<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.21-20110601.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2010LVA.0300169701.case.xml"><NO.CASE>C-241/08</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62008J0241</NO.CELEX><NO.SEQ>0007.0002</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>I-1723</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>I-1748</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>26</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20100304">2010. GADA 4. MARTA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-241/08</LEFT><RIGHT>KOMISIJA/FRANCIJA</RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20100304">2010. gada 4. martā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR" TYPE="FOOTNOTE"><P>Tiesvedības valoda — franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-241/08</P><P>par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko <DATE ISO="20080602">2008. gada 2. jūnijā</DATE> cēla</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija</HT>, ko pārstāv D. Rekja [<HT TYPE="ITALIC">D. Recchia</HT>] un Ž. B. Leņelo [<HT TYPE="ITALIC">J.-B. Laignelot</HT>], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Francijas Republiku</HT>, ko pārstāv Ž. de Bergess [<HT TYPE="ITALIC">G. de Bergues</HT>] un A. L. Dirēna [<HT TYPE="ITALIC">A.-L. During</HT>], pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja.</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><?PAGE NO="I-1724"?><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: ceturtās palātas priekšsēdētājs, kas veic otrās palātas priekšsēdētāja pienākumus, Ž. K. Bonišo [<HT TYPE="ITALIC">J.-C. Bonichot</HT>], tiesneši K. V. A. Timmermanss [<HT TYPE="ITALIC">C. W. A. Timmermans</HT>], K. Šīmans [<HT TYPE="ITALIC">K. Schiemann</HT>], P. Kūris [<HT TYPE="ITALIC">P. Kūris</HT>] un L. Bejs Larsens [<HT TYPE="ITALIC">L. Bay Larsen</HT>] (referents),</P><P>ģenerāladvokāte J. Kokote [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>],</P><P>sekretārs R. Grass [<HT TYPE="ITALIC">R. Grass</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus <DATE ISO="20090625">2009. gada 25. jūnija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Savā prasības pieteikumā Eiropas Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai pareizi transponētu Padomes <DATE ISO="19920521">1992. gada 21. maija</DATE> Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (<REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="1992" NO.OJ="206" PAGE.FIRST="7">OV L 206, 7. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0002" REF.START="QS0002"/> direktīva<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0001" REF.START="QS0001"/>) 6. panta 2. un 3. punktu, Francijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus.</TXT></NP><?PAGE NO="I-1725"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Kopienu tiesiskais regulējums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>2</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0003" REF.START="QS0003"/> direktīvas 2. panta 3. punktā ir noteikts, ka, veicot pasākumus saskaņā ar to, ņem vērā saimnieciskās, sociālās un kultūras vajadzības, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības.</TXT></NP><NP><NO.P>3</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0004" REF.START="QS0004"/> direktīvas 6. panta 2.–4. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem [šādam traucējumam varētu būt būtiska ietekme, ņemot vērā šīs direktīvas mērķus].</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi [pienācīgi] izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās [šīs teritorijas] aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="I-1726"?><PARAG IDENTIFIER="006.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem [veiktajiem] kompensācijas pasākumiem.</ALINEA></PARAG><P>[..]<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0005" REF.START="QS0005"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Valsts tiesiskais regulējums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Vides kodeksa [<HT TYPE="ITALIC">Code de l’environnement</HT>] L. 414-1. panta V punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 teritorijām veic pasākumus, kas vērsti uz dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu populāciju, kuru dēļ tās ir noteiktas, saglabāšanu vai atjaunošanu to ilgstošai aizsardzībai labvēlīgā stāvoklī. Attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 teritorijām turklāt veic pienācīgus profilakses pasākumus, lai nepieļautu šo dabisko dzīvotņu noplicināšanos un traucējumus, kas varētu būtiski skart minētās sugas.</P><P>Šos pasākumus nosaka, apspriežoties it īpaši ar ieinteresētajām teritoriālajām apvienībām un to attiecīgajām grupām, kā arī teritorijā iekļauto zemesgabalu un platību īpašnieku, apsaimniekotāju un lietotāju pārstāvjiem.</P><?PAGE NO="I-1727"?><P>Tajos ņem vērā saimnieciskās, sociālās, kultūras un aizsardzības vajadzības, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības. Tos pielāgo konkrētajiem šīs dabiskās dzīvotnes un šīs sugas apdraudējumiem. To rezultātā netiek aizliegta cilvēka darbība, ja tā būtiski neietekmē šo dabisko dzīvotņu un sugu saglabāšanu vai atjaunošanu aizsardzībai labvēlīgā stāvoklī. Zveja, akvakultūras darbības, medības un citas ar medībām saistītas darbības, ko veic atbilstoši spēkā esošajos likumos un normatīvajos aktos paredzētajiem nosacījumiem un tajos noteiktajās vietās, nav traucējošas darbības vai darbības ar līdzīgu ietekmi.</P><P>Pasākumus veic saistībā ar L. 414-3. pantā paredzētajiem līgumiem vai apsaimniekošanas nolikumiem vai saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, it īpaši tiem, kas attiecas uz nacionālajiem parkiem, jūras dabas parkiem, dabas rezervātiem, biotopiem vai klasificētajām teritorijām.