<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-563/19 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0563</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:646">EU:C:2020:646</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>20</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>20</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">G. Pitruzzella</HT> secinājumi – Lieta C‑563/19 P</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> u.c./Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Džovanni Pitrucellas<BR/>[<HT TYPE="ITALIC">Giovanni Pitruzzella</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20200903">2020. gada 3. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – itāļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑563/19 P</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Recylex SA</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Fonderie et Manufacture de Métaux SA</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Harz‑Metall GmbH</HT></P><P>pret</P><P>Eiropas Komisiju</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācijas sūdzība</KEYWORD><KEYWORD>Aizliegta vienošanās</KEYWORD><KEYWORD>Svina‑skābes akumulatoru atkritumu iepirkuma cenas</KEYWORD><KEYWORD>2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Daļējs atbrīvojums</KEYWORD><KEYWORD>Piemērojamais kritērijs</KEYWORD><KEYWORD>Klasifikācija naudas soda apmēra samazināšanas nolūkos</KEYWORD><KEYWORD>Hronoloģiskā secība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ar apelācijas sūdzību, par ko ir šie secinājumi, <HT TYPE="ITALIC">Recylex SA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Fonderie et Manufacture de Métaux SA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Harz‑Metall GmbH</HT> (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>apelācijas sūdzības iesniedzēji<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) lūdz atcelt <DATE ISO="20190523">2019. gada 23. maija</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> u.c./Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>T‑222/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:356">EU:T:2019:356</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību, ko minētie uzņēmumi bija iesnieguši par Eiropas Komisijas <DATE ISO="20170208">2017. gada 8. februāra</DATE> lēmumu par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>C(2017) 900 <HT TYPE="ITALIC">final</HT> (lieta AT.40018 – Automašīnu akumulatoru pārstrāde).</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Minētās apelācijas lietas ietvaros Tiesai tiek lūgts spriest konkrēti par to, kā interpretēt Komisijas Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="298" PAGE.FIRST="17" DATE.PUB="2006">OV 2006, C 298, 17. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>2006. gada Paziņojums par iecietību<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) 26. punkta trešo daļu, kurā ir paredzēts par dažiem pārkāpuma elementiem no naudas soda daļēji atbrīvot uzņēmumus, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem. Tiesai būs konkrēti jāizskaidro, kādā mērā pielaides kritēriji, lai uzņēmumi saņemtu minētajā tiesību normā paredzēto daļējo atbrīvojumu, ir grozīti salīdzinājumā ar iepriekšējo paziņojuma par iecietību versiju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Komisijas Paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="045" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2002">OV 2002, C 45, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>2002. gada Paziņojums par iecietību<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>), ievērojot Komisijas pieņemto formulējumu, kas atšķiras no minētā pēdējā paziņojuma 23. punkta trešajā daļā iekļautā formulējuma.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesiskais regulējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>2006. gada Paziņojuma par iecietību trešajā daļā ir aplūkoti naudas soda samazinājumi. A iedaļa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Prasības, kas jāizpilda, lai pretendētu uz sodanaudas [naudas soda] samazinājumu<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ietver 23.–26. punktu. Saskaņā ar 23. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>uzņēmumi, kuri atklāj savu dalību iespējamā kartelī, kas ietekmē Kopienu, un kuri neatbilst iepriekš minētajā II iedaļā [par atbrīvojumu no sodanaudas] izklāstītajiem noteikumiem, var pretendēt uz tās sodanaudas [naudas soda], kas tiem citādi būtu uzlikta, samazinājumu<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>. Atbilstoši nākamajam, 24. punktam, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>lai varētu pretendēt uz sodanaudas [naudas soda] samazinājumu, uzņēmumam ir jāiesniedz Komisijai pierādījumi par iespējamo pārkāpumu, kas būtiski papildina pierādījumus, kas jau ir Komisijas rīcībā<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>. 25. punktā ir definēts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>pievienotās vērtības<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> jēdziens. Minētā punkta pēdējā teikumā ir precizēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>[..] minēto pierādījumu vērtību ietekmē arī apstiprināšana ar faktiem no citiem avotiem, kas vajadzīga, lai varētu balstīties uz iesniegtajiem pierādījumiem pret citiem uzņēmumiem, kas iesaistīti šajā lietā, tādējādi neatspēkojamiem pierādījumiem piešķir lielāku vērtību nekā tādiem pierādījumiem, kuri apstrīdēšanas gadījumā ir jāapstiprina ar faktiem<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta pirmā daļa ir formulēta šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Visos galīgajos lēmumos, ko Komisija pieņem administratīvās procedūras beigās, Komisija nosaka uzņēmumam piemērojamo samazinājuma līmeni attiecībā uz sodanaudu, kas citādi tiktu uzlikta uzņēmumam. Šādā veidā:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>pirmais uzņēmums, kas sniedz pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, – 30–50 % samazinājums,</P></ITEM><ITEM><P>otrais uzņēmums, kas sniedz pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, – 20–30 % samazinājums,</P></ITEM><ITEM><P>turpmākie uzņēmumi, kas sniedz pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, – samazinājums līdz 20 %.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></P></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešo daļu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>ja pretendents uz sodanaudas samazinājumu [25.] punkta nozīmē pirmais iesniedz neatspēkojamus pierādījumus, kurus Komisija izmanto, lai konstatētu papildu faktus, kas pastiprina pārkāpuma nopietnību vai pagarina tā ilgumu, Komisija neņem vērā minētos papildu faktus, nosakot sodanaudu uzņēmumam, kas iesniedzis šos pierādījumus<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Norādu, ka līdzīgs noteikums, kaut arī formulēts citādi, ir ietverts 18. panta 3. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/1 (<DATE ISO="20181211">2018. gada 11. decembris</DATE>) par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="011" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2019">OV 2019, L 11, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>). Minētais noteikums ir formulēts šādi: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Dalībvalstis nodrošina, lai gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz nepārprotamus pierādījumus, kurus valsts konkurences iestāde izmanto papildu faktu pierādīšanai, kuru rezultātā tiek noteikti lielāki naudas sodi salīdzinājumā ar naudas sodiem, kas slepenā karteļa dalībniekiem būtu uzlikti pretējā gadījumā, valsts konkurences iestāde neņemtu vērā šādus papildu faktus, nosakot jebkādu naudas sodu, kas tiek uzlikts naudas soda samazinājuma pieteikuma iesniedzējam, kas nodrošināja šādu pierādījumu.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Atbilstoši 2002. gada Paziņojuma par iecietību 23. punkta trešajai daļai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>[..] ja uzņēmums iesniedz pierādījumus, kas attiecas uz Komisijai iepriekš nezināmiem faktiem, kuri tieši attiecas uz iespējamā karteļa [iespējamās aizliegtās vienošanās] nopietnumu [smagumu] vai ilgumu, Komisija neņem tos vērā, nosakot sodanaudu uzņēmumam, kas iesniedzis šos pierādījumus<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Tiesvedības priekšvēsture, ciktāl tai ir nozīme šajā lietā, ir aprakstīta pārsūdzētā sprieduma 1.–11. un 67.–72. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēji ir sabiedrības, kuras dibinātas attiecīgi Beļģijā, Francijā un Vācijā un ražo pārstrādātu svinu un citus produktus (polipropilēnu, cinku un īpašus metālus).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Ar apstrīdēto lēmumu Komisija konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> un citi trīs uzņēmumi – <HT TYPE="ITALIC">Campine NV</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Campine Recycling NV</HT> (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/><HT TYPE="ITALIC">Campine</HT><QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>), <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat Technologies Ltd</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Berzelius Metall GmbH</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Société de traitement chimique des métaux SAS</HT> (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/><HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT><QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Johnson Controls, Inc</HT>., <HT TYPE="ITALIC">Johnson Controls Tolling GmbH &amp; Co. KG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Johnson Controls Recycling GmbH</HT> (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/><HT TYPE="ITALIC">JCI</HT><QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>) – pārkāpjot LESD 101. panta noteikumus, bija piedalījušies vienotā un turpinātā pārkāpumā saistībā ar automašīnu svina‑skābes akumulatoru atkritumiem, kuri tiek izmantoti pārstrādāta svina ražošanai, un šis pārkāpums bija īstenots laikposmā no <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembra</DATE> līdz <DATE ISO="20120926">2012. gada 26. septembrim</DATE>, un tas ir noticis nolīgumu un/vai saskaņotas rīcības formā, minētajiem uzņēmumiem saskaņojot cenas (skat. apstrīdētā lēmuma 1. pantu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Izmeklēšana sākās pēc tam, kad bija iesniegts kāds pieteikums par atbrīvojumu no naudas soda saskaņā ar 2006. gada Paziņojumu par iecietību, ko <HT TYPE="ITALIC">JCI</HT> iesniedza <DATE ISO="20120622">2012. gada 22. jūnijā</DATE>. <DATE ISO="20120913">2012. gada 13. septembrī</DATE> Komisija minētajam uzņēmumam piešķīra nosacītu atbrīvojumu saskaņā ar minētā paziņojuma 18. punktu (apstrīdētā lēmuma 29. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>No <DATE ISO="20120926">2012. gada 26. septembra</DATE> līdz 28. septembrim Komisija veica pārbaudes <HT TYPE="ITALIC">JCI</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> telpās, kuras atrodas Beļģijā, Francijā un Vācijā (apstrīdētā lēmuma 30. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Vispirms <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> <DATE ISO="20120927">2012. gada 27. septembrī</DATE> un pēc tam <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> <DATE ISO="20121023">2012. gada 23. oktobrī</DATE> iesniedza pieteikumu par iecietības programmas piemērošanu vai, pakārtoti, pieteikumu par naudas soda apmēra samazināšanu atbilstoši 2006. gada Paziņojumam par iecietību. <DATE ISO="20121204">2012. gada 4. decembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> savukārt iesniedza pieteikumu par naudas soda apmēra samazināšanu saskaņā ar to pašu paziņojumu (apstrīdētā lēmuma 31. