<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<!DOCTYPE C_Doc_Ref SYSTEM "CNC.dtd">
<C_Doc_Ref C_Langue="lv" C_Version_doc="4.0" C_Debut_ID="LV62015-0541">
   <Properties>
      <Property name="Annee">2015</Property>
      <Property name="Created">Canevas 3.8.8 K 21/09/2016 16:20:36</Property>
      <Property name="CreatedFrom">Litige</Property>
      <Property name="DtFilename">TRA-DT-FR-CONCL-C-0541-2015-201609704-01_00.xml</Property>
      <Property name="EP_DocDeTravail">0</Property>
      <Property name="EP_FormJug_Footer"/>
      <Property name="EP_FormJug_ID">-</Property>
      <Property name="EP_FormJug_Texte"/>
      <Property name="EP_IsMention_Texte">0</Property>
      <Property name="EP_Mention">0</Property>
      <Property name="EP_Mention_Texte">Texte pour publication</Property>
      <Property name="EP_Mode">0</Property>
      <Property name="EP_ModeText">DEF</Property>
      <Property name="EP_Titre0"/>
      <Property name="EP_Titre1"/>
      <Property name="EP_Titre2">ÉDITION PROVISOIRE DU 21/09/2016</Property>
      <Property name="EP_Titre3"/>
      <Property name="EP_Version">0</Property>
      <Property name="FileDoc">Document2</Property>
      <Property name="Filename">^CONVERSION^iju@TRA-DOC-LV-CONCL-C-0541-2015-201609704-06W70</Property>
      <Property name="FootNotes">False</Property>
      <Property name="Formation">II</Property>
      <Property name="Juridiction">C</Property>
      <Property name="Langue">LV</Property>
      <Property name="LitFilePath">C:\Users\mebl\AppData\Local\Temp\canevas\Litige.xml</Property>
      <Property name="MessInFileNumber">L_Cnc_Mess_Fr.xml</Property>
      <Property name="NEW">0</Property>
      <Property name="NatureAff">RP</Property>
      <Property name="NumProc">1</Property>
      <Property name="NumSuite">1</Property>
      <Property name="NumeroOrdre">0541</Property>
      <Property name="SectionData1">§103;pos=31864:lng=LV</Property>
      <Property name="SectionType1">CNC</Property>
      <Property name="TOC_Position_NotVademecum">0</Property>
      <Property name="TypeDoc">CNC</Property>
      <Property name="TypeOrd"/>
      <Property name="TypeProc">P</Property>
      <Property name="Version"/>
      <Property name="serveur_config_path">C:\Documents and Settings\gti_prod\Application Data\Doc2XML\PR_Doc2XML_2003_TRAD_SUIVI2.xml</Property>
      <Property name="serveur_nom">Doc2XML_2003_TRAD_SUIVI2</Property>
      <Property name="watch">O:\GTiWebTools\Automates\Suivi_II\conversion\doc2xml_trad\In\</Property>
      <Property name="QuotationMark_Open">“</Property>
      <Property name="QuotationMark_Close">”</Property>
      <Property name="serveur_nom">Doc2XML_2003_PC_TRAD SV2_PUB</Property>
      <Property name="serveur_config_path">C:\Documents and Settings\gti_prod\Application Data\Doc2XML\PR_Doc2XML_2003_SV2_PUB.xml</Property>
      <Property name="watch">P:\GTiWebTools\Automates\Suivi_II\conversion\doc2xml_pub\In\</Property>
   </Properties>
   <C_Header_Gauche>
      <blockquote id="A010000000">
         <para style="header" id="A150000000">
            <emphasis role="italc" id="A400000000">M. SZPUNAR </emphasis>SECINĀJUMI – LIETA C‑541/15</para>
      </blockquote>
   </C_Header_Gauche>
   <C_Header_Droit>
      <blockquote id="A010000001">
         <para style="header" id="A150000001">
            <emphasis role="italc" id="A400000001">FREITAG</emphasis>
         </para>
      </blockquote>
   </C_Header_Droit>
   <C_Footer_Gauche>
      <blockquote id="A010000002">
         <para style="footer" id="A150000002">I - 16</para>
      </blockquote>
   </C_Footer_Gauche>
   <C_Footer_Droit>
      <blockquote id="A010000003">
         <para style="footer" id="A150000003">
            <emphasis role="tab" id="A400000002"/>I - 1</para>
      </blockquote>
   </C_Footer_Droit>
   <Affaire>
      <Introduction>
         <section id="A000000000">
            <para style="36Centre" id="A150000004">ĢENERĀLADVOKĀTA MACEJA ŠPUNARA [<emphasis role="italc" id="A400000003">MACIEJ SZPUNAR</emphasis>]</para>
            <para style="36Centre" id="A150000005">SECINĀJUMI,</para>
            <para style="36Centre" id="A150000006">sniegti 2016. gada 24. novembrī <footnote role="fNote" id="A110000000">
                  <number>1</number>
                  <para style="40FootnoteLangue" id="A150000007"> –	Oriģinālvaloda – franču.</para>
               </footnote>
            </para>
            <para style="38Centregrasgrandespacement" id="A150000008">
               <emphasis role="bold" id="A400000004">Lieta C‑541/15</emphasis>
            </para>
            <para style="37Centregras" id="A150000009">
               <emphasis role="bold" id="A400000005">
                  <emphasis role="italc" id="A400000006">Mircea Florian Freitag</emphasis>
               </emphasis>
            </para>
            <para style="39Centreespacement" id="A150000010">(<emphasis role="italc" id="A400000007">Amtsgericht Wuppertal</emphasis> (Vupertāles pirmās instances tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</para>
            <para style="71Indicateur" id="A150000011">
               <phrase role="motcle" id="A410000000">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000001">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000002"> Eiropas Savienības pilsonība </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000003">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000004"> Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000005">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000006"> LESD 18. un 21. pants </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000007">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000008"> Persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Vācijā, ar divu dalībvalstu (Rumānija un Vācijas Federatīvā Republika) pilsonību </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000009">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000010"> Rumānijā panāktā personvārda maiņa pēc attiecīgās personas lūguma un bez statusa maiņas saistībā ar ģimenes tiesībām </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000011">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000012"> Vācijas civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļas atteikšanās atzīt personvārda maiņu </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000013">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000014"> Atbilstība Savienības tiesībām</phrase>
            </para>
         </section>
      </Introduction>
      <C_Conclusions role="page break">
         <C_Conc_Txt>
            <section id="B000000000">
               <para style="71Indicateur" id="B150000000">
                  <phrase id="B410000000"/>
               </para>
               <section id="B000000001">
                  <title style="27Titresansnumero1" id="B200000000">
                     <titlecontent id="B300000000">
                        <emphasis role="bold" id="B400000000">Ievads</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000000">
                     <title id="B210000000">
                        <number>1.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000001">Kārtējo reizi Tiesa ir aicināta paust savu viedokli par jautājumu attiecībā uz Savienības pilsonību sakarā ar personvārdu. Šā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu juridiskais ietvars ir LESD 18. un 21. pants. Precīzāk, <emphasis role="italc" id="B400000001">Amtsgericht Wuppertal </emphasis>(Vupertāles pirmās instances tiesa, Vācija) rosina Tiesu aplūkot jautājumu par to, vai Vācijas pilsonim, kuram ir arī Rumānijas pilsonība, var atteikt atzīt uzvārda maiņu, ko likumīgi veica Rumānijas kompetentās iestādes.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000001">
                     <title id="B210000001">
                        <number>2.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000002">Vācijas likumdevējs nesen pieņēma tiesisko regulējumu pamatlietā, proti, 1994. gada 21. septembra <emphasis role="italc" id="B400000002">Einführungsgesetz zum Bürgerlichen Gesetzbuch</emphasis> (Civilkodeksa ievadlikums) <footnote role="fNote" id="B110000000">
                           <number>2</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000003"> –<emphasis role="tab" id="B400000003"/>
                              <emphasis role="italc" id="B400000004">BGBl</emphasis>. 1994 I, 2494. lpp., un grozījums – <emphasis role="italc" id="B400000005">BGBl</emphasis>. 1997 I, 1061. lpp.</para>
                        </footnote> 48. pantu, redakcijā, kas piemērojama faktiem pamatlietā (turpmāk tekstā – “<emphasis role="italc" id="B400000006">EGBGB</emphasis>”), attiecībā uz citā dalībvalstī iegūtā personvārda izvēli. Šis pants tika ieviests pēc sprieduma <emphasis role="italc" id="B400000007">Grunkin </emphasis>un<emphasis role="italc" id="B400000008"> Paul </emphasis>
                        <footnote role="fNote" id="B110000001">
                           <number>3</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000004"> –	Spriedums, 2008. gada 14. oktobris (C‑353/06, EU:C:2008:559).</para>
                        </footnote> pasludināšanas. Šajā spriedumā Tiesa nolēma, ka LESD 21. pants “nepieļauj [..] to, ka dalībvalsts iestādes saskaņā ar valsts tiesībām atsakās atzīt bērna uzvārdu, kas tika noteikts un reģistrēts citā dalībvalstī, kurā šis bērns ir dzimis un kopš tā laika dzīvo, un kuram tāpat kā viņa vecākiem ir tikai pirmās minētās dalībvalsts pilsonība” <footnote role="fNote" id="B110000002">
                           <number>4</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000005"> –	Spriedums, 2008. gada 14. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000009">Grunkin</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000010">Paul</emphasis> (C‑353/06, EU:C:2008:559, 39. punkts).</para>
                        </footnote>.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000002">
                     <title id="B210000002">
                        <number>3.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000006">Tomēr ir jākonstatē, ka <emphasis role="italc" id="B400000011">EGBGB</emphasis> 48. pants nepilnīgi apmierina Tiesas noteiktās prasības. Proti, tā piemērošanas joma ir ierobežota tāpēc, ka, no vienas puses, iespēja izvēlēties un piereģistrēt uzvārdu Vācijā pastāv tikai tad, ja uzvārdu regulē Vācijas tiesības, un, no otras puses, tāpēc, ka uzvārdam jābūt iegūtam citā dalībvalstī pastāvīgās dzīvesvietas laikā. Tādējādi šā jaunā noteikuma ietvaros vairākās situācijās nevar atrast risinājumu.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000003">
                     <title id="B210000003">
                        <number>4.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000007">Tomēr Vācijas valdība norādīja uz publisko tiesību noteikumu esamību, kas prasītājam pamatlietā ļauj iesniegt citai iestādei lūgumu par personvārda maiņu. Tādējādi jautājums, ko šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ierosina, ir par to, vai Vācijas regulējums kopumā, proti, ņemot vērā Vācijas tiesību abas procedūras, kuru mērķis ir ļaut Vācijas pilsonim panākt sava personvārda maiņu, pieņemot citā dalībvalstī likumīgi iegūto personvārdu, atbilst LESD 18. un 21. pantam.</para>
                  </blockquote>
               </section>