<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0006" REF.START="QS0006"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Vides kodeksa L. 414-2. panta I punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka attiecībā uz katru <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 teritoriju aizsardzības mērķu noteikšanas dokumentā nosaka apsaimniekošanas pamatnostādnes, L. 414-1. pantā paredzētos pasākumus, to īstenošanas kārtību un ar tiem saistītos finanšu noteikumus.</TXT></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Šā kodeksa L. 414-3. panta I punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Lai izpildītu aizsardzības mērķu noteikšanas dokumentu, lietu un personisko tiesību īpašnieki attiecībā uz teritorijā iekļautajiem zemesgabaliem, kā arī profesionāļi un teritorijā ietilpstošo jūras platību lietotāji var slēgt ar pārvaldes iestādi līgumus, kas saukti par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/><HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumiem<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0008" REF.START="QS0008"/>. [..]</P><?PAGE NO="I-1728"?><P><HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumā ietver saistību kopumu, kas atbilst pamatnostādnēm un pasākumiem, ko aizsardzības mērķu noteikšanas dokumentā nosaka attiecībā uz dabisko dzīvotņu un sugu, kuru dēļ izveido <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 teritoriju, aizsardzību un vajadzības gadījumā atjaunošanu. [..]</P><P>[..]<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0007" REF.START="QS0007"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Minētā kodeksa L. 414-4. panta I punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Attiecībā uz celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbu programmām vai projektiem, kam ir vajadzīga valsts pārvaldes iestāžu izsniegta atļauja vai saskaņošana un kuru īstenošana var būtiski ietekmēt <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 teritoriju, ir jāveic novērtējums par to ietekmi uz teritorijai noteiktajiem aizsardzības mērķiem. Programmu, kuras ir paredzētas normatīvajos un administratīvajos aktos un kuru ietekme nav jāpēta, novērtēšanu veic šā kodeksa L. 122-4. un nākamajos pantos paredzētajā kārtībā.</P><P>No iepriekšējā daļā minētās novērtējuma procedūras ir atbrīvoti <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumos paredzētie celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbi.<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0009" REF.START="QS0009"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Atbilstoši Vides kodeksa R. 414-21. panta III punkta 1. apakšpunktam pieteicējam ir jānorāda iemesli, kādēļ nav cita apmierinoša risinājuma plāna vai projekta īstenošanai gadījumā, ja tas var ievērojami kaitēt dabisko dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvoklim.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-1729"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pirmstiesas procedūra</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>9</NO.P><TXT><DATE ISO="20051018">2005. gada 18. oktobrī</DATE> Komisija Francijas Republikai nosūtīja brīdinājuma vēstuli, kurā to informēja par savām šaubām par Francijas tiesību aktu atbilstību <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0010" REF.START="QS0010"/> direktīvas 6. panta 2. un 3. punktam.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Francijas iestāžu <DATE ISO="20060207">2006. gada 7. februāra</DATE> atbilde Komisiju nepārliecināja, un tā <DATE ISO="20061215">2006. gada 15. decembrī</DATE> Francijas Republikai izdeva argumentētu atzinumu, kurā aicināja šo dalībvalsti veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai divu mēnešu laikā no minētā atzinuma saņemšanas izpildītu tā prasības. Francijas iestādes uz minēto argumentēto atzinumu atbildēja ar <DATE ISO="20070228">2007. gada 28. februāra</DATE> vēstuli.</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT><DATE ISO="20080602">2008. gada 2. jūnijā</DATE> Komisija cēla šo prasību.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prasību</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0011" REF.START="QS0011"/> direktīvas 6. panta 2. punktu</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par pieņemamību</P></TI></TITLE><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka, lai arī ar <DATE ISO="20061230">2006. gada 30. decembra</DATE> Likumu Nr. 2006-1772 par ūdeni un ūdeņiem (<DATE ISO="20061231">2006. gada 31. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">JORF</HT>, 20285. lpp.) strīdīgās valsts tiesību normas ir grozītas, ar izdarītajiem grozījumiem, kā to uzsver arī Komisija un neatspēko<?PAGE NO="I-1730"?> Francijas Republika, minētās normas nav būtiski mainītas, un tie neattiecas uz iebildumiem, kurus Komisija izklāstījusi brīdinājuma vēstulē un argumentētajā atzinumā.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>No tā izriet, ka iebildumi par Vides kodeksa L. 414-1. panta V punkta trešās daļas trešā un ceturtā teikuma neatbilstību ir pieņemami.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par pirmo iebildumu saistībā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>būtiskas ietekmes<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0012" REF.START="QS0012"/> kritērija vienveidīgu piemērošanu gan attiecībā uz dzīvotņu noplicināšanos, gan sugu traucēšanu</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Pušu argumenti</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka Vides kodeksa L. 414-1. panta V punkta trešās daļas trešajā teikumā nosakot, ka cilvēka darbība <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 teritorijās tiek aizliegta tikai gadījumos, kad tā būtiski ietekmē šo dabisko dzīvotņu un sugu saglabāšanu vai atjaunošanu labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>būtiskas ietekmes<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0013" REF.START="QS0013"/> kritērijs tiek piemērots vienveidīgi gan attiecībā uz dzīvotņu noplicināšanos, gan sugu traucēšanu un tādēļ tas esot neprecīzs un pielaidīgāks nekā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0014" REF.START="QS0014"/> direktīvas 6. panta 2. punkts. Šajā pēdējā tiesību normā dalībvalstīm esot prasīts veikt pienācīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī novērstu sugu traucēšanu, ja šādai traucēšanai varētu būt būtiska ietekme, ņemot vērā šīs direktīvas mērķus. Citiem vārdiem sakot, sugu traucēšana, kas visbiežāk ir īslaicīga, var tikt zināmā mērā pieļauta atšķirībā no dzīvotņu noplicināšanās,<?PAGE NO="I-1731"?