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><DATE ISO="20150624">2015. gada 24. jūnijā</DATE> Komisija sāka administratīvu procesu pret <HT TYPE="ITALIC">JCI</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> un paziņoja tiem viņu attiecīgos parādus. Tās pašas dienas vēstulē Komisija informēja <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> par savu pagaidu secinājumu, atbilstoši kuram pierādījumi, ko šie pēdējie minētie bija iesnieguši, bija ar būtisku pievienoto vērtību 2006. gada Paziņojuma par iecietību 24. un 25. punkta izpratnē, un tāpēc par savu nodomu samazināt naudas soda apmēru, kas tiem būtu ticis uzlikts. Komisija arī informēja <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> par savu nodomu nesamazināt tam noteikto naudas sodu (apstrīdētā lēmuma 33. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Apstrīdētajā lēmumā Komisija ir noteikusi apelācijas sūdzības iesniedzējiem solidāri samaksāt naudas sodu <FT TYPE="NUMBER">26739000</FT> EUR apmērā par to dalību konstatētajā pārkāpumā laikposmā no <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembra</DATE> līdz <DATE ISO="20120926">2012. gada 26. septembrim</DATE> (skat. 1. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 384.–411. apsvērumā Komisija pauda savu viedokli par 2006. gada Paziņojuma par iecietību piemērošanu pārkāpumā vainojamajiem uzņēmumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Tā, pirmkārt, konstatējusi, ka <HT TYPE="ITALIC">JCI</HT> sadarbība atbilst minētā paziņojuma 12. punktā noteiktajiem nosacījumiem, piešķīra tam atbrīvojumu no naudas sodiem minētā paziņojuma 8. punkta a) apakšpunkta izpratnē (apstrīdētā lēmuma 384.–386. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Otrkārt, Komisija uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> ir bijis pirmais uzņēmums, kas iesniedzis pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, un piešķīra tam maksimālo naudas soda apmēra samazinājumu 50 % apmērā, kas minēts 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta pirmās daļas pirmajā ievilkumā (apstrīdētā lēmuma 387.–393. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Treškārt, Komisija piešķīra <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> naudas soda samazinājumu 30 % apmērā saskaņā ar 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta pirmās daļas otro ievilkumu, uzskatot, ka <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> ir bijis otrais uzņēmums, kas iesniedzis pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību par, konkrēti: i) karteļa izcelsmi, ii) dažādiem pret konkurenci vērstiem kontaktiem, ko nenorādīja citi uzņēmumi, iii) daudzpusējo sanāksmi Vindhāgenē [<HT TYPE="ITALIC">Windhagen</HT>] <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembrī</DATE>, kas iezīmēja pārkāpuma sākumu, un iv) dažādiem telefoniskiem kontaktiem un ziņojumu apmaiņu starp pašu <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> un tā konkurentiem (apstrīdētā lēmuma 394.–399. apsvērums). Komisija noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> argumentus, vērstus uz lielāka naudas soda samazinājuma – no 30 % līdz 50 % – saņemšanu. It īpaši Komisija, lai gan atzina, ka <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> pirmais bija sniedzis skaidrojumus par Vindhāgenes sanāksmi, precizēja, ka minētie elementi attiecās uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>organizatoriskiem jautājumiem<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> un ka pārbaudes laikā <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> uzņēmumā tā bija ieguvusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>pamatotus pierādījumus<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> par minētās sanāksmes dienaskārtību un saturu (apstrīdētā lēmuma 401. apsvērums, kurā ir atsauce uz 68. un 69. apsvērumu). Komisija arī noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> argumentu, atbilstoši kuram šis uzņēmums esot bijis pirmais, kurš sniedzis pierādījumus par karteļa darbību Francijā. Šajā ziņā Komisija precizēja, ka tās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>rīcībā jau bija informācija par karteļa ģeogrāfisko izplatību, tostarp attiecībā uz Franciju<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> (apstrīdētā lēmuma 402. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Visbeidzot, Komisija noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> iesniegto pieteikumu par naudas soda apmēra samazināšanu (apstrīdētā lēmuma 404.–411. apsvērums).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT><DATE ISO="20170418">2017. gada 18. aprīlī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> par apstrīdēto lēmumu iesniedza prasību saskaņā ar LESD 263. pantu, lai panāktu tam noteiktā naudas soda apmēra samazinājumu. Savas prasības pamatojumam <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> izvirzīja sešus pamatus. Ar pirmajiem diviem pamatiem tas apgalvoja, ka ir pieļauta kļūda 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas piemērošanā. Būtībā uzņēmums apgalvoja, ka tam būtu bijis jāsaņem minētajā tiesību normā paredzētais daļējais atbrīvojums no naudas soda, jo tas pirmais bija iesniedzis pamatotus pierādījumus, uz kuriem Komisija bija balstījusies, lai konstatētu, pirmām kārtām, pārkāpuma sākuma datumu (pirmais pamats) un, otrām kārtām, pārkāpuma izplatību Francijas tirgū (otrais pamats). Ar trešo pamatu <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apstrīdēja 10 % soda palielinājumu, kas tam piemērots, pamatojoties uz Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="210" PAGE.FIRST="2" DATE.PUB="2006">OV 2006, C 210, 2. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 37. punktu. Ar ceturto pamatu tas apgalvoja, ka Komisija tam ir kļūdaini piešķīrusi naudas soda samazinājumu 30 % apmērā, piemērojot 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta pirmās daļas otro ievilkumu, nevis 50 % apmērā uz pirmā ievilkuma pamata, lai gan šis uzņēmums pirmais bija iesniedzis pamatotus pierādījumus par pārkāpuma ilgumu un tā ģeogrāfisko izplatību. Piektajā pamatā bija norāde par to, ka ir pārkāpti samērīguma un nediskriminācijas principi un princips par sodu individualizāciju. Visbeidzot, ar sesto pamatu <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> lūdza Vispārējo tiesu izmantot savu neierobežoto kompetenci, lai noteiktu tiem samaksas kārtību vēl nesamaksātajai naudas soda daļai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa pilnībā noraidīja prasību un piesprieda <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Ar pieteikumu, kas Tiesas kancelejā reģistrēts <DATE ISO="20190723">2019. gada 23. jūlijā</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> iesniedza apelācijas sūdzību, par ko ir šie secinājumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Savā apelācijas sūdzībā <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto spriedumu daļā, kurā ir apstiprināts naudas sods, ko Komisija tam uzlikusi ar apstrīdēto lēmumu, un daļā, kurā tam piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;</P></ITEM><ITEM><P>atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā Komisija tam ir uzlikusi naudas sodu <FT TYPE="NUMBER">26739000</FT> EUR apmērā;</P></ITEM><ITEM><P>samazināt naudas soda apmēru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> lūdz, lai naudas sods tiktu samazināts līdz: <FT TYPE="NUMBER">5876512</FT> EUR, ja tiks apmierināti visi trīs apelācijas pamati, līdz <FT TYPE="NUMBER">17677434</FT> EUR, ja tiks apmierināts pirmais pamats, līdz <FT TYPE="NUMBER">13302718</FT> EUR, ja tiks apmierināts otrais pamats, līdz <FT TYPE="NUMBER">19099000</FT> EUR, ja tiks apmierināts tikai trešais pamats, līdz <FT TYPE="NUMBER">8227117</FT> EUR, ja tiks apmierināts pirmais un otrais pamats, līdz <FT TYPE="NUMBER">12626738</FT> EUR, ja tiks apmierināts pirmais un trešais pamats, līdz <FT TYPE="NUMBER">9501941</FT> EUR, ja tiks apmierināts otrais un trešais pamats.</P></NOTE> un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kuri attiecas uz tiesvedību Vispārējā tiesā.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Komisija lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Iecietības programmu mērķis ir panākt, lai uzņēmumi, kas piedalās kādā slepenā kartelī, ko pēc būtības ir grūti atklāt un izmeklēt, tiktu mudināti par to ziņot un sadarboties ar konkurences iestādi, tādējādi ļaujot ātri izbeigt pārkāpumu. Minēto programmu pamatā ir ideja, ka tirgu, patērētāju un pašu šīs nelegālās darbības rezultātā cietušo subjektu ieinteresētība karteļu atklāšanā un sodīšanā ir svarīgāka par ieinteresētību to uzņēmumu sodīšanā, kuri nolemj sadarboties<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Šajā nozīmē skat. 2006. gada Paziņojuma par iecietību 3. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>2006. gada Paziņojumā par iecietību ir ietvertas pamatnostādnes par pārskatāmību un Komisijas apzināšanos par tiesisko paļāvību, ko tas radīs uzņēmumiem, kuri vēlas sadarboties<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. 2006. gada Paziņojuma par iecietību 38. punktu.</P></NOTE>, kuras Komisija apņemas ievērot pieteikumu par iecietības programmas piemērošanu izskatīšanā. Tātad runa ir par uzvedības normām, ar ko ir paredzēts panākt ārēju iedarbību un kas norāda uz praksi, kura jāievēro un no kuras noteiktā gadījumā Komisija nevar atkāpties, nenorādot iemeslus, kas būtu saderīgi ar vienlīdzīgas attieksmes principu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Pēc analoģijas skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060518">2006. gada 18. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Archer Daniels Midland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Archer Daniels Midland Ingredients</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑397/03 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:328">EU:C:2006:328</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0091">91.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111208">2011. gada 8. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chalkor</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑386/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:815">EU:C:2011:815</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Ir arī jānorāda, ka noteikumiem iecietības programmas piemērošanas jomā ir izņēmuma raksturs attiecībā pret Savienības tiesību normām, kuras aizliedz pret konkurenci vērstas aizliegtas vienošanās, un ka attiecīgi tie ir jāinterpretē šauri<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">LG Display</HT> un <HT TYPE="ITALIC">LG Display Taiwan</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑128/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:88">EU:T:2014:88</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0167">167.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> savas apelācijas pamatojumam izvirza trīs pamatus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Ar pirmo un otro pamatu tas apstrīd to, kā Vispārējā tiesa interpretējusi 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešo daļu, kā arī to, kā šis noteikums piemērots prasītāju [šajā tiesvedībā – apelācijas sūdzības iesniedzēju] situācijai. Tāpēc šos abus pamatus es aplūkošu kopā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Ar trešo apelācijas pamatu <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> pārmet Vispārējai tiesai kļūdainu secinājumu, ka Komisija neesot pieļāvusi nekādu kļūdu, nepiešķirot tam samazinājumu amplitūdā no 30 līdz 50 % atbilstoši 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta pirmās daļas pirmajam ievilkumam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo un otro apelācijas pamatu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Pirmais apelācijas pamats ir par pārsūdzētā sprieduma 79.