L_202400868LV.000101.fmx.xml

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/868

(2024. gada 13. marts),

ar ko groza Padomes Lēmumu 2009/917/TI attiecībā uz tā saskaņošanu ar Savienības noteikumiem par personas datu aizsardzību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2) paredz saskaņotus noteikumus par tādu personas datu aizsardzību un brīvu apriti, kas tiek apstrādāti, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no sabiedriskās drošības apdraudējuma un to novērstu. Minētajā direktīvā ir noteikts, ka Komisijai ir jāpārskata citi attiecīgie Savienības pieņemtie akti, lai izvērtētu vajadzību tos saskaņot ar minēto direktīvu, un vajadzības gadījumā – jāsagatavo nepieciešamie priekšlikumi minēto aktu grozīšanai, lai nodrošinātu konsekventu pieeju to personas datu aizsardzībai, uz kuriem attiecas minētās direktīvas darbības joma.

(2)

Ar Padomes Lēmumu 2009/917/TI (3) izveido Muitas informācijas sistēmu (MIS), kuras mērķis ir palīdzēt novērst un izmeklēt smagus valsts tiesību aktu pārkāpumus un saukt pie atbildības par tiem, ātrāk padarot pieejamu informāciju, un tādējādi palielināt dalībvalstu muitas administrāciju efektivitāti. MIS veido centrāla datubāze, kurā glabājas personas dati, piemēram, uzvārdi un vārdi, adreses, identitātes dokumentu numuri, kas saistīti ar precēm, transportlīdzekļiem, uzņēmumiem vai personām, un aizturēti, ar arestu aplikti vai konfiscēti priekšmeti un skaidra nauda. Centrālo datubāzi pārvalda Komisija, kurai nav piekļuves tajā glabātajiem personas datiem. Dalībvalstu izraudzītajām iestādēm ir tiesības piekļūt centrālajai datubāzei, un tās var ievadīt tajā informāciju un aplūkot tajā glabāto informāciju. Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolam) un Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) savu attiecīgo pilnvaru ietvaros un savu uzdevumu izpildes nolūkā ir tiesības piekļūt datiem, ko centrālajā datubāzē ievadījušas dalībvalstu izraudzītās iestādes, un veikt meklēšanu minētajos datos.

(3)

Lai nodrošinātu konsekventu pieeju personas datu aizsardzībai Savienībā, Lēmums 2009/917/TI būtu jāgroza nolūkā saskaņot to ar Direktīvu (ES) 2016/680. Jo īpaši minētajā lēmumā paredzētajos personas datu aizsardzības noteikumos būtu jāievēro nolūka ierobežošanas princips, tie būtu jāattiecina tikai uz konkrētām datu subjektu un personas datu kategorijām un tajos būtu jāievēro datu drošības prasības, jāietver papildu aizsardzība īpašām personas datu kategorijām un jāievēro turpmākas apstrādes nosacījumi. Turklāt būtu jāparedz, ka MIS darbību koordinēti uzrauga Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un valstu uzraudzības iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (4).

(4)

Lai panāktu skaidru un konsekventu pieeju personas datu pienācīgai aizsardzībai, Lēmumā 2009/917/TI izmantotais termins „smagi pārkāpumi” būtu jāaizstāj ar terminu „noziedzīgi nodarījumi”, kā minēts Direktīvā (ES) 2016/680, paturot prātā, ka tas, ka konkrēta rīcība ir aizliegta saskaņā ar dalībvalsts krimināltiesībām, pats par sevi nozīmē zināmu pārkāpuma smaguma pakāpi. Turklāt MIS mērķim arī turpmāk būtu jāaprobežojas ar palīdzību noziedzīgu nodarījumu novēršanā, izmeklēšanā, atklāšanā vai saukšanā pie atbildības par tiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā definēts Lēmumā 2009/917/TI, t. i., valstu tiesību aktiem, kas ir dalībvalstu muitas administrāciju kompetencē un kas tādēļ ir īpaši svarīgi muitas kontekstā. Tāpēc, lai gan kvalificēšana par noziedzīgu nodarījumu ir obligāta prasība, ne uz visiem noziedzīgiem nodarījumiem, ko par tādiem atzīst valsts tiesību akti, attiecas Lēmums 2009/917/TI. Piemēram, uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, ieroču nelikumīgu tirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, attiecas Lēmums 2009/917/TI. Turklāt termina „smagi pārkāpumi” aizstāšana ar terminu „noziedzīgi nodarījumi” nebūtu jāsaprot kā kas tāds, kas ietekmē Lēmumā 2009/917/TI izklāstītās īpašās prasības attiecībā uz to, lai katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem izveidotu un nosūtītu noziedzīgo nodarījumu sarakstu, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem muitas lietu identifikācijas datubāzes vajadzībām.

