<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-04-202604T129202402290-00-TRA-DOC-LV-ARRET-T-0229-24-202602935-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="27/04/2026" name="CustomProvisoryEditionDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="1" name="EP_Mention"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="22-06-26 12:33:42" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="Publication intégrale au Rec ou RecFP, mention Rec" name="Mention"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="tebdGfjVoHmvmLNVUb6Ww+PNQxmoFgRMCFsY5vqs8TRZ8XHjXIO+9Mz6SnrKDnqLVX0zGUDy7oovfu6dLrMbshc0w95MkC5oSWCgf9bbPWcKhznpRjytQBE5ofJjdrlcdVAYY8N7GHLqVdbH7BD/MStBDPCK/V7mev6mDDz35y0=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GendocTemplateSubType"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="b20a2418-df32-4768-9b14-8c700a9f728b" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0229" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_T" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 27-04-26 14:42:02" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-05-08T13:38:37Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="Normal" name="Version"/>
    <meta content="T" name="Juridiction"/>
    <meta content="88407975aead4a35b1d88e11920f3aef" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0229" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RF" name="NatureAff"/>
    <meta content="RF" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="T" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 29.04.2026. – Lieta T‑229/24</div>
      <div id="rId21" style="default">Sánchez/Komisija</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 29. aprīlī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Paziņojums par konkursu – Atklāts konkurss EPSO/AD/391/21 – Lēmums neiekļaut prasītāju rezerves sarakstā – Vienlīdzīga attieksme – Punktu standartizācija – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Labas pārvaldības princips – Administratīvā procesa ilgums – Saprātīgs termiņš
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā T‑229/24
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      Isabel Sánchez, ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), ko pārstāv A. Champetier un S. Rodrigues, avocats,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-6" title="page-1">
      prasītāja,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      Eiropas Komisiju, ko pārstāv J.‑F. Brakeland, K. Talabér‑Ritz un S. Chantre, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-9" title="page-1">
      atbildētāja,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-10" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. L. Kalēda [S. L. Kalėda] (referents), tiesneši T. Perišina [T. Perišin] un S. Vershūrs [S. Verschuur],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      sekretāre: A. Odrā-Idelo [A. Audras‑Hidelot], administratore,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      pēc 2025. gada 10. decembra tiesas sēdes
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-16" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītāja Isabel Sánchez būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/391/21 atlases komisijas 2023. gada 15. maija lēmumu, ar kuru tā pēc pārskatīšanas nolēma neiekļaut viņu rezerves sarakstā, un, otrkārt, atlīdzināt viņai nodarīto kaitējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture un fakti pēc prasības celšanas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par faktiem, kuru dēļ tika pieņemts sākotnējais lēmums par neiekļaušanu sarakstā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 10. maijā prasītāja pieteica savu kandidatūru atklātajā konkursā, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem, EPSO/AD/391/21 administratoru (AD 7) pieņemšanai darbā. Attiecīgā konkursa mērķis bija izveidot rezerves sarakstus, no kuriem Eiropas Savienības iestādes, galvenokārt Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts (ĢD) un Migrācijas un iekšlietu ĢD, varētu pieņemt darbā ierēdņus. Eiropas Personāla atlases birojs (turpmāk tekstā – “EPSO”) publicēja paziņojumu par konkursu 2021. gada 8. aprīļa Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2021, C 120 A, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojums par konkursu”). Grozījums paziņojuma par konkursu 5. iedaļā “Vērtēšanas centrs” tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2022. gada 8. martā (OV 2022, C 111 A, 11. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Paziņojumā par konkursu bija paredzēta procedūra trīs posmos. Pirmajā posmā visu kandidātu lietas bija jāpārbauda, lai pārliecinātos par pielaišanas nosacījumu ievērošanu, pamatojoties uz tiešsaistes pieteikuma veidlapā sniegto informāciju, un kandidātiem bija jānokārto testi “Jautājumi ar vairākiem atbilžu variantiem”. Otrais posms attiecās uz atlasi, pamatojoties uz kvalifikāciju (tā sauktais “talantu vērtētāja” [“Talent Screener”] posms), pamatojoties uz pieteikuma veidlapā norādītajām kvalifikācijām. Trešajā posmā kandidāti, kuri iepriekšējā posmā bija ieguvuši vislabākos rezultātus, tika aicināti kārtot vērtēšanas centra pārbaudījumus. Saskaņā ar grozīto paziņojumu par konkursu šo posmu veidoja četri pārbaudījumi, proti, intervija, kas vērsta uz vispārējām kompetencēm, intervija, kas vērsta uz kompetencēm situācijā, rakstveida pārbaudījums attiecīgajā jomā un intervija par konkrēto jomu. To kandidātu personvārdi, kuri šā trešā posma beigās ir ieguvuši visaugstāko kopējo novērtējumu, tiktu iekļauti konkursa rezerves sarakstos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 1. aprīlī atlases komisija informēja prasītāju, ka viņa ir saņēmusi pietiekamu punktu skaitu talantu vērtētāja pārbaudījumā, lai viņu uzaicinātu piedalīties vērtēšanas centra rīkotajos pārbaudījumos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2022. gada 19. decembra lēmumu prasītāja tika informēta, ka ar 122 punktiem, kas piešķirti pēc šiem pārbaudījumiem, viņa nav iekļauta rezerves sarakstā, jo viņa nebija starp kandidātiem, kuri bija ieguvuši visaugstāko punktu skaitu vērtēšanas centrā rīkotajos pārbaudījumos, proti, vismaz 123 punktus (turpmāk tekstā – “sākotnējais lēmums par neiekļaušanu sarakstā”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 20. decembrī prasītāja lūdza nekoriģētu sava rakstiskā pārbaudījuma kopiju, kas viņai tika nosūtīta 2023. gada 5. janvārī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 22. decembrī prasītāja iesniedza lūgumu pārskatīt novērtējumu viņas sniegumam rakstveida pārbaudījumā un intervijā konkrētā jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 15. maija lēmumu, kas pieņemts pēc pārskatīšanas, atlases komisija apstiprināja sākotnējo lēmumu par neiekļaušanu sarakstā sakarā ar vērtējumu, kas iegūts vērtēšanas centra pārbaudījumos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 30. maijā prasītāja nosūtīja EPSO virkni jautājumu saistībā ar pārskatīšanu. 2023. gada 31. maijā EPSO atbildēja, ka tas var tikai apstiprināt atlases komisijas atbildi uz pārskatīšanas lūgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 14. augustā prasītāja, pamatojoties uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 90. panta 2. punktu, iesniedza administratīvu sūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 24. janvāra lēmumu iecēlējinstitūcija noraidīja prasītājas iesniegto sūdzību (turpmāk tekstā – “lēmums par sūdzības noraidīšanu”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieteikumiem par piekļuvi prasītājas dokumentiem un personas datiem pēc sākotnējā lēmuma par neiekļaušanu sarakstā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 3. jūlijā prasītāja iesniedza piekļuves pieteikumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.), kas it īpaši attiecās uz interviju par konkrēto jomu, vērtējumu standartizāciju (turpmāk tekstā – “standartizācija”) un EPSO un konkursa atlases komisijas sanāksmēm (turpmāk tekstā – “sākotnējais pieteikums par piekļuvi dokumentiem”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tajā pašā dienā prasītāja iesniedza pieteikumu par piekļuvi EPSO vai atlases komisijas apstrādātajiem personas datiem saistībā ar interviju par konkrēto jomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 17. augustā EPSO informēja prasītāju, ka no septiņiem dokumentiem, kas identificēti kā tādi, uz kuriem attiecas viņas sākotnējā pieteikuma par piekļuvi dokumentiem priekšmets, viņai ir piešķirta pilnīga piekļuve trim dokumentiem, tostarp dokumentam “Trešā vērtējuma noteikumi – Vērtētāja ietekme – Standartizācija”, un daļēja piekļuve ceturtajam dokumentam. Piekļuve pārējiem trim dokumentiem viņai tika atteikta saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 par iestādes lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību 4. panta 3. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 31. augusta vēstuli prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 7. panta 2. punktu, iesniedza atkārtotu pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, kurus EPSO bija identificējis savā sākotnējā pieteikumā par piekļuvi dokumentiem, lai tas pārskatītu savu nostāju (turpmāk tekstā – “atkārtotais pieteikums par piekļuvi dokumentiem”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 16. oktobrī EPSO atbildēja uz 2023. gada 3. jūlija pieteikumu par piekļuvi personas datiem un norādīja, ka šie dati vai nu jau ir paziņoti prasītājai, vai arī tos aizsargā atlases komisijas sēžu aizklātība saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 14. februārī prasītāja iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam par EPSO saistībā ar atklātā konkursa, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem EPSO/AD/391/21, procedūru, it īpaši attiecībā uz interviju konkrētā jomā un novērtējuma metodoloģiju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 18. marta vēstuli Komisija atbildēja uz atkārtoto pieteikumu par piekļuvi dokumentiem un norādīja, ka viens no EPSO identificētajiem dokumentiem neietilpst pieprasījuma priekšmetā, bet piešķīra pilnīgu piekļuvi papildu dokumentam par standartizāciju ar nosaukumu “Norādījumi standartizācijas jomā”. Tā apstiprināja sākotnējo lēmumu attiecībā uz pārējiem dokumentiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 29. novembrī Ombuds izbeidza izmeklēšanu par prasītājas iesniegto sūdzību, būtībā uzskatot, ka dokumenti, kas viņai netika izpausti, attiecās uz atlases komisijas darbu un apspriedēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku prasījumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt sākotnējo lēmumu par neiekļaušanu sarakstā;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ja nepieciešams, atcelt lēmumu par sūdzības noraidīšanu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Komisijai atlīdzināt mantisko kaitējumu, kas atbilst 50 % no negūtās peļņas, kura radusies zaudētās iespējas iegūt ierēdņa amatu dēļ;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Komisijai atlīdzināt tai nodarīto morālo kaitējumu, kas novērtēts 5000 EUR apmērā;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija lūdz Vispārējo tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">prasību noraidīt;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest prasītajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskais pamatojums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prasības priekšmetu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo prasījumu prasītāja lūdz atcelt sākotnējo lēmumu par neiekļaušanu sarakstā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka, ja konkursa kandidāts saskaņā ar paziņojumā par konkursu paredzētu noteikumu lūdz pārskatīt atlases komisijas pieņemto lēmumu, tās pieņemtais lēmums pēc kandidāta situācijas pārskatīšanas aizstāj komisijas sākotnējo lēmumu un tātad ir nelabvēlīgs akts (skat. spriedumu, 2018. gada 5. septembris, Villeneuve/Komisija, T‑671/16, EU:T:2018:519, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to atlases komisijas 2023. gada 15. maija lēmums, ar kuru tika noraidīts prasītājas pārskatīšanas lūgums, aizstāja sākotnējo lēmumu par neiekļaušanu sarakstā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro prasījumu prasītāja, ciktāl nepieciešams, lūdz atcelt lēmumu par sūdzības noraidīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, kas piemērojama Savienības civildienesta jomā, prasības, pat ja tā formāli ir vērsta pret sūdzības noraidīšanu, sekas ir tādas, ka tiesā tiek iesniegts nelabvēlīgais akts, par kuru ir iesniegta sūdzība, izņemot gadījumu, kad sūdzības noraidīšanas apjoms atšķiras no tā akta tvēruma, par kuru šī sūdzība ir iesniegta (skat. spriedumu, 2021. gada 9. jūnijs, Calhau Correia de Paiva/Komisija, T‑202/17, EU:T:2021:323, 34. punkts (nav publicēts) un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt apstāklis, ka iestādei, kura ir pilnvarota lemt par prasītāja sūdzību, atbildot uz sūdzību, bija jāpapildina vai jāgroza pārskatīšanas lēmuma pamatojums, nevar attaisnot to, ka šīs sūdzības noraidījums tiek uzskatīts par prasītājam nelabvēlīgu autonomu aktu, jo minētā noraidījuma pamatojums ir jāiekļauj apstrīdētajā lēmumā, par kuru ir iesniegta šī sūdzība (skat. spriedumu, 2021. gada 9. jūnijs, Calhau Correia de Paiva/Komisija, T‑202/17, EU:T:2021:323, 35. punkts (nav publicēts) un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā lēmums par sūdzības noraidīšanu tikai apstiprina pārskatīšanas lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to jāuzskata, ka atcelšanas prasījumi ir vērsti tikai pret atlases komisijas 2023. gada 15. maija lēmumu, ar kuru noraidīts prasītājas pārskatīšanas lūgums (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par atcelšanas prasījumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza piecus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz novērtējuma procedūras nepublicēšanu paziņojumā par konkursu, otrais – uz atlases komisijas un EPSO attiecīgo pienākumu nošķiršanas neievērošanu, trešais – uz to, ka atlases komisija nav izveidojusi rezerves sarakstu ar visiem kandidātiem, kuri atbilst paziņojumā par konkursu paredzētajiem nosacījumiem, ceturtais – uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, labas pārvaldības principa un tiesību uz aizstāvību pārkāpumu un piektais – uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu intervijas konkrētā jomā norises laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka, lai gan lietas dalībnieki nosaka strīda priekšmetu, ko Savienības tiesa nevar grozīt, šai tiesai drīzāk ir jāinterpretē pamati pēc to būtības, nevis pēc to kvalifikācijas un līdz ar to ir jākvalificē prasības pieteikuma pamati un argumenti (skat. spriedumu, 2023. gada 18. oktobris, BZ/ECB, T‑162/21, nav publicēts, EU:T:2023:647, 98. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos pareizas tiesvedības interesēs Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītāja būtībā izvirza septiņus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz standartizācijas metodes nepublicēšanu paziņojumā par konkursu vai tās iepriekšēju nenoteikšanu un iepriekšēju nepaziņošanu, otrais – uz EPSO iesaistīšanās standartizācijas veikšanā prettiesiskumu, trešais – uz Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. panta pārkāpumu, ceturtais – uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, piektais – uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, sestais – uz labas pārvaldības principa pārkāpumu un septītais – uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu intervijas konkrētajā jomā norises laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo pamatu – standartizācijas metodes nepublicēšanu paziņojumā par konkursu vai tās iepriekšēju nenoteikšanu un nepaziņošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā prasītāja būtībā uzskata, ka standartizācijai kā novērtēšanas metodei bija jābūt publicētai paziņojumā par konkursu vai vismaz konkursa atlases komisijai tā bija jānosaka un jāpaziņo pirms pārbaudījumu sākuma. Šāda publicēšana atbilstot Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktajai prasībai. Noteikumi, kas reglamentē standartizāciju, tika izstrādāti tikai aptuveni četrus mēnešus pēc apspriedēm par prasītājas rezultātiem vērtēšanas centra pārbaudījumos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, atbildot uz Vispārējās tiesas procesa organizatorisko pasākumu – lietas dalībniekiem iesniegto lūgumu iesniegt savus apsvērumus par iespējamām sekām, kādas tiem izriet no 2025. gada 17. decembra sprieduma CB/Komisija (T‑37/24, nav publicēts, EU:T:2025:1119), prasītāja tostarp norādīja, ka no minētā sprieduma 58. punkta tā secinājusi, ka vērtēšanas kritēriju iepriekšēja nenoteikšana liedza pārbaudīt, vai kandidāti ir tikuši novērtēti, pamatojoties uz iepriekš zināmiem objektīviem un vienotiem kritērijiem, un ka no minētā sprieduma 71. punkta izriet, ka tas, ka nav iesniegts dokuments, kurš pierāda, ka atlases komisija ir pieņēmusi no statistiskajiem ieteikumiem izrietošo analīzi un standartizāciju, ir liedzis pārbaudīt, ka minētā standartizācija ir tikusi piemērota saskaņoti un objektīvi, un ka no minēta sprieduma 75. punkta bijis jāsecina, ka – tā kā nav pierādījumu, ka atlases komisija ir spriedusi pilnā sastāvā – procesuālo garantiju ievērošanu nevarēja pārbaudīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija uzskata, ka šis pamats, ar kuru prasītāja tieši apstrīd paziņojuma par konkursu atbilstību Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta e) apakšpunktam, ir iebilde par prettiesiskumu, kas būtu jāatzīst par nepieņemamu. Katrā ziņā Komisija apstrīd prasītājas argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāatgādina, ka Eiropas Savienības aģentūrām un iestādēm ir plaša rīcības brīvība, nosakot konkursa rīkošanas noteikumus, un ka šajos apstākļos Savienības tiesas veiktā pārbaude ir jāierobežo tikai, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un starp tiem veiktās izvēles objektivitāti (spriedums, 2021. gada 13. janvāris, ZR/EUIPO, T‑610/18, nav publicēts, EU:T:2021:5, 36. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat jāatgādina, ka konkursa atlases komisijas darbs parasti ietver vismaz divas atsevišķas stadijas, proti, pirmkārt, kandidatūru izskatīšanu, lai atlasītu konkursam pielaistos kandidātus, un, otrkārt, kandidātu spēju pārbaudi vakantajam amatam, lai sagatavotu rezerves sarakstu (spriedums, 2021. gada 22. septembris, JR/Komisija, T‑435/20, EU:T:2021:608, 52. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkursa atlases komisijas darba otrā stadija galvenokārt ir salīdzinoša, un tādējādi uz to attiecas aizklātība, kas raksturīga šīm sēdēm un paredzēta Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā, kā to interpretē Tiesa (šajā ziņā skat. spriedumu, 1996. gada 4. jūlijs, Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, EU:C:1996:276, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Standartizācijas, kas ietilpst atlases komisijas darba otrajā posmā, mērķis ir neitralizēt dažādu labotāju relatīvo subjektivitāti punktu piešķiršanā, no kuriem daži objektīvi ir stingrāki nekā citi. Tam var būt nozīme atkarībā no katras darbā pieņemšanas procedūras apstākļiem. Ar šo metodi tiek īstenots vienlīdzīgas attieksmes princips, jo, pirmkārt, tā tiek vienādi piemērota visiem kandidātiem, kurus neatkarīgi vērtējuši vismaz divi atsevišķi labotāji. Otrkārt, tā ļauj veikt kandidātu salīdzinošu pārbaudi, pamatojoties uz salīdzināmiem datiem, šajā gadījumā – standartizētiem punktiem visu konkursa kandidātu līmenī, lai nodrošinātu vērtējuma viendabīgumu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 2. marts, Loescher/Padome, F‑84/15, EU:F:2016:29, 67. un 68. