9_LV_annexe_proposition_cp_part1

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.9.2025

COM(2025) 356 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes lēmumam

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu, Argentīnas Republiku, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Paragvajas Republiku un Urugvajas Austrumu Republiku, no otras puses

21.-A PIELIKUMS

PUŠU NORMATĪVIE AKTI
ATTIECĪBĀ UZ ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDĒM

1. IEDAĻA

Eiropas Savienības normatīvie akti

– Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1143 (2024. gada 11. aprīlis) par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību produktiem un lauksaimniecības produktu fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) 2019/1753 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012, un tās īstenošanas noteikumi

— Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, un tās īstenošanas noteikumi

— Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/33 (2018. gada 17. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumiem vīna nozarē, iebilduma procedūru, lietošanas ierobežojumiem, produkta specifikācijas grozījumiem, aizsardzības anulēšanu un marķēšanu un noformēšanu

— Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008

2. IEDAĻA

Argentīnas normatīvie akti

– Ley 25.163 – Vinos y bebidas espirituosas de origen vínico

– Decreto Reglamentario Nº 57/2004

– Resolución C 11/04 (INV) – Procedimientos: Inscripciones, Registros, Certificados, Infracciones.

– Resolución C 35/02 – Publicación edictos, conforme ley en vigencia (INV)

– Resolución C 8/03 – Registro, protección y derecho al uso de una DOC (INV)

– Resolución C 19/2012 – Condiciones para la elaboración de vinos con IG (INV)

– Resolución 57/2024 – Unificación listado de variedades

– Ley 25.380 – Indicación Geográfica y Denominación de Origen de productos agrícolas y alimentarios

– Ley 25.966 – Modificatoria de la Ley Nº 25.380

– Resolución 546/2011 – Aprobación de signos distintivos

– Decreto reglamentario 556/2009 – Reglamenta la Ley 25.380 y su modificatoria

– Resolución 13/2021 – Registro de Indicaciones Geográficas y Denominaciones de Origen de productos agrícolas y alimentarios.

3. IEDAĻA

Brazīlijas normatīvie akti

– Portaria INPI/PR nº 04, de 12 de janeiro de 2022

– Decreto nº 4.062, 21 de dezembro de 2001

– Portaria INPI/PR nº 06/2022

– Lei da Propriedade Industrial N° 9279/1996

4. IEDAĻA

Paragvajas normatīvie akti

– Ley Nº 4.923 – De indicaciones geográficas y denominaciones de origen y su Decreto Reglamentario N° 1286/2019