> kas var tikt definēta kā šo dzīvotņu fiziska degradēšanās, kura esot konsekventi jāaizliedz, jo dzīvotnes apdraudējums ir smagāks par sugas traucēšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Lai arī Komisija atzīst, ka Vides kodeksa L. 414-1. panta V punkta pirmajā daļā atbilstoši <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0015" REF.START="QS0015"/> direktīvas 6. panta 2. punktam vajadzība novērst dzīvotņu noplicināšanos tiek nošķirta no vajadzības novērst sugas skarošos traucējumus, jo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>būtiskas ietekmes<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0016" REF.START="QS0016"/> kritērijs esot paredzēts tikai attiecībā uz šiem pēdējiem, tā tomēr pārmet, ka strīdīgajos Francijas tiesību aktos šī nošķiršana netiek veikta, Vides kodeksa L. 414-1. panta V punkta trešajā daļā īpaši reglamentējot cilvēka darbību, kuru atbildīgās iestādes nevar aizliegt, ja tai nav būtiskas ietekmes.</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Francijas Republika norāda, ka saskaņā ar Vides kodeksa L. 414-1. panta V punkta pirmo daļu dzīvotņu noplicināšanās jānovērš visos gadījumos atbilstoši <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0017" REF.START="QS0017"/> direktīvas 6. panta 2. punktā noteiktajām prasībām. Taču šā kodeksa L. 414-1. panta V punkta trešajā daļā esot ļauts gluži vienkārši neaizliegt cilvēka darbību, kura būtiski neietekmē dzīvotņu aizsardzību. Uz šādām darbībām saskaņā ar minētā kodeksa L. 414-1. panta V punkta pirmo daļu varētu attiekties gan dzīvotņu noplicināšanās, gan sugas skarošu traucējumu novēršanai piemēroti pasākumi.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Francijas Republika uzskata, ka, dzīvotņu un sugu aizsardzības vajadzību savienojot ar šo vajadzību respektējošas cilvēka darbības turpināšanu, Vides kodeksa L. 414-1. panta V punkta trešā daļa atbilstot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0018" REF.START="QS0018"/> direktīvas izvirzītajiem mērķiem un tās 2. panta 3. punktam, kurā noteikts, ka veiktajos pasākumos ņem vērā saimnieciskās, sociālās, kultūras un aizsardzības vajadzības, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības. Turpretim Komisijas nostāja neesot saderīga ar minētās direktīvas prasībām.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-1732"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Tiesas vērtējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>18</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0019" REF.START="QS0019"/> direktīvas 6. panta 2. punktā ir noteikts vispārīgs pienākums veikt pienācīgus aizsardzības pasākumus, lai novērstu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī sugu traucēšanu, kam varētu būt būtiska ietekme, ņemot vērā šīs direktīvas mērķus.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Šajā ziņā jānorāda, ka Vides kodeksa L. 414-1. panta V punkta pirmajā daļā paredzēts, ka attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 teritorijām veic pienācīgus profilakses pasākumus, lai nepieļautu dabisko dzīvotņu noplicināšanos un traucējumus, kas varētu būtiski skart savvaļas faunas un floras sugu populācijas, kuru dēļ ir noteiktas teritorijas.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Jautājumā par cilvēka darbību Vides kodeksa L. 414-1. panta V punkta trešajā daļā ir noteikts, ka šādu pasākumu rezultātā netiek aizliegta cilvēka darbība, ja tā būtiski neietekmē šo dabisko dzīvotņu un sugu saglabāšanu vai atjaunošanu aizsardzībai labvēlīgā stāvoklī.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Šajā ziņā jākonstatē, ka Vides kodeksa L. 414-1. panta V punkta trešā daļa jālasa saistībā ar minētā V punkta pirmo daļu un ievērojot to.</TXT></NP><?PAGE NO="I-1733"?><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Lai varētu noteikt, vai Komisijas iebildums ir pamatots, jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Komisijai ir pienākums pierādīt, ka pastāv apgalvotā pienākumu neizpilde. Tieši tai ir jāsniedz Tiesai informācija, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai pastāv pienākumu neizpilde, un tā nevar pamatoties uz kādu pieņēmumu (skat. it īpaši <DATE ISO="20081211">2008. gada 11. decembra</DATE> spriedumu lietā C-293/07 Komisija/Grieķija, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Taču šajā lietā Komisija būtībā apgalvo vienīgi to, ka, lai nodrošinātu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0020" REF.START="QS0020"/> direktīvas 6. panta 2. punkta atbilstošu transpozīciju, Vides kodeksa L. 414-1. panta V punkta trešajā daļā esot jāaizliedz visas noplicināšanās, lai arī tām nav būtiskas ietekmes. Šādi savrupi aplūkojot šo tiesību normu un pietiekami neņemot vērā ar to tieši saistīto normatīvo kontekstu, Komisija it īpaši nav pierādījusi, ka saskaņā ar minētā kodeksa L. 414-1. panta V punkta pirmo daļu veiktie pienācīgie pasākumi neļauj faktiski novērst dzīvotņu noplicināšanos minētās direktīvas 6. panta 2. punkta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Šajos apstākļos nav pierādīts, ka Vides kodeksa L. 414-1. panta V punkts, to aplūkojot kopumā, nebūtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0021" REF.START="QS0021"/> direktīvas 6. panta 2. punkta atbilstoša transpozīcija pirmā iebilduma skatījumā.