TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2026. gada 10. septembrī ( *1 )
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Telekomunikāciju nozare – Direktīva (ES) 2018/1972 – Eiropas Elektronisko sakaru kodekss – Elektronisko sakaru pakalpojuma līgums – Pakalpojumu sniedzēja pilnvaras vienpusēji veikt izmaiņas – 105. panta 4. punkta pirmā daļa – Galalietotāju tiesības izbeigt līgumu
Lietā C‑669/24
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā, Vācija) iesniegusi ar 2024. gada 26. septembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2024. gada 11. oktobrī, tiesvedībā
Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.
pret
Vodafone GmbH,
piedaloties
Bundesnetzagentur für Elektrizität, Gas, Telekommunikation und Eisenbahnen,
TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs F. Šalīns [F. Schalin], tiesneši M. Gavalecs [M. Gavalec] (referents) un Z. Čehi [Z. Csehi],
ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos Sánchez‑Bordona],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
|
– |
Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V. vārdā – T. Rader, Rechtsanwalt, |
|
– |
Vodafone GmbH vārdā – C. Rohnke, Rechtsanwalt, |
|
– |
Itālijas valdības vārdā – S. Fiorentino, pārstāvis, kuram palīdz E. Manzo, avvocato dello Stato, |
|
– |
Rumānijas valdības vārdā – E. Gane, R. Antonie un L. Ghiță, pārstāves, |
|
– |
Eiropas Komisijas vārdā – G. Conte, O. Gariazzo un G. Meeßen, pārstāvji, |
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
|
1 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV 2018, L 321, 36. lpp.) 105. panta 4. punkta pirmo daļu. |
|
2 |
Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V. (Federālā patērētāju tiesību aizsardzības centru un asociāciju apvienība, Vācija; turpmāk – BV) un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju Vodafone GmbH par pēdējās minētās vispārējos darījumu noteikumos izmantoto noteikumu, kas tai dod iespēju vienpusēji veikt izmaiņas līguma nosacījumos. |
Tiesiskais regulējums
Savienības tiesības
Direktīva 93/13/EEK
|
3 |
Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.) 3. pantā paredzēts: “1. Līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās, uzskata par negodīgu, ja, pretēji prasībai pēc godprātības [labticības prasībai], tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma, un tas notiek par sliktu patērētājam. [..] 3. Pielikumā atrodas indikatīvs un nepilnīgs tādu noteikumu saraksts, ko var uzskatīt par negodīgiem.” |
|
4 |
Atbilstoši šīs direktīvas pielikumam “3. panta 3. punktā minētie noteikumi”: “1. “Noteikumi, kuru mērķis vai sekas ir šādas: [..]
[..]. 2. Šā pielikuma 1. punkta g), j) un l) apakšpunkta darbības joma [..]
[..]” |
Direktīva 2018/1972
|
5 |
Direktīvas 2018/1972 257., 258., 275. un 276. apsvērumā noteikts:
[..]
|
|
6 |
Direktīvas 2018/1972 3. panta “Vispārējie mērķi” 2. punkta d) apakšpunktā paredzēts: “Šīs direktīvas sakarā valsts regulatīvās iestādes un citas kompetentās iestādes, kā arī [Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC)], [Eiropas] Komisija un dalībvalstis cenšas sasniegt ikvienu no šādiem vispārējiem mērķiem, kuri nav uzskaitīti prioritārā kārtībā: [..]