5. IEDAĻA

Urugvajas normatīvie akti

– Ley Nº 17.011 – Ley de marcas

– Decreto Reglamentario Nº 34/999 – Reglamentación de la ley de marcas

________________

21.-B PIELIKUMS

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES, KĀ MINĒTS 21.33 PANTĀ

1. IEDAĻA

Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā minēts 21.33 pantā

Eiropas Savienības dalībvalsts	Nosaukums	Ražojumu klase
Beļģija	Beurre d'Ardenne	Sviests un citi piena produkti, izņemot sierus
Beļģija	Fromage de Herve	Sieri
Beļģija	Gentse azalea	Ziedi un dekoratīvie augi
Beļģija	Jambon d'Ardenne	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Beļģija	Pâté gaumais	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Beļģija	Plate de Florenville	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Beļģija	Vin mousseux de qualité de Wallonie	Vīni
Beļģija	Vin de pays des jardins de Wallonie	Vīni
Beļģija	Crémant de Wallonie	Vīni
Beļģija	Côtes de Sambre et Meuse	Vīni
Beļģija	Peket-Pekêt	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Beļģija	Pèket-Pèkèt de Wallonie	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Beļģija Vācija Austrija	Korn	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Beļģija Vācija Austrija	Kornbrand	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Bulgārija	Българско розово масло (Bulgarsko rozovo maslo)	Ēteriskās eļļas
Bulgārija	Дунавска равнина (Dunavska ravnina)	Vīni
Bulgārija	Тракийска низина (Trakiĭska nizina)	Vīni
Čehija	České pivo	Alus
Čehija	Českobudějovické pivo 1	Alus
Čehija	Žatecký chmel	Eļļas augu sēklas un augļi
Dānija	Danablu	Sieri
Vācija	Allgäuer Bergkäse	Sieri
Vācija	Allgäuer Emmentaler	Sieri
Vācija	Bayerische Breze / Bayerische Brezn / Bayerische Brez’n / Bayerische Brezel	Makaronu izstrādājumi, miltu konditorejas izstrādājumi un citi graudaugu izstrādājumi
Vācija	Bayerisches Bier	Alus
Vācija	Bremer Bier	Alus
Vācija	Dresdner Christstollen / Dresdner Stollen / Dresdner Weihnachtsstollen	Makaronu izstrādājumi, miltu konditorejas izstrādājumi un citi graudaugu izstrādājumi
Vācija	Holsteiner Katenschinken / Holsteiner Schinken / Holsteiner Katenrauchschinken / Holsteiner Knochenschinken	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Vācija	Hopfen aus der Hallertau	Eļļas augu sēklas un augļi
Vācija	Münchener Bier 2	Alus
Vācija	Nürnberger Bratwürste; Nürnberger Rostbratwürste	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Vācija	Nürnberger Lebkuchen	Makaronu izstrādājumi, miltu konditorejas izstrādājumi un citi graudaugu izstrādājumi
Vācija	Schwäbische Maultaschen / Schwäbische Suppenmaultaschen	Makaronu izstrādājumi, miltu konditorejas izstrādājumi un citi graudaugu izstrādājumi
Vācija	Schwäbische Spätzle / Schwäbische Knöpfle	Makaronu izstrādājumi, miltu konditorejas izstrādājumi un citi graudaugu izstrādājumi
Vācija	Schwarzwälder Schinken	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Vācija	Tettnanger Hopfen	Eļļas augu sēklas un augļi
Vācija	Baden	Vīni
Vācija	Franken	Vīni
Vācija	Mittelrhein	Vīni
Vācija	Mosel	Vīni
Vācija	Pfalz	Vīni
Vācija	Rheingau	Vīni
Vācija	Rheinhessen	Vīni
Vācija	Württemberg	Vīni
Vācija	Schwarzwälder Kirschwasser	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Vācija	Steinhäger 3	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Īrija Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)	Irish Cream	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Īrija Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)	Irish Whiskey / Uisce Beatha Eireannach / Irish Whisky	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Grieķija	Ελιά Καλαμάτας (Elia Kalamatas)	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Grieķija	Καλαμάτα (Kalamata)	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Grieķija	Κεφαλογραβιέρα (Kefalograviera)	Sieri