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Tādēļ šis pirmais iebildums ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-1734"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par otro iebildumu saistībā ar vispārīgu apgalvojumu, ka noteiktas darbības neesot traucējošas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Pušu argumenti</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka Vides kodeksa L. 414-1. panta V punkta trešās daļas ceturtais teikums, kurā noteikts, ka zveja, akvakultūras darbības, medības un citas ar medībām saistītas darbības, ko veic atbilstoši spēkā esošajos likumos un normatīvajos aktos paredzētajiem nosacījumiem un tajos noteiktajās vietās, nav traucējošas darbības vai darbības ar līdzīgu ietekmi, nenodrošinot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0022" REF.START="QS0022"/> direktīvas 6. panta 2. punkta skaidru, precīzu un pilnīgu transpozīciju. Atbilstība tiesiskajam regulējumam, nenodrošinot, ka tajā ņemtas vērā konkrētās teritorijas vajadzības, nevar <HT TYPE="ITALIC">a priori</HT> ļaut vispārīgi secināt, ka šīs darbības nav traucējošas.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Konkrēti Komisija uzskata, ka aizsardzības mērķu noteikšanas dokuments, uz kuru atsaucas likumdevējs, neesot piemērots konkrētās teritorijas vajadzību ņemšanai vērā tāpēc, ka ar minēto dokumentu, kas sagatavots uz līgumiska pamata, nav paredzēts reglamentēt tādas darbības kā medības vai zveja, un tas arīdzan nav saistošs, jo saistībā ar to nav paredzēta neviena sankcija.</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Francijas Republika apgalvo, ka tā esot pareizi transponējusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0023" REF.START="QS0023"/> direktīvas 6. panta 2. punktu, noteikdama principu, saskaņā ar kuru, ciktāl akvakultūras un medību darbības tiek veiktas atbilstoši spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem, tās nav traucējošas, un ka tādēļ prezumējams, ka tās ir saderīgas ar Eiropas ekoloģiskā tīkla <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 aizsardzības mērķiem.</TXT></NP><?PAGE NO="I-1735"?><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Lai arī, atzīdama, ka aizsardzības mērķu noteikšanas dokumentā nav ietverti tieši piemērojami administratīvi pasākumi, Francijas Republika uzsver, ka attiecīgajai teritorijai piemērotus vajadzīgos administratīvos pasākumus papildus esošajam vispārējam tiesiskajam regulējumam vēlāk pieņem ar atbildīgo iestāžu lēmumu. Tā turklāt norāda, ka zvejas un medību darbību vispārējais tiesiskais regulējums var attiekties uz atbilstoši ekoloģiskiem apsvērumiem norobežotām un noteiktām teritorijām un paredzēt [īpatņu] ieguves kvotu noteikšanu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Tiesas vērtējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Jāatgādina, pirmkārt, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0024" REF.START="QS0024"/> direktīvas 6. panta 2. punkta un šā panta 3. punkta mērķis ir nodrošināt vienāda līmeņa aizsardzību (šajā ziņā skat. <DATE ISO="20040907">2004. gada 7. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-127/02" PAGE.ECR="I-7405" YEAR="2004">C-127/02 <HT TYPE="ITALIC">Waddenvereniging</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Vogelbeschermingsvereniging</HT>, Krājums, I-7405. lpp.</REF.DOC.ECR>, 36. punkts, kā arī <DATE ISO="20071213">2007. gada 13. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-418/04" PAGE.ECR="I-10947" YEAR="2007">C-418/04 Komisija/Īrija, Krājums, I-10947. lpp.</REF.DOC.ECR>, 263. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Otrkārt, jānorāda, ka jautājumā par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0025" REF.START="QS0025"/> direktīvas 6. panta 3. punktu Tiesa jau nospriedusi, ka iespēja atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam vispārīgi atbrīvot noteiktas darbības no vajadzības novērtēt to ietekmi uz konkrēto teritoriju ir pretrunā šai tiesību normai. Ar šādu atbrīvojumu nevar nodrošināt, ka šīs darbības nekaitē aizsargājamās teritorijas viengabalainībai (šajā ziņā skat. <DATE ISO="20060110">2006. gada 10. janvāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-98/03" PAGE.ECR="I-53" YEAR="2006">C-98/03 Komisija/Vācija, Krājums, I-53. lpp.</REF.DOC.ECR>, 43. un 44. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Tādēļ, ņemot vērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0026" REF.START="QS0026"/> direktīvas 6. panta 2. punktā un tā paša panta 3. punktā paredzētā aizsardzības līmeņa vienādību, Vides kodeksa L. 414-1. panta V punkta trešās daļas ceturto teikumu, kurā vispārīgi noteikts, ka tādas noteiktas darbības kā<?PAGE NO="I-1736"?> medības vai zveja nav traucējošas, var uzskatīt par atbilstošu šīs direktīvas 6. panta 2. punktam tikai tad, ja ir nodrošināts, ka minētās darbības nerada traucējumu, kas varētu būtiski ietekmēt minētās direktīvas mērķus.</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Francijas Republika šajā ziņā apgalvo, ka attiecībā uz katru teritoriju tiek sagatavots aizsardzības mērķu noteikšanas dokuments, uz kuru pamatojoties tiek noteikti mērķa pasākumi, kuros paredzēts ņemt vērā attiecīgās teritorijas īpašās ekoloģiskās vajadzības. Tā piebilst, ka strīdīgo darbību veikšana atbilstoši tām piemērojamajam vispārējam tiesiskajam regulējumam ļautu ņemt vērā atbilstoši ekoloģiskiem apsvērumiem norobežotas un noteiktas teritorijas vai noteikt [īpatņu] ieguves kvotas.</TXT></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Tādēļ jānoskaidro, vai šādi pasākumi vai noteikumi ļauj faktiski nodrošināt, ka attiecīgās darbības nerada nekādu traucējumu, kam varētu būt būtiska ietekme.</TXT></NP><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Jautājumā par aizsardzības mērķu noteikšanas dokumentu Francijas Republika norāda, ka tas neietver tieši piemērojamus administratīvus pasākumus un ir diagnosticēšanas rīks, ar kuru, pamatojoties uz pieejamajām zinātnes atziņām, var atbildīgajām iestādēm piedāvāt pasākumus, ar kuriem varētu sasniegt direktīvā paredzētos aizsardzības mērķus. Tā piebilst, ka pašreiz tikai pusei no attiecīgajam teritorijām ir šāds aizsardzības mērķu noteikšanas dokuments.