               <section id="B000000002">
                  <title style="27Titresansnumero1" id="B200000001">
                     <titlecontent id="B300000001">
                        <emphasis role="bold" id="B400000012">Atbilstošās tiesību normas</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000004">
                     <title id="B210000004">
                        <number>5.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000008">Vācijā <emphasis role="italc" id="B400000013">EGBGB</emphasis> 5. panta “Personas statuss” 1. punkta pirmajā un otrajā teikumā ir noteikts:</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000005">
                     <para style="01PointAltN" id="B150000009">“Ja ir atsauce uz personas pilsonības valsts tiesībām un persona ir vairāku valstu pilsonis, ir jāpiemēro tās valsts tiesības, ar kuru personai ir visciešākā saikne viņas pastāvīgās dzīvesvietas vai dzīves gājuma dēļ. Ja šai personai ir arī Vācijas pilsonība, prioritārs ir šis tiesiskais statuss.”</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000006">
                     <title id="B210000005">
                        <number>6.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000010">
                        <emphasis role="italc" id="B400000014">EGBGB</emphasis> 10. panta “Personvārds” 1. punktā ir paredzēts:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000011">“Personas personvārdu reglamentē šīs personas pilsonības valsts likums.”</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000007">
                     <title id="B210000006">
                        <number>7.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000012">
                        <emphasis role="italc" id="B400000015">EGBGB</emphasis> 48. pantā “Citā Savienības dalībvalstī iegūta personvārda izvēle” ir noteikts:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000013">“Ja Vācijas tiesības piemēro personas personvārdam, tā var izvēlēties, deklarējot to Civilstāvokļa aktu birojā, Savienības citā dalībvalstī pastāvīgās uzturēšanās laikā iegūto un Civilstāvokļa reģistrā ierakstīto personvārdu, ciktāl Vācijas tiesību galvenie principi nav ar to acīmredzamā pretrunā. Personvārda izvēle ir spēkā no reģistrācijas brīža citas dalībvalsts civilstāvokļa aktu reģistrā, ja vien persona tieši nepaziņo, ka personvārda izvēle ir spēkā tikai attiecībā uz nākotni. Paziņojumam jābūt oficiāli apliecinātam vai oriģinālam. [..].” <footnote role="fNote" id="B110000003">
                           <number>5</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000014"> –<emphasis role="tab" id="B400000016"/>
                              <emphasis role="italc" id="B400000017">EGBGB</emphasis> 48. pants izriet no 2013. gada 23. janvāra (<emphasis role="italc" id="B400000018">BGBl</emphasis>. 2013 I, 101. lpp.) <emphasis role="italc" id="B400000019">Gesetz zur Anpassung der Vorschriften des Internationalen Privatrechts an die Verordnung (EU) Nr. 1259/2010 und zur Änderung anderer Vorschriften des</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000020">Internationalen Privatrechts</emphasis> (2013. gada 23. janvāra Likums, ar ko pielāgo dažus starptautisko privāttiesību noteikumus Regulai (ES) Nr. 1259/2010 un groza citus starptautisko privāttiesību noteikumus, <emphasis role="italc" id="B400000021">BGBl</emphasis>. 2013 I, 101. lpp.), spēkā stājies 2013. gada 29. janvārī.</para>
                        </footnote>
                     </para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000008">
                     <title id="B210000007">
                        <number>8.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000015">Kā to atzīmē Vācijas valdība savos rakstveida apsvērumos, Vācijā, ciktāl personvārda tiesības neregulē civiltiesības, personvārda maiņu regulē publiskās tiesības, precīzāk, izņēmuma kārtā, uzvārda maiņas procedūra saskaņā ar 1938. gada 5. janvāra <emphasis role="italc" id="B400000022">Gesetz über die Änderung von Familiennamen und Vornamen</emphasis> (<emphasis role="italc" id="B400000023">NamÄndG</emphasis>) (Likums par uzvārda un vārda maiņu) (<emphasis role="italc" id="B400000024">RGBl</emphasis>. 1938 I, 9. lpp.), kas pēdējo reizi ir grozīts ar 2008. gada 17. decembra likuma 54. pantu (<emphasis role="italc" id="B400000025">BGBl</emphasis>. 2008 I, 2586. lpp.; turpmāk tekstā – “Likums par personvārda maiņu”).</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000009">
                     <title id="B210000008">
                        <number>9.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000016">Saskaņā ar Likuma par personvārda maiņu 1. pantu Vācijas pilsonis, kurš pastāvīgi dzīvo vai pastāvīgi uzturas Vācijā, var mainīt uzvārdu pēc pieprasījuma. Saskaņā ar šā likuma 5. panta 1. punktu lūgums par uzvārda maiņu jāiesniedz zemākajā administratīvajā iestādē apgabalā, kurā prasītājs dzīvo vai uzturas (turpmāk tekstā – “kompetentā administratīvā iestāde”).</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000010">
                     <title id="B210000009">
                        <number>10.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000017">Saskaņā ar Likuma par personvārda maiņu 3. panta 1. punktu uzvārdu var mainīt tikai tad, ja svarīgs iemesls (“ein wichtiger Grund”) pamato maiņu. Lietas apstākļi, kas ir būtiski lēmuma pieņemšanai, ir jāizvērtē pēc iestādes ieskatiem saskaņā ar šā likuma 3. panta 2. punktu; šajā ziņā ir jāuzklausa ne tikai tieši iesaistītās personas, bet arī policijas vietējās kompetentās iestādes un personas, kuru tiesības skar personvārda maiņas prasība.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000011">
                     <title id="B210000010">
                        <number>11.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000018">Principā iemesls, kas varētu pamatot personvārda maiņu, var tikt kvalificēts kā svarīgs tad, ja prasītāja personīgā interese ir pārāka par personvārda lietošanu regulējošiem principiem, kuri ietver sabiedriskās intereses pašreizējā personvārda saglabāšanai, un arī pārāka par trešo personu aizsargājamām interesēm.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000012">
                     <title id="B210000011">
                        <number>12.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000019">1980. gada 11. augusta <emphasis role="italc" id="B400000026">Allgemeine Verwaltungsvorschrift zum Gesetz über die Änderung von Familiennamen und Vornamen </emphasis>(<emphasis role="italc" id="B400000027">NamÄndVw</emphasis>) (Vispārējs administratīvais regulējums attiecībā uz Likumu par uzvārda un vārda maiņu), ko pēdējo reizi ir grozījis 2014. gada 11. februāra administratīvais regulējums (<emphasis role="italc" id="B400000028">BAnz</emphasis>. <emphasis role="italc" id="B400000029">AT</emphasis>, 2014. gada 18. februāris, <emphasis role="italc" id="B400000030">B2</emphasis>; turpmāk tekstā – “regulējums par Likumu par personvārda maiņu”), tika pieņemts, lai īstenotu Likumu par personvārda maiņu.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000013">
                     <title id="B210000012">
                        <number>13.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000020">Saskaņā ar šā regulējuma 27. punkta 1. apakšpunktu “[..] personu personvārdu detalizēti un principā izsmeļoši regulē civiltiesību attiecīgie noteikumi. Personvārda maiņa, ko regulē administratīvās tiesības, paredz negatīvo seku novēršanu katrā atsevišķā gadījumā. Personvārda maiņai ir izņēmuma raksturs. [..]”.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000014">
                     <title id="B210000013">
                        <number>14.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000021">Šā paša regulējuma 33. un nākamajos punktos kā uzvārda maiņas svarīgo iemeslu izvērtēšanas kritēriji ir uzskaitīti praksē visbiežāk sastopamie gadījumu veidi.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000015">
                     <title id="B210000014">
                        <number>15.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000022">Iepriekš minētā regulējuma 49. punktā attiecībā uz “neskaidrību novēršanu personvārda lietošanā” ir noteikts:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000023">“Ja Vācijas pilsonis, kuram ir arī citas valsts pilsonība, lieto saskaņā ar šīs citas valsts tiesībām vēl vienu uzvārdu, citu nekā to, kurš viņam jālieto saskaņā ar tiesībām likuma piemērošanas teritorijā, šo neskaidrību uzvārda lietošanā var novērst, mainot uzvārdu, kas jālieto likuma piemērošanas teritorijā, ar uzvārdu, kas jālieto saskaņā ar citas valsts tiesībām. Savukārt, ja tas ir otrs uzvārds, no kura atsakās, tad attiecīgajai personai jāvēršas citas, tās, kuras pilsonība viņai tāpat ir, valsts iestādēs.”</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000016">
                     <title id="B210000015">
                        <number>16.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000024">Ja kompetentā administratīvā iestāde saskaņā ar federālās zemes tiesībām uzskata, ka lūgums nav pamatots, tā noraida personvārda maiņu. Pastāv administratīvās pārsūdzēšanas procedūras pret šādu noraidīšanas lēmumu.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000017">
                     <title id="B210000016">
                        <number>17.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000025">Ja kompetentā administratīvā iestāde saskaņā ar federālās zemes tiesībām apmierina lūgumu par uzvārda maiņu, tā uzrauga arī to, lai uzvārda maiņa tiktu realizēta vai konstatēta dzimšanas reģistrā.</para>
                  </blockquote>
               </section>
               <section id="B000000003">
                  <title style="27Titresansnumero1" id="B200000002">
                     <titlecontent id="B300000002">
                        <emphasis role="bold" id="B400000031">Pamatlietas fakti, prejudiciālais jautājums un tiesvedība Tiesā</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000018">
                     <title id="B210000017">
                        <number>18.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000026">
                        <emphasis role="italc" id="B400000032">Mircea Florian Freitag </emphasis>ir dzimis 1986. gada 25. aprīlī Rumānijā ar uzvārdu <emphasis role="italc" id="B400000033">Pavel</emphasis>. Viņš ir Rumānijas pilsoņu <emphasis role="italc" id="B400000034">Angela Freitag </emphasis>un <emphasis role="italc" id="B400000035">Vica Pavel </emphasis>bērns.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000019">
                     <title id="B210000018">
                        <number>19.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000027">Pēc prasītāja pamatlietā vecāku laulības šķiršanas viņa māte <emphasis role="italc" id="B400000036">Angela A. Freitag</emphasis> apprecējās ar Vācijas pilsoni <emphasis role="italc" id="B400000037">Freitag</emphasis> kungu. 1997. gada 21. maijā viņš adoptēja prasītāju pamatlietā, kas tādējādi ieguva arī Vācijas pilsonību, un kopš tā brīža viņa uzvārds ir <emphasis role="italc" id="B400000038">Freitag</emphasis>.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000020">
                     <title id="B210000019">
