<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.10-->
  <head>
    <title>2023-10-202310C112202200210-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0021-22-202300753-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="3/11/2023 17:50:36" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_ContentBits"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="v/gIQVaaQNfyWrHdc9oDT9tiIgQI2zDtxBbUPCmrYo0atak0QrfDCI6PgTXturae/U9htCQuSPbwL2pFrQdb0v1F5cvGdU7SCewC2zq4NtRhJ1j17LF2EnQ4YNVhBTfszmcGYUtiGMKC9HGb71v4oo7eRdH5yD3A2Lfc8EyzCGQ=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="dda1b5db-2877-4c66-989d-92c3c6266cea" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_ActionId"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0021" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2022" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_Enabled"/>
    <meta content="Publicly Available" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_Name"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_SiteId"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 11/02/2023 20:24:34" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="f6cc852e511e43819fd5781cd5d51c71" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0021" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="2023-03-25T15:41:53Z" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_SetDate"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="Privileged" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_Method"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">M. Campos Sánchez‑Bordona secinājumi – Lieta C‑21/22</div>
      <div id="rId21" style="default">OP (Trešās valsts tiesību izvēle attiecībā uz mantojumu)</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA MANUELA KAMPOSA SANČESA‑BORDONAS [MANUEL CAMPOS SÁNCHEZ‑BORDONA]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2023. gada 23. martā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑21/22
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      OP,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      piedaloties:
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Justyna Gawlica, notārei
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-8" title="page-1">
      (Sąd Okręgowy w Opolu (Opoles apgabaltiesa, Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-9" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, piemērojamie tiesību akti, nolēmumu atzīšana un izpilde un publisku aktu akceptēšana un izpilde mantošanas lietās – Regula (ES) Nr. 650/2012 – Piemērošanas joma – Piemērojamo tiesību aktu izvēle – Divpusējs nolīgums starp dalībvalsti un trešo valsti
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesai otro reizi attiecībā uz tiem pašiem faktiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) tiek lūgta Regulas (ES) Nr. 650/2012  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>) interpretācija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, Tiesai saskaņā ar tostarp šīs regulas 22. un 75. pantu būs jālemj:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-13" title="page-3">
      – vai personai, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, ir tiesības izvēlēties savas valsts tiesību aktus, lai tie tiktu piemēroti mantojumam kopumā (pirmais prejudiciālais jautājums);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-14" title="page-3">
      – vai, ņemot vērā divpusēju nolīgumu starp Poliju un Ukrainu, kurā nav tieši paredzēta iespēja izvēlēties mantojumam piemērojamos tiesību aktus, Regula Nr. 650/2012 paredz šādas iespējas piešķiršanu (otrais prejudiciālais jautājums).
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc Tiesas norādes secinājumos aplūkošu tikai otro jautājumu, kas ietvers Regulas Nr. 650/2012 75. panta ietekmes uz šo lietu analīzi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">351. panta pirmajā un otrajā daļā ir norādīts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-3">
      “Līgumi neietekmē tiesības un pienākumus, ko uzliek nolīgumi, kurus pirms 1958. gada 1. janvāra un – attiecībā uz kandidātvalstīm – pirms to pievienošanās dienas viena vai vairākas dalībvalstis, no vienas puses, noslēgušas ar vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-3">
      Ja minētie nolīgumi nesader ar Līgumiem, attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konstatēto nesaderību. Vajadzības gadījumā dalībvalstis šajā sakarā sniedz savstarpēju palīdzību un vienojas par kopēju attieksmi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Nr. 650/2012</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">37. apsvērumā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-24" title="page-3">
      “Lai ļautu pilsoņiem ar pilnīgu juridisko noteiktību [tiesisko drošību] izmantot iekšējā tirgus piedāvātās priekšrocības, šai regulai būtu jādod viņiem iespēja jau iepriekš zināt, kurus tiesību aktus piemēros viņu mantojumam. Lai izvairītos no pretrunīgiem rezultātiem, būtu jāievieš saskaņotas kolīziju normas. Galvenajam noteikumam būtu jānodrošina, lai mantošanu reglamentētu iepriekš paredzami tiesību akti, kuriem ar to ir cieša saikne. Juridiskās noteiktības labad un lai izvairītos no mantošanas sadrumstalotības, ar minētajiem tiesību aktiem būtu jāreglamentē mantošana kopumā, proti, viss īpašums, kas veido daļu no mantojuma, neatkarīgi no mantas veida un neatkarīgi no tā, vai manta atrodas kādā citā dalībvalstī vai trešā valstī.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">38. apsvērumā ir norādīts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-3">
      “Ar šo regulu pilsoņiem būtu jādod iespēja savlaicīgi plānot savu mantojumu, izvēloties viņu atstātajam mantojumam piemērojamos tiesību aktus. Minēto izvēli vajadzētu ierobežot, to attiecinot vienīgi uz viņu pilsonības valsti, lai nodrošinātu saikni starp mirušo un izvēlētajiem tiesību aktiem un lai izvairītos no situācijas, kad tiesību akti tiek izvēlēti ar nolūku pārkāpt to personu tiesisko paļāvību, kurām ir tiesības uz neatņemamo daļu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">73. apsvērumā ir paskaidrots:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-3">
      “Dalībvalstu starptautisko saistību ievērošana nozīmē, ka šī regula neskar tādu starptautisko konvenciju piemērošanu, kuru puses laikā, kad tiek pieņemta šī regula, ir viena vai vairākas dalībvalstis. [..] Šīs regulas vispārējo mērķu saskanībai tomēr ir nepieciešams, lai šī regula dalībvalstu starpā prevalētu pār konvencijām, kuras noslēgtas ekskluzīvi starp divām vai vairāk dalībvalstīm, ciktāl tādas konvencijas attiecas uz jautājumiem, kurus reglamentē šī regula.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">12. panta (“Tiesvedības ierobežojums”) 1. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-3">
      “Ja mirušā atstātais mantojums ietver mantu, kas atrodas trešā valstī, tiesa, kurā celta prasība, lai lemtu par mantošanu, pēc vienas no tiesvedības pušu lūguma var pieņemt lēmumu nelemt par vienu vai vairākām no šādām mantām, ja paredzams, ka šīs tiesas nolēmumu par minēto mantu minētajā trešā valstī neatzīs un attiecīgā gadījumā nepasludinās par izpildāmu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">22. panta (“Piemērojamo tiesību aktu izvēle”) 1. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-3">
      “Persona kā tiesību aktus, kas reglamentē tās atstāto mantojumu kopumā, var izvēlēties tās valsts tiesību aktus, kuras pilsonis šī persona ir izvēles izdarīšanas laikā vai nāves brīdī.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">75. pants (“Saistība ar pastāvošām starptautiskām konvencijām”) paredz:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-3">
      “1. Šī regula neskar tādu starptautisko konvenciju piemērošanu, kuru puses šīs regulas pieņemšanas laikā ir viena vai vairākas dalībvalstis un kuras skar jautājumus, uz ko attiecas šī regula.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-3">
      2. Neatkarīgi no 1. punkta attiecībās starp dalībvalstīm šai regulai ir prioritāte pār konvencijām, kas noslēgtas tikai starp divām vai vairākām dalībvalstīm, ciktāl šādas konvencijas attiecas uz jautājumiem, ko reglamentē šī regula.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-3">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1993. gada 24. maija Nolīguma starp Polijas Republiku un Ukrainu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās un krimināllietās (turpmāk tekstā – “nolīgums” vai “divpusējs nolīgums”) 37. pantā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-3">
      “Tiesiskās attiecības attiecībā uz kustamā īpašuma mantošanu nosaka tās līgumslēdzējas puses valsts tiesību akti, kuras pilsonis nāves brīdī bija mantojuma atstājējs.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-3">
      Tiesiskās attiecības attiecībā uz nekustamā īpašuma mantošanu nosaka tās līgumslēdzējas puses valsts tiesību akti, kuras teritorijā atrodas attiecīgais īpašums.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-3">
      To, vai lieta, kas ietilpst mantojumā, ir kustams vai nekustams īpašums, nosaka saskaņā ar tās līgumslēdzējas puses valsts tiesību aktiem, kuras teritorijā šī lieta atrodas.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Fakti, pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">OP, kurai ir Ukrainas pilsonība un kura dzīvo Polijā, ir mājokļa kopīpašniece Polijā. Viņa Polijā lūdza notāram sastādīt testamentu, kurā būtu tostarp paredzēta Ukrainas tiesību aktu piemērošana viņas mantojuma reglamentēšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Notārs, uzskatot, ka tiesību aktu izvēle testamentā būtu pretrunā tiesību aktiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>), atteicās apstiprināt testamentu. Kā atteikuma pamatojumu notārs norādīja:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-46" title="page-3">
      – saskaņā ar Sąd Okręgowy w Opolu (Opoles apgabaltiesa, Polija) 2020. gada 28. februāra nolēmumu līdzīgā situācijā Regulas Nr. 650/2012 22. pants piešķir tiesības izvēlēties piemērojamās tiesības tikai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-47" title="page-3">
