinājās par 56 %.

3.3.5.3.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(114)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2020. g.

2021. g.

2022. g.

PIP

Kopējais pārdošanas apjoms nesaistītiem klientiem Savienības tirgū

290 888

318 133

193 031

164 935

Indekss (2020. g. = 100)

100

109

66

57

Tirgus daļa (%)

79,9

74,5

51,1

48,6

Indekss (2020. g. = 100)

100

93

64

61

Avots:

Eurostat, pieprasījuma iesniedzēji.

(115)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi nesaistītiem klientiem palielinājās par 9 % no 2020. līdz 2021. gadam, bet samazinājās par 52 procentpunktiem laikposmā no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam līdz līmenim, kas bija par 43 % zemāks par 2020. gada līmeni.

(116)

Atbilstīgi šai tendencei Savienības ražošanas nozares tirgus samazinājās no 79,9 % līdz 48,6 %.

3.3.5.4.   Izaugsme

(117)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 7 % (sk. 1. tabulu), savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem klientiem Savienībā samazinājās par 43 % (sk. 6. tabulu). Tādējādi Savienības ražošanas nozare salīdzinājumā ar importu no Ķīnas (sk. 2. tabulu) zaudēja ievērojamu tirgus daļu (sk. 6. tabulu).

3.3.5.5.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(118)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā un vienības ražošanas izmaksām bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā un ražošanas izmaksas

 

2020. g.

2021. g.

2022. g.

PIP

Vidējā svērtā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/t)

928

1 863

3 196

1 498

Indekss (2020. g. = 100)

100

201

344

161

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)

906

1 611

3 173

3 069

Indekss (2020. g. = 100)

100

178

350

339

Avots:

izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(119)

Vienības ražošanas izmaksas eksponenciāli pieauga līdz līmenim, kas 2022. gadā bija 250 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām par 239 % pārsniedza 2020. gadā reģistrēto līmeni. Šo ražošanas izmaksu straujo pieaugumu galvenokārt izraisīja ļoti spēcīgais gāzes cenu kāpums, kas sākās 2021. gadā.

(120)

Pārdošanas cenām bija līdzīga tendence līdz 2022. gadam, kad tās sasniedza līmeni, kas bija 244 % augstāks par 2020. gada līmeni. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdošanas cenas samazinājās par vairāk nekā 50 % salīdzinājumā ar 2022. gadu. 2024. gada 23. augustā iesniegtajā informācijā (37) pieprasījuma iesniedzēji uzsvēra, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms bija krities līdz neilgtspējīgam līmenim salīdzinājumā ar būtiski pieaugušo izmaksu bāzi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

3.3.5.6.   Nodarbinātība un ražīgums

(121)

Savienības ražotāju nodarbinātībai, ražīgumam un vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2020. g.

2021. g.

2022. g.

PIP

Nodarbināto skaits

632

642

613

582

Indekss (2020. g. = 100)

100

102

97

92

Darbaspēka ražīgums (tonnas uz nodarbināto)

524

508

347

231

Indekss (2020. g. = 100)

100

97

66

44

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

73 491

77 431

86 835

90 642

Indekss (2020. g. = 100)

100

105

118

123

Avots:

pieprasījuma iesniedzēji, izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(122)

Darbinieku skaits no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par vairāk nekā 9 %, jo Savienības ražošanas nozare nelabvēlīgā tirgus situācijā sāka samazināt darbaspēku.

(123)

Darba ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par 56 % atbilstīgi straujajam ražošanas apjoma kritumam (sk. 5. tabulu).

(124)

Vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 23 %, jo alga un atalgojums tika pielāgots inflācijai un līdzšinējam pieaugumam.

3.3.5.7.   Krājumi

(125)

Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Krājumi

 

2020. g.

2021. g.

2022. g.

PIP

Krājumi perioda beigās

12 151

5 372

32 163

13 336

Indekss (2020. g. = 100)

100

44

265

110

Krājumi perioda beigās (% no ražošanas apjoma)

3,1

1,4

15,1

9,9

Indekss (2020. g. = 100)

100

45

488

320

Avots:

izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(126)

Krājumu līmenis attiecīgajā periodā ievērojami atšķīrās. 2021. gadā šis līmenis bija 56 % zem 2020. gada līmeņa. 2022. gadā šis līmenis bija 165 % virs 2020. gada līmeņa. Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma, laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam palielinājās vairāk nekā piecas reizes un laikposmā no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam – vairāk nekā trīs reizes. Tā ir vēl viena norāde uz to, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgā perioda beigās bija arvien lielākas grūtības pārdot savu produkciju apstākļos, kad krasi palielinājās imports no Ķīnas.

3.3.5.8.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(127)

Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2020. g.

2021. g.

2022. g.