|
|
7 |
Šīs direktīvas 101. panta 1. punktā noteikts: “Dalībvalstis savos valsts tiesību aktos nepatur spēkā vai neievieš tādus galalietotāju aizsardzības noteikumus jautājumos, kuri atšķiras no 102.–115. panta, tostarp stingrākus vai mazāk stingrus noteikumus, lai nodrošinātu atšķirīgu aizsardzības līmeni, ja vien šajā sadaļā nav noteikts citādi.” |
|
8 |
Minētās direktīvas 105. panta “Līguma termiņš un izbeigšana” 4. punktā paredzēts: “Galalietotājiem ir tiesības izbeigt līgumu bez jebkādām papildu izmaksām, ja tādu publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu, kas nav numurneatkarīgi starppersonu sakaru pakalpojumi, sniedzējs ir paziņojis par ierosinātām līguma nosacījumu izmaiņām, izņemot gadījumus, kad ierosinātās izmaiņas nāk par labu tikai galalietotājam, kad tām ir vienīgi administratīvs raksturs un tām nav negatīvas ietekmes uz galalietotāju, vai kad tās ir tieši noteiktas Savienības vai valsts tiesību aktos. Pakalpojumu sniedzēji vismaz vienu mēnesi iepriekš paziņo galalietotājiem par visām izmaiņām līguma nosacījumos un vienlaikus sniedz tiem informāciju par tiesībām izbeigt līgumu bez jebkādām papildu izmaksām, ja tie nepiekrīt jaunajiem nosacījumiem. Tiesības izbeigt līgumu ir izmantojamas viena mēneša laikā pēc paziņojuma. Dalībvalstis minēto termiņu var pagarināt uz laikposmu līdz trim mēnešiem. Dalībvalstis nodrošina, ka šādu paziņojumu sniedz skaidri un saprotami, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju.” |
Vācijas tiesības
|
9 |
Atbilstoši 2021. gada 23. jūnijaTelekommunikationsgesetz (Telekomunikāciju likums; BGBl. 2021 I, 1858. lpp.), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk – TKG), 57. panta 1. punktam: “Ja publiski pieejamu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs vispārējos darījumu noteikumos ir paturējis tiesības vienpusēji veikt izmaiņas līgumā un vienpusēji veic izmaiņas līguma nosacījumos, galalietotājs bez paziņošanas un bez izmaksām var uzteikt līgumu, izņemot gadījumus, kad
|
|
10 |
Bürgerliches Gesetzbuch (Civilkodekss), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk – BGB), 307. pantā paredzēts: “(1) Vispārējie darījumu noteikumi nav spēkā, ja – pretēji labticības prasībām – šo noteikumu izmantotāja līgumpartnerim tie ir nesamērīgi nelabvēlīgi. Nesamērīgu nelabvēlību var radīt arī tas, ka aplūkotais noteikums nav skaidrs un saprotams. (2) Šaubu gadījumā var pieņemt, ka ir radīta nesamērīga nelabvēlība, ja noteikums
(3) 1. un 2. punkts, kā arī 308. un 309. pants ir piemērojami vienīgi tiem vispārējiem darījumu noteikumiem, kuru mērķis ir atkāpties no tiesību normām vai tās papildināt. Pārējos noteikumus var nepiemērot saskaņā ar 1. punkta pirmā un otrā teikuma noteikumiem, tos aplūkojot kopā.” |
|
11 |
Saskaņā ar BGB 308. pantu: “Vispārējos darījumu noteikumos nav spēkā it īpaši, [..] 4. noteikums, saskaņā ar kuru puse, kas izmanto šo noteikumu, patur tiesības mainīt apsolīto pakalpojumu vai no tā atkāpties, ja vien otrai pusei nav pamatota iemesla nepiekrist šādām izmaiņām vai atkāpei, ņemot vērā šī noteikuma izmantotāja intereses.” |
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
|
12 |