      – neatkarīgi no šīs Regulas Nr. 650/2012 22. panta interpretācijas piemērojamo tiesību aktu izvēle būtu pretrunā divpusējam nolīgumam, kas, pēc apgabaltiesas domām, prevalē pār šīs regulas normām. Nolīgumā nav paredzēta iespēja izvēlēties piemērojamos tiesību aktus mantojuma jomā, kas saskaņā ar tā 37. pantu attiecībā uz kustamo īpašumu ir mantojuma atstājēja pilsonības valsts tiesību akti, bet attiecībā uz nekustamo īpašumu tie ir tās valsts tiesību akti, kurā īpašums atrodas.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">OP šo notāra atteikumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā, pamatojoties uz Regulas Nr. 650/2012 22. un 75. panta nepareizu interpretāciju. Konkrētāk, viņa apgalvoja, ka:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-49" title="page-3">
      – 22. pants atļauj “[ikvienai] personai” kā tiesību aktus, kas reglamentē tās atstāto mantojumu, izvēlēties savas valsts tiesību aktus. Regulai Nr. 650/2012 ir vispārējs raksturs, kā izrietot no tās 20. panta;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-50" title="page-3">
      – Regulas Nr. 650/2012 75. panta 1. punkts nodrošina šīs regulas atbilstību saistībām, kas izriet no nolīgumiem, kas saista dalībvalstis ar trešām valstīm. Tā kā divpusējais nolīgums nereglamentē mantošanas tiesību aktu izvēli, Regulas Nr. 650/2012 22. panta piemērošana nav tai pretrunā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-51" title="page-3">
      – OP būtu varējusi izvēlēties piemērojamās tiesības saskaņā ar Regulas Nr. 650/2012 22. pantu, nosakot mantošanas normu citā dalībvalstī, kurā ir piemērojama šī regula un kurai nav saistošs divpusējais nolīgums ar Ukrainu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-52" title="page-3">
      – notāra interpretācija neatbilst mantojumam piemērojamo tiesību aktu vienotības principam, jo izraisītu mantojuma sadrumstalotību.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildē uz sūdzību notārs uzsvēra, ka divpusējais nolīgums ir izveidojis atsevišķu režīmu mantošanai piemērojamo tiesību aktu noteikšanai. Šis režīms prevalējot pār režīmu, kas izriet no Regulas Nr. 650/2012, tostarp tās 22. panta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Sąd Okręgowy w Opolu (Opoles apgabaltiesa), kurai ir jāizspriež šī lieta, uzdod Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-55" title="page-3">
      “1) Vai [Regulas Nr. 650/2012] 22. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka personai, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, ir tiesības izvēlēties, ka mantojumu kopumā reglamentē tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis ir mantojuma atstājējs?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-56" title="page-3">
      2) Vai Regulas Nr. 650/2012 75. pants, skatīts kopsakarā ar tās 22. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja starp dalībvalsti un trešo valsti ir noslēgts divpusējs nolīgums, kurā nav reglamentēta tiesību aktu izvēle mantojuma lietā, bet ir noteikti mantojuma lietai piemērojamie tiesību akti, šāds trešās valsts valstspiederīgais, kas dzīvo dalībvalstī, kurai ir saistošs šis divpusējais nolīgums, var izvēlēties piemērojamos tiesību aktus?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika reģistrēts Tiesā 2022. gada 7. janvārī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rakstveida apsvērumus ir iesniedzis notārs, Spānijas, Ungārijas un Polijas valdības, kā arī Eiropas Komisija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas sēdes rīkošana netika uzskatīta par vajadzīgu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Situācijā, kas ir radusies šajā lietā, principā varētu piemērot gan Regulu Nr. 650/2012, gan divpusējo nolīgumu starp Poliju un Ukrainu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Normu kolīzijas dēļ ir jāizlemj, kura no šīm normām prevalē. Šīs izvēles sekas ir noteiktas attiecīgo normu izklāstā:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-64" title="page-3">
      – saskaņā ar Regulu Nr. 650/2012 OP savā testamentā varētu izvēlēties savas pilsonības valsts (Ukraina) tiesību aktus, kas reglamentētu viņas mantojumu kopumā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-65" title="page-3">
      – OP savukārt nebūtu šādas iespējas, ja divpusējā nolīguma klusuciešana par piemērojamo tiesību aktu izvēli nozīmētu, ka šāda izvēle nav iespējama  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>).
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā iesniedzējtiesa lūdz interpretēt Regulas Nr. 650/2012 75. pantu saistībā ar tās 22. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesā iesniegtie apsvērumi vispārēji koncentrējas uz 75. panta 1. punktu (konkrētāk, tā pirmo teikumu)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>). Tomēr uzskatu, ka 1. punkta pareizai izpratnei ir jāņem vērā arī 2. punkts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Abi punkti kopumā veido saderības vai koordinēšanas klauzulu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-69" title="page-3">
      – kuras mērķis ir nodrošināt, ka tiek izpildītas starptautisko tiesību saistības, kuras ir uzņēmušās dalībvalstis  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>) pirms Regulas Nr. 650/2012 pieņemšanas (1. punkts);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-70" title="page-3">
      – kas vienlaikus aizsargā Regulas Nr. 650/2012 mērķus, tādēļ tā vienkārši prevalē pār nolīgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir tikai divas vai vairāk dalībvalstis (2. punkts).
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz divpusēju nolīgumu, kas parakstīts starp dalībvalsti un trešo valsti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>) pirms Regulas Nr. 650/2012 pieņemšanas, tās 75. panta precīza nozīme varētu būt tā, kas izriet vienkārši no tā gramatiskās izpratnes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pirmšķietami 75. panta 1. un 2. punkts, kopā ņemti, atbalstītu viedokli, ka šāds nolīgums automātiski prevalē pār Regulu Nr. 650/2012, ja starp abiem aktiem pastāv kolīzija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>). Saskaņā ar šīs normas 1. punktu “šī regula neskar tādu starptautisko konvenciju piemērošanu, kuru puses šīs regulas pieņemšanas laikā ir viena vai vairākas dalībvalstis un kuras skar jautājumus, uz ko attiecas šī regula”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šo viedokli varētu uzskatīt par sasteigtu, ja, kā apgalvots citos Tiesai iesniegtajos apsvērumos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>), pēc analoģijas būtu jāpiemēro judikatūra attiecībā uz Briseles konvencijas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>) 57. pantu un Regulas Nr. 44/2001  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>) 71. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirms pievēršos pašam prejudiciālajam jautājumam, izskatīšu šīs atšķirīgās pieejas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 650/2012 atbilstība starptautiskajiem nolīgumiem, kas ir pieņemti pirms tās spēkā stāšanās</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 650/2012 75. pants nav Savienības tiesību aktu par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās atsevišķs noteikums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citās konvencijās un regulās par attiecībām starp privātpersonām Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā ir tādā pašā veidā ietvertas normas. Tas attiecas uz Briseles konvencijas 57. pantu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>); Regulas Nr. 44/2001 71. pantu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>) un to pašu Regulas (ES) Nr. 1215/2012  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>) pantu, Regulas (ES) Nr. 4/2009  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>) 69. pantu vai Regulas (ES) Nr. 2016/1103  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>) 62. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz šīm klauzulām var teikt, ka tās būtībā ir identiskas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>), jo:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-79" title="page-3">
      – tās norāda uz nodomu neietekmēt starptautisko nolīgumu piemērošanu, kuros viena vai vairākas dalībvalstis ir līgumslēdzēja un kuri reglamentē tos pašus jautājumus;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-80" title="page-3">
      – tomēr tās paredz nianses, ja šī piemērošana notiek starp dalībvalstīm.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lemjot par Briseles konvenciju un Regulu Nr. 44/2001, Tiesa ir atzinusi, ka to attiecīgā 57. un 71. panta koordinēšanas klauzula:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-82" title="page-3">
      – attiecas uz nolīgumiem, kas noslēgti starp visām dalībvalstīm vai tikai starp dažām no tām, un to pārākuma nosacījums attiecībā pret Savienības tiesību aktu nav tas, ka tie ir nolīgumi, kuru līgumslēdzējas puses ir arī trešās valstis  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>)’;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-83" title="page-3">
      – ja īpašais nolīgums materiālās piemērošanas jomā nesniedz konkrētu risinājumu noteiktā jautājumā un šāds risinājums ir rodams Savienības tiesiskajā regulējumā, dalībvalstīm ir jāpiemēro Savienības regulējums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-84" title="page-3">
      – nolīguma un Savienības tiesību akta normas kolīzijas gadījumā nolīguma normas prevalē ne tikai attiecībās ar trešām valstīm, bet arī attiecībās starp dalībvalstīm  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-85" title="page-3">
      – tomēr tas, ka dalībvalstis jautājumos, ko reglamentē īpašie nolīgumi, piemēro tajos paredzētās normas, nevar ietekmēt principus, kas jāievēro tiesu sadarbībā civillietās un komerclietās Eiropas Savienībā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>). Koordinēšanas klauzulai “nevar būt tāds saturs, kas būtu pretrunā likumdošanas, kuras daļa šī regula ir, pamatā esošajiem principiem”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>).