PIP

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (%)

–4,1

12,3

–5,6

– 100,1

Indekss (2020. g. = 100)

– 100

298

– 136

–2 427

Naudas plūsma

12 158 042

95 868 270

–10 678 921

– 118 092 691

Indekss (2020. g. = 100)

100

789

–88

– 971

Ieguldījumi

25 704 881

32 880 347

46 905 512

75 538 271

Indekss (2020. g. = 100)

100

128

182

294

Ienākums no ieguldījumiem (%)

–10,2

46,2

–7,4

–94,6

Indekss (2020. g. = 100)

– 100

455

–73

– 930

Avots:

izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(128)

Komisija izlasē iekļauto Savienības ražotāju peļņu noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no melamīna pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no pamatā esošās pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozare guva peļņu tikai 2021. gadā 12,3 % līmenī. 2020. un 2022. gadā pamatā esošā pārdošana radīja zaudējumus attiecīgi –4,1 % un –5,6 % apmērā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā zaudējumi bija –100,1 %.

(129)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Naudas plūsmas dinamika 2021. gadā bija pozitīva. 2022. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares naudas plūsma atbilstīgi negatīvajai rentabilitātes tendencei bija negatīva.

(130)

Savienības ražošanas nozares ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā palielinājās par 194 %. Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem ieguldījumi galvenokārt bija saistīti ar pilnībā amortizētu un nolietotu aktīvu aizstāšanu. Tā lielā mērā bija nejaušība, ka šie ieguldījumi lielākoties tika veikti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Turklāt ieguldījumi bija salīdzinoši nelieli salīdzinājumā ar citiem rādītājiem, piemēram, kopējo pārdošanas vērtību. Tāpēc Komisija neuzskata, ka šis rādītājs ir īpaši būtisks šajā konkrētajā gadījumā.

(131)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, un šā rādītāja dinamika bija līdzīga analizētajiem rentabilitātes rādītājiem.

3.3.5.9.   Secinājums par stāvokli Savienības ražošanas nozarē

(132)

Ņemot vērā ražošanas izmaksu pieaugumu un arvien pieaugošo cenu svārstīgumu, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā Ķīnas Tautas Republikai zaudēja ievērojamu tirgus daļu. Ķīnas importa apjomi eksponenciāli palielinājās un ienāca Savienības tirgū par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Ņemot vērā šo spiedienu, Savienības ražošanas nozare nespēja pārnest ražošanas izmaksu pieaugumu uz savām pārdošanas cenām un pēc tam cieta lielus zaudējumus vēl nepieredzētā un neilgtspējīgā apmērā.

(133)

Būtībā visi kaitējuma rādītāji, tādi kā ražošanas apjoms, jaudas izmantojuma rādītāji, pārdošanas apjomi, vienības pārdošanas cenas, tirgus daļas, rentabilitāte un naudas plūsma, attiecīgajā periodā uzrādīja ļoti negatīvas tendences.

(134)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 1. punkta nozīmē.

3.3.6.   Cēloņsakarība

(135)

Secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums, un, atsaucoties uz 27. apsvērumu, Komisija pārbaudīja, vai piemērojamā MIC un fiksētais maksājums nodarīja nopietnu un ilglaicīgu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(136)

Vispirms Komisija atgādināja, ka MIC struktūra ir tāda, ka tad, kad cenas ievērojami pārsniedz MIC, ražotāji eksportētāji var eksportēt praktiski neierobežotus attiecīgā ražojuma apjomus, nesaskaroties ar antidempinga maksājumiem Savienībā. Šis scenārijs realizējās 2022. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad tirgus cenas sasniedza šādu līmeni (sk. 2. tabulu un 97. un 98. apsvērumu).

(137)

Pēc tam Komisija konstatēja, ka imports no Ķīnas bija radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šis imports patiešām eksponenciāli palielinājās, t. i., par 8013 % attiecīgajā periodā (sk. 2. tabulu), kas izraisīja tirgus daļas ievērojamu pieaugumu, proti, no 0,3 % 2020. gadā līdz 29,2 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz Savienības ražošanas nozares rēķina, kas tajā pašā periodā tirgus daļu zaudēja no 79,9 % līdz 48,6 %. Turklāt imports no Ķīnas tika veikts par cenām, kas samazinājās (sk. 3. tabulā datus par laikposmu no 2022. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam), un samazinātām cenām (sk. 102. apsvērumu), kas Savienības ražošanas nozarei radīja būtisku kaitējumu. Imports no Ķīnas arī radīja ievērojamu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām. Kopš 2021. gada tās patiešām ir bijušas ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un, vēl jo svarīgāk, kopš 2022. gada tās ir bijušas zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Novērotās cenu apspiešanas dēļ Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nevarēja palielināt savas cenas atbilstīgi izmaksu pieaugumam, un tas radīja ievērojamus zaudējumus. Šo kaitējumu veicināja arī citi faktori, piemēram, gāzes cenas, kas bija galvenais ražošanas izmaksu pieauguma iemesls, pārsniedzot pārdošanas cenas (sk. 7. tabulā datus par 2022. gadu un pārskatīšanas izmeklēšanas periodu), bet nemazināja konstatēto cēloņsakarību. Kopējā importa no trešām valstīm tirgus daļa attiecīgajā periodā pieauga par 13 % (sk. 4. tabulu), bet Ķīnas importa pieaugums bija ievērojami lielāks – tas šajā periodā palielinājās vairāk nekā astoņas reizes (sk. 2. tabulu). Turklāt kopējais citu trešo valstu izcelsmes imports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidēji bija par gandrīz 200 EUR/t dārgāks nekā Ķīnas izcelsmes imports. Tādējādi imports no trešām valstīm nemazināja cēloņsakarību, kas tika konstatēta starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(138)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC apgalvoja, ka ārkārtēji ES iekšējā tirgus apstākļi, kas radās 2022. gada otrajā pusē un 2023. gadā, nevis imports no Ķīnas, bija galvenais iemesls tam, ka Savienības ražotāji nevarēja paaugstināt savas cenas, lai segtu savas ražošanas izmaksas un saglabātu rentabilitāti.

