<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-477/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CJ0477</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:60">EU:C:2019:60</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>10</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>10</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20190124">24.1.2019</DATE>. – Lieta C‑477/17</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Balandin</HT> u.c.</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (pirmā palāta)</P><P><DATE ISO="20190124">2019. gada 24. janvārī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – holandiešu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Sociālais nodrošinājums</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 1231/2010</KEYWORD><KEYWORD>Piemērojamie tiesību akti</KEYWORD><KEYWORD>A1 sertifikāts</KEYWORD><KEYWORD>1. pants</KEYWORD><KEYWORD>A1 sertifikāta attiecināšana uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi dzīvo dalībvalsts teritorijā</KEYWORD><KEYWORD>Likumīga dzīvesvieta</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑477/17</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Centrale Raad van Beroep</HT> (Apelācijas tiesa sociālās apdrošināšanas un civildienesta jautājumos, Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20170804">2017. gada 4. augustā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20170808">2017. gada 8. augustā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Raad van bestuur van de Sociale Verzekeringsbank</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">D. Balandin,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">I. Lukachenko,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Holiday on Ice Services BV,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (pirmā palāta)</P><P>šādā sastāvā: Tiesas priekšsēdētāja vietniece R. Silva de Lapuerta [<HT TYPE="ITALIC">R. Silva de Lapuerta</HT>], kas pilda pirmās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši Ž. K. Bonišo [<HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Bonichot</HT>], J. Regans [<HT TYPE="ITALIC">E. Regan</HT>] (referents), K. G. Fernlunds [<HT TYPE="ITALIC">C. G. Fernlund</HT>] un S. Rodins [<HT TYPE="ITALIC">S. Rodin</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: N. Vāls [<HT TYPE="ITALIC">N. Wahl</HT>],</P><P>sekretāre: M. Ferreira [<HT TYPE="ITALIC">M. Ferreira</HT>], galvenā administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20180704">2018. gada 4. jūlija</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Raad van bestuur van de Sociale Verzekeringsbank</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">H. van der Most</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Holiday on Ice Services BV</HT>, <HT TYPE="ITALIC">I</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lukachenko</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Balandin</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">F. J. Webbink</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaat</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Noort</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Bulterman</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">J. Langer</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Čehijas Republikas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Smolek</HT>, <HT TYPE="ITALIC">J. Vláčil</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Pavliš</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Francijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D. Colas</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. David</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. van Beek</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D. Martin</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20180927">2018. gada 27. septembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20101124">2010. gada 24. novembra</DATE> Regula (ES) Nr. 1231/2010, ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="344" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2010">OV 2010, L 344, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 1. panta interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">Raad van bestuur van de Sociale Verzekeringsbank</HT> (Sociālā nodrošinājuma bankas valde, Nīderlande; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">Svb</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) un <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Balandin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">I. Lukachenko</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Holiday on Ice Services BV</HT>, iepriekš – <HT TYPE="ITALIC">Stage Entertainment Touring Services BV</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">HOI</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) par <HT TYPE="ITALIC">Svb</HT> atteikumu izsniegt <HT TYPE="ITALIC">D. Balandin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">I. Lukachenko</HT> kā trešo valstu valstspiederīgajiem, kurus nodarbina <HT TYPE="ITALIC">HOI</HT>, sertifikātu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (<DATE ISO="20090916">2009. gada 16. septembris</DATE>), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="284" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 284, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>A1 sertifikāts<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>), 19. panta 2. punktu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 1231/2010</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1231/<DATE ISO="20100806">2010 6.–8</DATE>., 10. un 11. apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>(6)</NO.P><TXT>Ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 (<DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="166" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 166, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojums – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="200" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 200, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)] un Regulu [Nr. 987/2009] būtiski uzlabo un vienkāršo koordinācijas noteikumus gan apdrošinātām personām, gan sociālā nodrošinājuma iestādēm. Attiecībā uz minētajām iestādēm uzlaboto koordinācijas noteikumu mērķis ir paātrināt un atvieglināt to datu apstrādi, kas saistīti ar apdrošināto personu tiesībām uz pabalstiem, un samazināt attiecīgās administratīvās izmaksas.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(7)</NO.P><TXT>Savienības mērķi ir panākt augstu sociālās aizsardzības līmeni, kā arī uzlabot dzīves līmeni un dzīves kvalitāti dalībvalstīs.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(8)</NO.P><TXT>Lai izvairītos no tā, ka darba devējiem un valstu sociālā nodrošinājuma iestādēm ir jārisina ierobežotas personu grupas sarežģītas juridiskas un administratīvas situācijas, ir svarīgi, ka tās var izmantot visas priekšrocības, ko sniedz modernizācija un vienkāršošana sociālā nodrošinājuma jomā, piemērojot vienu juridisku koordinācijas instrumentu, apvienojot Regulu [Nr. 883/2004] un Regulu [Nr. 987/2009].</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><?PAGE NO="3"?><CONSID><NP><NO.P>(10)</NO.P><TXT>Regulas [Nr. 883/2004] un Regulas [Nr. 987/2009] piemērošana attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas vēl neattiecas tikai šo personu valstspiederības dēļ, nedod tiem tiesības ieceļot, uzturēties vai dzīvot dalībvalstī vai iesaistīties tās darba tirgū. Tādējādi Regulas [Nr. 883/2004] un Regulas [Nr. 987/2009] piemērošana nedrīkstētu skart dalībvalstu tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem atteikt, anulēt vai atteikt pagarināt atļauju ieceļot, uzturēties, dzīvot vai strādāt attiecīgajā dalībvalstī.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(11)</NO.P><TXT>Pamatojoties uz šo regulu, Regula [Nr. 883/2004] un Regula [Nr. 987/2009] būtu jāpiemēro tikai tad, ja attiecīgā persona jau likumīgi dzīvo dalībvalsts teritorijā. Tātad likumīgai dzīvesvietai vajadzētu būt minēto regulu piemērošanas priekšnoteikumam.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs regulas 1. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Regula [Nr. 883/2004] un Regula [Nr. 987/2009] attiecas uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas līdz šim netika attiecinātas tikai viņu valstspiederības dēļ, kā arī uz viņu ģimeņu locekļiem un apgādnieku zaudējušiem tuviniekiem, ja vien viņi likumīgi dzīvo dalībvalsts teritorijā un visādā ziņā nav saistīti tikai ar vienu dalībvalsti.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 883/2004</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Regulas Nr. 883/2004, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 465/2012 (<DATE ISO="20120522">2012. gada 22. maijs</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="149" PAGE.FIRST="4" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 149, 4. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Regula Nr. 883/2004<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>), 1. panta j) un k) punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Šajā regulā:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>j)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>dzīvesvieta<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir vieta, kurā persona pastāvīgi dzīvo;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>k)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir atrašanās pagaidu dzīvesvietā<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šīs regulas 13. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Uz personu, kas parasti veic darbību nodarbinātas personas statusā divās vai vairāk dalībvalstīs, attiecas:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti, ja viņa šajā dalībvalstī veic būtisku savas darbības daļu; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ja viņa savas dzīvesvietas dalībvalstī neveic būtisku savas darbības daļu:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, ja šo personu nodarbina viens uzņēmums vai darba devējs; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir uzņēmumu vai darba devēju juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, ja šo personu nodarbina divi vai vairāk uzņēmumi vai darba devēji, kuru juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir tikai vienā dalībvalstī; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ārpus attiecīgās personas dzīvesvietas dalībvalsts, ja šo personu nodarbina divi vai vairāk uzņēmumi vai darba devēji, kuru juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir divās dalībvalstīs, no kurām viena ir dzīvesvietas dalībvalsts; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>iv)</NO.P><TXT>dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti, ja šo personu nodarbina divi vai vairāk uzņēmumi vai darba devēji, vismaz diviem no kuriem juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir dažādās dalībvalstīs ārpus dzīvesvietas dalībvalsts.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 987/2009</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Regulas Nr. 987/2009 16. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="016.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Persona, kas veic darbības divās vai vairāk dalībvalstīs, informē dzīvesvietas dalībvalsts kompetentās iestādes norādīto iestādi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="016.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Norādītā dzīvesvietas iestāde nekavējoties nosaka, kādi tiesību akti attiecīgajai personai jāpiemēro, ņemot vērā [Regulas Nr. 883/2004] 13. pantu un [šīs] [..] regulas 14. pantu. Šī sākotnējā noteikšana ir provizoriska. Iestāde informē norādīto iestādi katrā no dalībvalstīm, kurā tiek veiktas darbības, par piemērojamo tiesību aktu provizorisku noteikšanu.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs regulas 19. panta 2. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Pēc attiecīgās personas vai darba devēja lūguma tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti ir piemērojami, ievērojot [Regulas Nr. 883/2004] II sadaļu, nodrošina apliecinājumu, ka šādi tiesību akti ir piemērojami, un vajadzības gadījumā norāda, līdz kuram datumam un ar kādiem nosacījumiem.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2011/98</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/98/ES (<DATE ISO="20111213">2011. gada 13. decembris</DATE>) par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="343" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 343, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 2. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>trešās valsts darba ņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> ir trešās valsts valstspiederīgais, kas ir uzņemts dalībvalsts teritorijā, tur likumīgi uzturas un kam ir atļauts strādāt apmaksātā darbā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 3. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Darbības joma<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>“Šī direktīva attiecas uz:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>trešo valstu valstspiederīgajiem, kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir uzņemti dalībvalstī tādiem nolūkiem, kas nav saistīti ar darbu, kuri drīkst strādāt un kuriem ir uzturēšanās atļauja saskaņā ar [Padomes Regulu (EK) Nr. 1030/2002 (<DATE ISO="20020613">2002. gada 13. jūnijs</DATE>), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="157" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 157, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)]; kā arī</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir uzņemti dalībvalstī darba nolūkā saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šī direktīva neattiecas uz šādiem trešo valstu valstspiederīgajiem:</P><P>[..]</P><?PAGE NO="5"?><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>personām, kuras ir pastāvīgie iedzīvotāji saskaņā ar [Padomes Direktīvu 2003/109/EK (<DATE ISO="20031125">2003. gada 25. novembra</DATE>) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="016" PAGE.FIRST="44" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 16, 44. lpp.</REF.DOC.OJ>)];</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis var nolemt, ka II nodaļu nepiemēro trešās valsts valstspiederīgajiem, kuriem vai nu ir piešķirtas atļaujas strādāt dalībvalsts teritorijā uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus [..].</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs direktīvas 12. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="012.