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jau minēju, ka dažu lietas dalībnieku apsvērumos ir ierosināts attiecināt šo judikatūru (precīzāk, tās modus operandi) uz Regulas Nr. 650/2012 75. panta interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Man par to ir šaubas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nesaskatu būtisku problēmu tajā, ka Briseles konvencijā un regulās, kas ir tās pēcteces, koordinēšanas klauzula paredz attiecības starp regulām un speciālajām konvencijām materiālajā piemērošanas jomā, bet Regulā Nr. 650/2012 paredzētā klauzula attiecas uz jebkuru nolīgumu, kas attiecas uz jautājumiem, kurus reglamentē arī regula.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nedomāju, ka šīs atšķirības nosaka attiecības starp starptautiskajiem nolīgumiem un Regulu Nr. 650/2012 tādā mērā, ka rastos no Briseles konvencijas un turpmākajām regulām atšķirīgs rezultāts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-91" title="page-3">
      – vispārējs nolīgums par tiesisko palīdzību (kā nolīgums, uz kuru attiecas šī lieta) ir viens no tiem, kas paredzēti Regulas Nr. 650/2012 75. pantā, ja kāds no minētā nolīguma noteikumiem attiecas uz aspektiem, kurus reglamentē arī šī regula;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-92" title="page-3">
      – tomēr tādos gadījumos no Regulas Nr. 650/2012 75. panta izrietošais pienākums ievērot nolīgumu neattiecas uz visu tā saturu: tas attiecas tikai uz tā normām, kuru darbības joma pārklājas ar citām Savienības tiesību akta normām;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-93" title="page-3">
      – jautājumos mantošanas jomā, kurus nereglamentē nolīgums, bet savukārt Regulā Nr. 650/2012 gan tie ir paredzēti, dalībvalstis, kas ir nolīguma līgumslēdzējas puses, piemēro regulu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>).
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citu minētās judikatūras aspektu ietekme man rada vairāk grūtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, starptautisko nolīgumu pārākumu pār Regulu Nr. 650/2012 to normu kolīzijas gadījumā izslēdz Regulas Nr. 650/2012 75. panta 2. punkts attiecībā uz nolīgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir tikai dalībvalstis  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>). Šajā jautājumā Regula Nr. 650/2012 atkāpjas no dažiem Tiesas apgalvojumiem, ko minēju iepriekš  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, neesmu pārliecināts, vai un kā varētu ekstrapolēt Tiesas judikatūru, kas, interpretējot Briseles konvencijas 57. pantu un Regulas Nr. 44/2001 71. panta 1. punktu, dalībvalstu īstenoto starptautisko nolīgumu piemērošanu pakārto tam, ka netiek ietekmēti “princip[i], kas jāievēro tiesu sadarbībā civillietās un komerclietās Savienībā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manas šaubas daļēji pamato tas, ka judikatūras piemērojamība nav pietiekami skaidra  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>). Spriedumā TNT Express Nederland Tiesa to ierobežo ar “attiecīb[ām] starp dalībvalstīm”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>); tajā pašā spriedumā, kā arī spriedumā Nipponkoa Insurance ir minēta nolīgumu piemērošana “Savienībā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>), kas ir vēl neprecīzāks jēdziens nekā iepriekšējais. Visbeidzot, spriedumā Nickel &amp; Goeldner Spedition  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>) nav nevienas līdzīgas atsauces.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piebildīšu, ka šie spriedumi neparedz nekādas atkāpes attiecībā uz to, ka dalībvalstij, kas paraksta starptautisku nolīgumu, būtu jāignorē saistības, kas izriet no pēdējā, lai neapdraudētu principus, kas jāievēro tiesu sadarbībā civillietās un komerclietās Savienībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr man ir grūti noticēt, ka šajos apstākļos Savienības tiesības prevalētu automātiski tādā ziņā, ka tiktu apšaubīta starptautiska nolīguma darbība attiecībās ar trešām valstīm. Drīzāk domāju, ka Tiesai vienkārši vēl nav bijusi iespēja par to lemt tiesu iestāžu sadarbības civillietās un komerclietās jomā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt Tiesa to ir lēmusi citos kontekstos, kuros:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-101" title="page-3">
      – tā skaidri atzīst, ka, “īstenojot saistības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kas var būt nolīgumi starp dalībvalstīm vai nolīgumi starp dalībvalsti un vienu vai vairākām trešām valstīm, dalībvalstīm, izņemot EKL 307. pantā noteiktos gadījumus, ir jāpilda tām Kopienu tiesībās paredzētie pienākumi”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-102" title="page-3">
      – turpinājumā tā norāda, ka no šāda noteikuma var atkāpties, ja ir jāievēro dalībvalsts un trešās valsts noslēgta nolīguma pamatā esošā līdzsvarotība un savstarpējība, ciktāl trešā valsts saglabā šo statusu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>).