(139)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Izmeklēšana parādīja, ka 2021. gadā un zināmā mērā arī 2022. gadā Savienības ražošanas nozare spēja palielināt cenas atbilstīgi pieaugošajām ražošanas izmaksām, kad Ķīnas izcelsmes imports ienāca tirgū par importa cenām 1 627 EUR un 1 990 EUR par tonnu. Tikai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad importa cenas samazinājās līdz 1 361 EUR par tonnu, Savienības ražošanas nozare vairs nespēja veikt pārdošanu par cenām, kas nosedza izmaksas. Tas skaidri parādīja, ka pasākumi nenodrošināja paredzēto ietekmi, jo arvien pieaugošais Ķīnas izcelsmes importa apjoms par zemām cenām bija galvenais Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iemesls.

(140)

Tādējādi Komisija secināja, ka MIC struktūra būtībā ļāva Ķīnas ražotājiem palielināt eksporta apjomus par zemākām cenām, kas savukārt radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

3.4.   Nesaistītu importētāju un lietotāju intereses

(141)

Visi zināmie nesaistītie importētāji un lietotāji tika informēti par pārskatīšanas sākšanu.

(142)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no viena nesaistīta importētāja, tomēr šī persona atteicās sniegt atbilžu nekonfidenciālu versiju. Tāpēc sniegto informāciju nevarēja analizēt.

(143)

Trīs lietotāji un Unilin grupa (tajā ir divi lietotāji) sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Trīs lietotāji neiesniedza jēgpilnas to atbilžu uz anketas jautājumiem publiskās versijas, un tāpēc šo sniegto informāciju nevarēja analizēt. Tikai Unilin grupa turpināja sadarboties visā izmeklēšanas laikā, arī atļaujot veikt pārbaudes uz vietas tās telpās (kā paskaidrots iepriekš 18. apsvērumā).

(144)

Tomēr Unilin grupa apgalvoja, ka tā nevarēja iesniegt pilnīgu nekonfidenciālu savas informācijas versiju, jo no konkurences viedokļa tai nebija pieņemama konkrētas informācijas atklāšana plašākai auditorijai. Tāpēc Unilin grupa atsaucās uz “ārkārtas situāciju” saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu. Komisija ņēma vērā Unilin grupas apgalvojumu. Pamatojoties uz sniegto informāciju, tā varēja tikai konstatēt, ka gan Unilin grupas pirkumi no Savienības ražošanas nozares, gan arī tās imports no Ķīnas nebija reprezentatīvs attiecībā uz lietotāju nozari kopumā un ka pasākumu veida maiņa nepamatoti nekaitētu attiecīgajai personai.

(145)

Pēc informācijas izpaušanas EPF pauda bažas par to, kā Komisija bija novērtējusi lietotāju intereses, jo tā šķietami paļāvās tikai uz divām atbildēm uz anketas jautājumiem, ko bija iesniegusi Unilin grupa. EPF piebilda, ka melamīna izmaksu pieaugums laikposmā no 2022. gada novembra līdz 2023. gada novembrim ievērojami palielināja atšķirību starp neapstrādātiem paneļiem un pārklātiem paneļiem, kas no 30–50 % pieauga vidēji līdz 60–124 %.

(146)

Komisija paskaidroja, ka savā novērtējumā tā var paļauties tikai uz pārbaudāmiem datiem, ko sniegušas ieinteresētās personas, kuras sadarbojās. Pēc pārskatīšanas sākšanas tika uzrunāti aptuveni 80 lietotāju, un tos informēja par pārskatīšanu. Galu galā Unilin grupas sniegtie dati bija vienīgā pārbaudāmā lietotāja iesniegtā informācija, kas bija pieejama Komisijai. Komisija savu secinājumu par Unilin nepaplašināja attiecībā uz visiem lietotājiem, bet, tā kā citi lietotāji nesadarbojās, tās rīcībā nebija citas pieejamās informācijas analīzes veikšanai.