(5)

Apstrādājot personas datus saskaņā ar Lēmumu 2009/917/TI, bet neskarot minētajā lēmumā ietvertos īpašos noteikumus, uz dalībvalstīm attiecas valsts noteikumi, kas pieņemti, ievērojot Direktīvu (ES) 2016/680, uz Komisiju attiecas Regulā (ES) 2018/1725 paredzētie noteikumi, Eiropolam piemēro noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/794 (5), un uz Eurojust attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1727 (6) paredzētie noteikumi. Minētie akti cita starpā reglamentē pārziņu, kopīgo pārziņu un apstrādātāju pienākumus un atbildību, kā arī attiecības starp tiem attiecībā uz personas datu aizsardzību. Valstu uzraudzības iestādēm, kas ir atbildīgas par Direktīvas (ES) 2016/680 piemērošanas uzraudzību un nodrošināšanu katrā dalībvalstī, vajadzētu būt kompetentām uzraudzīt un nodrošināt, ka katras dalībvalsts kompetentās iestādes piemēro Lēmumā 2009/917/TI paredzētos noteikumus par personas datu aizsardzību. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vajadzētu būt atbildīgam par to, lai Komisija, Eiropols un Eurojust uzraudzītu un nodrošinātu to, kā Komisija, Eiropols un Eurojust piemēro Lēmumā 2009/917/TI paredzētos noteikumus par personas datu aizsardzību.

(6)

Nolūkā nodrošināt datu optimālu saglabāšanu MIS un vienlaikus samazinātu administratīvo slogu kompetentajām iestādēm, kā arī saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (7) būtu jāvienkāršo procedūra, kas reglamentē personas datu glabāšanu MIS, atceļot pienākumu katru gadu pārskatīt vajadzību glabāt personas datus un nosakot maksimālu piecu gadu glabāšanas periodu, ko var pagarināt uz papildu periodu vēl par diviem gadiem, ar noteikumu, ka šāds pagarinājums ir pamatots. Minētais glabāšanas termiņš ir nepieciešams un samērīgs, ņemot vērā kriminālprocesa parasto ilgumu un nepieciešamību pēc datiem kopīgu muitas operāciju un izmeklēšanas veikšanai.

(7)

Personas datu apstrāde saskaņā ar Lēmumu 2009/917/TI ietver attiecīgās informācijas apstrādi, apmaiņu un turpmāku izmantošanu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 87. pantā noteiktajos nolūkos. Lai nodrošinātu konsekvenci un personas datu efektīvu aizsardzību, apstrādājot personas datus saskaņā ar Lēmumu 2009/917/TI, būtu jāievēro Savienības un valsts tiesību akti par personas datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu.

(8)	Saskaņā ar 6.a pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, Īrijai Lēmums 2009/917/TI ir saistošs un Īrija tādēļ piedalās šīs regulas pieņemšanā.

(9)	Saskaņā ar 1., 2. un 2.a pantu protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānijai Lēmums 2009/917/TI ir saistošs un tāpēc tā piedalās šīs regulas pieņemšanā.