Patērētāju tiesību aizsardzības apvienība BV, rīkodamās kā iestāde, kas tiesīga celt prasības patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai, Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa, Vācija) cēla prasību par noteikuma izmantošanas pārtraukšanu pret Vodafone. Šīs prasības par noteikuma izmantošanas pārtraukšanu mērķis bija aizliegt tai vispārējos darījumu noteikumos ar klientiem noslēgtos līgumos par konkrētiem elektronisko telekomunikāciju pakalpojumiem izmantot it īpaši noteikumu par to, ka tā patur tiesības vienpusēji veikt izmaiņas līguma nosacījumos, pamatojoties uz diskrecionāru vērtējumu un ņemot vērā taisnīguma apsvērumus. |
|
13 |
Prasības par noteikuma izmantošanas pārtraukšanu pamatojumam BV apgalvoja, ka šis noteikums ir pretrunā BGB 307. panta 1. punkta pirmajam un otrajam teikumam un 308. panta 4. punktam un ka to nevar pamatot ar TKG 57. panta 1. punkta pirmo teikumu. Šajā ziņā BV it īpaši apgalvoja, ka no BGB 308. panta 4. punkta izriet, ka vispārējos darījumu noteikumos izmantots noteikums par vienpusējām izmaiņām ir spēkā tikai tad, ja otrai pusei nav pamatota iemesla nepiekrist ierosinātajam izmaiņām vai atkāpei, ņemot vērā noteikuma izmantotāja intereses. |
|
14 |
Vodafone iebilda, ka apstrīdētais noteikums atbilst TKG 57. panta 1. punkta pirmā teikuma formulējumam, atbilstoši kuram pakalpojumu sniedzējiem tiek atzīta iespēja vispārējos darījumu noteikumos paturēt tiesības vienpusēji veikt izmaiņas. Tā uzskata, ka šajā tiesību normā esot ietverts izsmeļošs regulējums. Tādējādi, tā kā apstrīdētajā noteikumā ir tikai pārņemts šī regulējuma formulējums, tā spēkā esība nevar tikt pārbaudīta, ņemot vērā īpašās tiesību normas par vispārējiem darījumu noteikumiem. Katrā ziņā Vodafone apgalvoja, ka minētais noteikums nepamatoti nerada nelabvēlīgu situāciju klientam, ņemot vērā, pirmkārt, prasību ņemt vērā taisnīguma apsvērumus un, otrkārt, ka klients kā kompensāciju saņem īpašas izbeigšanas tiesības. Visbeidzot, TKG 57. panta 1. punkta pirmais teikums, ciktāl šajā tiesību normā prasīts, lai tiesības veikt izmaiņas tiktu iekļautas vispārējos darījumu noteikumos, esot pretrunā Direktīvas 2018/1972 101. panta 1. punktā paredzētajai pilnīgas saskaņošanas prasībai. Līdz ar to tas bija jāinterpretē atbilstoši šai direktīvai tādējādi, ka ar to tiek piešķirtas tiesības vienpusēji veikt izmaiņas, uz kurām neattiecas no BGB 308. panta 4. punkta izrietoši ierobežojumi. |
|
15 |
Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa) prasību noraidīja, norādīdama, ka apstrīdētā noteikuma mērķis nav ne atkāpties no tiesību normām, ne papildināt tās, līdz ar to tā satura pārbaude saskaņā ar BGB 307. panta 3. punktu ir izslēgta. Šī tiesa uzskata, ka, pat pieļaujot šādas pārbaudes iespēju, apstrīdētais noteikums esot pieļaujams, jo ar to galalietotājiem tiek piešķirtas īpašas bezmaksas izbeigšanas tiesības, kuras izmantojot, šie lietotāji var izbeigt līgumu, pirms paziņotās izmaiņas ir stājušās spēkā. Turklāt tā uzskatīja, ka TKG 57. panta 1. punkta pirmajā teikumā ir noteikts, ka tiesības vienpusēji veikt izmaiņas var tikt paredzētas vispārējos darījumu noteikumos un ka šajā tiesību normā kā šo tiesību kompensācija ir reglamentēti līgumslēdzēju pušu līguma izbeigšanas nosacījumi. |
|
16 |
BV par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā, Vācija), kas ir iesniedzējtiesa, apgalvojot, ka Direktīvas 2018/1972 105. panta 4. punkta pirmā daļa un TKG 57. panta 1. punkta pirmais teikums pārdevējam vai piegādātājam nepiešķir tiesības vienpusēji veikt izmaiņas, bet tikai reglamentē šo tiesību izmantošanas tiesiskās sekas. Vodafone lūdza apelācijas sūdzību noraidīt. |