(147)

Turklāt EPF pieeja, kas paredz deducēt melamīna ražošanas izmaksas no saražoto ražojumu cenas atšķirības, tiek uzskatīta par kļūdainu. Cenu atšķirības var saistīt ar dažādiem citiem iemesliem, piemēram, klientu uztveri u. c., bet ne vienmēr un ne tikai ar viena izmaksu elementa pieaugumu.

(148)

Pēc procedūras sākšanas EPF apgalvoja, ka Eiropas kokapstrādes nozares apgrozījums pārsniedz 500 miljardus EUR gadā un nodrošina 4 miljonus tiešo darbvietu Savienībā. Paneļu ražošanas nozarei, kas veidoja 9 % no šā apgrozījuma, bija būtiska nozīme, piešķirot vērtību mežizstrādes un koksnes apstrādes blakusproduktiem un tādējādi mēbeļu un būvniecības nozarei nodrošinot augstas kvalitātes, vieglus un cenas ziņā pieejamus ražojumus. Tādējādi jebkādas pasākumu veida izmaiņas negatīvi ietekmētu daudz vairāk darbinieku (ES koksnes paneļu ražotāju darbiniekus, kā arī darbiniekus to pakārtoto lietotāju vērtības ķēdē) salīdzinājumā ar Savienības melamīna ražotāju darbiniekiem, uz kuriem ietekme būtu pozitīva.

(149)

Komisija uzskatīja, ka EPF nespēja uzskatāmi parādīt, kāda daļa no iespējamā gada apgrozījuma bija saistīta ar tādu ražojumu pārdošanu, kuros ir melamīns, cik nozīmīgas šajos ražojumos bija melamīna izmaksas un cik darbvietu veicināja šādu ražojumu ražošanu un pārdošanu. Līdz ar to pasākuma veida maiņas ietekmi nevarēja noteikt, un tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja.

(150)

Pēc informācijas izpaušanas EPF aprēķināja, ka aptuveni 650 000 darbvietu koksnes paneļu nozarē un saistītajās nozarēs visā piegādes ķēdē bija saistītas ar melamīna izmantošanu un ka, mainot pasākumu veidu, visas šīs darbvietas tiktu būtiski apdraudētas. Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo EPF nepamatoja, kāpēc ad valorem maksājumi vienai izejvielai no vienas konkrētas valsts salīdzinājumā ar fiksētu maksājumu un MIC kaitētu šīm ekonomikas nozarēm.

(151)

EPLF apgalvoja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuriem piemēroja fiksēto maksājumu 415 EUR/t, nevarēja veikt eksportu uz Savienību, jo minētais maksājums bija atturošs, un ka kopējā jauda trīs Ķīnas ražotājiem, uz kuriem attiecās minimālā importa cena, nepārsniedza 300 000 tonnu, kas nebija pietiekami, lai apgādātu Eiropas tirgu. EPLF arī apgalvoja, ka Savienības lietotāji nevarētu paļauties tikai uz melamīna ražošanu Eiropā, jo īpaši tirgus pieauguma laikā.

(152)

Komisija šos EPLF apgalvojumus noraidīja. Patēriņš nekad nepārsniedza aptuveni 430 000 tonnu gadā. Piemēram, 2021. gadā patēriņš bija 427 185 tonnas. Savienības ražošanas nozare, kuras jauda pārsniedz 476 000 tonnu (rādītājs noteikts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, – sk. 5. tabulu), noteikti būtu varējusi pati nodrošināt šo patēriņu.

(153)

Organizācija EPLF piebilda, ka tās dalībnieki saskaras ar pieaugošu konkurenci no Turcijas puses, jo Turcijas lamināta ražotāji varēja turpināt importēt melamīnu no Ķīnas, nemaksājot antidempinga maksājumus, un tādējādi tiem bija zemākas izmaksas nekā Savienības lamināta ražotājiem.

(154)

EPLF nesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu apgalvojumus par spēcīgāku konkurenci no Turcijas puses. Turklāt nekas neliecināja par to, ka pasākumu veida maiņa nepamatoti kaitētu lietotājiem kopumā (sk. arī 144. apsvērumu). Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(155)

SGE apgalvoja, ka, ja antidempinga pasākuma veids tiktu mainīts uz ad valorem maksājumiem, no tā izrietošās maksājuma likmes būtiski palielinātu pārskatāmā ražojuma importa no Ķīnas izmaksas. Vēl ļaunāk, tik augstas likmes varētu padarīt Ķīnas eksportētājus nekonkurētspējīgus, potenciāli piespiežot tos aiziet no Savienības tirgus. Tādējādi Savienības importētājiem un lietotājiem būtu ierobežotas sagādes iespējas, proti, galvenokārt no pieteikuma iesniedzējiem, tādējādi samazinot konkurenci ES tirgū. Piegādes ķēde kļūtu nelīdzsvarota, un, visticamāk, ievērojami pieaugtu melamīna iepirkuma cenas.