                        <number>20.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000028">Ar Brasovas (Rumānija) rajona padomes 2013. gada 9. jūlija lēmumu pēc prasītāja pamatlietā lūguma viņa uzvārds tika atkārtoti mainīts uz <emphasis role="italc" id="B400000039">Pavel</emphasis>. Uzvārda maiņas procedūras laikā Rumānijā prasītāja pamatlietā pastāvīgā dzīvesvieta bija Vācijā.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000021">
                     <title id="B210000020">
                        <number>21.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000029">Pēc tam prasītājs pamatlietā vērsās Vupertāles Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļā, uzrādot savu jauno Rumānijas pasi, kas izsniegta uz <emphasis role="italc" id="B400000040">Pavel</emphasis> uzvārda, un lūdza, lai uzvārda maiņa tiktu atzīta arī Vācijas tiesībās un lai ieraksts dzimšanas reģistrā par viņu Vācijā tiktu attiecīgi papildināts.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000022">
                     <title id="B210000021">
                        <number>22.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000030">Šauboties par iespēju ierakstīt vēlāko aktu dzimšanas reģistrā, Vupertāles Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļa un zemākā Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļas uzraudzības iestāde vērsās <emphasis role="italc" id="B400000041">Amtsgericht Wuppertal</emphasis> (Vupertāles pirmās instances tiesa).</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000023">
                     <title id="B210000022">
                        <number>23.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000031">Saskaņā ar iesniedzējtiesas apgalvojumu Vācijas tiesību atbilstošo noteikumu, proti, <emphasis role="italc" id="B400000042">EGBGB</emphasis> 48. pantu, nevar piemērot strīda izskatīšanai, ņemot vērā to, ka šis noteikums pakļauj tiesības izvēlēties citā Savienības dalībvalstī iegūto personvārdu nosacījumam, ka attiecīgais personvārds ticis iegūts pastāvīgās dzīvesvietas laikā šajā citā dalībvalstī, kas ir nosacījums, kurš šajā lietā nav izpildīts. Proti, uzvārda maiņas procedūras laikā Rumānijā<emphasis role="italc" id="B400000043"> M. F. Freitag</emphasis> pastāvīgā dzīvesvieta bija Vācijā.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000024">
                     <title id="B210000023">
                        <number>24.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000032">Iesniedzējtiesa precizē, ka <emphasis role="italc" id="B400000044">EGBGB</emphasis> 48. panta piemērošana nav iespējama arī pēc analoģijas. No dokumentiem, kas attiecas uz likumdošanas procedūru, izriet, ka likumdevējs ir vēlējies tostarp īstenot prasības, kas izriet no sprieduma <emphasis role="italc" id="B400000045">Grunkin</emphasis> un<emphasis role="italc" id="B400000046"> Paul </emphasis>
                        <footnote role="fNote" id="B110000004">
                           <number>6</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000033"> –	Spriedums, 2008. gada 14. oktobris (C‑353/06, EU:C:2008:559).</para>
                        </footnote>, un ka tas apzinājās to, ka visas “klibojošo personvārdu” iespējamās situācijas neietilpst šajā noteikumā.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000025">
                     <title id="B210000024">
                        <number>25.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000034">Tādējādi iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai LESD 18. un 21. pants uzliek par pienākumu atzīt personvārda maiņu, kas notika citā dalībvalstī, ja attiecīgā persona pastāvīgi nedzīvo šajā citā dalībvalstī, taču viņai ir cita saikne ar to dubultās pilsonības dēļ.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000026">
                     <title id="B210000025">
                        <number>26.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000035">Šādos apstākļos <emphasis role="italc" id="B400000047">Amtsgericht Wuppertal</emphasis> (Vupertāles pirmās instances tiesa) ar 2015. gada 24. septembra nolēmumu, kas Tiesas kancelejā tika saņemts 2015. gada 16. oktobrī, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000036">“Vai LESD 18. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts iestādēm ir jāatzīst minētās dalībvalsts pilsoņa personvārda maiņa, ja minētais pilsonis vienlaicīgi ir citas dalībvalsts pilsonis un ja viņš (vēlreiz) šajā pēdējā minētajā dalībvalstī ir ieguvis savu dzimšanas brīdī iegūto sākotnējo uzvārdu ar uzvārda maiņu, kas nebija saistīta ar ģimenes tiesību stāvokļa maiņu, lai arī uzvārds nav ticis iegūts pilsoņa pastāvīgās dzīvesvietas laikā šajā citā dalībvalstī un ticis iegūts pēc minētā pilsoņa lūguma?”</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000027">
                     <title id="B210000026">
                        <number>27.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000037">Rakstveida apsvērumus iesniedza Vācijas Federatīvā Republika un Portugāles Republika, kā arī Eiropas Komisija.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000028">
                     <title id="B210000027">
                        <number>28.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000038">Vācijas Federatīvā Republika un Rumānija, kā arī Komisija iesniedza mutvārdu apsvērumus 2016. gada 15. septembra tiesas sēdē.</para>
                  </blockquote>
               </section>
               <section id="B000000004">
                  <title style="27Titresansnumero1" id="B200000003">
                     <titlecontent id="B300000003">
                        <emphasis role="bold" id="B400000048">Analīze</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000029">
                     <title id="B210000028">
                        <number>29.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000039">Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa pēc būtības jautā, vai ar LESD 18. un 21. pantu netiek pieļauts, ka dalībvalsts kompetentās iestādes atsakās atzīt uzvārda maiņu, kas notika citā dalībvalstī, ja attiecīgā persona, lai gan pastāvīgi nedzīvojoša šajā citā dalībvalstī uzvārda maiņas procedūras laikā, ir saistīta ar to dubultās pilsonības dēļ.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000030">
                     <title id="B210000029">
                        <number>30.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000040">Vispirms ir jāatgādina, ka sadarbības procedūras starp valsts tiesām un Tiesu ietvaros pēdējai minētajai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu tai izšķirt strīdu, kuru tā izskata. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā ir jāpārformulē tai iesniegtie jautājumi <footnote role="fNote" id="B110000005">
                           <number>7</number>
                           <para style="footnotetext" id="B150000041"> –	Tostarp skat. spriedumu, 2013. gada 19. septembris, <emphasis role="italc" id="B400000049">Betriu Montull</emphasis> (C‑5/12, EU:C:2013:571, 40. punkts).</para>
                        </footnote>.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000031">
                     <title id="B210000030">
                        <number>31.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000042">Šajā gadījumā, ja Tiesa piekrīt manam secinājumam, saskaņā ar kuru <emphasis role="italc" id="B400000050">M. F. Freitag</emphasis> situācija ietilpst Savienības tiesību normu piemērošanas jomā, iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu vajadzētu pārformulēt, ņemot vērā to, ka atkarībā no attiecīgās personas situācijas Vācijas tiesības paredz personvārda maiņai divas dažādas procedūras.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000032">
                     <title id="B210000031">
                        <number>32.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000043">Šādos apstākļos uzskatu, ka šis prejudiciālais jautājums jāsaprot kā tāds, ar ko [iesniedzējtiesa] pēc būtības vēlas noskaidrot, vai ar LESD 18. un 21. pantu netiek pieļauts, ka dalībvalsts iestādes atsakās atzīt personvārda maiņu, pamatojoties uz valsts tiesību noteikumu, kas paredz tiesības izvēlēties citā dalībvalstī iegūto personvārdu ar nosacījumu, ka personvārds tika iegūts pastāvīgās dzīvesvietas laikā šajā citā dalībvalstī, un tajā pašā laikā citi valsts tiesību noteikumi ļauj prasītājam iesniegt lūgumu par personvārda maiņu citai iestādei.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000033">
                     <title id="B210000032">
                        <number>33.</number>
                     </title>
                     <para style="01PointAltN" id="B150000044">Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms aprakstīšu kontekstu, kurā pamatlieta iekļaujas, izklāstot vairākus apsvērumus sakarā ar Vācijas tiesību divām procedūrām, kuras Vācijas pilsonim ļauj mainīt savu personvārdu uz citā dalībvalstī likumīgi iegūto personvārdu. Pēc tam pievērsīšos jautājumam par to, vai <emphasis role="italc" id="B400000051">M. F. Freitag</emphasis> situācija ietilpst Savienības tiesību materiālās piemērošanas jomā. Visbeidzot, atgādinot attiecīgo judikatūru, piedāvāšu Tiesai noderīgus norādījumus, kas jādod iesniedzējtiesai, lai tā varētu noteikt, vai Savienības tiesībām ir pretrunā Vācijas attiecīgais tiesiskais regulējums pamatlietā, kas ir novērtējums, kurš tai jāveic.</para>
                  </blockquote>
                  <section id="B000000005">
                     <title style="28Titresansnumero2" id="B200000004">
                        <titlecontent id="B300000004">
                           <emphasis role="italc" id="B400000052">Par Vācijas tiesību procedūrām, kas ļauj Vācijas pilsonim panākt personvārda maiņu uz citā dalībvalstī likumīgi iegūto personvārdu</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000034">
                        <title id="B210000033">
                           <number>34.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000045">Vispirms jānorāda, ka saskaņā ar iesniedzējtiesas apgalvojumu Vācijas tiesību noteicošā norma pamatlietā ir <emphasis role="italc" id="B400000053">EGBGB</emphasis> 48. pants.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000035">
                        <title id="B210000034">
                           <number>35.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000046">Šajā ziņā, lai gan Vācijas valdība atzīst, ka pamatlietā <emphasis role="italc" id="B400000054">M. F. Freitag</emphasis> paziņojums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļā saskaņā ar <emphasis role="italc" id="B400000055">EGBGB</emphasis> 48. pantu viņam neļauj iegūt vēlamā uzvārda maiņu, tā apgalvo, ka tomēr Vācijas tiesības paredz divas atšķirīgas personvārda maiņas procedūras, proti, privāttiesību procedūru kā šajā pamatlietā par citā dalībvalstī iegūtā personvārda izvēli saskaņā ar <emphasis role="italc" id="B400000056">EGBGB</emphasis> 48. pantu un publisko tiesību procedūru, kas paredzēta Likumā par personvārda maiņu.</para>
                     </blockquote>
                     <section id="B000000006">
                        <title style="29Titresansnumero3" id="B200000005">
                           <titlecontent id="B300000005">Procedūra attiecībā uz citā dalībvalstī iegūtā personvārda izvēli saskaņā ar <emphasis role="italc" id="B400000057">EGBGB</emphasis> 48. pantu</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000036">