(10)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu 2023. gada 4. jūlijā.

(11)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2009/917/TI,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Lēmumu 2009/917/TI groza šādi:

lēmuma 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Muitas informācijas sistēmas mērķis saskaņā ar šo lēmumu ir palīdzēt dalībvalstu kompetentajām iestādēm novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus saskaņā ar valstu tiesību aktiem un saukt par tiem pie atbildības, nodrošinot informācijas ātrāku pieejamību un tādējādi palielinot dalībvalstu muitas administrāciju sadarbības un kontroles procedūru efektivitāti.”

;

lēmuma 2. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.	“personas dati ” ir personas dati, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (*1) 3. panta 1. punktā;

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).”;"

iekļauj šādu punktu:

“6.	“valsts uzraudzības iestāde” ir uzraudzības iestāde, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/680 3. panta 15. punktā.”;

lēmuma 3. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Muitas informācijas sistēmu veido centrālā datu bāze, kas ir pieejama, izmantojot termināļus katrā dalībvalstī. Tajā ir tikai tādi dati, tostarp personas dati, kas vajadzīgi 1. panta 2. punktā noteiktā mērķa sasniegšanai un ko iedala šādās kategorijās:”;

lēmuma 4. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis nosaka, kādi elementi jāievada Muitas informācijas sistēmā saistībā ar katru 3. pantā 1. punktā minēto kategoriju, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu minētās sistēmas mērķi. Personas datu elementus nekādā gadījumā neievada saistībā ar 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto kategoriju.”

;

b)	panta 5. punktu aizstāj ar šādu: “5. Muitas informācijas sistēmā nekādā gadījumā neievada Direktīvas (ES) 2016/680 10. pantā minētās personas datu īpašās kategorijas.” ;

lēmuma 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šā panta 1. punktā izklāstīto darbību mērķiem personas datus, kas ietilpst 3. panta 1. punktā minētajās kategorijās, var ievadīt Muitas informācijas sistēmā tikai tad, ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, jo īpaši pamatojoties uz iepriekšējām nelikumīgām darbībām, ka attiecīgā persona ir izdarījusi, izdara vai izdarīs kādu no valstu tiesību aktos minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.”

;

lēmuma 7. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Tieša piekļuve Muitas informācijas sistēmā ievadītiem datiem ir vienīgi katras dalībvalsts izraudzītām valsts iestādēm. Šīs valsts iestādes ir muitas pārvaldes, bet var būt arī citas iestādes, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu 1. panta 2. punktā noteikto mērķi.”

;

b)	panta 3. punktu svītro;

lēmuma 8. pantu groza šādi:

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Valsts iestādes, ko katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar 7. pantu, Eiropols un Eurojust var apstrādāt personas datus, kas iegūti no Muitas informācijas sistēmas, nolūkā sasniegt 1. panta 2. punktā noteikto mērķi saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, kas piemērojami personas datu aizsardzībai, ar iepriekšēju atļauju un ievērojot visus nosacījumus, ko noteikušas tās dalībvalsts izraudzītās valsts iestādes, kura ievadījusi personas datus minētajā sistēmā.

Katras dalībvalsts izraudzītās valsts iestādes, Eiropols un Eurojust var apstrādāt datus, kas nav personas dati un kas iegūti no Muitas informācijas sistēmas, lai sasniegtu 1. panta 2. punktā noteikto mērķi vai citiem mērķiem, tostarp administratīviem mērķiem, ievērojot visus nosacījumus, ko noteikušas dalībvalsts izraudzītās valsts iestādes, kura minētajā sistēmā ievadījusi datus, kas nav personas dati.

2. Neskarot šā panta 1. un 4. punktu, 11. un 12. pantu, katrā dalībvalstī Muitas informācijas sistēmas datus var izmantot tikai attiecīgās dalībvalsts izraudzītās valsts iestādes, kuras saskaņā ar minētās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu 1. panta 2. punktā noteikto mērķi.”