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos apsvērumus, jāizvērtē prasītājas argumentācija, saskaņā ar kuru standartizācija bija jāpublicē paziņojumā par konkursu vai vismaz jānosaka un jāpaziņo pirms pārbaudījumu sākuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir prasīts, lai paziņojumā par konkursu būtu paredzēta standartizācijas izmantošana, no šīs tiesību normas izriet, ka konkursa, kas balstīts uz pārbaudījumiem, gadījumā paziņojumā par konkursu ir jānorāda pārbaudījumu raksturs un to attiecīgais vērtējums. Proti, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru paziņojuma par konkursu teksts atlases komisijai ir gan tiesiskuma, gan vērtējuma pamats. Turklāt paziņojuma par konkursu galvenais uzdevums ir pēc iespējas precīzāk informēt ieinteresētās personas par to, kādi nosacījumi ir jāizpilda, lai ieņemtu attiecīgo amatu, lai tās varētu izvērtēt, vai tām ir jāiesniedz pieteikums (skat. spriedumu, 2016. gada 15. septembris, Itālija/Komisija, T‑353/14 un T‑17/15, EU:T:2016:495, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi jākonstatē, ka Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā nav paredzēta ne publicēšana, ne paziņošana pirms pārbaudījumiem par iespējamu standartizācijas izmantošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no judikatūras izriet, ka standartizācija ir metode, kuras mērķis ir neitralizēt dažādu labotāju relatīvo subjektivitāti, piešķirot vērtējumus, no kuriem daži objektīvi ir stingrāki nekā citi, un tādējādi nodrošināt vērtējuma viendabīgumu (skat. šī sprieduma 39. punktu), ko prasītāja turklāt neapstrīd. Pretēji tam, ko būtībā apgalvo prasītāja, šādas metodes piemērošana neietilpst jēdzienā “pārbaudījumu vērtēšana”, kas attiecas uz punktu piešķiršanu dažādiem vērtējamiem pārbaudījumiem vai kompetencēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka standartizācijas izmantošana nav obligāti jānorāda paziņojumā par konkursu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentāciju par to, ka standartizācijas iepriekšēja nenoteikšana un tās nepaziņošana kandidātiem ir pretrunā prasībai nodrošināt kandidātu novērtēšanu, pamatojoties uz objektīviem un iepriekš zināmiem kritērijiem, ir jānorāda sekojošais.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar judikatūru pienākums pieņemt darbā visspējīgākos, visefektīvākos un visgodīgākos ierēdņus, kāds tas noteikts iestādēm ar Civildienesta noteikumu 27. pantu, nozīmē, ka iecēlējinstitūcijai un konkursa atlases komisijām katrai savas kompetences īstenošanas ietvaros ir jāraugās, lai konkursi noritētu, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem, vērtēšanas saskaņotības un vērtēšanas objektivitātes principus (skat. spriedumu, 2021. gada 13. janvāris, ZR/EUIPO, T‑610/18, nav publicēts, EU:T:2021:5, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi ir nospriests, ka plašā novērtējuma brīvība, kas konkursa atlases komisijai ir piešķirta, lai noteiktu pārbaudījumu, kuri kandidātiem ir jāizpilda, kārtību un detalizētu saturu, ir jākompensē, rūpīgi ievērojot noteikumus, kas reglamentē šo pārbaudījumu organizēšanu. Līdz ar to atlases komisijai ir jāraugās, lai tiktu stingri ievērots vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem princips pārbaudījumu norises laikā un lai starp ieinteresētajām personām izdarītā izvēle būtu objektīva (skat. spriedumu, 2022. gada 6. jūlijs, VI/Komisija, T‑20/21, nav publicēts, EU:T:2022:427, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai nodrošinātu vienlīdzību starp kandidātiem, vērtēšanas saskaņotību un objektivitāti, atlases komisijai ir jāgarantē novērtēšanas kritēriju saskaņota piemērošana visiem kandidātiem (skat. spriedumu, 2022. gada 14. decembris, SY/Komisija, T‑312/21, EU:T:2022:814, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kas atlases komisijai ir attiecībā uz savu darbu veikšanu, ja paziņojumā par konkursu nav paredzēti novērtēšanas kritēriji, tā var noteikt šādus kritērijus vai, ja paziņojumā par konkursu ir paredzēts to attiecīgais svērums, noteikt to (skat. spriedumu, 2021. gada 22. septembris, JR/Komisija, T‑435/20, EU:T:2021:608, 80. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, jānorāda, ka prasītāja neapstrīd, ka standartizācijas izmantošanas mērķis ir īstenot vienlīdzīgas attieksmes principu atlases komisijas sēžu otrajā posmā, kas ir par vakantā amata kandidātu piemērotības pārbaudi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka lēmumu veikt standartizāciju var pieņemt tikai pēc pārbaudījumiem, ja atlases komisijas locekļiem ir zināmi labotāju piešķirtie vērtējumi un ja tiek konstatēts, ka pastāv pārāk lielas atšķirības starp dažādu labotāju vērtējumiem. Tādējādi, kā prasītāja atzina tiesas sēdē, uzreiz nav iespējams zināt, vai būs jāizmanto standartizācija, līdz ar to atlases komisija nevar pieņemt lēmumu izmantot standartizāciju pirms pārbaudījumu labošanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kāda ir atlases komisijai savu darbu veikšanā, kas minēta šī sprieduma 49. punktā, pat ja paziņojumā par konkursu nav minēta iespējama standartizācija, atlases komisija var to izmantot un noteikt tās noteikumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka prasītāja nepamato savu argumentu, saskaņā ar kuru standartizācijas iepriekšēja nenoteikšana un iepriekšēja nepaziņošana apdraud vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, atšķirībā no pārbaudījumu “rakstura” un “kvalifikācijas”, kas attiecas uz pašām pārbaudēm un tātad objektīviem datiem, kuri ir jānorāda paziņojumā par konkursu (skat. šī sprieduma 41. punktu), standartizācijas mērķis ir neitralizēt subjektivitāti atlases komisijas salīdzinošajos vērtējumos, uz kuriem savukārt attiecas atlases komisijas sēžu aizklātība (skat. šī sprieduma 38. un 39. punktu). Turklāt, kā prasītāja atzina tiesas sēdē, ja par standartizācijas izmantošanu atlases komisija būtu darījusi zināmu pirms pārbaudījumiem, tas konkrēti nebūtu mainījis tās sagatavošanos konkursam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz prasītājas atsauci uz 2025. gada 17. decembra sprieduma CB/Komisija (T‑37/24, nav publicēts, EU:T:2025:1119) 58. punktu, kura interpretācija jāpapildina ar minētā sprieduma 59. punktu, šajos punktos ir norādīts, ka atlases komisijas sastāva stabilitātes un tās priekšsēdētāja turpinātības trūkuma kontekstā, tā kā nav novērtējuma skalas vai vismaz precīzu norāžu par novērtēšanas kritērijiem, nevarēja tikt nodrošināta šo kritēriju konsekventa piemērošana visiem kandidātiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā prasītāja nav nedz pierādījusi, nedz pat apgalvojusi šādu atlases komisijas sastāva stabilitātes un viņas priekšsēdētāja turpinātības trūkumu, kas varētu ietekmēt komisijas darbu. Tātad atsaucei uz 2025. gada 17. decembra sprieduma CB/Komisija (T‑37/24, nav publicēts, EU:T:2025:1119) 58. punktu katrā ziņā nav nozīmes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka standartizācijas nenoteikšana iepriekš un tās iepriekšēja nepaziņošana kandidātiem būtu pretrunā vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem, vērtēšanas saskaņotības un objektivitātes principiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, jānoraida prasītājas arguments, ka standartizāciju reglamentējošie noteikumi šajā lietā tika pieņemti tikai aptuveni četrus mēnešus pēc atlases komisijas apspriedēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pirmkārt, no lietas materiāliem izriet, ka atlases komisija ar 2022. gada 11. oktobra protokolu pieņēma ieteikumus attiecībā uz standartizāciju. Otrkārt, no Komisijas atbildes uz procesa organizatorisko pasākumu un tās paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka saskaņā ar konkursa dienā iedibināto praksi EPSO informācijas nolūkā sniedza atlases komisijai statistisko pārskatu par punktiem, kurus bija piešķīruši labotāji, paskaidrojot standartizācijas ietekmi uz šiem punktiem. Dokumentu ar nosaukumu “Trešā vērtējuma noteikumi – Vērtētāja ietekme – Standartizācija”, ko prasītājai 2023. gada 17. augustā izsniedza EPSO (skat. šī sprieduma 14. punktu), tā bija izstrādājusi 2023. gadā, lai apkopotu šo praksi. No šiem precizējumiem, kurus prasītāja nav apstrīdējusi, izriet, ka šajā dokumentā apkopotā informācija par standartizāciju bija ierasta prakse, kas ilgusi pirms paziņojuma par konkursu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā prasītājas atsaucei uz 2025. gada 17. decembra sprieduma CB/Komisija (T‑37/24, nav publicēts, EU:T:2025:1119) 71. punktu par to, ka Komisija nav iesniegusi dokumentu, kas varētu pierādīt ieteikumu pieņemšanu saistībā ar standartizācijas procedūru, nav nozīmes, jo jāatgādina, ka šajā lietā atlases komisija šādus ieteikumus ir pieņēmusi ar 2022. gada 11. oktobra protokolu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, savā atbildē uz procesa organizatorisko pasākumu prasītāja apgalvo, ka šajā lietā neviens dokuments nepierādot, ka visi atlases komisijas locekļi būtu piedalījušies standartizācijas procedūras rezultātu pieņemšanā, lai gan saskaņā ar 2025. gada 17. decembra sprieduma CB/Komisija (T‑37/24, nav publicēts, EU:T:2025:1119) 75. punktu Komisijai ir jāsniedz pierādījumi, ka atlases komisija ir sanākusi pilnā sastāvā, lai pieņemtu galīgos lēmumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 84. panta 1. punktu tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie saistīti ar tādiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem, kas kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā. Turklāt pamati, kas tikai papildina iepriekš pieteikumā par lietas ierosināšanu tieši vai netieši izvirzītu pamatu un kam ir cieša saikne ar to, ir jāatzīst par pieņemamiem (skat. spriedumu, 2020. gada 5. oktobris, HeidelbergCement un Schwenk Zement/Komisija, T‑380/17, EU:T:2020:471, 87. punkts (nav publicēts) un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmkārt, jāuzsver, ka 2025. gada 17. decembra sprieduma CB/Komisija (T‑37/24, nav publicēts, EU:T:2025:1119) 75. punkts ir pieņemts pēc minētā sprieduma 73. punktā minētās pastāvīgās judikatūras, saskaņā ar kuru, ņemot vērā rezerves saraksta izveides salīdzinošo raksturu, ir būtiski, lai atlases komisija sanāktu pilnā sastāvā galīgās apspriedes sanāksmē. Šī judikatūra turklāt ir atgādināta saistībā ar atlases komisijas sastāva stabilitātes trūkumu, tātad tā ir iedibināta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, ir jākonstatē, ka prasītājas arguments, ar kuru tiek kritizēts atlases komisijas visa sastāva galīgās sanāksmes pierādījuma trūkums, kas pirmo reizi izvirzīts viņas atbildē uz tiesas sēdē noteikto procesa organizatorisko pasākumu, nevar tikt uzskatīts par pirms prasības pieteikuma izvirzītā pamata papildinājumu. Tādējādi šis arguments ir nepieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to no visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka darbā pieņemšanas procedūrā nav pieļauts neviens procesuāls pārkāpums, kas izrietētu no standartizācijas izmantošanas, to nepublicējot paziņojumā par konkursu vai nepieņemot un nedarot zināmu pirms pārbaudījumu sākuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, neesot nepieciešamībai lemt par Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību attiecībā uz apgalvoto iebildi par prettiesiskumu, pirmais pamats ir jānoraida kā daļēji nepieņemams un daļēji nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro pamatu – EPSO iesaistīšanās standartizācijas ietvaros prettiesiskumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja norāda, ka EPSO iesaistīšanās pārbaudījumu koriģēšanā, grozot vērtējumus pēc tam, kad atlases komisija bija pabeigusi kandidātu novērtējumu, ir pretrunā paziņojumā par konkursu noteiktajiem noteikumiem, kurā šāda iesaistīšanās nav minēta, kā arī Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta e) apakšpunktam un 7. panta 2. punktam. EPSO esot pārsniedzis savu galvenokārt organizatorisko lomu, sniedzot palīdzību standartizācijas piemērošanā skaidru un iepriekš noteiktu noteikumu neesības gadījumā. Turklāt standartizācijas kritēriji pretēji tam, kas prasīts Civildienesta noteikumu 27. pantā, neesot balstīti uz kandidātu nopelniem, bet gan uz vērtētāju nopelniem, uz kuriem EPSO balstījis savus pielāgojumus. Bez tam atlases komisijas lēmums, kas pieņemts pēc EPSO iesaistīšanās, atkāpties no paziņojumā par konkursu noteiktajiem objektīvajiem novērtēšanas kritērijiem esot pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pantam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija uzskata, ka prasītāja, pārkāpjot Reglamenta 76. panta d) punktu, skaidri nenorāda iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka šī tiesību norma ir pārkāpta, jo EPSO loma standartizācijas procesā nav tikusi izklāstīta paziņojumā par konkursu. Līdz ar to šis pamats esot jānoraida kā nepieņemams. Katrā ziņā Komisija apstrīd prasītājas argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu par to, ka EPSO iesaistīšanās standartizācijas posmā nebija paredzēta paziņojumā par konkursu, pietiek konstatēt, kā tas ir norādīts saistībā ar pirmo pamatu, ka iespējamā standartizācijas izmantošana nav obligāti jānorāda paziņojumā par konkursu, līdz ar to tas, ka atlases komisija izmanto standartizāciju, nenozīmē, ka tā ir atkāpusies no paziņojumā par konkursu noteiktajiem kritērijiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat, tā kā starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka EPSO ir iesaistījies tikai standartizācijas posmā, prasītāja nevar pamatoti apgalvot, ka tā iesaistīšanās bija jāparedz paziņojumā par konkursu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru EPSO iesaistīšanās standartizācijas posmā neatbilst Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta e) apakšpunktam un 7. panta 2. punktam, ir jākonstatē, ka, lai gan saskaņā ar šo pirmo tiesību normu paziņojumā par konkursu attiecībā uz konkursiem, kas balstīti uz pārbaudījumiem, ir jānorāda pārbaudījumu raksturs un to attiecīgā norise, EPSO uzdevumi ir definēti Civildienesta noteikumu III pielikuma 7. panta 1.–3. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, piemērojot Civildienesta noteikumu III pielikuma 7. panta 1.–3. punktu, EPSO sniedz palīdzību dažādām iestādēm, definējot un organizējot ierēdņu atlases procedūras, ievērojot minēto iestāžu pieņemtos vispārējos noteikumus (skat. spriedumu, 2022. gada 14. decembris, SY/Komisija, T‑312/21, EU:T:2022:814, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā saistībā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 7. panta 1. punktu, kā izriet no 2022. gada 11. oktobra sanāksmes protokola, atlases komisijas locekļi apsprieda EPSO izskaidroto visu to kandidātu statistisko analīzi un vērtējumu standartizāciju, kuri pielaisti vērtēšanas centrā rakstveida pārbaudījumam, intervijai, kas vērsta uz vispārējām kompetencēm, un intervijai, kas vērsta uz kompetencēm situācijā, un pēc tam nolēma apstiprināt šīs standartizācijas rezultātā iegūtos punktus. Intervijai konkrētajā jomā šī metode netika piemērota, jo to vienlaikus novērtēja divi labotāji.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas sēdē Komisija precizēja, ka EPSO katrā pārbaudījumā ir analizējis labotāju piešķirtos vērtējumus no statistikas viedokļa un ir iesniedzis atlases komisijai katra labotāja novērtējuma profilu katram no trim pārbaudījumiem. Atlases komisija, pamatojoties uz EPSO sagatavoto PowerPoint dokumentu, varēja konstatēt, ka pastāv novirzes no labotāju novērtējuma profiliem, kas liecina par to, ka šos punktus ietekmējusi to subjektivitāte. Tad atlases komisija uzskatīja, ka šāds neviendabīgums nav saderīgs ar vienlīdzīgas attieksmes principu, un nolēma veikt standartizācijas procedūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā Komisija norādīja tiesas sēdē – un prasītāja to neapstrīdēja –, EPSO standartizācijas procedūrā labotāju piešķirtajiem punktiem piemēroja zinātniski pierādītu matemātisku formulu. Atlases komisija pārbaudīja saskaņoto punktu skaitu un galu galā nolēma pieņemt vienu no diviem EPSO sagatavotajiem standartizācijas priekšlikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi EPSO iesaistīšanās aprobežojās ar tehnisko atbalstu, un tikai atlases komisija, pamatojoties uz statistikas datiem, nolēma izmantot standartizācijas procedūru, lai īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu, kas ir princips, kuru apdraud labotāju novērtējuma profilos konstatētās atšķirības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi atlases komisija nekādā veidā nav deleģējusi savas lēmumu pieņemšanas pilnvaras izteikt vērtējumu par kandidātu sniegumu. Tā saglabāja kontroli pār vērtēšanas norisi un saglabāja savu galīgo rīcības brīvību attiecībā uz standartizēto punktu reprezentativitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru standartizācijas kritēriji, pretēji tam, kas prasīts Civildienesta noteikumu 27. pantā, nav balstīti uz kandidātu nopelniem, bet gan uz novērtētāju objektivitātes trūkumu, uz ko EPSO balsta savus pielāgojumus, ir jākonstatē, ka prasītāja neapstrīd, ka standartizācijas mērķis ir īstenot vienlīdzīgas attieksmes principu, cenšoties neitralizēt dažādu labotāju relatīvo subjektivitāti un tādējādi nodrošināt vērtējuma viendabīgumu, un nepaskaidro, kā šāds mēģinājums kaitētu pieņemšanai darbā atkarībā no kandidātu nopelniem. Proti, ir jānorāda, ka vērtējumi, ko atlases komisija ir pieņēmusi pēc standartizācijas, atspoguļo tās vērtējumus par kandidātu sniegumu, kas balstīts uz viņu nopelniem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, ir jānoraida prasītājas arguments par Hartas 41. panta pārkāpumu sakarā ar atlases komisijas lēmumu pēc EPSO iesaistīšanās atkāpties no paziņojumā par konkursu noteiktajiem novērtējuma kritērijiem dēļ, jo šī sprieduma 69. punktā tika konstatēts, ka atlases komisija nav atkāpusies no minētā paziņojuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No visa iepriekš minētā izriet, ka otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots, nelemjot par Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību skaidrības trūkuma dēļ prasītājas argumentācijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo pamatu – Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. panta pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja būtībā apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā īstenotā darbā pieņemšanas procedūra ir prettiesiska, jo atlases komisija, piemērojot Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. pantu, nav ievērojusi paziņojumā par konkursu paredzētos kritērijus attiecībā uz rezerves saraksta izveidošanu, jo standartizācijas dēļ kandidātu vārdi, kas ieguvuši visus prasītos minimālos punktus, un labākie vērtējumi vērtēšanas centra pārbaudījumos tajā netika iekļauti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija izvirza iebildi par nepieņemamību saistībā ar Reglamenta 76. panta d) punkta