                           <title id="B210000035">
                              <number>36.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000047">No Federālās valdības likumprojekta attiecībā uz Likumu, ar ko pielāgo dažus starptautisko privāttiesību noteikumus Regulai (ES) Nr. 1259/2010 un groza citus starptautisko privāttiesību noteikumus, pamatojuma (turpmāk tekstā – “<emphasis role="italc" id="B400000058">EGBGB</emphasis> 48. panta pamatojums”) izriet, ka šā noteikuma pieņemšana izriet no Vācijas valdības gribas panākt atbilstību spriedumam <emphasis role="italc" id="B400000059">Grunkin</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000060">Paul </emphasis>
                              <footnote role="fNote" id="B110000006">
                                 <number>8</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000048"> –	Spriedums, 2008. gada 14. oktobris (C‑353/06, EU:C:2008:559).</para>
                              </footnote>, uzsverot vēlmi saglabāt Vācijas sistēmas konsekvenci, kas balstīta uz personvārda piesaisti tā turētāja pilsonībai <footnote role="fNote" id="B110000007">
                                 <number>9</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000049"> –	Savos rakstveida apsvērumos Vācijas valdība uzsver, ka <emphasis role="italc" id="B400000061">EGBGB</emphasis> 48. pantu piemēro saskaņā ar <emphasis role="italc" id="B400000062">EGBGB</emphasis> 10. panta 1. punktu, skatot to kopsakarā ar <emphasis role="italc" id="B400000063">EGBGB</emphasis> 5. panta 1. punktu, ja, no vienas puses, attiecīgajai personai <emphasis role="italc" id="B400000064">ir arī Vācijas pilsonība</emphasis> un, no otras puses, ja tai ir visciešākā saikne ar Vācijas Federatīvo Republiku tāpēc, ka tās pastāvīgā dzīvesvieta ir šajā dalībvalstī. Skat. šo secinājumu 5. punktu. Turklāt no Tiesas rīcībā esošiem lietas materiāliem izriet, ka <emphasis role="italc" id="B400000065">EGBGB</emphasis> 10. panta 2. un 3. punkts ļauj izvēlēties Vācijas tiesības personvārda noteikšanai tostarp tad, kad persona pastāvīgi dzīvo Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000037">
                           <title id="B210000036">
                              <number>37.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000050">Proti, saskaņā ar Vācijas doktrīnu, lai piemērotu no sprieduma <emphasis role="italc" id="B400000066">Grunkin </emphasis>un <emphasis role="italc" id="B400000067">Paul </emphasis>
                              <footnote role="fNote" id="B110000008">
                                 <number>10</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000051"> –	Spriedums, 2008. gada 14. oktobris (C‑353/06, EU:C:2008:559).</para>
                              </footnote> izrietošās saistības, “Vācijā diskutēja galvenokārt par trim iespējām, kas attiecīgi ir saistītas ar administratīvo tiesību un prakses, civiltiesību <footnote role="fNote" id="B110000009">
                                 <number>11</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000052"> –	Proti, pirmais viedoklis, kas ir “vismazāk apgrūtinošs attiecībā uz valsts tiesībām, bija ļaut veikt personvārda maiņu administratīvās procedūras [Likuma par personvārda maiņu] ietvaros”, kamēr otrā viedokļa “mērķis bija ieviest materiālo tiesību normu, kas ļautu sasniegt paredzēto rezultātu”. Skat. Kohler, C., “Towards the Recognition of Civil Status in the European Union”, <emphasis role="italc" id="B400000068">Yearbook of Private International Law</emphasis>, 15. sējums, 2013/2014, Sellier European Law Publishers, 13. – 30. lpp., it īpaši 21. lpp.</para>
                              </footnote> un tiesību normu kolīzijas jomām” <footnote role="fNote" id="B110000010">
                                 <number>12</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000053"> –	Trešais viedoklis “bija grozīt kolīziju normu, kas attiecas uz personvārdu, proti, <emphasis role="italc" id="B400000069">EGBGB</emphasis> 10. pantu, tādējādi ļaujot attiecīgā bērna vecākam kā piemērojamo likumu bērna personvārda noteikšanai izvēlēties viena no vecāku pastāvīgās dzīvesvietas valsts likumu”. Lai to panāktu, būtu pieticis ar šā noteikuma 3. punkta 2. apakšpunkta, kas pašreizējā redakcijā ļauj izvēlēties Vācijas tiesības, ja viens no vecākiem pastāvīgi dzīvo Vācijā, padarīšanu par “abpusīgu”” (skat. Kohler, C., minēts iepriekš, 22. lpp.) Tomēr, kā aprakstīts <emphasis role="italc" id="B400000070">EGBGB</emphasis> 48. panta paskaidrojuma rakstā, Vācijas likumdevējs nav paredzējis paplašināt jau esošās izvēles iespējas attiecībā uz tiesībām, kas regulē personvārdu, jo iespēja padarīt “abpusīgu” Vācijas likuma izvēli personvārda lietotāja pastāvīgās dzīvesvietas Vācijā gadījumā tika formāli noraidīta.</para>
                              </footnote>. Vācijas likumdevējs beidzot pieņēma <emphasis role="italc" id="B400000071">EGBGB</emphasis> 48. pantu, civiltiesību normu, kas ietver starptautisku elementu, proti, pastāvīgo dzīvesvietu Savienības citā dalībvalstī <footnote role="fNote" id="B110000011">
                                 <number>13</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000054"> –	Šī norma “tika iekļauta nevis [<emphasis role="italc" id="B400000072">EGBGB</emphasis>] nodaļā ‘Starptautiskās privāttiesības’, bet nākamajā nodaļā ‘Pielāgošana’, kur tā ir pievienota <emphasis role="italc" id="B400000073">EGBGB</emphasis> 47. pantam par personas saskaņā ar ārvalsts likumu iegūta personvārda, kuru turpmāk reglamentē Vācijas tiesības, pārveidošanu”. <emphasis role="italc" id="B400000074">EGBGB</emphasis> 47. panta mērķis ir “ļaut pielāgot vācu valodai vai tradīcijai, ja persona to pieprasa, personvārda, kas izveidots svešvalodā vai saskaņā ar ārvalstu tiesībām vai tradīciju, saturu vai gramatisko formu”. Skat. Kohler, C., minēts iepriekš, 22. lpp.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000038">
                           <title id="B210000037">
                              <number>38.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000055">No Vācijas valdības rakstveida apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar <emphasis role="italc" id="B400000075">EGBGB</emphasis> 48. panta paskaidrojuma rakstu Vācijas likumdevēja vēlme bija personas personvārdu regulējošās Vācijas tiesībās piedāvāt tiesisko pamatu, kas ļauj reģistrēt citā Savienības dalībvalstī iegūto un tajā Civilstāvokļa aktu reģistrā ierakstīto personvārdu. Šis pants tādējādi ļauj attiecīgajai personai izlemt, paziņojot civilstāvokļa reģistrācijas amatpersonai, lietot citā dalībvalstī iegūto personvārdu, nevis to, kuru noteic personu personvārdu regulējošās Vācijas tiesības. Tomēr šis pants ir piemērojams tikai tad, ja personvārda maiņa tika iegūta citā dalībvalstī pastāvīgās dzīvesvietas laikā.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000039">
                           <title id="B210000038">
                              <number>39.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000056">Tādējādi panta mērķis nav izsmeļoši atrisināt personvārda maiņas problēmu <footnote role="fNote" id="B110000012">
                                 <number>14</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000057"> –	Skat. šo secinājumu 66. punktu.</para>
                              </footnote>. Turklāt bez aplūkojamā gadījuma, proti, kad Vācijas pilsonis, kuram ir arī citas dalībvalsts pilsonība, nekad nav dzīvojis šajā minētajā dalībvalstī, situācijas, ko regulē nevis Vācijas tiesības, bet citas dalībvalsts tiesības, neietilpst iepriekš minētā noteikuma piemērošanas jomā <footnote role="fNote" id="B110000013">
                                 <number>15</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000058"> –	Doktrīnā tiek uzsvērts, ka “patiešām <emphasis role="italc" id="B400000076">EGBGB</emphasis> 10. panta 3. punktā piedāvātās iespējas izvēlēties bērna personvārdam piemērojamo likumu ļauj novērst šādas situācijas daudzos gadījumos. Taču nekāds risinājums nepastāv gadījumam, ja bērnam nav Vācijas pilsonības un pastāvīgās dzīvesvietas laikā dalībvalstī iegūtais personvārds atšķiras no tā, ko paredz valsts likums. Tādējādi, apstājoties pusceļā, Vācijas likumdevēja reakcija nespēj ievērot Tiesas judikatūru daudzos gadījumos [..]”. Skat. Kohler, C., minēts iepriekš, 22. lpp.</para>
                              </footnote>. Šāda situācija rastos, ja, piemēram, Vācijā dzīvojošs Francijas pilsonis, kas pastāvīgās dzīvesvietas laikā Spānijā ir mainījis personvārdu, vēlētos, lai šī personvārda maiņa tiktu atzīta Vācijā.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000007">
                        <title style="29Titresansnumero3" id="B200000006">
                           <titlecontent id="B300000006">Lūguma par personvārda maiņu publisko tiesību procedūra</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000040">
                           <title id="B210000039">
                              <number>40.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000059">Savos rakstveida apsvērumos Vācijas valdība paskaidro, ka Likums par personvārda maiņu kā publisko tiesību regulējums ir piemērojams Vācijas pilsoņiem, ciktāl personvārda tiesības neregulē civillikums, un tas varētu būt <emphasis role="italc" id="B400000077">M. F. Freitag</emphasis> gadījums, ņemot vērā faktu, ka, pat ja <emphasis role="italc" id="B400000078">EGBGB</emphasis> 48. pants viņam ir piemērojams, viņš neizpilda citā dalībvalstī pastāvīgās dzīvesvietas nosacījumu, ko paredz šis noteikums. Tādējādi šī valdība norāda, ka personvārda maiņas procedūra, kuras piemērošanas lūgums ir jāiesniedz kompetentā administratīvā iestādē saskaņā ar federālās zemes likumiem, varētu ļaut <emphasis role="italc" id="B400000079">M. F. Freitag</emphasis> iegūt tiesības lietot personvārdu, iegūtu saskaņā ar Rumānijas tiesībām.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000041">
                           <title id="B210000040">
                              <number>41.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000060">Saskaņā ar Vācijas valdību tādējādi nebija nepieciešams, ņemot vērā šo personvārda maiņas procedūru, ieviest <emphasis role="italc" id="B400000080">EGBGB</emphasis> 48. pantu papildinošus noteikumus ar mērķi atrisināt neskaidrību personvārda lietošanā personām ar Vācijas un citas dalībvalsts pilsonību. Proti, saskaņā ar Likuma par personvārda maiņu 3. panta 1. punktu personvārds var tikt mainīts tikai tad, ja svarīgs iemesls to pamato. Neskaidrības novēršana personvārda lietošanā būtu saskaņā ar valdības apgalvojumu “svarīgs iemesls” Likuma par personvārda maiņu 3. panta izpratnē, skatot to kopskatā ar regulējuma, kas attiecas uz šo likumu, 49. punktu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000042">
                           <title id="B210000041">
                              <number>42.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000061">Taču, manuprāt, ir svarīgi uzsvērt, ka no noteikumu, kas piemērojami saskaņā ar Likumu par personvārda maiņu, it īpaši no regulējuma, kas attiecas uz Likumu par personvārda maiņu, 27. punkta 1. apakšpunkta, formulējuma izriet, ka šai publisko tiesību procedūrai ir šaura izņēmuma raksturs. Šis noteikums būtībā paredz, ka Vācijas tiesību aktus par uzvārdu un vārdu principā pilnīgi reglamentē Vācijas privāttiesību noteikumi un ka personvārda maiņas administratīvajai procedūrai ir “izņēmuma” <footnote role="fNote" id="B110000014">
