(1)

Iekšējā tirgus darbības, globalizācijas un tehnoloģisko pārmaiņu rezultātā dalībvalstīs ir strauji pieaugusi elektroniskā komercija un līdz ar to arī preču un pakalpojumu tālpārdošana, ko īsteno piegādātāji, kuri veic uzņēmējdarbību vai nu citās dalībvalstīs, vai arī trešās teritorijās vai trešās valstīs.

(2)

Direktīva 2006/112/EK tika grozīta ar Direktīvu (ES) 2017/2455 (2) un (ES) 2019/1995 (3), lai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu pielāgotu elektroniskajai komercijai, nodrošinot efektīvu un lietpratīgu PVN iekasēšanu un līdz minimumam samazinot administratīvo slogu gan nodokļa maksātājiem, gan nodokļu administrācijām, un lai modernizētu PVN tiesisko regulējumu attiecībā uz uzņēmumu pārrobežu e-komercijas darījumiem ar patērētājiem.

(3)

Saskaņā ar 369.m panta 1. punkta c) apakšpunktu dalībvalstīm ir jāatļauj jebkuram nodokļa maksātājam, kurš veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ar ko Savienība ir noslēgusi tādu nolīgumu par savstarpēju palīdzību, kura darbības joma ir līdzīga Padomes Direktīvai 2010/24/ES (4) un Padomes Regulai (ES) Nr. 904/2010 (5), izmantot īpašo režīmu, kad tas veic preču tālpārdošanu no minētās trešās valsts, bez nepieciešamības būt pārstāvētam ar starpnieku, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

(4)

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā (6) stājās spēkā 2018. gada 1. septembrī.

(5)

Minētā nolīguma darbības joma ir līdzīga Direktīvai 2010/24/ES un Regulai (ES) Nr. 904/2010, jo ar to ir izveidota kopēja sadarbības sistēma, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu, lai iestādes, kuras ir atbildīgas par PVN tiesību aktu piemērošanu, varētu palīdzēt cita citai nodrošināt atbilstību šiem tiesību aktiem un aizsargāt PVN ieņēmumus. Tas arī palīdz nodrošināt pareizu PVN aprēķinu, apkarot ar PVN saistītu krāpšanu un piedzīt prasījumus saistībā ar PVN. Nolīgumā ir ietverti noteikumi un procedūras attiecībā uz administratīvo sadarbību un palīdzību piedziņas jomā, kas ir līdzīgi Direktīvā 2010/24/ES un Regulā (ES) Nr. 904/2010 paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, un noteikts kompetento iestāžu pienākums sniegt savstarpēju palīdzību tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs Direktīvā 2010/24/ES un Regulā (ES) Nr. 904/2010 noteiktajam līmenim.

(6)

Tāpēc Norvēģijas Karaliste būtu jāiekļauj sarakstā kā trešā valsts, ar kuru Savienība ir noslēgusi Direktīvas 2006/112/EK 369.m panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto savstarpējās palīdzības nolīgumu.

(7)

Tā kā Direktīvas 2006/112/EK attiecīgos materiāltiesiskos noteikumus piemēro no 2021. gada 1. jūlija, ir lietderīgi šo lēmumu piemērot no minētā datuma.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Administratīvās sadarbības pastāvīgās komitejas atzinumu,