–99. punktu un ir sadalīts trīs daļās. Pirmajā daļā <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apgalvo, ka Vispārējās tiesas argumentācijai trūkst konsekvences un skaidrības attiecībā uz juridiskajiem kritērijiem, uz kuriem balstās daļējā atbrīvojuma piešķiršana 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas izpratnē. Apelācijas pirmā pamata otrajā un trešajā daļā <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apgalvo attiecīgi, ka ir sagrozīti pierādījumi un pārkāpti noteikumi par pierādīšanas pienākumu, ciktāl Vispārējā tiesa uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> ar roku rakstītās piezīmes ir ļāvušas Komisijai konstatēt, ka <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembrī</DATE> Vindhāgenē ir notikusi daudzpusēja pret konkurenci vērsta sanāksme.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Otrais apelācijas pamats ir vērsts pret pārsūdzētā sprieduma 100.–108. punktu, un tajā <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apgalvo, ka ir kļūdaini interpretēti un piemēroti nosacījumi daļējā atbrīvojuma piešķiršanai 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas izpratnē, ciktāl Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija ir pareizi liegusi piemērot minēto tiesību normu prasītājiem, pamatojoties tikai uz konstatējumu, ka minētā iestāde jau zināja, ka pret konkurenci vērstā aizliegtā vienošanās bija attiecināma arī uz Franciju.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par apelācijas pirmā pamata pirmo daļu un par apelācijas otro pamatu: pamatu nekonsekvence un kļūda tā juridiskā kritērija interpretācijā, kas ir nozīmīgs daļējā atbrīvojuma piešķiršanai</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pārsūdzētais spriedums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 79.–99. punktā Vispārējā tiesa izskatīja pirmo prasības pamatu, ar kuru <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apstrīdēja Komisijas lēmumu liegt tam daļēju atbrīvojumu ar atsauci uz minētā uzņēmuma sniegtajiem pierādījumiem par sanāksmi Vindhāgenē <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembrī</DATE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 84. un 85. punktā Vispārējā tiesa vispirms atgādināja 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas jēgu un pēc tam precizēja, ievērojot <DATE ISO="20160229">2016. gada 29. februāra</DATE> spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Bahn</HT> u.c./Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>T‑267/12</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:110">EU:T:2016:110</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0377">377.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Bahn</HT><QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>) jau noteikto, ka terminu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>pirmais iesniedz neatspēkojamus pierādījumus<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> izmantošana atļauj atbalstīt šīs tiesību normas šauru interpretāciju, attiecinot to tikai uz gadījumiem, kad kāds aizliegtajā vienošanās darbībā iesaistīts uzņēmums sniedz Komisijai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>jaunu informāciju<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>. Pārsūdzētā sprieduma 86. punktā Vispārējā tiesa apliecināja, ka daļējā atbrīvojuma loģika, kā tā interpretēta judikatūrā saistībā ar 2002. gada Paziņojuma par iecietību 23. punkta trešo daļu, un, it īpaši, <DATE ISO="20150423">2015. gada 23. aprīļa</DATE> spriedumā <HT TYPE="ITALIC">LG Display</HT> un <HT TYPE="ITALIC">LG Display Taiwan</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑227/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:258">EU:C:2015:258</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0079">79.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">LG Display</HT><QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>), nav grozīta ar 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas formulējumu un ka minētās tiesību normas piemērošanas kritērijs balstās uz tādu pierādījumu pienesumu, kuri ir par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>jaunu faktu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, kas pastiprina pārkāpuma smagumu vai ilgumu, izņemot gadījumus, kad uzņēmums ir sniedzis tikai tādus elementus, kuri ļauj stiprināt pierādījumus par pārkāpuma esamību. Atgādinot sprieduma <HT TYPE="ITALIC">LG Display</HT> 81. punktu, Vispārējā tiesa vēl precizēja, ka gadījumā, ja kāda uzņēmuma sniegtā informācija attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>faktiem, kuri Komisijai bija iepriekš zināmi<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, pieteikums par daļēju atbrīvojumu 2006. gada Paziņojuma par sadarbību 26. punkta trešās daļas izpratnē ir jānoraida, bez nepieciešamības salīdzināt šīs informācijas pierādīšanas vērtību ar tās informācijas pierādīšanas vērtību, ko jau agrāk sniedzis kāds cits uzņēmums (pārsūdzētā sprieduma 88. punkts). Vispārējās tiesas ieskatā, daļējā atbrīvojuma pieteicēja iesniegto elementu pierādīšanas vērtības vērtējums tiek prasīts tikai tad, kad šī informācija attiecas uz jaunu faktu, kas pastiprina pārkāpuma smagumu vai ilgumu (pārsūdzētā sprieduma 89. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem principiem, Vispārējā tiesa noraidīja visus argumentus, kurus <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> izvirzīja savā pirmajā prasības pamatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>100.–108. punktā Vispārējā tiesa izskatīja prasības otro pamatu, ar kuru <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apstrīdēja Komisijas lēmumu nepiešķirt tam daļēju atbrīvojumu ar atsauci uz šā uzņēmuma iesniegtajiem pierādījumiem par pārkāpumu Francijā. Pārsūdzētā sprieduma 104. punktā Vispārējā tiesa atgādināja tā paša sprieduma 82.–89. punktā un nākamajā 105.–107. punktā izklāstītos principus, piemēroja minētos principus un nosprieda noraidīt otro prasības pamatu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Apelācijas pirmā pamata pirmajā daļā <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot izmantojusi nekonsekventu un neskaidru argumentāciju attiecībā uz piemērojamo juridisko kritēriju, lai piešķirtu 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešajā daļā minēto daļējo atbrīvojumu. Dažos pārsūdzētā sprieduma punktos Vispārējā tiesa esot atsaukusies uz kritēriju, kas pamatots ar to, ka Komisija neesot zinājusi faktus, uz kuriem attiecas uzņēmuma sniegtie pierādījumi (88., 91. un 96. punkts), un citos punktos – uz kritēriju, kas pamatots ar Komisijas spēju konstatēt minētos faktus, balstoties uz uzņēmuma iesniegtajiem elementiem (93. un 95. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Otrajā apelācijas pamatā <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> pārmet Vispārējai tiesai, ka tā savu argumentāciju esot pamatojusi ar kritēriju, ka Komisija esot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>zinājusi<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> faktus, par kuriem ir pierādījumi, kurus iesniedzis uzņēmums, kas lūdz tam piemērot daļēju atbrīvojumu. Ja šis kritērijs bija tas, kas faktiski pieņemts ar 2002. gada Paziņojuma par iecietību 23. punkta trešo daļu, tam savukārt neesot nekāda pamatojuma 2006. gada Paziņojumā par iecietību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Pēc <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> domām, uz minētā paziņojuma 26. punkta trešās daļas pamata piemērojamo kritēriju veido pārbaude, vai kāds uzņēmums ir pirmais sniedzis tādus neatspēkojamus pierādījumus, kuri ļauj Komisijai pienācīgi pierādīt turpmākus faktiskus elementus, kas spēj pastiprināt pārkāpuma smagumu vai ilgumu. Saskaņā ar minēto tiesību normu tātad nozīme ir nevis apstāklim, ka pieteikuma par daļēju atbrīvojumu iesniegšanas brīdī Komisijas rīcībā jau bija informācija par faktiem, uz kuriem attiecas pierādījumi, kas pamato minēto pieteikumu, bet gan tam, vai Komisija spēja vai nespēja, neizmantojot minētos pierādījumus, pienācīgi pierādīt šādu faktu esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Pretēji Vispārējās tiesas apgalvojumiem, <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> ieskatā, 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas piemērošana prasa īstu salīdzinājumu starp uzņēmuma, kas lūdz daļēju atbrīvojumu, sniegtās informācijas pierādīšanas vērtību un Komisijas rīcībā jau esošās informācijas pierādīšanas vērtību. Savas tēzes pamatojumam <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> norāda uz 405. un 406. punktu spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Bahn</HT>, kā arī uz <DATE ISO="20160229">2016. gada 29. februāra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Schenker</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>T‑265/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:111">EU:T:2016:111</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0386">386.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> un uz <DATE ISO="20130517">2013. gada 17. maija</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">MRI</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>T‑154/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:260">EU:T:2013:260</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0117">117.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0127">127.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Noslēgumā <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 88. un 89. punktā Vispārējā tiesa ir kļūdaini pamatojusies uz judikatūru saistībā ar 2002. gada Paziņojuma par iecietību 23. punkta trešo daļu, jo šī tiesību norma un 2006. gada paziņojuma 26. punkta trešā daļa ir balstītas uz atšķirīgiem pielaides kritērijiem daļēja atbrīvojuma saņemšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka daļējā atbrīvojuma – kas ir izņēmums no noteikuma, atbilstoši kuram uzņēmums ir jāsoda par tā izdarītajiem konkurences noteikumu pārkāpumiem, – mērķis ir stimulēt ātru sadarbību starp uzņēmumiem, radot nenoteiktības gaisotni, ko panāk, piešķirot mazākus naudas soda samazinājumus tiem, kuri nav tik atsaucīgi sadarboties.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Atbilstoši minētajam mērķim kritērijs, kas piemērojams daļēja atbrīvojuma piešķiršanai 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas izpratnē, Komisijas ieskatā, paredz divu nosacījumu izpildi: i) uzņēmumam, kas lūdz atbrīvojumu, ir jābūt pirmajam, kurš pierāda Komisijai līdz tam nezināmus faktus, un ii) minētajiem faktiem ir jābūt tādiem, kas ļautu Komisijai izdarīt jaunus secinājumus par pārkāpuma smagumu un ilgumu. Saskaņā ar 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešo daļu tātad neatspēkojamiem ir jābūt tikai uzņēmuma iesniegtajiem pierādījumiem, nevis tiem, kuri jau ir Komisijas rīcībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Lai gan 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas teksts nav identisks 2002. gada Paziņojuma par iecietību 23. punkta trešās daļas tekstam, Komisijas ieskatā, jaunajam 2006. gada paziņojumam nav bijis nolūka apšaubīt nedz kritēriju, uz kuru balstījās minētā tiesību norma, nedz tās interpretāciju vai tās mērķi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Visbeidzot, Komisija norāda, ka kritērijs, ko <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> uzskata par nozīmīgu, neesot atbilstošs 2006. gada Paziņojumā par iecietību izvirzītajiem mērķiem. No vienas puses, tas būtu grūti piemērojams praksē, jo prasītu salīdzinājumu starp uzņēmuma sniegtās informācijas pierādīšanas vērtību un Komisijas rīcībā jau esošās informācijas par to pašu faktu pierādīšanas vērtību, lai pārbaudītu, vai pierādījumi ir neatspēkojami 2006. gada Paziņojuma par sadarbību 25. punkta izpratnē, proti, tādi, kuri nav jāapstiprina ar citiem faktiem un pierādījumiem. No otras puses, ja minēto kritēriju pēc analoģijas piemērotu pieteikumiem par pilnīgu atbrīvošanu, tas varētu izraisīt<?PAGE NO="9"?