;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Personas datus, kas iegūti no Muitas informācijas sistēmas, ar attiecīgās dalībvalsts to izraudzīto valsts iestāžu iepriekšēju atļauju, kuras ievadījušas minētos datus minētajā sistēmā, un ievērojot tās noteiktos nosacījumus, var:

a)	nosūtīt valsts iestādēm un tālāk apstrādāt valsts iestādēs, kas nav saskaņā ar 2. punktu izraudzītās iestādes, atbilstoši Savienības vai valsts tiesību aktiem, kurus piemēro personas datu aizsardzībai; vai

nosūtīt trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajam vai reģionālām organizācijām un papildus apstrādāt minētajās iestādēs vai organizācijās saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, kurus piemēro personas datu aizsardzībai.

Datus, kas nav personas dati un kas iegūti no Muitas informācijas sistēmas, var pārsūtīt valsts iestādēm, kas nav 2. punktā minētās iestādes, trešām valstīm un starptautiskām vai reģionālām organizācijām un tur tos tālāk apstrādāt saskaņā ar nosacījumiem, ko noteikusi attiecīgās dalībvalsts izraudzītās iestādes, kura minētajā sistēmā ievadījusi šos datus, kas nav personas dati.”

;

lēmuma 13. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ievērojot šo lēmumu, ja kādā dalībvalstī tiesa vai cita šīs dalībvalsts kompetenta iestāde pieņem galīgo lēmumu grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus Muitas informācijas sistēmā, dalībvalstis savstarpēji uzņemas izpildīt šādu lēmumu. Ja šādi lēmumi, kurus pieņēmušas tiesas vai citas kompetentas iestādes dažādās dalībvalstīs, tostarp dalībvalstu uzraudzības iestāžu lēmumi attiecībā uz labojumu vai dzēšanu, ir pretrunīgi, dalībvalsts, kas ievadījusi konkrētos datus, tos no sistēmas izdzēš.”

;

lēmuma 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Muitas informācijas sistēmā ievadītos personas datus glabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai sasniegtu 1. panta 2. punktā noteikto mērķi, un tos nedrīkst glabāt ilgāk par pieciem gadiem. Tomēr šādus datus izņēmuma kārtā var glabāt vēl papildu laikposmu līdz diviem gadiem, ja un ciktāl katrā atsevišķā gadījumā ir noteikts, ka tas ir absolūti nepieciešams, lai sasniegtu minēto mērķi.”

;

10)

lēmuma 15. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Muitas lietu identifikācijas datu bāzes mērķis ir ļaut saskaņā ar 7. pantu izraudzītajām valsts iestādēm, kas atbildīgas par muitas izmeklēšanu, ierosinot lietu vai uzsākot izmeklēšanu pret vienu vai vairākām personām vai uzņēmumiem, un Eiropolam un Eurojust identificēt citu dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras veic vai ir veikušas izmeklēšanu pret šīm personām vai uzņēmumiem, lai, izmantojot informāciju par izmeklēšanas lietu ierosināšanu, sasniegtu 1. panta 2. punktā minēto mērķi.”

;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Muitas lietu identifikācijas datubāzes vajadzībām katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm, Eiropolam, Eurojust un 27. pantā minētajai komitejai sarakstu ar attiecīgās valsts tiesību aktos minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Šajā sarakstā iekļauj tikai noziedzīgus nodarījumus, kas ir sodāmi:

a)	ar brīvības atņemšanu vai ar ieslodzījumu uz maksimālo laikposmu vismaz 12 mēneši, vai

b)	ar naudas sodu vismaz 15 000 EUR apmērā.”

