[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 10.11.2010

COM(2010) 658 galīgā redakcija

2010/0324 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un —attiecībā uz ES kuģiem — konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Ministru Padomei katru gadu ir jāpieņem lēmums par Atlantijas okeāna un Ziemeļjūras zivju krājumu zvejas iespējām un zvejas iespējām starptautiskās zvejniecībās, kurās piedalās ES kuģi. Regulēto krājumu skaita ziņā šī ir lielākā zvejas iespēju regula. Regulas, ar kurām nosaka zvejas iespējas no Baltijas jūras, Melnās jūras un dziļūdens krājumiem (pēdējo minēto regulu pieņem reizi divos gados), un šī regula ierobežo apjomu, ko drīkst iegūt no katra krājuma, lai to izmantošana būtu saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas vispārējiem mērķiem. Šajā sakarībā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[1] ir noteikti mērķi, kuri jāiestrādā ikgadējos priekšlikumos par nozvejas un zvejas piepūles ierobežojumiem, proti, nodrošināt ES zvejniecības ilgtspējību vides, ekonomiskajā un sociālajā aspektā. Šajās regulās noteiktās zvejas iespējas atspoguļo to, cik sekmīgi kopumā tiek īstenota zivsaimniecības politika. Daudzveidīgajiem instrumentiem, kurus Savienība izmanto šīs politikas mērķu sasniegšanā, jāpalīdz nodrošināt to, lai Eiropas zvejas resursi tiktu izmantoti pareizajā apjomā, to nepārsniedzot. Zvejniecības pārvaldība nav tikai zvejas iespēju ierobežošana vien. Izšķiroša nozīme šajā sakarībā var būt arī flotes politikai un zvejas darbību kontrolei, kas ir tikai divas no vairākām citām jomām, kurās politikas veidotāji aktīvi izstrādā regulatīvus pasākumus. Galvenā pazīme, kas raksturo ikgadējās zvejas iespēju regulas, ir to īslaicīgais piemērošanas termiņš. Tam galvenokārt ir vēsturiski iemesli, kas saistīti ar veidu, kā KZP ir paredzēts kopīgi izmantot jūras telpu un sadalīt tās resursus starp ES dalībvalstu flotēm. Ir svarīgi panākt, lai viens no politikas balstiem arī turpmāk būtu ikgadēja vienošanās ES mērogā. Tomēr tas nebūt netraucē pārvaldībā ieviest ilgtermiņa pieeju. Savienība ir daudz sasniegusi šajā ziņā, un galvenajiem komerciālas nozīmes krājumiem tagad ir izstrādāti daudzgadu pārvaldības plāni, kuri jāievēro, nosakot gada KPN un maksimālo zvejas piepūli. Vispārējais novērtējums liecina, ka daudzgadu plāni tiek īstenoti sekmīgi, jo vairums krājumu, kurus regulē ar šādu plānu palīdzību, ir labākā stāvoklī nekā citi. Lai regulatoram izdotos īstenot jēgpilnu politiku, kura nodrošina reālu iespēju sasniegt iecerētos mērķus, ir nepieciešams ilgtermiņa skatījums, jo īpaši resursu nepietiekamības apstākļos. Šajā sakarībā Komisija katru gadu — nu jau piekto reizi pēc kārtas — publicē paziņojumu, kurā tiek izvērtēts stāvoklis, kas jāņem vērā zvejas iespēju priekšlikumu izstrādē. Šogad Komisijas paziņojumā “Apspriešanās par zvejas iespējām 2011. gadam” (COM(2010) 241 galīgā redakcija) minētas vairākas labas ziņas, jo dažu krājumu stāvoklis ir uzlabojies. Tomēr vēl joprojām attiecībā uz daudziem zivju krājumiem ir ieteikta vai nu nulles apjoma nozveja, vai nozvejas samazināšana līdz iespējami mazākam apjomam. Daudzi krājumi ir ārpus drošām bioloģiskām robežām. Neraugoties uz KZP ieviestajiem saglabāšanas pasākumiem, pārāk daudzi krājumi pieder pie šādām jutīgām kategorijām un pārāk maz ir tādu krājumu, kuru stāvoklis ir uzlabojies. Analīze apstiprina, ka nepieciešami stingrāki pārmērīgi izmantoto zivju krājumu saglabāšanas pasākumi. Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumos par 2011. gadu ir vēlreiz uzsvērts daudzu zivju resursu sliktais stāvoklis ES ūdeņos. Taču tajos ir norādīts, ka dažu svarīgu krājumu, piemēram, heka, jūrasmēles un jūrasvelnu dzimtas zivju krājumu, stāvoklis uzlabojas. Atsaucoties uz Komisijas lūgumu, ICES sniedz ieteikumus par stratēģiju, kā panākt, lai 2015. gadā pārvaldība būtu saskanīga ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Šādas saistības Savienība uzņēmās, parakstīdama 2002. gadā Johannesburgā notikušā Pasaules sammita par ilgtspējīgu attīstību secinājumus un saistīto īstenošanas plānu. |

Vispārīgais konteksts Zvejas iespēju noteikšana un sadalīšana ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. ES pienākumi saistībā ar ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu izriet no Regulas (EK) Nr. 2371/2002 2. pantā noteiktajiem pienākumiem. Savienības pieņemtajām transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu zvejas iespējām jābūt saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, cita starpā ar ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību. Šādu krājumu saglabāšanas pasākumi, par kuriem Savienība ir vienojusies ar starptautiskajiem partneriem, ar šo priekšlikumu tiek iestrādāti ES tiesību aktos, nosakot zvejas iespējas nozvejas vai zvejas piepūles limitu veidā. Attiecībā uz krājumiem, kuru pārvaldība ir tikai Savienības kompetencē, ierosinātās zvejas iespējas atbilst Komisijas saņemtajiem zinātniskajiem ieteikumiem par šo krājumu stāvokli, uz kuru pamata ir noteikti ar daudzgadu pārvaldības plāniem saskanīgi nozvejas limiti. Ierosinātā kopējā pieļaujamā nozveja no krājumiem, kuriem šādus plānus nepiemēro, atbilst zinātniskajiem ieteikumiem, kā izklāstīts Paziņojuma COM(2010) 241 galīgajā redakcijā. Faktiski paziņojumā ir izklāstīti vairāki pārvaldības risinājumi, kurus uzskata par piemērotiem dažādiem zinātniskajā ieteikumā minētajiem scenārijiem atkarībā no krājuma stāvokļa (no “ilgtspējīgi izmantota” līdz “noplicinātam”) vai novērotajām tendencēm, ja, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, precīzs novērtējums nav iespējams. Krājumi ir iedalīti kategorijās. Katrai kategorijai ir izstrādāti noteikumi, kas jāpiemēro nozvejas/zvejas piepūles limitu noteikšanā. Zinātniskie ieteikumi ir lielā mērā atkarīgi no datiem. Var novērtēt tikai to krājumu stāvokli, par kuriem ir pieejami pietiekami un ticami dati, un pēc tam sagatavot apmēra novērtējumus, kā arī prognozes par šo krājumu reakciju uz dažādiem izmantošanas scenārijiem (“nozvejas prognožu tabulas”). Teiktais attiecas tikai uz vairākiem regulētiem krājumiem. Pārējo krājumu pārvaldībā nākas balstīties uz novērotajām tendencēm, kuras izsecina no tādiem — vairāk vai mazāk ticamiem — rādītājiem kā paziņotā nozveja. Dažos gadījumos ticamu datu trūkums kavē zinātniekus sniegt ieteikumus pat par tendencēm. Visos šajos gadījumos Padomei lēmums par zvejas iespējām jāpieņem, pamatojoties uz piesardzības pieeju, lai tādējādi īstenotu saglabāšanas pasākumus. Dažkārt šī pieeja ir grūti īstenojama, ņemot vērā iesaistīto aprindu dažādās intereses. Tomēr Komisijai priekšlikumu izstrādē obligāti jāievēro šis princips. Ir jo īpaši svarīgi stingri ievērot noteikumu, ka nedrīkst palielināt zvejas radīto slodzi, ja vien nav saņemts zinātniskais ieteikums, kas liecina, ka to var darīt, nekaitējot attiecīgajam krājumam. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Priekšlikuma jomā spēkā esošie noteikumi ir piemērojami līdz 2010. gada 31. decembrim, izņemot konkrētus zvejas piepūles ierobežojumus, kuri ir piemērojami līdz 2011. gada 31. janvārim. |

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem un atbilst Savienības ilgtspējīgas attīstības politikai. |

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Priekšlikumā ir ņemtas vērā atziņas, kas gūtas, apspriežoties ar Zvejniecības un akvakultūras padomdevēju komiteju (ACFA darbojas pārstāvji no profesionālajām organizācijām, kas pārstāv ražošanas sektoru, apstrādes uzņēmumus un zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību, kā arī ar nozari nesaistītām organizācijām, kas pārstāv patērētāju, vides un attīstības intereses) un reģionālajām konsultatīvajām padomēm (RKP), kuru interešu lokā ir priekšlikuma jomā ietvertās zvejniecības. Šīs apspriešanās notika, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2006) 246 galīgā redakcija), kurā izklāstīti sagatavošanas (front-loading) procesa principi. Šajā sakarībā Komisija ir izstrādājusi četrus apspriešanās dokumentus par konkrētiem ar šo priekšlikumu saistītiem tematiem, proti: teritoriāli strukturēta Norvēģijas omāru krājumu pārvaldība VII zonā; jūras zeltplekstes KPN apgabala sadalīšana VIId un VIIe apgabalā; zvejas piepūles pārvaldība VIIfg zonā saskaņā ar ekosistēmas pieeju; pārvaldības lēmumi, kuros ņem vērā 11. kategorijas krājumu stāvokļa nenoteiktību. Pirmajos divos dokumentos ir apspriesti nepieciešamie tehniskie pielāgojumi, lai ieviestu teritoriāli strukturētus nozvejas limitus, un aprēķini, kas vajadzīgi, lai attiecīgi pielāgotu dalībvalstu kvotu daļas. Trešajā dokumentā ir aplūkotas iespējas ieviest zvejas piepūles ierobežojumus, atsaucoties uz vispārējo ieteikumu “iesaldēt” vai samazināt Ķeltu jūras krājumu zvejas piepūli. Pēdējā dokumentā ir iztirzāta iespējamā pieeja, kā pieņemt lēmumus par krājumiem, kuriem zinātnieki nespēj izstrādāt ieteikumu attiecīgu datu trūkuma dēļ, un šis iztirzājums orientējas uz 2012. gada priekšlikumu, jo ierosināto pieeju vispirms būs jāievieš zinātnisko ieteikumu izstrādes procesā 2011. gada pirmajā pusē. Šie sagatavošanas dokumenti tika nosūtīti dalībvalstīm un arī RKP, lai dotu tām iespēju sniegt atsauksmes. 14. oktobrī Komisija organizēja kopīgu ACFA un RKP sanāksmi, pirms kuras — 14. septembrī — notika atklāts seminārs, kurā piedalījās dalībvalstis, Eiropas Parlamenta deputāti, zivsaimniecības eksperti, ieinteresēto aprindu, preses un plašas sabiedrības pārstāvji un kurā tika darīti zināmi un apspriesti zinātnisko ieteikumu rezultāti un to galvenā ietekme. Apspriešanās procesā balstījās arī uz Komisijas paziņojumu “Apspriešanās par zvejas iespējām 2011. gadam” (COM(2010) 241 galīgā redakcija), kurā izklāstīts Komisijas viedoklis un plāni attiecībā uz priekšlikumiem par zvejas iespējām, kamēr vēl nav saņemti zinātniskie ieteikumi par krājumu stāvokli 2011. gadam. |

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Kamēr sagatavošanas procesā galvenā uzmanība ir pievērsta tehniskiem aspektiem, argumenti, kas izteikti Komisijas organizētās apspriešanās par zvejas iespējām gaitā, atspoguļo dalībvalstu un ieinteresēto aprindu viedokļus par Komisijas veikto resursu stāvokļa novērtējumu un to, kā nodrošināt pareizus pārvaldības lēmumus. Šajā sakarībā četras dalībvalstis un 4 reģionālās konsultatīvās padomes ir izteikušas viedokli, atsaucoties uz Komisijas paziņojumu. Turpinājumā apkopotas atbildes, ko sniedza RKP, kuras piedalījās apspriešanās procesā. Dienvidrietumu ūdeņu RKP Atbalsta MSY mērķi un pauž nožēlu, ka Komisija jau agrāk nav sākusi virzīties uz to. Tas jāīsteno jauktā dažādu sugu zvejā saskaņā ar ekosistēmas pieeju. Tomēr tā izsaka nožēlu, ka šīs pieejas rezultātā 2. un 3. kategorijas krājumu KPN tiks samazināta vairāk nekā parasti. Attiecībā uz iespēju ar “vienas dalībvalsts KPN” saistītos lēmumus nodot attiecīgās dalībvalsts kompetencē Dienvidrietumu ūdeņu RKP uzskata, ka jāizstrādā nozares apspriešanās mehānisms, nevis tikai jādeleģē pilnvaras dalībvalstij. Atbalsta daudzgadu plānus, taču uzskata, ka tajos jāiekļauj tehniskie pasākumi, zvejas kapacitātes un piepūles limiti utt. un ka tie jāizstrādā reģionālā satvarā. Uzsver zinātniskās informācijas trūkuma problēmu. Apšauba heka dienvidu krājuma zvejas piepūles datus. Iebilst pret pāreju uz vidējiem nozvejas rādītājiem attiecībā uz 6. un 9. kategorijas krājumiem. Ziemeļrietumu ūdeņu RKP Norāda, ka MSY mērķa sasniegšana ir likumisks ES pienākums. Tomēr, ņemot vērā neskaidrības un datu trūkumu, ar ko saskaras zinātne, Komisijai būs jāpieņem paši piesardzīgākie lēmumi. Kā Dienvidrietumu ūdeņu RKP, tā arī šī RKP ir nobažījusies par to, ka 2. un 3. kategorijas krājumu KPN tiks samazināta vairāk nekā iepriekšējos gados. RKP iesaistītie nozares pārstāvji atzīst, ka ir pilnīgi neiespējami novērtēt, kādu sociāli ekonomisko ietekmi uz visiem zvejniekiem radīs 2011. gada priekšlikumi, kas izstrādāti, piemērojot jauno principu katram krājumam. Tomēr tie uzsver, ka šāds novērtējums būtu jāveic, pirms tiek ievērojami mainīts politikas virziens. Attiecībā uz Ķeltu jūras krājumu pārvaldību Ziemeļrietumu ūdeņu RKP dod priekšroku maksimālās zvejas kapacitātes, nevis maksimālās zvejas piepūles noteikšanai. Attiecībā uz jūras zeltplekstes krājumu pārvaldību VIId un VIIe apakšrajonā RKP nepiekrīt ierosinātajai KPN apgabala sadalīšanai, jo abi krājumi ir sastopami jauktā veidā, un tā uzskata, ka šajās zvejniecībās iesaistītās dalībvalstis ir vislabāk spējīgas pārvaldīt attiecīgo KPN, lai sasniegtu ilgtspējības mērķus. Ziemeļrietumu ūdeņu RKP ierosina izstrādāt integrētu zvejniecības pārvaldības plānu Norvēģijas omāra zvejniecībai VIIa zonā un paredzēt šajā plānā arī merlanga un jūrasmēles saglabāšanas pasākumus, jo tās ir galvenās piezvejas sugas šajā zvejniecībā. Pelaģisko krājumu RKP Uzskata, ka Komisijai būtu vajadzējis pozitīvāk attēlot pelaģisko krājumu stāvokli. Atbalsta ICES ierosināto MSY pamatsistēmu. Būtu priecājusies par atzinumu, ka pelaģisko sugu KPN tiek noteikta saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem. Turpina pieprasīt datu uzlabošanu. Vēlas, lai tiktu izstrādāts ilgtermiņa plāns reņģu krājumam Baltijas jūras rietumu daļā. Izsaka nožēlu, ka ir aizkavējusies stavridu rietumu krājuma daudzgadu plāna pieņemšana. Norāda, ka ir vajadzīgs process, kurā tiktu pārskatīti novērtētie zvejas izraisītas mirstības rādītāji, kas ir saskaņā ar MSY (Fmsy). Nožēlo, ka nav veiktas sociālas un ekonomiskas analīzes. Ziemeļjūras RKP Dod priekšroku uz ekosistēmu balstītai pieejai, kas aptver daudzas sugas. Iebilst pret 2. un 10. kategorijas krājumu KPN samazināšanu par 25 %; samazinājumam vajadzētu būt tikai 15 %. Tā vietā, lai uz Fmsy pārietu 4 vienādos posmos līdz 2015. gadam, būtu labāk saglabāt zināmu elastību. Izsaka bažas par to, ka trūkst datu par lielu skaitu krājumu, un rosina vairāk izmantot informāciju no zvejniekiem. Apgalvo, ka nemitīga zvejas piepūles samazināšana ir izmetumu cēlonis. Pauž nožēlu par to, ka netiek veikta sociāla un ekonomiska analīze par kārtējā gada gaitā pieņemtiem lēmumiem. Uzstāj, lai atbildības nodošanas iniciatīvās tiktu iesaistītas ieinteresētās aprindas. Sniedz skaidrojumu par dziļūdens sugu maksimālo zvejas piepūli, norādot, ka šo maksimumu nosaka, ņemot vērā katras dalībvalsts nozvejas rezultātus atsevišķi. Iebilst pret 11. kategorijas krājumu KPN samazināšanu. * * * Pēc ieinteresēto aprindu domām, ir jāievēro princips, ar kuru saskaņā visas ikgadējās KPN un kvotu izmaiņas jāievieš pakāpeniski, lai mazinātu īslaicīgus pārtraukumus ekonomiskajā darbībā. Kā turpmāk norādīts priekšlikuma sīkākā skaidrojumā, priekšlikumā ir iestrādāts zvejas iespēju ikgadējo izmaiņu pakāpeniskas pielāgošanas un ierobežošanas princips, ja vien tas bijis iespējams, nepasliktinot jutīgo resursu stāvokli. Ieinteresētās aprindas ir izteikušās arī par mērķi atjaunot krājumus līdz maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam saskaņā ar saistībām, kuras Savienība uzņēmusies 2002. gadā Johannesburgā notikušajā Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību. Tās principā piekrīt šim mērķim, taču izsaka nožēlu, ka pakāpeniskā pieeja, kas ļautu šo mērķi sasniegt līdz 2015. gadam, nozarei var izrādīties “sāpīga”, jo praktiskai rīcībai atlikuši vairs tikai 5 gadi. Tās uzskata, ka vajadzīgie pielāgojumi varētu samazināt prognozēto nozveju no krājumiem pietiekami labā saglabātības stāvoklī. Lai gūtu vislielāko labumu no šādu krājumu stāvokļa uzlabošanās, MSY mērķa sasniegšanas nolūkos nozveju var nākties samazināt salīdzinājumā ar nozvejas apjomiem, kuru mērķis ir panākt tikai to, lai krājums būtu drošās bioloģiskās robežās. Ja tehniskā bāze ir pietiekama, lai turpinātu šīs stratēģijas īstenošanu, krājumiem tiek piemērota ICES ierosinātā pieeja, kas faktiski ir pakāpeniska pāreja uz MSY, taču ar papildu drošības pasākumiem, kurus piemēro maza apmēra krājumiem. Ja tiktu ievērots RKP viedoklis par krājumiem relatīvi labā stāvoklī, nāktos atteikties no Johannesburgas mērķa, turklāt tieši attiecībā uz tiem resursiem, kuriem noteiktais mērķis varētu būt visreālāk sasniedzams. Ieinteresētās aprindas praktiski piekrīt idejai par atbildības nodošanu nozarei. Visās atbildēs ir uzsvērta vajadzība pēc labākiem datiem un ierosināta aktīvāka zvejniecības nozares iesaistīšanās datu sniegšanā zinātniekiem. Tomēr, nododot atbildību, jāpatur prātā arī iespējamās bezdarbības sekas. Par tām visskaidrāk liecina krājumu stāvoklis. Ja tas neuzlabojas, zvejas iespējas jāsaglabā nelielā apjomā vai vēl vairāk jāsamazina. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Zinātnes nozares un specializācijas jomas Zvejas bioloģija un zivsaimniecības ekonomika. |

Izmantotās metodes Komisija apspriedās ar neatkarīgu starptautisku zinātnisku iestādi ICES un organizēja ZZTEK plenārsēdi. ICES ieteikums balstās uz ieteikumu pamatsistēmu, kuru ICES ir izstrādājusi un izmanto saskaņā ar savu klientu, tostarp Komisijas, lūgumiem. ZZTEK sniedz savu ieteikumu, pamatojoties uz darba uzdevumu, kuru tā saņem no Komisijas. |

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus - Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) - Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) |

Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums 2010. gadā ICES pirmo reizi ieteikumā norādīja trīs iespējas, proti: vēsturiskās nepārtrauktības labad īstenot “piesardzības pieeju”; tūlīt piemērot ICES ieteikto MSY pamatsistēmu; pakāpeniski ieviest ICES ieteikto MSY pamatsistēmu, pilnībā pārejot uz to līdz 2015. gadam (saskaņā ar Johannesburgas Pasaules sammitu). Šīs iespējas izklāstītas papildus informācijai, kas vajadzīga, lai īstenotu Paziņojuma COM(2010) 241 galīgajā redakcijā izklāstītos noteikumus, tostarp līdz 2015. gadam pakāpeniski pārietu no pašreizējiem zvejas izraisītas mirstības rādītājiem uz rādītājiem, kas ir saskaņā ar MSY (Fmsy). Svarīgākos punktus, kas izriet no saņemtā ieteikuma, var apkopot šādi (pa apgabaliem). Ziemeļjūra, Skageraks un Kategats (ICES IIa (ES ūdeņi), III, IV apgabals) Iespējams nedaudz palielināt jūras zeltplekstu nozveju. Nedaudz jāsamazina jūrasmēļu, siļķu, Norvēģijas omāru, pikšu, merlangu un saidu nozveja. Zvejas izraisītā mencu mirstība kopš 2007. gada pieaug, un, neraugoties uz īstenotajiem izmetumu novēršanas pasākumiem, krājuma apmērs joprojām ir zemāks par biomasas minimālā apjoma rādītāju. Novērtētā nozveja ir aptuveni trīs reizes lielāka par kvotu. Siļķu un pikšu zveja vēl joprojām atbilst MSY. Ūdeņi uz rietumiem no Skotijas un uz ziemeļiem no Īrijas (ICES VI apgabals) Grunts zvejniecībās šajā apgabalā ir gandrīz izsmelti “balto zivju” krājumi, un tagad tajās iegūst galvenokārt Norvēģijas omārus, jūrasvelnu dzimtas zivis un megrimus. Jaunas uzskaites par jūrasvelnu dzimtas zivīm liecina, ka to sastopamība samazinās kopš 2007. gada un biomasa — kopš 2009. gada. Tas norāda, ka jāpiemēro 7. kategorija un KPN samazinājums par 15 %. Problemātisks ir arī “balto zivju” stāvoklis. Neraugoties uz (ļoti apstrīdētajiem) jaunajiem tehniskajiem pasākumiem ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, pikšu izmetumi 2009. gadā bija 66 % (zivju skaita ziņā). Pikšas krājumu apmērs ir krietni zemāks par Blim; merlanga krājumi ir izsīkuši; mencas krājumu apmērs ir nedaudz palielinājies, tomēr vēl joprojām ir krietni zemāks par Blim. Ieteikumā par Norvēģijas omāru paredzēts KPN samazinājums par 15 %. Neuzticamu nozvejas ziņojumu dēļ zināšanu bāze ir slikta. Mencas krājumu pārvaldības plānā ir paredzēts vēl par 25 % samazināt KPN un zvejas piepūli. Īrijas jūra (ICES VIIa apgabals) Kopš pagājušā gada stāvoklis nav mainījies: vēl joprojām pastāv problēmas ar nozvejas ziņojumiem; nav atrasts risinājums merlanga vai jūrasmēles krājumu noplicināšanas problēmai. Mencas krājumu pārvaldības plānā ir paredzēts vēl par vismaz 25 % samazināt KPN un zvejas piepūli. Resursi visās zvejniecībās ir noplicināti, izņemot jūras zeltplekstes un siļķes resursus. Jāapsver iespēja pamatīgi izvērtēt zvejniecības, kas darbojas šajā apgabalā. Ķeltu jūra (ICES VIIb–VIIk apgabals) Ir apstiprināts Norvēģijas omāra krājumu sliktais stāvoklis Porkupīnas sēklī, taču ir pozitīvas pazīmes par 2010. gadā īstenotā sezonālā zvejas aizlieguma ietekmi. Ir novērtēts, ka Norvēģijas omāru izmetumi ir aptuveni 20–25 %. Atkal ir spēkā novērtējums un ieteikumi par jūrasmēli VIIe apgabalā, t. i., atkal tiek piemērots daudzgadu plāns. Ir iespējams palielināt jūrasvelnu dzimtas zivju KPN, tomēr šajā ieteikumā nav ņemts vērā palielinājums, par kuru Padome vienojās jau pagājušajā gadā. Biskajas līcis un Atlantijas okeāna apgabals pie Pireneju pussalas Pazīmes liecina, ka anšovu krājums ūdeņos uz rietumiem no Pireneju pussalas samazinās. Ir iespējams palielināt jūrasvelnu dzimtas zivju KPN. Heka dienvidu krājuma pārvaldības plāna īstenošana nav izdevusies: zvejas izraisītā mirstība nav samazinājusies un KPN ir pārsniegta. Megrimu KPN ir nedaudz jāsamazina. Norvēģijas omāra KPN VIIIc un IXa apgabalā jāsamazina par 10 % un VIIIab apgabalā jāsaglabā nemainīgā apjomā. Jāsamazina jūrasmēles KPN Biskajas līcī. Dziļūdens sugu krājumi (visi apgabali) Daži sastopamības indikatori liecina par augšupejošu tendenci attiecībā uz jūras līdakas, brosmes un zilās jūras līdakas krājumiem, taču pieejamā informācija neļauj izdarīt secinājumus par krājumu apmēra tendencēm. Zinātnieki vēl joprojām iesaka kā primāro pārvaldības instrumentu izmantot zvejas piepūles ierobežojumus un turpināt vai izvērst pasākumus, lai nepieļautu konkrētu sugu (Atlantijas lielgalvja, zilās jūras līdakas) vietējo baru noplicināšanu. |