Grieķija	Κολυμβάρι Χανίων Κρήτης (Kolymvari Chanion Kritis)	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Grieķija	Κονσερβολιά Αμφίσσης (Konservolia Amfissis)	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Grieķija	Κορινθιακή Σταφίδα Βοστίτσα (Korinthiaki Stafida Vostitsa)	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Grieķija	Κρόκος Κοζάνης (Krokos Kozanis)	Kafija, mate, garšvielas un to izstrādājumi
Grieķija	Λυγουριό Ασκληπιείου (Lygourio Asklipiou)	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Grieķija	Μανούρι (Manouri)	Sieri
Grieķija	Μαστίχα Χίου (Masticha Chiou)	Konditorejas izstrādājumi, kakao un šokolāde
Grieķija	Σητεία Λασιθίου Κρήτης (Sitia Lasithiou Kritis)	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Grieķija	Φέτα (Feta) 4	Sieri
Grieķija	Αμύνταιο (Amyntaio)	Vīni
Grieķija	Μαντινεία (Mantineia)	Vīni
Grieķija	Νάουσα (Naousa)	Vīni
Grieķija	Νεμέα (Nemea)	Vīni
Grieķija	Ρετσίνα Αττικής (Retsina of Attiki)	Vīni
Grieķija	Σάμος (Samos)	Vīni
Grieķija	Σαντορίνη (Santorini)	Vīni
Grieķija	Τσίπουρο (Tsipouro)	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Spānija	Aceite del Baix Ebre-Montsià; Oli del Baix Ebre-Montsià	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Spānija	Aceite del Bajo Aragón	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Spānija	Antequera	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Spānija	Azafrán de la Mancha	Kafija, mate, garšvielas un to izstrādājumi
Spānija	Baena	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Spānija	Cecina de León	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Spānija	Cítricos Valencianos / Cítrics Valencians	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Spānija	Dehesa de Extremadura	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Spānija	Estepa	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Spānija	Guijuelo	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Spānija	Idiazabal	Sieri
Spānija	Jabugo	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Spānija	Jamón de Teruel / Paleta de Teruel	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Spānija	Jijona 5	Konditorejas izstrādājumi, kakao un šokolāde
Spānija	Les Garrigues	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Spānija	Los Pedroches	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Spānija	Mahón-Menorca	Sieri
Spānija	Polvorones de Estepa	Makaronu izstrādājumi, miltu konditorejas izstrādājumi un citi graudaugu izstrādājumi
Spānija	Priego de Córdoba	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Spānija	Queso Manchego 6	Sieri
Spānija	Salchichón de Vic; Llonganissa de Vic	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Spānija	Sierra de Cádiz	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Spānija	Sierra de Cazorla	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Spānija	Sierra de Segura	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Spānija	Sierra Mágina	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Spānija	Siurana	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Spānija	Sobrasada de Mallorca	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Spānija	Turrón de Alicante 7	Konditorejas izstrādājumi, kakao un šokolāde
Spānija	Alicante	Vīni
Spānija	Bierzo	Vīni
Spānija	Calatayud	Vīni
Spānija	Campo de Borja	Vīni
Spānija	Cariñena	Vīni
Spānija	Castilla	Vīni
Spānija	Castilla y León	Vīni
Spānija	Cataluña	Vīni
Spānija	Cava	Vīni
Spānija	Empordà	Vīni
Spānija	Jerez-Xérès-Sherry 8	Vīni
Spānija	Jumilla	Vīni
Spānija	La Mancha	Vīni
Spānija	Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda	Vīni
Spānija	Navarra	Vīni
Spānija	Penedès	Vīni
Spānija	Priorat	Vīni
Spānija	Rías Baixas	Vīni
Spānija	Ribeiro	Vīni
Spānija	Ribera del Duero 9	Vīni
Spānija	Rioja 10	Vīni
Spānija	Rueda	Vīni
Spānija	Somontano	Vīni
Spānija	Toro 11	Vīni
Spānija	Utiel-Requena	Vīni
Spānija	Valdepeñas	Vīni
Spānija	Valencia	Vīni
Spānija	Yecla	Vīni