(156)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Komisija atzina, ka melamīna tirgus cenas, visticamāk, palielināsies, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periodā novērotās cenas nebija ilgtspējīgas Savienības ražošanas nozarei un pasākumi MIC un fiksēta maksājuma veidā pietiekami neaizsargāja Savienības ražošanas nozari no ražotāju eksportētāju negodīgas tirdzniecības prakses, kas ievērojami apsprieda tās pārdošanas cenas (sk. 7. tabulu). Tomēr Komisija arī uzskatīja, ka, nosakot ad valorem maksājumus 12 % līdz 65,2 % apmērā atkarībā no konstatētā dempinga līmeņa, lietotāji kopumā varēs iegādāties Ķīnas izcelsmes melamīnu par cenām, ieskaitot maksājumus, kas ir līdzvērtīgas Savienības ražotāju pārdošanas cenām. Turklāt lietotāji var iepirkt melamīnu arī no citām trešām valstīm, kā lietotāji to ir darījuši attiecīgā perioda laikā (sk. 4. tabulu).

(157)

Pēc informācijas izpaušanas EPF norādīja uz ierobežotu ražošanas jaudu Ķīnā. Saskaņā ar EPF sniegto informāciju Ķīnas eksports uz Savienību sasniedza maksimumu 2022. gadā, un tas nozīmē, ka tas, visticamāk, nepārsniegs minētajā gadā norādīto daudzumu.

(158)

Komisija norādīja, ka EPF nesniedza pamatotus datus par faktisko un neizmantoto jaudu Ķīnā. Katrā ziņā Ķīnas eksporta apjoms uz Savienību 2022. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā jau ļoti lielā mērā kaitēja Savienības ražošanas nozarei, un to vislabāk parāda rentabilitātes rādītāji 10. tabulā.

(159)

Pēc informācijas izpaušanas Komisija saņēma piezīmes arī no KRP, kas ir melamīna lietotājs un kas reģistrējās kā ieinteresētā persona, taču neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(160)

KRP apgalvoja, ka MIC nodrošināja godīgu konkurenci, paredzot minimālo cenu. Tas ļāva Savienības ražotājiem gūt peļņu, vienlaikus nodrošinot lietotājiem piekļuvi stabilām un cenas ziņā pieejamām piegādēm. Tādējādi saskaņā ar KRP viedokli MIC saglabāšana bija Savienības interesēs. KRP arī apgalvoja, ka, ja pašreizējais pasākums tiks aizstāts ar ad valorem maksājumiem, tas saskartos ar daudz augstākām melamīna izmaksām, kā rezultātā ievērojami pieaugtu ražošanas izmaksas. Tas mazinātu uzņēmuma konkurētspēju ne tikai vietējā tirgū, bet arī starptautiskajos tirgos, apdraudot tā darījumdarbību.

(161)

KRP nepamatoja nevienu no sniegtajiem apgalvojumiem, tāpēc abi apgalvojumi tika noraidīti.

(162)

Tā kā lietotāji un lietotāju apvienības sadarbību neturpināja, Komisija secināja, ka pasākumu veida maiņa neradīs nepamatotu kaitējumu lietotājiem.

(163)

Tāpēc Komisija secināja, ka nekas neliecināja par to, ka ierosinātajai pasākumu veida maiņai būtu tāda negatīva ietekme uz lietotājiem un/vai importētājiem, kas pārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi.

3.5.   Secinājums par Savienības interesēm

(164)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nebija pārliecinošu iemeslu uzskatīt, ka Ķīnas izcelsmes melamīna importam noteikto pasākumu veida mainīšana nav Savienības interesēs.

(165)

Kā secināts 134. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums. Tādējādi pašreizējais pasākumu veids vairs nav piemērots, lai aizsargātu Savienības ražošanas nozari no Ķīnas importa, kas Savienības tirgū ienācis nepieredzēti lielā apjomā un par samazinātām cenām.

4.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

4.1.   Saikne starp kaitējumu un apstākļu maiņu

(166)

Ņemot vērā novērtētās apstākļu izmaiņas, pašreizējais pasākumu veids, kas attiecībā uz vairāk nekā 80 % no visa importa no Ķīnas PIP laikā ir maksājums, kura pamatā ir MIC 1 153 EUR/t, t. i., maksājums netiek iekasēts, un kas attiecībā uz atlikušo importa daļu ir 415 EUR/t fiksēta maksājuma veidā, vairs nevar novērst konstatēto būtisko kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei un ko izraisījis imports no Ķīnas. Konkrētāk, MIC nespēja novērst ievērojamo cenu samazinājumu (sk. 102. apsvērumu) un cenu nospiešanu, kas konstatēta pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(167)

Abās iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanās tika secināts, ka Savienības ražošanas nozarei vairs netiek nodarīts kaitējums, ņemot vērā spēkā esošo pasākumu nodrošināto efektīvo aizsardzību (sk. Īstenošanas regulas (ES) 2017/1171 128. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2023/1776 277. apsvērumu). Turpretī šajā daļējā starpposma pārskatīšanā Komisija secināja, ka pasākumu pašreizējais veids vairs nav pietiekams, lai neitralizētu dempingu, kas rada kaitējumu.