ZZTEK apstiprina un dažos gadījumos ir papildinājusi ICES sniegtos ieteikumus. |

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Pēc tam, kad Komisija ir oficiāli pieņēmusi visus ZZTEK ziņojumus, tie ir pieejami Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Visi ICES ziņojumi ir pieejami tās tīmekļa vietnē. |

Ietekmes novērtējums Zvejas iespēju regula vairs nav instruments, kas ļauj Padomei vienai pašai pieņemt sarežģītu pasākumu kopumu, un tās darbības joma jāierobežo saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu. Tāpēc tā ir labi piemērota uz rezultātiem balstītai pārvaldībai. Ja politika kopumā darbosies labāk, labākas būs arī ikgadējās zvejas iespējas. Tā aptver flotes pārvaldību, strukturālo atbalstu, kontroli un noteikumu izpildi, tirgu regulējumu un pārvaldības instrumentu integrēšanu visaptverošā jūrniecības politikā. Tomēr šis instruments vēl joprojām jāizmanto, lai veiktu pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu resursu bāzi zivju ieguves un apstrādes nozarei Eiropā un nepieļautu vai novērstu pārāk augstas zvejas izraisītas mirstības negatīvo ietekmi uz jūras vidi. Savienība ir pieņēmusi vairākus daudzgadu pārvaldības plānus attiecībā uz ekonomiski ļoti nozīmīgiem krājumiem, tostarp heka, mencas, plekstveidīgo zivju un citiem krājumiem. Pirms šādu plānu pieņemšanas tiek veikts to ietekmes novērtējums. Kad tie stājušies spēkā, saskaņā ar tiem nosaka KPN apjomus attiecīgajam gadam, lai sasniegtu plānu ilgtermiņa mērķus. Komisijai KPN priekšlikums obligāti jāizstrādā saskaņā ar šiem plāniem. Tāpēc daudzu svarīgu krājumu KPN šajā priekšlikumā izriet no tā plāna ietekmes novērtējuma, uz kura pamata noteikta attiecīgā KPN. Attiecībā uz pārējo krājumu KPN un par spīti tam, ka attiecīgajiem krājumiem nav spēkā esošu daudzgadu plānu, priekšlikuma izstrādātāji ir centušies izvairīties no īstermiņa pieejas, dodot priekšroku lēmumiem, kuri nodrošina ilgtspējību. Daudzos gadījumos tas nozīmē vēl pakāpeniskāku zvejas iespēju samazinājumu. Tādējādi samazinātā KPN īstermiņā radīs lielākas zvejas iespējas, jo pārmērīgi izmantotie krājumi atjaunosies. Paredzams, ka šādas pieejas rezultātā vidējā un ilgā termiņā mazināsies ietekme uz vidi, jo samazināsies zvejas piepūle, zvejošanas sektorā samazināsies kuģu skaits un/vai vidējā zvejas piepūle vienam kuģim, bet izkrāvumu apjoms nemainīsies vai palielināsies. |

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti |

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķi, proti, bioloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu zvejniecību, priekšlikumā ir noteikti nozvejas un zvejas piepūles limiti, kas piemērojami ES zvejniecībām un starptautiskām zvejniecībām, kurās darbojas ES kuģi. |

Juridiskais pamats Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 3. punkts. |

Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

Kopējā zivsaimniecības politika ir vienota politika. Saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu Padomei ir jāparedz pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu. Ar ierosināto Padomes regulu dalībvalstīm iedala zvejas iespējas. Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 3. punktu, dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem šādas iespējas sadalīt starp reģioniem vai operatoriem. Tāpēc dalībvalstis var brīvi operēt ar lēmumiem, kas ir saistīti ar to izvēlēto sociāli ekonomisko modeli, lai izmantotu tām iedalītās zvejas iespējas. |

Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek jaunas finansiālas saistības. Padome katru gadu pieņem šādu regulu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un privātā sektora līdzekļi. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Ierosinātais juridiskais instruments: regula. |

Šis ir priekšlikums par zvejniecības pārvaldību, kas pamatojas uz LESD 43. panta 3. punktu un ir saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu. |

4. Ietekme uz budžetu |

Priekšlikums neietekmē ES budžetu. |

5. Papildu informācija |

Vienkāršošana |

Priekšlikumā paredzēta publiskā sektora iestāžu (ES vai valsts) administratīvo procedūru vienkāršošana, jo īpaši attiecībā uz prasībām par zvejas piepūles pārvaldību. |

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība |

Priekšlikums attiecas uz ikgadējo regulu 2011. gadam, tāpēc pārskatīšanas klauzula tajā nav ietverta. |

Sīkāks priekšlikuma skaidrojums Saskaņā ar Lisabonas līgumu parastā procedūra lēmumu pieņemšanai jautājumos, kas ietilpst KZP jomā, ir koplēmuma procedūra. Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts izņēmums attiecībā uz pasākumiem “par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu”. Šie pasākumi pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem Padomei bez Parlamenta iesaistīšanās. Tāpēc šis priekšlikums attiecas tikai uz zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un ar šīm iespējām funkcionāli saistītiem nosacījumiem. Attiecībā uz nozvejas ierobežojumiem un zvejas piepūles pārvaldību šis priekšlikums ir saskaņā ar sagatavošanas procesa principiem, kas noteikti Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2006) 246 galīgā redakcija) un Komisijas paziņojumā “Apspriešanās par zvejas iespējām 2011. gadam” (COM(2010) 241 galīgā redakcija), kurā izklāstīts Komisijas viedoklis un plāni attiecībā uz priekšlikumiem par zvejas iespējām, kamēr vēl nav saņemti zinātniskie ieteikumi saistībā ar krājumu stāvokli 2011. gadam. Saskaņā ar minēto paziņojumu arvien lielākam skaitam krājumu, piemēram, heka, jūrasmēles, jūras zeltplekstes un Norvēģijas omāra krājumiem, zvejas iespējas ir noteiktas, pamatojoties uz attiecīgajos daudzgadu plānos paredzētajiem noteikumiem. Attiecībā uz krājumiem, kuriem ir ierosināti jauni daudzgadu plāni (stavridu rietumu krājums), kā arī krājumiem, saistībā ar kuriem Padome un Komisija ir uzņēmušās saistības, pieņemdamas paziņojumu Padomes 2009. gada decembra sanāksmē (siļķes krājums Ķeltu jūrā un pikšas krājums Vb un VIa apgabalā), šajā priekšlikumā ir ievēroti attiecīgajos dokumentos izklāstītie noteikumi. Īpaši jāpievēršas mencas krājumu specifiskajam stāvoklim. Rietumu ūdeņos (Īrijas jūra, ūdeņi uz rietumiem no Skotijas un Kategats) šo krājumu apmērs ir mazāks par 5 % no sākotnējā biomasas apjoma, un tāpēc tie ir praktiski izsīkuši. Šiem krājumiem un krājumam, kas nārsto Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumu daļā, ir izstrādāts daudzgadu pārvaldības plāns (2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1342/2008), kurš — kā liecina zinātniskie ieteikumi — netiek pareizi īstenots. Krājumu stāvoklis turpina pasliktināties, nevis uzlabojas. Novērtējumi liecina, ka nozveja ir daudz lielāka nekā regulā noteiktie apjomi, un tas norāda, ka trūkst piemērotas zvejas kontroles un ticamu datu, arī par izmetumiem. Attiecībā uz trim krājumiem (Īrijas jūrā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Kategatā) jau atkārtoti tiek konstatēta datu nepietiekamība, un nekādas pazīmes neliecina, ka tendence, kuras rezultātā šie krājumi nonākuši pašreizējā izsīkuma stāvoklī, būtu apturēta. Ziemeļjūras mencu krājuma stāvoklis ir jāapspriež ar Norvēģiju, jo tas ir kopīgs krājums. Taču attiecībā uz krājumiem, kuri ir vienīgi Savienības pārziņā, pārvaldības plāna 10. panta 2. punktā ir noteikts, ka Padomei ir jāpiemēro stingrāki pasākumi nekā parasti, ja ZZTEK norāda, ka krājumi pienācīgi neatjaunojas. Saņemtajā ieteikumā ir pietiekami daudz informācijas, lai secinātu, ka var piemērot šo noteikumu, un gan ICES, gan ZZTEK to skaidri norāda. Ņemot vērā krājumu izsīkumu, šķiet lietderīgi pakāpeniski izbeigt šo zveju. Tāpēc priekšlikumā paredzēts KPN samazināt par 50 %, nevis piemērot parasto samazinājumu 25 % apmērā. Katrā ziņā būtu jāpiemēro zvejas piepūles samazinājums par 25 %. Attiecīgi 2012. gada zvejas sezonā tiks ierosināta nulles apjoma KPN. Līdztekus Komisija pieprasīs dalībvalstīm veikt vajadzīgos pasākumus, lai stingri kontrolētu šo pasākumu izpildi. Turklāt priekšlikums ir saskaņā ar Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Par ilgtspējības īstenošanu ES zivsaimniecības nozarē, izmantojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu” (COM(2006) 360 galīgā redakcija), un tas nozīmē, ka ierosinātās zvejas iespējas neradīs attiecīgo krājumu zvejas izraisītas mirstības palielinājumu. Šāds palielinājums būtu pretrunā saistībām, ko ES un dalībvalstis ir uzņēmušās Johannesburgā notikušajā Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību, proti, saglabāt vai atjaunot krājumus tādā apmērā, kas nodrošinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, lai steidzami, ja iespējams, ne vēlāk kā 2015. gadā sasniegtu šos mērķus attiecībā uz noplicinātajiem krājumiem. Runājot par pagājušajā gadā ieviesto iespēju pilnībā dokumentētās zvejniecībās iegūt papildu mencas nozvejas līdz pat 5 % apmērā no kvotas, tā šajā priekšlikumā ir saglabāta, taču ielikta kvadrātiekavās, jo par šiem noteikumiem jāpanāk vienošanās ar Norvēģiju. Katrā ziņā ir jāveic visu šādu iniciatīvu ex-ante zinātnisks novērtējums, konkrēti, tas jādara ZZTEK. Pamatojoties uz iepriekšminēto, attiecībā uz jūrasmēles KPN VIIe zonā priekšlikumā ir paredzēts stimuls nozvejas kvotu veidā. Priekšlikumā ir iekļauti nozvejas ierobežojumi, par ko ir vienojušās konkrētas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas. Nozvejas ierobežojumi un citi saistošie ieteikumi no Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO), Dienvidu tunzivju saglabāšanas komisijas (CCSBT), Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR), Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC), Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (SEAFO), Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC), Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) un Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) tiks saņemti pēc šo organizāciju gadskārtējām sanāksmēm, kas notiks laikposmā no 2010. gada oktobra līdz decembrim. Krājumiem Grenlandes ūdeņos, kā arī ar Norvēģiju un Fēru salām kopīgiem krājumiem KPN vēl nav noteikta, jo turpinās apspriešanās, kuras beigsies 2010. gada novembrī un decembrī. Tāpēc šie KPN apjomi ir norādīti kā pro memoria (pm). Saistībā ar zvejas piepūles pārvaldību kopš 2009. gada mencu zvejā tiek piemērota uz kilovatdienām balstīta sistēma, kuru turpinās piemērot 2011. gadā. Attiecībā uz Lamanša rietumu daļas jūrasmēles, heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra zvejas piepūles pārvaldību 2011. gadā turpinās piemērot pārvaldības sistēmu, kas balstīta uz jūra pavadāmām dienām, kuras iedala konkrēta tipa kuģiem, kas reģistrēti darbojamies attiecīgajā zvejniecībā, taču ierosinātajā regulā dalībvalstīm arī turpmāk būs atļauts izmantot uz kilovatdienām balstītu sistēmu, lai tās varētu efektīvāk izmantot zvejas iespējas un sadarbībā ar zvejas sektoru veicinātu krājumu saglabāšanas pasākumus. Runājot tieši par heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra zvejas piepūles noteikumiem, ar šo priekšlikumu sistēma tiks racionalizēta, nosakot maksimālo zvejas piepūli, kas piemērojama katrai dalībvalstij. Sākot no 2011. gada, katrai dalībvalstij regulā tiks noteikts faktiskais skaitlis. Tādējādi izdosies panākt lielāku pārredzamību procesā, kurā tiek pārdalītas jūrā pavadāmas dienas, kas atgūtas no sadalīšanai nodotiem attiecīgās zvejniecības kuģiem, un kura rezultātā katrai dalībvalstij tiek noteikti konkrēti piepūles rādītāji atkarībā no kuģu nodošanas sadalīšanai. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle, kas dažādiem krājumiem noteikta II pielikumā (izteikta jūrā pavadāmās dienās vienam kuģim vai kilovatdienās uz zvejas piepūles grupu), patlaban ir norādīta provizoriski, un to, iespējams, vajadzēs atjaunināt, ņemot vērā ZZTEK galīgo ieteikumu pēc 2010. gada novembra plenārsēdes. Joprojām tiek analizētas arī metodes galīgās zvejas piepūles noteikšanai tūbīšu zvejai ES ūdeņos IIa, IIIa un IV zonā. 2011. gada priekšlikumā, pirmo reizi KPN noteikšanas vēsturē, ir iekļauti pasākumi zvejas piepūles ierobežošanai Ķeltu jūrā. Ir ierosināts šajā apgabalā noteikt maksimālo zvejas piepūli, kura būtu piemērojama pilnīgi visās zvejniecībās. Ierosināts, ka šo maksimālo zvejas piepūli nosaka, par 10 % samazinot 2007. gadā (atsauces gads) īstenoto zvejas piepūli. Šo gadu par atsauces gadu izvēlējās tādēļ, lai dalībvalstis, kuras pēdējos gados ir samazinājušas zvejas piepūli, nenostādītu neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar dalībvalstīm, kuras tajā pašā laikposmā zvejas piepūli attiecīgajā apgabalā ir faktiski palielinājušas. Pasākumu pamato fakts, ka zinātniskajā ieteikumā par lielāko daļu krājumu šajā apgabalā rekomendēts vai nu samazināt, vai nepalielināt zvejas piepūli. Tā kā apgabalā notiek jaukta dažādu sugu zveja, ir lietderīgi paredzēt vispārēju ierobežojumu, kuru būs vieglāk īstenot un uzraudzīt. Tas būtu piemērojams ICES VII apgabala f un g apakšrajonā, kurā tiek īstenota vislielākā zvejas piepūle. Paredzamā ietekme uz floti ir niecīga, jo pasākuma mērķis ir stabilizēt pašreizējo stāvokli zvejas vietās. Krājumiem nāks par labu tas, ka uz šo apgabalu netiks novirzīta zvejas piepūle no blakus esošajiem reģioniem, kuros krājumi samazinās vēl būtiskāk, piemēram, no Īrijas jūras (VIIa apakšrajons). Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) 2002. gadā ieteica uz diviem gadiem “iesaldēt” dziļūdens krājumu zvejas piepūli. Attiecīgi maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle tika pakāpeniski samazināta, proti, NEAFC gadskārtējā sanāksmē vienojās par samazinājumu, kuru transponēja Padome, un 2008. un 2009. gadā piepūle attiecīgi sasniedza 75 % un 65 % no 2003. gadā (atsauces gads) īstenotās piepūles. 2010.–2012. gadā NEAFC ieteica saglabāt zvejas piepūles ierobežojumu 65 % līmenī. Lai izpildītu ES starptautiskās saistības un aizsargātu krājumus, kas saskaņā ar ICES datiem jau vairākus gadus ir uz izsīkšanas robežas un kas nekavējoties jāaizsargā to ārkārtīgi zemā reproduktīvā potenciāla dēļ, ir nepieciešams arī turpmāk ierobežot zvejas piepūli. Ir saglabātas kārtējā gada gaitā īstenojamas pārvaldības sistēmas zivīm ar īsu dzīves ilgumu, piemēram, tūbītēm, Esmarka mencai un brētliņai Ziemeļjūrā. Šajā gadījumā 2011. gada sākumam ieteiktās zvejas iespējas kārtējā gada laikā var pārskatīt saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem, pieņemot Komisijas regulas, lai paredzētos pārvaldības pasākumus varētu ieviest pēc iespējas raitāk. Tomēr tūbīšu krājuma pārvaldības metodika patlaban tiek pārskatīta, un šīs pārskatīšanas rezultātā varētu ieviest sistēmu, kuru piemērojot, kārtējā gada gaitā veikta pārskatīšana kļūtu nevajadzīga. Šīs iespējamās izmaiņas rudenī jāapspriež un par tām jāvienojas ar Norvēģiju, tā ka IID pielikumu var nākties būtiski grozīt vai pat svītrot, ņemot vērā šo diskusiju iznākumu. Visbeidzot, pirmo reizi ikgadējo zvejas iespēju noteikšanas vēsturē šajā regulā paredzēts, ka konkrētas KPN pieņem pašas dalībvalstis. Šādas pārmaiņas ierosinātas attiecībā uz 7 KPN — gadījumos, kad zvejas iespējas ir tikai vienai dalībvalstij. Šādā gadījumā nenotiek faktiska iedalīšana, jo KPN būtībā “pieder” tikai vienai valstij, kura to arī pārvalda. Šādos apstākļos ir lietderīgi vienkāršot regulu, ierosinot, ka šādos gadījumos atbildību uzņemas ieinteresētā dalībvalsts, kurai gan netiek atcelts pienākums rīkoties atbilstīgi kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem. |

2010/0324 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un —attiecībā uz ES kuģiem — konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[2],

tā kā:

(1) Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2) Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[3] paredzēts, ka jāpieņem pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3) Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām un attiecīgā gadījumā jānosaka arī ar tām funkcionāli saistīti konkrēti nosacījumi. Zvejas iespējas jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(4) Ja KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Tomēr jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā dalībvalsts, nosakot minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem un nodrošina to, ka attiecīgā krājuma izmantošana faktiski garantē maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, kā arī veic vajadzīgos pasākumus, lai vāktu attiecīgos datus, novērtētu attiecīgo krājumu un noteiktu maksimālos ilgtspējīgas ieguves apjomus no šā krājuma.

(5) KPN jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām aprindām, jo īpaši sanāksmē, kurā piedalījās Zvejniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas un attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju pārstāvji.

(6) Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN jānosaka saskaņā ar šajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc heka krājumiem, Norvēģijas omāra krājumiem, jūrasmēles krājumiem Biskajas līcī, Lamanša rietumu daļā un Ziemeļjūrā, jūras zeltplekstes krājumiem Ziemeļjūrā, siļķes krājumiem ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un mencas krājumiem Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumu daļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā KPN jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgi Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 811/2004, ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai[4], Padomes 2005. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2166/2005, ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē[5], Padomes 2006. gada 23. februāra Regulā (EK) Nr. 388/2006, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī[6], Padomes 2007. gada 7. maija Regulā (EK) Nr. 509/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā[7], Padomes 2007. gada 11. jūnija Regulā (EK) Nr. 676/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā[8], Padomes 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1300/2008, ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto[9], Regulā (EK) Nr. 1342/2008 un Padomes 2009. gada 6. aprīļa Regulā (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā[10].

(7) Saskaņā ar 2. pantu 1996. gada 6. maija Regulā (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei[11], ir jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(8) Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu nopietni apdraudēt varētu pat ierobežota zvejas aktivitāte. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas pilnībā jāierobežo ar vispārēju aizliegumu zvejot šīs sugas.

(9) Norvēģijas omārus iegūst grunts zvejniecībās jauktā veidā ar dažādu citu sugu īpatņiem. Zonā uz rietumiem no Īrijas (Porkupīnas sēklis) saglabāšanas nolūkos ir nepieciešams pēc iespējas samazināt Norvēģijas omāru nozveju. Tāpēc ir lietderīgi ierobežot zvejas iespējas šajā apgabalā un atļaut zvejot tikai pelaģiskās sugas, kuru zvejā Norvēģijas omāri netiek iegūti.

(10) Maksimālā zvejas piepūle 2011. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 754/2009, ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas[12].

[(11) Ievērojot ICES ieteikumu, ir jāsaglabā un jāpārskata sistēma tūbīšu zvejas piepūles pārvaldībai ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.]

(12) Ņemot vērā zinātnisko ieteikumu par krājumu stāvokli Ķeltu jūrā un to, ka šajā apgabalā veic jauktu dažādu sugu zveju, ir lietderīgi pieņemt pasākumus, lai ierobežotu zvejas piepūli ICES VII statistiskā apgabala f un g apakšrajonā notiekošajās zvejas darbībās.

(13) Ņemot vērā ICES jaunākos zinātniskos ieteikumus un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas ( NEAFC ) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

(14) Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju[13], Fēru salām[14] un Grenlandi[15], Savienība ar minētajiem partneriem ir apspriedusies par zvejas tiesībām.

(15) Savienība ir vairāku zvejniecības organizāciju līgumslēdzēja puse, un tā piedalās arī citās organizācijās kā sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse. Turklāt Savienība saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu no Polijas pievienošanās dienas Eiropas Savienībai pārvalda Polijas Republikas iepriekš noslēgtos zvejniecības nolīgumus, piemēram, Konvenciju par saidas resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas 2011. gadā ieviest vairākus pasākumus, tostarp noteikt ES kuģu zvejas iespējas. Tāpēc Savienībai jāīsteno šīs zvejas iespējas.

(16) Amerikas Tropisko tunzivju komisija ( IATTC ) gadskārtējā sanāksmē 2010. gadā nevienojās par dzeltenspuru tunzivju, lielacu tunzivju un svītraino tunzivju saglabāšanas pasākumu pieņemšanu. Tomēr lielākā daļa līgumslēdzēju pušu, tostarp Eiropas Savienība, uzskatīja, ka ir jāregulē šo trīs krājumu zvejas iespējas, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu pārvaldību. Tāpēc Savienībai ir lietderīgi pieņemt attiecīgus pasākumus.

(17) Indijas okeāna tunzivju komisija ( IOTC ) gadskārtējā sanāksmē 2010. gadā pārskatīja tropisko tunzivju zvejas flotu kopējo kapacitāti 2006.–2008. gadā un zobenzivju un garspuru tunzivju zvejas flotu kopējo kapacitāti 2007.–2008. gadā. IOTC atbalstīja arī flotu attīstības plānu īstenošanu. Turklāt IOTC apstiprināja Rezolūciju par tādā zvejā iegūtu lapshaizivju ( Alopiidae dzimta) saglabāšanu, kas ir tās kompetences jomā.

(18) Trešajā starptautiskajā sanāksmē par reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas ( SPRFMO ) izveidi Klusā okeāna tāljūras apgabalā, kura notika 2007. gada maijā, tās dalībnieki pieņēma pagaidu pasākumus, tostarp noteica zvejas iespējas, lai regulētu pelaģiskās zvejas darbības, kā arī grunts zveju šajā apgabalā līdz šādas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas izveidei. Šos pasākumus pārskatīja 8. starptautiskajā apspriedē par SPRFMO izveidi, kas tika organizēta 2009. gada novembrī, un tos vēlreiz pārskatīs gaidāmajā SPRFMO komisijas 2. sagatavošanas konferencē, kas norisināsies 2011. gada janvārī. Tāpēc pašreizējos pagaidu pasākumus īstenos līdz brīdim, kad tiks pieņemti jaunie pasākumi. Saskaņā ar dalībnieku panākto vienošanos, šie pagaidu pasākumi ir brīvprātīgi un nav juridiski saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tomēr, ņemot vērā saistītus noteikumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumā par zivju krājumiem, ir ieteicams šos pasākumus iestrādāt Savienības tiesību aktos.

(19) Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija ( SEAFO ) gadskārtējā sanāksmē 2010. gadā pieņēma nozvejas limitus četriem zivju krājumiem SEAFO konvencijas apgabalā. Šie nozvejas limiti ir jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(20) Saskaņā ar Līguma 291. pantu pasākumi, kas vajadzīgi, lai noteiktu nozvejas limitus konkrētiem tādu sugu krājumiem, kas nav ilgdzīvojošas sugas, steidzamības dēļ jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[16].

(21) Attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas gada beigās vienojas par dažiem starptautiskiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo ES zvejas tiesības, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc ir lietderīgi šādu pasākumu īstenošanas noteikumus piemērot ar atpakaļejošu spēku.

(22) Uz šajā regulā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem[17], un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par nozvejām no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(23) Zvejas iespējas jāizmanto, pilnībā ievērojot spēkā esošos Savienības tiesību aktus, kas piemērojami šajā jomā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. PANTS

Priekšmets

Šajā regulā nosaka šādas zvejas iespējas un ar šo zvejas iespēju izmantošanu funkcionāli saistītus nosacījumus:

a) konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu nozvejas limitus 2011. gadam un

b) konkrētus zvejas piepūles limitus laikposmam no 2011. gada 1. februāra līdz 2012. gada 31. janvārim;

c) konkrētu krājumu zvejas iespējas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencijas ( CCAMLR ) apgabalā 18. un 20. pantā un IE un V pielikumā noteiktajos laikposmos;

[d) konkrētu krājumu zvejas iespējas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas ( IATTC ) apgabalā 26. pantā noteiktajos laikposmos.]