> situāciju, kurā divi uzņēmumi vienlaikus var saņemt pilnīgu atbrīvojumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Tie būtu pirmais uzņēmums, kas sniedzis Komisijai informāciju par kādu noteiktu pārkāpumu, un otrais uzņēmums hronoloģiskā secībā, kas sniedzis Komisijai informāciju, kura ar papildu faktiem apstiprina to pašu pārkāpumu un ir tāda, ka ļauj Komisijai to pienācīgi pierādīt, lai gan Komisija par šā pārkāpuma esamību jau zināja.</P></NOTE>, lai gan paziņojuma par iecietību mērķis ir panākt, ka tikai vienam uzņēmumam var piešķirt atlīdzinājumu pilnīga atbrīvojuma veidā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Vispirms ir jānoraida <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> pret pārsūdzēto spriedumu izvirzītie iebildumi saistībā ar Vispārējās tiesas veiktās argumentācijas konsekvenci un skaidrību. Pārsūdzētā sprieduma 84.–89. punktā, kas tiek kritizēti, manuprāt, nav nekādas divdomības. No tajos izklāstītā pamatojuma skaidri izriet, ka Vispārējā tiesa ir interpretējusi 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešo daļu tādējādi, ka tas ir piemērojams tikai tādam gadījumam, kad aizliegtā vienošanās darbībā iesaistīts uzņēmums sniedz Komisijai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>jaunu informāciju<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> (85. punkts), proti, iesniedz pierādījumus par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>jauniem faktiem<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> (86. punkts), <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>kurus Komisija agrāk nezināja<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> (84. punkts). No minētajiem pamatojuma punktiem tikpat skaidri izriet, ka, Vispārējās tiesas ieskatā, minētā nosacījuma neizpildes gadījumā, proti, ja uzņēmuma iesniegtie elementi nav par faktiem, kurus Komisija agrāk nezināja, daļējā atbrīvojuma pieteikums ir jānoraida <HT TYPE="ITALIC">neatkarīgi no jebkura šo elementu pierādīšanas vērtības vērtējuma</HT> (88. punkts) un ka šāds vērtējums netiek ņemts vērā, izņemot gadījumus, kad uzņēmums ir sniedzis elementus par kādu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>jaunu faktu<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> (89. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Analīzē, ko Vispārējā tiesa veica pārsūdzētā sprieduma 90.–115. punktā par prasības pirmo pamatu un 105.–108. punktā par prasības otro pamatu, tā stingri pieturējās pie principiem, kas izklāstīti pārsūdzētā sprieduma 84.–89. punktā, un pie minētajos punktos sniegtās 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas interpretācijas. Saskanīgi ar šo interpretāciju Vispārējā tiesa tikai izvērtēja, vai brīdī, kad <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> iesniedza savu pieteikumu par daļēja atbrīvojuma saņemšanu, Komisija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>[jau] zināja<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>, no vienas puses, par Vindhāgenes pret konkurenci vērsto sanāksmi un par apstākli, ka pārkāpums bija sācies 2009. gada rudenī (pirmais prasības pamats), un, no otras puses, par apstākli, ka aizliegtā vienošanās attiecās arī uz Francijas teritoriju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Vispārējā tiesa izvērtēja, vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>Komisija, pirms saņēma <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> <DATE ISO="20121023">2012. gada 23. oktobra</DATE> pieteikumu par iecietības programmas piemērošanu, <HT TYPE="ITALIC">jau zināja</HT> faktu, ka <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembrī</DATE> bija notikusi kāda pret konkurenci vērsta sanāksme<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> (tiesvedības valodas versijā: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>whether the Commission <HT TYPE="ITALIC">was already aware</HT>, before Recylex’s application for leniency of <DATE ISO="20121023">23 October 2012</DATE>, of the fact that an anticompetitive meeting had taken place on <DATE ISO="20090923">23 September 2009</DATE><QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>) (91. punkts) un, ņēmusi vērā dažādos dokumentus, kas bija Komisijas rīcībā pirms minētā pieteikuma, secināja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>Komisija <HT TYPE="ITALIC">jau zināja</HT><QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> (96. punkts) par šo sanāksmi (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>the Commission <HT TYPE="ITALIC">was already aware</HT> of the fact that an anticompetitive meeting had taken place on <DATE ISO="20090923">23 September 2009</DATE> before it received the information provided by Recylex<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>) (96. punkts). Tāpat arī pārsūdzētā sprieduma 106. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>vēl pirms no <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> bija saņemts pieteikums piešķirt daļēju atbrīvojumu, Komisija <HT TYPE="ITALIC">jau zināja</HT> apstākli, ka aizliegtā vienošanās attiecās uz Franciju<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>the Commission <HT TYPE="ITALIC">was already aware</HT> of the fact that the cartel covered France before Recylex’s application for partial immunity<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>). Visi izcēlumi mani.</P></NOTE> (otrais prasības pamats).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Apstāklis, ka divās dažādās pārsūdzētā sprieduma daļās, runājot par <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> ar roku rakstītajām piezīmēm, Vispārējā tiesa ir izmantojusi atšķirīgu terminoloģiju, konstatējot, pirmkārt, ka minētajās piezīmēs bija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>ietverta informācija, kas <HT TYPE="ITALIC">pierādīja</HT>, ka runa bija par sanāksmes, kas vērsta pret konkurenci, atskaiti<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>they contain information that <HT TYPE="ITALIC">established</HT> that this was a record of anticompetitive discussions<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>) (93. punkts), un, otrkārt, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>no minēto piezīmju satura un nozīmes bija iespējams <HT TYPE="ITALIC">pierādīt</HT>, ka dažādi minētie uzņēmumi un to pārstāvji <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembrī</DATE> bija piedalījušies pret konkurenci vērstā sanāksmē<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>it was possible <HT TYPE="ITALIC">to<?PAGE NO="10"?> establish</HT> from the content and meaning of the handwritten notes that the various undertakings referred to and their representatives had participated, on <DATE ISO="20090923">23 September 2009</DATE>, in an anticompetitive meeting<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>) (95. punkts)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>, neliek apšaubīt iepriekš apgalvoto.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Pat neatkarīgi no apstākļa, ka darbības vārda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>to establish<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> lietojums pārsūdzētā sprieduma 95. punktā ir neprecīzs tulkojums no franču valodā izmantotā jēdziena – kas, lai gan nav autentiskā valoda, tomēr ir valoda, kurā taisīts spriedums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>95. punkta franču valodas redakcija ir šāda: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>le contenu et le sens des notes manuscrites <HT TYPE="ITALIC">permettaient de savoir</HT> que les différentes entreprises citées et leurs représentants avaient participé, le <DATE ISO="20090923">23. septembre 2009</DATE>, à une réunion anticoncurrentielle<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>; mans izcēlums.</P></NOTE> –, Vispārējā tiesa šī pēdējā minētā sprieduma 97. punktā ir skaidri apliecinājusi, ka tā nav veikusi to elementu pierādīšanas vērtības vērtējumu, kuri jau bija Komisijas rīcībā pirms <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> pieteikuma par iecietības programmas piemērošanu iesniegšanas. Citiem vārdiem sakot, Vispārējā tiesa nav vēlējusies noskaidrot, vai šie elementi vieni paši būtu ļāvuši Komisijai pienācīgi pierādīt faktus, par kuriem bija <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> sniegtie elementi, un vēl jo mazāk tā par šo jautājumu ir spriedusi, kā to savukārt, šķiet, uzskata <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT>. Pie šā punkta es atgriezīšos, izskatot apelācijas pirmā pamata otro un trešo daļu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tāpēc, pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, uzskatu, ka apelācijas pirmā pamata pirmā daļa, ciktāl tajā par nekonsekventu un neskaidru ir kvalificēta Vispārējās tiesas argumentācija, ko tā veikusi pārsūdzētā sprieduma 79.–99. punktā, ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Daži no šajā daļā izklāstītajiem argumentiem un otrais apelācijas pamats norāda uz kļūdu, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas interpretācijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Lai izskatītu minēto iebildumu, uzskatu par lietderīgu iesākumā neizskatīt jautājumu – lai gan tas ir centrāls jautājums lietas dalībnieku pretnostatītajos argumentos – par nozīmi, kas piešķirama grozījumiem, kuri ar 2006. gada Paziņojumu par iecietību ieviesti daļēja atbrīvojuma režīmā. Tā vietā, lai koncentrētos – vismaz iesākumā – uz atšķirībām formulējumos, kas izmantoti abās secīgajās paziņojuma par iecietību versijās, man šķiet vēlami sākt ar 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas gramatisku, sistēmisku un teleoloģisku analīzi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Pirmajā aspektā minētā punkta teksts ļauj identificēt četrus nosacījumus, kuriem ir jāatbilst uzņēmuma iesniegtajam pieteikumam, lai uzņēmums varētu saņemt daļēju atbrīvojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Pirmajam nosacījumam ir laika raksturs: uzņēmumam ir jābūt pirmajam, kas iesniedz Komisijai pierādījumus, par kuriem var pretendēt uz daļēja atbrīvojuma piešķiršanu. Tas pats nosacījums ir paredzēts 2006. gada Paziņojuma par iecietību 8. punktā attiecībā uz pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda. Laika nosacījuma pastāvēšana ir būtiski nozīmīga, lai iecietības programma būtu efektīva, jo tas ir stimuls uzņēmumiem sadarboties ar konkurences iestādi un darīt to pēc iespējas drīzāk. Ja šāda nosacījuma nebūtu, uzņēmumiem būtu vilinājums ieņemt nogaidošu pozīciju – it īpaši ņemot vērā negatīvās sekas, kam tie tiktu pakļauti, ziņojot par aizliegtu vienošanos, – cerībā, ka arī pārējie karteļa dalībnieki nolems nesadarboties. Taču šāda stratēģija zaudē savu priekšrocību, ja katrs uzņēmums zina, ka labumu no atbrīvojuma varēs gūt tikai tas uzņēmums, kurš par karteli ziņos pirms pārējiem tā dalībniekiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <HT TYPE="ITALIC">LG Display</HT>, 84. punkts, un rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131121">2013. gada 21. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kuwait Petroleum</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑581/12 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:772">EU:C:2013:772</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Laika nosacījuma paredzēšana turklāt var zināmā mērā stimulēt savstarpēju neuzticību karteļa dalībnieku starpā, kas var sekmēt un pasteidzināt karteļa izjukšanu vai ziņošanu par to. Sacītais attiecas gan uz pilnīga atbrīvojuma no naudas soda piešķiršanu, gan, kaut arī ar pienācīgām atšķirībām, ir spēkā<?PAGE NO="11"?