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Domāju, ka šie apsvērumi ir attiecināmi uz tiesu pārrobežu sadarbību civillietu un komerclietu jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nolīguma noslēgšana šajā jomā izriet no sarunām, kuru ietvaros tiek noteikti līgumslēdzēju valstu pienākumi, pamatojoties uz savstarpējības principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Man šķiet, ka tas ir īpaši skaidrs plašas piemērošanas nolīgumos, kā, piemēram, 1993. gada divpusējā nolīgumā starp Poliju un Ukrainu, kas ļoti specifiskā vēsturiskā posmā tiecas izveidot savstarpējas juridiskās palīdzības struktūru civillietās un krimināllietās, kā arī savstarpēji piešķirt tiesības to pilsoņiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pat ja, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, divpusējā nolīguma piemērošana Polijā būtu jāsaprot kā notikusi “Savienībā”, uzskatu, ka, pirms noteikt Savienības normu pārākumu, būtu jānosaka, vai, tās izpildot, šī dalībvalsts apdraud no nolīguma izrietošo abu pušu pienākumu un tiesību līdzsvaru  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja pastāv pretruna starp principiem un noteikumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>), kas ietverti Savienības tiesību aktā (Regula Nr. 650/2012), kurš ir spēkā dalībvalstī (Polija), un divpusēja nolīguma ar trešo valsti (Ukraina), kas bija saistošs šai valstij pirms tās pievienošanās Savienībai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>), principiem un noteikumiem, dalībvalsts beznosacījuma pakļaušana Savienības tiesību principiem un normām varētu katrā ziņā nebūt pareizā atbilde  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr neuzskatu, ka starp Regulu Nr. 650/2012 un attiecīgo divpusējo nolīgumu pastāv patiesa pretruna. Turpinājumā paskaidrošu, kādēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretrunas neesamība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Divpusējā nolīguma risinājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā jau minēju, divpusējais nolīgums tika noslēgts pirms Polijas pievienošanās Savienībai un arī, pirms Savienība pretendēja uz ekskluzīvu jurisdikciju šajā jomā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz mantošanas lietām divpusējā nolīgumā ir pieņemts duālistiskais jeb sadalīšanas modelis: tiek piemēroti mirušās personas pilsonības – tās nāves brīdī – valsts tiesību akti kustamajam īpašumam un īpašuma atrašanās vietas tiesību akti nekustamajam īpašumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs kolīziju normas atbilst citām ekskluzīvās jurisdikcijas normām tādējādi, ka katras valsts iestāde piemēro savas valsts tiesības mantojumam, kas ir tās pārziņā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">42</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpmākajā argumentācijā izvirzīšu kā premisu (vai drīzāk kā darba hipotēzi), ka divpusējā nolīguma klusuciešana par tiesību aktu izvēli mantošanas jomā nozīmē, ka šī izvēle nav iespējama attiecībā uz mantojumu, uz kuru attiecas nolīgums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">43</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 650/2012 risinājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Nr. 650/2012 tika pieņemta ar mērķi atvieglot personām viņu tiesību īstenošanu mantošanas lietu situācijās ar pārrobežu elementu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības likumdevējs noteica normas par jurisdikciju un piemērojamajiem tiesību aktiem mantojuma tiesību jomā ar pārrobežu elementu, kā arī citas normas par citā dalībvalstī pasludinātu spriedumu un izdotu publisku aktu atzīšanu (vai akceptēšanu) un izpildi dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Nr. 650/2012 atspoguļo dažas likumdošanas izvēles, no kurām dažas varētu uzskatīt par sistēmas “principiem”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">44</a>
</span>). Šajā lietā tiek jautāts, vai šādi principi ir pušu gribas autonomijas un mantojumam piemērojamo tiesību aktu vienotības principi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesību aktu izvēles brīvība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa lūdz Tiesai noteikt, “vai piemērojamo tiesību aktu izvēles brīvība ir daļa no principiem, kas attiecas uz Regulas Nr. 650/2012 darbību”. Ja tā ir, tā vēlas zināt, vai konvencija, kas izslēdz šādu brīvību, “ir pretrunā principiem, kas ir tiesu iestāžu sadarbības civillietās un komerclietās pamatā Savienībā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, atbildei ir jābūt noliedzošai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Mantošanā ar pārrobežu elementu pušu gribas autonomijai saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu ir (konceptuāli) ierobežota loma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai noteiktu piemērojamās tiesības, Regulā Nr. 650/2012 ir paredzēts objektīvs piesaistes kritērijs: mirušā pastāvīgā dzīvesvieta nāves brīdī. Iespēja izvēlēties citus tiesību aktus saskaņā ar 22. pantu ir ierobežota attiecībā uz tās priekšmetu (var izvēlēties tikai mirušās personas pilsonības valsts tiesību aktus), un uz to arī attiecas mantošanas normas formālās prasības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Neuzskatu, ka šajos apstākļos varētu pretrunīgajai pušu gribas autonomijai piedēvēt Regulas Nr. 650/2012 vadošā principa statusu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ uzskatu, ka nav tāda Savienības tiesību principa, kas neļautu divpusējam nolīgumam liegt mantojuma atstājējam brīvību izvēlēties mantojumam piemērojamo tiesisko regulējumu. A fortiori Savienības tiesības nenovēršami neprasa interpretēt šo divpusējo nolīgumu, ja tajā nav nekas teikts par tiesību izvēli, tādējādi, ka tas faktiski to atļautu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Mantojumam piemērojamo tiesību aktu vienotība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā strukturāls princips</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Mantojuma vienotība (vai, precīzāk, – mantojumam piemērojamo tiesību aktu vienotība) atšķirībā no iepriekšējā principa patiešām ir viens no principiem, kas ir Regulas Nr. 650/2012 pamatā. Starp tā daudzajām izpausmēm ir uzsveramas šādas:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-129" title="page-3">
      – viena un tā paša apstākļa kā jurisdikcijas kritērija un kolīziju normas piesaistes kritērija noteikšana  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">45</a>
</span>);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-130" title="page-3">
      – visa mantojuma pakļaušana vienai jurisdikcijai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-46" href="#t-46">46</a>
</span>);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-131" title="page-3">
      – vienu piemērojamo tiesību attiecināšana uz mantojumu kā visu īpašumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-47" href="#t-47">47</a>
</span>);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-132" title="page-3">
      – mantošanas kā īpašuma un tiesību nodošanas un saņemšanas procesa pakļaušana vienām piemērojamām tiesībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-48" href="#t-48">48</a>
</span>).
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Savienībā, kurai nav materiālo mantojuma tiesību aktu, izvēle par labu vienotajam jeb monistiskajam modelim nav pašreizējās šīs jomas koncepcijas paplašināšanas uz starptautisko kontekstu rezultāts. Pašreizējā situācijā mantojuma vienotība uzskaitītajos veidos ir tehniskais risinājums, kas vislabāk atbilst Savienības integrācijas mērķiem:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-134" title="page-3">
      – ciktāl tas nozīmē vienu tiesību aktu piemērošanu visam nododamajam īpašumam, tas atvieglo pilsoņiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-49" href="#t-49">49</a>
</span>) sava mantojuma organizēšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-50" href="#t-50">50</a>
</span>);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-135" title="page-3">
      – iestādei, kas kārto mantojumu, vienu tiesību aktu, vislabāk attiecīgās valsts tiesību aktu, piemērošana vienkāršo mantojuma ar starptautiskiem elementiem pārvaldību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-51" href="#t-51">51</a>
</span>);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-136" title="page-3">
      – tas kopā ar jurisdikcijas koncentrēšanos vienā valstī veicina nolēmumu brīvu apriti, jo samazina nesaderīgu nolēmumu risku attiecībā uz vienu un to pašu mantojumu.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Mantošanas vienota izskatīšana nebija vienīgais risinājums, kas bija spēkā dalībvalstīs Regulas Nr. 650/2012 apspriešanas laikā. Savienības likumdevējs bija pilnībā par to informēts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-52" href="#t-52">52</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis risinājuma relatīvais novitātes raksturs nemazina tā sistēmu strukturējošo iedabu. Spriedumos, kas līdz šim brīdim ir pasludināti par Regulu Nr. 650/2012, Tiesa apstiprina tā “principa” statusu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-53" href="#t-53">53</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šīs atzīšanas izriet:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-140" title="page-3">
      – ka mirušā pastāvīgā dzīvesvieta kā kritērijs, kas piešķir starptautisko jurisdikciju, vai piesaistes kritērijs kolīzijas normas gadījumā var būt tikai viena  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-54" href="#t-54">54</a>
</span>);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-141" title="page-3">
      – Regulas Nr. 650/2012 materiālās piemērošanas jomas plašs formulējums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-55" href="#t-55">55</a>
</span>) (arī attiecībā uz lex successionis).