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Trešo valstu darba ņēmēji, kas ir minēti 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, bauda ar tās dalībvalsts valstspiederīgajiem vienlīdzīgu attieksmi, kurā tie uzturas, šādās jomās:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>sociālā nodrošinājuma jomas, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 883/2004;</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="012.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Dalībvalstis var ierobežot vienlīdzīgu attieksmi:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ierobežot saskaņā ar 1. punkta e) apakšpunktu noteiktās tiesības trešo valstu darba ņēmējiem, taču neierobežojot šādas tiesības attiecībā uz tiem trešo valstu darba ņēmējiem, kuri ir nodarbināti vai kuri ir bijuši nodarbināti vismaz sešus mēnešus un ir reģistrēti kā bezdarbnieki.</TXT><P>Turklāt dalībvalstis var nolemt, ka 1. punkta e) apakšpunktu attiecībā uz ģimenes pabalstiem nepiemēro trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir atļauts strādāt dalībvalstu teritorijā laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzņemti studiju nolūkā, vai trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir atļauts strādāt, pamatojoties uz vīzu;</P></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Nīderlandes tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Beleidsregels van de Svb met betrekking tot de onderdanen van landen buiten de Europese Unie</HT> (<HT TYPE="ITALIC">SB2124</HT>) (<HT TYPE="ITALIC">Svb</HT> pamatnostādnes attiecībā uz to valstu, kas nav Savienības dalībvalstis, valstspiederīgajiem (<HT TYPE="ITALIC">SB2124</HT>)) ir formulētas šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Regulas [Nr. 883/2004] piemērojamība personām principā attiecas tikai uz Eiropas Savienības dalībvalstu, [Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ)] un Šveices Konfederācijas valstspiederīgajiem. Šīs regulas piemērojamība personām uz trešo valstu valstspiederīgajiem attiecas tikai tad, ja viņi ir atzīti par bēgļiem, ģimenes locekļiem vai apgādību zaudējušām personām. Taču Regulā [Nr. 1231/2010] ir paredzēts, ka attiecībā uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem Regula [Nr. 883/2004] neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ, pēdējā minētā regula tomēr tiek attiecināta, ja šie valstspiederīgie likumīgi dzīvo dalībvalsts teritorijā un likumīgi pārvietojas Savienībā.</P><?PAGE NO="6"?><P>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>likumīga uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> Regulā [Nr. 1231/2010] nav definēts. <HT TYPE="ITALIC">Svb</HT> pieņem, ka uzturēšanās Nīderlandē ir likumīga, ja šī uzturēšanās ir likumīga [<HT TYPE="ITALIC">Vreemdelingenwet 2000</HT> (2000. gada Ārvalstnieku likums)] 8. panta izpratnē; taču <HT TYPE="ITALIC">Svb</HT> neuzskata, ka uzturēšanās ir likumīga, ja ārvalstnieks Nīderlandē uzturas, gaidot lēmumu par pirmās uzņemšanas lūgumu.</P><P>No Regulas [Nr. 1231/2010] nosaukuma, apsvērumiem un tiesību normām izriet, ka trešo valstu valstspiederīgajiem ir jāizpilda uzturēšanās vietas maiņas kritērijs [<HT TYPE="ITALIC">beleidsregels van de Svb met betrekking tot de Verplaatsingscriterium</HT> (<HT TYPE="ITALIC">SB2120</HT>) (<HT TYPE="ITALIC">Svb</HT> pamatnostādnes par pārvietošanās kritēriju (<HT TYPE="ITALIC">SB2120</HT>))] izpratnē tāpat kā Savienības valstspiederīgajiem.</P><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Svb</HT> pamatnostādnēm par pārvietošanās kritēriju (<HT TYPE="ITALIC">SB2120</HT>) Regula Nr. 883/2004 ir piemērojama personām, kuru situācijā pastāv piesaistes elementi ar vairākām dalībvalstīm. Tā nav piemērojama ne pilnībā iekšzemes situācijās, ne kad attiecīgās personas situācijā ir vienīgi piesaistes elementi ar trešo valsti un tikai ar vienu dalībvalsti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">beleidsregels van de Svb regelen met tot territoriale werkingssfeer</HT> (<HT TYPE="ITALIC">SB2135</HT>) (<HT TYPE="ITALIC">Svb</HT> pamatnostādnes par teritoriālo piemērošanas jomu (<HT TYPE="ITALIC">SB2135</HT>)) Regula Nr. 883/2004 principā ir piemērojams tikai gadījumā, ja persona dzīvo un strādā Eiropas Savienības teritorijā. Tomēr no Tiesas judikatūras izrietot, ka šī regula var tikt piemērota, ja uz šo personu attiecas tās piemērojamība personām, taču šī persona dzīvo vai strādā ārpus Savienības teritorijas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Balandin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">I</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lukachenko</HT> ir trešo valstu valstspiederīgie, kurus nodarbina <HT TYPE="ITALIC">HOI</HT>, uzņēmums, kura juridiskā adrese ir Amsterdamā (Nīderlande), kura biroji ir Utrehtā (Nīderlande) un kurš katru gadu no oktobra līdz maijam organizē slidošanas priekšnesumus dažādās