2. pants

Darbības joma

Ja nav paredzēts citādi, šo regulu piemēro:

a) ES kuģiem un

b) trešo valstu kuģiem ES ūdeņos.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) “ES kuģis” ir zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;

b) “trešo valstu kuģi” ir zvejas kuģi, kas peld ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī;

c) “ES ūdeņi” ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā minētajām teritorijām piegulošos ūdeņus;

d) “kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra krājuma un izkraut;

e) “kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta ES, dalībvalstīm vai trešai valstij;

f) “starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

g) “linuma acs izmērs” ir linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas 2008. gada 10. jūnija Regulu (EK) Nr. 517/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu[18];

h) “ES zvejas flotes reģistrs” ir zvejas flotes reģistrs, ko Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 3. punktu;

i) “zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a) ICES (Starptautiskās Jūras pētniecības padomes) zonas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 218/2009[19];

b) “Skageraks” ir apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos — līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c) “Kategats” ir apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos — līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d) “VII zona (Īrijas jūras austrumu daļa — 14. vienība)” ir apgabals, ko norobežo:

i ) loksodroma, kura secīgi savieno šādus punktus:

- 5° rietumu garuma meridiāna un Lielbritānijas salas krasta krustpunktu pie Portpatrikas,

- 54°30' N 5°W,

- 54°30' N 4°W,

- 4° rietumu garuma meridiāna un Lielbritānijas salas krasta krustpunktu pie Lanfairfehanas ( Llanfairfechan );

ii ) Lielbritānijas salas krasts;

e) “VII zona (Īrijas jūras rietumu daļa — 15. vienība)” ir apgabals, ko norobežo:

i ) loksodroma, kura secīgi savieno šādus punktus:

- 55° ziemeļu platuma paralēles un Īrijas salas krasta krustpunktu pie Kemlohas ( Camlough ),

- 55° ziemeļu platuma paralēles un Lielbritānijas salas krasta krustpunktu pie Strenrāras;

ii ) Lielbritānijas salas krasts starp 55° ziemeļu platuma paralēles un šā krasta krustpunktu pie Strenrāras un 5° rietumu garuma meridiāna un šā krasta krustpunktu pie Portpatrikas;

iii ) loksodroma, kura secīgi savieno šādus punktus:

- 5° rietumu garuma meridiāna un Lielbritānijas salas krasta krustpunktu pie Portpatrikas,

- 54°30' N 5°W,

- 54°30' N 4°W,

- 4° rietumu garuma meridiāna un Lielbritānijas salas krasta krustpunktu pie Lanfairfehanas ( Llanfairfechan );

iv ) Lielbritānijas salas krasts starp 4° rietumu garuma meridiāna un šā krasta krustpunktu pie Lanfairfehanas ( Llanfairfechan ) un 53° ziemeļu platuma paralēles un Leina pussalas krasta krustpunktu;

v ) loksodroma, kura secīgi savieno šādus punktus:

- 53° ziemeļu platuma paralēles un Lielbritānijas salas krasta krustpunktu Leina pussalā,

- 53° ziemeļu platuma paralēles un Īrijas salas krasta krustpunktu pie Viklovas,

- Īrijas salas austrumu krastu starp 53° 00' ziemeļu platuma paralēli un 55° 00' ziemeļu platuma paralēli;

f) “VII zona (Porkupīnas sēklis — 16. vienība)” ir apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

- 53° 30'N 15°00'W,

- 53° 30'N 11°00'W,

- 51°30'N 11°00'W,

- 51°30'N 13°00'W,

- 51°00'N 13°00'W,

- 51°00'N 15°00'W,

- 53° 30'N 15°00'W;

g) “VII zona (Eranas salu ūdeņi — 17. vienība)” ir apgabals, ko norobežo:

i ) Īrijas salas rietumu krasts;

ii ) 53°30' ziemeļu platuma paralēle;

iii ) 11°00' rietumu garuma meridiāns;

iv ) 52°30' ziemeļu platuma paralēle;

h) “VII zona (Īrijas dienvidu un dienvidrietumu ūdeņi — 19. vienība)” ir apgabals, ko norobežo:

i ) loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

- 52°30' ziemeļu platuma paralēles un Īrijas salas rietumu krasta krustpunktu,

- 52°30'N 11°00'W,

- 51°00'N 11°00'W,

- 51°00'N 8°00'W,

- 51°30'N 8°00'W,

- 51°30'N 7°00'W,

- 52°00'N 7°00'W,

- 52°00'N 6°00'W,

- 52°30'N 6°00'W,

- 52°30' ziemeļu platuma paralēles un

ii ) Īrijas salas austrumu krasta krustpunktu uz dienvidiem no 52°30' ziemeļu platuma;

i) “VII zona (Ķeltu jūra — 20.–22. vienība)” ir apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

- 51°00' N 9°00'W,

- 51°00' N 8°00'W,

- 51°30' N 8°00'W,

- 51°30' N 7°00'W,

- 52°00' N 7°00'W,

- 52°00' N 6°00'W,

- 51°30' N 6°00'W,

- 51°30' N 5°00'W,

- 51°00' N 5°00'W,

- 51°00' N 6°00'W,

- 50°30' N 6°00'W,

- 50°30' N 7°00'W,

- 49°30' N 7°00'W,

- 49°30' N 9°00'W,

- 51°00' N 9°00'W;

j) “VII zona (Īrijas ziemeļrietumu ūdeņi un citi apgabali — 18. vienība)” ir VII zonas daļa, kura neietilpst d) līdz i) punktā definētajos apgabalos;

k) “Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa zonas teritorija uz austrumiem no 7o 23′48″ rietumu garuma;

l) CECAF (Vidusatlantijas austrumu daļa vai FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2009[20];

m) NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) zonas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 217/2009[21];

n) SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals, kā noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību[22];

o) ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals, kā noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā[23];

p) CCAMLR (Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija) konvencijas apgabals, kā noteikts Padomes 2004. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 601/2004, ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā[24];

q) IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju konvencija) konvencijas apgabals, kā noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju[25];

r) IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) apgabals, kā noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi[26];

s) “ SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir tāljūras apgabals uz dienvidiem no 10o ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā[27], un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem;

t) WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencija) konvencijas apgabals, kā noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā[28];

u) “Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir tāljūras apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums.

II SADAĻA

ES KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA

VISPāRīGI NOTEIKUMI

5. PANTS

KPN un tās sadalījums

1. ES kuģu kopējā pieļaujamā nozveja ES ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, un KPN sadalījums starp dalībvalstīm, un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2. ES kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās atļauj zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Īslandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 13. pantā un III pielikumā un Padomes Regulā (EK) Nr. 1006/2008[29] izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

3. Moivas KPN ICES V un XIV zonas Grenlandes ūdeņos, kura Savienībai pieejama, pamatojoties uz KPN un zvejas iespējām, ko Grenlande piešķīrusi Savienībai, Komisija nosaka saskaņā ar vienošanos ar minēto valsti.

4. Ņemot vērā 2011. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var pārskatīt KPN, kas I pielikumā noteikta šādiem krājumiem:

[a) tūbīšu krājumam ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā saskaņā ar IID pielikuma 6. punktā paredzētajiem noteikumiem;]

b) Esmarka mencas krājumam ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā un brētliņas krājumam ES ūdeņos ICES IIa un IV zonā;

c) merlanga krājumiem ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā un pikšas krājumiem ES ūdeņos ICES IIa, III un IV zonā, lai ņemtu vērā rūpniecisko piezveju Esmarka mencas zvejā.

6. pants

Zvejai aizliegtās sugas

1. ES kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

a) milzu haizivs ( Cetorhinus maximus ) un baltā haizivs ( Carcharodon carcharias ) visos ES ūdeņos un ūdeņos, kas nav ES ūdeņi;

b) eņģeļhaizivs ( Squatina squatina ) visos ES ūdeņos;

c) parastā raja ( Dipturus batis ) ES ūdeņos ICES IIa, III, IV, VI, VII, VIII, IX un X zonā;

d) cirtainā raja ( Raja undulata ) un baltā raja ( Rostroraja alba ) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X zonā;

e) siļķu haizivs ( Lamna nasus ) starptautiskos ūdeņos un

d) ģitārrajas ( Rhinobatidae ) ES ūdeņos I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII zonā.

2. Šā panta 1. punktā minēto sugu īpatņus neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams.

7. pants

Īpaši noteikumi par sadalījumu

1. Šajā regulā izklāstītais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a) zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b) zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

c) papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d) daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e) atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu.

2. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro tiem krājumiem, uz kuriem attiecas pēc piesardzības principa noteiktā KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

8. pants

Zvejas piepūles limiti

Laikposmā no 2011. gada 1. februāra līdz 2012. gada 31. janvārim zvejas piepūles pasākumus, kas paredzēti:

a) IIA pielikumā, piemēro konkrētu krājumu pārvaldībai Kategatā, Skagerakā, ICES IIIa zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV, VIa, VIIa, VIId zonā un ES ūdeņos ICES IIa un Vb zonā;

b) IIB pielikumā, piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu pārvaldībai ICES VIIIc un IXa zonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c) IIC pielikumā, piemēro jūrasmēles krājuma pārvaldībai ICES VIIe zonā;

[d) IID pielikumā, piemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā;]

e) IIE pielikumā, piemēro konkrētu krājumu pārvaldībai ICES VIIf un VIIg zonā.

9. pants

Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai

1. Grenlandes paltusam piemēro Padomes Regulas (EK) Nr. 2347/2002[30] 3. pantu. Minētajā pantā izklāstītos nosacījumus piemēro Grenlandes paltusu zvejošanai, paturēšanai uz kuģa, pārkraušanai citā kuģī un izkraušanai.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka 2011. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. pantā minētās dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniedz 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas un/vai kuros tika nozvejotas minētās regulas I un II pielikumā norādīto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

10. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a) nozvejas guvuši tādu dalībvalstu kuģi, kurām ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

b) nozveja ir daļa no ES kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā ES kvota nav pilnībā apgūta.

11. pants

Dažu zvejas iespēju izmantošanas ierobežojumi

1. Brosmes, mencas, megrimu, jūrasvelnu dzimtas zivju, pikšas, merlanga, heka, zilajās jūras līdakas, jūras līdakas, Norvēģijas omāra, jūras zeltplekstes, pollaka, saidas, raju dzimtas zivju, parastās jūrasmēles [un dzelkņu haizivs] zvejas iespējas ICES VII apgabalā vai tā attiecīgajos apakšapgabalos, kas noteiktas šīs regulas I pielikumā, ierobežo, paredzot aizliegumu laikposmā no 2011. gada 1. maija līdz 31. jūlijam Porkupīnas sēklī zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus. Attiecīgajos I pielikuma ierakstos ir iekļauta atsauce uz šo pantu.

2. Šā panta piemērošanas nolūkos Porkupīnas sēklis ir apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas:

Punkts | Ģeogrāfiskais platums | Ģeogrāfiskais garums |

1 | 52o 27' N | 12o 19' W |

2 | 52o 40' N | 12o 30' W |

3 | 52o 47' N | 12o 39,600' W |

4 | 52o 47' N | 12o 56' W |

5 | 52o 13,5' N | 13o 53,830' W |

6 | 51o 22' N | 14o 24' W |

7 | 51o 22' N | 14o 03' W |

8 | 52o 10' N | 13o 25' W |

9 | 52o 32' N | 13o 07,500' W |

10 | 52o 43' N | 12o 55' W |

11 | 52o 43' N | 12o 43' W |

12 | 52o 38,800' N | 12o 37' W |

13 | 52o 27' N | 12o 23' W |

14 | 52o 27' N | 12o 19' W |

3. Šā panta 2. punktā definētajā apgabalā piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu.

12. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par nozvejas izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II NODAĻA

ZVEJAS ATļAUJAS TREšO VALSTU ūDEņOS

13. PANTS

Zvejas atļaujas

1. Maksimālais zvejas atļauju skaits ES kuģiem, kuri zvejo trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2. Ja, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts III pielikumā.

III NODAĻA

ZVEJAS IESPēJAS REģIONāLO ZVEJNIECīBAS PāRVALDīBAS ORGANIZāCIJU ūDEņOS

1. IEDAļA

STARPTAUTISKāS KONVENCIJAS PAR ATLANTIJAS TUNZIVJU SAGLABāšANU ( ICCAT ) APGABALS

14. PANTS

Zilo tunzivju zvejas kapacitātes un audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1. To ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 1. punktu.

2. To ES piekrastes amatierzvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu.

3. To ES kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu.

4. To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu.

5. To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 5. punktu.

6. Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 6. punktu.

15. pants

Papildu noteikumi ID pielikumā iedalītajām zilās tunzivs kvotām

Papildus Regulas (EK) Nr. 302/2009 7. panta 2. punktā paredzētajam aizlieguma periodam zilo tunzivju zveja ar riņķvadiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta laikā no 2011. gada 15. aprīļa līdz 15. maijam

16. pants

Zveja atpūtas un sporta nolūkā

Dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā.

17. pants

Haizivis

1. Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut lielacu lapshaizivju ( Alopias superciliosus ) liemeņa daļu vai visu liemeni.

2. Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju specializēto zveju.

2. iedaļa

ANTARKTIKAS ūDEņU DZīVO RESURSU SAGLABāšANAS KONVENCIJAS ( CCAMLR ) APGABALS

18. PANTS

Aizliegumi un nozvejas limiti

1. Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2. Jauna veida zvejai un izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas limitus.

19. pants

Izpētes zveja

1. ES kuģi, kas ir paziņoti CCAMLR saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu, drīkst piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1. un 58.4.2. rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā.

2. Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1. un 58.4.2. rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām ( SSRU ) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

3. Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1. un 58.4.2. rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

20. pants

Krilu zveja 2011./2012. gada zvejas sezonā

1. Krilu ( Euphausia superba ) zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2011./2012. gada zvejas sezonā drīkst veikt tikai tās dalībvalstis, kuras ir CCAMLR komisijas locekles. Ja šāda dalībvalsts plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, tā vēlākais 2011. gada 1. jūnijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a pantu paziņo CCAMLR Sekretariātam un Komisijai:

a) par saviem plāniem zvejot krilus, ziņošanai izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu;

b) par zvejas rīku konfigurāciju, ziņošanai izmantojot V pielikuma D daļā paredzēto veidlapu.

2. Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krilu zvejā.

3. Dalībvalstis, kuras plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, paziņo tikai tos kuģus, kas peld ar to karogu un paziņojuma nosūtīšanas laikā ir saņēmuši attiecīgo atļauju.

4. Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģim, par ko CCAMLR nav paziņots saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a) pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi(-iem), tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

b) izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5. Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģiem, kas ir iekļauti kādā no CCAMLR NNN kuģu sarakstiem.

3. iedaļa

INDIJAS OKEāNA TUNZIVJU KOMISIJAS ( IOTC ) APGABALS

21. PANTS

Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC apgabalā

1. Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība (GT), ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

2. Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis ( Xiphias gladius ) un garspuru tunzivis ( Thunnus alalunga ) IOTC apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta GT, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

3. Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4. Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts pārliecinās par to, ka nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas kuģu reģistrā. Zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija iekļāvusi to kuģu sarakstā, kas iesaistīti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā (NNN kuģi).

Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, šajā pantā paredzētos zvejas kapacitātes limitus dalībvalstis drīkst palielināt, nepārsniedzot minētajos attīstības plānos noteiktos limitus.

22. pants

Haizivis

1. Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju īpatņu liemeņa daļu vai visu liemeni.

2. Šā panta 1. punktā minēto sugu īpatņus neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams.

4. iedaļa

KLUSā OKEāNA DIENVIDU DAļAS ZVEJNIECīBAS PāRVALDīBAS ORGANIZāCIJAS ( SPRFMO ) APGABALS

2 3. pants

Pelaģiskā zveja – kapacitātes limits

Dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, minētajā apgabalā ierobežo to kuģu kopējo bruto tilpību (GT), kuri peld ar to karogu un 2011. gadā zvejo no pelaģiskiem krājumiem, līdz kopējai bruto tilpībai 78 610 GT tā, lai nodrošinātu pelaģisko zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Klusā okeāna dienvidu daļā.

2 4. pants

Pelaģiskā zveja – KPN

1. Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, kā minēts 23. pantā, drīkst šajā apgabalā zvejot no pelaģiskiem krājumiem saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN.

2. Dalībvalstis reizi mēnesī paziņo Komisijai šajā pantā minētajā zvejā iesaistīto kuģu vārdus un parametrus, tostarp bruto tilpību (GT).

3. Lai uzraudzītu šajā pantā minēto zveju, dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam nosūta Komisijai tālākai pārsūtīšanai SPRFMO Pagaidu sekretariātam kuģu satelītnovērošanas sistēmu ( VMS ) reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un attiecīgā gadījumā datus par kuģu ienākšanu ostās.

2 5. pants

Grunts zveja

Dalībvalstis ierobežo grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā tā, lai zvejas kuģu skaits un citi rādītāji, kas atspoguļo nozvejas apjomu, zvejas piepūli un zvejas kapacitāti, nepārsniegtu gada vidējos rādītājus laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, un atļauj grunts zveju veikt tikai tajās SPRFMO konvencijas apgabala daļās, kurās grunts zveja ir veikta iepriekšējā zvejas sezonā.

5. iedaļa

AMERIKAS TROPISKO TUNZIVJU KONVENCIJAS ( IATTC ) APGABALS

2 6. pants

Zveja ar riņķvadiem

1. Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadiem zvejot dzeltenspuru tunzivis ( Thunnus albacares ), lielacu tunzivis ( Thunnus obesus ) un svītrainās tunzivis ( Katsuwonus pelamis ):

a) no 2011. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2011. gada 18. novembra līdz 2012. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:

Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

150° rietumu garuma meridiāns,

40° ziemeļu platuma paralēle,

40° dienvidu platuma paralēle;

b) no 2011. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:

96° rietumu garuma meridiāns,

110° rietumu garuma meridiāns,

4° ziemeļu platuma paralēle,

3° dienvidu platuma paralēle.

2. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2011. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem zvejas aizlieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadiem, noteiktajā apgabalā pārtrauc zveju ar riņķvadiem.

3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadiem zvejo tunzivis IATTC pārvaldības apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un lielacu tunzivis, izņemot zivis, kas uzskatāmas par neatbilstīgām lietošanai pārtikā citu iemeslu, nevis izmēra dēļ. Vienīgais izņēmums ir pēdējais zvejas rīku iemetiens zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

6. iedaļa

DIENVIDAUSTRUMU ATLANTIJAS ZVEJNIECīBAS ORGANIZāCIJAS ( SEAFO ) APGABALS

2 7. pants

Pasākumi dziļūdens haizivju aizsardzībai

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

- raju dzimtas zivis ( Rajidae ),

- dzelkņu haizivs ( Squalus acanthias ),

- laternhaizivs (Etmopterus bigelowi),

- īsastes laternhaizivs ( Etmopterus brachyurus ),

- lielā laternhaizivs ( Etmopterus princeps ),

- gludā laternhaizivs ( Etmopterus pusillus ),

- kaķhaizivs ( Apristurus manis ),

- samtainā dzeloņzivs ( Scymnodon squamulosus )

- un Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis.

7. iedaļa

KLUSā OKEāNA RIETUMU UN CENTRāLāS DAļAS ZVEJNIECīBAS KOMISIJAS ( WCPFC ) APGABALS

2 8. pants

Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs zvejas piepūles limiti

Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivs ( Thunnus obesus ), dzeltenspuru tunzivs ( Thunnus albacares ), svītrainās tunzivs ( Katsuwonus pelamis ) un garspuru tunzivs ( Thunnus alalunga ) kopējā zvejas piepūle WCPFC konvencijas apgabalā nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos, kuri noslēgti starp Savienību un attiecīgā reģiona piekrastes valstīm.

29. pants

Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI

1. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2011. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2011. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. Šajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kas zvejo ar riņķvadiem, drīkst iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:

a) neizmantotu ZPI vai līdzvērtīgu elektronisku ierīci;

b) nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI.

2. Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadiem zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a) zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

b) ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar zivju izmēru, vai

c) ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

3 0. pants

Apgabali, kas slēgti zvejai ar riņķvadu

Lielacu tunzivju un dzeltenspuru tunzivju zveja ar riņķvadu ir aizliegta šādos tāljūras apgabalos:

a) starptautiskie ūdeņi, kurus norobežo Indonēzijas, Palau, Mikronēzijas un Papua-Jaungvinejas ekskluzīvās ekonomikas zonas robežas;

b) starptautiskie ūdeņi, kurus norobežo Mikronēzijas, Māršala salu, Nauru, Kiribati, Tuvalu, Fidži, Zālamana salu un Papua-Jaungvinejas ekskluzīvās ekonomikas zonas robežas.

3 1. pants

To kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis

Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis ( Xiphias gladius ) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts VII pielikumā.

8. iedaļa

BERINGA JūRA

3 2. pants

Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja ( Theragra chalcogramma ) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

III SADAĻA

TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ES ŪDEŅOS

3 3. pants

KPN

Zvejas kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Fēru salās, ir atļauts zvejot ES ūdeņos, ievērojot I pielikumā noteikto KPN un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā un šajā sadaļā izklāstītos nosacījumus.

3 4. pants

Zvejas atļaujas

1. Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo ES ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.

2. Zivis no krājumiem, kam ir noteikta KPN, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta.

3 5. pants

Zvejai aizliegtās sugas

1. Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

a) milzu haizivs ( Cetorhinus maximus ) un baltā haizivs ( Carcharodon carcharias ) visos ES ūdeņos;

b) eņģeļhaizivs ( Squatina squatina ) visos ES ūdeņos;

c) parastā raja ( Dipturus batis ) ES ūdeņos ICES IIa, III, IV, VI, VII, VIII, IX un X zonā; un

d) cirtainā raja ( Raja undulata ) un baltā raja ( Rostroraja alba ) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X zonā.

2. Šā panta 1. punktā minēto sugu īpatņus neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

3 6. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

Ja zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteiktas laikposmiem, kas sākas pirms 2011. gada 1. janvāra, 18. līdz 20. pantu un IE un V pielikumu attiecīgi piemēro no to laikposmu sākuma, kuriem šīs zvejas iespējas noteiktas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Nozvejas limiti, kas piemērojami ES kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, un trešo valstu kuģiem ES ūdeņos, pa sugām un apgabaliem (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi)

Turpmāk tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un attiecīgā gadījumā ar tām funkcionāli saistītie nosacījumi.

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām visas šajā pielikumā paredzētās KPN uzskata par kvotām, un tāpēc uz tām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi. Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.

Katra apgabala zivju krājumi nosaukti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums | Trīsburtu kods | Vispārpieņemtais nosaukums |

Amblyraja radiata | RJR | Ērkšķu raja |

Ammodytes spp. | SAN | Tūbītes |

Argentina silus | ARU | Ziemeļatlantijas argentīna |

Beryx spp. | ALF | Beriksas |

Brosme brosme | USK | Brosme |

Centrophorus squamosus | GUQ | Pelēkā īsraga haizivs |

Centroscymnus coelolepis | CYO | Baltacu haizivs |

Chaceon maritae | CGE | Sarkanie dziļūdens krabji |

Champsocephalus gunnari | ANI | Antarktikas leduszivs |

Chionoecetes spp. | PCR | Karaliskie krabji |

Clupea harengus | HER | Siļķe |

Coryphaenoides rupestris | RNG | Strupdeguna garaste |

Dalatias licha | SCK | Melnā haizivs |

Deania calcea | DCA | Gardeguna spurainā haizivs |

Dipturus batis | RJB | Parastā raja |

Dissostichus eleginoides | TOP | Patagonijas ilkņzivs |

Engraulis encrasicolus | ANE | Eiropas anšovs |

Etmopterus princeps | ETR | Lielā laternhaizivs |

Etmopterus pusillus | ETP | Gludā laternhaizivs |

Euphausia superba | KRI | Krils |

Gadus morhua | COD | Menca |

Galeorhinus galeus | GAG | Bara haizivs |

Glyptocephalus cynoglossus | WIT | Sarkanā plekste |

Hippoglossoides platessoides | PLA | Rietumatlantijas plekste |

Hippoglossus hippoglossus | HAL | Atlantijas paltuss |

Hoplostethus atlanticus | ORY | Atlantijas lielgalvis |

Illex illecebrosus | SQI | Īsspuru kalmārs |

Lamna nasus | POR | Siļķu haizivs |

Lepidonotothen squamifrons | NOS | Pelēkā nototēnija |

Lepidorhombus spp. | LEZ | Megrimi |

Leucoraja circularis | RJI | Smilšu raja |

Leucoraja fullonica | RJF | Šagrēnādas raja |

Leucoraja naevus | RJN | Dzegužraja |

Limanda ferruginea | YEL | Dzeltenastes plekste |

Limanda limanda | DAB | Limanda |

Lophiidae | ANF | Jūrasvelnu dzimtas zivis |

Macrourus spp. | GRV | Makrūrzivis |

Makaira nigricans | BUM | Atlantijas zilais marlīns |

Mallotus villosus | CAP | Moiva |

Martialia hyadesi | SQS | Kalmārs |

Melanogrammus aeglefinus | HAD | Pikša |

Merlangius merlangus | WHG | Merlangs |

Merluccius merluccius | HKE | Heks |

Micromesistius poutassou | WHB | Putasu |

Microstomus kitt | LEM | Mazmutes plekste |

Molva dypterygia | BLI | Zilā jūras līdaka |

Molva molva | LIN | Jūras līdaka |

Nephrops norvegicus | NEP | Norvēģijas omārs |

Pandalus borealis | PRA | Ziemeļu garnele |

Paralomis spp. | PAI | Krabji |

Penaeus spp. | PEN | Penaeus garneles |

Platichthys flesus | FLE | Plekste |

Pleuronectes platessa | PLE | Jūras zeltplekste |

Pleuronectiformes | FLX | Plekstveidīgās zivis |

Pollachius pollachius | POL | Pollaks |

Pollachius virens | POK | Saida |

Psetta maxima | TUR | Akmeņplekste |

Raja brachyura | RJH | Blondā raja |

Raja clavata | RJC | Dzeloņainā raja |

Raja (Dipturus) nidarosiensis | JAD | Norvēģijas raja |

Raja microocellata | RJE | Sīkacu raja |

Raja montagui | RJM | Plankumainā raja |

Raja undulata | RJU | Cirtainā raja |

Rajiformes - Rajidae | SRX-RAJ | Rajveidīgās – Raju dzimtas zivis |

Reinhardtius hippoglossoides | GHL | Grenlandes paltuss |

Rostroraja alba | RJA | Baltā raja |

Scomber scombrus | MAC | Makrele |

Scophthalmus rhombus | BLL | Gludais rombs |

Sebastes spp. | RED | Sarkanasari |

Solea solea | SOL | Parastā jūrasmēle |

Solea spp. | SOO | Jūrasmēles |

Sprattus sprattus | SPR | Brētliņa |

Squalus acanthias | DGS | Dzelkņu haizivs |

Tetrapturus albidus | WHM | Baltais marlīns |

Thunnus maccoyii | SBF | Dienvidu tunzivs |

Thunnus obesus | BET | Lielacu tunzivs |

Thunnus thynnus | BFT | Zilā tunzivs |

Trachurus spp. | JAX | Stavridas |

Trisopterus esmarkii | NOP | Esmarka menca |

Urophycis tenuis | HKW | Baltā Amerikas jūrasvēdzele |

Xiphias gladius | SWO | Zobenzivs |

Turpmākā tabula, kurā norādīti atbilstošie vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Beriksas | ALF | Beryx spp. |