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Neabsolūts princips</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jāprecizē, ka mantošanas vienota izskatīšana nav nelokāms princips nevienā no jomām, kurās tas darbojas. Tiesa uzskata, ka Regula Nr. 650/2012 tiecas veicināt  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-56" href="#t-56">56</a>
</span>) sadrumstalotības novēršanu, bet tā nav absolūta prasība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-57" href="#t-57">57</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Mantošanas vienotas izskatīšanas sadalīšanas gadījumu Regulā Nr. 650/2012 ir daudz. Neuzskatot tos par izsmeļošiem, tos apliecina:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-145" title="page-3">
      – tas, ka nolēmumus par noteiktu mantojuma masas mantu, kā arī par īpašiem mantojuma kārtošanas aspektiem var pieņemt tiesa, kura nav tā tiesa, kurai saskaņā ar Regulu Nr. 650/2012 ir jurisdikcija lemt par mantošanu kopumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-58" href="#t-58">58</a>
</span>);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-146" title="page-3">
      – tas, ka tiesai, kurai ir jurisdikcija saskaņā ar vispārējo normu, ir tiesības nelemt par mantojuma masas mantu, kas atrodas trešā valstī, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-59" href="#t-59">59</a>
</span>);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-147" title="page-3">
      – fórum/ius saikne tiek zaudēta vairākos gadījumos: tostarp, ja mantojuma atstājējs izvēlas tiesību aktus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-60" href="#t-60">60</a>
</span>), ja viņš ir trešās valsts pilsonis  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-61" href="#t-61">61</a>
</span>) (izņemot tad, ja ir attiecināmi korektīvi pasākumi, kā, piemēram, renvoi [atgriezeniskā norāde] saskaņā ar Regulas Nr. 650/2012 34. pantu). Arī tad – gadījumā, ja ir izvēlēti kādas dalībvalsts tiesību akti –, ja nedarbojas mehānisms, kas nodrošina, ka iestāde, kura nodarbojas ar mantošanas lietu, piemēro savus tiesību aktus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-62" href="#t-62">62</a>
</span>);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-148" title="page-3">
      – Regula Nr. 650/2012 paredz, ka mantojuma lieta tiek sadrumstalota, pieļaujot, ka dažādi tiesību akti reglamentē konkrētus mantojuma procedūras aspektus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-63" href="#t-63">63</a>
</span>). Paredzēts arī, ka attiecīgos gadījumos lex rei sitae tiek piemērots konkrētu mantas kategoriju mantošanai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-64" href="#t-64">64</a>
</span>).
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 650/2012 12. panta 1. punkta ietekme</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No visām atkāpēm no mantojumam piemērojamo tiesību aktu vienotības principa Regulā Nr. 650/2012, ņemot vērā, ka tā attiecas uz šo prejudiciālo tiesvedību, es vēlos uzsvērt 12. panta 1. punktā paredzēto. Šī norma, manuprāt, ir Savienības likumdevēja (nepieciešama) piekāpšanās modeļu daudzveidībai mantojuma lietu ar starptautiskiem elementiem izskatīšanā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-65" href="#t-65">65</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Praksē ir konstatēts, ka vienotā regulējuma modeļa pieņemšana bez izšķirības ir risinājums, kas ir lemts neveiksmei, ja mantojums ietver nekustamo īpašumu, kas atrodas valstīs, kas ir izvēlējušās pretēju modeli (duālistisko jeb sadalīšanas).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajās valstīs:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-153" title="page-3">
      – lex rei sitae piemērošana parasti ir imperatīva nekustamajam īpašumam valsts teritorijā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-154" title="page-3">
      – starptautiskā jurisdikcija šādas mantas mantošanas lietās ir paredzēta kā izņēmuma jurisdikcija;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-155" title="page-3">
      – no tā ir secināms, ka ir pamatoti neatzīt ārvalstu tiesu nolēmumus attiecībā uz šādu mantu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-66" href="#t-66">66</a>
</span>).
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienībā dalībvalstis, kurām ir saistoša Regula Nr. 650/2012, ir pieņēmušas vienoto modeli un nevar iebilst pret to, ka uz mantošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu to teritorijā attiecas ārvalstu tiesību akti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-67" href="#t-67">67</a>
</span>), vai to, ka citu dalībvalstu iestādes pieņem lēmumus par šo mantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt Regula Nr. 650/2012 pieļauj nozīmīgas atkāpes, kad saskaņā ar 12. panta 1. punktu atļauj kompetentajai iestādei, piemērojot tās tiesību normas, nelemt par mantu, kas atrodas trešās valstīs, pastāvot bažām, ka nolēmumu neatzīs un attiecīgā gadījumā neuzskatīs par izpildāmu šajās valstīs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 650/2012 12. panta 1. punkts ir paredzēts, galvenokārt domājot par trešām valstīm, kas pretendē uz ekskluzīvu jurisdikciju, lai lemtu par nekustamā īpašuma mantošanu to teritorijā. Tomēr prognoze, ka nolēmums nebūs spēkā trešā valstī, var balstīties uz jebkuru citu pamatojumu, kas ir paredzēts šīs valsts tiesību aktos: piemēram, ka nav ticis piemērots mantas atrašanās vietas tiesību akts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-68" href="#t-68">68</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 650/2012 12. panta 1. punkta iespējamas sekas ir mantošanas lietas vienotas izskatīšanas sadalīšana:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-160" title="page-3">
      – attiecībā uz starptautisko jurisdikciju, ja saskaņā ar Regulu Nr. 650/2012 kompetentā tiesa nelemj par noteiktām mantojuma masas mantām, pastāvot bažām, ka šis nolēmums nebūs spēkā trešā valstī, kurā atrodas manta, ieinteresētajām personām būtu pamatoti celt prasības minētās trešās valsts tiesā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-161" title="page-3">
      – attiecībā uz lex successionis, tā kā šīs tiesas nosaka to saskaņā ar savām kolīziju normām, [jurisdikcijas] sadalīšana ir paredzama, ja norādītais tiesību akts nav tiesību akts, kas saskaņā ar Regulu Nr. 650/2012 attiecas uz atlikušo mantojuma daļu.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vienotas izskatīšanas sadalīšana nozīmē atzīt, ka mantošanas lietai pastāv vairāk regulējuma iespēju nekā tikai vienotais modelis. Ar Regulas Nr. 650/2012 12. panta 1. punktu Eiropas likumdevējs pauž, ka zina, ka trešās valstis ir izvēlējušās mantojuma lietas sadalīšanas modeli, un praktisku apsvērumu dēļ apliecina gatavību to ievērot, neraugoties uz manis aprakstītajām no tā izrietošajām sekām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, Regulas Nr. 650/2012 12. pantā (kas ir vienpusēja norma) norādītā piekāpšanās palielinās, nevis samazinās, ja duālistiskais risinājums ir ietverts divpusējā nolīgumā starp dalībvalsti un trešo valsti, kas ir parakstīts pirms šīs regulas pieņemšanas, kā tas ir šajā lietā. Turklāt pašā Regulā Nr. 650/2012 ir deklarēts tās nodoms neietekmēt šo starptautisko nolīgumu piemērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pakārtoti: ja pastāvētu pretruna</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gadījumā, ja Tiesa konstatētu pretrunu starp Regulas Nr. 650/2012 un divpusējā nolīguma principiem, ierosinu interpretēt Regulas Nr. 650/2012 75. pantu, ņemot vērā LESD 351. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 351. pants reglamentē kolīzijas starp Savienības tiesībām un noteiktiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir dalībvalstis un trešās valstis. Tiesas vārdiem, tas “ir noteikums, kas, ja ir izpildīti tā piemērošanas nosacījumi, var pieļaut atkāpes no Savienības tiesību, tostarp primāro tiesību, piemērošanas”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-69" href="#t-69">69</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretrunas starp nolīgumu, kas noslēgts pirms dalībvalsts pievienošanās, un Savienības tiesību normu var būt viens no šiem atkāpes pamatiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-70" href="#t-70">70</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr pirms šāda secinājuma izdarīšanas dalībvalstīm saskaņā ar LESD 351. panta otro daļu ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu nesaderības, kas konstatētas starp Savienības tiesībām un attiecīgo starptautisko nolīgumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-71" href="#t-71">71</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šīs premisas izriet:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-170" title="page-3">
      – pirmkārt, ka dalībvalstij ir jāizvairās no pretrunas, nolīgumu interpretējot, ciktāl tas ir iespējams un ievērojot starptautiskās tiesības, atbilstoši Savienības tiesībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-72" href="#t-72">72</a>
</span>);
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-171" title="page-3">
      – otrkārt, ja iepriekšminētais nav iespējams, dalībvalstij ir pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šī nolīguma nesaderību ar Savienības tiesībām, vajadzības gadījumā atkāpjoties no tā. Gaidot šo novēršanu, LESD 351. panta pirmajā daļā tai ir atļauts turpināt piemērot šo nolīgumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-73" href="#t-73">73</a>
</span>).