valstīs, tostarp noteiktās dalībvalstīs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Visi <HT TYPE="ITALIC">HOI</HT> darba ņēmēji dažas nedēļas uzturas Nīderlandē, lai, gatavojoties priekšnesumiem, trenētos. Daļa slidotāju pēc tam piedalās virknē priekšnesumu Nīderlandē, savukārt pārējie slidotāji piedalās priekšnesumos dažādās dalībvalstīs, tostarp Francijā un Vācijā. Trešo valstu valstspiederīgie mēģinājumu un iespējamu priekšnesumu laikā visi likumīgi uzturas Nīderlandē, kur viņiem vajadzības gadījumā tiek sagādāta darba atļauja. Arī pārējās dalībvalstīs, kurās notiek priekšnesumi, viņi ar t.s. Šengenas vīzu uzturas likumīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Daudzus gadus <HT TYPE="ITALIC">Svb</HT> izsniedza trešo valstu valstspiederīgajiem, kurus nodarbina <HT TYPE="ITALIC">HOI</HT>, A1 sertifikātus, kas apliecina, ka Nīderlandes sociālā nodrošinājuma tiesību akti ir bijuši tiem piemērojami un ka obligātās iemaksas arī ir tikušas veiktas Nīderlandē. Tomēr no 2015./2016. gada sezonas <HT TYPE="ITALIC">Svb</HT> atteicās izdot šādus sertifikātus, apgalvojot, ka iepriekšējos gados tie ir bijuši nepamatoti izsniegti. Tādēļ tā noraidīja <HT TYPE="ITALIC">HOI</HT> pieteikumus šajā ziņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Pēc apspriedes tostarp saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">voorzieningenrechter Amsterdam</HT> (Amsterdamas pagaidu noregulējuma tiesnesis, Nīderlande) lēmumu par pagaidu noregulējumu <HT TYPE="ITALIC">Svb</HT> izdeva A1 sertifikātus, kuri ir bijuši spēkā līdz <DATE ISO="20160501">2016. gada 1. maijam</DATE>. Taču 2015./2016. gada sezona beidzās <DATE ISO="20160522">2016. gada 22. maijā</DATE>, un līdz ar to par šīm pēdējām 2016. gada maija nedēļām vēl pastāv strīds. <DATE ISO="20160428">2016. gada 28. aprīļa</DATE> spriedumā <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) ir nospriedusi, it īpaši pamatojoties uz tiesiskās paļāvības principu, ka <HT TYPE="ITALIC">Svb</HT> būtu bijuši jāizsniedz A1 sertifikāti, kas ietver pēdējās nedēļas šajā sezonā. <HT TYPE="ITALIC">Svb</HT> par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Tā norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Balandin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">I</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lukachenko</HT> neietilpst Regulas Nr. 883/2004 piemērojamības personām jomā, kā tā definēta tās 2. pantā, jo viņi nav ne kādas dalībvalsts valstspiederīgie, ne bezvalstnieki vai bēgļi. Tie var gūt labumu no šīs regulas tiesību normām vienīgi saskaņā ar Regulu Nr. 1231/2010, ar kuru ar noteiktiem nosacījumiem ir attiecināta Regulas Nr. 883/2004 un Regulas Nr. 987/2009 piemērošana uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Atbilstoši iesniedzējtiesas norādītajam nav strīda par to, ka <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Balandin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">I</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lukachenko</HT> nebija pastāvīgas dzīvesvietas Nīderlandē vai kādā citā dalībvalstī, bet ka viņi uz laiku ir uzturējušies un strādājuši Savienībā Regulas Nr. 883/2004 1. panta k) punkta nozīmē. Tādēļ pastāvot nenoteiktība par to, vai uz Regulas Nr. 1231/2010 1. pantu var atsaukties tikai trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir faktiskā dzīvesvieta Regulas Nr. 883/2004 1. panta j) punkta izpratnē, vai arī šādi atsaukties var arī trešo valstu valstspiederīgie situācijā, kādā ir <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Balandin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">I</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lukachenko</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka šīs tiesību normas piemērošana ir problemātiska, jo pastāv atšķirības starp dažādu valodu versijām – jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>likumīga dzīvesvieta<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, šķiet, var atbilst uzturēšanās, kam nav noteikti jābūt ilgtermiņa uzturēšanās, gan dzīvošanai, kurai ir zināma noturības pakāpe.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Centrale Raad van Beroep</HT> (Apelācijas tiesa sociālās apdrošināšanas un civildienesta jautājumos) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Vai Regulas Nr. 1231/2010 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi darba ņēmēji ar trešās valsts valstspiederību, kuri dzīvo ārpus Savienības, taču uz laiku strādā pie Nīderlandē reģistrēta darba devēja dažādās dalībvalstīs, var atsaukties uz Regulu Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 (II sadaļas) tiesību normām?