Spānija	Brandy de Jerez	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Spānija	Brandy del Penedés	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Spānija	Pacharán Navarro	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Francija	Beurre Charentes-Poitou; Beurre des Charentes; Beurre des Deux-Sèvres	Sviests un citi piena produkti, izņemot sierus
Francija	Bleu d'Auvergne	Sieri
Francija	Bœuf de Charolles	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Francija	Brie de Meaux	Sieri
Francija	Brillat-Savarin	Sieri
Francija	Camembert de Normandie	Sieri
Francija	Canard à foie gras du Sud-Ouest (Chalosse, Gascogne, Gers, Landes, Périgord, Quercy)	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Francija	Cantal; fourme de Cantal; cantalet	Sieri
Francija	Chaource	Sieri
Francija	Comté 12	Sieri
Francija	Emmental de Savoie	Sieri
Francija	Époisses	Sieri
Francija	Génisse Fleur d'Aubrac	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Francija	Gruyère (Francija) 13	Sieri
Francija	Huile essentielle de lavande de Haute Provence / Essence de lavande de Haute-Provence	Ēteriskās eļļas
Francija	Huîtres Marennes Oléron	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Francija	Jambon de Bayonne	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Francija	Livarot	Sieri
Francija	Pont-l'Évêque 14	Sieri
Francija	Pruneaux d'Agen 15	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Francija	Reblochon / Reblochon de Savoie 16	Sieri
Francija	Riz de Camargue	Graudaugu produkti
Francija	Roquefort 17	Sieri
Francija	Sainte-Maure de Touraine	Sieri
Francija	Saint-Marcellin 18	Sieri
Francija	Selles-sur-Cher	Sieri
Francija	Soumaintrain	Sieri
Francija	Alsace / Vin d'Alsace	Vīni
Francija	Anjou	Vīni
Francija	Beaujolais	Vīni
Francija	Bordeaux 19	Vīni
Francija	Bourgogne 20	Vīni
Francija	Cahors	Vīni
Francija	Chablis 21	Vīni
Francija	Champagne 22	Vīni
Francija	Châteauneuf-du-Pape	Vīni
Francija	Côtes de Provence	Vīni
Francija	Côtes du Rhône	Vīni
Francija	Côtes du Roussillon	Vīni
Francija	Fronton	Vīni
Francija	Graves	Vīni
Francija	Irouléguy	Vīni
Francija	Languedoc	Vīni
Francija	Madiran	Vīni
Francija	Margaux 23	Vīni
Francija	Médoc	Vīni
Francija	Pauillac	Vīni
Francija	Pays d'Oc	Vīni
Francija	Pessac-Léognan	Vīni
Francija	Pomerol	Vīni
Francija	Pommard	Vīni
Francija	Romanée-Conti	Vīni
Francija	Saint-Emilion	Vīni
Francija	Saint-Estèphe	Vīni
Francija	Saint-Julien	Vīni
Francija	Sauternes	Vīni
Francija	Touraine	Vīni
Francija	Val de Loire	Vīni
Francija	Armagnac	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Francija	Calvados	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Francija	Cognac 24	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Francija	Rhum de Guadeloupe	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Francija	Rhum de la Martinique	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Horvātija	Baranjski kulen	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Horvātija	Dalmatinski pršut	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Horvātija	Drniški pršut	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Horvātija Slovēnija	Istarski pršut / Istrski pršut	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Horvātija	Krčki pršut	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Horvātija	Dingač	Vīni
Itālija	Aceto Balsamico di Modena	Etiķis
Itālija	Aceto balsamico tradizionale di Modena	Etiķis
Itālija	Aprutino Pescarese	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Itālija	Asiago 25	Sieri
Itālija	Bresaola della Valtellina	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Itālija	Cantuccini Toscani / Cantucci Toscani	Makaronu izstrādājumi, miltu konditorejas izstrādājumi un citi graudaugu izstrādājumi
Itālija	Culatello di Zibello	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Itālija	Fontina 26	Sieri
Itālija	Gorgonzola 27	Sieri
Itālija	Grana Padano 28	Sieri
Itālija	Mela Alto Adige; Südtiroler Apfel	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Itālija	Mortadella Bologna 29	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Itālija	Mozzarella di Bufala Campana	Sieri
