(1)

Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1075 (1) attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi un ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1076 (2) attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu, un attiecībā uz Savienību tā stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. Pašlaik ir 39 konvencijas Puses, tostarp Savienība un 22 dalībvalstis.

(2)

Eiropas Padomes Ministru komiteja (“Ministru komiteja”) ir Eiropas Padomes lēmējstruktūra. Katram no 46 Eiropas Padomes locekļiem ir viens pārstāvis Ministru komitejā un katram pārstāvim ir viena balss. Visas dalībvalstis ir Eiropas Padomes locekles un tādējādi ir pārstāvētas Ministru komitejā.

(3)

Ievērojot konvencijas 76. panta 1. punktu, Ministru komiteja, apspriedusies ar konvencijas Pusēm un saņēmusi to vienprātīgu piekrišanu, var uzaicināt valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, pievienoties konvencijai. Šādam lēmumam ir vajadzīgs Ministru komitejas divu trešdaļu balsu vairākums un konvencijas Pušu pārstāvju, kuri ir tiesīgi piedalīties Ministru komitejā, vienprātīgs balsojums.

(4)

Ministru komiteja 2020. gada 22. aprīlī nolēma uzaicināt Kazahstānu pievienoties konvencijai. Ievērojot minēto lēmumu, uzaicinājums ir spēkā piecus gadus no tā pieņemšanas, tas ir, līdz 2025. gada 23. aprīlim.

(5)

Kazahstāna 2025. gada 3. aprīļa vēstulē lūdza pagarināt termiņu attiecībā uz Kazahstānas pievienošanos konvencijai par diviem gadiem, tas ir, līdz 2027. gada 23. aprīlim, lai varētu pabeigt savas iekšējās procedūras.

(6)

Sagaidāms, ka Ministru komiteja 2025. gada septembra sanāksmē pieņems lēmumu, ar ko Kazahstānai piešķirs pievienošanās konvencijai termiņa pagarinājumu par diviem gadiem.

(7)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru komitejā attiecībā uz Kazahstānas pievienošanās konvencijai termiņa pagarināšanu, jo šāda pagarināšana varētu radīt juridiskas sekas Savienībai. Ar termiņa pagarinājumu tiktu atjaunots vairs spēkā neesošais uzaicinājums Kazahstānai pievienoties konvencijai, kā rezultātā konvencijas ietvaros varētu tikt izveidotas līgumattiecības starp Savienību un Kazahstānu. Termiņa pagarinājums varētu arī ietekmēt veidu, kādā tiek pieņemti lēmumi konvencijas Pušu komitejā.

(8)

Kazahstānas pievienošanās konvencijai būtu Savienībai izdevīga, jo paplašinātu konvencijas vērienīgos standartus, attiecinot tos arī uz šo valsti. Tādēļ Savienības nostājai vajadzētu būt piešķirt Kazahstānai termiņa pagarinājumu par diviem gadiem, lai Kazahstāna varētu pabeigt tās iekšējās procedūras.

(9)

Tā kā Savienība nav Eiropas Padomes locekle, bet visas dalībvalstis ir tās locekles, Savienības nostāja ir jāpauž dalībvalstīm, rīkojoties kopīgi,