</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>No tā izriet, ka aizsardzības mērķu noteikšanas dokuments nevar konsekventi un katrā ziņā nodrošināt, ka attiecīgās darbības neradīs nekādu traucējumu, kas varētu būtiski ietekmēt minētos aizsardzības mērķus.</TXT></NP><?PAGE NO="I-1737"?><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Tas secināms <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT> jautājumā par mērķa pasākumiem, kuros paredzēts ņemt vērā konkrētās teritorijas īpašās ekoloģiskās vajadzības, ja to veikšana ir pamatota ar aizsardzības mērķu noteikšanas dokumentu.</TXT></NP><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Jautājumā par attiecīgajām darbībām piemērojamajiem vispārējiem noteikumiem jākonstatē, ka, lai arī šādi noteikumi var noteikti mazināt būtiskas traucēšanas draudus, tie tomēr šos draudus var pilnīgi novērst tikai gadījumā, ja tajos paredzēta obligāta prasība ievērot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0027" REF.START="QS0027"/> direktīvas 6. panta 2. punktu. Taču Francijas Republika neapgalvo, ka šajā gadījumā tas tā ir.</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītā izriet, ka, vispārīgi paredzot, ka zveja, akvakultūras darbības, medības un citas ar medībām saistītas darbības, ko veic atbilstoši spēkā esošos likumos un tiesību normās paredzētajiem nosacījumiem un tajos noteiktajās vietās, nav traucējošas darbības vai darbības ar līdzīgu ietekmi, Francijas Republika nav izpildījusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0028" REF.START="QS0028"/> direktīvas 6. panta 2. punktā paredzētos pienākumus.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0029" REF.START="QS0029"/> direktīvas 6. panta 3. punktu</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par pirmo iebildumu saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumos paredzēto celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbu atbrīvošanu no ietekmes uz teritoriju novērtēšanas procedūras</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Pušu argumenti</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Komisija pārmet, ka ar Vides kodeksa L. 414-4. panta I punkta otro daļu neesot pareizi transponēts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0030" REF.START="QS0030"/> direktīvas 6. panta 3. punkts, jo tajā <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000<?PAGE NO="I-1738"?> līgumos paredzētie celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbi konsekventi esot atbrīvoti no minētajā 6. panta 3. punktā paredzētās ietekmes uz teritoriju novērtēšanas procedūras.</TXT></NP><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Saskaņā ar Francijas tiesībām <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumi ir slēdzami, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>lai izpildītu aizsardzības mērķu noteikšanas dokumentu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0031" REF.START="QS0031"/>, kurā tostarp ietvertas viena vai vairākas <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumiem piemērojamās tipveida specifikācijas, kurās noteikta līgumos paredzēto pasākumu īstenošanā ievērojamā labā prakse, sasniedzamais mērķis un attiecīgās sugas un dzīvotnes. Lai arī šiem līgumiem jābūt atbilstošiem aizsardzības mērķu noteikšanas dokumentam, nekas, pēc Komisijas domām, neliecina, ka tie ietvertu tikai un vienīgi ar teritorijas apsaimniekošanu tieši saistītus vai tai vajadzīgus pasākumus.</TXT></NP><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Francijas Republika atzīst, ka <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumos paredzētie celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbi ir atbrīvoti no ietekmes novērtēšanas procedūras, un uzskata, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0032" REF.START="QS0032"/> direktīvas 6. panta 3. punktā nav noteikts, ka attiecībā uz minētajiem celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbiem šī novērtēšanas procedūra būtu jāveic, jo, pēc tās domām, tie būtiski nekaitē teritorijai.</TXT></NP><NP><NO.P>43</NO.P><TXT>Atbilstoši Vides kodeksa L. 414-3. pantam <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumi esot slēdzami, lai izpildītu aizsardzības mērķu noteikšanas dokumentus, un esot izslēgts, ka tie varētu būt pretrunā dzīvotņu un sugu aizsardzības mērķiem vai ietvert darbības, kas nav vajadzīgas teritorijas saglabāšanai labā stāvoklī.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Tiesas vērtējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>44</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka saskaņā ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0033" REF.START="QS0033"/> direktīvas 6. panta 3. punktu visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai un kas varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot šīs teritorijas aizsardzības mērķus.</TXT></NP><?PAGE NO="I-1739"?><NP><NO.P>45</NO.P><TXT>Šajā ziņā netiek apstrīdēts, ka <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumos paredzētos celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbus var uzskatīt par plāniem vai projektiem minētā 6. panta 3. punkta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>46</NO.P><TXT>Tādēļ jānoskaidro, vai <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumos paredzētie celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbi ir tieši saistīti ar teritorijas apsaimniekošanu vai tai vajadzīgi un tādēļ to atļaušana nav pakārtota pienākumam veikt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0034" REF.START="QS0034"/> direktīvas 6. panta 3. punktā paredzēto ietekmes novērtējumu.