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecinot to uz šo lietu, tas nozīmētu, ka Polijai būtu jāmēģina divpusējā nolīguma interpretāciju pielāgot Regulai Nr. 650/2012, vienlaikus ievērojot starptautiskās tiesības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-74" href="#t-74">74</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja šis mēģinājums neizdotos, būtu jāapsver iespēja grozīt nolīgumu vai to denonsēt. Tikmēr Savienības tiesības ļauj to piemērot, lai izpildītu uzņemtās starptautiskās saistības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā izklāstīto, ierosinu uz Sąd Okręgowy w Opolu (Opoles apgabaltiesa, Polija) jautājumu atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-176" title="page-3">
      Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi 75. pants, skatot to kopsakarā ar tās 22. pantu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-177" title="page-3">
      ir jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-178" title="page-3">
      tas neliedz, ka saskaņā ar divpusēju nolīgumu, kas noslēgts starp dalībvalsti un trešo valsti pirms dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai, trešās valsts valstspiederīgajam, kas dzīvo dalībvalstī, kurai ir saistošs divpusējais nolīgums, nav tiesību izvēlēties piemērojamos tiesību aktus viņa mantošanas lietai.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – spāņu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Iepriekšējo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu bija tieši iesniedzis notārs. Tiesa atteicās atzīt tā “tiesas” statusu LESD 267. panta izpratnē, tādēļ atzina lūgumu par nepieņemamu. Skat. 2021. gada 1. septembra rīkojumu OKR (Notāra palīga iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) (C‑387/20, EU:C:2021:751).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (OV 2012, L 201, 107. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Attiecībā uz pirmo jautājumu, lai gan Regulas Nr. 650/2012 preambulas neveiksmīgā redakcija pamato valsts tiesas šaubas, atbilde, šķiet, nav apšaubāma. Vairākos šīs regulas apsvērumos ir minēti “pilsoņi” (tostarp dažās versijās – “Eiropas pilsoņi”) kā tāda tiesību akta adresāti, kura mērķis ir atvieglot mantošanas ar pārrobežu elementiem organizēšanu un piekļuvi iekšējā tirgus priekšrocībām. Uzskats, ka šī atsauce izslēdz trešo valstu valstspiederīgos, kuru mantojumam tādu vai citādu iemeslu dēļ ir jāpiemēro Regula Nr. 650/2012, būtu pretrunā ne tikai tās 22. panta formulējumam, bet arī citām normām, kā, piemēram, 20. pantam, kurās ir paredzēts tās vispārējais raksturs.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Konkrētāk, 1991. gada 14. februāra Notariāta likuma (Dz. U., 1991., Nr. 22, 91. pozīcija) 81. pantam, saskaņā ar kuru notāram ir jāatsakās veikt darbības, kas ir pretrunā tiesību aktiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Saku “principā”, jo pastāv strīds par to, vai divpusējais nolīgums faktiski izslēdz lex successionis izvēli vai vispār nepauž nostāju šajā jautājumā: skat. 7. zemsvītras piezīmi. Par šo jautājumu var lemt tikai iesniedzējtiesa, nevis Tiesa, kurai nav kompetences interpretēt minēto nolīgumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Šī ir notāra, Komisijas un Ungārijas valdības atbalstītā nolīguma izpratne. Tāpat kā OP pamatlietā, Polijas valdība tās apsvērumu 27.–30. punktā apgalvo, ka šis nolīgums tikai atspoguļojot status quo mantošanai piemērojamo tiesību aktu jomā tā noslēgšanas laikā; jebkādas atsauces uz tiesību aktu izvēli neesamība nozīmējot tikai to, ka tas nereglamentē šo jautājumu. Iesniedzējtiesa šajā ziņā nav lēmusi. Tomēr, ja norādes uz iespēju izvēlēties (gan tādā ziņā, ka šī iespēja tiktu piešķirta, gan, ka tā tiek liegta) neesamība būtu uzskatāma par divpusējā nolīguma parakstītājvalstu vienaldzīgu attieksmi, nevarētu runāt par neatbilstību Regulai Nr. 650/2012.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Izņemot Spānijas Karalistes iesniegtos apsvērumus, kuru 27. un nākamajos punktos ir minēts arī 2. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Regula Nr. 650/2012 nav piemērojama ne Īrijā, ne Dānijā. Turpmāk termins “dalībvalsts” būtu jāsaprot kā atsauce uz pārējām dalībvalstīm.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Nav apstrīdams, ka uz šāda veida aktiem attiecas Regulas Nr. 650/2012 75. panta 1. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) To rakstveida apsvērumos aizstāv Spānijas valdība (28. un 30. punkts) un Ungārijas valdība (10.–16. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Komisijas apsvērumi, 34. un nākamie punkti, un notāra apsvērumi, 23. un nākamie punkti.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) 1968. gada 27. septembra Briseles Konvencija par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (OV 1972, L 299, 32. lpp.; konsolidētais teksts OV 1998, C 27, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Padomes Regula (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.). Normas lielā mērā pārklājas; atšķirības neietekmē mūs interesējošo jautājumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Aplūkojot to kopā ar 55. un 56. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Aplūkojot to kopā ar 69. un 70. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.). Tāpat kā Regulā Nr. 44/2001, 71. pants ir jāaplūko kopā ar 69. un 70. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Padomes Regula (2008. gada 18. decembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (OV 2019, L 7, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Padomes Regula (2016. gada 24. jūnijs), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību jomā (OV 2016, L 183, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Tomēr starp tām ir noteiktas atšķirības. Kāda no atšķirībām, manuprāt, ir nebūtiska. Tā attiecas uz to, ka Mantošanas regulas 75. pantā trūkst teikuma daļas “neskarot LESD [307.] 351. pantā paredzētos dalībvalstu pienākumus”, kura ir expressis verbis ietverta citās regulās. Komisijas priekšlikumā COM(2009) 154, galīgā redakcija, 45. pants, atsauce bija, bet tā tika izslēgta, izskatot to Parlamentā. Nedomāju, ka atsauce uz LESD šajos tiesību aktos kalpo kādam citam mērķim kā vien atgādinājumam: citiem vārdiem, tās neesamība neatbrīvo dalībvalstis no LESD paredzētajām saistībām mantošanas lietu jomā, uz kuru attiecas regula (šajā ziņā skat. šo secinājumu 80. un nākamos punktus). Savukārt, kā izklāstīšu turpmāk, atšķirīgajai situāciju noteikšanai, kurās Savienības regula prevalē pār starptautisku nolīgumu (šo secinājumu 21. zemsvītras piezīme attiecībā uz Briseles konvenciju un tai sekojošajām regulām un 27. zemsvītras piezīme attiecībā uz citām konvencijām), gan varētu būt sekas, attiecinot vienu koordinēšanas klauzulu interpretāciju uz citām.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Spriedums, 2016. gada 14. jūlijs, Brite Strike Technologies (C‑230/15, EU:C:2016:560), 49. un 50. punkts. Lielā mērā tikai starp dalībvalstīm noslēgtie nolīgumi savstarpēji vairs nav spēkā Regulas Nr. 44/2001 un Regulas Nr. 1215/2012 materiālās piemērošanas jomā: skat. Briseles konvencijas 55. un 56. pantu un Regulas Nr. 44/2001 un Regulas Nr. 1215/2012 69. un 70. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Spriedums, 1994. gada 6. decembris, Tatry (C‑406/92, EU:C:1994:400), 25. punkts</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Spriedums, 2010. gada 4. maijs, TNT Express Nederland (C‑533/08, EU:C:2010:243; turpmāk tekstā – “spriedums TNT Express Nederland”), 45.–48. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Spriedumi, TNT Express Nederland, 49. un nākamie punkti; 2013. gada 19. decembris, Nipponkoa Insurance (C‑452/12, EU:C:2013:858), 36. punkts; 2014. gada 4. septembris, Nickel &amp; Goeldner Spedition (C‑157/13, EU:C:2014:2145), 38. punkts. Turpmāk izklāstīšu neskaidrību par šīs judikatūras ģeogrāfisko tvērumu (ja tā var teikt): šo secinājumu 41. punkts. No tās katrā ziņā izriet, ka “neietekmēšanas” noteikums nenozīmē, kā varētu domāt no pirmā acu uzmetiena, automātisku Savienības tiesību akta atcelšanu katrā reizē, kad notiek kolīzija ar starptautisku nolīgumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Spriedumi, TNT Express Nederland, 51. punkts; 2013. gada 19. decembris, Nipponkoa Insurance (C‑452/12, EU:C:2013:858), 37. punkts. Praktisks skaidrojums ir rodams pirmā sprieduma 55. punktā: nolīgums “var tikt piemērots tikai tad, ja tas ļauj sasniegt nolēmumu civiltiesību un komerctiesību jomā brīvas aprites, kā arī tiesu savstarpējas uzticēšanās Savienībā mērķi ar nosacījumiem, kas ir vismaz tikpat labvēlīgi kā tie, kas izriet no Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas”. Skat. arī otrā sprieduma 38. punktu un 39. punkta nobeiguma formulējumu: Regulas Nr. 44/2001 71. pants “ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā tāda starptautiskas konvencijas interpretācija, atbilstoši kurai ar vismaz tikpat labvēlīgiem nosacījumiem, kādi paredzēti minētajā regulā, netiktu nodrošināta šīs regulas pamatā esošo mērķu un principu ievērošana”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Ja normas par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem un tamlīdzīgiem jautājumiem attiecībā uz mantošanu ir noteiktas vispārējas darbības nolīgumā, kurā noteiktas vispārējas normas par, piemēram, lis pendens, saistītajām prasībām vai spriedumu atzīšanu un izpildi, ir jānosaka, vai šīs vispārējās normas attiecas arī uz mantošanu, uz kuru attiecas nolīgums, pirms dot priekšroku Regulas Nr. 650/2012 noteikumiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Regulā Nr. 650/2012 nekas nav teikts par to, kas notiek ar nolīgumiem, kuru puses ir dalībvalstis un trešās valstis, attiecībās starp šīm valstīm, kā to varēja saprast no Komisijas priekšlikuma COM(2009) 154, galīgā redakcija, 45. pants, un atšķirībā no Regulas Nr. 4/2009.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Šo secinājumu 32. punkts, pirmais ievilkums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Šo secinājumu 32. punkts, pēdējais ievilkums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Es runāju par ģeogrāfisko piemērošanas jomu. No principu viedokļa šajos spriedumos ir aplūkoti, piemēram, tie principi, “kas jāievēro tiesu sadarbībā civillietās un komerclietās Savienībā”, un tie, kas ir noteikti konkrētajā regulā, kuras saderības klauzula ir lietas pamatā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) 52. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Spriedums TNT Express Nederland, 53. un 54. punkts; un, 2013. gada 19. decembris (C‑452/12, EU:C:2013:858), 38. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Spriedums, 2014. gada 4. septembris (C‑157/13, EU:C:2014:2145).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Spriedumā TNT Express Nederland un 2013. gada 19. decembra spriedumā Nipponkoa Insurance (C‑452/12, EU:C:2013:858) bija iesaistīti Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājuma līgumu, kas parakstīta 1956. gada 19. maijā Ženēvā un grozīta ar 1978. gada 5. jūlijā Ženēvā parakstīto protokolu (CMR), lis pendens, atzīšanas un izpildes noteikumi, piemērojot tos divu dalībvalstu tiesvedībām (spriedumiem). 2014. gada 4. septembra sprieduma Nickel &amp; Goeldner Spedition (C‑157/13, EU:C:2014:2145) faktiskie apstākļi attiecās tikai uz vienu valsti: jautājums bija par to, vai būtu jāpiemēro CMR vai Regulas Nr. 44/2001 starptautiskās jurisdikcijas norma.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Spriedums, 2010. gada 21. janvāris, Komisija/Vācija (C‑546/07, EU:C:2010:25), 42. punkts un tajā minētie spriedumi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Turpat, 43. un 44. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Divpusējā nolīguma regulējums mantojuma tiesību jomā būtiski atšķiras no Regulas Nr. 650/2012: regulā ir izvēlēts mantošanas jautājumu risināšanas vienotais modelis, un nolīgumā ir izvēlēts pretējs modelis ar visām no tā izrietošajām sekām (proti, attiecībā uz piemērojamajām tiesībām, starptautisko jurisdikciju un ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi). Piespiest Polijas iestādes atbalstīt mantojumam piemērojamo tiesību aktu vienotības principu, jo tas ir Regulas Nr. 650/2012 pamatā, nozīmētu atņemt iedarbību divpusējam nolīgumam apstākļos, kuros tā, iespējams, ir vissvarīgākā: proti, ja Polijas pilsoņa mantojums ietver nekustamo īpašumu Ukrainā. Ņemot vērā to, ka divpusējais nolīgums ne tikai nosaka mantojuma atstājēja valsts tiesību aktu piemērošanu kustamajam īpašumam un lex rei sitae nekustamajam īpašumam (37. pants), bet arī savstarpēju spriedumu atzīšanu padara atkarīgu no šo noteikumu ievērošanas (49. pants un 50. panta 6. punkts), Polijas spriedums netiktu atzīts Ukrainā. Savukārt Polijai joprojām būs pienākums atzīt Ukrainas spriedumus par nekustamo īpašumu, kas atrodas Polijas teritorijā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Vai to piemērošanas rezultātam.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Saskaņā ar Regulas Nr. 650/2012 75. pantu attiecīgais datums ir regulas pieņemšanas datums. Tomēr brīdī, kad tika parakstīts divpusējais nolīgums, Polija un Ukraina bija trešās valstis, jo Polija vēl nebija pievienojusies Savienībai. Iespēju, ka Ukraina to darīs [pievienosies Savienībai] nākotnē, Tiesai ir minējusi gan iesniedzējtiesa, gan daži lietas dalībnieki, tāpat kā vēlmi veidot ciešākas saites, ko pauž Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (OV 2014, L 161, 3. lpp.), kā argumentu, lai tuvinātu divpusējā nolīguma interpretāciju Regulas Nr. 650/2012 interpretācijai. Tomēr jautājums, vai, kad un kā tiks īstenoti šie nodomi, ir neskaidrs un tādējādi nelietderīgs, nosakot nolīguma teksta izpratni šobrīd.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 80. un nākamos punktus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>) Kādā brīdī šim laika apstāklim varēja piešķirt nozīmi LESD 351. panta interpretācijas ietvaros. 2022.gada 28. oktobra sprieduma Generalstaatsanwaltschaft München (Izdošana un ne bis in idem) (C‑435/22 PPU, EU:C:2022:852) 126. punktā ir paskaidrots, ka tā nav. Atgādināšu, ka Regulas Nr. 650/2012 75. panta kontekstā būtisks ir regulas pieņemšanas datums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">42</a>
</span>) Divpusējā nolīguma 41. pants. Izņēmuma gadījumā, ja viss mantojuma kustamais īpašums atrodas līgumslēdzējā valstī, ja starp tiesību pārņēmējiem ir vienošanās un viens no viņiem to pieprasa, mantojuma lietu pilnībā izskata šīs valsts iestādes. Ja vien nekļūdos, kolīziju norma paliek nemainīga.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">43</a>
</span>) Kā jau minēju, par šī divpusējā nolīguma aspekta interpretāciju attiecībā uz līgumslēdzējām valstīm ir jālemj iesniedzējtiesai.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">44</a>
</span>) Nereti Regulas Nr. 650/2012 tehniskie risinājumi ir izklāstīti, atsaucoties uz principiem, kas ir to pamatā: P. Lagarde, “Les principes de base du nouveau règlement européen sur les successions”, Revue Critique de Droit International Privé, 2012, 691.–732. lpp. Šai metodei ir riski, kā redzams pamatlietā: tas, ka regula ļauj izvēlēties tiesību aktus vai jurisdikciju, obligāti nepadara pušu gribas autonomiju par šī tiesību akta strukturālu principu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">45</a>
</span>) 23. un 27. apsvērums. No pantiem tostarp 4. pants un 21. panta 1. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-46" href="#c-46">46</a>