|
17 |
Iesniedzējtiesai ir šaubas par Direktīvas 2018/1972 105. panta 4. punkta pirmās daļas interpretāciju. Tā uzskata, ka šo tiesību normu varētu interpretēt vairākos veidos. Šajā kontekstā tā uzsver, ka Vācijā tā bieži tiek interpretēta kā tāda, kas pakalpojumu sniedzējam piešķir likumiskas tiesības vienpusēji veikt izmaiņas. Tomēr iespējama esot arī pretēja interpretācija, atbilstoši kurai minētā tiesību norma reglamentē tikai tiesiskās sekas, kādas ir pakalpojuma sniedzēja tiesībām vienpusēji veikt izmaiņas, kuru juridiskais pamats reglamentēts citos noteikumos. |
|
18 |
Šādos apstākļos Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu: “Vai Direktīvas 2018/1972 105. panta 4. punkta pirmā daļa jāinterpretē tādējādi, ka tādu publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu, kas nav numurneatkarīgi starppersonu sakaru pakalpojumi, sniedzējiem tiek piešķirtas tiesības saskaņā ar likumu vienpusēji mainīt līguma noteikumus un galalietotāji šajā ziņā pretī saņem īpašās tiesības izbeigt līgumu vai arī ka šī tiesību norma paredz tādas jau iepriekš citu iemeslu dēļ pastāvošas pakalpojumu sniedzēju tiesības vienpusēji mainīt līguma noteikumus, kuras nosaka vienīgi no tām izrietošās galalietotāja īpašās tiesības izbeigt līgumu?” |
Par prejudiciālo jautājumu
|
19 |
Ar vienīgo uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2018/1972 105. panta 4. punkta pirmā daļa jāinterpretē tādējādi, ka ar to elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir piešķirtas tiesības vienpusēji veikt izmaiņas līguma nosacījumos vai arī tajā ir paredzēta šādu tiesību esība un tiek reglamentētas tikai galalietotājiem atzītās līguma izbeigšanas tiesības, ja pakalpojumu sniedzējs ir izmantojis šādas tiesības vienpusēji veikt izmaiņas. |
|
20 |
Pastāvīgās judikatūras atziņa ir tāda, ka, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedumi, 1983. gada 17. novembris, Merck, 292/82, EU:C:1983:335, 12. punkts, un 2026. gada 12. marts, Magyar Telekom, C‑514/24, EU:C:2026:184, 30. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). |
|
21 |
Pirmām kārtām, Direktīvas 2018/1972 105. panta 4. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka galalietotājiem ir tiesības izbeigt līgumu bez jebkādām papildu izmaksām, ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs ir paziņojis par ierosinātām līguma nosacījumu izmaiņām. Šajā tiesību normā ir precizēts, ka šīs tiesības tiem tomēr netiek atzītas, ja ierosinātās izmaiņas nāk par labu tikai galalietotājiem, ka tām ir vienīgi administratīvs raksturs un nav negatīvas ietekmes uz šiem galalietotājiem vai ka tās ir tieši noteiktas Savienības vai valsts tiesību aktos. |
|
22 |
Šīs direktīvas 275. apsvērumā tādā pašā nozīmē ir noteikts, ka galalietotājam vajadzētu būt tiesībām līgumu izbeigt, ja pakalpojumu sniedzējs veic jebkādas izmaiņas līguma nosacījumos bez jebkādām izmaksām saskaņā ar izņēmumiem, kas sīki izklāstīti iepriekšējā punktā. |
|
23 |
Līdz ar to no minētās direktīvas 105. panta 4. punkta pirmās daļas formulējuma, skatot to kopā ar 275. apsvērumu, izriet, ka šajā tiesību normā ir reglamentētas sekas, kādas galalietotājam rada elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēja ierosinātās līguma nosacījumu izmaiņas. Tajā ir paredzēts gadījums, kad šādas izmaiņas dod tiesības izbeigt līgumu bez jebkādam izmaksām, kā arī izņēmumi no šīm tiesībām. Tomēr tajā nav noteikts ne vienpusējo izmaiņu juridiskais pamats, ne arī noteikti nosacījumi, kuri pakalpojuma sniedzējam jāizpilda, lai varētu vienpusēji veikt izmaiņas līgumā. Tādējādi minētā tiesību norma paredz šādu tiesību esību, tās nepiešķirot. |