> tādas sadarbības gadījumā, kad pretendentam var būt tiesības tikai uz daļēju atbrīvojumu vai uz naudas soda samazinājumu. Konkrētais nosacījums nozīmē, ka tikai viens uzņēmums, proti, tas, kurš laika ziņā pirmais iesniedzis pierādījumus Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas izpratnē, var saņemt daļēju atbrīvojumu, un arī, kā to pareizi uzsvērusi Komisija, tikai viens uzņēmums var saņemt pilnīgu atbrīvojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešajā daļā paredzētais otrais nosacījums attiecas uz uzņēmuma, kas iesniedz pieteikumu par daļēju atbrīvojumu, iesniegto pierādījumu vērtību: tiem ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>neatspēkojamiem pierādījumiem<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>. No minētā paziņojuma 25. punkta izriet, ka par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>neatspēkojamiem<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> ir uzskatāmi pierādījumi, kuri apstrīdēšanas gadījumā nav jāapstiprina ar citiem faktiem. Citiem vārdiem sakot, lai varētu gūt labumu no daļējā atbrīvojuma, uzņēmumam ir jāiesniedz pierādījumi, kuri vieni paši ļauj Komisijai pienācīgi pierādīt uzņēmuma apgalvotos faktus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Norādu, ka tas pats nosacījums ir paredzēts Direktīvas 2019/1 18. panta 3. punktā, kurā tiek prasīts iesniegt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>nepārprotamus pierādījumus<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz trešo nosacījumu, uzņēmumam, kas lūdz tam piemērot daļēju atbrīvojumu, ir jāiesniedz Komisijai pierādījumi par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>citiem faktiem<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>. Kā skaidrāk izriet no citām valodu versijām, piemēram, franču valodas versijas (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>éléments de fait supplémentaires<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>), angļu valodas versijas (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>additional facts<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>) vai spāņu valodas versijas (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>hechos adicionales<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>), šī vārdkopa attiecas uz turpmākiem, papildinošiem faktiem, kuri noder, lai <HT TYPE="ITALIC">pabeigtu vai papildinātu</HT> Komisijai jau zināmos faktus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Direktīvas 2019/1 18. panta 3. punkta latviešu valodas versija, kas paredz to pašu nosacījumu, izteiktāk norāda, ka uzņēmuma iesniegtajiem pierādījumiem ir jāļauj pierādīt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>papildu faktus<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>.</P></NOTE>. Šeit ir vērts uzsvērt, ka uz minētā nosacījuma pamata <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>jāpapildina<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> ir <HT TYPE="ITALIC">faktu bāze</HT>, uz kuru balstās Komisijas veiktais pārkāpuma vērtējums, nevis pierādījumu bāze<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Tomēr uzsveru, ka <DATE ISO="20130517">2013. gada 17. maija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">MRI</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑154/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:260">EU:T:2013:260</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0117">117.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), uz ko <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> pamatojas savu argumentu aizstāvībai, Vispārējā tiesa minēto nosacījumu interpretēja tādējādi, ka uzņēmuma sniegtajiem pierādījumiem ir jāļauj <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>konstatēt papildu faktus <HT TYPE="ITALIC">tam, ko Komisija ir spējīga konstatēt</HT><QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>; mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Ceturtais nosacījums attiecas uz faktu, par kuriem ir uzņēmuma iesniegtie pierādījumi, spēju pastiprināt pārkāpuma smagumu vai ilgumu. Tiek prasīts, lai sadarbības rezultātā iesniegtie elementi papildinātu esošo faktu bāzi tādējādi, kas ļautu Komisijai izdarīt <HT TYPE="ITALIC">jaunus secinājumus</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Šajā nozīmē, ar atsauci uz 2002. gada Paziņojuma par iecietību 23. punkta trešās daļas tekstu, mazāk izteiktu, skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">LG Display</HT>, 78. punkts. Direktīvas 2019/1 teksts atšķiras no Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas teksta un paredz vienīgi to, ka uzņēmuma iesniegtajiem elementiem ir jāļauj noteikt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>lielāk[us] naudas sod[us] salīdzinājumā ar naudas sodiem, kas slepenā karteļa dalībniekiem būtu uzlikti pretējā gadījumā<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>.</P></NOTE> par pārkāpuma būtību salīdzinājumā ar tiem, ko Komisija bija izdarījusi līdz tam brīdim, pamatojoties uz citu uzņēmumu sniegto informāciju vai uz savu izmeklēšanas darbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Iepriekš minētie nosacījumi ir kumulatīvi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Ja no paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas teksta pāriet pie tā sistēmiskā novietojuma aplūkošanas, uzreiz pamanāms elements ir daļējā atbrīvojuma režīma iekļaušana punktā, kas nosaka sekas – naudas soda apmēra samazinājuma izteiksmē – sadarbībai, kura regulēta minētā paziņojuma 24. punktā. Tomēr to iemeslu dēļ, ko vēl norādīšu, es neuzskatu, ka šim sistēmiskajam apstāklim ir noteicoši jāietekmē noteikumu daļējā atbrīvojuma jomā interpretācija, it īpaši sadarbību, kas ļauj piemērot šo atbrīvojuma veidu, ievietojot minētā paziņojuma 24. punkta ietvaros.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas loģika atšķiras no tā paša paziņojuma 24. punkta loģikas – ne tikai iepriekš aplūkoto pielaides nosacījumu dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Par atšķirīgajiem vērtēšanas kritērijiem daļēja atbrīvojuma piešķiršanai vai naudas soda samazināšanai saskaņā ar 2002. gada Paziņojumu par iecietību skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">LG Display</HT> un <HT TYPE="ITALIC">LG Display Taiwan</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑128/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:88">EU:T:2014:88</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0190">190.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, bet arī procedūras dēļ, ar kuru tiek atlīdzināta uzņēmuma sadarbība. Ja atbilstoši 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta pirmajai daļai minētā paziņojuma 24. punkta piemērošana izraisa naudas soda samazinājumu, piemērojot procentuālas atlaides, kas noteiktas, pamatojoties uz katra uzņēmuma faktisko ieguldījumu iesaistīšanās kvalitātes un laiku ziņā, tad minētā paziņojuma 26. punkta trešajā daļā ir paredzēts, ka Komisija, nosakot iespējamā uzņēmumam uzliekamā naudas soda apmēru, neņem vērā faktiskos elementus, uz kuriem attiecas daļējā atbrīvojuma pieteikums, un tātad daļu no attiecīgā uzņēmuma nelegālās darbības. Šajā aspektā labums no daļējā atbrīvojuma ir līdzīgs labumam, kāds gūts no pilnīgā atbrīvojuma, kas tiek piešķirts uzņēmumam, kurš sniedz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>izšķiroš[u] ieguldījum[u] izmeklēšanas uzsākšanā vai pārkāpuma atklāšanā<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Skat. 2006. gada Paziņojuma par iecietību 4. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>To kritēriju dažādība, kuriem ir pakļauta daļējā atbrīvojuma piemērošana attiecībā pret naudas soda samazināšanām, kas paredzētas 2006. gada Paziņojuma par iecietību 24. punktā, lasot to kopā ar 26. punkta pirmo daļu, kā arī atšķirīgā paredzētā atlīdzināšanas procedūra atspoguļo uzņēmuma sadarbības <HT TYPE="ITALIC">kvalitatīvo atšķirību</HT>. Lai kāds uzņēmums varētu saņemt daļēju atbrīvojumu, nepietiek, ka tas iesniedz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>pierādījum[us] [..], kas būtiski papildina pierādījumus, kas jau ir Komisijas rīcībā<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>, kuri <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>[stiprina] Komisijas spēju pierādīt [šā] [iespējamā] karteļa esamību<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Skat. 2006. gada Paziņojuma par iecietību 24. un 25. punktu.</P></NOTE>, kaut arī tie ir neatspēkojami minētā paziņojuma 25. punkta pēdējā teikuma izpratnē, bet ir nepieciešams <HT TYPE="ITALIC">quid pluris</HT>. Proti, ir nepieciešams, lai uzņēmuma sniegtie elementi atklātu Komisijai atšķirīgu pārkāpuma dimensiju ilguma vai smaguma izteiksmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Ja tā nebūtu, tad 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešajā daļā aplūkotais gadījums atšķirtos no minētā paziņojuma 24. un 25. punktā paredzētā gadījuma – kas jau aplūko iespēju, kurā uzņēmums iesniedz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>neatspēkojamus pierādījumus<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> – tikai ar to faktu raksturu, par kuriem ir minētie pierādījumi. Papildus šeit jau izklāstītajam, šādam pielīdzinājumam pretrunā ir arī tas, ka 26. punkta trešajā daļā nav nekādas konkrētas atsauces uz pierādījumu bāzi, kura ir Komisijas rīcībā daļējā atbrīvojuma pieteikuma iesniegšanas brīdī, pretēji tam, kas notiek attiecībā uz 24. punktu, kurā ir konkrēti noteikts, ka uzņēmumiem ir jāiesniedz pierādījumi, kuri būtiski papildina <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>pierādījumus, kas jau ir Komisijas rīcībā<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Visbeidzot, runājot par 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas mērķiem, tie ir, pirmkārt, ļaut Komisijai sniegt kompensāciju uzņēmumam, kas sniedz jaunus pierādījumus – tādus, kuri atklāj tāda karteļa ilgstošāku pastāvēšanu vai lielāku smagumu, par kura pastāvēšanu Komisija jau zināja un saistībā ar kuru jau ir piešķīrusi pilnīgu atbrīvojumu kādam citam uzņēmumam, – karteļa dalībniekam un, otrkārt, garantēt uzņēmumam, kas vairs nevar pretendēt uz atbrīvojumu, ka sadarbības gadījumā, ja tas iesniegs izmeklēšanai jaunus pierādījumus, tā ieguldījums neliks palielināt sodu, kas tiktu uzlikts gadījumā, ja uzņēmums nebūtu atklājis minētos pierādījumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Šajā nozīmē ar atsauci uz 2002. gada Paziņojumu par iecietību skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111005">2011. gada 5. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Transcatab</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑39/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:562">EU:T:2011:562</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0381">381.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Uzņēmums, kas ir tikai uzlabojis Komisijas zināšanas, kuras tai jau bija par kādu noteiktu pārkāpuma laikposmu vai noteiktu aspektu, nevar, ievērojot minētos mērķus, pretendēt uz daļēju atbrīvojumu, kaut gan tā iesniegtie dokumenti ir nozīmīgi un<?PAGE NO="13"?> lietderīgi, lai ar papildu faktiem apstiprinātu pierādījumu klāstu, kas jau bija Komisijas rīcībā attiecībā uz tai jau zināmiem pierādījumiem par karteļa raksturu, izplatību vai mehānismiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Šajā nozīmē ar atsauci uz 2002. gada Paziņojumu par iecietību skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111005">2011. gada 5. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Transcatab</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑39/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:562">EU:T:2011:562</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0382">382.