                                 <number>16</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000062"> –	Šajā ziņā skat. arī Vācijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Francijā notu par personvārda maiņas administratīvo procedūru.</para>
                              </footnote> raksturs. Es atgriezīšos vēlāk pie šā aspekta <footnote role="fNote" id="B110000015">
                                 <number>17</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000063"> –	Attiecībā uz šo skat. šo secinājumu 8. un 13. punktu.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000043">
                           <title id="B210000042">
                              <number>43.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000064">Pienācis laiks izvērtēt <emphasis role="italc" id="B400000081">M. F. Freitag</emphasis> situāciju saskaņā ar Savienības tiesībām.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                  </section>
                  <section id="B000000008">
                     <title style="28Titresansnumero2" id="B200000007">
                        <titlecontent id="B300000007">
                           <emphasis role="italc" id="B400000082">Par Savienības tiesību piemērošanas jomu</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000044">
                        <title id="B210000043">
                           <number>44.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000065">Vispirms jāizvērtē, vai <emphasis role="italc" id="B400000083">M. F. Freitag</emphasis> situācija ietilpst Savienības tiesību, it īpaši noteikumu, kas regulē Savienības pilsoņa tiesības brīvi pārvietoties un tiesības nebūt diskriminētam, materiālā piemērošanas jomā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000045">
                        <title id="B210000044">
                           <number>45.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000066">Šajā ziņā visas iesaistītās puses, kas sniedza rakstveida un mutvārdu apsvērumus, atzīst, ka prasītāja pamatlietā situācija ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000046">
                        <title id="B210000045">
                           <number>46.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000067">Vēlos uzreiz atzīmēt, ka LESD 20. pants piešķir ikvienai personai, kurai ir kādas dalībvalsts pilsonība, Savienības pilsoņa statusu <footnote role="fNote" id="B110000016">
                              <number>18</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000068"> –	Spriedumi, 2002. gada 11. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000084">D’Hoop</emphasis> (C‑224/98, EU:C:2002:432, 27. punkts), 2011. gada 12. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000085">Runevič-Vardyn</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000086">Wardyn</emphasis> (C‑391/09, EU:C:2011:291, 59. punkts), kā arī 2016. gada 2. jūnijs, <emphasis role="italc" id="B400000087">Bogendorff von Wolffersdorff</emphasis> (C‑438/14, EU:C:2016:401, 28. punkts).</para>
                           </footnote>. Šajā gadījumā <emphasis role="italc" id="B400000088">M. F. Freitag</emphasis> ir divu dalībvalstu pilsonība un tātad viņam ir Savienības pilsoņa statuss.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000047">
                        <title id="B210000046">
                           <number>47.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000069">Kā daudzos gadījumos ir lēmusi Tiesa, Savienības pilsoņa statuss ir paredzēts kā dalībvalstu pilsoņu pamatstatuss, kas ļauj tiem dalībvalstu pilsoņiem, kuri atrodas tādā pašā situācijā, pieprasīt, lai LESD materiālā piemērošanas jomā uz viņiem tiktu attiecināts tāds pats tiesiskais regulējums neatkarīgi no viņu pilsonības, neskarot šajā ziņā tieši paredzētus izņēmumus <footnote role="fNote" id="B110000017">
                              <number>19</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000070"> –	Spriedumi, 2001. gada 20. septembris, <emphasis role="italc" id="B400000089">Grzelczyk</emphasis> (C‑184/99, EU:C:2001:458, 31. punkts), 2011. gada 12. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000090">Runevič-Vardyn</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000091">Wardyn</emphasis> (C‑391/09, EU:C:2011:291, 60. un 61. punkts), kā arī 2016. gada 2. jūnijs, <emphasis role="italc" id="B400000092">Bogendorff von Wolffersdorff</emphasis> (C‑438/14, EU:C:2016:401, 29. un 30. punkts).</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000048">
                        <title id="B210000047">
                           <number>48.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000071">Tāpat Tiesa atgādināja, ka Līgumā garantēto pamatbrīvību, tostarp to, kuras ir nodrošinātas ar tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ko paredz LESD 21. pants, izmantošana ir viena no situācijām, uz kurām attiecas Savienības tiesību materiālā piemērošanas joma <footnote role="fNote" id="B110000018">
                              <number>20</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000072"> –	Spriedumi, 2001. gada 20. septembris, <emphasis role="italc" id="B400000093">Grzelczyk</emphasis> (C‑184/99, EU:C:2001:458, 33. punkts), 2011. gada 12. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000094">Runevič-Vardyn</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000095">Wardyn</emphasis> (C‑391/09, EU:C:2011:291, 62. punkts), kā arī 2016. gada 2. jūnijs, <emphasis role="italc" id="B400000096">Bogendorff von Wolffersdorff</emphasis> (C‑438/14, EU:C:2016:401, 31. punkts).</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000049">
                        <title id="B210000048">
                           <number>49.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000073">Šajā ziņā no iedibinātās judikatūras izriet, ka, lai gan pašreizējā Savienības tiesību stāvoklī noteikumi, kas regulē personas uzvārda un vārda reģistrāciju civilstāvokļa reģistros, ir dalībvalstu kompetencē, dalībvalstīm, īstenojot šo kompetenci, tomēr ir jāievēro Savienības tiesības, it īpaši Līguma noteikumi par ikvienam Savienības pilsonim atzīto brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā <footnote role="fNote" id="B110000019">
                              <number>21</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000074"> –	Spriedumi, 2003. gada 2. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000097">Garcia Avello</emphasis> (C‑148/02, EU:C:2003:539, 25. punkts), 2008. gada 14. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000098">Grunkin</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000099">Paul</emphasis> (C‑353/06, EU:C:2008:559, 16. punkts), 2010. gada 22. decembris, <emphasis role="italc" id="B400000100">Sayn-Wittgenstein</emphasis> (C‑208/09, EU:C:2010:806, 38. un 39. punkts), 2011. gada 12. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000101">Runevič-Vardyn</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000102">Wardyn</emphasis> (C‑391/09, EU:C:2011:291, 63. punkts), kā arī 2016. gada 2. jūnijs, <emphasis role="italc" id="B400000103">Bogendorff von Wolffersdorff</emphasis> (C‑438/14, EU:C:2016:401, 32. punkts).</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000050">
                        <title id="B210000049">
                           <number>50.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000075">Pamatlietā konstatēju, ka <emphasis role="italc" id="B400000104">M. F. Freitag</emphasis> ir Rumānijas pilsonība un viņš uzturas Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā. Tādējādi, manuprāt, nav šaubu, ka <emphasis role="italc" id="B400000105">M. F. Freitag</emphasis> situācija ir saistīta ar Savienības tiesībām. Šāda saistība pastāv saskaņā ar pastāvīgo judikatūru “attiecībā uz personām [..], kurām ir dalībvalsts pilsonība un kuras likumīgi uzturas citas dalībvalsts teritorijā” <footnote role="fNote" id="B110000020">
                              <number>22</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000076"> –	Spriedums, 2003. gada 2. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000106">Garcia Avello</emphasis> (C‑148/02, EU:C:2003:539, 27. punkts).</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000051">
                        <title id="B210000050">
                           <number>51.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000077">Turklāt, kā jau Tiesa atzina savā judikatūrā, apstāklis, ka <emphasis role="italc" id="B400000107">M. F. Freitag</emphasis> ir arī Vācijas pilsonība, neveido šķērsli šai saistībai ar Savienības tiesībām. Proti, Tiesa nolēma, “ka dalībvalsts nedrīkst ierobežot citas dalībvalsts pilsonības piešķiršanas sekas, izvirzot papildu nosacījumu šīs pilsonības atzīšanai saistībā ar kādas Līgumā paredzētas pamatbrīvības īstenošanu” <footnote role="fNote" id="B110000021">
                              <number>23</number>
                              <para style="footnotetext" id="B150000078"> –	Spriedumi, 1992. gada 7. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000108">Micheletti </emphasis>u.c. (C‑369/90, EU:C:1992:295, 10. punkts), kā arī 2003. gada 2. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000109">Garcia Avello</emphasis> (C‑148/02, EU:C:2003:539, 28. punkts).</para>
                           </footnote>.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000052">
                        <title id="B210000051">
                           <number>52.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000079">No iepriekš minētā izriet, manuprāt, ka <emphasis role="italc" id="B400000110">M. F. Freitag</emphasis> situācija ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000053">
                        <title id="B210000052">
                           <number>53.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000080">Tomēr ir jāizvērtē, vai Vācijas iestāžu atteikums apmierināt <emphasis role="italc" id="B400000111">M. F. Freitag</emphasis> lūgumu atzīt uzvārda maiņu Vācijas tiesībās un ierakstīt to dzimšanas reģistrā ierobežo viņa LESD 21. pantā noteiktās tiesības brīvi pārvietoties.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000054">
                        <title id="B210000053">
                           <number>54.</number>
                        </title>
                        <para style="01PointAltN" id="B150000081">Tagad es izskatīšu šo jautājumu un sākumā atgādināšu nozīmīgo Tiesas judikatūru šajā kontekstā.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000009">
                     <title style="28Titresansnumero2" id="B200000008">
                        <titlecontent id="B300000008">
                           <emphasis role="italc" id="B400000112">Par dalībvalsts pienākumu atzīt citā dalībvalstī iegūto uzvārdu</emphasis>
                        </titlecontent>
                     </title>
                     <section id="B000000010">
                        <title style="29Titresansnumero3" id="B200000009">
                           <titlecontent id="B300000009">Līdzšinējā Tiesas judikatūra</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000055">
                           <title id="B210000054">