Rietumatlantijas plekste | PLA | Hippoglossoides platessoides |

Eiropas anšovs | ANE | Engraulis encrasicolus |

Jūrasvelnu dzimtas zivis | ANF | Lophiidae |

Antarktikas leduszivs | ANI | Champsocephalus gunnari |

Atlantijas paltuss | HAL | Hippoglossus hippoglossus |

Lielacu tunzivs | BET | Thunnus obesus |

Gardeguna spurainā haizivs | DCA | Deania calcea |

Blondā raja | RJH | Raja brachyura |

Zilā jūras līdaka | BLI | Molva dypterygia |

Atlantijas zilais marlīns | BUM | Makaira nigricans |

Putasu | WHB | Micromesistius poutassou |

Zilā tunzivs | BFT | Thunnus thynnus |

Gludais rombs | BLL | Scophthalmus rhombus |

Moiva | CAP | Mallotus villosus |

Menca | COD | Gadus morhua |

Parastā raja | RJB | Dipturus batis |

Parastā jūrasmēle | SOL | Solea solea |

Krabji | PAI | Paralomis spp. |

Dzegužraja | RJN | Leucoraja naevus |

Limanda | DAB | Limanda limanda |

Sarkanie dziļūdens krabji | CGE | Chaceon maritae |

Plekstveidīgās zivis | FLX | Pleuronectiformes |

Plekste | FLE | Platichthys flesus |

Lielā laternhaizivs | ETR | Etmopterus princeps |

Ziemeļatlantijas argentīna | ARU | Argentina silus |

Grenlandes paltuss | GHL | Reinhardtius hippoglossoides |

Makrūrzivis | GRV | Macrourus spp. |

Pelēkā nototēnija | NOS | Lepidonotothen squamifrons |

Pikša | HAD | Melanogrammus aeglefinus |

Heks | HKE | Merluccius merluccius |

Siļķe | HER | Clupea harengus |

Stavridas | JAX | Trachurus spp. |

Melnā haizivs | SCK | Dalatias licha |

Krils | KRI | Euphausia superba |

Pelēkā īsraga haizivs | GUQ | Centrophorus squamosus |

Mazmutes plekste | LEM | Microstomus kitt |

Jūras līdaka | LIN | Molva molva |

Makrele | MAC | Scomber scombrus |

Megrimi | LEZ | Lepidorhombus spp. |

Ziemeļu garnele | PRA | Pandalus borealis |

Norvēģijas omārs | NEP | Nephrops norvegicus |

Esmarka menca | NOP | Trisopterus esmarkii |

Norvēģijas raja | JAD | Raja (Dipturus) nidarosiensis |

Atlantijas lielgalvis | ORY | Hoplostethus atlanticus |

Patagonijas ilkņzivs | TOP | Dissostichus eleginoides |

Penaeus garneles | PEN | Penaeus spp. |

Jūras zeltplekste | PLE | Pleuronectes platessa |

Pollaks | POL | Pollachius pollachius |

Siļķu haizivs | POR | Lamna nasus |

Baltacu haizivs | CYO | Centroscymnus coelolepis |

Sarkanasari | RED | Sebastes spp. |

Strupdeguna garaste | RNG | Coryphaenoides rupestris |

Saida | POK | Pollachius virens |

Tūbītes | SAN | Ammodytes spp. |

Smilšu raja | RJI | Leucoraja circularis |

Šagrēnādas raja | RJF | Leucoraja fullonica |

Īsspuru kalmārs | SQI | Illex illecebrosus |

Rajveidīgās – Raju dzimtas zivis | SRX-RAJ | Rajiformes - Rajidae |

Sīkacu raja | RJE | Raja microocellata |

Gludā laternhaizivs | ETP | Etmopterus pusillus |

Karaliskie krabji | PCR | Chionoecetes spp. |

Jūrasmēles | SOX | Solea spp. |

Dienvidu tunzivs | SBF | Thunnus maccoyii |

Plankumainā raja | RJM | Raja montagui |

Brētliņa | SPR | Sprattus sprattus |

Dzelkņu haizivs | DGS | Squalus acanthias |

Kalmārs | SQS | Martialia hyadesi |

Ērkšķu raja | RJR | Amblyraja radiata |

Zobenzivs | SWO | Xiphias gladius |

Dzeloņainā raja | RJC | Raja clavata |

Bara haizivs | GAG | Galeorhinus galeus |

Akmeņplekste | TUR | Psetta maxima |

Brosme | USK | Brosme brosme |

Cirtainā raja | RJU | Raja undulata |

Baltā Amerikas jūrasvēdzele | HKW | Urophycis tenuis |

Baltais marlīns | WHM | Tetrapturus albidus |

Baltā raja | RJA | Rostroraja alba |

Merlangs | WHG | Merlangius merlangus |

Sarkanā plekste | WIT | Glyptocephalus cynoglossus |

Dzeltenastes plekste | YEL | Limanda ferruginea |

IA PIELIKUMS

Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zona, ES ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

Suga: | Tūbītes Ammodytes spp. | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā (SAN/04-N.) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Tūbītes Ammodytes spp. | Zona: | ES ūdeņi IIa, IIIa un IV zonā(1) (SAN/2A3A4.) |

Dānija | pm | Piesardzības KPN |

Apvienotā Karaliste | pm |

Vācija | pm |

Zviedrija | pm |

ES | pm |

Norvēģija | pm |

Fēru salas | pm |

KPN | pm |

(1) Izņemot ūdeņus līdz sešu jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas. (2) Jāzvejo IV zonā. |

Suga: | Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (ARU/1/2.) |

Vācija | 25 | Piesardzības KPN |

Francija | 8 |

Nīderlande | 20 |

Apvienotā Karaliste | 42 |

ES | 95 |

KPN | 95 |

Suga: | Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus | Zona: | ES ūdeņi III un IV zonā (ARU/3/4.) |

Dānija | 963 | Piesardzības KPN |

Vācija | 10 |

Francija | 7 |

Īrija | 7 |

Nīderlande | 45 |

Zviedrija | 37 |

Apvienotā Karaliste | 17 |

ES | 1 086 |

KPN | 1 086 |

Suga: | Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā (ARU/567.) |

Vācija | 330 | Piesardzības KPN |

Francija | 7 |

Īrija | 306 |

Nīderlande | 3 449 |

Apvienotā Karaliste | 242 |

ES | 4 334 |

KPN | 4 334 |

Suga: | Brosme Brosme brosme | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā (USK/1214EI.) |

Vācija | 6 | (1) | Analītiskā KPN |

Francija | 6 | (1) |

Apvienotā Karaliste | 6 | (1) |

Citi | 3 | (1) |

ES | 21 | (1) |

KPN | 21 |

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |

Suga: | Brosme Brosme brosme | Zona: | IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc zonā un 22.−32. apakšrajonā (USK/03-C.) |

Dānija | 12 | Analītiskā KPN |

Zviedrija | 6 |

Vācija | 6 |

ES | 24 |

KPN | 24 |

Suga: | Brosme Brosme brosme | Zona: | ES ūdeņi IV zonā (USK/04-C.) |

Dānija | 53 | Analītiskā KPN |

Vācija | 16 |

Francija | 37 |

Zviedrija | 5 |

Apvienotā Karaliste | 80 |

Citi | 5 | (1) |

ES | 196 |

KPN | 196 |

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |

Suga: | Brosme Brosme brosme | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā (USK/567EI) |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Piemēro 11. pantu |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

Citi | pm | (1) |

ES | pm |

Norvēģija(2) | pm | (3)(4) |

KPN | 3 217 |

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. (2) Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā. (3) No tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja pm % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas. (4) Ieskaitot jūras līdakas. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdakas nozvejai ir pm tonnas un brosmes nozvejai — pm tonnas; tās ir savstarpēji aizstājamas līdz pm tonnām, un tās drīkst zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā. |

Suga: | Brosme Brosme brosme | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā (USK/04-N.) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. (2) Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā. (3) No tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja pm % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas. (4) Ieskaitot jūras līdakas. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdakas nozvejai ir pm tonnas un brosmes nozvejai — pm tonnas; tās ir savstarpēji aizstājamas līdz pm tonnām, un tās drīkst zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā. |

Suga: | Siļķe(1) Clupea harengus | Zona: | IIIa (HER/03A.) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN |

Vācija | pm |

Zviedrija | pm |

ES | pm |

Fēru salas | pm | (2) |

KPN | pm |

(1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. (2) Jāzvejo Skagerakā. |

Suga: | Siļķe(1) Clupea harengus | Zona: | ES un Norvēģijas ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53°30'N (HER/4AB.) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

Norvēģija | pm | (2) |

KPN | pm |

(1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija, atsevišķi norādot IVa un IVb zonā nozvejotu siļķu izkrāvumus. (2) Drīkst zvejot ES ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas. |

Īpašs nosacījums |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-) |

ES | pm |

Suga: | Siļķe(1) Clupea harengus | Zona: | Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/04-N.) |

Zviedrija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

ES | pm |

KPN | pm |

(1) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas. |

Suga: | Siļķe(1) Clupea harengus | Zona: | Piezveja IIIa zonā (HER/03A-BC) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | pm |

Zviedrija | pm |

ES | pm |

KPN | pm |

(1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. |

Suga: | Siļķe(1) Clupea harengus | Zona: | Piezveja IV, VIId zonā un ES ūdeņos IIa zonā (HER/2A47DX) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | pm |

(1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. |

Suga: | Siļķe(1) Clupea harengus | Zona: | IVc, VIId(2) (HER/4CXB7D) |

Beļģija | pm | (3) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | pm | (3) |

Vācija | pm | (3) |

Francija | pm | (3) |

Nīderlande | pm | (3) |

Apvienotā Karaliste | pm | (3) |

ES | pm |

KPN | pm |

(1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. (2) Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķu krājums Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kas novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51°56' N, 1°19,1' E) līdz 51°33' ziemeļu platuma un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā. (3) Līdz 50 % no šīs kvotas drīkst apgūt IVb zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (HER/*04B.). |

Suga: | Siļķe Clupea harengus | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā(1) (HER/5B6ANB) |

Vācija | pm | Analītiskā KPN |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

Fēru salas | pm | (2) |

KPN | 22 481 |

(1) Attiecas uz siļķu krājumu VIa zonā uz ziemeļiem no 56°00' N un tajā VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07°00' W un uz ziemeļiem no 55°00' N, izņemot Klaidu. (2) Šo kvotu drīkst izmantot tikai VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30' N. |

Suga: | Siļķe Clupea harengus | Zona: | VIIb, VIIc; VIaS(1) (HER/6AS7BC) |

Īrija | 3 387 |

Nīderlande | 339 |

ES | 3 726 |

KPN | 3 726 |

(1) Attiecas uz siļķu krājumu VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00' N un uz rietumiem no 07° 00' W. |

Suga: | Siļķe Clupea harengus | Zona: | VI zona (Klaida)(1) (HER/06ACL.) |

Apvienotā Karaliste | Nav noteikta | (2) | Piesardzības KPN |

ES | Nav noteikta | (3) |

KPN | Nav noteikta | (3) |

(1) Klaidas krājums: siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp Kintairas ragu un Korsvolas ragu. (2) Attiecīgajai dalībvalstij jānosaka tādā apjomā, kas nodrošina krājuma ilgtspējīgu izmantošanu un lielu varbūtību, ka krājuma izmantošana no 2015. gada būs saskaņā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Attiecīgā dalībvalsts līdz 2011. gada 28. februārim informē Komisiju par pieņemto apjomu un par pārvaldības pasākumiem, kurus tā plāno veikt, lai ievērotu iepriekš izklāstītos principus un mērķus. (3) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi. |

Suga: | Siļķe Clupea harengus | Zona: | VIIa(1) (HER/07A/MM) |

Īrija | 1 250 | Analītiskā KPN |

Apvienotā Karaliste | 3 550 |

ES | 4 800 |

KPN | 4 800 |

(1) Šī zona ir samazināta par VIIg, VIIh, VIIj un VIIk zonai pievienoto teritoriju, ko norobežo: – ziemeļos — 52° 30'N platuma paralēle, – dienvidos — 52° 00'N platuma paralēle, – rietumos — Īrijas krasts, – austrumos — Apvienotās Karalistes krasts. |

Suga: | Siļķe Clupea harengus | Zona: | VIIe un VIIf (HER/7EF.) |

Francija | 425 | Piesardzības KPN |

Apvienotā Karaliste | 425 |

ES | 850 |

KPN | 850 |

Suga: | Siļķe Clupea harengus | Zona: | VIIg(1), VIIh(1), VIIj(1) un VIIk(1) (HER/7G-K.) |

Vācija | 147 | Analītiskā KPN |

Francija | 815 |

Īrija | 11 407 |

Nīderlande | 815 |

Apvienotā Karaliste | 16 |

ES | 13 200 |

KPN | 13 200 |

(1) Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo: – ziemeļos — 52° 30'N platuma paralēle, – dienvidos — 52° 00'N platuma paralēle, – rietumos — Īrijas krasts, – austrumos — Apvienotās Karalistes krasts. |

Suga: | Eiropas anšovs Engraulis encrasicolus | Zona: | IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411) |

Spānija | 3 252 | Analītiskā KPN |

Portugāle | 3 548 |

ES | 6 800 |

KPN | 6 800 |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | Skageraks (COD/03AN.) |

Beļģija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | pm | (1) |

Vācija | pm | (1) |

Nīderlande | pm | (1) |

Zviedrija | pm | (1) |

ES | pm |

KPN | pm |

[(1) Papildus šai kvotai dalībvalstis var atļaut kuģiem, kas piedalās iniciatīvās par pilnībā dokumentētām zvejniecībām, iegūt papildu nozvejas, kas nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi: - kuģis izmanto slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameras, kuras savienotas ar devēju sistēmu, kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa, - visas minētā kuģa gūtās mencu nozvejas, ieskaitot minimālo izkrāvumu izmēru nesasniegušu zivju nozveju, atskaita no kvotas, - papildu nozveja nepārsniedz 30 % no šādam kuģim piemērojamā parastā nozvejas limita vai apjomu, kuru var pamatoti uzskatīt par tādu, kas nodrošinās to, ka minētā mencu krājuma zvejas izraisītā mirstība nepalielināsies. Ja dalībvalsts konstatē, ka kuģis, kas piedalās iniciatīvā, neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, dalībvalsts atsauc minētajam kuģim piešķirto papildu nozvejas apjomu un aizliedz tam turpināt dalību attiecīgajā iniciatīvā.] |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | Kategats (COD/03AS.) |

Dānija | 118 | Analītiskā KPN |

Vācija | 2 |

Zviedrija | 70 |

ES | 190 |

KPN | 190 |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | IV; ES ūdeņi IIa zonā; tā IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4) |

Beļģija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | pm | (1) |

Vācija | pm | (1) |

Francija | pm | (1) |

Nīderlande | pm | (1) |

Zviedrija | pm | (1) |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) |

ES | pm |

Norvēģija | pm | (2) |

KPN | pm |

[(1) Papildus šai kvotai dalībvalstis var atļaut kuģiem, kas piedalās iniciatīvās par pilnībā dokumentētām zvejniecībām, iegūt papildu nozvejas, kas nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi: kuģis izmanto slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameras, kuras savienotas ar devēju sistēmu, kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa, visas minētā kuģa gūtās mencu nozvejas, ieskaitot minimālo izkrāvumu izmēru nesasniegušu zivju nozveju, atskaita no kvotas, papildu nozveja nepārsniedz 30 % no šādam kuģim piemērojamā parastā nozvejas limita vai apjomu, kuru var pamatoti uzskatīt par tādu, kas nodrošinās to, ka minētā mencu krājuma zvejas izraisītā mirstība nepalielināsies. Ja dalībvalsts konstatē, ka kuģis, kas piedalās iniciatīvā, neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, dalībvalsts atsauc minētajam kuģim piešķirto papildu nozvejas apjomu un aizliedz tam turpināt dalību attiecīgajā iniciatīvā.] (2) Drīkst zvejot ES ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas. |

Īpašs nosacījums |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

Norvēģijas ūdeņi IV zonā (COD/*04N-) |

ES | pm |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N (COD/04-N.) |

Zviedrija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

(1) Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas. |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | VIb; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz rietumiem no 12° 00'W un XII un XIV zonā (COD/561214) |

Beļģija | 0 | Piesardzības KPN |

Vācija | 2 |

Francija | 22 |

Īrija | 8 |

Apvienotā Karaliste | 36 |

ES | 68 |

KPN | 68 |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | VIa; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz austrumiem no 12° 00'W (COD/5B6A-C) |

Beļģija | 0 | Analītiskā KPN |

Vācija | 4 |

Francija | 38 |

Īrija | 15 |

Apvienotā Karaliste | 64 |

ES | 120 |

KPN | 120 |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | VIIa (COD/07A.) |

Beļģija | 9 | Analītiskā KPN |

Francija | 25 |

Īrija | 157 |

Nīderlande | 2 |

Apvienotā Karaliste | 144 |

ES | 337 |

KPN | 337 |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | VIIb, VIIc, VIIe–k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34) |

Beļģija | 153 | Analītiskā KPN Piemēro 11. pantu |

Francija | 2 500 |

Īrija | 496 |

Nīderlande | 1 |

Apvienotā Karaliste | 270 |

ES | 3 420 |

KPN | 3 420 |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | VIId (COD/07D.) |

Beļģija | pm | (1) | Analītiskā KPN |

Francija | pm | (1) |

Nīderlande | pm | (1) |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) |

ES | pm |

KPN | pm |

[(1) Papildus šai kvotai dalībvalstis var atļaut kuģiem, kas piedalās iniciatīvās par pilnībā dokumentētām zvejniecībām, iegūt papildu nozvejas, kas nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi: kuģis izmanto slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameras, kuras savienotas ar devēju sistēmu, kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa, visas minētā kuģa gūtās mencu nozvejas, ieskaitot minimālo izkrāvumu izmēru nesasniegušu zivju nozveju, atskaita no kvotas, papildu nozveja nepārsniedz 30 % no šādam kuģim piemērojamā parastā nozvejas limita vai apjomu, kuru var pamatoti uzskatīt par tādu, kas nodrošinās to, ka minētā mencu krājuma zvejas izraisītā mirstība nepalielināsies. Ja dalībvalsts konstatē, ka kuģis, kas piedalās iniciatīvā, neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, dalībvalsts atsauc minētajam kuģim piešķirto papildu nozvejas apjomu un aizliedz tam turpināt dalību attiecīgajā iniciatīvā.] |

Suga: | Siļķu haizivs Lamna nasus | Zona: | ES ūdeņi III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII zonā (POR/3-12) |

Dānija | 0 | Piesardzības KPN |

Francija | 0 |

Vācija | 0 |

Īrija | 0 |

Spānija | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 |

ES | 0 |

0 |

KPN | 0 |

Suga: | Megrimi Lepidorhombus spp. | Zona: | ES ūdeņi IIa un IV zonā (LEZ/2AC4-C) |

Beļģija | 5 | Piesardzības KPN |

Dānija | 5 |

Vācija | 5 |

Francija | 29 |

Nīderlande | 23 |

Apvienotā Karaliste | 1 690 |

ES | 1 757 |

KPN | 1 757 |

Suga: | Megrimi Lepidorhombus spp. | Zona: | VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (LEZ/561214) |

Spānija | 350 | Piesardzības KPN |

Francija | 1 364 |

Īrija | 399 |

Apvienotā Karaliste | 966 |

ES | 3 079 |

KPN | 3 079 |

Suga: | Megrimi Lepidorhombus spp. | Zona: | VII (LEZ/07.) |

Beļģija | 420 | Piesardzības KPN Piemēro 11. pantu |

Spānija | 4 667 |

Francija | 5 663 |

Īrija | 2 575 |

Apvienotā Karaliste | 2 230 |

ES | 15 555 |

KPN | 15 555 |

Suga: | Megrimi Lepidorhombus spp. | Zona: | VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (LEZ/8ABDE.) |

Spānija | 999 | Piesardzības KPN |

Francija | 807 |

ES | 1 806 |

KPN | 1 806 |

Suga: | Megrimi Lepidorhombus spp. | Zona: | VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (LEZ/8C3411) |

Spānija | 1 010 | Analītiskā KPN |

Francija | 50 |

Portugāle | 34 |

ES | 1 094 |

KPN | 1 094 |

Suga: | Limanda un plekste Limanda limanda un Platichthys flesus | Zona: | ES ūdeņi IIa un IV zonā (D/F/2AC4-C) |

Beļģija | 436 | Piesardzības KPN |

Dānija | 1 638 |

Vācija | 2 457 |

Francija | 170 |

Nīderlande | 9 906 |

Zviedrija | 5 |

Apvienotā Karaliste | 1 377 |

ES | 15 989 |

KPN | 15 989 |

Suga: | Jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae | Zona: | ES ūdeņi IIa un IV zonā (ANF/2AC4-C) |

Beļģija | 341 | (1) | Piesardzības KPN |

Dānija | 752 | (1) |

Vācija | 367 | (1) |

Francija | 70 | (1) |

Nīderlande | 258 | (1) |

Zviedrija | 9 | (1) |

Apvienotā Karaliste | 7 846 | (1) |

ES | 9 643 | (1) |

KPN | 9 643 |

(1) No kā līdz 5 % drīkst nozvejot VI zonā; ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā (ANF/*561214). |

Suga: | Jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā (ANF/04-N.) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | pm |

Suga: | Jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae | Zona: | VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (ANF/561214) |

Beļģija | 170 | Piesardzības KPN |

Vācija | 194 |

Spānija | 182 |

Francija | 2 093 |

Īrija | 473 |

Nīderlande | 164 |

Apvienotā Karaliste | 1 456 |

ES | 4 732 |

KPN | 4 732 |

Suga: | Jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae | Zona: | VII (ANF/07.) |

Beļģija | 2 536 | (1) | Analītiskā KPN Piemēro 11. pantu |

Vācija | 283 | (1) |

Spānija | 1 008 | (1) |

Francija | 16 277 | (1) |

Īrija | 2 080 | (1) |

Nīderlande | 328 | (1) |

Apvienotā Karaliste | 4 936 | (1) |

ES | 27 448 | (1) |

KPN | 27 448 | (1) |

(1) No tās līdz 5 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE). |

Suga: | Jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae | Zona: | VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (ANF/8ABDE.) |

Spānija | 1 179 | Analītiskā KPN |

Francija | 6 563 |

ES | 7 742 |

KPN | 7 742 |

Suga: | Jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae | Zona: | VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANF/8C3411) |

Spānija | 1 234 | Analītiskā KPN |

Francija | 1 |

Portugāle | 245 |

ES | 1 480 |

KPN | 1 480 |

Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | IIIa, ES ūdeņi IIIb, IIIc zonā un 22.−32. apakšrajonā (HAD/3A/BCD) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

ES | pm | (1) |

KPN | pm |

(1) Neskaitot rūpniecisko piezveju, kas novērtēta pm tonnu apmērā. |

Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | IV; ES ūdeņi IIa zonā (HAD/2AC4.) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm | (1) |

Norvēģija | pm |

KPN | pm |

(1) Neskaitot rūpniecisko piezveju, kas novērtēta pm tonnu apmērā. |

Īpašs nosacījums |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

Norvēģijas ūdeņi IV zonā (HAD/*04N-) |

ES | pm |

Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N (HAD/04-N.) |

Zviedrija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

(1) Mencas, pollaka un merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas. |

Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā (HAD/6B1214) |

Beļģija | 8 | Analītiskā KPN |

Vācija | 10 |

Francija | 413 |

Īrija | 295 |

Apvienotā Karaliste | 3 022 |

ES | 3 748 |

KPN | 3 748 |

Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā (HAD/5BC6A.) |

Beļģija | 2 | Analītiskā KPN |

Vācija | 3 |

Francija | 111 |

Īrija | 328 |

Apvienotā Karaliste | 1 561 |

ES | 2 005 |

KPN | 2 005 |

Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | VIIb–k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34) |

Beļģija | 129 | Analītiskā KPN Piemēro 11. pantu |

Francija | 7 719 |

Īrija | 2 573 |

Apvienotā Karaliste | 1 158 |

ES | 11 579 |

KPN | 11 579 |

Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | VIIa (HAD/07A.) |

Beļģija | 19 | Piesardzības KPN |

Francija | 88 |

Īrija | 524 |

Apvienotā Karaliste | 579 |

ES | 1 210 |

KPN | 1 210 |

Suga: | Merlangs Merlangius merlangus | Zona: | IIIa (WHG/03A.) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

ES | pm | (1) |

KPN | pm |

(1) Neskaitot rūpniecisko piezveju, kas novērtēta pm tonnu apmērā. |

Suga: | Merlangs Merlangius merlangus | Zona: | IV; ES ūdeņi IIa zonā (WHG/2AC4.) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm | (1) |

Norvēģija | pm | (2) |

KPN | pm |

(1) Neskaitot rūpniecisko piezveju, kas novērtēta pm tonnu apmērā. (2) Drīkst zvejot ES ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas. |

Īpašs nosacījums |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-) |

ES | pm |

Suga: | Merlangs Merlangius merlangus | Zona: | VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (WHG/561214) |

Vācija | 1 | Analītiskā KPN |

Francija | 26 |

Īrija | 65 |

Apvienotā Karaliste | 124 |

ES | 216 |

KPN | 216 |

Suga: | Merlangs Merlangius merlangus | Zona: | VIIa (WHG/07A.) |

Beļģija | 0 | Analītiskā KPN |

Francija | 4 |

Īrija | 68 |

Nīderlande | 0 |

Apvienotā Karaliste | 46 |

ES | 118 |

KPN | 118 |

Suga: | Merlangs Merlangius merlangus | Zona: | VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk (WHG/7X7A.) |

Beļģija | 133 | Analītiskā KPN Piemēro 11. pantu |

Francija | 8 180 |

Īrija | 4 565 |

Nīderlande | 66 |

Apvienotā Karaliste | 1 463 |

ES | 14 407 |

KPN | 14 407 |

Suga: | Merlangs Merlangius merlangus | Zona: | VIII (WHG/08.) |

Spānija | 1 102 | Piesardzības KPN |

Francija | 1 652 |

ES | 2 754 |

KPN | 2 754 |

Suga: | Merlangs Merlangius merlangus | Zona: | IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHG/9/3411) |