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Par iepriekš izklāstīto apsvērumu pamatojumu, pamatojoties uz 2006. gada paziņojuma 26. punkta trešās daļas gramatisko, sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju, uzskatu, ka minētā tiesību norma ir jāsaprot tādējādi, ka, lai uzņēmums iegūtu iespēju izmantot daļēju atbrīvojumu, nav pietiekami, ka tas ir iesniedzis neatspēkojamus pierādījumus, kas ļauj Komisijai apliecināt tādus faktus, kuri pastiprina pārkāpuma smagumu vai ilgumu, bet ka ir nepieciešams arī, lai pieteikuma iesniegšanas brīdī minētie fakti nebūtu Komisijai jau zināmi, tādā izpratnē, kā es turpinājumā izskaidrošu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Šim secinājumam, manuprāt, nav pretrunā apstāklis, ka 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešajā daļā nav pārņemts skaidrāks formulējums, kas ir izmantots 2002. gada Paziņojuma par iecietību 23. punkta trešajā daļā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Nav šaubu, ka vārdkopā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>fakti, kurus Komisija agrāk nezināja<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>, nav nekādas divdomības attiecībā uz nepieciešamību daļējā atbrīvojuma pieteikumā sniegt Komisijai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>jaunu informāciju<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">LG Display</HT>, 79. punkts.</P></NOTE>. Tomēr, manuprāt, nebūtu pareizi no tā apstākļa vien, ka šī vārdkopa nav pārņemta 2006. gada paziņojumā, secināt Komisijas ieceri izslēgt šo prasību no nosacījumiem daļēja atbrīvojuma saņemšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>No vienas puses, kā bija redzams iepriekš, 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas teksts, lai gan ir mazāk skaidrs, jo izmanto vārdkopu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>citi fakti<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>, tomēr var tikt interpretēts tādējādi, ka daļēja atbrīvojuma pieteikumā ir jādara Komisijai zināmi turpmāki fakti, kas tai agrāk nebija zināmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>No otras puses, no Komisijas deklarācijām saistībā ar 2006. gada Paziņojuma par iecietību pieņemšanu izriet, ka daļēja atbrīvojuma piešķiršanas kritērijs tika nevis grozīts, bet tikai precizēts, it īpaši attiecībā uz pierādīšanas vērtību, kam jāpiemīt uzņēmumu iesniegtajiem elementiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Šajā nozīmē skat. Komisijas <DATE ISO="20061207">2006. gada 7. decembra</DATE> paziņojumu presei IP/06/1705. Paziņojuma par iecietību grozījumi tika tostarp pieņemti, lai minēto paziņojumu pielāgotu mērķiem, kas noteikti Eiropas Konkurences tīkla iecietības programmas piemērošanas paraugprogrammā; skat. Komisijas <DATE ISO="20060929">2006. gada 29. septembra</DATE> paziņojumu presei, IP/06/1288, kurā ir norādīts, ka vienam no grozījumiem, kas tika ierosināts diskusiju gaitā Eiropas konkurences tīkla ietvaros, būtu bijis jāliek <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>konkrēti nospriest, ka tikai pārliecinoši pierādījumi (<HT TYPE="ITALIC">compelling evidence</HT>) tiks atlīdzināti ārpus sodanaudas [naudas soda] samazinājuma amplitūdām<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/>, pieejama tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/competition/cartels/legislation/leniency_legislation.html; skat. arī dokumentu <HT TYPE="ITALIC">Competition: Revised Leniency Notice – Frequently Asked Questions</HT>, kas pieejams vietnē https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/MEMO_06_469, ciktāl attiecas uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>compelling evidence<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> daļēja atbrīvojuma piešķiršanas nolūkā. Par attiecībām starp iecietības programmām, kas pieņemtas valsts līmenī, Savienības līmenī un Eiropas konkurences tīkla ietvaros, skat. it īpaši spriedumu, 2016. gada 20. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">DHL Express (Italy)</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DHL Global Forwarding (Italy)</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑428/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:27">EU:C:2016:27</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēji, tātad nevar piešķirt noteicošu vērtību salīdzinājumam starp dažādajiem formulējumiem, kādi ir 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešajai daļai un 2002. gada Paziņojuma par iecietību 23. punkta trešajai daļai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Tātad, pamatojoties uz iepriekš izklāstīto apsvērumu kopumu, uzskatu, ka Vispārējā tiesa ir pareizi interpretējusi 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešo daļu, uzskatot, ka viens no nosacījumiem tās piemērošanai ir tas, lai uzņēmuma iesniegtie pierādījumi būtu par faktiem, kuri agrāk Komisijai nebija zināmi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Tomēr ir jāpaskaidro, ka tiesību uz daļēju atbrīvojumu atņemšanai nepietiek ar to, ka Komisija, kaut arī tikai uz aizdomu pamata, spēj prezumēt faktus, par kuriem ir uzņēmuma sniegtā informācija, bet ir nepieciešams, lai tai jau būtu pierādījumi, kaut vai netieši, kas tai ļauj secināt, ka minētie fakti ir apstiprinājušies, kaut arī tā vēl nespēj tos pienācīgi pierādīt. Šādos gadījumos uzņēmuma iesniegtie pierādījumi neļauj <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>izveidot<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> jaunu pierādījumu, bet tikai stiprina Komisijas spēju pierādīt faktus, par kuriem ir šie pierādījumi, un tātad uz to pamata var pretendēt tikai uz naudas soda apmēra samazinājumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Šajā ziņā nav izslēgts, ka daļējs atbrīvojums var tikt piešķirts arī gadījumā, kad Komisijai ir pierādījumi, bet tā nespēj tos interpretēt bez informācijas, ko sniedzis uzņēmums, kurš iesniedzis pieteikumu par daļēju atbrīvojumu, šajā nozīmē skat. ģenerāladvokāta N. Jēskinena [<HT TYPE="ITALIC">N. Jääskinen</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Repsol Lubricantes y Especialidades</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑617/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:487">EU:C:2015:487</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Noslēgumā, lai uzņēmums varētu pretendēt uz daļēju atbrīvojumu, tam ir jābūt pirmajam, kurš dara Komisijai zināmus tādus faktus, kas pastiprina pārkāpuma smagumu vai ilgumu, un kurš iesniedz pierādījumus, kas ļauj minētajai iestādei tos apliecināt. Ja Komisijai jau bija zināmi minētie fakti tādā nozīmē, kā izskaidrots iepriekšējā daļā, vai arī ja iesniegtajiem elementiem nav tāda pierādīšanas līmeņa, uzņēmums, iespējams, varēs saņemt naudas soda samazinājumu paziņojuma par naudas sodiem 26. punkta pirmās daļas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> tēze, atbilstoši kurai 2006. gada paziņojuma 26. punkta trešās daļas piemērošanas nolūkā nav nepieciešams, lai fakti, par kuriem tiek runāts daļējā atbrīvojuma pieteikumā, nebūtu Komisijai zināmi, manuprāt, ir jānoraida<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>No Vispārējās tiesas spriedumiem, uz kuriem <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> norādījis savas tēzes pamatojumam, tikai <DATE ISO="20130517">2013. gada 17. maija</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">MRI</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑154/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:260">EU:T:2013:260</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 117., 127. un nākamie punkti) šķiet atbalstām minēto tēzi. Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Bahn</HT>, uz kuru Vispārējā tiesa norāda pārsūdzētā sprieduma 89. punktā, būtībā pieņem to pašu interpretāciju, kas ierosināta šajos secinājumos (skat. 377., 381., 385. un 386. punktu). Kas attiecas uz 386. punktu <DATE ISO="20160229">2016. gada 29. februāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schenker</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑265/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:111">EU:T:2016:111</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), tajā ir ietverta tikai 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. panta[punkta] trešās daļas parafrāze.</P></NOTE>. No tā izriet, ka pretēji apgalvojumiem, ko <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> izvirza savā otrajā apelācijas pamatā, un kā savukārt pareizi ir precizējusi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 88. punktā, salīdzinājumam starp šā uzņēmuma iesniegto elementu – ko tas iesniedzis sava daļējā atbrīvojuma pieteikuma pamatojumam – pierādīšanas vērtību un to elementu pierādīšanas vērtību, kuri jau bija Komisijas rīcībā minētā pieteikuma iesniegšanas dienā, vienalga nav nozīmes gadījumā, kad minētie pierādījumi ir par faktiem, kuri Komisijai jau bija zināmi tādā nozīmē, kā iepriekš izskaidrots. Šādā gadījumā 2006. gada paziņojuma 26. punkta trešās daļas piemērošana katrā ziņā nav pieļaujama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Turklāt norādu, ka, pat ja minētā <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> izvirzītā šīs tiesību normas interpretācija tiks pieņemta, manuprāt, tā ir un paliek kļūdaina. <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> būtībā apgalvo, ka tiesības saņemt daļēju atbrīvojumu ir uzņēmumam ikreiz, kad pieteikuma iesniegšanas brīdī Komisija vēl nav spējīga pienācīgi pierādīt faktus, par kuriem ir minētā pieteikuma pamatojumam iesniegtie pierādījumi. Tāda interpretācija, kas būtībā atteikumu piešķirt daļēju atbrīvojumu pakārto nosacījumam, ka Komisijas rīcībā jau ir neatspēkojami pierādījumi par minētajiem faktiem, ne tikai nerod atbalstu 2006. gada paziņojuma 26. punkta trešās daļas tekstā, bet nav minēti arī to nosacījumu skaitā, kuriem ir pakārtota 24. punkta piemērošana. Tajā ir prasīts, lai uzņēmuma Komisijai iesniegtie pierādījumi būtiski papildinātu Komisijas rīcībā jau esošos pierādījumus, un lai šī pievienotā vērtība būtu tāda, kas stiprina Komisijas spēju pierādīt iespējamā karteļa pastāvēšanu, bet neuzliek pienākumu automātiski apmierināt naudas soda samazināšanas pieteikumu visos gadījumos, kad Komisija vēl nespēj pierādīt faktus, par kuriem ir minētie pierādījumi. Ja ir acīmredzams, ka naudas soda samazināšanas pieteikums varēs tikt noraidīts gadījumā, kad Komisijai jau būs pietiekami pierādījumi, visos pārējos gadījumos uzņēmuma iesniegto pierādījumu piemērotība naudas soda samazināšanai ir atkarīga no to vērtības, kas izvērtējama katrā atsevišķā gadījumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="15"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">d)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Secinājumi par apelācijas pirmā pamata pirmo daļu un par apelācijas otro pamatu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto apsvērumu kopumu, iesaku Tiesai noraidīt apelācijas pirmā pamata pirmo daļu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Savā otrajā apelācijas pamatā <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> pārmet Vispārējai tiesai, pirmkārt, ka tā ir kļūdaini interpretējusi juridisko kritēriju, kas ir pamatā 2006. gada paziņojuma 26. punkta trešās daļas piemērošanai, un, otrkārt, ka tā nav izskatījusi, piemērojot atšķirīgo kritēriju, ko <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> uzskata par nozīmīgu, vai elementi, kas bija Komisijas rīcībā pirms <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> iesniegtā pieteikuma par iecietības programmas piemērošanu, būtu ļāvuši minētajai iestādei pienācīgi pierādīt pārkāpuma esamību attiecībā uz Franciju. Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, abi minētie iebildumi un attiecīgi otrais pamats kopumā ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par apelācijas pirmā pamata otro un trešo daļu: pierādījumu sagrozīšana un noteikumu pierādīšanas pienākuma jomā pārkāpums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pārsūdzētais spriedums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 91.