Itālija	Pancetta Piacentina	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Itālija	Parmigiano Reggiano 30	Sieri
Itālija	Pasta di Gragnano	Makaronu izstrādājumi, miltu konditorejas izstrādājumi un citi graudaugu izstrādājumi
Itālija	Pecorino Romano 31	Sieri
Itālija	Pomodoro S. Marzano dell'Agro Sarnese Nocerino	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Itālija	Prosciutto di Parma 32	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Itālija	Prosciutto di San Daniele	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Itālija	Prosciutto Toscano	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Itālija	Provolone Valpadana	Sieri
Itālija	Salamini italiani alla cacciatora	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Itālija	Taleggio 33	Sieri
Itālija	Toscano	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Itālija	Zampone Modena	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Itālija	Asti 34	Vīni
Itālija	Barbaresco	Vīni
Itālija	Barbera d'Alba	Vīni
Itālija	Barbera d'Asti	Vīni
Itālija	Bardolino / Bardolino Superiore	Vīni
Itālija	Barolo	Vīni
Itālija	Brachetto d'Acqui / Acqui	Vīni
Itālija	Brunello di Montalcino	Vīni
Itālija	Campania	Vīni
Itālija	Chianti	Vīni
Itālija	Chianti Classico	Vīni
Itālija	Conegliano – Prosecco / Conegliano Valdobbiadene – Prosecco / Valdobbiadene – Prosecco	Vīni
Itālija	Dolcetto d’Alba	Vīni
Itālija	Emilia / dell'Emilia 35	Vīni
Itālija	Fiano di Avellino	Vīni
Itālija	Franciacorta	Vīni
Itālija	Greco di Tufo	Vīni
Itālija	Lambrusco di Sorbara	Vīni
Itālija	Lambrusco Grasparossa di Castelvetro	Vīni
Itālija	Marca Trevigiana	Vīni
Itālija	Marsala 36	Vīni
Itālija	Montepulciano d’Abruzzo	Vīni
Itālija	Prosecco 37	Vīni
Itālija	Sicilia	Vīni
Itālija	Soave	Vīni
Itālija	Toscana / Toscano	Vīni
Itālija	Valpolicella	Vīni
Itālija	Veneto	Vīni
Itālija	Vernaccia di San Gimignano	Vīni
Itālija	Vino Nobile di Montepulciano	Vīni
Itālija	Grappa 38	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Kipra	Λουκούμι Γεροσκήπου (Loukoumi Geroskipou)	Konditorejas izstrādājumi, kakao un šokolāde
Kipra	Λεμεσός (Lemesos)	Vīni
Kipra	Κουμανδαρία (Commandaria)	Vīni
Kipra Grieķija	Ouzo / Ούζο	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Kipra	Ζιβανία / Τζιβανία / Ζιβάνα / Zivania	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Kipra	Πάφος (Pafos)	Vīni
Lietuva	Originali lietuviška degtinė / Original Lithuanian vodka	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Ungārija	Szegedi szalámi; Szegedi téliszalámi	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Ungārija	Tokaj / Tokaji 39	Vīni
Ungārija Austrija	Pálinka	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Ungārija	Törkölypálinka	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Nīderlande	Edam Holland	Sieri
Nīderlande	Gouda Holland	Sieri
Nīderlande	Hollandse geitenkaas	Sieri
Nīderlande Beļģija Francija Vācija	Genièvre / Jenever / Genever 40	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Austrija	Steirischer Kren	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Austrija	Steirisches Kürbiskernöl	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Austrija	Tiroler Almkäse	Sieri
Austrija	Tiroler Alpkäse	Sieri
Austrija	Tiroler Bergkäse	Sieri
Austrija	Tiroler Graukäse	Sieri
Austrija	Tiroler Speck	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Austrija	Vorarlberger Alpkäse	Sieri
Austrija	Vorarlberger Bergkäse	Sieri