(168)

Kopš 2020. gada ir ievērojami palielinājies gan melamīna cenu svārstīgums, gan arī gāzes, kas ir galvenais melamīna ražošanas izejresurss, cenas svārstīgums. Noteiktos laikos melamīna cenas sasniedza nepieredzēti augstu līmeni, kas netika novērots vismaz kopš sākotnējās izmeklēšanas. Pēc šādu augstu līmeņu sasniegšanas cenas strauji kritās, jo ievērojami pieauga importa apjomi par zemākām cenām no Ķīnas. Tāpēc Savienības ražošanas nozare bija spiesta veikt pārdošanu par cenām, kas bija ievērojami zemākas par tās izmaksām.

(169)

Tādējādi pasākumu veids vairs nevarēja nodrošināt aizsardzību, ko tas sniedza iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanās izmeklētajos periodos, un kas bija pietiekama, lai pasargātu Savienības ražošanas nozari no kaitējuma. Ķīnas ražotāji pārdeva eksportu uz Savienību par cenām, kas vienlaikus bija zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, bet pārsniedza piemērojamo MIC, un tādējādi antidempinga maksājumi uz to neattiecās.

(170)

No tā izriet, ka apstākļu maiņas rezultātā kaitējums atkārtojās un tie padarīja pasākumu veidu nepietiekamu, neļaujot aizsargāt Savienības ražošanas nozari no importa par zemākām cenām.

4.2.   Pasākuma veida maiņa

(171)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem secinājumiem un jo īpaši secinājumiem par Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, apstākļu maiņu salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu un šo izmaiņu ilglaicīgumu, kā arī, ņemot vērā Savienības intereses, Komisija uzskatīja, ka pašreizējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīnam noteikto antidempinga pasākumu veids vairs nav pietiekams, lai novērstu importa par dempinga cenām radīto kaitējumu.

(172)

Līdz ar to Komisija nolēma atjaunot ad-valorem maksājumus visiem uzņēmumiem.

(173)

Pēc informācijas izpaušanas SGE un KRP apgalvoja, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem noteikto ad valorem maksājumu atjaunošana ir netaisnīga. Tie uzskatīja, ka, ja apstākļi, kādos MIC sākotnēji tika ieviesta, būtu mainījušies, tie paši sākotnējie apstākļi būtu tikpat neaktuāla, lai noteiktu ad valorem maksājumus. Turklāt daži no atjaunojamajiem ad valorem maksājumiem tika aprēķināti, pamatojoties uz 2009. gada datiem, bet tikai viens – pamatojoties uz 2022. gada datiem. Tāpēc ad valorem maksājumu atjaunošana bija netaisnīga pret Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuru maksājuma likmes tika aprēķinātas, pamatojoties uz sākotnējās izmeklēšanas datiem, kas ir neaktuāli un neatbilst pašreizējiem tirgus apstākļiem.

(174)

Komisija minētos apgalvojumus atzina par nepamatotiem. Ad valorem maksājumi ir standarta antidempinga pasākumu veids, ko Komisija izmanto, nosakot pasākumus pēc izmeklēšanas. Citu pasākumu veidu noteikšanai parasti ir vajadzīgs īpašs pamatojums attiecīgajās īstenošanas regulās, bet, nosakot ad valorem maksājumus, tas nav nepieciešams. Šajā regulā Komisija ir sniegusi pietiekamu pamatojumu tam, ka apstākļi, kuru dēļ izņēmuma kārtā tika noteikti maksājumi, pamatojoties uz minimālajām cenām, saskaņā ar sākotnējo regulu, vairs nepastāv.

(175)

Tāpat Komisija atgādināja, ka ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/2653, ar kuru Xinjiang tika noteikts ad valorem antidempinga maksājums 12 % apmērā, spēkā esošie pasākumi tika grozīti. Šīs starpposma pārskatīšanas ietvaros Komisijai ir juridisks pienākums pārskatīt visus spēkā esošos pasākumus, tai skaitā visus grozījumus, arī tos, kas izdarīti saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/2653. Tāpēc tā pret grozīto pasākumu, kas noteikts saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/2653, nevar izturēties citādāk kā pret sākotnējiem pasākumiem.