<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1231/2010 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādiem trešās valsts valstspiederīgajiem kā pamatlietā aplūkotie, kas uz laiku uzturas un strādā dažādās dalībvalstīs darba devēja labā, kurš ir reģistrēts dalībvalstī, var atsaukties uz koordinēšanas noteikumiem Regulā Nr. 883/2004 un Regulā Nr. 987/2009, lai noteiktu sociālā nodrošinājuma tiesību aktus, kas uz tiem attiecas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1231/2010 1. pantu Regula Nr. 883/2004 un Regula Nr. 987/2009 attiecas uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas līdz šim netika attiecinātas tikai viņu valstspiederības dēļ, kā arī uz viņu ģimeņu locekļiem un apgādnieku zaudējušiem tuviniekiem, ja vien viņi likumīgi dzīvo dalībvalsts teritorijā un visādā ziņā nav saistīti tikai ar vienu dalībvalsti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Tādējādi ar Regulu Nr. 1231/2010 Regulas Nr. 883/2004 un Regulas Nr. 987/2009 <HT TYPE="ITALIC">ratione personae</HT> piemērošanas joma ar konkrētiem nosacījumiem tiek attiecināta arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Kā tas izriet no 7. apsvēruma, līdz ar to Regula Nr. 1231/2010 palīdz sasniegt Savienības mērķi veicināt augsta līmeņa sociālo aizsardzību, nodrošinot, ka trešo valstu valstspiederīgie, kā norādīts 6. un 8. apsvērumā, gūst labumu no koordinācijas noteikumu modernizācijas un vienkāršošanas, kas veikta ar Regulām Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 gan attiecībā uz apdrošinātām personām, gan arī sociālā nodrošinājuma iestādēm, sociālā nodrošinājuma jomā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Šajā gadījumā nav strīda par to, ka pamatlietā aplūkotās personas kā trešo valstu valstspiederīgos neaptver Regulas Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 to valstspiederības dēļ, jo tās nav ne dalībvalstu valstspiederīgie, ne bēgļi vai bezvalstnieki. Turklāt nav arī apstrīdēts, ka šīs personas nav situācijā, kuras visi elementi ir saistīti tikai ar vienu dalībvalsti, jo tās piedalās slidošanas priekšnesumos citās dalībvalstīs, kas nav Nīderlandes Karaliste.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Šajos apstākļos ir redzams, ka pamatlietā aplūkotās personas ir tiesīgas saskaņā ar Regulas Nr. 1231/2010 1. pantu, lai tām tiktu piemērotas Regulas Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009, jo tās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>likumīgi dzīvo<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> dalībvalsts teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas prasības, gan vienlīdzības principa izriet, ka šīs tiesību normas, kurās kā Regulas Nr. 1231/2010 1. pantā nav tiešas atsauces uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu to jēgu un tvērumu, parasti ir jāinterpretē autonomi un vienoti visā Eiropas Savienībā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130919">2013. gada 19. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brey</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑140/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:565">EU:C:2013:565</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>likumīga dzīvesvieta<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> precīzs tvērums šīs tiesību normas nozīmē ir neskaidrs, jo pastāv atšķirības starp dažādu valodu versijām. Tādējādi, lai gan holandiešu valodas versijā ir lietots jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/><HT TYPE="ITALIC">verblijven</HT><QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, kas, šķiet, attiecas uz uzturēšanos, kura ne vienmēr būs ilgstoša, vācu vai angļu valodas versijās, kurās ir norādīts attiecīgi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/><HT TYPE="ITALIC">rechtmässigne Whonsitz</HT><QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/><HT TYPE="ITALIC">legally resident</HT><QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>, varētu tikt saprasts kā tāds, kam ir zināma pastāvīguma pakāpe.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai vienā no Savienības tiesību normas valodu versijām lietotais formulējums nevar būt vienīgais pamats šīs tiesību normas interpretācijai vai arī tam nevar tikt piešķirta prioritāra nozīme salīdzinājumā ar pārējo valodu versijām. Savienības tiesību normas ir interpretējamas un piemērojamas vienveidīgi, ņemot vērā visu Savienības oficiālo valodu versijas. Gadījumā, ja Savienības tiesību akta teksts dažādu valodu versijās atšķiras, attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē atkarībā no tā tiesiskā regulējuma vispārējās sistēmas un mērķa, kurā šī tiesību norma ietilpst (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171220">2017. gada 20. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gusa</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑442/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:1004">EU:C:2017:1004</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Pirmkārt, runājot par Regulas Nr. 1231/2010 tiesisko kontekstu, jāatgādina, kā tas jau izriet no šī sprieduma 25. punkta, ka tās mērķis ir paplašināt Regulu Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 piemērošanu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem tās neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ vien. Tā kā Regulas Nr. 883/2004 1. panta j) punktā ir definēts jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>dzīvesvieta<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, vispirms ir jānosaka, vai Regulas Nr. 1231/2010 1. pantā ietvertajam jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>likumīgi dzīvo<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> ir tāds pats tvērums kā jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>dzīvesvieta<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, kas paredzēts Regulas Nr. 883/2004 1. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 1. panta j) punktu jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>dzīvesvieta<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> ir vieta, kurā persona pastāvīgi dzīvo. Tas atšķiras no jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, kurš šīs regulas 1. panta k) apakšpunktā ir definēts kā atrašanās pagaidu dzīvesvietā. Attiecīgās personas dzīvesvieta 1. panta j) punkta nozīmē tādēļ ir faktu vērtējums, un tās noteikšanu veic, pamatojoties uz vietu, kurā atrodas tās pastāvīgo interešu centrs (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140605">2014. gada 5. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>I</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑255/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:1291">EU:C:2014:1291</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Tomēr ir jānorāda, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>dzīvesvieta<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> šīs pašas regulas nozīmē un jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>likumīgā dzīvesvieta<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> Regulas Nr. 1231/2010 nozīmē šajās abās regulās nav izmantoti vienos un tajos pašos nolūkos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Regulas Nr. 883/2004 mērķis, kā tas izriet no tās 15. apsvēruma, ir nepieļaut, ka ieinteresētajām personām piemērojamu tiesību aktu neesamības dēļ šīs personas paliktu bez aizsardzības sociālā nodrošinājuma jomā, un mērķis ir arī nodrošināt, lai ieinteresētajām personām būtu piemērojama tikai vienas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēma, lai tādējādi izvairītos no piemērojamo valstu tiesību aktu pārklāšanās un sarežģījumiem, kuri no tās varētu rasties (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140605">2014. gada 5. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>I</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑255/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:1291">EU:C:2014:1291</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Šajā ziņā atšķirība starp jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>dzīvesvieta<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> ir paredzēta, kā to norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 63. punktā, lai noteiktu dalībvalsti, ar kuru Savienības pilsoņi ir visvairāk saistīti un kuras tiesību akti līdz ar to uz tiem attiecas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Taču, kā tas jau ir norādīts šī sprieduma 25. punktā, ar Regulu Nr. 1231/2010 Regulas Nr. 883/2004 un Regulas Nr. 987/2009 <HT TYPE="ITALIC">ratione personae</HT> piemērošanas joma ar konkrētiem nosacījumiem tiek attiecināta arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šajā kontekstā, kā tas izriet no Regulas Nr. 1231/2010 11. apsvēruma, jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>likumīga uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> minētās regulas izpratnē pauž Savienības likumdevēja izvēli pakļaut Regulas Nr. 883/2004 un Regulas Nr. 987/2009 <HT TYPE="ITALIC">ratione personae</HT> piemērošanas jomas paplašināšanu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem priekšnosacījumam, ka tie likumīgi uzturas attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Tādējādi šis jēdziens atšķiras no jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>dzīvesvieta<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> Regulas Nr. 883/2004 1. panta j) punkta nozīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Šis konstatējums arī izriet no Regulas Nr. 1231/2010 10. apsvēruma, kurā ir noteikts, ka Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 piemērošana šiem valstspiederīgajiem, pirmkārt, nedrīkstētu ieinteresētajām personām piešķirt tiesības ieceļot, uzturēties vai dzīvot dalībvalstī vai iesaistīties tās darba tirgū un, otrkārt, nedrīkstētu skart dalībvalstu tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem atteikt, anulēt vai atteikt pagarināt atļauju ieceļot, uzturēties, dzīvot vai strādāt attiecīgajā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šī