                              <number>55.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000082">Vairākas lietas par Eiropas pilsonību saistībā ar uzvārdu ir pelnījušas uzmanību.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000056">
                           <title id="B210000055">
                              <number>56.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000083">Saistībā ar lietu, par kuru tika pasludināts spriedums <emphasis role="italc" id="B400000113">Garcia Avello </emphasis>
                              <footnote role="fNote" id="B110000022">
                                 <number>24</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000084"> –	Spriedums, 2003. gada 2. oktobris (C‑148/02, EU:C:2003:539).</para>
                              </footnote>, atgādinu, ka Tiesai bija jālemj par Beļģijas administratīvo iestāžu atteikumu apmierināt Beļģijā dzīvojošo bērnu ar dubulto Beļģijas un Spānijas pilsonību, kas vēlējas mainīt savu uzvārdu uz citu uzvārdu “saskaņā ar Spānijas tiesībās iedibinātu lietošanu”, lūgumu mainīt uzvārdu<emphasis role="italc" id="B400000114"> </emphasis>
                              <footnote role="fNote" id="B110000023">
                                 <number>25</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000085"> –	Spriedums, 2003. gada 2. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000115">Garcia Avello</emphasis> (C‑148/02, EU:C:2003:539, 15. punkts). Tobrīd “laulībā dzimušu bērnu uzvārdu [veidoja] viņu tēva uzvārda pirmā daļa, kam seko viņu mātes uzvārda pirmā daļa”.</para>
                              </footnote>. Tiesa, tāpat kā ģenerāladvokāts F. Dž. Džeikobss [<emphasis role="italc" id="B400000116">F. G.</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000117">Jacobs</emphasis>]<emphasis role="italc" id="B400000118"> </emphasis>
                              <footnote role="fNote" id="B110000024">
                                 <number>26</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000086"> –	Skat. ģenerāladvokāta F. Dž. Džeikobsa secinājumu 56. punktu lietā <emphasis role="italc" id="B400000119">Garcia Avello</emphasis> (C‑148/02, EU:C:2003:311)</para>
                              </footnote>, uzskatīja, ka “nav strīda, ka šāda situācija ar uzvārdu dažādību attiecīgajām personām var radīt nopietnas gan profesionāla, gan privāta rakstura neērtības, kuras rodas tostarp saistībā ar to, ka dalībvalstī, kuras pilsoņi ir šie bērni, ir sarežģīti panākt, lai tiktu atzītas aktu vai dokumentu, kuros ir ietverts citā dalībvalstī, kuras pilsoņi arī ir šie bērni, atzītais uzvārds, juridiskās sekas”<emphasis role="italc" id="B400000120"> </emphasis>
                              <footnote role="fNote" id="B110000025">
                                 <number>27</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000087"> –	Spriedums, 2003. gada 2. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000121">Garcia Avello</emphasis> (C‑148/02, EU:C:2003:539, 36. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000057">
                           <title id="B210000056">
                              <number>57.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000088">Izskatot pēc tam Beļģijas valdības, kā arī Nīderlandes un Dānijas valdību argumentus, lai pamatotu Beļģijas administratīvo iestāžu praksi, Tiesa uzskatīja, ka Beļģijas iestāžu atteikums ir nesamērīgs, un nolēma, ka “[..] [LESD 18. un 21. pants] ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka [..] dalībvalsts administratīvā iestāde atsakās apmierināt lūgumu mainīt personvārdu nepilngadīgiem bērniem, kas dzīvo šajā dalībvalstī un kam ir dubulta šīs dalībvalsts un citas dalībvalsts pilsonība, ja šā lūguma mērķis ir panākt, lai šiem bērniem varētu būt personvārds, kāds tiem būtu atbilstoši otrās dalībvalsts tiesību aktiem un tradīcijai” <footnote role="fNote" id="B110000026">
                                 <number>28</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000089"> –	Spriedums, 2003. gada 2. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000122">Garcia Avello</emphasis> (C‑148/02, EU:C:2003:539, 45. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000058">
                           <title id="B210000057">
                              <number>58.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000090">Šo pieeju vēlāk apstiprināja spriedums <emphasis role="italc" id="B400000123">Grunkin</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000124">Paul </emphasis>
                              <footnote role="fNote" id="B110000027">
                                 <number>29</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000091"> –	Spriedums, 2008. gada 14. oktobris, (C‑353/06, EU:C:2008:559).</para>
                              </footnote>, kurā Tiesai vajadzēja lemt par Vācijas iestāžu attiekšanos atzīt bērna, kas bija dzimis un kopš dzimšanas dzīvoja Dānijā, tur noteikto un reģistrēto uzvārdu <footnote role="fNote" id="B110000028">
                                 <number>30</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000092"> –	Saskaņā ar Dānijas tiesībām bērns ieguva dubulto uzvārdu “Grunkin-Paul”, veidotu no tēva un mātes uzvārda un arī ierakstītu bērna Dānijas dzimšanas apliecībā.</para>
                              </footnote>. Šā atteikuma pamatā bija fakts, ka saskaņā ar <emphasis role="italc" id="B400000125">EGBGB</emphasis> 10. pantu uzvārdu regulē tās valsts likums, kuras pilsonība attiecīgajai personai ir, un ka Vācijas tiesības neļauj lietot bērnam dubulto, no tēva un mātes uzvārda veidoto, uzvārdu <footnote role="fNote" id="B110000029">
                                 <number>31</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000093"> –	Spriedums, 2008. gada 14. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000126">Grunkin</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000127">Paul</emphasis> (C‑353/06, EU:C:2008:559, 7. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000059">
                           <title id="B210000058">
                              <number>59.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000094">Tiesa kārtējo reizi uzskatīja, ka “nopietnas neērtības” bija saistītas ar attiecīgo personu uzvārdu dažādību un ka LESD 21. pants “nepieļauj, [..] ka dalībvalsts iestādes saskaņā ar valsts tiesībām atsakās atzīt bērna uzvārdu, kas ir noteikts un reģistrēts citā dalībvalstī, kurā šis bērns ir dzimis un kopš tā laika dzīvo, un kuram tāpat kā viņa vecākiem ir tikai pirmās minētās dalībvalsts pilsonība” <footnote role="fNote" id="B110000030">
                                 <number>32</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000095"> –	Spriedums, 2008. gada 14. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000128">Grunkin</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000129">Paul</emphasis> (C‑353/06, EU:C:2008:559, 39. punkts). Savukārt lietā, saistībā ar kuru tika pasludināts 2011. gada 12. maija spriedums <emphasis role="italc" id="B400000130">Runevič-Vardyn</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000131">Wardyn </emphasis>(C‑391/09, EU:C:2011:291), Tiesa precizēja jēdziena “nopietnas neērtības” robežas un lēma, ka “atbilstoši piemērojamajiem valsts tiesību aktiem izteiktais dalībvalsts kompetento iestāžu atteikums grozīt Savienības pilsoņa no citas dalībvalsts laulības apliecību, lai minētā pilsoņa vārdi šajā apliecībā būtu rakstīti ar tādām diakritiskajām zīmēm, ar kādām tie ir rakstīti viņa izcelsmes valsts izsniegtajos civilstāvokļa reģistrāciju apliecinošajos dokumentos, un tādā formā, lai būtu ievēroti šīs pēdējās minētās valsts oficiālās valodas rakstības noteikumi, tādā situācijā, kāda ir pamata lietā, nav uzskatāms par ar LESD 21. pantu ikvienam Savienības pilsonim atzīto brīvību ierobežojumu” (82. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000060">
                           <title id="B210000059">
                              <number>60.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000096">Interesanti atzīmēt, ka Tiesa pēc tam piemēroja tādu pašu argumentāciju sakarā ar Savienības pilsoņu pārvietošanās un uzturēšanās brīvības ierobežojumu lietās, saistībā ar kurām tika pasludināti spriedumi <emphasis role="italc" id="B400000132">Sayn-Wittgenstein </emphasis>
                              <footnote role="fNote" id="B110000031">
                                 <number>33</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000097"> –	Spriedums, 2010. gada 22. decembris (C‑208/09, EU:C:2010:806). Šī lieta attiecas uz atteikšanos atzīt Austrijas pilsones uzvārdu, kas Vācijā, viņas dzīvesvietas dalībvalstī, ir ticis noteikts, viņu adoptējot Vācijas pilsonim, un kas ietver dižciltības titulu, ko aizliedz Austrijas konstitucionālās tiesības.</para>
                              </footnote> un <emphasis role="italc" id="B400000133">Bogendorff von Wolffersdorff </emphasis>
                              <footnote role="fNote" id="B110000032">
                                 <number>34</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000098"> –	Spriedums, 2016. gada 2. jūnijs (C‑438/14, EU:C:2016:401). Šajā lietā Vācijas iestādes atsakās atzīt uzvārdu personai ar dubulto, Vācijas un Lielbritānijas, pilsonību; Apvienotajā Karalistē tā ieguva brīvi izvēlēto uzvārdu ar vairākiem dižciltības elementiem, kas nav pieļaujami Vācijas tiesībās.</para>
                              </footnote>, tomēr pieņemot, ka šāda veida ierobežojums var būt attaisnots ar iemesliem, kas ir saistīti ar dalībvalstu sabiedrisko kārtību <footnote role="fNote" id="B110000033">
                                 <number>35</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000099"> –	Jāatzīmē, ka Vācijas attiecīgie tiesību akti lietā, kuras ietvaros tika pasludināts 2016. gada 2. jūnija spriedums <emphasis role="italc" id="B400000134">Bogendorff von Wolffersdorff</emphasis> (C‑438/14, EU:C:2016:401), atšķīrās no Austrijas tiesību noteikumiem, kuri tika izvērtēti lietā, kurā tika pasludināts 2010. gada 22. decembra spriedums <emphasis role="italc" id="B400000135">Sayn-Wittgenstein</emphasis> (C‑208/09, EU:C:2010:806), tādā nozīmē, ka Vācijas tiesību akti neparedzēja aristokrātisku titulu stingru aizliegumu, lietojot tos kā uzvārda neatņemamu sastāvdaļu. Tomēr Tiesa uzskatīja, ka pirmajā lietā var arī pieļaut, ka, vērtējot Vācijas konstitucionālās izvēles kontekstā, Vācijas tiesību akti kā dalībvalsts LES 4. panta 2. punktā noteiktais nacionālās identitātes elements var tikt ņemti vērā kā pamatojuma elements personu brīvās pārvietošanās ierobežojumam, ko Savienības tiesības atzīst (spriedums, 2016. gada 2. jūnijs, <emphasis role="italc" id="B400000136">Bogendorff von Wolffersdorff</emphasis>, C‑438/14, EU:C:2016:401, 64. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000061">
                           <title id="B210000060">
                              <number>61.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000100">Ņemot vērā šo judikatūru, tagad pievērsīšos jautājumam par brīvās pārvietošanās ierobežojuma pastāvēšanu saskaņā ar LESD 21. pantu <footnote role="fNote" id="B110000034">