pārkāpumu, jo prasītāja ir sniegusi tikai neprecīzus apgalvojumus par Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. panta pārkāpumu, pamatojoties uz konkursa atlases komisijas 2022. gada 16. decembra ziņojumu. Katrā ziņā Komisija apstrīd prasītājas argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no prasības pieteikuma izriet, ka prasītāja trešajā pamatā apgalvo, ka esot izdarīts darbā pieņemšanas procedūras pārkāpums divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, standartizācijas metodes nepublicēšana, kā tas izriet no pirmā pamata, darbā pieņemšanas procedūrā esot bijusi prettiesiska. Otrkārt, rezerves sarakstā esot ietverti tikai tie kandidāti, kuri standartizācijas rezultātā ir ieguvuši visaugstāko punktu skaitu, nevis tie kandidāti, kuri ir ieguvuši visus prasītos minimālos punktus un labākos punktus vērtēšanas centra pārbaudījumos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, kā izriet no pirmā pamata, pirmkārt, darbā pieņemšanas procedūrā, kas īstenota ar apstrīdēto lēmumu, nav pieļauts nekāds pārkāpums standartizācijas izmantošanas dēļ, to nepublicējot paziņojumā par konkursu, ne arī to nosakot iepriekš pirms pārbaudījumu sākuma. Otrkārt, tikai vērtējumi, ko atlases komisija ir pieņēmusi pēc standartizācijas, atspoguļo tās vērtējumus par kandidātu sniegumu dažādos pārbaudījumos, un labotāju piešķirtie vērtējumi pirms atlases komisijas darba ir tikai starpvērtējumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to atlases komisijas izveidotais rezerves saraksts atbilst Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. pantam, jo tajā ir ietverti tie kandidāti, kuri ieguvuši visus prasītos minimālos punktus (vismaz 123 punkti saskaņā ar paziņojumu par konkursu), kā arī augstāko punktu skaitu vērtēšanas centra pārbaudījumos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to trešais pamats ir jānoraida kā nepamatots, nelemjot par Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturto pamatu – pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums tai neļauj uzzināt standartizācijas ietekmi uz tās punktiem un tādējādi saprast iemeslus, kādēļ viņa netika iekļauta rezerves sarakstā. Šīs standartizācijas dēļ tikai standartizēto punktu paziņošana nevarot būt pietiekams pamatojums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija izvirza iebildi par nepieņemamību sakarā ar Reglamenta 76. panta d) punkta pārkāpumu, jo pamats par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi neietver nevienu konkrētu iebildumu pret apstrīdēto lēmumu. Katrā ziņā Komisija apstrīd prasītājas argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pamatojuma trūkums vai nepietiekamība ir būtisku procedūras noteikumu pārkāpums un ir absolūts pamats, ko var izvirzīt Savienības tiesa vai kas tai pat ir jāizvirza pēc savas ierosmes (skat. spriedumu, 2021. gada 9. jūnijs, Lianopoulou/Komisija, T‑880/19, nav publicēts, EU:T:2021:325, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Komisijas izvirzītā iebilde par nepieņemamību ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālāk jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst LESD 296. panta prasībām, jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu (skat. spriedumu, 2020. gada 11. jūnijs, Komisija/Di Bernardo, C‑114/19 P, EU:C:2020:457, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz konkursa atlases komisijas pieņemtajiem lēmumiem pienākums norādīt pamatojumu ir jāsaskaņo ar atlases komisijas sēžu aizklātības ievērošanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu. Šī aizklātība tika ieviesta, lai nodrošinātu konkursa atlases komisiju neatkarību un sēžu objektivitāti, aizsargājot tās no jebkādas ārējas iejaukšanās un spiediena neatkarīgi no tā, vai to dara pati Savienības administrācija, ieinteresētie kandidāti vai trešās personas. Līdz ar to šīs aizklātības ievērošana liedz gan izpaust atsevišķu atlases komisijas locekļu nostāju, gan arī atklāt visus elementus, kas saistīti ar personiska rakstura vai salīdzinošu vērtējumu attiecībā uz kandidātiem (spriedums, 1996. gada 4. jūlijs, Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, EU:C:1996:276, 24. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to dažādos pārbaudījumos iegūto punktu paziņošana ir pietiekams atlases komisijas lēmumu pamatojums. Šāds pamatojums neaizskar kandidātu tiesības, jo tā viņiem devusi iespēju uzzināt vērtējumu, kāds ticis pieņemts attiecībā uz viņu sniegumu, un vajadzības gadījumā pārbaudīt, ka viņi tiešām nav saņēmuši tādu punktu skaitu, kāds prasīts paziņojumā par konkursu (spriedums, 1996. gada 4. jūlijs, Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, EU:C:1996:276, 31. un 32. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā sākotnējā lēmumā par neiekļaušanu sarakstā, kā arī apstrīdētajā lēmumā, kas adresēti prasītājai, ir pieminēts, ka prasītāja nav to kandidātu vidū, kuri vērtēšanas centra pārbaudījumos ir ieguvuši visaugstāko punktu skaitu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt sākotnējā lēmuma par neiekļaušanu sarakstā pielikumā prasītāja saņēma savu kompetenču pasi, kurā atbilstoši minētajā lēmumā norādītajam ir pārņemta viņas iegūto punktu sadale, kā arī viņas sniegums attiecībā uz katru vispārējo un konkrēto kompetenci, kas novērtēta vērtēšanas centra pārbaudījumos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi apstrīdētajā lēmumā ir ievērotas iepriekš 93. punktā minētajā judikatūrā noteiktās prasības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu nevar atspēkot ar prasītājas argumentu par to, ka standartizācijas izmantošanai esot bijis nepieciešams papildu pamatojums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, tā kā standartizācijas mērķis ir palīdzēt kandidātu salīdzinošajā pārbaudē (skat. šī sprieduma 39. punktu), prasītājas lūgums noskaidrot standartizācijas ietekmi uz tās punktiem nozīmējot, ka tai ir jāpaziņo gan tās starpposma punkti, gan citu kandidātu punkti. Šāda informācija nozīmējot arī veikto aprēķinu paziņošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uz starpvērtējumiem, kuru paziņošana varētu atklāt elementus, kas saistīti ar personiska rakstura vai salīdzinošu vērtējumu attiecībā uz kandidātiem (skat. šī sprieduma 92. punktu), noteikti attiecas konkursa atlases komisijas sēžu aizklātība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, ņemot vērā nepieciešamību pienākumu norādīt pamatojumu saskaņot ar atlases komisijas sēžu aizklātības ievērošanu, prasītājai nevar tikt paziņots ne viņas, ne citu kandidātu starpposma punktu skaits. Tāpat tai nevar tikt paziņoti aprēķini, kas veikti, pamatojoties uz starpvērtējumiem, jo šo aprēķinu paziņošana noteikti atklājot šo starpposma punktu skaitu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi ceturtais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par piekto pamatu – tiesību uz aizstāvību pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka esot pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību, jo netika paziņoti atbilstošie elementi vai tie tai tika paziņoti novēloti. Tādējādi tā neesot varējusi identificēt iespējamās aritmētiskās kļūdas savu punktu aprēķinā. Turklāt EPSO iesaistīšanās pārbaužu vērtēšanas sistēmā nepārredzamība liedzot veikt jebkādu lietderīgu pārbaudi. Bez tam atteikums piekļūt intervijas konkrētajā jomā pēdējā jautājuma precīzajam formulējumam tai esot liedzis atsaukties uz to visa administratīvā procesa laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija izvirza iebildi par nepieņemamību saistībā ar Reglamenta 76. panta d) punkta pārkāpumu, jo pamats par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu šajā ziņā neietver nevienu konkrētu iebildumu pret apstrīdēto lēmumu. Katrā ziņā Komisija apstrīd prasītājas argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka no Savienības tiesību vispārējā principa par tiesību uz aizstāvību ievērošanu, it īpaši no Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā nostiprinātajām tiesībām tikt uzklausītam, izriet, ka ieinteresētajai personai ir jādod iespēja pirms lēmuma, kas to nelabvēlīgi ietekmē, pieņemšanas lietderīgi darīt zināmu savu viedokli par to faktu un apstākļu patiesumu un atbilstību, ar kuriem administrācija plāno pamatot savu lēmumu. Turklāt tiesības tikt uzklausītam ir jāievēro pat tad, ja piemērojamajā tiesiskajā regulējumā šāda formalitāte nav skaidri paredzēta (skat. spriedumu, 2019. gada 6. februāris, TN/ENISA, T‑461/17, nav publicēts, EU:T:2019:63, 111. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to lēmums, kas to nelabvēlīgi ietekmē, var tikt pieņemts tikai pēc tam, kad ieinteresētajai personai ir tikusi dota iespēja lietderīgi darīt zināmu savu viedokli par lēmuma projektu iecēlējinstitūcijas uzsāktā rakstveida vai mutvārdu apmaiņā, kas tai ir jāpierāda (skat. spriedumu, 2019. gada 6. februāris, TN/ENISA, T‑461/17, nav publicēts, EU:T:2019:63, 112. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesību uz aizstāvību pārkāpums izraisa attiecīgā administratīvā procesa noslēgumā pieņemtā lēmuma atcelšanu tikai tad, ja šī pārkāpuma neesības gadījumā šī procesa iznākums varētu būt citāds (skat. spriedumu, 2020. gada 18. jūnijs, Komisija/RQ, C‑831/18 P, EU:C:2020:481, 105. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai pierādītu, ka tas tā ir, prasītājam jāpaskaidro, kādus argumentus un pierādījumus tas būtu norādījis, ja tā tiesības uz aizstāvību būtu tikušas ievērotas, un attiecīgā gadījumā jāpierāda, ka šie argumenti un pierādījumi viņa gadījumā būtu varējuši novest pie cita rezultāta (skat. spriedumu, 2019. gada 3. jūlijs, PT/EIB, T‑573/16, EU:T:2019:481, 269. punkts (nav publicēts) un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr prasītājam, kurš atsaucas uz savu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, nevar likt pierādīt, ka attiecīgās Savienības iestādes lēmuma saturs būtu bijis citāds, bet tikai to, ka šāda iespēja nav pilnībā izslēgta (skat. spriedumu, 2020. gada 18. jūnijs, Komisija/RQ, C‑831/18 P, EU:C:2020:481, 106. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šis jautājums ir jāizvērtē, ņemot vērā katras lietas īpašos faktiskos un tiesiskos apstākļus (skat. spriedumu, 2020. gada 18. jūnijs, Komisija/RQ, C‑831/18 P, EU:C:2020:481, 107. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, kā norādīts iepriekš (skat. šī sprieduma 94. un 95. punktu), sākotnējā lēmumā par neiekļaušanu sarakstā prasītājai tika paziņots viņas neiekļaušanas konkursa rezerves sarakstā pamatojums, proti, ka viņa nebija to kandidātu vidū, kuri bija ieguvuši visaugstāko punktu skaitu vērtēšanas centra pārbaudījumos, kā arī viņas kompetenču pase, kurā norādīts viņas punktu sadalījums, kā arī viņas sniegums attiecībā uz katru vispārējo un konkrēto kompetenci, kas novērtēta vērtēšanas centra pārbaudījumos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt prasītāja pēc sava lūguma 2023. gada 5. janvārī saņēma nekoriģētu vērtēšanas centra rakstiskā pārbaudījuma kopiju (skat. šī sprieduma 6. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt ir jānorāda, ka prasītāja, pamatojoties uz paziņojuma par konkursu III pielikumā ietvertajiem vispārīgajiem noteikumiem, varēja savlaicīgi lūgt pārskatīt sākotnējo lēmumu par neiekļaušanu sarakstā un varēja darīt zināmus savus iebildumus (skat. šī sprieduma 7. un 8. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir jānorāda, ka pārskatīšanas procedūra, kuras mērķis ir ļaut kandidātam norādīt visus faktiskos un tiesiskos apstākļus, ko viņš uzskata par tādiem, kas var ietekmēt attiecībā uz viņu pieņemamo lēmumu, un kuras rezultātā atlases komisija var sniegt apstiprinošu atbildi, kas var novest pie kandidāta atjaunošanas konkursā posmā, no kura viņš ir izslēgts, ļauj nodrošināt tiesību uz aizstāvību ievērošanu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2018. gada 12. septembris, PH/Komisija, T‑613/16, nav publicēts, EU:T:2018:529, 199.–207. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir jāatgādina, ka lēmums, ko atlases komisija pieņēmusi pārskatīšanas procedūras beigās, ir ieinteresētajai personai nelabvēlīgs akts, kas ir šīs prasības priekšmets, kā tas izriet no šī sprieduma 29. punkta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to ir jākonstatē, ka prasītāja izmantoja savas tiesības uz aizstāvību, pirms tai tika adresēts tai nelabvēlīgs lēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu nevar atspēkot citi prasītājas izvirzītie argumenti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu par to, ka nav paziņota informācija par veidu, kādā standartizācija ir ietekmējusi viņas punktus, no šī sprieduma 99. un 100. punkta izriet, ka standartizācijas ietvaros veikto starpvērtējumu un aprēķinu paziņošana apdraudētu līdzsvaru starp tiesībām uz aizstāvību un atlases komisijas sēžu aizklātību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, protams, kā to tiesas sēdē atzina Komisija, standartizācijas kontekstā piemērotā matemātiskā formula ir publiski pieejama un uz to neattiecas atlases komisijas sēžu aizklātība. Jākonstatē, ka šī formula prasītājai netika paziņota, kad tā ar 2024. gada 18. marta vēstuli tika informēta par standartizācijas procedūras īstenošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ir jānorāda, ka saistībā ar standartizāciju piemērotā matemātiskā formula, aplūkojot to atsevišķi, nav elements, attiecībā pret kuru prasītājai būtu bijis jāspēj aizstāvēties. Kā norādīts iepriekš 98. punktā, tā kā standartizāciju veido salīdzinošā metode, kurai ir jāzina prasītājas un citu kandidātu starpposma punkti, lai gan šādus punktus nevar izpaust, ir jākonstatē, ka vienkārša standartizācijas formula nav nepieciešamā informācija, kas ļautu prasītājai apstrīdēt veidu, kādā standartizācija ir ietekmējusi tās punktus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā prasītāja vienīgi atsaucas uz iespēju, ka standartizācijas posmā ir pieļauta aritmētiska kļūda, kas būtu varējusi veicināt viņas neiekļaušanu rezerves sarakstā, neapšaubot atlases komisijas izmantoto standartizācijas metodi un nesniedzot sākotnējo pierādījumu par šādu aritmētisku kļūdu. Tā kā apstrīdētā lēmuma pamatā ir tikai konkursa atlases komisijas pieņemtie galīgie vērtējumi, šis arguments nevar atbilst šī sprieduma 107. un 108. punktā atgādinātajām prasībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz apgalvoto EPSO iesaistīšanās nepārredzamību no šī sprieduma 69.–80. punkta izriet, ka tas nav rīkojies ārpus savām juridiskām pilnvarām. Tā loma standartizācijas procedūrā prasītājai bija zināma, pateicoties no Civildienesta noteikumiem izrietošajam tiesiskajam regulējumam. Tādējādi viņai tika dota iespēja izvirzīt savus iebildumus pret EPSO lomu, ko tā turklāt izdarīja savā sūdzībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, prasītāja uzskata, ka, lai ievērotu tiesības uz aizstāvību, viņai bija jādara zināms intervijas konkrētajā jomā pēdējā jautājuma precīzs formulējums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir jānorāda, ka savā sūdzībā prasītāja neapstrīd nedz uzdotā jautājuma atbilstību, nedz arī par pareizu uzskatītās atbildes pamatotību, kas būtu varējis pamatot minētā jautājuma publiskošanu atbildē uz viņas sūdzību. Tieši pretēji, paskaidrojot jautājuma formulējumā pieļautās kļūdas raksturu, proti, divu terminu sajaukšanu viņas intervijā konkrētajā jomā un atlases komisijas priekšsēdētāja iesaistīšanos kļūdas labošanai, no prasītājas sūdzības izriet, ka viņa patiešām varēja formulēt savus iebildumus savā pārskatīšanas lūgumā un sūdzībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">124</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to piektais pamats ir jānoraida kā nepamatots, nelemjot par Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par sesto pamatu – labas pārvaldības principa pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">125</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka administrācija esot pārkāpusi Hartas 41. pantā nostiprināto labas pārvaldības principu sakarā ar termiņiem viņas pieteikumu par piekļuvi dokumentiem un personas datiem, kas izteikti pēc sākotnējā lēmuma par neiekļaušanu, kā arī viņas sūdzības par apstrīdēto lēmumu izskatīšanā. Pirmkārt, viņa pārmet administrācijai tās novēlotu atbildi uz viņas sūdzību, kas tika sniegta 2024. gada 24. janvārī, lai gan sākotnējais lēmums par neiekļaušanu sarakstā tika pieņemts 2022. gada 19. decembrī. Otrkārt, tā kritizē pretrunas atbildēs, kas formulētas uz viņas pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, attiecībā uz dokumenta ar nosaukumu “Lēmums Tabula F1” saturu un atlases komisijas sanāksmju rīkošanu par pārskatīšanas lūgumiem, kā arī atbildes sniegšanas termiņu. EPSO esot slēpis būtiskas detaļas par standartizāciju un tās esot izpaudis tikai pēc sūdzības iesniegšanas termiņa beigām. Tādējādi EPSO neesot nodrošinājis atbilstošu pārskatāmības līmeni, kas tam ļautu pārbaudīt, vai konkursa procedūras laikā ir ticis ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">126</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija izvirza iebildi par nepieņemamību saistībā ar Reglamenta 76. panta d) punkta pārkāpumu, jo pamats par labas pārvaldības principa pārkāpumu šajā ziņā neietver nevienu konkrētu iebildumu pret apstrīdēto lēmumu. Katrā ziņā Komisija apstrīd prasītājas argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">127</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka pienākums ievērot saprātīgu termiņu administratīvajā procesā ir Savienības tiesību vispārīgs princips, kura ievērošanu nodrošina tiesa un kas turklāt kā tiesību uz labu pārvaldību sastāvdaļa ir pārņemts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktā (spriedums, 2012. gada 6. decembris, Füller‑Tomlinson/Parlaments, T‑390/10 P, EU:T:2012:652, 115. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2011. gada 7. aprīlis, Grieķija/Komisija, C‑321/09 P, nav publicēts, EU:C:2011:218, 32. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">128</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Administratīvā procesa ilguma saprātīgums ir jāizvērtē, ievērojot katras lietas īpašos apstākļus un it īpaši tās kontekstu, dažādos procedūras posmus, kurus iestāde ir ievērojusi, lietas dalībnieku rīcību procesa laikā, lietas sarežģītību, kā arī strīda nozīmi dažādām ieinteresētajām personām (šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 30. jūnijs, Branco/Komisija, T‑347/03, EU:T:2005:265, 114. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">129</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz apgalvoto lēmuma par sūdzības noraidīšanu novēlotu paziņošanu prasītājai jānorāda, ka Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā paredzētais četru mēnešu termiņš sākās tikai no sūdzības iesniegšanas dienas, proti, 2023. gada 14. augusta, un beidzās 2023. gada 14. decembrī. Nav strīda par to, ka tiešais lēmums par sūdzības noraidīšanu prasītājai tika paziņots tikai 2024. gada 24. janvārī, proti, pēc šajā ziņā paredzētā četru mēnešu termiņa beigām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">130</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr attiecībā uz laikposmu, kas pagājis no sūdzības iesniegšanas līdz lēmumam to noraidīt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. pantu atbildes nesniegšana šajā četru mēnešu termiņā ir uzskatāma par netiešu noraidošu lēmumu, par kuru var celt prasību tiesā. Tāpat ir jāatgādina, ka termiņš prasības celšanai Vispārējā tiesā ir trīs mēneši. Šis termiņš sākas dienā, kad beidzas atbildes sniegšanas termiņš, ja prasība attiecas uz netiešu lēmumu noraidīt sūdzību. Tomēr saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkta otro ievilkumu, ja tiešs lēmums par sūdzības noraidīšanu tiek pieņemts pēc netieša lēmuma par sūdzības noraidīšanu, bet prasības celšanas termiņā, ar to no jauna sākas prasības celšanas termiņš (skat. spriedumu, 2020. gada 2. aprīlis, Barata/Padome, T‑81/18, nav publicēts, EU:T:2020:137, 83. un 84. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">131</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz lēmumu par sūdzības noraidīšanu ir jākonstatē, ka, lai gan lēmums par sūdzības noraidīšanu ir pieņemts pēc četru mēnešu atbildes sniegšanas termiņa beigām, šī kavēšanās nevar ietekmēt pašu administratīvā procesa noslēgumā pieņemtā lēmuma saturu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2018. gada 13. jūlijs, Curto/Parlaments, T‑275/17, EU:T:2018:479, 104. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">132</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to šis arguments nav pamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">133</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz pieteikumu par piekļuvi dokumentiem un piekļuvi personas datiem izskatīšanas termiņu prasītāja neizvirza nevienu argumentu, lai paskaidrotu, kādā veidā apgalvotie kavējumi esot ietekmējuši apstrīdētā lēmuma tiesiskumu. Proti, jāatgādina, ka šīs prasības priekšmets ir apstrīdētais lēmums, ar kuru ir noraidīts prasītājas pārskatīšanas lūgums (skat. šī sprieduma 29. punktu). Prasītāja neapstrīd ne lēmumu par piekļuvi dokumentiem apstiprinošā lēmuma, ne 2023. gada 16. oktobra lēmuma par piekļuvi tās personas datiem tiesiskumu. Līdz ar to, pieņemot, ka šis arguments ir pamatots, tas nevar izraisīt apstrīdētā lēmuma atcelšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">134</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to šis arguments ir jānoraida kā neefektīvs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">135</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt prasītāja nevar pārmest Komisijai, ka tā ir slēpusi būtiskas detaļas par standartizāciju līdz sūdzības iesniegšanas termiņa beigām. Proti, no lietas materiāliem izriet, ka prasītāja pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, tostarp par standartizāciju, iesniedza tikai 2023. gada 3. jūlijā, proti, gandrīz divus mēnešus pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas 2023. gada 15. maijā. Pēc šī lūguma tā 2023. gada 17. augustā saņēma dokumentu “Trešā vērtējuma noteikumi – Vērtētāja ietekme – Standartizācija” (skat. šī sprieduma 14. punktu). Pēc tam, atbildot uz 2023. gada 31. augusta atkārtoto pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, tā 2024. gada 18. martā saņēma dokumentu “Norādījumi standartizācijas jomā” (skat. šī sprieduma 18. punktu). Tādējādi, ciktāl prasītāja uzskata, ka ir saņēmusi šos dokumentus pārāk novēloti, lai tos varētu lietderīgi izmantot savā sūdzībā, tas galvenokārt ir saistīts ar tās pieteikuma par piekļuvi tiem novēlotu iesniegšanu, nevis ar Komisijas rīcību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">136</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, attiecībā uz prasītājas apgalvotajām neatbilstībām atbildēs uz tās pieteikumu par piekļuvi dokumentiem tā nepaskaidro, kā tās ietekmē apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">137</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ šis arguments ir jānoraida kā neefektīvs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">138</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā ir jānorāda, ka attiecībā uz sanāksmes par prasītājas pārskatīšanas lūgumu un protokola esību ne no lēmuma par sūdzības noraidīšanu, ne no lēmumiem attiecībā uz pieteikumu par piekļuvi dokumentiem neizriet, ka prasītājai būtu tikusi nodota pretrunīga informācija. Līdz ar to, nelemjot par Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību, sestais pamats ir jānoraida kā daļēji neefektīvs un daļēji nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par septīto pamatu – vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu intervijas par konkrēto jomu norisē</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">139</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka atlases komisija neesot nodrošinājusi vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principa ievērošanu intervijas konkrētajā jomā norisē materiāltiesiska pārkāpuma dēļ. Proti, pēc incidenta saistībā ar šī pārbaudījuma pēdējo jautājumu, kuru uzdeva viens no atlases komisijas locekļiem un kurš esot kļūdījies divas reizes formulējumā, pirms atlases komisijas priekšsēdētājs to laboja, šis jautājums esot ticis grozīts, tādējādi pārraujot vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">140</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">141</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir jāatgādina, ka vērtējumi, ko konkursa atlases komisija veic, izvērtējot kandidātu spējas, un lēmumi, ar kuriem atlases komisija konstatē kandidāta neveiksmi pārbaudījumā, ir vērtējoša spriešana. Līdz ar to tie ietilpst konkursa atlases komisijas plašajā rīcības brīvībā un var tikt pakļauti Savienības tiesas kontrolei tikai tad, ja ir acīmredzami pārkāpti noteikumi, kas reglamentē atlases komisijas darbu (skat. spriedumu, 2022. gada 7. septembris, Rauff‑Nisthar/Komisija, T‑341/21, nav publicēts, EU:T:2022:516, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">142</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt saskaņā ar labas pārvaldības un vienlīdzīgas attieksmes principiem Savienības iestādēm ir jānodrošina visiem konkursa kandidātiem pēc iespējas netraucēta un pienācīga pārbaudījumu norise (skat. spriedumu, 2001. gada 24. aprīlis, Torre u.c./Komisija, T‑159/98, EU:T:2001:121, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">143</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pārkāpums, kas pieļauts konkursa pārbaudījumu norises laikā, minēto pārbaudījumu tiesiskumu ietekmē tikai tad, ja šis pārkāpums ir būtisks vai ja prasītājs pierāda, ka šis pārkāpums var būt izkropļojis pārbaudījumu rezultātus (skat. spriedumu, 2025. gada 14. maijs, Zardini/Komisija, T‑9/24, nav publicēts, EU:T:2025:496, 74. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">144</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, ņemot vērā, pirmkārt, to, ka uz administratīvo aktu attiecas tiesiskuma prezumpcija, un, otrkārt, to, ka pierādīšanas pienākums par prettiesiskumu principā ir tam, kurš to apgalvo, prasītājam ir jāiesniedz vismaz pietiekami precīzas, objektīvas un saskanīgas norādes, kas var pamatot savu apgalvojumu par faktu patiesumu vai ticamību (skat. spriedumu, 2025. gada 14. maijs, LA/Komisija, T‑4/24, nav publicēts, EU:T:2025:495, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">145</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, attiecībā uz konkursa mutiskajiem pārbaudījumiem konkursa atlases komisijas rīcības brīvība tiek paplašināta ar brīvības un nenoteiktības elementu, kas raksturo šāda veida pārbaudījumu, kurš pēc savas būtības ir mazāk standartizēts nekā rakstveida pārbaudījums un kura saturs var atšķirties atkarībā no dažādu kandidātu pieredzes un personības, kā arī atbildēm, ko tie sniedz uz atlases komisijas jautājumiem (spriedums, 2013. gada 24. aprīlis, BX/Komisija, F‑88/11, EU:F:2013:51, 60. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">146</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā prasītāja apgalvo, ka procesuālais pārkāpums izriet no izmaiņām vienā no jautājumiem, kas uzdoti intervijā konkrētajā jomā, pēc šī jautājuma formulējuma problēmas, proti, vārda “output” vietā izmantojot vārdu “outcome” pirmo vērtējumu laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">147</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču jākonstatē, ka prasītāja nav paskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ šī jautājuma grozīšana ir būtisks pārkāpums, kas var izraisīt apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu šī sprieduma 143. punktā minētās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">148</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt atlases komisija atbildē uz pārskatīšanas lūgumu apstiprināja, ka prasītājas minētajam incidentam nebija negatīvas ietekmes uz viņas vispārējo novērtējumu un ka attieksme pret pārējiem kandidātiem bijusi tāda pati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">149</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan ir taisnība, ka lietas dalībniekam, kuram ir pierādīšanas pienākums, šajā gadījumā – prasītājai nevar tikt uzlikts pierādīšanas pienākums, ko nav iespējams izpildīt, tomēr viņa, nesniedzot nekādus pierādījumus sava apgalvojuma pamatojumam, vienīgi apgalvo, ka pārbaudījumu laikā intervijā konkrētajā jomā viena jautājuma formulējuma grozīšana pati par sevi ir vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">150</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir jānorāda, ka, pat pieņemot, ka viena no intervijas jautājumiem konkrētajā jomā formulējums bija citāds, tas nenozīmē, ka formulējums, par kuru prasītājai tika uzdoti jautājumi un kura kļūdu formulējumā atlases komisijas priekšsēdētājs izlaboja pārbaudījuma laikā, kā viņa to atzīst, noteikti bija grūtāk saprotams nekā tas, kas tika uzdots nākamajiem kandidātiem, un ka tādējādi būtu noticis vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">151</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, pieņemot, ka prasītāja uzskata, ka pārkāpums izriet no nelabvēlīgām sekām, kas radušās laika trūkuma dēļ, lai atbildētu uz pēdējo jautājumu intervijā konkrētajā jomā, jo jautājuma formulējumā bija pieļauta kļūda, tā vienīgi apgalvo, ka vārda “outcome” izmantošana vārda “output” vietā ir izraisījusi pilnīgu nozīmes maiņu, kas viņai liedzis atbildēt. Tomēr prasītāja nesniedz nekādus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, kas joprojām ir ļoti vispārīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">152</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tikai grūtības būtībā saprast mutvārdu pārbaudījumā uzdoto jautājumu un no tā izrietošais laika zudums, lai kandidāts varētu formulēt savu atbildi salīdzinājumā ar citiem kandidātiem, nevar būt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums iepriekš 141.