(176)

SGE un KRP ierosināja koriģēt MIC no 1 153 EUR/t uz diapazonu 1 300–1 400 EUR/t, pamatojoties uz jaunākajiem tūlītējo cenu datiem, ko apkopojis un publicējis Independent Commodity Intelligence Services (ICIS (38)). Šis ierosinātais cenu diapazons ir iegūts no vidējās melamīna cenas laikposmā no 2024. gada jūlija līdz 2024. gada decembrim, ko ziņoja ICIS. Uzklausīšanā pēc informācijas izpaušanas SGE precizēja, ka saskaņā ar ierosināto MIC shēmu cenas tiktu pastāvīgi koriģētas, pamatojoties uz minētajiem ICIS datiem. Šajā kontekstā SGE uzskatīja, ka Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/82 (39) ir precedents, kas attiecas uz šo izmeklēšanu.

(177)

Komisija atgādināja, ka pašreizējā starpposma pārskatīšana attiecās tikai uz pasākumu veidu. Tomēr SGE un KRP priekšlikumā bija ierosināts mainīt pasākumu līmeni, proti, no MIC līmeņa 1 153 EUR/t uz vismaz 1 300 EUR/t. Turklāt Komisija uzskatīja, ka SGE atsauce uz Īstenošanas regulu (ES) 2015/82 bija kļūdaina, jo minētā regula attiecas ne tikai uz daļēju starpposma pārskatīšanu tikai attiecībā uz pasākumu veida pārbaudi (sk. minētās regulas 8. apsvēruma trešo ievilkumu), bet arī uz daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecas vienīgi uz kaitējumu (sk. minētās regulas 8. apsvēruma ceturto ievilkumu). Minētās regulas 181. apsvērumā ir noteikts, ka daļējā starpposma pārskatīšanā, kas attiecās vienīgi uz kaitējuma pārbaudi, Komisija Savienības ražošanas nozarei noteica jaunu cenu, kas neizraisa kaitējumu, un, pamatojoties uz to, jaunu MIC (jo pasākumi bija balstīti uz kaitējumu). Tā kā pašreizējā daļējā starpposma pārskatīšana attiecas tikai uz pasākumu veidu, pasākumu līmeni grozīt nav iespējams. Tāpēc SGE un KRP priekšlikumi bija jānoraida.

(178)

Lai līdz minimumam mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālu maksājuma likmju piemērošanu. Uzņēmumiem, kam piemēro individuālas maksājuma likmes, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots tāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(179)

Lai gan rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai piemērotu individuālas maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos citos gadījumos, tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka individuālu maksājuma likmju piemērošana ir pamatota.

(180)

Ja kādam no uzņēmumiem, kam noteiktas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās apjoms, šādu apjoma palielinājumu var uzskatīt par pasākumu turpināšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē vai apstākļu maiņu pamatregulas 11. panta 3. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu, vai starpposma pārskatīšanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam piemērot attiecīgo valsts mēroga maksājumu.

(181)

Individuālās maksājuma likmes, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā, ir piemērojamas tikai tāda Ķīnas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(182)

Uzņēmums var prasīt, lai tiktu piemērotas minētās individuālās maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina sava subjekta nosaukumu. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (40). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas parāda, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(183)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt mainīt pasākumu veidu. Visām personām arī tika dots laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes pēc šīs informācijas izpaušanas un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Iesniegtā informācija un piezīmes tika pienācīgi ņemtas vērā.

(184)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (41) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(185)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, ir sniegusi pozitīvu atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tāda Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam, kuru patlaban klasificē ar KN kodu 2933 61 00 .

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums

Galīgais antidempinga maksājums (%)

Taric papildu kods

Xinjiang Xinlianxin Energy Chemical Co., Ltd

12,0

8 99B

Sichuan Golden-Elephant Sincerity Chemical Co., Ltd

44,9

A 986

Shandong Holitech Chemical Industry Co., Ltd

47,6

A 987

Henan Junhua Development Company Ltd

49,0

A 988

Viss pārējais Ķīnas izcelsmes imports

65,2

A 999

3.   Šā panta 2. punktā uzskaitītajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies(-usies), apliecinu, ka šajā rēķinā norādītais (attiecīgā ražojuma) (apjoms), kas pārdots eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražots uzņēmumā (uzņēmuma nosaukums un adrese), (Taric papildu kods), (attiecīgajā valstī). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājumu.

2. pants

Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2025. gada 18. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.

(2)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 457/2011 (2011. gada 10. maijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam (OV L 124, 13.5.2011., 2. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2011/457/oj).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1171 (2017. gada 30. jūnijs), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam (OV L 170, 1.7.2017., 62. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2017/1171/oj).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1776 (2023. gada 15. septembris), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam (OV L 228, 15.9.2023., 199. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/1776/oj).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2653 (2023. gada 27. novembris), ar kuru pēc jauna eksportētāja pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 4. punktu, groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/1776, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam (OV L, 28.11.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/2653/oj).