kritērija izvēle, kurš ir balstīts uz juridiskiem nosacījumiem par trešo valstu valstspiederīgo atrašanos dalībvalsts teritorijā, ir apstiprināta ar Regulas Nr. 1231/2010 <HT TYPE="ITALIC">travaux préparatoires</HT>. No priekšlikuma regulai, ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (COM(2007) 439, galīgā redakcija), pamatojuma izklāsta 6. lappuses izriet, ka valstspiederīgajiem ir likumīgi jādzīvo kādas dalībvalsts teritorijā un tātad viņiem ir jābūt pagaidu vai pastāvīgām uzturēšanās tiesībām. Šajā pamatojuma izklāstā ir arī precizēts, ka, lai varētu pretendēt uz tiesībām, kas valstspiederīgajiem izriet no Regulas Nr. 883/2004 otrā dalībvalstī, tiem nav obligāti jāizpilda prasība par dzīvesvietu, bet vienkārši var pārvietoties ar nosacījumu, ka to klātbūtne šīs valsts teritorijā atbilst tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Līdz ar to ne šo valstspiederīgo uzturēšanās ilgums dalībvalsts teritorijā, ne tas, ka tie saglabā savu pastāvīgo interešu trešajā valstī, pats par sevi nav noteicošs, lai noteiktu, vai viņi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>likumīgi dzīvo dalībvalsts teritorijā<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> Regulas Nr. 1231/2010 1. panta nozīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Šo interpretāciju apstiprina Direktīva 2011/98, kurā tostarp ir noteikts vienots tiesību kopums trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi. Kā izriet no šīs direktīvas 12. panta 1. punkta e) apakšpunkta un 2. punkta b) apakšpunkta, lasot tos kopsakarā ar minētās direktīvas 2. panta b) punktu, kā arī 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, 2. punkta i) apakšpunktu un 3. punktu, pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem pat uz laiku ir atļauts strādāt dalībvalstī, principā tiek īstenota vienlīdzīga attieksme saistībā ar sociālā nodrošinājuma jomām Regulas Nr. 883/2004 nozīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ir jākonstatē, ka šāda interpretācija var pat labāk nodrošināt to mērķu sasniegšanu, kas atgādināti šī sprieduma 26. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Taču šajā gadījumā ir jānorāda, ka no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka attiecīgās personas pamatlietā, kuras ir nodarbinātas uzņēmumā, kura juridiskā adrese ir reģistrēta Nīderlandē, likumīgi uzturas un strādā dalībvalstu teritorijā, kurā tie sniedz savus priekšnesumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>No tā izriet, ka trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir pamatlietā aplūkoto personu situācijā, tiek piemēroti koordinācijas noteikumi, kas paredzēti Regulās Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009, lai noteiktu sociālā nodrošinājuma tiesību aktus, kas uz tiem attiecas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ņemot vērā faktus, kas norādīti šī sprieduma 44. punktā, ka Regulas Nr. 883/2004 13. pantā tostarp ir paredzēti piesaistes kritēriji, kas ir piemērojami personām, kuras veic algotu darbu vienā vai vairākās dalībvalstīs. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai kāds no šiem piesaistes kritērijiem ir piemērojams pamatlietā aplūkotajām personām, lai noteiktu, vai tās ir pakļautas Nīderlandes sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem. Ja tas tā būtu, dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti ir piemērojami, apstiprina, izdodot A1 sertifikātu, ka šie tiesību akti ir piemērojami, un attiecīgajā gadījumā norāda līdz kādam datumam un ar kādiem nosacījumiem saskaņā ar Regulas Nr. 987/2009 19. panta 2. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1231/2010 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi trešās valsts valstspiederīgie kā pamatlietā aplūkotie, kas uz laiku uzturas un strādā dažādās dalībvalstīs darba devēja labā, kurš ir reģistrēts dalībvalstī, var atsaukties uz koordinēšanas noteikumiem, kas paredzēti Regulās Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009, lai noteiktu sociālā nodrošinājuma tiesību aktus, kas uz tiem attiecas, ja viņi likumīgi uzturas un strādā dalībvalstu teritorijā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1231/2010 (<DATE ISO="20101124">2010. gada 24. novembris</DATE>), ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi trešās valsts valstspiederīgajiem kā pamatlietā aplūkotie, kas uz laiku uzturas un strādā dažādās dalībvalstīs darba devēja labā, kurš ir reģistrēts dalībvalstī, var atsaukties uz koordinēšanas noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 (<DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 987/2009 (<DATE ISO="20090916">2009. gada 16. septembris</DATE>), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, lai noteiktu sociālā nodrošinājuma tiesību aktus, kas uz tiem attiecas, ja viņi likumīgi uzturas un strādā dalībvalstu teritorijā.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>