Portugāle | Nav noteikta | (1) | Piesardzības KPN |

ES | Nav noteikta | (2) |

KPN | Nav noteikta | (2) |

(1) Attiecīgajai dalībvalstij jānosaka tādā apjomā, kas nodrošina krājuma ilgtspējīgu izmantošanu un lielu varbūtību, ka krājuma izmantošana no 2015. gada būs saskaņā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Attiecīgā dalībvalsts līdz 2011. gada 28. februārim informē Komisiju par pieņemto apjomu un par pārvaldības pasākumiem, kurus tā plāno veikt, lai ievērotu iepriekš izklāstītos principus un mērķus. (3) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi. |

Suga: | Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius | Zona: | Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N (W/P/04-N.) |

Zviedrija | pm | (1) | Piesardzības KPN |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

(1) Mencas, pikšas un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas. |

Suga: | Heks Merluccius merluccius | Zona: | IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc zonā un 22.−32. apakšrajonā (HKE/3A/BCD) |

Dānija | 1 531 | Analītiskā KPN |

Zviedrija | 130 |

ES | 1 661 |

KPN | 1 661 | (1) |

(1) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā. |

Suga: | Heks Merluccius merluccius | Zona: | ES ūdeņi IIa un IV zonā (HKE/2AC4-C) |

Beļģija | 28 | Analītiskā KPN |

Dānija | 1 119 |

Vācija | 128 |

Francija | 248 |

Nīderlande | 64 |

Apvienotā Karaliste | 348 |

ES | 1 935 |

KPN | 1 935 | (1) |

(1) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā. |

Suga: | Heks Merluccius merluccius | Zona: | VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/571214) |

Beļģija | 284 | (1) | Analītiskā KPN Piemēro 11. pantu |

Spānija | 9 109 |

Francija | 14 067 | (1) |

Īrija | 1 704 |

Nīderlande | 183 | (1) |

Apvienotā Karaliste | 5 553 | (1) |

ES | 30 900 |

KPN | 30 900 | (2) |

(1) Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāziņo Komisijai. (2) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā. |

Īpašs nosacījums |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE) |

Beļģija | 37 |

Spānija | 1 469 |

Francija | 1 469 |

Īrija | 184 |

Nīderlande | 18 |

Apvienotā Karaliste | 827 |

ES | 4004 |

Suga: | Heks Merluccius merluccius | Zona: | VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/8ABDE.) |

Beļģija | 9 | (1) | Analītiskā KPN |

Spānija | 6 341 |

Francija | 14 241 |

Nīderlande | 18 | (1) |

ES | 20 609 |

KPN | 20 609 | (2) |

(1) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un ES ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāziņo Komisijai. (2) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā. |

Īpašs nosacījums |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

VI un VII zona; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14) |

Beļģija | 2 |

Spānija | 1 837 |

Francija | 3 305 |

Nīderlande | 6 |

ES | 5150 |

Suga: | Heks Merluccius merluccius | Zona: | VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HKE/8C3411) |

Spānija | 6 844 | Analītiskā KPN |

Francija | 657 |

Portugāle | 3 194 |

ES | 10 695 |

KPN | 10 695 |

Suga: | Putasu Micromesistius poutassou | Zona: | Norvēģijas ūdeņi II un IV zonā (WHB/4AB-N.) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | pm |

Suga: | Putasu Micromesistius poutassou | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā (WHB/1X14) |

Dānija | pm | (1)(2) | Analītiskā KPN |

Vācija | pm | (1)(2) |

Spānija | pm | (1)(2) |

Francija | pm | (1)(2) |

Īrija | pm | (1)(2) |

Nīderlande | pm | (1)(2) |

Portugāle | pm | (1)(2) |

Zviedrija | pm | (1)(2) |

Apvienotā Karaliste | pm | (1)(2) |

ES | pm | (1)(2) |

Norvēģija | pm | (3) (4) |

Fēru salas | pm | (5) (6) |

KPN | pm |

(1) No tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1). (2) Drīkst zvejot Fēru salu ūdeņos, nepārsniedzot kopējo piekļuves apjomu, t. i., pm tonnas, kas pieejamas ES (WHB/*05B-F). (3) Jāzvejo ES ūdeņos II, IVa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, VIb zonā un VII zonā uz rietumiem no 12° W (WHB/*8CX34). Nozveja IVa zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas. (4) No tās līdz pm tonnām var būt argentīnas (Argentina spp.). (5) Putasu nozveja var ietvert argentīnu (Argentina spp.) nenovēršamu nozveju. (6) Jāzvejo ES ūdeņos II, IVa, V zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, VIb zonā un VII zonā uz rietumiem no 12° W. Nozveja IVa zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas. |

Suga: | Putasu Micromesistius poutassou | Zona: | VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411) |

Spānija | pm | Analītiskā KPN |

Portugāle | pm |

ES | pm | (1)(2) |

KPN | pm |

(1) No tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM2). (2) Drīkst zvejot Fēru salu ūdeņos, nepārsniedzot kopējo piekļuves apjomu, t. i., 14 000 tonnu, kas pieejami ES (WHB/*05B-F). |

Suga: | Putasu Micromesistius poutassou | Zona: | ES ūdeņi II, IVa, V, VI zonā uz ziemeļiem no 56°30'N un VII zonā uz rietumiem no 12°W (WHB/24A567) |

Norvēģija | pm | (1) (2) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Fēru salas | pm | (3)(4) |

KPN | pm |

(1) Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu. (2) Nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas, t. i., 25 % no Norvēģijas piekļuves limita. (3) Jāatskaita no Fēru salu nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu. (4) Drīkst zvejot arī VIb zonā. Nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas. |

Suga: | Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus | Zona: | ES ūdeņi IIa un IV zonā (L/W/2AC4-C) |

Beļģija | 300 | Piesardzības KPN |

Dānija | 827 |

Vācija | 106 |

Francija | 226 |

Nīderlande | 688 |

Zviedrija | 9 |

Apvienotā Karaliste | 3 387 |

ES | 5 543 |

KPN | 5 543 |

Suga: | Zilā jūras līdaka Molva dypterygia | Zona: | ES ūdeņi un starptautiskie ūdeņi Vb, VI, VII, XIIb zonā (BLI/5BX12B)(4) |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Piemēro 11. pantu |

Igaunija | pm |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Lietuva | pm |

Polija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

Citi | pm | (1) |

ES | pm |

Norvēģija | pm | (2) |

Fēru salas | pm | (3) |

KPN | 2 341 |

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. (2) Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā. (3) Strupdeguna garastes un ogļzivs piezveja jāatskaita no šīs kvotas. Jāzvejo ES ūdeņos VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30'N un VIb zonā. (4) Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1288/2009 1. pantu un Padomes Regulas (EK) Nr. 43/2009 III pielikuma 7. punktu no 2011. gada marta līdz maijam piemēro īpašus noteikumus. |

Īpašs nosacījums |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

Vb zona (ES ūdeņi), VI un VII zona (BLI/*5B67.) |

Vācija | pm |

Igaunija | pm |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Lietuva | pm |

Polija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

Citi | pm |

Norvēģija | pm |

Fēru salas | pm |

ES | 2 032 |

Suga: | Jūras līdaka Molva molva | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (LIN/1/2.) |

Dānija | 8 | Analītiskā KPN |

Vācija | 8 |

Francija | 8 |

Apvienotā Karaliste | 8 |

Citi | 4 | (1) |

ES | 36 |

KPN | 36 |

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |

Suga: | Jūras līdaka Molva molva | Zona: | IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc zonā un 22.−32. apakšrajonā (LIN/03.) |

Beļģija | 7 | (1) | Analītiskā KPN |

Dānija | 51 |

Vācija | 7 | (1) |

Zviedrija | 20 |

Apvienotā Karaliste | 7 | (1) |

ES | 92 |

KPN | 92 |

(1) Šo kvotu drīkst izmantot tikai ES ūdeņos IIIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā. |

Suga: | Jūras līdaka Molva molva | Zona: | ES ūdeņi IV zonā (LIN/04.) |

Beļģija | 16 | Analītiskā KPN |

Dānija | 243 |

Vācija | 150 |

Francija | 135 |

Nīderlande | 5 |

Zviedrija | 10 |

Apvienotā Karaliste | 1 869 |

ES | 2 428 |

KPN | 2 428 |

Suga: | Jūras līdaka Molva molva | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi V zonā (LIN/05.) |

Beļģija | 9 | Analītiskā KPN |

Dānija | 5 |

Vācija | 5 |

Francija | 5 |

Apvienotā Karaliste | 5 |

ES | 29 |

KPN | 29 |

Suga: | Jūras līdaka Molva molva | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (LIN/6X14.) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Piemēro 11. pantu |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Portugāle | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

Norvēģija | pm | (1)(2) |

Fēru salas | pm | (3)(4) |

KPN | 14 164 |

(1) No tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja pm % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas. (2) Ieskaitot brosmes. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdakas nozvejai ir pm tonnas un brosmes nozvejai — pm tonnas; tās ir savstarpēji aizstājamas līdz pm tonnām, un tās var zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā. (3) Ieskaitot brosmes. Jāzvejo VIb un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N. (4) No tās VIa un VIb zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja pm % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas. |

Suga: | Jūras līdaka Molva molva | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā (LIN/04-N.) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc zonā un 22.−32. apakšrajonā (NEP/3A/BCD) |

Dānija | 3 454 | Piesardzības KPN |

Vācija | 10 |

Zviedrija | 1 236 |

ES | 4 700 |

KPN | 4 700 |

"" |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | ES ūdeņi IIa un IV zonā (NEP/2AC4-C) |

Beļģija | 1 181 | Analītiskā KPN |

Dānija | 1 181 |

Vācija | 17 |

Francija | 35 |

Nīderlande | 608 |

Apvienotā Karaliste | 19 558 |

ES | 22 580 |

KPN | 22 580 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā (NEP/04-N.) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā (NEP/5BC6.) |

Spānija | 28 | Analītiskā KPN |

Francija | 111 |

Īrija | 185 |

Apvienotā Karaliste | 13 357 |

ES | 13 681 |

KPN | 13 681 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | VII (Īrijas jūras austrumu daļa — 14. vienība) (NEP/07U14..) |

Francija | 0 | Analītiskā KPN |

Īrija | 94 |

Apvienotā Karaliste | 586 |

ES | 680 |

KPN | 680 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | VII (Īrijas jūras rietumu daļa — 15. vienība) (NEP/07U15.) |

Īrija | 3 328 | Analītiskā KPN |

Apvienotā Karaliste | 6 172 |

ES | 9 500 |

KPN | 9500 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | VII (Porkupīnas sēklis — 16. vienība) (NEP/07U16.) |

Spānija | 429 | Analītiskā KPN Piemēro 11. pantu |

Francija | 277 |

Īrija | 1 143 |

Apvienotā Karaliste | 111 |

ES | 1 254 |

KPN | 1254 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | VII (Erana salu ūdeņi — 17. vienība) (NEP/07U17.) |

Francija | 0 | Analītiskā KPN |

Īrija | 950 |

ES | 950 |

KPN | 950 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | VII (Īrijas ziemeļrietumu ūdeņi un citi apgabali — 18. vienība) (NEP/07U18.) |

Īrija | 200 | Analītiskā KPN |

ES | 200 |

KPN | 200 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | VII (Īrijas dienvidu un dienvidrietumu ūdeņi — 19. vienība) (NEP/07U19.) |

Francija | 90 | Analītiskā KPN |

Īrija | 706 |

Apvienotā Karaliste | 4 |

ES | 800 |

KPN | 800 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | VII (Ķeltu jūra — 20.−22. vienība) (NEP/07U222.) |

Francija | 8 275 | Analītiskā KPN |

Īrija | 2 207 |

Apvienotā Karaliste | 59 |

ES | 5 300 |

KPN | 5300 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (NEP/8ABDE.) |

Spānija | 199 | Analītiskā KPN |

Francija | 3 115 |

ES | 3 314 |

KPN | 3 314 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | VIIIc (NEP/08C.) |

Spānija | 87 | Analītiskā KPN |

Francija | 4 |

ES | 91 |

KPN | 91 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411) |

Spānija | 76 | Analītiskā KPN |

Portugāle | 227 |

ES | 303 |

KPN | 303 |

Suga: | Ziemeļu garnele Pandalus borealis | Zona: | IIIa (PRA/03A.) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Zviedrija | pm |

ES | pm |

KPN | pm |

Suga: | Ziemeļu garnele Pandalus borealis | Zona: | ES ūdeņi IIa un IV zonā (PRA/2AC4-C) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | pm |

Suga: | Ziemeļu garnele Pandalus borealis | Zona: | Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N (PRA/04-N.) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Zviedrija | pm | (1) |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

(1) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas. |

Suga: | Penaeus garneles Penaeus spp. | Zona: | Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.) |

Francija | Nav noteikta | (1,2 | Piesardzības KPN |

ES | Nav noteikta | (2,3) |

KPN | Nav noteikta | (2,3) |

(1) Attiecīgajai dalībvalstij jānosaka tādā apjomā, kas nodrošina krājuma ilgtspējīgu izmantošanu un lielu varbūtību, ka krājuma izmantošana no 2015. gada būs saskaņā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Attiecīgā dalībvalsts līdz 2011. gada 28. februārim informē Komisiju par pieņemto apjomu un par pārvaldības pasākumiem, kurus tā plāno veikt, lai ievērotu iepriekš izklāstītos principus un mērķus. (2) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kas seklāki par 30 m. (3) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi. |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | Skageraks (PLE/03AN.) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

ES | pm |

KPN | pm |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | Kategats (PLE/03AS.) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | pm |

Zviedrija | pm |

ES | pm |

KPN | pm |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | IV; ES ūdeņi IIa zonā; tā IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

Norvēģija | pm |

KPN | pm |

(1(1) |

Īpašs nosacījums |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

EK | Norvēģijas ūdeņi IV zonā (PLE/*04N-) |

ES | pm |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (PLE/561214) |

Francija | 17 | Piesardzības KPN |

Īrija | 219 |

Apvienotā Karaliste | 365 |

ES | 601 |

KPN | 601 |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | VIIa (PLE/07A.) |

Beļģija | 83 | Analītiskā KPN |

Francija | 36 |

Īrija | 651 |

Nīderlande | 25 |

Apvienotā Karaliste | 832 |

ES | 1 627 |

KPN | 1 627 |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | VIIb un VIIc (PLE/7BC.) |

Francija | 14 | Analītiskā KPN Piemēro 11. pantu |

Īrija | 54 |

ES | 68 |

KPN | 68 |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | VIId (PLE/07D.) |

Beļģija | 1 002 | (1) | Analītiskā KPN |

Francija | 2 414 | (1) |

Apvienotā Karaliste | 602 | (1) |

ES | 4 018 | (1) |

KPN | 4 018 | (1) |

(1) Nedrīkst zvejot no 1. janvāra līdz 31. martam. |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | VIIe (PLE/07E.) |

Beļģija | 18 | Analītiskā KPN |

Francija | 125 |

Apvienotā Karaliste | 504 |

ES | 647 |

KPN | 647 |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | VIIf un VIIg (PLE/7FG.) |

Beļģija | 102 | Analītiskā KPN |

Francija | 184 |

Īrija | 28 |

Apvienotā Karaliste | 96 |

ES | 410 |

KPN | 410 |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | VIIh, VIIj un VIIk (PLE/7HJK.) |

Beļģija | 6 | Analītiskā KPN |

Francija | 12 |

Īrija | 132 |

Nīderlande | 23 |

Apvienotā Karaliste | 12 |

ES | 185 |

KPN | 185 |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (PLE/8/3411) |

Spānija | 57 | Piesardzības KPN |

Francija | 229 |

Portugāle | 57 |

ES | 343 |

KPN | 343 |

Suga: | Pollaks Pollachius pollachius | Zona: | VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (POL/561214) |

Spānija | 5 | Piesardzības KPN |

Francija | 165 |

Īrija | 48 |

Apvienotā Karaliste | 126 |

ES | 344 |

KPN | 344 |

Suga: | Pollaks Pollachius pollachius | Zona: | VII (POL/07.) |

Beļģija | 364 | Piesardzības KPN Piemēro 11. pantu |

Spānija | 22 |

Francija | 8 384 |

Īrija | 894 |

Apvienotā Karaliste | 2 041 |

ES | 11 705 |

KPN | 11 705 |

Suga: | Pollaks Pollachius pollachius | Zona: | VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (POL/8ABDE.) |

Spānija | 218 | Piesardzības KPN |

Francija | 1 067 |

ES | 1 285 |

KPN | 1 285 |

Suga: | Pollaks Pollachius pollachius | Zona: | VIIIc (POL/08C.) |

Spānija | 181 | Piesardzības KPN |

Francija | 20 |

ES | 201 |

KPN | 201 |

Suga: | Pollaks Pollachius pollachius | Zona: | IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POL/9/3411) |

Spānija | 237 | Piesardzības KPN |

Portugāle | 8 |

ES | 245 |

KPN | 245 |

Suga: | Saida Pollachius virens | Zona: | IIIa un IV; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.−32. apakšrajonā (POK/2A34.) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

Norvēģija | pm | (1) |

KPN | pm |

(1) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā un IIIa zonā. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas. |

Suga: | Saida Pollachius virens | Zona: | VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb, XII un XIV zonā (POK/561214) |

Vācija | pm | Analītiskā KPN |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | pm |

Suga: | Saida Pollachius virens | Zona: | Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (POK/04-N.) |

Zviedrija | pm | (1) | Analītiskā KPN |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

(1) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveju atskaita no šo sugu kvotas. |

Suga: | Saida Pollachius virens | Zona: | VII, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411) |

Beļģija | 5 | Piesardzības KPN Piemēro 11. pantu |

Francija | 1 029 |

Īrija | 1 453 |

Apvienotā Karaliste | 412 |

ES | 2 899 |

KPN | 2 899 |

Suga: | Akmeņplekste un gludais rombs Psetta maxima un Scopthalmus rhombus | Zona: | ES ūdeņi IIa un IV zonā (T/B/2AC4-C) |

Beļģija | 303 | Piesardzības KPN |

Dānija | 647 |

Vācija | 165 |

Francija | 78 |

Nīderlande | 2 292 |

Zviedrija | 5 |

Apvienotā Karaliste | 637 |

ES | 4 127 |

KPN | 4 127 |

Suga: | Raju dzimtas zivis Rajidae | Zona: | ES ūdeņi IIa un IV zonā (SRX/2AC4-C) |

Beļģija | 235 | (1) (2)(3) | Analītiskā KPN |

Dānija | 9 | (1) (2)(3) |

Vācija | 12 | (1) (2)(3) |

Francija | 37 | (1) (2)(3) |

Nīderlande | 201 | (1) (2)(3) |

Apvienotā Karaliste | 903 | (1) (2)(3) |

ES | 1 397 | (1)(3) |

KPN | 1 397 | (3) |

(1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi. (2) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst veidot vairāk kā 25 % no nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. (3) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nozvejotos šīs sugas īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu. |

Suga: | Raju dzimtas zivis Rajidae | Zona: | ES ūdeņi IIIa zonā (SRX/03-C.) |

Dānija | 45 | (1) (2) | Analītiskā KPN |

Zviedrija | 13 | (1) (2) |

ES | 58 | (1)(2) |

KPN | 58 | (2) |

(1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03-C.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/03-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03-C.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03-C.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/03-C.) nozveju ziņo atsevišķi. (2) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nozvejotos šīs sugas īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu. |

Suga: | Raju dzimtas zivis Rajidae | Zona: | ES ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/67AKXD) |

Beļģija | 1 027 | (1) (2) (3) | Analītiskā KPN Piemēro 11. pantu |

Igaunija | 6 | (1) (2) (3) |

Francija | 4 612 | (1) (2) (3) |

Vācija | 14 | (1) (2) (3) |

Īrija | 1 485 | (1) (2) (3) |

Lietuva | 24 | (1) (2) (3) |

Nīderlande | 4 | (1) (2) (3) |

Portugāle | 25 | (1) (2) (3) |

Spānija | 1 241 | (1) (2) (3) |

Apvienotā Karaliste | 2 941 | (1) (2) (3) |

ES | 11 379 | (1) (2) (3) |

KPN | 11 379 | (2) |

(1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Leucoraja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Leucoraja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi. (2) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis), Norvēģijas raju (Raja (Dipturus) nidarosiensis) un balto raju (Rostroraja alba). Nozvejotos šo sugu īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu. (3) No kā 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.). |

Suga: | Raju dzimtas zivis Rajidae | Zona: | ES ūdeņi VIId zonā (SRX/07D) |

Beļģija | 80 | (1) (2) (3) | Analītiskā KPN |

Francija | 670 | (1) (2) (3) |

Nīderlande | 4 | (1) (2) (3) |

Apvienotā Karaliste | 133 | (1) (2) (3) |

ES | 887 | (1) (2) (3) |

KPN | 887 | (2) |

(1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/07D.) nozveju ziņo atsevišķi. (2) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) un cirtaino raju (Raja undulata). Nozvejotos šo sugu īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu. (3) No kā 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c, un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). |

Suga: | Raju dzimtas zivis Rajidae | Zona: | ES ūdeņi VIII un IX zonā (SRX/89-C.) |

Beļģija | 9 | (1) (2) | Analītiskā KPN |

Francija | 1 760 | (1) (2) |

Portugāle | 1 426 | (1) (2) |

Spānija | 1 435 | (1) (2) |

Apvienotā Karaliste | 10 | (1) (2) |

ES | 4 640 | (1) (2) |

KPN | 4 640 | (2) |

(1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi. (2) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) un balto raju (Rostroraja alba). Nozvejotos šo sugu īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu. |

Suga: | Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides | Zona: | ES ūdeņi IIa un IV zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VI zonā (GHL/2A-C46) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN |

Vācija | pm |

Igaunija | pm |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Lietuva | pm |

Polija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm | (1) |

KPN | 520 |

(1) No tās pm tonnas ir iedalītas Norvēģijai, un tās jāzvejo EK ūdeņos IIa un VI zonā. Šo daudzumu VI zonā drīkst zvejot tikai ar āķu jedām. |

Suga: | Makrele Scomber scombrus | Zona: | IIIa un IV; ES ūdeņi IIa , IIIb, IIIc zonā un 22.−32. apakšrajonā (MAC/2A34.) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm | (1)(2) |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm | (1)(3) |

Norvēģija | pm | (4) |

KPN | pm |

(1) Ieskaitot 242 tonnas, kas jāzvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N (MAC/*04N-). (2) Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas. (3) Drīkst zvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa zonā. (4) Jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu pm tonnu apmērā. Šo kvotu drīkst izmantot tikai IVa zonā, izņemot pm tonnas, ko drīkst nozvejot IIIa zonā. |

Īpašs nosacījums |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

IIIa (MAC/*03A.) | IIIa un IVbc (MAC/*3A4BC) | IVb (MAC/*04B.) | IVc (MAC/*04C.) | VI; starptautiskie ūdeņi IIa zonā, no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2011. gada decembrī (MAC/*2A6.) |

Dānija | pm | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm | pm | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

Norvēģija | pm |

Suga: | Makrele Scomber scombrus | Zona: | VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā (MAC/2CX14-) |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Spānija | pm |

Igaunija | pm |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Latvija | pm |

Lietuva | pm |

Nīderlande | pm |

Polija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

Norvēģija | pm | (1) |

Fēru salas | pm | (2) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Drīkst zvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30'N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā. (2) Drīkst zvejot tikai VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30'N, VIIe, VIIf un VIIh zonā. Drīkst zvejot arī ES ūdeņos IVa zonā uz ziemeļiem no 59°N no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. septembra līdz 31. decembrim. |

Īpašs nosacījums |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. septembra līdz 31. decembrim. |

IVa (MAC/*04A-C) | Norvēģijas ūdeņi IVa zonā (MAC/*04N-) |

Vācija | pm | pm |

Francija | pm | pm |

Īrija | pm | pm |

Nīderlande | pm | pm |

Apvienotā Karaliste | pm | pm |

ES | pm | pm |

Suga: | Makrele Scomber scombrus | Zona: | VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411) |

Spānija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | pm | (1) |

Portugāle | pm | (1) |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

(1) Daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst iegūt VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jāzvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas. |

Īpašs nosacījums |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

VIIIb (MAC/*08B.) | " |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Portugāle | pm |

Suga: | Parastā jūrasmēle Solea solea | Zona: | IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc zonā un 22.−32. apakšrajonā (SOL/3A/BCD) |

Dānija | 704 | Analītiskā KPN |

Vācija | 41 | (1) |

Nīderlande | 68 | (1) |

Zviedrija | 27 |

ES | 840 |

KPN | 840 | (2) |

(1) Šo kvotu drīkst izmantot tikai ES ūdeņos IIIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā. (2) No tās ne vairāk kā 744 tonnas drīkst nozvejot IIIa zonā. |

Suga: | Parastā jūrasmēle Solea solea | Zona: | ES ūdeņi II un IV zonā (SOL/24.) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

Norvēģija | pm | (1) |

KPN | 13 600 |

(1) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā. |

Suga: | Parastā jūrasmēle Solea solea | Zona: | VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (SOL/561214) |