                                 <number>36</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000101"> –	Atgādinu, ka, tā kā no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka LESD 21. pants ietver ne tikai tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, bet arī aizliedz jebkādu diskrimināciju pilsonības dēļ, prasītāja pamatlietā situācija ir jāizvērtē, ņemot vērā tikai šo noteikumu. Pēc analoģijas skat. spriedumus, 2011. gada 12. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000137">Runevič-Vardyn</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000138">Wardyn</emphasis> (C‑391/09, EU:C:2011:291, 65. punkts), kā arī 2016. gada 2. jūnijs, <emphasis role="italc" id="B400000139">Bogendorff von Wolffersdorff</emphasis> (C‑438/14, EU:C:2016:401, 34. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000011">
                        <title style="29Titresansnumero3" id="B200000010">
                           <titlecontent id="B300000010">Par brīvās pārvietošanās ierobežojuma pastāvēšanu – LESD 21. pants</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000062">
                           <title id="B210000061">
                              <number>62.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000102">Vispirms ir jāatzīmē, ka personas personvārds ir viņas identitāti un privāto dzīvi, kuras aizsardzība ir nostiprināta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantā, kā arī Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā, veidojošs elements <footnote role="fNote" id="B110000035">
                                 <number>37</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000103"> –	Skat. spriedumus, 2010. gada 22. decembris, <emphasis role="italc" id="B400000140">Sayn-Wittgenstein</emphasis> (C‑208/09, EU:C:2010:806, 52. punkts un tajā minētā judikatūra), 2011. gada 12. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000141">Runevič-Vardyn</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000142">Wardyn</emphasis> (C‑391/09, EU:C:2011:291, 66. punkts), kā arī 2016. gada 2. jūnijs, <emphasis role="italc" id="B400000143">Bogendorff von Wolffersdorff</emphasis> (C‑438/14, EU:C:2016:401, 35. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000063">
                           <title id="B210000062">
                              <number>63.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000104">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valsts tiesiskais regulējums, kas ir nelabvēlīgs atsevišķiem dalībvalsts pilsoņiem tikai tāpēc, ka viņi ir izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī, ir LESD 21. panta 1. punktā ikvienam Savienības pilsonim atzīto brīvību ierobežojums <footnote role="fNote" id="B110000036">
                                 <number>38</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000105"> –	Spriedumi, 2008. gada 14. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000144">Grunkin</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000145">Paul</emphasis> (C‑353/06, EU:C:2008:559, 21. punkts), 2010. gada 22. decembris, <emphasis role="italc" id="B400000146">Sayn-Wittgenstein</emphasis> (C‑208/09, EU:C:2010:806, 53. punkts), 2011. gada 12. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000147">Runevič-Vardyn</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000148">Wardyn</emphasis> (C‑391/09, EU:C:2011:291, 68. punkts), kā arī 2016. gada 2. jūnijs, <emphasis role="italc" id="B400000149">Bogendorff von Wolffersdorff</emphasis> (C‑438/14, EU:C:2016:401, 36. punkts).</para>
                              </footnote>. Tiesa ir arī nospriedusi, ka tas, ka personai, kura ir izmantojusi savas tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties citas dalībvalsts teritorijā, ir pienākums tās pilsonības dalībvalstī lietot citu uzvārdu nekā dzimšanas un dzīvesvietas dalībvalstī piešķirtais un reģistrētais uzvārds, var ierobežot [šo] tiesību īstenošanu <footnote role="fNote" id="B110000037">
                                 <number>39</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000106"> –	Spriedumi, 2008. gada 14. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000150">Grunkin</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000151">Paul</emphasis> (C‑353/06, EU:C:2008:559, 22. punkts), kā arī 2010. gada 22. decembris, <emphasis role="italc" id="B400000152">Sayn-Wittgenstein</emphasis> (C‑208/09, EU:C:2010:806, 54. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000064">
                           <title id="B210000063">
                              <number>64.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000107">Proti, kā izriet no 56. punktā minētās judikatūras, “uzvārdu dažādība var radīt attiecīgajām personām nopietnas neērtības”. Izskatāmajā lietā divu dažādu uzvārdu, proti, uzvārdi <emphasis role="italc" id="B400000153">Pavel</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000154">Freitag</emphasis>, lietošana var radīt grūtības prasītājam pamatlietā, tostarp “administratīva, profesionāla un privāta” rakstura neērtības <footnote role="fNote" id="B110000038">
                                 <number>40</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000108"> –	Šajā ziņā skat. spriedumus, 2011. gada 12. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000155">Runevič-Vardyn</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000156">Wardyn</emphasis> (C‑391/09, EU:C:2011:291, 76. punkts), kā arī 2016. gada 2. jūnijs, <emphasis role="italc" id="B400000157">Bogendorff von Wolffersdorff</emphasis> (C‑438/14, EU:C:2016:401, 38. punkts).</para>
                              </footnote>. Personai ar divu dalībvalstu pilsonību, kā tas ir <emphasis role="italc" id="B400000158">M. F. Freitag</emphasis> gadījumā, bez šaubām pastāv konkrēts risks, ka ir jākliedē šaubas attiecībā uz savu identitāti, kā arī tās iesniegto dokumentu autentiskumu vai tajos ietverto datu patiesumu, un tas, kā Tiesa nolēma, “ir uzskatāms par apstākli, kas var ierobežot no LESD 21. panta izrietošo tiesību izmantošanu” <footnote role="fNote" id="B110000039">
                                 <number>41</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000109"> –	Skat. spriedumu, 2010. gada 22. decembris, <emphasis role="italc" id="B400000159">Sayn-Wittgenstein</emphasis> (C‑208/09, EU:C:2010:806, 70. punkts). Skat arī spriedumu, 2016. gada 2. jūnijs, <emphasis role="italc" id="B400000160">Bogendorff von Wolffersdorff</emphasis> (C‑438/14, EU:C:2016:401, 40. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000065">
                           <title id="B210000064">
                              <number>65.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000110">Tādējādi Vācijas kompetento iestāžu <emphasis role="italc" id="B400000161">M. F. Freitag</emphasis> lūguma par uzvārda maiņu, lai tiktu atzīts uzvārds <emphasis role="italc" id="B400000162">Pavel</emphasis>, ko noteica un reģistrēja Rumānijā, dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, noraidīšana, pamatojoties vienīgi uz <emphasis role="italc" id="B400000163">EGBGB</emphasis> 48. pantu, kas paredz tiesības izvēlēties citā dalībvalstī iegūto personvārdu ar nosacījumu, ka šis personvārds tika iegūts pastāvīgās dzīvesvietas laikā šajā otrajā dalībvalstī, varētu būt uzskatāma par LESD 21. pantā noteikto brīvību ierobežošanu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000066">
                           <title id="B210000065">
                              <number>66.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000111">Šajā ziņā Vācijas valdība atzīst, ka šī Vācijas tiesību norma nav paredzēta, lai izsmeļošā veidā atrisinātu personvārda maiņas problēmu <footnote role="fNote" id="B110000040">
                                 <number>42</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000112"> –	Skat. arī šo secinājumu 39. punktu. Šajā ziņā jāatzīmē, ka saskaņā ar Vācijas doktrīnu <emphasis role="italc" id="B400000164">EGBGB</emphasis> 48. pants ir Vācijas likumdevēja “minimāla atbilde” no Tiesas judikatūras izrietošajām prasībām. No šā noteikuma sagatavošanas darbiem redzams, ka savā nostājā <emphasis role="italc" id="B400000165">Bundesrat</emphasis> (Federālā padome) neatbalstīja federālās valdības priekšlikumu, uzsverot, ka Tiesas judikatūra prasa reaģēšanu nevis materiālo tiesību, bet starptautisko privāttiesību līmenī. Proti, ar izvairīšanos no “klibojošām” situācijām un regulējuma, kuru civilstāvokļa iestādes varētu pienācīgi īstenot, panākšanu varētu rast risinājumu <emphasis role="italc" id="B400000166">EGBGB</emphasis> 10. panta kontekstā. Turklāt Federālā padome sastādījusi jautājumu sarakstu, kurus federālās valdības piedāvātie risinājumi atstājuši atklātus. Šajā ziņā skat. Kohler, C., “La reconnaissance de situations juridiques dans l’Union européenne: le cas du nom patronymique” [Juridisko situāciju atzīšana Eiropas Savienībā: personvārda gadījums], <emphasis role="italc" id="B400000167">La reconnaissance des situations en droit international privé</emphasis> [Situāciju atzīšana starptautiskajās privāttiesībās], Pola Lagarda vadībā, Hāgas starptautiskā kolokvija akti, 2013. gada 18. janvāris, izdevniecība Pedone, 2013., 75. lpp.</para>
                              </footnote>. Taču tā uzsver, ka, tā kā Vācijas tiesības ietver citus juridiskus pamatus, lai veiktu personvārda maiņu pēc attiecīgās personas lūguma, proti, Likuma par personvārda maiņu attiecīgus noteikumus <footnote role="fNote" id="B110000041">
                                 <number>43</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000113"> –	Šajā ziņā <emphasis role="italc" id="B400000168">M. F. Freitag</emphasis> tika aicināts norādīt Tiesai, vai viņš iesniedzis lūgumu par uzvārda maiņu Likuma par personvārda maiņu ietvaros un kādas šajā gadījumā bijušas turpmākās darbības sakarā ar šo lūgumu. <emphasis role="italc" id="B400000169">M. F. Freitag</emphasis> uz šo jautājumu atbildēja noraidoši un paskaidroja, ka tikšanās laikā Vupertāles Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļā viņam tika norādīts, ka viņa gadījumā uzvārda maiņas procedūra nav iespējama tāpēc, ka viņš ir ieguvis uzvārdu <emphasis role="italc" id="B400000170">Freitag</emphasis> Rumānijas tiesas lēmuma rezultātā (skat. tiesas spriedumu civillietā Nr. 458/s, Brasovas pirmās instances tiesa, 1997. gada 21. maijs). Tādējādi administratīvais lēmums nevar atcelt tiesas nolēmumu. Tiesas sēdes laikā Vācijas valdība paziņoja par savām šaubām attiecībā uz <emphasis role="italc" id="B400000171">M. F. Freitag</emphasis> saņemtās informācijas adekvātumu. Saskaņā ar valdības apgalvojumu fakts, ka citā dalībvalstī lietotais personvārds ir radies paziņojuma saskaņā ar ģimenes tiesībām, administratīvās procedūras, tiesas nolēmuma vai valsts tiesību akta rezultātā, ir nebūtisks, lai lūgums tiktu pieņemts Likuma par personvārda maiņu ietvaros.</para>
                              </footnote>, šis regulējums nerada šķērsli attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos, kas varētu rasties personvārda lietošanas neskaidrības ziņā.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000067">
                           <title id="B210000066">
                              <number>67.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000114">Turpmāk analizēšu jautājumu par šīs iespējas nozīmību.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000012">
                        <title style="29Titresansnumero3" id="B200000011">