(6)  Uzņēmumu LAT Nitrogen izveidoja AGROFERT, 2023. gadā iegādājoties Borealis ar mēslošanas līdzekļiem, tehnisko slāpekli un melamīnu saistīto darījumdarbību. Avots: Company (lat-nitrogen.com).

(7)  Paziņojums par to antidempinga pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, kuri piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam (OV C, C/2023/1595, 20.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/1595/oj).

(8)   https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2609.

(9)  Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(10)  Sākotnējā regula, 63. un 65. apsvērums.

(11)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1035/2010 (2010. gada 15. novembris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam, 22. apsvērums (OV L 298, 16.11.2010., 10. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/1035/oj).

(12)   https://www.consilium.europa.eu/lv/infographics/eu-gas-supply/.

(13)   https://www.statista.com/statistics/1021735/share-russian-gas-imports-eu/.

(14)  Sk. https://tradingeconomics.com/commodity/eu-natural-gas. Komisija kā atskaites periodu izmantoja laikposmu no 2010. gada aprīļa līdz decembrim, jo tas ir senākais redzamais periods šajā tīmekļa vietnē publiski pieejamajā diagrammā.

(15)   https://www.consilium.europa.eu/lv/infographics/eu-gas-supply/

(16)   https://tradingeconomics.com/commodity/eu-natural-gas.

(17)  Diapazons norādīts, lai aizsargātu datus, uz kuriem attiecas autortiesības.

(18)   https://tradingeconomics.com/commodity/eu-natural-gas.

(19)  Sk. 7.b tabulu Regulā (ES) Nr. 1035/2010.

(20)  Sk. 11. tabulu Īstenošanas regulā (ES) 2017/1171.

(21)  Sk. 8. tabulu Īstenošanas regulā (ES) 2023/1776.

(22)  t24.001030, 9. lpp., 22. un 23. punkts.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OV L 130, 16.5.2023., 52. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/956/oj).

(24)  Ir norādīts lielāks diapazons, lai aizsargātu sensitīvus datus.

(25)  Īstenošanas regula (ES) Nr. 457/2011, 62.–67. apsvērums.

(26)  t24.001039, 10. punkts.

(27)  Sk. 25. zemsvītras piezīmi.

(28)  Katra mēneša pirmās tirdzniecības dienas vidējais rādītājs laikposmā no 2024. gada janvāra līdz jūnijam.

(29)   Financial Times, 29.4.2024., https://www.ft.com/content/16031b21-cb2f-40c7-a77d-1ac061196264.

(30)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM(2022) 360 final, 20.7.2022.

(31)   https://economy-finance.ec.europa.eu/document/download/3b537fad-ad74-419f-8b54-d73553ca7f7f_en?filename=AF2024%20PPT_final.pdf.

(32)   https://www.ice.com/products/27996665/Dutch-TTF-Natural-Gas-Futures/data?marketId=5786628&span=1, cenas pārbaudītas 2025. gada 8. janvārī.

(33)  t24.009914.

(34)   https://mcgroup.co.uk/news/20230426/melamine-market-challenges-dynamics.html.

(35)   BASF Sells Ammonia, Methanol and Melamine Plants – ChemistryViews .

(36)  Attiecībā uz pieskaitīto antidempinga maksājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pasākumi sastāvēja no minimālajām importa cenām trim ražotājiem eksportētājiem un fiksēta konkrēta maksājuma visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem. Visu trīs pušu, kam noteiktas vidējās importa cenas, importam, ja tas pārsniedza minimālo cenu, nepiemēroja antidempinga maksājumu, savukārt piemērojamie antidempinga maksājumi šo pušu veiktajam importam, kas bija zem minimālajām importa cenām, bija dažādi atkarībā no neto rēķina vērtības pirms importēšanas. Bija arī citu ražotāju eksportētāju veikts imports, kam piemēroja atlikušo īpašo maksājumu 415 EUR par tonnu. Ņemot vērā šos jauktos apstākļus, pieskaitīto antidempinga maksājumu summa tika noteikta, pamatojoties uz melamīna importa datiem, ko bija paziņojušas dalībvalstis atbilstoši pamatregulas 14. panta 6. punktam, jo šī datu kopa ietvēra samaksātās summas.

(37)  t24.007253.

(38)  Saskaņā ar SGE sniegto informāciju ICIS ir neatkarīgs pasaules mēroga preču tirgus informācijas sniedzējs. ICIS informāciju plaši izmanto pasaules melamīna nozarē, un tā sniedz pilnīgu priekšstatu par melamīna tirgu reāllaikā, tai skaitā cenu tendencēm, pārvadājumu tendencēm u. c. ICIS tīmekļa vietne: https://www.icis.com.

(39)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/82 (2015. gada 21. janvāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu un daļējām starpposma pārskatīšanām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citronskābes importam (OV L 15, 22.1.2015., 8. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2015/82/oj).

(40)   European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi 170, 1040 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË.

(41)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/325/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)