|
24 |
Otrām kārtām, šo interpretāciju apstiprina konteksts, kādā iekļaujas Direktīvas 2018/1972 105. panta 4. punkta pirmā daļa. |
|
25 |
Proti, šīs direktīvas 105. pantā “Līguma termiņš un izbeigšana”, kas ietilpst minētās direktīvas III sadaļā “Galalietotāju tiesības”, ir paredzēts vispārējs noteikums, kura mērķis galvenokārt ir noteikt dažādus gadījumus un nosacījumus, kādos galalietotājiem ir tiesības izbeigt līgumus. Tomēr jāuzsver, ka tā nereglamentē pakalpojumu sniedzēju tiesības un vēl jo mazāk to, ka tiem ir piešķirtas tiesības vienpusēji veikt izmaiņas. |
|
26 |
Jānorāda arī, ka Direktīvas 2018/1972 101. pantā ir paredzēts, ka šīs direktīvas 105. pants ir pakļauts pilnīgai saskaņošanai tikai, ciktāl tā mērķis ir galalietotāju, nevis pakalpojumu sniedzēju aizsardzība. Tāpat direktīvas 257. apsvērumā ir precizēts, ka šai pilnīgai saskaņošanai būtu jāattiecas tikai uz jautājumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas noteikumi par galalietotāju tiesībām. |
|
27 |
Turklāt, kā izriet no Direktīvas 2018/1972 258. apsvēruma, esošie Savienības patērētāju aizsardzības tiesību akti par līgumiem, it īpaši Padomes Direktīvas 93/13 un 2011/83, attiecas uz patērētāju darījumiem saistībā ar elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem. |
|
28 |
Šajā ziņā Direktīvas 93/13 pielikuma 1. punkta j) apakšpunktā to noteikumu vidū, kurus saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 1. un 3. punktu var atzīt par negodīgiem, ir minēti noteikumi, kuru mērķis vai sekas ir ļaut pārdevējam vai piegādātājiem vienpusēji grozīt līguma noteikumus bez līgumā noteikta pamatota iemesla. Tomēr šā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā ir precizēts, ka minētais 1. punkta j) apakšpunkts neskar noteikumus, ar kuriem pārdevējs vai piegādātājs atstāj sev tiesības vienpusēji izmainīt beztermiņa līguma nosacījumus, ar noteikumu, ka tas laikus informē patērētāju un ka patērētājam ir iespēja brīvi lauzt līgumu. |
|
29 |
No tā izriet, ka uz nosacījumiem, ar kādiem pakalpojuma sniedzējs var paturēt pilnvaras vienpusēji veikt izmaiņas, attiecas Direktīva 93/13, nevis Direktīva 2018/1972. Turklāt Direktīvas 93/13 8. pants ļauj dalībvalstīm pieņemt vai saglabāt visstingrākos [LESD] atbilstīgus noteikumus, lai nodrošinātu visaugstāko patērētāju aizsardzības līmeni. |
|
30 |
Līdz ar to konteksta analīze apstiprina Direktīvas 2018/1972 105. panta 4. punkta pirmās daļas gramatisko interpretāciju, atbilstoši kurai šī tiesību norma nepiešķir pakalpojumu sniedzējiem tiesības vienpusēji veikt izmaiņas līgumos, taču paredz šādu tiesību esību saskaņā ar citiem piemērojamiem noteikumiem. Tādējādi šo tiesību veikt izmaiņas izmantošana joprojām ir pakļauta nosacījumiem un prasībām, kas izriet no Savienības vai valstu patērētāju aizsardzības tiesību aktiem. |
|
31 |
Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru, lai gan noteikums par vienpusējām izmaiņām var atbilst pakalpojuma sniedzēja leģitīmām interesēm, tam tomēr jāatbilst labticības, līdzsvara un pārskatāmības prasībām, kas tostarp izriet no Direktīvas 93/13 (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 21. marts, RWE Vertrieb, C‑92/11, EU:C:2013:180, 46. un 47. punkts). |