                           <titlecontent id="B300000011">Par iespējas mainīt personvārdu saskaņā ar Likumu par personvārda maiņu nozīmi</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000068">
                           <title id="B210000067">
                              <number>68.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000115">Vācijas valdība norāda, ka “atzīšanas” pienākuma izšķirošais elements Tiesas judikatūras izpratnē <footnote role="fNote" id="B110000042">
                                 <number>44</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000116"> –	Doktrīna atgādina, ka Tiesas judikatūras formulētais termins “atzīšana” nav jāsaprot kā tāds, kas, piemēram, attiecas uz tiesas nolēmumu atzīšanu. Gluži pretēji, šis termins apzīmē “procesu, kurā uzņemošā dalībvalsts akceptē personvārdu tādu, kāds tas pastāv citā [izcelsmes] dalībvalstī, un tā atsakās pieņemt nostāju par personvārda likumību. Tādējādi atzīšanas mērķis ir juridiskā situācija, kura citā dalībvalstī attiecas uz personas personvārdu”. Skat. Kohler, C. minēts iepriekš, 71. lpp. Šajā ziņā skat. arī Mayer, P., “La reconnaissance: notions et méthodes” [Atzīšana: jēdzieni un metodes], <emphasis role="italc" id="B400000172">La reconnaissance des situations en droit international privé</emphasis>, minēts iepriekš, 27. – 33. lpp.</para>
                              </footnote> ir lēmuma attiecīgajās valstu procedūrās atbilstība Savienības tiesībām. Tādējādi tādā situācijā, kāda pastāv pamatlietā, no LESD 21. panta neizriet nekāds pienākums oficiāli un automātiski atzīt Vācijas tiesībās <emphasis role="italc" id="B400000173">M. F. Freitag</emphasis> saskaņā ar Rumānijas tiesībām lietotu uzvārdu, neveicot Vācijas tiesībās paredzēto procedūru, proti, to, kas paredzēta Likumā par personvārda maiņu <footnote role="fNote" id="B110000043">
                                 <number>45</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000117"> –	Šajā ziņā skat. šo secinājumu 41. punktu.</para>
                              </footnote>. Turklāt Vācijas valdība norāda, ka valsts tiesību aktos jānoteic procedūra, saskaņā ar kuru personvārda maiņa var tikt veikta, un jānoteic kompetenta iestāde šim mērķim <footnote role="fNote" id="B110000044">
                                 <number>46</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000118"> –	Atgādinu, ka <emphasis role="italc" id="B400000174">EGBGB</emphasis> 48. pantā ir noteikts, ka “[..] personvārda izvēle ir spēkā no reģistrācijas brīža citas dalībvalsts civilstāvokļa aktu reģistrā, ja vien persona tieši nepaziņo, ka personvārda izvēle ir spēkā tikai attiecībā uz nākotni. Paziņojumam jābūt oficiāli apliecinātam vai apstiprinātam. [..]”. Turpretim, kā arī Vācijas valdība to apstiprināja tiesas sēdes laikā, personvārda maiņas procedūrai, kas paredzēta Likumā par personvārda maiņu, nav atpakaļejoša spēka un tas, kā Komisija to atgādināja tiesas sēdes laikā, nav pretrunā Savienības tiesībām, ņemot vērā to, ka no tām neizriet atpakaļejošā spēka pienākums.</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000069">
                           <title id="B210000068">
                              <number>69.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000119">Piekrītu Vācijas valdības nostājai, saskaņā ar kuru ir jāaplūko abas Vācijas tiesībās paredzētās procedūras, ņemot vērā LESD 21. pantu. Proti, pamatlietu raksturo fakts, ka, no vienas puses, <emphasis role="italc" id="B400000175">EGBGB</emphasis> 48. pantam ir ierobežota piemērošanas joma un, no otras puses, Vācijas tiesiskajā regulējumā pastāv citi noteikumi, kas ļauj personai, tādai kā prasītājam pamatlietā, iesniegt lūgumu par uzvārda maiņu citai valsts iestādei.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000070">
                           <title id="B210000069">
                              <number>70.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000120">Šādos apstākļos, kā to pareizi norāda Komisija, no Savienības tiesību viedokļa principā nav svarīgi zināt, kāds ir noteikums vai valsts administratīvā procedūra, saskaņā ar kuru prasītājs var īstenot savas tiesības attiecībā uz uzvārdu. Tomēr uzskatu, piekrītot Komisijai, ka, lai Vācijas tiesiskā regulējuma kopums atbilstu Savienības tiesībām, Likumā par personvārda maiņu paredzētā procedūra nedrīkst padarīt no LESD 21. panta izrietošo tiesību īstenošanu par neiespējamu vai pārmērīgi grūtu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000071">
                           <title id="B210000070">
                              <number>71.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000121">Nepastāvot Savienības tiesiskajam regulējumam jautājumā par uzvārda maiņu, katras dalībvalsts iekšējā tiesību sistēmā ir jānosaka valsts tiesībās paredzētā kārtība, kam jānodrošina to tiesību aizsardzība, kuras privātpersonām piešķir Savienības tiesības, tomēr, pirmkārt, šī kārtība nedrīkst būt mazāk labvēlīga par to, kas attiecas uz tiesībām, kuras izriet no iekšējās tiesību sistēmas (līdzvērtības princips), un, otrkārt, tā nedrīkst padarīt praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu to tiesību īstenošanu, kas izriet no Savienības tiesību sistēmas (efektivitātes princips) <footnote role="fNote" id="B110000045">
                                 <number>47</number>
                                 <para style="footnotetext" id="B150000122"> –	Tostarp pēc analoģijas skat. spriedumu, 2006. gada 12. septembris, <emphasis role="italc" id="B400000176">Eman</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000177">Sevinger</emphasis> (C‑300/04, EU:C:2006:545, 67. punkts).</para>
                              </footnote>.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000072">
                           <title id="B210000071">
                              <number>72.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000123">Tātad jautājums, uz kuru jāatbild, ir šāds: vai iespēja iesniegt lūgumu par personvārda maiņu saskaņā ar Likuma par personvārda maiņu 1. pantu ir uzskatāma par saderīgu ar efektivitātes principu?</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000073">
                           <title id="B210000072">
                              <number>73.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000124">Man ir šaubas.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000074">
                           <title id="B210000073">
                              <number>74.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000125">Kā norādīju šo secinājumu 42. punktā, no regulējuma par Likumu par personvārda maiņu 27. punkta 1. apakšpunkta formulējuma izriet, ka personvārda maiņas procedūrai, kas noteikta administratīvajās tiesībās, ir izņēmuma raksturs. Likuma par personvārda maiņu 3. panta 1. punktā ir noteikts, ka maiņa ir iespējama tikai tad, ja to pamato svarīgs iemesls vai nopietns pamatojums. Tādējādi pat tad, ja Vācijas valdība norāda, ka neskaidrību novēršana personvārda lietošanā ir svarīgs iemesls šā noteikuma izpratnē, no regulējuma par Likuma par personvārda maiņu 31. punkta izriet, ka šis svarīgais iemesls, ja tas tiek atzīts, nedod tiesības mainīt personvārdu, jo kompetentai iestādei vienmēr ir rīcības brīvība to pēc saviem ieskatiem noraidīt.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000075">
                           <title id="B210000074">
                              <number>75.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000126">Tomēr tiesas sēdes laikā Vācijas valdība norādīja, ka tas, ka Vācijas kompetentajām iestādēm saskaņā ar šiem noteikumiem ir rīcības brīvība noraidīt lūgumu par personvārda maiņu, neapšauba pieteicēja tiesību īstenošanu saskaņā ar LESD 18. un 21. pantu. Saskaņā ar Vācijas administratīvajām tiesībām valsts iestādei vienmēr jāievēro rūpības piemākums savā rīcības brīvībā un tā nedrīkst pārsniegt tostarp ar Savienības tiesībām uzliktos likumīgus ierobežojumus. Katrai valsts kompetentajai iestādei, rūpīgi realizējot savu rīcības brīvību, vienmēr jāņem vērā Savienības tiesības. Tādējādi, ja iestāde noraida personvārda maiņu pretēji LESD 18. un 21. panta prasībām, Vācijas tiesām ir neierobežota kompetence to kontrolēt. Tātad saskaņā ar šīs valdības apgalvojumu jēdziens “svarīgs iemesls” Likuma par personvārda maiņas ietvaros jāinterpretē, ievērojot LESD 18. un 21. pantu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000076">
                           <title id="B210000075">
                              <number>76.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000127">Šajā kontekstā, ja, kā to uzsver Vācijas valdība, Vācijas kompetento iestāžu rīcības brīvība ir samazināta līdz minimumam saskaņā ar LESD 18. un 21. pantu un tādējādi Likumā par personvārda maiņu paredzētā administratīvā procedūra nepadara neiespējamu vai pārmērīgi grūtu šajos pantos piešķirto tiesību īstenošanu, efektivitātes princips būtu izpildīts, un tas ir jāpārbauda prasības iesniedzējtiesai.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000077">
                           <title id="B210000076">
                              <number>77.</number>
                           </title>
                           <para style="01PointAltN" id="B150000128">Tātad piedāvāju atbildēt iesniedzējtiesai, ka LESD 21. pants neliedz to, ka dalībvalsts iestādes atsakās atzīt personvārda maiņu, pamatojoties uz valsts tiesību noteikumu, kas paredz tiesības izvēlēties citā dalībvalstī iegūto personvārdu ar nosacījumu, ka personvārds tajā ir iegūts pastāvīgas dzīvesvietas laikā šajā citā dalībvalstī, ciktāl, no vienas puses, citi valsts tiesību noteikumi ļauj iesniedzējam iesniegt lūgumu par personvārda maiņu citai iestādei un, no otras puses, šie noteikumi nepadara neiespējamu vai pārmērīgi grūtu LESD 21. pantā piešķirto tiesību īstenošanu.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                  </section>
               </section>
            </section>
         </C_Conc_Txt>
         <C_Conc_Conc>
            <section id="C000000000">
               <title style="27Titresansnumero1" id="C200000000">
                  <titlecontent id="C300000000">
                     <emphasis role="bold" id="C400000000">Secinājumi</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="C010000000">
                  <title id="C210000000">
                     <number>78.</number>
                  </title>
                  <para style="01PointAltN" id="C150000000">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iesaku Tiesai uz <emphasis role="italc" id="C400000001">Amtsgericht Wuppertal</emphasis> (Vupertāles pirmās instances tiesa, Vācija) uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</para>
                  <para style="02AlineaAltA" id="C150000001">LESD 21. pants neliedz dalībvalsts iestādei atteikties atzīt personvārda maiņu, pamatojoties uz valsts tiesību noteikumu, kas paredz tiesības izvēlēties citā dalībvalstī iegūto personvārdu, ar nosacījumu, ka personvārds tajā tika iegūts pastāvīgās dzīvesvietas laikā šajā citā dalībvalstī, ciktāl, no vienas puses, citi valsts noteikumi ļauj iesniedzējam iesniegt lūgumu par personvārda maiņu citai kompetentai iestādei un, no otras puses, šie noteikumi nepadara neiespējamu vai pārmērīgi grūtu LESD 21. pantā piešķirto tiesību īstenošanu.</para>
               </blockquote>
            </section>
         </C_Conc_Conc>
      </C_Conclusions>
   </Affaire>
</C_Doc_Ref>