</TXT></NP><NP><NO.P>47</NO.P><TXT>No Vides kodeksa L. 414-3. panta I punkta izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgums tiek slēgts, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>lai izpildītu aizsardzības mērķu noteikšanas dokumentu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0035" REF.START="QS0035"/>, un ietver <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>saistību kopumu, kas atbilst pamatnostādnēm un pasākumiem, ko aizsardzības mērķu noteikšanas dokumentā nosaka attiecībā uz dabisko dzīvotņu un sugu, kuru dēļ izveido <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 teritoriju, aizsardzību un vajadzības gadījumā atjaunošanu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0036" REF.START="QS0036"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>48</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētā kodeksa L. 414-2. panta I punkta pirmo daļu aizsardzības mērķu noteikšanas dokumentā nosaka tostarp apsaimniekošanas pamatnostādnes, kā arī saglabāšanas vai atjaunošanas pasākumus.</TXT></NP><NP><NO.P>49</NO.P><TXT>Francijas Republika uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumos paredzēto celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbu konsekventais atbrīvojums no pienākuma veikt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0037" REF.START="QS0037"/> direktīvas 6. panta 3. punktā paredzēto ietekmes uz teritoriju novērtējumu ir pamatots ar domu, ka, ciktāl šie līgumi ir vērsti uz teritorijai noteikto saglabāšanas un atjaunošanas mērķu īstenošanu, tie ir tieši saistīti ar minētās teritorijas apsaimniekošanu vai tai vajadzīgi.</TXT></NP><?PAGE NO="I-1740"?><NP><NO.P>50</NO.P><TXT>Atbilstoši šim uzskatam tiekot pieņemts, ka <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumos paredzētie pasākumi, kas vērsti uz saglabāšanas un atjaunošanas mērķu īstenošanu arī visos gadījumos ir ar teritorijas apsaimniekošanu tieši saistīti vai tai vajadzīgi pasākumi.</TXT></NP><NP><NO.P>51</NO.P><TXT>Tomēr nav izslēdzams, ka šajos līgumos paredzētie celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbi, pat ja to mērķis ir teritorijas saglabāšana vai atjaunošana, nav nedz tieši saistīti ar tās apsaimniekošanu, nedz tai vajadzīgi.</TXT></NP><NP><NO.P>52</NO.P><TXT>Šajā ziņā Francijas Republika arī sakarā ar iebildumu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>būtiskas ietekmes<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0038" REF.START="QS0038"/> kritērija vienveidīgu piemērošanu atzīst, ka dzīvotņu aizsardzības pasākumi var izrādīties labvēlīgi kādām attiecīgajām dzīvotnēm, vienlaikus izraisot citu dzīvotņu noplicināšanos. Piemēra pēc tā norāda uz sāls ieguvi: kuras vajadzībām tā saucamo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>œillets<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0039" REF.START="QS0039"/> [actiņu] rezervuāru veidošana sāls ieguves rūpnieciskajai darbībai izraisa lagūnu dzīvotņu noplicināšanos, pat ja arī citādi šai darbībai var būt labvēlīga ietekme uz vides atjaunošanu, saglabājot noteiktus purvāju veidus.</TXT></NP><NP><NO.P>53</NO.P><TXT>No tā izriet, ka, lai noteiktu saglabāšanas un atjaunošanas mērķus saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000, var būt vajadzīgs, kā savu secinājumu 71. punktā pareizi norāda arī ģenerāladvokāte, novērst dažādu mērķu savstarpējās pretrunas.</TXT></NP><NP><NO.P>54</NO.P><TXT>Tādējādi, lai pilnībā nodrošinātu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0040" REF.START="QS0040"/> direktīvā paredzēto aizsardzības mērķu sasniegšanu, ir vajadzīgs, lai atbilstoši <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0041" REF.START="QS0041"/> direktīvas 6. panta 3. punktam individuāli tiktu novērtēta ikviena plāna vai projekta, kas nav tieši saistīts ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgs tās apsaimniekošanai un kas varētu būtiski to ietekmēt, ietekme uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus.</TXT></NP><?PAGE NO="I-1741"?><NP><NO.P>55</NO.P><TXT>No tā izriet, ka tas vien, ka <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumi atbilst teritorijas aizsardzības mērķiem, ievērojot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0042" REF.START="QS0042"/> direktīvas 6. panta 3. punktu, nevar tikt uzskatīts par pietiekamu, lai minētajos līgumos paredzētie celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbi būtu konsekventi atbrīvoti no ietekmes uz teritoriju novērtējuma.</TXT></NP><NP><NO.P>56</NO.P><TXT>Tādēļ, <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumos paredzētos celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbus konsekventi atbrīvojot no ietekmes uz teritoriju novērtēšanas procedūras, Francijas Republika nav izpildījusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0043" REF.START="QS0043"/> direktīvas 6. panta 3. punktā paredzētos pienākumus.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par otro iebildumu saistībā ar atļaujai nepakārtotu darbību esamību</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Pušu argumenti</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>57</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka Vides kodeksa L. 414-4. panta I punkta pirmā daļa neatbilst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0044" REF.START="QS0044"/> direktīvas 6. panta 3. punktam tāpēc, ka šajā pēdējā tiesību normā paredzēto ietekmes uz teritoriju novērtēšanas procedūru piemēro tikai attiecībā uz darbībām, kurām jāsaņem valsts pārvaldes iestādes izsniegta atļauja vai saskaņošana. Programmas vai projektus, ko īsteno paziņošanas kārtībā, no tās atbrīvo. Taču [šīs programmas un šie projekti] būtiski ietekmē teritoriju, ievērojot aizsardzības mērķus, un tas ir noteicošais kritērijs, lai piemērotu minētās direktīvas 6. panta 3. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>58</NO.P><TXT>Francijas Republika neapstrīd šā iebilduma pamatotību un vienīgi norāda uz grozījumiem tiesību aktos, ko tā izdarījusi, lai izpildītu Kopienu tiesisko regulējumu, un<?PAGE NO="I-1742"?