Īrija | 42 | Piesardzības KPN |

Apvienotā Karaliste | 10 |

ES | 52 |

KPN | 52 |

Suga: | Parastā jūrasmēle Solea solea | Zona: | VIIa (SOL/07A.) |

Beļģija | 140 | Analītiskā KPN |

Francija | 2 |

Īrija | 69 |

Nīderlande | 45 |

Apvienotā Karaliste | 64 |

ES | 320 |

KPN | 320 |

Suga: | Parastā jūrasmēle Solea solea | Zona: | VIIb un VIIc (SOL/7BC.) |

Francija | 5 | Piesardzības KPN Piemēro 11. pantu |

Īrija | 33 |

ES | 38 |

KPN | 38 |

Suga: | Parastā jūrasmēle Solea solea | Zona: | VIId (SOL/07D.) |

Beļģija | 1 119 | Analītiskā KPN |

Francija | 2 238 |

Apvienotā Karaliste | 799 |

ES | 4 156 |

KPN | 4 156 |

Suga: | Parastā jūrasmēle Solea solea | Zona: | VIIe (SOL/07E.) |

Beļģija | 25 | (1) | Analītiskā KPN |

Francija | 267 | (1) |

Apvienotā Karaliste | 418 | (1) |

ES | 710 |

KPN | 710 |

(1) Papildus šai kvotai dalībvalstis var atļaut kuģiem, kas piedalās iniciatīvās par pilnībā dokumentētām zvejniecībām, iegūt papildu nozvejas, kas nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi: kuģis izmanto slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameras, kuras savienotas ar devēju sistēmu, kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa, visas minētā kuģa gūtās jūrasmēļu nozvejas, ieskaitot minimālo izkrāvumu izmēru nesasniegušu zivju nozveju, atskaita no kvotas, papildu nozveja nepārsniedz 30 % no šādam kuģim piemērojamā parastā nozvejas limita vai apjomu, kuru var pamatoti uzskatīt par tādu, kas nodrošinās to, ka minētā jūrasmēļu krājuma zvejas izraisītā mirstība nepalielināsies, ja dalībvalsts konstatē, ka kuģis, kas piedalās iniciatīvā, neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, dalībvalsts atsauc minētajam kuģim piešķirto papildu nozvejas apjomu un aizliedz tam turpināt dalību attiecīgajā iniciatīvā. |

Suga: | Parastā jūrasmēle Solea solea | Zona: | VIIf un VIIg (SOL/7FG.) |

Beļģija | 775 | Analītiskā KPN |

Francija | 78 |

Īrija | 39 |

Apvienotā Karaliste | 349 |

ES | 1 241 |

KPN | 1 241 |

Suga: | Parastā jūrasmēle Solea solea | Zona: | VIIh, VIIj un VIIk (SOL/7HJK.) |

Beļģija | 35 | Piesardzības KPN Piemēro 11. pantu |

Francija | 71 |

Īrija | 190 |

Nīderlande | 56 |

Apvienotā Karaliste | 71 |

ES | 423 |

KPN | 423 |

Suga: | Parastā jūrasmēle Solea solea | Zona: | VIIIa un VIIIb (SOL/8AB.) |

Beļģija | 52 | Analītiskā KPN |

Spānija | 9 |

Francija | 3 850 |

Nīderlande | 289 |

ES | 4 200 |

KPN | 4 200 |

Suga: | Jūrasmēles Soleidae | Zona: | VIIIc, VIIId, VIIIe, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (SOX/8CDE34) |

Spānija | 350 | Piesardzības KPN |

Portugāle | 580 |

ES | 930 |

KPN | 930 |

Suga: | Brētliņa Sprattus sprattus | Zona: | IIIa (SPR/03A.) |

Dānija | pm | Piesardzības KPN |

Vācija | pm |

Zviedrija | pm |

ES | pm |

KPN | pm |

Suga: | Brētliņa Sprattus sprattus | Zona: | ES ūdeņi IIa un IV zonā (SPR/2AC4-C) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm | (1) |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

Norvēģija | pm | (2) |

Fēru salas | pm | (3) (4) |

KPN | 144 500 | (5) |

(1) Ieskaitot tūbītes. (2) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā. (3) Drīkst zvejot IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N. Putasu piezveju atskaita no putasu kvotas, kas noteikta VIa, VIb un VII zonai. (4) pm tonnas var nozvejot kā siļķes, izmantojot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. Ja siļķes kvota pm tonnu apmērā ir pilnībā apgūta, aizliedz jebkādu zveju ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. (5) Pagaidu KPN. Galīgo KPN noteiks, ņemot vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus 2011. gada pirmajā pusē. |

Suga: | Brētliņa Sprattus sprattus | Zona: | VIId un VIIe (SPR/7DE.) |

Beļģija | 24 | Piesardzības KPN |

Dānija | 1 528 |

Vācija | 24 |

Francija | 329 |

Nīderlande | 329 |

Apvienotā Karaliste | 2 469 |

ES | 4 702 |

KPN | 4 702 |

Suga: | Dzelkņu haizivs Squalus acanthias | Zona: | ES ūdeņi IIIa zonā (DGS/03A-C.) |

Dānija | 0 | Analītiskā KPN Piemēro 11. pantu |

Zviedrija | 0 |

ES | 0 |

KPN | 0 |

Suga: | Dzelkņu haizivs Squalus acanthias | Zona: | ES ūdeņi IIa un IV zonā (DGS/2AC4-C) |

Beļģija | 0 | (1) | Analītiskā KPN |

Dānija | 0 | (1) |

Vācija | 0 | (1) |

Francija | 0 | (1) |

Nīderlande | 0 | (1) |

Zviedrija | 0 | (1) |

Apvienotā Karaliste | 0 | (1) |

ES | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Šo sugu nozvejā iegūtos īpatņus neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. |

Suga: | Dzelkņu haizivs Squalus acanthias | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā (DGS/15X14) |

Beļģija | 0 | (1) | Analītiskā KPN |

Vācija | 0 | (1) |

Spānija | 0 | (1) |

Francija | 0 | (1) |

Īrija | 0 | (1) |

Nīderlande | 0 | (1) |

Portugāle | 0 | (1) |

Apvienotā Karaliste | 0 | (1) |

ES | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Šo sugu nozvejā iegūtos īpatņus neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. |

Suga: | Stavridas Trachurus spp. | Zona: | ES ūdeņi IVb, IVc un VIId zonā (JAX/4BC7D) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN |

Dānija | pm |

Vācija | pm | (1) |

Spānija | pm |

Francija | pm | (1) |

Īrija | pm |

Nīderlande | pm | (1) |

Portugāle | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) |

ES | pm |

Norvēģija | pm | (2) |

KPN | 40 336 |

(1) Līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskatīt par nozvejotiem saskaņā ar šādu zonu kvotu: ES ūdeņi IIa, IVa zonā; VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*2A-14). (2) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā. |

Suga: | Stavridas Trachurus spp. | Zona: | ES ūdeņi IIa, IVa zonā; VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/2A-14) |

Dānija | pm | (1) | Analītiskā KPN |

Vācija | pm | (1) (2) |

Spānija | pm |

Francija | pm | (1) (2) |

Īrija | pm | (1) |

Nīderlande | pm | (1) (2) |

Portugāle | pm |

Zviedrija | pm | (1) |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) (2) |

ES | pm |

Fēru salas | pm | (3) |

KPN | 156 263 |

(1) Līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūti ES ūdeņos IIa vai IVa rajonā līdz 30. jūnijam, drīkst uzskatīt par nozvejotiem saskaņā kvotu, kas attiecas uz ES ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*4BC7D). (2) Līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId rajonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*07D.). (3) Drīkst zvejot tikai IVa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30'N, VIIe, VIIf un VIIh zonā. |

Suga: | Stavridas Trachurus spp. | Zona: | VIIIc (JAX/08c.) |

Spānija | 22 163 | (1) (2) | Analītiskā KPN |

Francija | 384 | (1) |

Portugāle | 2 190 | (1) (2) |

ES | 24 737 |

KPN | 24 737 |

(1) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. (2) Līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt IX zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*09). |

Suga: | Stavridas Trachurus spp. | Zona: | IX (JAX/09.) |

Spānija | 6 849 | (1) (2) | Analītiskā KPN |

Portugāle | 19 622 | (1) (2) |

ES | 26 471 |

KPN | 26 471 |

(1) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. (2) Līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*08C). |

Suga: | Stavridas Trachurus spp. | Zona: | X; ES ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/X34PRT) |

Portugāle | Nav noteikta | (2)(3) | Piesardzības KPN |

ES | Nav noteikta | (4) |

KPN | Nav noteikta | (4) |

(1) Ūdeņi pie Azoru salām. (2) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. (3) Attiecīgajai dalībvalstij jānosaka tādā apjomā, kas nodrošina krājuma ilgtspējīgu izmantošanu un lielu varbūtību, ka krājuma izmantošana no 2015. gada būs saskaņā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Attiecīgā dalībvalsts līdz 2011. gada 28. februārim informē Komisiju par pieņemto apjomu un par pārvaldības pasākumiem, kurus tā plāno veikt, lai ievērotu iepriekš izklāstītos principus un mērķus. (4) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi. |

Suga: | Stavridas Trachurus spp. | Zona: | ES ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341PRT) |

Portugāle | Nav noteikta | (2)(3) | Piesardzības KPN |

ES | Nav noteikta | (4) |

KPN | Nav noteikta | (4) |

(1) Ūdeņi pie Madeiras. (2) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. (3) Attiecīgajai dalībvalstij jānosaka tādā apjomā, kas nodrošina krājuma ilgtspējīgu izmantošanu un lielu varbūtību, ka krājuma izmantošana no 2015. gada būs saskaņā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Attiecīgā dalībvalsts līdz 2011. gada 28. februārim informē Komisiju par pieņemto apjomu un par pārvaldības pasākumiem, kurus tā plāno veikt, lai ievērotu iepriekš izklāstītos principus un mērķus. (4) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi. |

Suga: | Stavridas Trachurus spp. | Zona: | ES ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341SPN) |

Spānija | Nav noteikta | (2) | Piesardzības KPN |

ES | Nav noteikta | (3) |

KPN | Nav noteikta | (3) |

(1) Ūdeņi pie Kanāriju salām. (2) Attiecīgajai dalībvalstij jānosaka tādā apjomā, kas nodrošina krājuma ilgtspējīgu izmantošanu un lielu varbūtību, ka krājuma izmantošana no 2015. gada būs saskaņā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Attiecīgā dalībvalsts līdz 2011. gada 28. februārim informē Komisiju par pieņemto apjomu un par pārvaldības pasākumiem, kurus tā plāno veikt, lai ievērotu iepriekš izklāstītos principus un mērķus. (3) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi. |

Suga: | Esmarka menca Trisopterus esmarki | Zona: | IIIa; ES ūdeņi IIa un IV zonā (NOP/2A3A4.) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | pm | (1) |

Nīderlande | pm | (1) |

ES | pm |

Norvēģija | pm | (2) |

KPN | pm |

(1) Šo kvotu drīkst izmantot tikai ES ūdeņos IIa, IIIa un IV zonā. (2) Šo kvotu drīkst izmantot IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30'N. |

Suga: | Esmarka menca Trisopterus esmarki | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā (NOP/04-N.) |

Dānija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) |

ES | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Ieskaitot stavridu nenovēršamo piezveju. |

Suga: | Rūpnieciskās zivis | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā (I/F/04-N.) |

Zviedrija | pm | (1) (2) | Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

(1) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveju jāatskaita no šo sugu kvotas. (2) No tās stavridas ne vairāk par 400 tonnām. |

Suga: | Apvienotā kvota | Zona: | ES ūdeņi Vb, VI un VII zonā (R/G/5B67-C) |

ES | Nepiemēro | Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Norvēģija | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Nozvejotas tikai ar āķu jedām, arī makrūrzivis, Mora mora un lielās diegspuru vēdzeles. |

Suga: | Citas sugas | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā (OTH/04-N.) |

Beļģija | pm | Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | Nepiemēro | (1) |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm | (2) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā. (2) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta, attiecīgajā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus. |

Suga: | Citas sugas | Zona: | ES ūdeņi IIa, IV zonā un VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30'N (OTH/2A46AN) |

ES | Nepiemēro |

Norvēģija | pm | (1) (2) |

Fēru salas | pm | (3) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Tikai IIa un IV zonā. (2) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta, attiecīgajā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus. (3) Tikai “balto zivju” piezvejai IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N. |

IB PIELIKUMS

ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA UN GRENLANDE ICES I, II, V, XII, XIV zona un Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā

Suga: | Karaliskie krabji Chionoecetes spp. | Zona: | Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā (PCR/N01GRN) |

Īrija | pm |

Spānija | pm |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Siļķe Clupea harengus | Zona: | ES, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (HER/1/2.) |

Beļģija | 22 | (1) | Analītiskā KPN |

Dānija | 22 039 | (1) |

Vācija | 3 859 | (1) |

Spānija | 73 | (1) |

Francija | 951 | (1) |

Īrija | 5 705 | (1) |

Nīderlande | 7 886 | (1) |

Polija | 1 115 | (1) |

Portugāle | 73 | (1) |

Somija | 341 | (1) |

Zviedrija | 8 166 | (1) |

Apvienotā Karaliste | 14 089 | (1) |

ES | 64 319 | (1) |

Norvēģija | 602 680 | (2) |

KPN | 988 000 |

(1) Ziņojot Eiropas Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šīm zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā, ES ūdeņos, Fēru salu ūdeņos, Norvēģijas ūdeņos, zvejas zonā ap Jana Majena salu, zvejas aizsardzības zonā ap Svalbāru. (2) Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šo kvotu drīkst izmantot ES ūdeņos uz ziemeļiem no 62°N. |

Īpašs nosacījums |

Ievērojot iepriekšminēto ES KPN daļas limitus (64 319 tonnas), turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par 57 887 tonnām: |

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN) |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (COD/1N2AB.) |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Grieķija | pm |

Spānija | pm |

Īrija | pm |

Francija | pm |

Portugāle | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā; Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (COD/N01514) |

Vācija | pm | (1) (2) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) (2) |

ES | pm | (1) (2) (3) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Jāzvejo uz dienvidiem no 62°N Austrumgrenlandē. (2) Uz kuģiem jābūt zinātniskajam novērotājam. (3) No tās pm tonnas ir iedalītas Norvēģijai. Drīkst zvejot tikai uz dienvidiem no 62ºN XIV un Va zonā un uz dienvidiem no 61ºN NAFO 1. zonā. |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | I un IIb (COD/1/2B.) |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Polija | pm |

Portugāle | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

Visas dalībvalstis | pm | (1) |

ES | pm | (2) |

KPN | pm |

(1) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti. (2) ES pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma. |

Suga: | Menca un pikša Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus | Zona: | Fēru salu ūdeņi Vb zonā (C/H/05B-F.) |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Atlantijas paltuss Hippoglossus hippoglossus | Zona: | Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (HAL/514GRN) |

Portugāle | pm | (1) |

ES | pm | (2) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Jāzvejo ne vairāk kā sešiem ES kuģiem, kas ar grunts āķu jedām zvejo Atlantijas paltusu. Saistītu sugu nozveja jāatskaita no šīs kvotas. (2) No tās Norvēģijai iedalītas pm tonnas tikai zvejai ar āķu jedām. |

Suga: | Atlantijas paltuss Hippoglossus hippoglossus | Zona: | Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā (HAL/N01GRN) |

ES | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) No tās Norvēģijai iedalītas pm tonnas zvejai ar āķu jedām. |

Suga: | Moiva Mallotus villosus | Zona: | IIb (CAP/02B.) |

ES | pm |

KPN | pm |

Suga: | Moiva Mallotus villosus | Zona: | Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (CAP/514GRN) |

Visas dalībvalstis | pm |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (HAD/1N2AB.) |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Putasu Micromesistius poutassou | Zona: | Fēru salu ūdeņi (WHB/2A4AXF) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | pm | (1) |

(1) KPN, par ko vienojušās ES, Fēru salas, Norvēģija un Īslande. |

Suga: | Jūras līdaka un zilā jūras līdaka Molva molva un Molva dypterygia | Zona: | Fēru salu ūdeņi Vb zonā (B/L/05B-F.) |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Strupdeguna garastes un ogļzivs piezveja ne vairāk kā pm tonnu apmērā jāatskaita no šīs kvotas. |

Suga: | Ziemeļu garnele Pandalus borealis | Zona: | Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (PRA/514GRN) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | pm |

ES | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) No tās pm tonnas ir iedalītas Norvēģijai un pm tonnas — Fēru salām. |

Suga: | Ziemeļu garnele Pandalus borealis | Zona: | Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā (PRA/N01GRN) |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | pm |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Saida Pollachius virens | Zona: | Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (POK/1N2AB.) |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Saida Pollachius virens | Zona: | Starptautiskie ūdeņi I un II zonā (POK/1/2INT) |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Saida Pollachius virens | Zona: | Fēru salu ūdeņi Vb zonā (POK/05B-F.) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides | Zona: | Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (GHL/1N2AB.) |

Vācija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) |

ES | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Tikai kā piezveja. |

Suga: | Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides | Zona: | Starptautiskie ūdeņi I un II zonā (GHL/1/2INT) |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides | Zona: | Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (GHL/514GRN) |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) No tās pm tonnas ir iedalītas Norvēģijai un pm tonnas — Fēru salām. |

Suga: | Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides | Zona: | Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā (GHL/N01GRN) |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

ES | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) No tās pm tonnas ir iedalītas Norvēģijai un pm tonnas — Fēru salām. Jāzvejo tikai NAFO 1. zonā. |

Suga: | Makrele Scomber scombrus | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/02A-N.) |

Dānija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

ES | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Drīkst zvejot arī IVa zonā un starptautiskajos ūdeņos IIa zonā (MAC/*04A2A). |

Suga: | Makrele Scomber scombrus | Zona: | Fēru salu ūdeņi Vb zonā (MAC/05B-F.) |

Dānija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

ES | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Drīkst zvejot ES ūdeņos IVa zonā (MAC/*04A.). |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (RED/51214.) |

Igaunija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | pm |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Latvija | pm |

Nīderlande | pm |

Polija | pm |

Portugāle | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm | (1) |

KPN | pm |

(1) Ne vairāk kā 70 % no šīs kvotas drīkst apgūt apgabalā, ko ierobežo turpmāk norādītās koordinātas, un ne vairāk kā 15 % no šīs kvotas minētajā apgabalā drīkst apgūt laikposmā no 1. aprīļa līdz 10. maijam (RED/*5X14.). |

Punkts Nr. | Ziemeļu platums | Rietumu garums |

1 | 64°45 | 28°30 |

2 | 62°50 | 25°45 |

3 | 61°55 | 26°45 |

4 | 61°00 | 26°30 |

5 | 59°00 | 30°00 |

6 | 59°00 | 34°00 |

7 | 61°30 | 34°00 |

8 | 62°50 | 36°00 |

9 | 64°45 | 28°30 |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (RED/1N2AB.) |

Vācija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Spānija | pm | (1) |

Francija | pm | (1) |

Portugāle | pm | (1) |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) |

ES | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Tikai kā piezveja. |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | Starptautiskie ūdeņi I un II zonā (RED/1/2INT) |

ES | Nepiemēro | (1)(2) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

KPN | pm |

(1) Zveju veic tikai laikposmā no 2011. gada 15. augusta līdz 30. novembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC Līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC Līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis aizliedz sarkanasaru specializēto zveju kuģiem, kas peld ar to karogu. (2) Kuģu gūtā sarkanasaru piezveja citu sugu zvejā nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa. |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (RED/514GRN) |

Vācija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | pm | (1) |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) |

ES | pm | (1) (2) (3) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Drīkst zvejot vienīgi ar pelaģisko trali austrumos vai rietumos. Šo kvotu drīkst izmantot NEAFC pārvaldības apgabalā ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Grenlandes noteikumi par nozveju paziņošanu (RED/*51214). (2) No tās pm tonnas ir iedalītas Norvēģijai un pm tonnas — Fēru salām. (3) Ne vairāk kā 70 % no šīs kvotas drīkst apgūt apgabalā, ko ierobežo turpmāk norādītās koordinātas, un ne vairāk kā 15 % no šīs kvotas minētajā apgabalā drīkst apgūt laikposmā no 1. aprīļa līdz 10. maijam (RED/*5-14.) |

Punkts Nr. | Ziemeļu platums | Rietumu garums |

1 | 64°45 | 28°30 |

2 | 62°50 | 25°45 |

3 | 61°55 | 26°45 |

4 | 61°00 | 26°30 |

5 | 59°00 | 30°00 |

6 | 59°00 | 34°00 |

7 | 61°30 | 34°00 |

8 | 62°50 | 36°00 |

9 | 64°45 | 28°30 |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | Īslandes ūdeņi Va zonā (RED/05A-IS) |

Beļģija | pm | (1) (2) (3) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | pm | (1) (2) (3) |

Francija | pm | (1) (2) (3) |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) (2) (3) |

ES | pm | (1) (2) (3) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta). (2) Jāzvejo no jūlija līdz decembrim. (3) Provizoriska kvota, kas noteikta uz laiku, līdz būs pabeigtas apspriešanās zvejniecības jautājumos ar Īslandi par 2011. gadu. |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | Fēru salu ūdeņi Vb zonā (RED/05B-F.) |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Piezveja | Zona: | Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā (XBC/N01GRN) |

ES | pm | (1) (2) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Piezveja ir visu to sugu zivju nozveja, kas nav zvejas atļaujā norādītās kuģa mērķsugas. Drīkst zvejot austrumos vai rietumos. (2) No tās pm tonnas strupdeguna garastes zvejai ir iedalītas Norvēģijai. Jāzvejo tikai V, XIV zonā un NAFO 1. zonā. |

Suga: | Citas sugas (1) | Zona: | Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (OTH/1N2AB.) |

Vācija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | pm | (1) |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) |

ES | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Tikai kā piezveja. |

Suga: | Citas sugas (1) | Zona: | Fēru salu ūdeņi Vb zonā (OTH/05B-F.) |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

(1) Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības. |

Suga: | Plekstveidīgās zivis | Zona: | Fēru salu ūdeņi Vb zonā (FLX/05B-F.) |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

IC PIELIKUMS

ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJA NAFO konvencijas apgabals

Visas KPN un ar tām saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO .

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | NAFO 2J3KL (COD/N2J3KL) |

ES | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | NAFO 3NO (COD/N3NO.) |

ES | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | NAFO 3M (COD/N3M.) |

Igaunija | 111 |

Vācija | 449 |

Latvija | 111 |

Lietuva | 111 |

Polija | 379 |

Spānija | 1 447 |

Francija | 200 |

Portugāle | 1 946 |

Apvienotā Karaliste | 947 |

ES | 5 703 |

Suga: | Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus | Zona: | NAFO 2J3KL (WIT/N2J3KL) |

ES | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. |

Suga: | Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus | Zona: | NAFO 3NO (WIT/N3NO.) |

ES | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. |

Suga: | Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides | Zona: | NAFO 3M (PLA/N3M.) |

ES | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. |

Suga: | Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides | Zona: | NAFO 3LNO (PLA/N3LNO.) |

ES | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. |

Suga: | Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus | Zona: | NAFO 3. un 4. apakšzona (SQI/N34.) |

Igaunija | 128 | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Latvija | 128 | (1) |

Lietuva | 128 | (1) |

Polija | 227 | (1) |

ES | (1) (2) |

KPN | 34 000 |

(1) Jāzvejo no 1. jūlija līdz 31. decembrim. (2) Nav noteikta ES daļa, 29 458 tonnas ir pieejamas Kanādai un ES dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. |

Suga: | Dzeltenastes plekste Limanda ferruginea | Zona: | NAFO 3LNO (YEL/N3LNO.) |

ES | 0 | (1) (2) |

KPN | 17 000 |

(1) Lai gan ES ir pieejama kopējā kvota 85 tonnu apmērā, ir nolemts šo apjomu samazināt līdz 0. Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. (2) Informāciju par nozveju, ko kuģi guvuši saskaņā ar šo kvotu, reizi 24 stundās paziņo karoga dalībvalstij un ar Komisijas starpniecību nosūta NAFO izpildsekretāram. |

Suga: | Moiva Mallotus villosus | Zona: | NAFO 3NO (CAP/N3NO.) |

ES | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. |

Suga: | Ziemeļu garnele Pandalus borealis | Zona: | NAFO 3L (1) (PRA/N3L.) |

Igaunija | 214 | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Latvija | 214 |

Lietuva | 214 |

Polija | 214 |

Visas dalībvalstis | 214 | (2) |

ES | 1069 |

KPN | 19 200 |

(1) Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas: |

Punkts Nr. | Ziemeļu platums | Rietumu garums |

1 | 47° 20' 0 | 46° 40' 0 |

2 | 47° 20' 0 | 46° 30' 0 |

3 | 46° 00' 0 | 46° 30' 0 |

4 | 46° 00' 0 | 46° 40' 0 |

(2) Izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. |

Suga: | Ziemeļu garnele Pandalus borealis | Zona: | NAFO 3M (1) (PRA/*N3M.) |

KPN | Nepiemēro | (2) (3) |

(1) Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas: |

Punkts Nr. | Ziemeļu platums | Rietumu garums |

1 | 47° 20' 0 | 46° 40' 0 |

2 | 47° 20' 0 | 46° 30' 0 |

3 | 46° 00' 0 | 46° 30' 0 |

4 | 46° 00' 0 | 46° 40' 0 |

Turklāt no 2011. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas: |

Punkts Nr. | Ziemeļu platums | Rietumu garums |

1 | 47° 55' 0 | 45° 00' 0 |

2 | 47° 30' 0 | 44° 15' 0 |

3 | 46° 55' 0 | 44° 15' 0 |

4 | 46° 35' 0 | 44° 30' 0 |

5 | 46° 35' 0 | 45° 40' 0 |

6 | 47° 30' 0 | 45° 40' 0 |

7 | 47° 55' 0 | 45° 00' 0 |

(2) Nepiemēro. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94 attiecīgās dalībvalstis izdod īpašas zvejas atļaujas to zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejā, un informē Komisiju par šādām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas. |

Dalībvalsts | Maksimālais kuģu skaits | Maksimālais zvejas dienu skaits |

Dānija | 0 | 0 |

Igaunija | 0 | 0 |

Spānija | 0 | 0 |

Latvija | 0 | 0 |

Lietuva | 0 | 0 |

Polija | 0 | 0 |

Portugāle | 0 | 0 |

Katra dalībvalsts ik mēnesi 25 dienu laikā pēc tā kalendārā mēneša beigām, kurā gūta nozveja, ziņo Komisijai par 3M rajonā un 1. zemsvītras piezīmē norādītajā apgabalā pavadītajām zvejas dienām un gūto nozveju. (3) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus. |

Suga: | Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides | Zona: | NAFO 3LMNO (GHL/N3LMNO) |

Igaunija | 344,9 | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 352,4 |

Latvija | 48,5 |

Lietuva | 24,6 |

Spānija | 4 722,2 |

Portugāle | 1 974 |

ES | 7 466 |

KPN | 12 734 |

Suga: | Raju dzimtas zivis Rajidae | Zona: | NAFO 3LNO (SRX/N3LNO.) |

Spānija | 5 833 | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Portugāle | 1 132 |

Igaunija | 485 |

Lietuva | 106 |

ES | 7 556 |

KPN | 12 000 |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | NAFO 3LN (RED/N3LN.) |

Igaunija | 297 |

Vācija | 204 |

Latvija | 297 |

Lietuva | 297 |

ES | 1 094 |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | NAFO 3M (RED/N3M.) |

Igaunija | 1 571 | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 513 | (1) |

Spānija | 233 | (1) |

Latvija | 1 571 | (1) |

Lietuva | 1 571 | (1) |

Portugāle | 2 354 | (1) |

ES | 7 813 | (1) |

KPN | 10 000 | (1) |

(1) Šai kvotai ir jāatbilst KPN 10 000 tonnu apmērā, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. Pēc KPN pilnīgas apguves pārtrauc specializēto zveju no šā krājuma neatkarīgi no nozveju apjoma. |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | NAFO 3O (RED/N3O.) |

Spānija | 1 771 | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Portugāle | 5 229 |

ES | 7 000 |

KPN | 20 000 |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | NAFO 2. apakšapgabals, IF un 3K rajons (RED/N1F3K.) |

Latvija | 269 |

Lietuva | 2 234 |

KPN | 2 503 |

Suga: | Baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis | Zona: | NAFO 3NO (HKW/N3NO.) |

Spānija | 1 528 | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Portugāle | 2 001 |

ES | 3 529 |

KPN | 6 000 |

ID PIELIKUMS

TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS — visi apgabali

KPN šajos apgabalos ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT un IATTC .