</span>) 4. pants, 10. pants.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-47" href="#c-47">47</a>
</span>) 37. apsvērums in fine un 21. pants.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-48" href="#c-48">48</a>
</span>) 42. apsvērums un 23. pants.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-49" href="#c-49">49</a>
</span>) Izmantoju terminu, kas ir lietots Regulas Nr. 650/2012 dažādos apsvērumos.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-50" href="#c-50">50</a>
</span>) Īpašuma atšķirīgais raksturs vai tā atrašanās dažādās valstīs tam nesagādās papildu grūtības.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-51" href="#c-51">51</a>
</span>) Visu vai vismaz daudzu mantošanas aspektu ar pārrobežu elementiem apvienošana vienā tiesību sistēmā samazina to problēmu skaitu un intensitāti, kas ir raksturīgas tās tiesiskā režīma pārveidošanai.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-52" href="#c-52">52</a>
</span>) Skat. Komisijas dienestu darba dokumentu, kas ir pavaddokuments Priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, lēmumu un autentisku aktu atzīšanu un izpildi mantošanas jomā un par Eiropas mantojuma apliecības izveidi, SEC(2009) 410, 12. pants. Ir pamatoti apgalvot, ka 75. panta 1. punkts (Komisijas priekšlikuma COM(2009) 154 galīgās redakcijas 45. panta 1. punkts) arī tika pieņemts, zinot, ka monistiskā risinājuma noraidīšana vairākās dalībvalstīs bija (ir) arī risinājums starptautiskajos nolīgumos, kas ir noslēgti ar trešām valstīm.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-53" href="#c-53">53</a>
</span>) Spriedumi, 2017. gada 12. oktobris, Kubicka (C‑218/16, EU:C:2017:755), 43. punkts; 2018. gada 21. jūnijs, Oberle (C‑20/17, EU:C:2018:485), 54.–56. punkts; 2022. gada 7. aprīlis, V A un Z A (Papildu jurisdikcija mantojuma jomā) (C‑645/20, EU:C:2022:267), 38. punkts; 2021. gada 9. septembris, UM (Īpašumtiesību nodošanas līgums mortis causa) (C‑277/20, EU:C:2021:708), 33. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-54" href="#c-54">54</a>
</span>) Spriedums, 2020. gada 16. jūlijs, E. E. (Jurisdikcija un mantošanai piemērojamie tiesību akti) (C‑80/19, EU:C:2020:569), 41. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-55" href="#c-55">55</a>
</span>) Spriedumi, 2017. gada 12. oktobris, Kubicka (C‑218/16, EU:C:2017:755); 2018. gada 21. jūnijs, Oberle (C‑20/17, EU:C:2018:485); 2021. gada 9. septembris, UM (Īpašumtiesību nodošanas līgums mortis causa) (C‑277/20, EU:C:2021:708). Šajā lietās alternatīva regulai būtu bijis valsts tiesību akts, nevis cits Savienības tiesību akts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-56" href="#c-56">56</a>
</span>) Spriedums, 2022. gada 7. aprīlis, V A un Z A (Papildu jurisdikcija mantojuma jomā) (C‑645/20, EU:C:2022:267), 37. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-57" href="#c-57">57</a>
</span>) Spriedumi, 2020. gada 16. jūlijs, E. E. (Jurisdikcija un mantošanai piemērojamie tiesību akti) (C‑80/19, EU:C:2020:569), 69. punkts; 2022. gada 7. aprīlis, V A un Z A (Papildu jurisdikcija mantojuma jomā) (C‑645/20, EU:C:2022:267), 44. un 45. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-58" href="#c-58">58</a>
</span>) 28. apsvērums in fine un 32. apsvērums; 13. pants.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-59" href="#c-59">59</a>
</span>) 12. panta 1. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-60" href="#c-60">60</a>
</span>) Arī retajos gadījumos, kuros saskaņā ar 21. panta 2. punkta izņēmuma klauzulu parasti piemērojamajiem tiesību aktiem ir jāpiekāpjas citiem tiesību aktiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-61" href="#c-61">61</a>
</span>) Tā tas ir šajā lietā: ja tiks pieņemta OP prasītā tiesību izvēle, Polijas notāram un, iespējams, tiesai būs jāpiemēro ārvalstu tiesību akts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-62" href="#c-62">62</a>
</span>) 5.–7. pants.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-63" href="#c-63">63</a>
</span>) Piemēram, mantojuma pārvaldnieku iecelšana un pilnvaras noteiktās situācijās: Regulas Nr. 650/2012 44. apsvērums un 29. pants.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-64" href="#c-64">64</a>
</span>) Regulas Nr. 650/2012 54. apsvērums un 30. pants.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-65" href="#c-65">65</a>
</span>) Šī normas formulējuma nebija Komisijas regulas priekšlikumā (COM(2009) 154, galīgā redakcija). Tā vēlāka iekļaušana nav paskaidrota Parlamenta Juridiskās komitejas 2013. gada 6. marta ziņojumā, dokuments A7‑0045/2012.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-66" href="#c-66">66</a>
</span>) Ļoti uzskatāmi: A. Bonomi, “Successions internationales: conflits de lois et de juridictions”, Cursos de la Academia de La Haya de Derecho Internacional, 350. sēj., 71.–418. lpp., it īpaši 107.–108. lpp.: “La prétention d’un Etat étranger à soumettre, selon l’approche unitaire, les immeubles à la loi nationale ou à la loi du dernier domicile (ou de la dernière résidence habituelle) du de cujus, est [..] entièrement irréaliste.”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-67" href="#c-67">67</a>
</span>) Savas valsts likuma kā lex rei sitae kā tāda piemērošana ir ierobežota. Regulas Nr. 650/2012 31. pantā tas ir noteikts šādi: ja lietu tiesības, uz kurām atsaucas saskaņā ar mantojumam piemērojamajiem tiesību aktiem, nepastāv tās dalībvalsts tiesībās, kura uz tām atsaucas (kas parasti ir valsts, kurā atrodas manta, uz kuru attiecas šīs tiesības), lex rei sitae neaizstāj lex successionis; dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tai nepazīstamo lietu tiesību nepārtrauktību, pielāgojot tās tuvākajām lietu tiesībām tās tiesību aktos.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-68" href="#c-68">68</a>
</span>) Abi neatzīšanas pamatojumi ir paredzēti 1993. gada 24. maija Nolīguma starp Polijas Republiku un Ukrainu 50. pantā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-69" href="#c-69">69</a>
</span>) Spriedums, 2022. gada 28. oktobris, Generalstaatsanwaltschaft München (Izdošana un ne bis in idem) (C‑435/22 PPU, EU:C:2022:852), 119. un 121. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-70" href="#c-70">70</a>
</span>) Skat., piemēram, 2020. gada 22. oktobra spriedumu Ferrari (C‑720/18 un C‑721/18, EU:C:2020:854) par attiecībām starp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.), 12. panta 1. punktu un Grozīto Šveices un Vācijas Konvenciju par patentu, dizainparaugu un preču zīmju savstarpējo aizsardzību, kas parakstīta Berlīnē 1892. gada 13. aprīlī.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-71" href="#c-71">71</a>
</span>) Tostarp spriedumi, 2020. gada 22. oktobris, Ferrari (C‑720/18 un C‑721/18, EU:C:2020:854), 67. punkts; 2022. gada 28. oktobris, Generalstaatsanwaltschaft München (Izdošana un ne bis in idem) (C‑435/22 PPU, EU:C:2022:852), 122. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-72" href="#c-72">72</a>
</span>) Spriedums, 2020. gada 22. oktobris, Ferrari (C‑720/18 un C‑721/18, EU:C:2020:854), 68. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-73" href="#c-73">73</a>
</span>) Minēts iepriekš, 69. un 72. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-74" href="#c-74">74</a>
</span>) Šajos apstākļos divpusējo nolīgumu varētu interpretēt (ja vien, kā jau teicu, šāda interpretācija atbilstu starptautiskajām tiesībām) tādējādi, ka tā klusuciešana par mantojuma atstājēja īstenotu tiesību aktu izvēli ir līdzvērtīga vienaldzīgai attieksmei šajā jautājumā, un katra valsts, kas ir nolīguma līgumslēdzēja puse, var brīvi regulēt šo jautājumu pēc saviem ieskatiem.</p>
</body>
</html>