–96. punktā, par ko ir pirmā apelācijas pamata otrā un trešā daļa, Vispārējā tiesa konstatēja, ka no <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> darbinieka ar roku rakstītajām piezīmēm, kas tika iegūtas, veicot pārbaudi <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> telpās laikposmā no 2012. gada 26. līdz 28. septembrim, un lasot tās, ņemot vērā arī vispārējo informāciju par aizliegto vienošanos, ko <HT TYPE="ITALIC">JCI</HT> iesniedza ar savu pieteikumu par iecietības programmas piemērošanu, jau varēja secināt, ka ap 2009. gada 23. septembri ir notikusi pret konkurenci vērsta daudzpusēja sanāksme. Lai gan minētajās piezīmēs nebija konkrēti pieminēta minētās sanāksmes norises vieta un bija minēts <DATE ISO="20090924">2009. gada 24. septembris</DATE>, nevis <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembris</DATE>, Vispārējās tiesas ieskatā, tajās bija informācija, kas ļāva secināt, ka runa ir par sanāksmes, kurā tika apspriesta akumulatoru atkritumu iepirkuma cena, atskaiti, nevis, kā apgalvoja <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT>, par atskaiti par sarunām par pārstrādes līguma atjaunošanu starp <HT TYPE="ITALIC">JCI</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT>. Pārsūdzētā sprieduma 94. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka, lai noteiktu aizliegtas vienošanās sākuma datumu, nav būtiski zināt vietu, kurā notika pirmā pret konkurenci vērstā sanāksme. Pamatojoties uz minētajiem elementiem, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>zināja<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>, ka pret konkurenci vērsta sanāksme ir notikusi <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembrī</DATE>, pirms tā saņēma informāciju, ko <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> sniedza saistībā ar savu pieteikumu par iecietības programmas piemērošanu un kas esot visai ierobežota, lai stiprinātu Komisijas spēju pierādīt minēto apstākli (skat. pārsūdzētā lēmuma 96. punktu).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Ar pirmā apelācijas pamata otro daļu <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot acīmredzami sagrozījusi <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> ar roku rakstītās piezīmes un <HT TYPE="ITALIC">JCI</HT> sniegto informāciju, jo tā uzskatījusi, ka minētie pierādījumi ļāva Komisijai pierādīt, ka ir notikusi daudzpusēja pret konkurenci vērsta sanāksme, konkrēti <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembrī</DATE>, un noteikt minētā pārkāpuma sākumu tieši ar šo datumu. No vienas puses, <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">JCI</HT> <DATE ISO="20120628">2012. gada 28. jūnijā</DATE> sniegtajā informācijā nav nevienas atsauces ne uz kādu sanāksmi vai pret konkurenci vērstu saziņu, kas būtu notikusi 2009. gada septembrī, un tā nekādā veidā neliecina, ka aizliegtā vienošanās būtu sākusies tajā laikā. No otras puses, <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> ar roku rakstītajās piezīmēs bija atsauce uz citu datumu, nevis 2009. gada 23. septembri (proti, uz 2009. gada 24. septembri), ka šajās piezīmēs nav norāžu nedz par sanāksmes dalībniekiem, nedz par tās pret konkurenci vērstu raksturu un,<?PAGE NO="16"?> visbeidzot, ka <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> visa administratīvā procesa laikā ir noliedzis, ka minētās piezīmes būtu par saziņu, kas vērsta pret konkurenci, lai gan kā iecietības programmas piemērošanas pieteicējam tam bija pienākums lojāli sadarboties ar Komisiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Saistībā ar sava apelācijas pirmā pamata trešo daļu <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apgalvo, ka Komisijai ir jāpierāda, ka pastāv faktiski pārkāpumu veidojoši elementi. <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> ar roku rakstītās piezīmes, lasot tās kopsakarā ar <HT TYPE="ITALIC">JCI</HT> <DATE ISO="20120628">2012. gada 28. jūnijā</DATE> sniegto informāciju, neveidojot precīzus un saskanīgus pierādījumus par pārkāpuma esamību, kas esot izdarīts, <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembrī</DATE> Vindhāgenē organizējot pret konkurenci vērstu sanāksmi. Secinot, ka minētās piezīmes ir ļāvušas Komisijai pierādīt minētās sanāksmes notikšanu, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi noteikumus pierādīšanas pienākuma jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Komisijas ieskatā, argumenti, ko <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> izvirzījis saistībā ar iepriekš izklāstītajiem iebildumiem, ir nepieņemami, jo būtībā aicina Tiesu no jauna izvērtēt pierādījumus. Tā apstrīd minētos argumentus arī pēc būtības.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Abi <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> izvirzītie iebildumi, manuprāt, ir balstīti uz kļūdainu pārsūdzētā sprieduma interpretāciju. Pretēji <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apgalvojumiem Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 93.–97. punktā nebūt nav konstatējusi, ka elementi, kas bija Komisijas rīcībā pirms <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> pieteikuma par iecietības programmas piemērošanu iesniegšanas, proti, <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> ar roku rakstītās piezīmes un <HT TYPE="ITALIC">JCI</HT> <DATE ISO="20120628">2012. gada 28. jūnijā</DATE> sniegtā informācija, veidoja pietiekamu pierādījumu tam, ka <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembrī</DATE> Vindhāgenē aizliegtās vienošanās dalībnieku starpā ir notikusi pret konkurenci vērsta sanāksme<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Norādu, ka arī Komisija šķiet piekrītam pārsūdzētā sprieduma interpretācijai, atbilstoši kurai Vispārējā tiesa esot nospriedusi, ka dokumenti, kas jau bija minētās iestādes rīcībā brīdī, kad pieteikumu par iecietības programmas piemērošanu iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT>, ļāva pierādīt <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembra</DATE> Vindhāgenes sanāksmes esamību.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Kā jau norādīju šo secinājumu 49. punktā, Vispārējā tiesa ir tikai konstatējusi, ka minētie dokumenti, aplūkoti kopumā, bija ļāvuši Komisijai <HT TYPE="ITALIC">uzzināt</HT> apstākli, ka <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembrī</DATE> ir notikusi pret konkurenci vērsta sanāksme. Tas skaidri izriet gan no Vispārējās tiesas apsvērumiem pārsūdzētā sprieduma 85.–89. punktā par 2006. gada paziņojuma 26. punkta trešās daļas interpretāciju, kas piemērota minētā sprieduma 91.–97. punktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 91. punktu.</P></NOTE>, gan, it īpaši, no minētā sprieduma 96. un 97. punkta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Pirmajā no minētajiem punktiem, izanalizējusi <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> ar roku rakstītās piezīmes, ņemot vērā arī <HT TYPE="ITALIC">JCI</HT> iesniegtos dokumentus, Vispārējā tiesa secināja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>Komisija <HT TYPE="ITALIC">jau zināja</HT> apstākli, ka <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembrī</DATE> ir notikusi pret konkurenci vērsta sanāksme, vēl pirms tā saņēma informāciju no <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT><QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>. Taisnība, ka tajā pašā punktā Vispārējā tiesa turpinājumā precizē, ka <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> sniegtā informācija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>bija [..] ļāvusi nostiprināt Komisijas spēju pierādīt minēto apstākli<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/>. Tomēr neuzskatu, ka no minētās frāzes var secināt – it īpaši to aplūkojot visu to pamatu gaismā, kuros tā ir iekļauta –, ka Vispārējā tiesa ir gribējusi apgalvot, ka minētās piezīmes un dokumenti bija <HT TYPE="ITALIC">paši par sevi</HT> pietiekami, lai pienācīgi pierādītu minētās sanāksmes esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 97. punktā Vispārējā tiesa atzina par nenozīmīgiem argumentus, ko <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> izvirzīja, pamatojoties uz salīdzinājumu starp tā iesniegto dokumentu pierādīšanas vērtību un to dokumentu pierādīšanas vērtību, kas jau bija Komisijas rīcībā. Atbilstoši 2006. gada<?PAGE NO="17"?> Paziņojuma par iecietību 26. punkta trešās daļas interpretācijai, kas sniegta pārsūdzētā sprieduma 85.–89. punktā, Vispārējā tiesa nav uzskatījusi par nepieciešamu veikt šo salīdzinājumu. Tādējādi tā nav varējusi secināt, kā kļūdaini uzskata <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT>, ka Komisijas rīcībā jau esošie elementi bija paši par sevi pietiekami, lai pierādītu pārkāpuma sākuma datumu, neatkarīgi no informācijas, ko sniedza <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> saistībā ar savu pieteikumu par iecietības programmas piemērošanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">d)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Secinājumi par apelācijas pirmā pamata otro un trešo daļu un par minēto pamatu kopumā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, uzskatu, ka arī <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apelācijas pirmā pamata otrā un trešā daļa ir jānoraida, bez nepieciešamības izskatīt, vai, kā to apgalvoja <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT>, Vispārējā tiesa ir sagrozījusi izskatītos pierādījumus. Šajā ziņā norādu, ka <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> šā pamata otrajā daļā neapstrīdēja, ka minētie elementi ir ļāvuši Komisijai uzzināt, ka <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembrī</DATE> aizliegtās vienošanās dalībnieku starpā ir notikusi pret konkurenci vērsta sanāksme, kā konstatējusi Vispārējā tiesa, bet apstrīdēja tikai to, ka Komisija jau spēja pienācīgi pierādīt šo apstākli pirms <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> sniegtās informācijas saņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Ievērojot līdz šim izklāstīto apsvērumu kopumu, pirmais apelācijas pamats, manuprāt, ir jānoraida kopumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par apelācijas trešo pamatu: kļūda 2006. gada Paziņojuma par sadarbību 26. punkta pirmās daļas piemērošanā</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pārsūdzētais spriedums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Trešais apelācijas pamats ir vērsts pret pārsūdzētā sprieduma 136.–154. punktu, ar kuriem Vispārējā tiesa noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> prasības ceturto pamatu. Šajā pamatā <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apgalvoja, ka <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT>, ko Komisija uzskata par pirmo uzņēmumu, kurš sniedzis pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, nav izpildījis savu pienākumu sadarboties ar Komisiju, jo bija sniedzis nepilnīgu un maldinošu informāciju attiecībā uz teritorijām, kuras skar pārkāpums, un tātad būtu bijis jāizslēdz no labuma gūšanas, ko paredz 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta pirmā daļa. <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apgalvoja, ka pēc <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> izslēgšanas tam būtu bijis jāstājas <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> vietā un jāsaņem maksimālais naudas soda samazinājums 50 % apmērā, piemērojot 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta pirmās daļas pirmo ievilkumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Neizskatot <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> argumentus par <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> sadarbību, Vispārējā tiesa noliedzoši atbildēja uz jautājumu, vai gadījumā, kad divi uzņēmumi abi ir iesnieguši pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, uzņēmums, kas tos iesniedzis kā otrais, var stāties pirmā uzņēmuma vietā, ja šā pēdējā minētā uzņēmuma sadarbība izrādās neatbilstoša 2006. gada Paziņojuma par iecietību 12. punktā noteiktajām prasībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 141. un 150. punktu.