Suga: | Zilā tunzivs Thunnus thynnus | Zona: | Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W un Vidusjūra (BFT/AE045W) |

Kipra | pm | (4) |

Grieķija | pm |

Spānija | pm | (2)(4) |

Francija | pm | (2)(3)(4) |

Itālija | pm | (4)(5) |

Malta | pm | (4) |

Portugāle | pm |

Visas dalībvalstis | pm | (1) |

ES | pm | (2)(3)(4)(5) |

KPN | pm |

(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. |

(2) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8301): |

Spānija | pm |

Francija | pm |

ES | pm |

(3) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*641): |

Francija | pm (*) |

ES | pm |

(*) Pamatojoties uz Francijas lūgumu, Komisija, iespējams, pārskatīs šo daudzumu, paaugstinot to līdz pm tonnām, kā norādīts ICCAT Ieteikumā 08-05. |

(4) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg līdz 30 kg un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8302): |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Itālija | pm |

Kipra | pm |

Malta | pm |

ES | pm |

(5) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg līdz 30 kg un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*643): |

Itālija | pm |

ES | pm |

Suga: | Zobenzivs Xiphias gladius | Zona: | Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N) |

Spānija | pm |

Portugāle | pm |

Visas dalībvalstis | pm | (1) |

ES | pm |

KPN | pm |

(1) Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā. |

Suga: | Zobenzivs Xiphias gladius | Zona: | Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N) |

Spānija | pm |

Portugāle | pm |

ES | pm |

KPN | pm |

Suga: | Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) Thunnus alalunga | Zona: | Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (ALB/AN05N) |

Īrija | pm | (2) |

Spānija | pm | (2) |

Francija | pm | (2) |

Apvienotā Karaliste | pm | (2) |

Portugāle | pm | (2) |

ES | pm | (1) |

KPN | pm |

(1) To ES kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu, ir 1 253. (2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to zvejas kuģu maksimālais skaits, kuri peld ar dalībvalsts karogu un kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, starp dalībvalstīm ir sadalīts šādi: |

Dalībvalsts | Maksimālais kuģu skaits |

Īrija | pm |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

Portugāle | pm |

Suga: | Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) Thunnus alalunga | Zona: | Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (ALB/AS05N) |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Portugāle | pm |

ES | pm |

KPN | pm |

Suga: | Lielacu tunzivs Thunnus obesus | Zona: | Atlantijas okeāns (BET/ATLANT) |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Portugāle | pm |

ES | pm |

KPN | pm |

Suga: | Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans | Zona: | Atlantijas okeāns (BUM/ATLANT) |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Baltais marlīns Tetrapturus albidus | Zona: | Atlantijas okeāns (WHM/ATLANT) |

ES | pm |

KPN | Nepiemēro |

IE PIELIKUMS

ANTARKTIKA CCAMLR konvencijas apgabals

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR , nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc ES daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņos, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga: | Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari | Zona: | FAO 48.3. Antarktika (ANI/F483.) |

KPN | pm |

Suga: | Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari | Zona: | FAO 58.5.2. Antarktika(1) (ANI/F5852.) |

KPN | pm | (2) |

(1) Attiecībā uz šo KPN apgabals, kurā drīkst zvejot, ir FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija: a) kas novilkta no punkta, kur 72° 15'E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25'S platuma paralēli; b) tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74°E garuma meridiānu; c) tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40'S platuma paralēles un 76°E garuma meridiāna krustpunktam; d) tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52°S platuma paralēli; e) tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51°S platuma paralēles un 74° 30'E garuma meridiāna krustpunktam; un f) tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam. (2) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim. |

Suga: | Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides | Zona: | FAO 48.3. Antarktika (TOP/F483.) |

KPN | pm | (1) |

Īpaši nosacījumi |

Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

A pārvaldības apgabals: 48° W līdz 43° 30'W – 52° 30' S līdz 56° S (TOP/*F483A) | pm |

B pārvaldības apgabals: 43° W līdz 40° 30'W – 52° 30' S līdz 56° S (TOP/*F483B) | pm |

C pārvaldības apgabals: 40° W līdz 33° 30'W – 52° 30' S līdz 56° S (TOP/*F483C) | pm |

(1) Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2011. gada 1. maija līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim. |

Suga: | Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides | Zona: | FAO 48.4. Antarktika (TOP/F484.) |

KPN | pm |

Suga: | Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides | Zona: | FAO 58.5.2. Antarktika (TOP/F5852.) |

KPN | pm | (1) |

(1) Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20'E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta. |

Suga: | Krils Euphausia superba | Zona: | FAO 48 (KRI/F48.) |

KPN | pm | (1) |

Īpaši nosacījumi Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

48.1. rajons (KRI/F48.1.) | pm |

48.2. rajons (KRI/F48.2.) | pm |

48.3. rajons (KRI/F48.3.) | pm |

48.4. rajons (KRI/F48.4.) | pm |

(1) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim. |

Suga: | Krils Euphausia superba | Zona: | FAO 58.4.1. Antarktika (KRI/F5841.) |

KPN | pm | (1) |

Īpaši nosacījumi |

Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

58.4.1. rajons uz rietumiem no 115°E (KRI/*F-41W) | pm |

58.4.1. rajons uz austrumiem no 115°E (KRI/*F-41E) | pm |

(1) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim. |

Suga: | Krils Euphausia superba | Zona: | FAO 58.4.2. Antarktika (KRI/F5842.) |

KPN | pm | (1) |

Īpaši nosacījumi |

Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

58.4.2. rajons uz rietumiem no 55°E (KRI/*F-42W) | pm |

58.4.2. rajons uz austrumiem no 55°E (KRI/*F-42E) | pm |

(1) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim. |

Suga: | Pelēkā nototēnija Lepidonotothen squamifrons | Zona: | FAO 58.5.2. Antarktika (NOS/F5852.) |

KPN | pm |

Suga: | Krabji Paralomis spp. | Zona: | FAO 48.3. Antarktika (PAI/F483.) |

KPN | pm | (1) |

(1) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim. |

Suga: | Makrūrzivis Macrourus spp. | Zona: | FAO 58.5.2. Antarktika (GRV/F5852.) |

KPN | pm |

Suga: | Citas sugas | Zona: | FAO 58.5.2. Antarktika (OTH/F5852.) |

KPN | pm |

Suga: | Raju dzimtas zivis Rajidae | Zona: | FAO 58.5.2. Antarktika (SRX/F5852.) |

KPN | pm |

(1) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim. |

IF PIELIKUMS

DIENVIDAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNS SEAFO konvencijas apgabals

Šīs KPN nav iedalītas SEAFO dalībniekiem, tāpēc ES daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga: | Beriksas Beryx spp. | Zona: | SEAFO (ALF/SEAFO) |

KPN | 200 | Analītiskā KPN |

Suga: | Sarkanie dziļūdens krabji Chaceon maritae | Zona: | SEAFO B1 apakšrajons (1) (CGE/F47NAM) |

KPN | 200 | Analītiskā KPN |

(1) Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi: – tā rietumu robeža ir 0°E garuma meridiāns, – tā ziemeļu robeža ir 20°S platuma paralēle, – tā dienvidu robeža ir 28°S platuma paralēle, – tā austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. |

Suga: | Sarkanie dziļūdens krabji Chaceon maritae | Zona: | SEAFO, izņemot B1 apakšrajonu (CGE/F47X) |

KPN | 200 | Analītiskā KPN |

Suga: | Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides | Zona: | SEAFO (TOP/SEAFO) |

KPN | 230 | Analītiskā KPN |

Suga: | Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus | Zona: | SEAFO B1 apakšrajons (1) (ORY/F47NAM) |

KPN | 0 | Analītiskā KPN |

(1) Šajā pielikumā apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi: – tā rietumu robeža ir 0°E garuma meridiāns, – tā ziemeļu robeža ir 20°S platuma paralēle, – tā dienvidu robeža ir 28°S platuma paralēle, – tā austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. |

Suga: | Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus | Zona: | SEAFO, izņemot B1 apakšrajonu (ORY/F47X) |

KPN | 5 | Analītiskā KPN |

IG PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVS — visi apgabali

Suga: | Dienvidu tunzivs Thunnus maccoyii | Zona: | Visi apgabali (SBF/F41-81) |

ES | 10 | (1) | Analītiskā KPN |

KPN | pm |

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |

IH PIELIKUMS

WCPFC konvencijas apgabals

Suga: | Zobenzivs Xiphias gladius | Zona: | WCPFC apgabals uz dienvidiem no 20°S (F7120S) |

ES | pm | Analītiskā KPN |

KPN | pm |

IJ PIELIKUMS

SPRFMO konvencijas apgabals

Suga: | Stavrida Trachurus murphyi | Zona: | SPRFMO konvencijas apgabals (CJM) |

Vācija | pm |

Nīderlande | pm |

Lietuva | pm |

Polija | pm |

ES | pm |

IIA PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES IIIA, IV, VIA, VIIA, VIID ZONĀ UN ES ŪDEŅOS ICES IIA UN VB ZONĀ

DARBīBAS JOMA

1.1. Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, uz kuriem ir kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem vai kuri izmanto šādus rīkus un kuri atrodas minētā pielikuma 2. punktā norādītajos ģeogrāfiskajos apgabalos.

1.2. Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Šiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem īpašas zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli pa zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2011. gadā lūdz sniegt zinātnisko ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā.

REGLAMENTēTI ZVEJAS RīKI UN ģEOGRāFISKIE APGABALI

Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītos reglamentētos zvejas rīkus un minētā pielikuma 2. punktā norādītos ģeogrāfiskos apgabalus.

MAKSIMāLI PIEļAUJAMā ZVEJAS PIEPūLE

3.1. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā un — 2011. gada pārvaldības periodam — Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. panta 2. punktā, katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām laikposmā no 2011. gada 1. februāra līdz 2012. gada 31. janvārim ir noteikta 1. papildinājumā.

3.2. Gada zvejas piepūles maksimālie līmeņi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003, neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

DALīBVALSTU PIENāKUMI

4.1. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

4.2. Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par šajā pantā minēto ģeogrāfisko apgabalu mencu pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti 2. punktā, bet jūras zeltplekstu un jūrasmēļu pārvaldības vajadzībām – ICES IV zonu.

ZVEJAS PIEPūLES IEDALīšANA

5.1. Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā nevienā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz ko attiecas šis pielikums, neatļauj nevienam tās kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, zvejot ar reglamentētiem zvejas rīkiem, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā reglamentētajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.

5.2. Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt pārvaldības periodā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām.

5.3. Ja laiku, ko kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis pārtrauc atrašanos apgabalā pirms 24 stundu laikposma beigām.

ATTIECīGO DATU PAZIņOšANA

6.1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, dalībvalstis, sagatavojot ziņojumu atbilstīgi 2. papildinājumam, pēc pieprasījuma nosūta Komisijai datus par zvejas piepūli, kuru to zvejas kuģi īstenojuši pagājušajā mēnesī un iepriekšējos mēnešos.

6.2. Datus nosūta uz attiecīgajām elektroniskā pasta adresēm, kuras Komisija paziņo dalībvalstīm. Kad kļūst iespējams nosūtīt datus uz Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu (vai jebkuru jaunu datu sistēmu, par kuras izmantošanu lemj Komisija), dalībvalstis līdz katra mēneša piecpadsmitajam datumam nosūta datus uz sistēmu, norādot līdz pagājušā mēneša beigām īstenoto zvejas piepūli. Vismaz divus mēnešus pirms pirmā termiņa Komisija paziņo dalībvalstīm dienu, kurā sistēma ir izmantojama datu nosūtīšanai. Pirmajā uz sistēmu nosūtītajā zvejas piepūles deklarācijā norāda kopš 2011. gada 1. februāra īstenoto zvejas piepūli. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma nosūta tai datus par zvejas piepūli, kuru to zvejas kuģi īstenojuši 2011. gada janvārī.

IIA pielikuma 1. papildinājums

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās

ĢEOGRāFISKAIS APGABALS | REGLAMENTēTI ZVEJAS RīKI | DK | DE | SE |

A) KATEGATS | TR1 |

TR2 |

TR3 |

BT1 |

BT2 |

GN |

GT |

LL |

c) ICES VIIa zona | TR1 |

TR2 |

TR3 |

BT1 |

BT2 |

GN |

GT |

LL |

Ģeogrāfiskais apgabals | Reglamentēti zvejas rīki | DE | ES | FR | IE | UK |

d) ICES VIa zona un ES ūdeņi ICES Vb zonā | TR1 |

TR2 |

TR3 |

BT1 |

BT2 |

GN |

GT |

LL |

IIA pielikuma 2. papildinājums

II tabula |

Ziņojuma forma |

Valsts | Zvejas rīks | Apgabals | Gads | Mēnesis | Summārā deklarācija |

(1) | (2) | (3) | (4) | (5) | (6) |

III tabula |

Datu formāts |

Lauka nosaukums | Maksimālais zīmju/ciparu skaits | Līdzināšana[31] L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas) | Definīcija un piezīmes |

(1) Valsts | 3 | — | Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |

(2) Zvejas rīks | 3 | — | Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: TR1 TR2 TR3 BT1 BT2 GN1 GT1 LL1 |

(3) Apgabals | 8 | L | Viens no šādiem apgabaliem: 03AS 02A0407D 07A 06A |

(4) Gads | 4 | — | Gads, kurā ir mēnesis, par kuru sniedz deklarāciju |

(5) Mēnesis | 2 | — | Mēnesis, par kuru sniedz zvejas piepūles deklarāciju (apzīmēts ar diviem cipariem no 01 līdz 12) |

(6) Summārā deklarācija | 13 | R | Summārā zvejas piepūle, izteikta kilovatdienās, no (4) laukā norādītā gada 1. janvāra līdz (5) laukā norādītā mēneša beigām. |

IIB PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU DIENVIDU HEKA UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIC UN IXA RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI

DARBīBAS JOMA

Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas vai kuri izmanto minētos zvejas rīkus, un kuri atrodas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.

DEFINīCIJAS

Šajā pielikumā:

a) “zvejas rīku grupa” ietver traļus, dāņu vadus un tiem līdzīgus zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, un grunts āķu jedas;

b) “reglamentēti zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

c) “apgabals” ir ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci;

d) “2011. gada pārvaldības periods” ir laikposms no 2011. gada 1. februāra līdz 2012. gada 31. janvārim;

e) “īpaši nosacījumi” ir 5.2. punktā minētie īpašie nosacījumi.

3. KUģI, UZ KURIEM ATTIECAS ZVEJAS PIEPūLES LIMITI

3.1. Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zvejot ar reglamentētiem zvejas rīkiem nevienam tās kuģim, kam šajā apgabalā no 2002. līdz 2010. gadam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.

3.2. Kuģim, kas peld ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

4. VISPāRēJI PIENāKUMI UN DARBīBAS IEROBEžOJUMI

4.1. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

4.2. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ES kuģis, kas peld ar tās karogu, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā 5. punktā paredzēto dienu skaitu, ja uz tā ir kāds no reglamentētiem zvejas rīkiem.

4.3. Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par šajā pantā minēto ģeogrāfisko apgabalu uzskata 2. punktā noteikto apgabalu.

APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS, KAS IEDALĪTS ES KUĢIEM

5. MAKSIMāLAIS DIENU SKAITS

5.1. Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2011. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt ar tās karogu peldošam kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

5.2. Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko ES kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā apgabalā, saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašos nosacījumus:

a) saskaņā ar zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvumu apjomu dzīvsvarā kopējais kuģa veikto heka izkrāvumu apjoms 2008. vai 2009. gadā ir mazāks nekā 5 tonnas, un

b) saskaņā ar zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvumu apjomu dzīvsvarā kopējais kuģa veikto Norvēģijas omāra izkrāvumu apjoms 2008. vai 2009. gadā ir mazāks nekā 2,5 tonnas.

5.3. Īpašo nosacījumu, kas minēts 5.2. punktā, kuģis var nodot vienam vai vairākiem citiem kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ja aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz 5.2. punktā norādīto svaru.

5.4. Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ja vien ir ievērots reglamentētajam zvejas rīkam un 5.2. punktā norādītajam īpašajam nosacījumam noteiktais kopējais kilovatdienu skaits.

Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku, un attiecīgā gadījumā atbilst īpašajam nosacījumam. Individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja šis punkts nebūtu piemērots. Ja saskaņā ar I tabulu dienu skaits nav ierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko kuģis var izmantot, ir 360 dienas.

5.5. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 5.4. punktu, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par I tabulā minēto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

- zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs ES zvejas flotes reģistrā ( CFR ) un dzinēja jauda,

- šo kuģu 2008. un 2009. gada nozvejas reģistrs, kas apliecina atbilstību 5.2. punkta a) vai b) apakšpunkta īpašajos nosacījumos noteiktajam nozvejas sastāvam, ja šie kuģi atbilst šādam īpašajam nosacījumam,

- to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 5.4. punktu.

Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 5.4. punktu.

6. PāRVALDīBAS PERIODI

6.1. Dalībvalsts I tabulā norādīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pa pārvaldības periodiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

6.2. Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

Ja laiku, ko kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 4.1. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis pārtrauc atrašanos apgabalā pirms 24 stundu laikposma beigām.

PAPILDU DIENU IEDALīšANA PAR ZVEJAS DARBīBU IZBEIGšANU

7.1. Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi laikā no 2010. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. janvārim atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam vai Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantam vai ko izraisījuši citi apstākļi, kurus dalībvalstis ir pienācīgi pamatojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētiem zvejas rīkiem. Var ņemt vērā ikvienu kuģi, par kuru var pierādīt, ka tas pilnībā izbeidzis zveju attiecīgajā apgabalā.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgos zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja attiecīgos zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai.

Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 3. vai 5.3. punktam vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

7.2. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītās dienas, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

- zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksti, kuros norādīts kuģu numurs ES zvejas flotes reģistrā ( CFR ) un dzinēja jauda,

- šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītās dienās, atbilstīgi zvejas rīku grupai un, ja vajadzīgs, īpašajam nosacījumam.

7.3. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var grozīt attiecīgajai dalībvalstij 5.1. punktā noteikto dienu skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.

7.4. Dalībvalsts 2011. gada pārvaldības periodā šīs jūrā pavadāmās papildu dienas var pārdalīt visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas no flotes izslēgtam kuģim, kurš atbilda 5.2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību, bet neatbilst īpašajam nosacījumam.

7.5. Papildu dienas, ko Komisija par zvejas darbību izbeigšanu iedalījusi 2010. gada pārvaldības periodam, iekļauj dalībvalstij noteiktajā maksimālajā dienu skaitā, kas norādīts I tabulā, un iedala I tabulā uzskaitītajām zvejas rīku grupām; uz šīm papildu dienām attiecas maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita korekcijas, kas izriet no šīs regulas piemērošanas 2011. gada pārvaldības periodam.

7.6 Atkāpjoties no 7.1., 7.2. un 7.3. punkta, Komisija 2011. gada pārvaldības periodā izņēmuma kārtā dalībvalstij var iedalīt papildu dienas par zvejas darbību izbeigšanu, kura notikusi no 2004. gada 1. februāra līdz 2010. gada 31. janvārim un par kuru iepriekš nav pieprasītas papildu dienas.

PAPILDU DIENU IEDALīšANA PASTIPRINāTAI ZINāTNISKO NOVēROTāJU IZVIETOšANAI

8.1. Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Padomes 2008. gada 25. februāra Regulā (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku[32] un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami nacionālajām programmām.

Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

8.2. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu Komisijai apstiprināšanai.

8.3. Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var grozīt 5.1. punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma.

8.4. Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, dalībvalsts informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

ĪPAšI NOSACīJUMI DIENU IEDALīšANAI

9.1. Ja kuģim neierobežots skaits dienu ir iedalīts tāpēc, ka ir izpildīti īpašie nosacījumi, kuģa izkrāvumi 2011. gada pārvaldības periodā nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) heku un 2,5 tonnas (dzīvsvars) Norvēģijas omāru.

9.2. Ja kuģis neievēro kādu no šiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgo īpašo nosacījumu.

I tabula |

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus |

Īpašais nosacījums | Reglamentēti zvejas rīki | Maksimālais dienu skaits |

Grunts traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥60 mm, un grunts āķu jedas | ES |

FR |

PT |

5.2. punkta a) apakšpunkts un 5.2. punkta b) apakšpunkts | Grunts traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥60 mm, un grunts āķu jedas | Neierobežots |

APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI

DIENU NODOšANA STARP KUģIEM, KAS PELD AR VIENAS DALīBVALSTS KAROGU

10.1. Dalībvalsts var atļaut ikvienam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas nodot kādam citam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā.

10.2. Saskaņā ar 10.1. punktu nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par dienas nododošā kuģa apgabalā pavadīto reģistrēto vidējo dienu skaitu gadā, kas apstiprināts zvejas žurnālā 2008. un 2009. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

10.3. Dienu nodošana, kas aprakstīta 10.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

10.4. Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto bez atbilstības īpašajam nosacījumam iedalītas zvejas dienas.

10.5. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par dienu nodošanu. Izklājlapas formātu šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.

DIENU NODOšANA STARP ZVEJAS KUģIEM, KAS PELD AR DAžāDU DALīBVALSTU KAROGU

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, ja mutatis mutandis piemēro 3.1., 3.2., un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

ATTIECīGO DATU VāKšANA

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko īstenojuši kuģi, kuri apgabalā izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu kW.

ATTIECīGO DATU PAZIņOšANA

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 12. punktā minētos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai arī informāciju par iedalīto un izmantoto zvejas piepūli, aptverot visu 2010. un 2011. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

II tabula |

Forma, kādā sagatavojams ziņojums par kilovatdienām (pa gadiem) |

Valsts | Zvejas rīks | Gads | Summārā zvejas piepūles deklarācija |

(1) | (2) | (3) | (4) |

III tabula |

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem) |

Lauka nosaukums | Maksimālais zīmju/ciparu skaits | Līdzināšana[33] L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas) | Definīcija un piezīmes |

(1) Valsts | 3 | Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |

(2) Zvejas rīks | 2 | Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: TR = traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm GN = žaunu tīkli ≥ 60 mm LL = grunts āķu jedas |

(3) Gads | 4 | 2006., 2007., 2008., 2009., 2010. vai 2011. gads |

(4) Summārā zvejas piepūles deklarācija | 7 | R | Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |

IV tabula |

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama ar kuģiem saistīta informācija |

Valsts | CFR | Ārējais marķējums | Pārvaldības perioda ilgums | Paziņotie zvejas rīki | Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam vai rīkiem | Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku vai rīkus | Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks vai rīki | Dienu nodošana |

Datu formāts, kādā nosūtāma ar kuģiem saistīta informācija |

Lauka nosaukums | Maksimālais zīmju/ciparu skaits | Līdzināšana[34] L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas) | Definīcija un piezīmes |

(1) Valsts | 3 | Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |

(2) CFR | 12 | ES zvejas flotes reģistra numurs. Zvejas kuģa unikālais identifikācijas numurs. Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |

(3) Ārējais marķējums | 14 | L | Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87 |

(4) Pārvaldības perioda ilgums | 2 | L | Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos. |

(5) Paziņotie zvejas rīki | 2 | L | Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: TR = traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm GN = žaunu tīkli ≥ 60 mm LL = grunts āķu jedas |

(6) Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajiem zvejas rīkiem | 2 | L | Norāda, kuru no IIB pielikuma 7.2. punktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem (a–b) piemēro, ja piemēro kādu no tiem. |

(7) Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos zvejas rīkus | 3 | L | Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums. |

(8) Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotie zvejas rīki | 3 | L | Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam. |

(9) Dienu nodošana | 4 | L | Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”. |

IIC PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES VIIE ZONĀ

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

DARBīBAS JOMA

1.1. Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir kāds no 3. punktā norādītajiem zvejas rīkiem vai kuri izmanto tādus zvejas rīkus, un kuri atrodas VIIe zonā. Šajā pielikumā 2011. gada pārvaldības periods ir laikposms no 2011. gada 1. februāra līdz 2012. gada 31. janvārim.

1.2. Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar zvejas žurnālu 2004. gadā ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars), atbrīvo no šā pielikuma noteikumiem, ja:

a) šādi kuģi 2011. gada pārvaldības periodā nozvejo mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars),

b) šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī, un

c) katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2011. gada 31. jūlijam un 2012. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju 2004. gadā un jūrasmēļu nozveju 2011. gadā.

Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, attiecīgajiem kuģiem tūlīt pārtrauc piemērot atbrīvojumu no šā pielikuma noteikumiem.

2. ZVEJAS RīKI

Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju:

a) rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks;

b) stacionārie zvejas rīki, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 220 mm.

3. VISPāRēJI PIENāKUMI UN DARBīBAS IEROBEžOJUMI

3.1. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

3.2. Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par šajā pantā minēto ģeogrāfisko apgabalu uzskata ICES VIIe zonu.