–145. punktā minētās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">153</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, prasītāja uzskata, ka “jautājums tika atkārtots divreiz, jo tas bija nesaprotams”, līdz ar to “atlases komisijas priekšsēdētājam bija jāiejaucas, jautājumu pārformulējot trešo reizi”. Tādējādi no šī paskaidrojuma izriet, ka atlases komisijas priekšsēdētājs nekavējoties iejaucās, lai labotu attiecīgo kļūdu, kas turklāt attiecās tikai uz vienu terminu. Tādējādi, kā norādīts lēmumā par sūdzības noraidīšanu, atlases komisija, izvērtējusi viņas punktus, varēja uzskatīt, ka nedz prasītājai piešķirtajam ierobežotajam laikam, nedz viņas minētajam apgalvotajam “apjukumam” nav “negatīva ietekme” uz viņas vispārējo vērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">154</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, septītais pamats ir jānoraida kā nepamatots un līdz ar to ir jānoraida atcelšanas prasījumi kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prasību atlīdzināt zaudējumus</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">155</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma prettiesiskuma dēļ viņai esot nodarīts mantisks kaitējums, zaudējot iespēju tikt pieņemtai darbā AD 7 pakāpē, un morālais kaitējums, kuru viņa lūdz atlīdzināt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">156</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz mantisko kaitējumu prasītāja apgalvo, ka viņai esot tiesības pieprasīt atlīdzību, kas izriet no iespējas zaudēšanas, pirmkārt, tikt iekļautai attiecīgā konkursa rezerves sarakstā un, otrkārt, ilgākā termiņā saņemt lielāku atalgojumu un vecuma pensiju. Viņa lēš iespēju tikt pieņemtai darbā 50 % apmērā no iespējām, ja viņa būtu iekļauta minētajā rezerves sarakstā, un uzskata, ka šī procentuālā daļa ir jāpiemēro iespējamajai negūtās peļņas summai. Turklāt šajā aprēķinā būtu jāņem vērā viņas pašreizējā un pastāvīgā ierēdņa amata, īpašo pabalstu un pensijas tiesību atšķirības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">157</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz morālo kaitējumu prasītāja lūdz atlīdzinājumu apstrīdētā lēmuma prettiesiskuma izraisītās neskaidrības un satraukumu dēļ. Viņa arī uzskata, ka rūpības trūkums, ar kādu lieta tika izskatīta, radījis morālu kaitējumu. Viņa uzskata, ka šis morālais kaitējums nevar tikt atlīdzināts tikai ar apstrīdētā lēmuma atcelšanu, un lūdz atlīdzināt kaitējumu 5000 EUR apmērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">158</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">159</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā nozīmē jāatgādina, ka prasības par zaudējumu atlīdzību ietvaros, kuru cēlis ierēdnis vai darbinieks, iestādes atbildības iestāšanās nozīmē, ka ir izpildīti visi nosacījumi attiecībā uz tai pārmestās rīcības prettiesiskumu, apgalvoto zaudējumu patiesumu un cēloņsakarības pastāvēšanu starp rīcību un norādītiem zaudējumiem. Šie trīs atbildības iestāšanās nosacījumi ir kumulatīvi, kas nozīmē, ka, ja viens no tiem nav izpildīts, iestādes atbildība nevar iestāties (skat. spriedumu, 2022. gada 19. oktobris, JS/VNV, T‑271/20, nav publicēts, EU:T:2022:652, 179. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">160</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasījumi par mantiskā vai morālā kaitējuma atlīdzināšanu ir jānoraida, ja tie ir cieši saistīti ar atcelšanas prasījumiem, kuri paši par sevi ir noraidīti vai nu kā nepieņemami, vai kā nepamatoti (skat. spriedumu, 2022. gada 19. oktobris, MV/Komisija, T‑624/20, nav publicēts, EU:T:2022:653, 145. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">161</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā no prasības pieteikuma izriet, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir cieši saistīta ar atcelšanas prasību. Proti, mantiskā un morālā kaitējuma, kuru prasītāja lūdz atlīdzināt, pamatā ir pieļautais prettiesiskums apstrīdētajā lēmumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">162</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to tiktāl, ciktāl atcelšanas prasījumi ir noraidīti, tas pats attiecas uz prasījumiem par zaudējumu atlīdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieteikumu par procesa organizatoriskajiem pasākumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">163</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar septīto pamatu, kas attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu intervijas konkrētā jomā norises laikā, prasītāja lūdz Vispārējo tiesu aicināt Komisiju procesa organizatorisko pasākumu ietvaros iesniegt dokumentu, lai būtu iespējama apstrīdētā lēmuma pārbaude tiesā, kurā būtu ietverts veids, kādā viņas rakstveida pārbaudījuma, intervijas, kas vērsta uz vispārējām kompetencēm, un intervijas, kas vērsta uz kompetencēm situācijā, punkti tikuši standartizēti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">164</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija pret to iebilst, norādot, ka nav pamatojuma šī dokumenta lietderībai tiesvedībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">165</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Vispārējai tiesai ir jālemj par nepieciešamību izmantot savas pilnvaras veikt procesa organizatoriskos pasākumus, lai papildinātu tās rīcībā esošo informāciju, ņemot vērā, ka tas, vai procesuālie dokumenti ir pārliecinoši, ir atkarīgs no tās neatkarīga faktu vērtējuma (skat. spriedumu, 2023. gada 6. decembris, QI/Komisija, T‑807/21, nav publicēts, EU:T:2023:786, 176. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">166</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā prasītāja uzskata, ka tās lūgtais dokuments ir nepieciešams, lai pierādītu un pamatotu septīto pamatu, kas attiecas uz “vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu intervijas konkrētā jomā” materiāltiesiska pārkāpuma dēļ (skat. šī sprieduma 139. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">167</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, prasītāja atsaucas uz dokumentu, kas attiecas nevis uz interviju “konkrētā jomā”, bet gan uz citiem pārbaudījumiem, proti, rakstveida pārbaudījumu, interviju, kas vērsta uz vispārējām kompetencēm, un interviju, kas vērsta uz kompetencēm situācijā (skat. šī sprieduma 163. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">168</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to šāds dokuments nešķiet lietderīgs strīda atrisināšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">169</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, pieņemot, ka runa ir par pārrakstīšanās kļūdu no prasītājas puses tādā ziņā, ka tā savā dokumentā nav minējusi “interviju konkrētā jomā”, katrā ziņā lietas materiālos ietvertā informācija ir pietiekama, lai ļautu Vispārējai tiesai pieņemt nolēmumu, jo tā varēja lietderīgi lemt, pamatojoties uz tiesvedības laikā izvirzītajiem prasījumiem, pamatiem un argumentiem un ņemot vērā lietas dalībnieku iesniegtos dokumentus, bez vajadzības noteikt procesa organizatorisko pasākumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">170</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to lūgums noteikt procesa organizatorisko pasākumu ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">171</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka prasība ir jānoraida pilnībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">172</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">173</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā prasītājai nolēmums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-214" title="page-24">
      Ar šādu pamatojumu
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-215" title="page-24">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-216" title="page-24">
      nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasību noraidīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Isabel Sánchez atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-219" title="page-24">
<span class="signatory">Kalėda</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Perišin</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Verschuur</span>
</p>
<p class="C77SignaturesAlinea" id="para-220" title="page-24">
<span class="signatory">Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā</span>
<span class="signatory"> 202</span>
<span class="signatory">6. ga</span>
<span class="signatory">da 2</span>
<span class="signatory">9. ap</span>
<span class="signatory">rīlī.</span>
</p>
<p class="C77Signatures" id="para-221" title="page-24">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    
    
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – angļu.</p>
</body>
</html>