Austrija	Inländerrum	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Austrija	Jägertee	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Austrija	Jagertee	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Austrija	Jagatee	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Polija	Polska Wódka / Polish Vodka	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Polija	Wódka ziołowa z Niziny Północnopodlaskiej aromatyzowana ekstraktem z trawy żubrowej / Herbal vodka from the North Podlasie Lowland aromatised with an extract of bison grass	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Portugāle	Azeite de Moura	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Portugāle	Azeite do Alentejo Interior	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Portugāle	Azeites da Beira Interior (Azeite da Beira Alta, Azeite da Beira Baixa)	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Portugāle	Azeite de Trás-os-Montes	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Portugāle	Azeites do Norte Alentejano	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Portugāle	Azeites do Ribatejo	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Portugāle	Chouriça de Carne de Vinhais; Linguiça de Vinhais	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Portugāle	Chouriço de Portalegre	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Portugāle	Mel dos Açores	Medus un citi dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti
Portugāle	Ovos Moles de Aveiro	Konditorejas izstrādājumi, kakao un šokolāde
Portugāle	Pêra Rocha do Oeste	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Portugāle	Presunto de Barrancos / Paleta de Barrancos	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Portugāle	Queijo S. Jorge	Sieri
Portugāle	Queijo Serra da Estrela	Sieri
Portugāle	Queijos da Beira Baixa (Queijo de Castelo Branco, Queijo Amarelo da Beira Baixa, Queijo Picante da Beira Baixa)	Sieri
Portugāle	Açores	Vīni
Portugāle	Alentejano	Vīni
Portugāle	Alentejo	Vīni
Portugāle	Algarve	Vīni
Portugāle	Bairrada	Vīni
Portugāle	Beira Interior	Vīni
Portugāle	Carcavelos	Vīni
Portugāle	Dão	Vīni
Portugāle	Douro	Vīni
Portugāle	Duriense	Vīni
Portugāle	Lisboa	Vīni
Portugāle	Vinho da Madeira / Madère / Vin de Madère / Madera /Madeira Wein / Madeira Wine / Vino di Madera / Madeira Wijn / Madeira	Vīni
Portugāle	Madeirense	Vīni
Portugāle	Oporto / Port / Port Wine / Porto / Portvin / Portwein / Portwijn / vin du Porto / vinho do Porto 41	Vīni
Portugāle	Palmela	Vīni
Portugāle	Pico	Vīni
Portugāle	Setúbal	Vīni
Portugāle	Távora-Varosa	Vīni
Portugāle	Tejo	Vīni
Portugāle	Trás-os-Montes	Vīni
Portugāle	Vinho Verde	Vīni
Rumānija	Magiun de prune Topoloveni	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Rumānija	Salam de Sibiu	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Rumānija	Telemea de Ibănești	Sieri
Rumānija	Cotești	Vīni
Rumānija	Cotnari	Vīni
Rumānija	Dealu Mare	Vīni
Rumānija	Murfatlar	Vīni
Rumānija	Odobești	Vīni
Rumānija	Panciu	Vīni
Rumānija	Recaș	Vīni
Rumānija	Târnave	Vīni
Rumānija	Pălincă	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Rumānija	Țuică Zetea de Medieșu Aurit	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Rumānija	Vinars Târnave	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Rumānija	Vinars Vrancea	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Slovēnija	Kranjska klobasa	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Slovēnija	Kraška panceta	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Slovēnija	Kraški pršut	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Slovēnija	Kraški zašink	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Slovēnija	Slovenski med	Medus un citi dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti
Slovēnija	Štajersko prekmursko bučno olje	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Slovākija	Vinohradnícka oblasť Tokaj	Vīni
Somija	Suomalainen Marjalikööri / Suomalainen Hedelmälikööri / Finsk Bärlikör / Finsk Fruktlikör / Finnish berry liqueur / Finnish fruit liqueur	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Somija	Suomalainen Vodka / Finsk Vodka / Vodka of Finland	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Zviedrija	Svensk Aquavit / Svensk Akvavit / SwedishAquavit	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Zviedrija	Svensk Punsch / Swedish Punch	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Zviedrija	Svensk Vodka / Swedish Vodka	Stiprie alkoholiskie dzērieni