|
32 |
Direktīvas 2018/1972 276. apsvērums apstiprina šo interpretāciju, nosakot, ka noteikumi par līguma izbeigšanu neskar citus Savienības vai valstu tiesību aktu noteikumus par iemesliem, kas var būt pamats, lai izbeigtu līgumus, vai nosacījumiem, ar kādiem pakalpojumu sniedzējs vai galalietotājs var mainīt to noteikumus. |
|
33 |
Visbeidzot, trešām kārtām, šī sprieduma 30. punktā izmantotā interpretācija atbilst Direktīvas 2018/1972 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajam mērķim aizsargāt galalietotājus. Īpašā aizsardzība, ko tā piešķir galalietotājiem līgumu izbeigšanas jomā, tādējādi papildina garantijas, kas izriet no citām Savienības un valsts tiesību normām, kuras ir piemērojamas izmaiņām līgumā. Šajā ziņā jānorāda, ka, tā kā galalietotājs ir vājākā puse līgumattiecībās ar pārdevēju vai piegādātāju, tam būtu jāsaņem lielāka aizsardzība. Šādas aizsardzības efektivitāti var nodrošināt tikai ar dažādos tiesiskos regulējumos paredzētu pasākumu kopumu. Šo konstatējumu apstiprina arī šīs direktīvas 276. apsvērums, kurā ir noteikts, ka noteikumiem par līguma izbeigšanu nebūtu jāskar citi Savienības vai valstu tiesību aktu noteikumi. |
|
34 |
Interpretācija, atbilstoši kurai Direktīvas 2018/1972 105. panta 4. punkta pirmā daļa pati par sevi pakalpojumu sniedzējiem piešķirtu tiesības vienpusēji veikt izmaiņas, varētu izslēgt šo tiesību izmantošanu no nosacījumiem, kas paredzēti Savienības tiesību vai valsts tiesību vispārīgajos patērētāju tiesību aizsardzības noteikumos. Tā būtu pretrunā gan šīs direktīvas mērķim, gan tās 276. apsvērumam, un tālab to nevar atbalstīt. |
|
35 |
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 2018/1972 105. panta 4. punkta pirmā daļa jāinterpretē tādējādi, ka ar to tādu publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu, kas nav numurneatkarīgi starppersonu sakaru pakalpojumi, sniedzējiem netiek piešķirtas tiesības vienpusēji veikt izmaiņas līguma nosacījumos, taču tajā ir paredzēta šādu tiesību esība atbilstoši citiem piemērojamiem noteikumiem un tiek reglamentētas tikai galalietotājiem piešķirtās līguma izbeigšanas tiesības, ja pakalpojumu sniedzējs izmanto tiesības vienpusēji veikt izmaiņas, neskarot nosacījumus un prasības, kas šajā ziņā ir paredzētas Savienības vai valstu patērētāju aizsardzības tiesību aktos. |
Par tiesāšanās izdevumiem
|
36 |
Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi. |
|
Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež: |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 105. panta 4. punkta pirmā daļa |
|
jāinterpretē tādējādi, ka |
|
ar to tādu publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu, kas nav numurneatkarīgi starppersonu sakaru pakalpojumi, sniedzējiem netiek piešķirtas tiesības vienpusēji veikt izmaiņas līguma nosacījumos, taču tajā ir paredzēta šādu tiesību esība atbilstoši citiem piemērojamiem noteikumiem un tiek reglamentētas tikai galalietotājiem piešķirtās līguma izbeigšanas tiesības, ja pakalpojumu sniedzējs izmanto tiesības vienpusēji veikt izmaiņas, neskarot nosacījumus un prasības, kas šajā ziņā ir paredzētas Savienības vai valstu patērētāju aizsardzības tiesību aktos. |
|
[Paraksti] |
( *1 ) Tiesvedības valoda – vācu.