</P></NOTE>. Pamatojoties uz noteikumu par iecietību šauru interpretāciju, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 147.–150. punktā uzskatīja, ka nedz no minētā paziņojuma teksta, nedz vēl jo vairāk no tā loģikas neizriet, ka sadarbības pienākuma neievērošana ietekmē hronoloģisko saņemšanas secību, kāda piešķirta pieteikumiem par labvēlības režīma piemērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Attiecīgi Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija nav pieļāvusi nekādu kļūdu, nepiešķirot <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> naudas soda samazinājumu amplitūdā no 30 % līdz 50 %.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="18"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi 2006. gada Paziņojumu par iecietību un ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka, pat ja <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> sadarbība neatbilda minētā paziņojuma 12. punktā noteiktajām prasībām, <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> nebūtu varējis ieņemt tā vietu minētā paziņojuma 26. punkta pirmajā daļā noteiktajā naudas soda samazinājumu gradācijā. Pēc <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> domām, no 2006. gada Paziņojuma par iecietību gramatiskās formas, struktūras un mērķiem izriet, ka uzņēmums, kura sadarbība neatbilst minētā paziņojuma 12. punktā minētajiem nosacījumiem, nav jāņem vērā šā paziņojuma 26. punkta pirmajā daļā noteiktās klasificēšanas nolūkos un ka jautājums par to, lai noteiktu, kurā vietā šajā klasifikācijā minētais uzņēmums ievietojams, vispār nepastāv. Pretēji Vispārējās tiesas apgalvojumam šāda pieeja nebūt nevājinātu stimulu uzņēmumiem pēc iespējas drīzāk sadarboties ar Komisiju, bet gan vēl vairāk stimulētu sadarboties efektīvāk, pilnīgāk un ātrāk.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka trešais apelācijas pamats ir bez pamatojuma. Pat ja <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> būtu pārkāpis savu sadarbības pienākumu, tas tikai atņemtu minētajam uzņēmumam iespēju saņemt labumu no sava naudas soda samazinājuma, nedodot nekādu priekšrocību <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT>, kas nevarētu ieņemt <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> vietu, jo <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> vienalga neatbilst nosacījumam būt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>pirmo<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> uzņēmumu, kas sniedzis pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību. Komisijas ieskatā, <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> piedāvātā interpretācija neatbilst 2006. gada Paziņojuma par iecietību mērķim, jo tā ne tikai nepalielinātu stimulu pret konkurenci vērstas aizliegtas vienošanās dalībniekiem pēc iespējas drīzāk sadarboties ar Komisiju, bet varētu pat izraisīt hipotētisku situāciju, kurā divi uzņēmumi saņem naudas soda samazinājumu vienā un tajā pašā amplitūdā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Lai varētu saņemt naudas soda samazinājumu 2006. gada Paziņojuma par iecietību 24. punkta izpratnē, uzņēmumam ir jāiesniedz Komisijai tādi pierādījumi par domājamo pārkāpumu, kuriem ir būtiska pievienotā vērtība salīdzinājumā ar iestādes rīcībā jau esošajiem elementiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Minētā punkta pēdējā teikumā ir noteikts, ka uzņēmumiem turklāt ir jāizpilda tā paša paziņojuma 12. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītie kumulatīvie nosacījumi. Uzņēmumam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>patiesi, pilnībā, nepārtraukti un nekavējoties [jā]sadarbojas visā Komisijas administratīvās procedūras gaitā, sākot no pieteikuma iesniegšanas brīža<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> (12. punkta a) apakšpunkts), tam jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>izbeigušam dalību iespējamajā kartelī tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/> (12. punkta b) apakšpunkts) un brīdī, kad uzņēmums ir iecerējis iesniegt pieteikumu par iecietības programmas piemērošanu Komisijai, tas nedrīkst būt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>iznīcinājis, viltojis vai noslēpis pierādījumus par iespējamo karteli, kā arī nedrīkst būt darījis zināmu pieteikuma faktu vai kādas tā daļas saturu<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> (12. punkta c) apakšpunkts). Saskaņā ar 2006. gada Paziņojuma par iecietību 30. punkta otro daļu, ja Komisija konstatē, ka uzņēmums nav izpildījis minētā paziņojuma 12. punktā izklāstītos nosacījumus, tam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>nepiemēro [..] labvēlības statusu<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>2006. gada Paziņojuma par iecietību 24. punktā tātad ir noteikta, pirmkārt, būtiskā prasība, lai saņemtu pielaidi naudas soda samazinājumam – proti, tādu elementu iesniegšana Komisijai, kuriem ir īpaša pierādīšanas vērtība –, un, otrkārt, tas prasa ievērot vairākus nosacījumus, kurus var dēvēt par nopelnu nosacījumiem un kuri attiecas uz uzņēmuma rīcību gan pirms, gan pēc pieteikuma par naudas soda samazināšanu iesniegšanas. Ja nav izpildīta pirmā prasība, uzņēmums nevar pretendēt uz naudas soda samazinājumu atbilstoši minētā paziņojuma<?PAGE NO="19"?> 29. punktam, savukārt gadījumā, ja nav izpildīti otrie nosacījumi, uzņēmumam, lai gan tas var pretendēt uz samazinājumu, nepiemēros labvēlības statusu, ievērojot iepriekš minētā 30. punkta otro daļu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punktā ir paredzēti kritēriji, lai noteiktu, cik lielā mērā tiks samazināts naudas soda apmērs uzņēmumam, kurš var pretendēt uz šādu samazinājumu un atbilst iepriekš minētajā 12. punktā noteiktajiem nopelnu nosacījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir svarīgi norādīt, ka šā paziņojuma ietvaros pirmajā posmā, pamatojoties uz laiku, tiek noteikta naudas soda samazinājuma amplitūda, uz ko atsevišķais uzņēmums var pretendēt, un tikai pēc tam šīs amplitūdas ietvaros tiek noteikts konkrētais naudas soda samazinājums, pamatojoties uz iesniegto pierādījumu pievienoto vērtību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Skat. 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta pirmo un otro daļu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Šāda uzstādījuma rezultāts ir laika nosacījuma kā sadarbību stimulējoša faktora nostiprināšanās, par kura nozīmi iecietības programmas efektivitātes nolūkos es jau iepriekš runāju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Skat. šo secinājumu 54. punktu.</P></NOTE>. Uzņēmumi zina, ka, tikai sadarbojoties pirms citiem uzņēmumiem, tie varēs pretendēt uz maksimālu samazinājumu, neatkarīgi no sniegto pierādījumu faktiskās pievienotās vērtības, kas tiks novērtēta tikai vēlāk, lai noteiktu samazinājumu piešķirtās amplitūdas ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka sadarbības laika dimensijai un tātad naudas soda samazinājuma pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskajai secībai ir izšķiroša nozīme 2006. gada Paziņojuma par iecietību sistēmā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Šajā nozīmē ar atsauci uz 2002. gada Paziņojumu par iecietību skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111005">2011. gada 5. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Transcatab</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑39/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:562">EU:T:2011:562</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0378">378.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0380">380.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Ievērot <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> tēzi tātad nozīmētu ne tikai ignorēt 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. panta pirmās daļas tekstu, kas tikai atkarībā no pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskās secības nosaka naudas soda samazināšanas amplitūdas, bet arī rīkoties pretrunā pašai minētā paziņojuma struktūrai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Kā pareizi apgalvo Komisija, pat ja <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> nebūtu izpildījis iepriekš norādītos nopelnu nosacījumus, tādējādi zaudējot tiesības uz labvēlības režīmu, <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> vienalga nebūtu spējis izmantot minētā punkta pirmajā ievilkumā minētā samazinājuma amplitūdu tā iemesla dēļ vien, ka tas nebija pirmais uzņēmums, kas sniedzis pierādījumus ar nozīmīgu pievienoto vērtību, un ka tāpēc tas neatbilst 2006. gada Paziņojuma par iecietību 26. punkta pirmās daļas pirmajā ievilkumā minētajiem nosacījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Tiesību saņemt naudas soda samazinājumu zaudēšana 2006. gada Paziņojuma par iecietību 12. punktā noteikto nosacījumu neizpildes dēļ nav līdzvērtīga spriedumam par minētā paziņojuma 24. punktā paredzētas būtiskas prasības neizpildi un tāpēc nevar dot labumu pārējiem Komisijas<?PAGE NO="20"?> iecietības programmas dalībniekiem, kuri savus pieteikumus iesnieguši vēlāk, apšaubot pieteikumu iesniegšanas hronoloģisko secību, uz kuru balstās samazinājuma amplitūdas noteikšana tā paša paziņojuma 26. punkta pirmās daļas izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Kā norāda Komisija, lai gan ar pienācīgām atšķirībām, analogu interpretāciju – un, manuprāt, pieņemamu – pieņēma Vispārējā tiesa attiecībā uz 2002. gada Paziņojuma par iecietību 8. punkta a) apakšpunktu saistībā ar pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda <DATE ISO="20130916">2013. gada 16. septembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Repsol Lubricantes y Especialidades</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑496/07</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:464">EU:T:2013:464</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0325">325.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0336">336.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Vispārējā tiesa it īpaši akcentēja faktu hronoloģisko iesniegšanas secību, kura konstatēta lēmumā, kas tika apstrīdēts prasībā, kuras rezultātā tika pieņemts minētais spriedums, un prasītāja nespēju apstrīdēt šādas secības pamatotību (skat. 329.–333. punktu). Uz minēto apsvērumu pamata tā secināja, ka prasītājs nekādā ziņā nav varējis pretendēt uz atbrīvojuma no naudas soda saņemšanas, pat ja pirmais uzņēmums, kas paziņojis par karteli, būtu zaudējis minēto priekšrocību 2002. gada Paziņojuma par iecietību 11. punkta a) apakšpunktā paredzēto nosacījumu neizpildes dēļ (skat. sprieduma 335. un 336. punktu).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Tāpēc, pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, uzskatu, ka arī trešais <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apelācijas pamats ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Starpposma secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Ievērojot iepriekš izklāstīto apsvērumu kopumu, uzskatu, ka visi <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> izvirzītie apelācijas pamati un apelācijas sūdzība kopumā ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VII.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktu, ja apelācijas sūdzība tiek noraidīta, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu. Atbilstoši Tiesas Reglamenta 137. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībās saskaņā ar minētā Reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Tā kā es iesaku Tiesai noraidīt apelācijas sūdzību un tā kā Komisija to ir prasījusi, manuprāt, apelācijas sūdzības iesniedzējiem ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VIII.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto apsvērumu kopumu, ierosinu Tiesai:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt apelācijas sūdzību,</P></ITEM><ITEM><P>piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>