> kuri tikuši izdarīti ar <DATE ISO="20080801">2008. gada 1. augusta</DATE> Likumu Nr. 2008-757 par vides atbildību un dažādiem tiesību aktiem, ar ko veicama pielāgošanās Kopienu tiesībām vides jomā (<DATE ISO="20080802">2008. gada 2. augusta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">JORF</HT>, 12361. lpp.).</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Tiesas vērtējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>59</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jautājums par pienākumu neizpildes esamību ir jāvērtē atkarībā no situācijas dalībvalstī, kāda tā bija, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam, un ka Tiesa neņem vērā turpmākās izmaiņas (skat. <DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlija</DATE> spriedumu lietā C-504/06 Komisija/Itālija, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>60</NO.P><TXT>Šajā lietā Francijas Republika neapstrīd, ka argumentētajā atzinumā atvēlētā termiņa beigās 2007. gada 15. februārī, proti, līdz Likuma Nr. 2008-757 pieņemšanai, ar strīdīgo valsts tiesību normu nav bijis pareizi transponēts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0045" REF.START="QS0045"/> direktīvas 6. panta 3. punkts.</TXT></NP><NP><NO.P>61</NO.P><TXT>Šajos apstākļos bez vajadzības izvērtēt Likuma Nr. 2008-757 atbilstību <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0046" REF.START="QS0046"/> direktīvai pietiek vien konstatēt, ka šis likums tika pieņemts pēc argumentētajā atzinumā atvēlētā termiņa beigām.</TXT></NP><NP><NO.P>62</NO.P><TXT>Tādēļ, <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumos paredzēto celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbu programmas un projektus, uz kuriem attiecināta paziņošanas kārtība, konsekventi atbrīvojot no ietekmes uz teritoriju novērtēšanas procedūras, Francijas Republika nav izpildījusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0047" REF.START="QS0047"/> direktīvas 6. panta 3. punktā paredzētos pienākumus.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-1743"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par trešo iebildumu saistībā ar alternatīvo risinājumu neizvērtēšanu</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Pušu argumenti</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>63</NO.P><TXT>Komisija pārmet, ka Vides kodeksa R. 414-21. panta III punkta 1. apakšpunktā pieteicējam nav noteikts pienākums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0048" REF.START="QS0048"/> direktīvas 6. panta 3. punktā paredzētā pienācīgā ietekmes uz teritoriju novērtējuma gaitā aprakstīt dažādus alternatīvus risinājumus, kas var tikt paredzēti, lai īstenotu plānu vai projektu. Šim novērtējumam esot vajadzīgs, pirmkārt, lai tiktu veikts dažādu izvērtēto alternatīvo risinājumu apraksts un izvērtēta to ietekme uz teritoriju un, otrkārt, lai pat gadījumā, ja teritorijas viengabalainība netiek apdraudēta, valsts iestādes tos izpētītu, pirms tās varētu pieņemt lēmumu, pamatojoties uz minēto 6. panta 3. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>64</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka pieteicējam noteikts pienākums norādīt iemeslus, kādēļ nav cita apmierinoša risinājuma, vien nav pietiekams, lai nodrošinātu alternatīvo risinājumu izpēti ietekmes uz teritoriju novērtējuma gaitā. Tādējādi Francijas tiesiskais regulējums neesot atbilstošs no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0049" REF.START="QS0049"/> direktīvas 6. panta 3. punkta izrietošajam pienākumam pārliecināties par alternatīvo risinājumu neesamību.</TXT></NP><NP><NO.P>65</NO.P><TXT>Francijas Republika norāda, ka ar strīdīgo valsts tiesību normu esot pareizi transponēts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0050" REF.START="QS0050"/> direktīvas 6. panta 3. punkts. Turklāt Francijas tiesiskais regulējums faktiski mudinot pieteicējus izpētīt, aprakstīt un kartografēt alternatīvos risinājumus un paskaidrot katra risinājuma priekšrocības un trūkumus, ievērojot teritorijas aizsardzības mērķus.</TXT></NP><NP><NO.P>66</NO.P><TXT>Francijas Republika paskaidro, ka jebkurā gadījumā, lai novērstu visas neskaidrības šajā jautājumā, Likuma Nr. 2008-757 piemērošanas dekrētos esot īpaši paredzēts pieteicēja pienākums aprakstīt alternatīvos risinājumus.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-1744"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Tiesas vērtējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>67</NO.P><TXT>Ar šo iebildumu Komisija apgalvo, ka saskaņā ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0051" REF.START="QS0051"/> direktīvas 6. panta 3. punktu veicamajā pienācīgajā novērtējumā esot jāietver arī alternatīvo risinājumu izvērtējums.</TXT></NP><NP><NO.P>68</NO.P><TXT>Šajā ziņā jākonstatē, ka šis iebildums ir radies no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0052" REF.START="QS0052"/> direktīvas 6. panta 3. punkta kļūdainas izpratnes jautājumā gan par pienācīga novērtējuma jēdzienu, gan par procesuālo posmu, kurā jāveic alternatīvo risinājumu izvērtējums.</TXT></NP><NP><NO.P>69</NO.P><TXT>Pirmkārt, atbilstoši pastāvīgai judikatūrai saskaņā ar minēto 6. panta 3. punktu veicamajam ietekmes uz teritoriju pienācīgam novērtējumam vajadzīgs, lai, ņemot vērā šajā jomā pieejamos labākos zinātniskos atzinumus, tiktu apzināti visi plāna vai projekta aspekti, kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem var ietekmēt attiecīgās teritorijas aizsardzības mērķus (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Waddenvereniging</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Vogelbeschermingsvereniging</HT>, 54. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Īrija, 243. punkts). Tādējādi šāds novērtējums neietver plāna vai projekta alternatīvu izvērtējumu.