;

11)

lēmuma 20. pantu aizstāj ar šādu:

“20. pants

Ja vien šajā lēmumā nav noteikts citādi:

a)	personas datu apstrādei, ko saskaņā ar šo lēmumu veic valsts iestādes, kuras katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar šā lēmuma 7. pantu, piemēro valsts noteikumus, kas pieņemti, ievērojot Direktīvu (ES) 2016/680;

b)	personas datu apstrādei, ko saskaņā ar šo lēmumu veic Komisija, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (*2);

c)	personas datu apstrādei, ko saskaņā ar šo lēmumu veic Eiropols, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (*3); un

d)	personas datu apstrādei, ko saskaņā ar šo lēmumu veic Eurojust, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 (*4).

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.)."

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.)."

(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.).”;"

12)	lēmuma 22., 23., 24. un 25. pantu svītro;

13)

lēmuma 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

1. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par Komisijas atbilstīgi šim lēmumam veiktās personas datu apstrādes uzraudzību, kā arī par to, lai tiktu nodrošināts, ka tā tiek veikta saskaņā ar šo lēmumu. Piemēro attiecīgi Regulas (ES) 2018/1725 57. un 58. pantā minētos uzdevumus un pilnvaras.

2. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vismaz reizi piecos gados veic Komisijas atbilstīgi šim lēmumam veiktās personas datu apstrādes darbību revīziju saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem. Ziņojumu par minēto revīziju nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un valsts uzraudzības iestādēm.

3. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un Dalībvalstu uzraudzības iestādes, rīkojoties savas attiecīgās kompetences ietvaros, aktīvi sadarbojas savu pienākumu ietvaros, lai nodrošinātu Muitas informācijas sistēmas darbības koordinētu uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu.”

;

14)

lēmuma 27. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	par šā lēmuma izpildi un pareizu piemērošanu, neskarot dalībvalstu uzraudzības iestāžu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pilnvaras;”;

15)

lēmuma 28. pantu groza šādi:

panta 2. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“i)	nodrošinātu, ka traucējumu gadījumā uzstādītās sistēmas var atjaunot;

j)	nodrošinātu pienācīgu sistēmas funkcionēšanu, ka par darbības kļūdu parādīšanos tiek ziņots un ka saglabātie personas dati nevar tikt sabojāti sistēmas darbības traucējumu dēļ.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Komiteja, kas minēta 27. pantā, uzrauga datu pieprasījumu Muitas informācijas sistēmā, lai pārbaudītu, vai veiktie meklējumi bijuši atļauti un vai tos veikuši lietotāji ar atļaujām. Pārbauda vismaz 1 % veikto meklējumu. Šo meklējumu un pārbaužu pārskatu ievada sistēmā, un tas kalpo vienīgi iepriekš minētajām pārbaudēm, ko veic minētā komiteja un valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. To dzēš pēc sešiem mēnešiem.”

;

16)

lēmuma 29. pantu aizstāj ar šādu:

“29. pants

Kompetentā muitas pārvalde, kas minēta 10. panta 1. punktā, atbild par 28. pantā paredzētajiem drošības pasākumiem attiecībā uz termināļiem, kas atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, pārbaudēm, kas paredzētas 14. un 19. pantā, kā arī par šā lēmuma pareizu piemērošanu, ciktāl tas ir vajadzīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām.”

;

17)	lēmuma 30. panta 1. punktu svītro.

2. pants

Līdz 2025. gada 9. oktobrim, neskarot šīs regulas piemērošanu, personas datus, kas ievadīti Muitas informācijas sistēmā pirms 2024. gada 8. aprīļa, pārskata dalībvalstis, kas ievadījušas minētos datus, un vajadzības gadījumā atjaunina vai dzēš, lai nodrošinātu, ka to apstrāde atbilst Lēmumam 2009/917/TI, kas grozīts ar šo regulu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2024. gada 13. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

H. LAHBIB

(1) Eiropas Parlamenta 2024. gada 6. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2024. gada 26. februāra lēmums.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2009/917/TI (2009. gada 30. novembris) par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (OV L 323, 10.12.2009., 20. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.).

(7) Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).