ZVEJAS PIEPŪLES LIMITU ĪSTENOŠANA

4. KUģI, UZ KURIEM ATTIECAS ZVEJAS PIEPūLES LIMITI

4.1. Kuģiem, kas izmanto 2. punktā norādītos zvejas rīku veidus un zvejo 1. punktā norādītajā apgabalā, ir jābūt īpašai zvejas atļaujai, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu.

4.2. Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar zvejas rīku, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, nevienam kuģim, kam šajā apgabalā 2002.–2010. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.3. Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam zvejas rīku, kurš pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks par vai vienāds ar pirmā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

4.4. Kuģim, kas peld ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu zvejai 1. punktā norādītajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodošana, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

5. DARBīBAS IEROBEžOJUMI

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu un ir reģistrēts ES, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā 6. punktā paredzēto dienu skaitu, kad uz tā ir zvejas rīki, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām.

APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS, KAS IEDALĪTS ES KUĢIEM

6. MAKSIMāLAIS DIENU SKAITS

6.1. Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2011. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt ar tās karogu peldošam kuģim, uz kura ir un tiek izmantots kāds no 2. punktā minētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

6.2. Dienu skaits, ko kuģis 2011. gada pārvaldības periodā pavada apgabalā, uz ko attiecas gan šis pielikums, gan IIA pielikums, nepārsniedz šā pielikuma I tabulā noteikto dienu skaitu. Tomēr tad, ja maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli kuģim iedala tikai attiecībā uz tā atrašanos IIA pielikumā norādītajos apgabalos, kuģis ievēro tādā veidā noteikto maksimālo zvejas piepūli.

6.3. Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli 2011. gada pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu tā ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no tā dienu skaita, kas I tabulā norādītai zvejas rīku grupai noteikts tajā pašā tabulā, ja vien tiek ievērots konkrētajai zvejas rīku grupai noteiktais kopējais kilovatdienu skaits.

Katras konkrētas zvejas rīku grupas kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un drīkst izmantot attiecīgo zvejas rīku grupu. Individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja šis punkts nebūtu piemērots.

6.4. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.3. punktu, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par katru zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

- zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs ES zvejas flotes reģistrā ( CFR ) un dzinēja jauda,

- to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.3. punktu.

Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.3. punktu.

7. PāRVALDīBAS PERIODI

7.1. Dalībvalsts I tabulā norādīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pa pārvaldības periodiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

7.2. Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem.

Ja laiku, ko kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 3. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis pārtrauc atrašanos apgabalā pirms 24 stundu laikposma beigām.

8. PAPILDU DIENU IEDALīšANA PAR ZVEJAS DARBīBU IZBEIGšANU

8.1. Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi pēc 2004. gada 1. janvāra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam, Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantam vai Regulai (EK) Nr. 744/2008 vai ko izraisījuši citi apstākļi, kurus dalībvalstis ir pienācīgi pamatojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstīm jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju ģeogrāfiskajā apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no 2. punktā norādītajiem zvejas rīkiem.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minēto zvejas rīku. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai.

Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 4.2. punktam vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

8.2. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītās dienas, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par katru zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

- zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksti, kuros norādīts kuģu numurs ES zvejas flotes reģistrā ( CFR ) un dzinēja jauda,

- šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

8.3. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var grozīt attiecīgajai dalībvalstij 6.2. punktā noteikto dienu skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.

8.4. Dalībvalsts 2011. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot attiecīgās grupas zvejas rīkus.

8.5. Dalībvalsts 2011. gada pārvaldības periodā nedrīkst pārdalīt papildu dienas, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību izbeigšanu, ja vien Komisija nav pieņēmusi lēmumu, kurā attiecīgais papildu dienu skaits ir pārvērtēts, ņemot vērā pašreizējās zvejas rīku grupas un jūrā pavadāmo dienu limitus. Kad dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu pārvērtēt dienu skaitu, tai ir atļauts līdz Komisijas lēmuma pieņemšanai provizoriski pārdalīt 50 % papildu dienu.

9. PAPILDU DIENU IEDALīšANA PASTIPRINāTAI ZINāTNISKO NOVēROTāJU IZVIETOšANAI

9.1. Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2011. gada 1. februāra līdz 2012. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un — attiecībā uz nacionālajām programmām — Regulā (EK) Nr. 665/2008.

Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

9.2. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu Komisijai apstiprināšanai.

9.3. Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var grozīt 6.1. punktā minēto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma.

9.4. Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, dalībvalsts informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

I tabula |

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām) |

Zvejas rīks 2. punkts | Nosaukums Izmanto tikai 2. punktā norādītās zvejas rīku grupas | Lamanša rietumu daļa |

2.a | Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm |

2.b | Stacionārie zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir < 220 mm |

APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI

10. DIENU NODOšANA STARP ZVEJAS KUģIEM, KAS PELD AR VIENAS DALīBVALSTS KAROGU

10.1. Dalībvalsts var atļaut ikvienam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas kādam citam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir mazāks par vai vienāds ar dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā.

10.2. Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par dienas nododošā kuģa apgabalā pavadīto reģistrēto vidējo dienu skaitu gadā, kas apstiprināts zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

10.3. Dienu nodošana, kas aprakstīta 10.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kas izmanto to pašu zvejas rīku grupu, kas norādīta 2. punktā, un tajā pašā pārvaldības periodā.

10.4. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par dienu nodošanu. Sīki izstrādātu izklājlapas formātu, kādā šos ziņojumus dara pieejamus Komisijai, var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.

11. DIENU NODOšANA STARP ZVEJAS KUģIEM, KAS PELD AR DAžāDU DALīBVALSTU KAROGU

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, ja mutatis mutandis piemēro 4.2., 4.4., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas, par ko tās vienojušās.

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

12. ATTIECīGO DATU VāKšANA

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko šajā pielikumā noteiktajā apgabalā īstenojuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem.

13. ATTIECīGO DATU PAZIņOšANA

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 12. punktā minētos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai arī informāciju par iedalīto un izmantoto zvejas piepūli, aptverot visu 2010. un 2011. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

II tabula |

Forma, kādā sagatavojams ziņojums par kilovatdienām (pa gadiem) |

Valsts | Zvejas rīks | Gads | Summārā zvejas piepūles deklarācija |

(1) | (2) | (3) | (4) |

III tabula |

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem) |

Lauka nosaukums | Maksimālais zīmju/ciparu skaits | Līdzināšana[35] L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas) | Definīcija un piezīmes |

(1) Valsts | 3 | Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |

(2) Zvejas rīks | 2 | Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm |

(3) Gads | 4 | 2006., 2007., 2008., 2009., 2010. vai 2011. gads |

(4) Summārā zvejas piepūles deklarācija | 7 | R | Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |

IV tabula |

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama ar kuģiem saistīta informācija |

Valsts | CFR | Ārējais marķējums | Pārvaldības perioda ilgums | Paziņotie zvejas rīki | Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku vai rīkus | Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks vai rīki | Dienu nodošana |

Datu formāts, kādā nosūtāma ar kuģiem saistīta informācija |

Lauka nosaukums | Maksimālais zīmju/ciparu skaits | Līdzināšana[36] L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas) | Definīcija un piezīmes |

(1) Valsts | 3 | Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |

(2) CFR | 12 | ES zvejas flotes reģistra numurs. Zvejas kuģa unikālais identifikācijas numurs. Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |

(3) Ārējais marķējums | 14 | L | Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87 |

(4) Pārvaldības perioda ilgums | 2 | L | Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos. |

(5) Paziņotie zvejas rīki | 2 | L | Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm |

(6) Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajiem zvejas rīkiem | 3 | L | Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums. |

(8) Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotie zvejas rīki | 3 | L | Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam. |

(9) Dienu nodošana | 4 | L | Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”. |

IID PIELIKUMS

ZVEJAS IESPĒJAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TŪBĪTES ICES IIA, IIIA UN IV ZONĀ

[1. ŠAJā PIELIKUMā PAREDZēTOS NOSACīJUMUS PIEMēRO ES KUģIEM, KURI ES ūDEņOS ICES IIa, IIIa un IV zonā zvejo ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm.

2. Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro trešo valstu kuģiem, kam ir atļauts zvejot tūbītes ICES IV zonas ES ūdeņos, ja vien nav noteikts citādi vai ja tā noteikts pēc ES un Norvēģijas apspriešanās, kā paredzēts Eiropas Savienības un Norvēģijas Saskaņotajā secinājumu protokolā.

3. Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir:

a) 24 stundu laikposms no plkst. 00.00 kalendārajā dienā līdz plkst. 24.00 tajā pašā kalendārajā dienā vai jebkura šāda laikposma daļa, vai

b) ikviens nepārtraukts zvejas žurnālā ierakstīts 24 stundu laikposms starp jūrā iziešanas datumu un laiku un atgriešanās datumu un laiku vai jebkura šāda laikposma daļa.

4. Katra attiecīgā dalībvalsts uztur datubāzi, kurā par ES ūdeņiem ICES IIa, IIIa un IV zonā un par katru kuģi, kas peld ar tās karogu vai ir reģistrēts ES un kas zvejojis ar gruntstrali, vadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ir norādīta šāda informācija:

a) kuģa vārds un iekšējās reģistrācijas numurs;

b) uzstādītā dzinēja jauda kilovatos, kas izmērīta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2930/86 5. pantu;

c) dienu skaits, kas pavadītas apgabalā, zvejojot ar gruntstrali, vadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm;

d) kilovatdienas, ko nosaka, apgabalā pavadīto dienu skaitu reizinot ar uzstādīto dzinēja jaudu kilovatos.

5. Izpētes zveju, lai noskaidrotu tūbīšu daudzumu, sāk agrākais 2011. gada 1. aprīlī un beidz vēlākais 2011. gada 6. maijā.

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli, ko 2011. gadā drīkst īstenot izpētes zvejā, lai konstatētu tūbīšu daudzumu, nosaka, par pamatu ņemot kopējo zvejas piepūli, ko ES kuģi īstenojuši 2007. gadā saskaņā ar 4. punktu, un to sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar kvotām, kas iedalītas no šīs KPN.

6. Komisija, pamatojoties uz ICES un ZZTEK ieteikumiem par Ziemeļjūras tūbīšu skaitu 2010. gada vecuma grupā, pēc iespējas drīz pārskata I pielikumā noteikto KPN un kvotas tūbīšu zvejai ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā, ņemot vērā šādus principus, kā arī citus attiecīgus zinātniskajā ieteikumā minētus aspektus.

KPN ICES IIa un IV zonas ES ūdeņos aprēķina šādi:

KPN 2011 = -333+R1,2011*3,692,

kur R1,2011 ir viena gada vecumu sasniegušu tūbīšu krājuma lielums miljardos 2011. gada 1. janvārī un KPN ir izteikta 1000 tonnu.

7. Ja KPN, kas aprēķināta saskaņā ar 6. punktu, pārsniedz 400 000 tonnu, KPN nosaka 400 000 tonnu apjomā.

8. No 2011. gada 1. augusta līdz 31. decembrim aizliedz komerciālu zveju ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm.]

IIE PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM, KAS ZVEJO ICES VIIF UN VIIG ZONĀ

1. KATRA DALīBVALSTS NODROšINA TO, KA KUģIEM, KAS PELD AR TāS KAROGU, 2011. GADā BENTISKO SUGU ZVEJAS PIEPūLE ICES VIIf un g zonā nepārsniedz 90 % no piepūles, ko 2007. gadā īstenojuši kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu.

2. Šā pielikuma 1. punkta piemērošanas nolūkos:

a) bentisko sugu zvejas piepūli nosaka kā apgabalā pavadīto dienu skaita un uzstādītās dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu summu;

b) apgabalā pavadīta diena ir:

- 24 stundu laikposms no plkst. 00.00 kalendārajā dienā līdz plkst. 24.00 tajā pašā kalendārajā dienā vai jebkura šāda laikposma daļa, vai

- ikviens nepārtraukts zvejas žurnālā ierakstīts 24 stundu laikposms starp jūrā iziešanas datumu un laiku un atgriešanās datumu un laiku vai jebkura šāda laikposma daļa;

c) uzstādītā dzinēja jaudu kilovatos mēra saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2930/86 5. pantu.

3. Neatkarīgi no 2. punkta b) apakšpunkta dienas, kurās kuģis atrodas apgabalā un patur uz kuģa tikai sardīnes, makreles, siļķes, brētliņas, putasu, stavridas un argentīnas, neiekļauj bentisko sugu zvejas piepūles aprēķināšanā.

4. Neatkarīgi 2. punkta b) apakšpunkta dienas, kurās kuģis atrodas apgabalā un izmanto, atgūst vai uz tā atrodas tikai šādi rīki:

- omāru murdi,

- zivju grozi,

- bukcīniju murdi vai

- krabju murdi,

neiekļauj bentisko sugu zvejas piepūles aprēķinā tik ilgi, kamēr uz kuģa tiek paturēti tikai vēžveidīgie un gliemji.

5. Attiecīgās dalībvalstis ne vēlāk par 2011. gada 1. jūliju paziņo Komisijai zvejas piepūli, ko 2007. gadā īstenojuši kuģi, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, un kas aprēķināta saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

6. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

7. Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par šajā pantā minēto ģeogrāfisko apgabalu uzskata ICES VIIf un VIIg zonu.

8. Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, katru ceturksni apkopo informāciju par:

a) kopējo zvejas piepūli, kas īstenota apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, un

b) piepūli, ko kuģi īstenojuši apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, izmantojot zvejas rīku veidus, kas nav 4. punktā uzskaitītie zvejas rīki.

III PIELIKUMS

Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti ES kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

ZVEJAS APGABALS | ZVEJNIECīBA | ZVEJAS ATļAUJU SKAITS | ZVEJAS ATļAUJU SADALīJUMS STARP DALīBVALSTīM | MAKSIMāLAIS APGABALā JEBKURā LAIKā ESOšO KUģU SKAITS |

NORVēģIJAS ūDEņI UN ZVEJAS ZONA AP JANA MAJENA SALU | SIļķES, UZ ZIEMEļIEM NO 62° 00' N | 93 | DK: 32, DE: 6, FR: 1, IE: 9, NL: 11, PL: 1, SV: 12, UK: 21 | 69 |

Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N | 80 | DE: 16, IE: 1, ES: 20, FR: 18, PT: 9, UK: 14 | 50 |

Makreles | 97 | DK: 15, DE: 4, FR: 2, IE: 23, NL: 11, SE: 6, UK: 36 | 70 |

Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N | 480 | DK: 450, UK: 30 | 150 |

Fēru salu ūdeņi | Visu veidu zveja ar trali, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām | 26 | BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18 | 13 |

Specializētā mencu un pikšu zveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs minimālais izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28′ N un uz austrumiem no 6° 30′ W | 8(1) | 4 |

Zveja ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Fēru salu bāzes līnijas. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61° 20′ N un 62° 00′ N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām. | 70 | BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20 | 26 |

Zilo jūras līdaku zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30′ N un uz rietumiem no 9° 00′ W, apgabalā starp 7° 00′ W un 9° 00′ W uz dienvidiem no 60° 30′ N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30′ N, 7° 00′ W un 60° 00′ W, 6° 00′ W | 70 | DE: 8(2), FR: 12(2), UK: 0(2) | 20(3) |

Specializētā saidu zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas aizžņaugstropes | 70 | 22(3) |

Putasu zveja. Zvejas atļauju kopējo skaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš īpašus piekļuves noteikumus apgabalā, ko sauc par “putasu zvejas galveno apgabalu”. | 36 | DE: 3, DK: 19, FR: 2, NL: 5, UK: 5 | 20 |

Zveja ar āķu rindām | 10 | UK: 10 | 6 |

Makreļu zveja | 12 | DK: 12 | 12 |

Siļķu zveja uz ziemeļiem no 61° N | 21 | DK: 7, DE: 1, IE: 2, FR: 0, NL: 3, SV: 3, UK: 5 | 21 |

(1) Atbilstīgi 1999. gada Vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencu un pikšu zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos zvejniecībai “visu veidu zveja ar trali, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”. (2) Šie skaitļi attiecas uz apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu maksimālo skaitu. (3) Šie skaitļi ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz “zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Fēru salu bāzes līnijām”. |

IV PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS

1. MAKSIMāLAIS SKAITS ES LAIVU ZVEJAI AR ēSMU UN VELCēšANAS LAIVU, KAM ATļAUTS ATLANTIJAS OKEāNA AUSTRUMU DAļā AKTīVI ZVEJOT ZILāS TUNZIVIS, KURU IZMēRS IR NO 8 KG/75 CM LīDZ 30 KG/115 CM

Spānija |

Francija |

ES |

2. Maksimālais skaits ES piekrastes amatierzvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija |

Francija |

Itālija |

Kipra |

Malta |

ES |

3. Maksimālais skaits ES kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Itālija |

ES |

4. To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Zvejas kuģu skaits |

Kipra | Grieķija | Itālija | Francija | Spānija | Malta |

Kuģi zvejai ar riņķvadiem |

Kuģi zvejai ar āķu jedām |

Laivas zvejai ar ēsmu |

Kuģi zvejai ar rokām velkamām āķu rindām |

Traleri |

Citi amatierzvejas kuģi |

B tabula

Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība |

Kipra | Grieķija | Itālija | Francija | Spānija | Malta |

Kuģi zvejai ar riņķvadiem |

Kuģi zvejai ar āķu jedām |

Laivas zvejai ar ēsmu |

Kuģi zvejai ar rokām velkamām āķu rindām |

Traleri |

Citi amatierzvejas kuģi |

5. Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

Zivju krātiņveida lamatu skaits |

Spānija |

Itālija |

Portugāle |

6. Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte |

Audzētavu skaits | Kapacitāte (tonnās) |

Spānija |

Itālija |

Grieķija |

Kipra |

Malta |

B tabula

Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās) |

Spānija |

Itālija |

Grieķija |

Kipra |

Malta |

V PIELIKUMS

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

A DAļA

SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ

Mērķsuga | Zona | Aizlieguma periods |

Haizivis (visas sugas) | Konvencijas apgabals | Visu gadu |

Notothenia rossii | FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju | Visu gadu |

Zivis | FAO 48.1. Antarktika(1) FAO 48.2. Antarktika(1) | Visu gadu |

Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi[37] | FAO 48.3. | Visu gadu |

Dissostichus spp. | FAO 48.5. Antarktika | 1.12.2010.–30.11.2011. |

Dissostichus spp. | FAO 88.3. Antarktika(1) FAO 58.5.1. Antarktika(1)(2) FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20'E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20'E(1) FAO 88.2. Antarktika uz ziemeļiem no 65°S(1) FAO 58.4.4. Antarktika(1)(2) FAO 58.6. Antarktika(1) FAO 58.7. Antarktika(1) | Visu gadu |

Lepidonotothen squamifrons | FAO 58.4.4. (1)(2) | Visu gadu |

Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides | FAO 58.5.2. Antarktika | 1.12.2010.–30.11.2011. |

Dissostichus mawsoni | FAO 48.4. Antarktika(1), apgabals, ko norobežo 55o 30'S un 57o 20'S platuma paralēles un 25o 30'W un 29o 30'W garuma meridiāni | Visu gadu |

(1) Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām. (2) Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ). |

B daļa

NOZVEJAS UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ JAUNA VEIDA ZVEJU UN IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2010./11. GADĀ

Apakšapgabals/rajons | Reģions | Sezona | SSRU | Dissotichus spp. nozvejas limits (tonnās) | Piezvejas limits (tonnās) |

Raju dzimtas zivis | Macrourus spp. | Citas sugas |

58.4.1 | Viss rajons | 1.12.2010.–30.11.2011. | SSRU A, B, D, F un H: 0 SSRU C: 100 SSRU E: 50 SSRU G: 60 | Kopā 210 | Visā rajonā: 50 | Visā rajonā: 33 | Visā rajonā: 20 |

58.4.2 | Viss rajons | 1.12.2010.–30.11.2011. | SSRU A: 30 SSRU B, C un D: 0 SSRU E: 40 | Kopā 70 | Visā rajonā: 50 | Visā rajonā: 20 | Visā rajonā: 20 |

88.1 | Viss apakšapgabals | 1.12.2010.–31.08.2011. | SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 372 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 2104 SSRU J un L: 374 SSRU M: 0 | Kopā 2850 | 142 SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 50 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 105 SSRU J un L: 50 SSRU M: 0 | 430 SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 40 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 320 SSRU J un L: 70 SSRU M: 0 | 20 SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 60 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 60 SSRU J un L: 40 SSRU M: 0 |

88.2 | Uz dienvidiem no 65oS | 1.12.2010.–31.08.2011. | SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 214 SSRU E: 361 | Kopā 575 (1) | 50(1) SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 50 SSRU E: 50 | 92(1) SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 34 SSRU E: 58 | 20 SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 80 SSRU E: 20 |

(1) Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā: raju dzimtas zivīm: 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu), Macrourus spp.: 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., citām sugām: 20 tonnas katrai SSRU. |

C daļa

PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ

Līgumslēdzēja puse:

Zvejas sezona:

Kuģa vārds:

Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):

Zvejas metode: | parasta tralēšana |

nepārtrauktas zvejas sistēma |

zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi |

citas apstiprinātas metodes: lūdzu, norādiet _ |

Produkti, ko paredzēts gūt no nozvejas, un to pārrēķina koeficienti[38]

Produkta veids | % no nozvejas | Pārrēķina koeficients[39] |

Piesardzīgi nozvejas limiti nav noteikti, tādēļ uzskata, ka veic izpētes zveju. |

Ņemiet vērā, ka šajā veidlapā norādītie dati ir paredzēti tikai informācijai un neliedz Jums darboties vietās un laikos, ko neesat minējuši.

D daļa

ZVEJAS RĪKU KONFIGURĀCIJA UN ZVEJAS METOŽU IZMANTOŠANA

Zvejas rīka atvēruma perimetrs (m) | Vertikālais atvērums (m) | Horizontālais atvērums (m) |

Linuma plāksnes garums un linuma acs izmērs

Plāksne | Garums (m) | Linuma acs izmērs (mm) |

1. plāksne |

2. plāksne |

3. plāksne |

… |

Pēdējā plāksne (āmis) |

Sniedziet katras izmantotās zvejas rīku konfigurācijas shēmu.

Vai tiek izmantotas vairākas zvejas metodes[40]? Jā Nē

Zvejas metode | Plānotais izmantošanas laiks (%) |

1 |

2 |

3 |

4 |

5 |

… | Kopā 100 % |

Vai ir ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu no zvejas rīka[41]? Jā/Nē

Sniedziet zvejas metožu, zvejas rīku konfigurācijas un parametru un zvejas modeļu aprakstu.

VI PIELIKUMS

IOTC APGABALS

1. MAKSIMāLAIS ES KUģU SKAITS, KAM IOTC apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis

Dalībvalsts | Maksimālais kuģu skaits | Zvejas kapacitāte (GT) |

Spānija | 22 | 61 364 |

Portugāle | 5 | 1 627 |

ES | 49 | 96 595 |

2. Maksimālais ES kuģu skaits, kam IOTC apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis

Dalībvalsts | Maksimālais kuģu skaits | Zvejas kapacitāte (GT) |

Spānija | 27 | 11 590 |

Francija[42] | 26 | 2 007 |

Portugāle | 15 | 6 925 |

Apvienotā Karaliste | 4 | 1 400 |

ES | 72 | 21 922 |

3. Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis.

4. Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.

VII PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

MAKSIMāLAIS ES KUģU SKAITS, KAM ATļAUTS ZVEJOT ZOBENZIVIS WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20°S

Spānija |

ES |

VIII PIELIKUMS

Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo ES ūdeņos

KAROGA VALSTS | ZVEJNIECīBA | ZVEJAS ATļAUJU SKAITS | MAKSIMāLAIS APGABALā JEBKURā LAIKā ESOšO KUģU SKAITS |

NORVēģIJA | SIļķES, UZ ZIEMEļIEM NO 62° 00' N |

FēRU SALAS | MAKRELES, VIA (UZ ZIEMEļIEM 56° 30' N); VIIE, F, H, STAVRIDAS, IV, VIA (UZ ZIEMEļIEM 56° 30' N), VIIE, F, H; SIļķES, VIA (UZ ZIEMEļIEM 56° 30' N) |

SIļķES, UZ ZIEMEļIEM NO 62° 00' N |

SIļķES, IIIA |

ESMARKA MENCU UN BRēTLIņU RūPNIECISKā ZVEJA, IV, VIA (UZ ZIEMEļIEM NO 56° 30' N); TūBīšU RūPNIECISKā ZVEJA, IV (TOSTARP NENOVēRšAMA PUTASU PIEZVEJA) |

JūRAS LīDAKAS UN BROSMES |

PUTASU, II, IVA (UZ ZIEMEļIEM NO 56° 30' N), VIB, VII (UZ RIETUMIEM NO 12° 00' W) |

ZILāS JūRAS LīDAKAS |

[pic][pic][pic][pic][pic][pic]

[1] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[2] OV C […], […], […] lpp.

[3] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[4] OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.

[5] OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.

[6] OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.

[7] OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.

[8] OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.

[9] OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.

[10] OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.

[11] OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

[12] OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.

[13] Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).

[14] Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).

[15] Zvejniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.) un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 172, 30.6.2007., 9. lpp.).

[16] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[17] OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

[18] OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.

[19] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (pārstrādāta versija) (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

[20] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 216/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (pārstrādāta versija) (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

[21] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 217/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (pārstrādāta versija) (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

[22] Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

[23] Eiropas Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

[24] OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.

[25] Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

[26] Eiropas Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

[27] Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

[28] Eiropas Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

[29] Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

[30] Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

[31] Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

[32] OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.

[33] Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

[34] Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

[35] Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

[36] Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

[37] Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.

[38]

[39] Pārrēķina koeficients = nesadalītu zivju svars/apstrādātu zivju svars.

[40] Ja atbilde ir “Jā”, norādiet zvejas metožu maiņas biežumu.

[41] Ja atbilde ir “Jā”, norādiet ierīces konstrukciju.

[42] Turklāt Francija līdz 2011. gada beigām drīkst izdot atļauju 15 zvejas kuģiem, kas peld ar Francijas karogu un reģistrēti tikai Reinjonā, ja šo kuģu maksimālā kopējā kapacitāte nepārsniedz 3375 GT.