</TXT></NP><NP><NO.P>70</NO.P><TXT>Otrkārt, jānorāda, ka pienākums izvērtēt plāna vai projekta alternatīvos risinājumus izriet nevis no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0053" REF.START="QS0053"/> direktīvas 6. panta 3. punkta, bet gan šā panta 4. punkta piemērošanas (šajā ziņā skat. <DATE ISO="20050414">2005. gada 14. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-441/03" PAGE.ECR="I-3043" YEAR="2005">C-441/03 Komisija/Nīderlande, Krājums, I-3043. lpp.</REF.DOC.ECR>, 27. un nākamie punkti).</TXT></NP><NP><NO.P>71</NO.P><TXT>Atbilstoši <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0054" REF.START="QS0054"/> direktīvas 6. panta 4. punktam šajā 6. panta 4. punktā paredzēto izvērtējumu it īpaši attiecībā uz alternatīvo risinājumu neesamību var veikt tikai<?PAGE NO="I-1745"?> gadījumā, ja saskaņā ar šīs direktīvas 6. panta 3. punktu veiktā ietekmes novērtējuma rezultāts ir negatīvs un plāns vai projekts tomēr jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Nīderlande, 26. un 27. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>72</NO.P><TXT>Tādējādi saskaņā ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0055" REF.START="QS0055"/> direktīvas 6. panta 3. punktu veiktā ietekmes novērtējuma noslēgumā un gadījumā, ja šā novērtējuma rezultāts ir negatīvs, atbildīgās iestādes var izvēlēties vai nu neizsniegt atļauju attiecīgā plāna vai projekta īstenošanai, vai arī to izsniegt saskaņā ar šīs direktīvas 6. panta 4. punktu, ja vien ir izpildīti minētajā tiesību normā paredzētie nosacījumi (skat. <DATE ISO="20061026">2006. gada 26. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-239/04" PAGE.ECR="I-10183" YEAR="2006">C-239/04 Komisija/Portugāle, Krājums, I-10183. lpp.</REF.DOC.ECR>, 25. punkts, kā arī šajā ziņā iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Waddenvereniging</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Vogelbeschermingsvereniging</HT>, 57. un 60. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>73</NO.P><TXT>Tādēļ <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0056" REF.START="QS0056"/> direktīvas 6. panta 4. punktā noteiktā prasība par alternatīvu risinājumu izvērtējumu nav aspekts, kas kompetentajām valsts iestādēm jāpārbauda, veicot šīs direktīvas 6. panta 3. punktā paredzēto pienācīgo izvērtējumu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Nīderlande, 28. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>74</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Komisijai nav pamata šajā ziņā atsaukties uz Vides kodeksa R. 414-21. panta III punkta 1. apakšpunkta neatbilstību <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0057" REF.START="QS0057"/> direktīvas 6. panta 3. punktam.</TXT></NP><NP><NO.P>75</NO.P><TXT>Tādēļ šis iebildums nav jāņem vērā.</TXT></NP><?PAGE NO="I-1746"?><NP><NO.P>76</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jāsecina, ka:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pirmkārt, vispārīgi paredzot, ka zveja, akvakultūras darbības, medības un citas ar medībām saistītas darbības, ko veic atbilstoši spēkā esošos likumos un tiesību normās paredzētajiem nosacījumiem un tajos noteiktajās vietās, nav traucējošas darbības vai darbības ar līdzīgu ietekmi, un</P></ITEM><ITEM><P>otrkārt, no ietekmes uz teritoriju novērtēšanas procedūras konsekventi atbrīvojot <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumos paredzētos celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbus, un</P></ITEM><ITEM><P>no šīs procedūras konsekventi atbrīvojot celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbu programmas un projektus, uz kuriem attiecināta paziņošanas kārtība,</P></ITEM></LIST></P><P>Francijas Republika nav izpildījusi attiecīgi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>Dzīvotņu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0058" REF.START="QS0058"/> direktīvas 6. panta 2. punktā un šīs direktīvas 6. panta 3. punktā paredzētos pienākumus.</P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>77</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar šī paša Reglamenta 69. panta 3. punkta pirmo daļu, ja abiem lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus izdevumus paši.</TXT></NP><?PAGE NO="I-1747"?><NP><NO.P>78</NO.P><TXT>Šajā lietā ir jāņem vērā, ka atsevišķi Komisijas izvirzītie iebildumi netika pieņemti.</TXT></NP><NP><NO.P>79</NO.P><TXT>Tādēļ Francijas Republikai jāpiespriež atlīdzināt divas trešdaļas no tiesāšanās izdevumiem un Komisijai atlīdzināt vienu trešdaļu no tiem.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Francijas Republika,</HT></TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="BOLD">pirmkārt, vispārīgi paredzot, ka zveja, akvakultūras darbības, medības un citas ar medībām saistītas darbības, ko veic atbilstoši spēkā esošos likumos un tiesību normās paredzētajiem nosacījumiem un tajos noteiktajās vietās, nav traucējošas darbības vai darbības ar līdzīgu ietekmi, un</HT></P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="BOLD">otrkārt, no ietekmes uz teritoriju novērtēšanas procedūras konsekventi atbrīvojot <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> 2000 līgumos paredzētos celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbus, un</HT></P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="BOLD">no šīs procedūras konsekventi atbrīvojot celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbu programmas un projektus, uz kuriem attiecināta paziņošanas kārtība,</HT></P><?PAGE NO="I-1748"?><P><HT TYPE="BOLD">nav izpildījusi Padomes <DATE ISO="19920521">1992. gada 21. maija</DATE> Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību attiecīgi 6. panta 2. punktā un minētās direktīvas 6. panta 3. punktā paredzētos pienākumus;</HT></P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">pārējā daļā prasību noraidīt;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Francijas Republika atlīdzina divas trešdaļas no tiesāšanās izdevumiem. Komisija atlīdzina vienu trešdaļu no tiem.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>