2. IEDAĻA

MERCOSUR ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES, KĀ MINĒTS 21.33. PANTĀ

Valsts	Nosaukums	Ražojumu klase
Argentīna	25 de Mayo	Vīni
Argentīna	9 de Julio	Vīni
Argentīna	Agrelo	Vīni
Argentīna	Albardón	Vīni
Argentīna	Alto valle de Río Negro	Vīni
Argentīna	Angaco	Vīni
Argentīna	Añelo	Vīni
Argentīna	Arauco	Vīni
Argentīna	Avellaneda	Vīni
Argentīna	Barrancas	Vīni
Argentīna	Barreal	Vīni
Argentīna	Belén	Vīni
Argentīna	Cachi	Vīni
Argentīna	Cafayate – Valle de Cafayate	Vīni
Argentīna	Calingasta	Vīni
Argentīna	Castro Barros	Vīni
Argentīna	Catamarca	Vīni
Argentīna	Caucete	Vīni
Argentīna	Chapadmalal	Vīni
Argentīna	Chilecito	Vīni
Argentīna	Chimbas	Vīni
Argentīna	Colón	Vīni
Argentīna	Colonia Caroya	Vīni
Argentīna	Confluencia	Vīni
Argentīna	Córdoba Argentina	Vīni
Argentīna	Cruz del Eje	Vīni
Argentīna	Cuyo	Vīni
Argentīna	Distrito Medrano	Vīni
Argentīna	El Paraíso	Vīni
Argentīna	Famatina	Vīni
Argentīna	Felipe Varela	Vīni
Argentīna	General Alvear	Vīni
Argentīna	General Conesa	Vīni
Argentīna	General Lamadrid	Vīni
Argentīna	General Roca	Vīni
Argentīna	Godoy Cruz	Vīni
Argentīna	Guaymallén	Vīni
Argentīna	Iglesia	Vīni
Argentīna	Jáchal	Vīni
Argentīna	Jujuy	Vīni
Argentīna	Junín	Vīni
Argentīna	La Consulta	Vīni
Argentīna	La Paz	Vīni
Argentīna	Las Compuertas	Vīni
Argentīna	Las Heras	Vīni
Argentīna	Lavalle	Vīni
Argentīna	Luján de Cuyo	Vīni
Argentīna	Lunlunta	Vīni
Argentīna	Maipú	Vīni
Argentīna	Mendoza	Vīni
Argentīna	Molinos	Vīni
Argentīna	Neuquén	Vīni
Argentīna	Paraje Altamira	Vīni
Argentīna	Patagonia	Vīni
Argentīna	Pichimahuida	Vīni
Argentīna	Pocito	Vīni
Argentīna	Pomán	Vīni
Argentīna	Pozo de los Algarrobos	Vīni
Argentīna	Quebrada de Humahuaca	Vīni
Argentīna	Rawson	Vīni
Argentīna	Río Negro	Vīni
Argentīna	Rivadavia de San Juan	Vīni
Argentīna	Rivadavia de Mendoza	Vīni
Argentīna	Russel	Vīni
Argentīna	Salta	Vīni
Argentīna	San Blas de los Sauces	Vīni
Argentīna	San Carlos de Mendoza	Vīni
Argentīna	San Carlos de Salta	Vīni
Argentīna	San Javier	Vīni
Argentīna	San Juan	Vīni
Argentīna	San Martín de Mendoza	Vīni
Argentīna	San Martín de San Juan	Vīni
Argentīna	San Rafael	Vīni
Argentīna	Sanagasta	Vīni
Argentīna	Santa Lucía	Vīni
Argentīna	Santa María	Vīni
Argentīna	Santa Rosa	Vīni
Argentīna	Sarmiento	Vīni
Argentīna	Tafí	Vīni
Argentīna	Tinogasta	Vīni
Argentīna	Tucumán	Vīni
Argentīna	Tunuyán	Vīni
Argentīna	Tupungato – Valle de Tupungato	Vīni
Argentīna	Ullum	Vīni
Argentīna	Valle de Chañarmuyo	Vīni
Argentīna	Valle de Uco	Vīni
Argentīna	Valle del Pedernal	Vīni
Argentīna	Valle del Tulum	Vīni
Argentīna	Valle Fértil	Vīni
Argentīna	Valle de Zonda	Vīni
Argentīna	Valles Calchaquíes	Vīni
Argentīna	Valles del Famatina	Vīni
Argentīna	Vinchina	Vīni
Argentīna	Villa Ventana	Vīni
Argentīna	Vista Flores	Vīni
Argentīna	Zonda	Vīni
Argentīna	Alcauciles Platenses / Alcachofas Platenses Alcauciles Romanesco, Híbridos Violeta y Blanco	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Argentīna	Chivito Criollo del Norte Neuquino / Chivito mamón / Chivito de veranada	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Argentīna	Cordero Patagónico	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Argentīna	Dulce de Membrillo Rubio de San Juan	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Argentīna	Melón de Media Agua, San Juan	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Argentīna	Salame de Tandil	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Argentīna	Salame Típico de Colonia Caroya	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Argentīna	Yerba Mate Argentina / Yerba Mate Elaborada con Palo	Kafija, mate, garšvielas un to izstrādājumi
Brazīlija	Alta Mogiana	Kafija, mate, garšvielas un to izstrādājumi
Brazīlija	Altos Montes	Vīni
Brazīlija	Cachaça	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Brazīlija	Canastra	Sieri
Brazīlija	Carlópolis	Svaigi un pārstrādāti augļi un rieksti
Brazīlija	Costa Negra	Vēžveidīgie
Brazīlija	Cruzeiro do Sul	Miltu produkti
Brazīlija	Farroupilha	Vīni
Brazīlija	Linhares	Kakao un kakao izstrādājumi
Brazīlija	Litoral Norte Gaúcho	Graudaugu produkti
Brazīlija	Manguezais de Alagoas	Citi dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti
Brazīlija	Maracaju	Svaiga, saldēta un pārstrādāta gaļa
Brazīlija	Marialva	Svaigi un pārstrādāti augļi un rieksti
Brazīlija	Microrregião Abaíra	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Brazīlija	Monte Belo	Vīni
Brazīlija	Mossoró	Svaigi un pārstrādāti augļi un rieksti
Brazīlija	Norte Pioneiro do Paraná	Kafija, mate, garšvielas un to izstrādājumi
Brazīlija	Oeste do Paraná	Medus
Brazīlija	Ortigueira	Medus
Brazīlija	Pampa Gaúcho da Campanha Meridional	Svaiga, saldēta un pārstrādāta gaļa
Brazīlija	Pantanal	Medus
Brazīlija	Paraty	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Brazīlija	Pelotas	Konditorejas izstrādājumi
Brazīlija	Piauí	Svaigi un pārstrādāti augļi un rieksti
Brazīlija	Pinto Bandeira	Vīni
Brazīlija	Região da Mara Rosa	Garšvielas
Brazīlija	Região da Própolis Verde de Minas Gerais	Citi dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti
Brazīlija	Região da Serra da Mantiqueira de Minas Gerais	Kafija, mate, garšvielas un to izstrādājumi
Brazīlija	Região de Pinhal	Kafija, mate, garšvielas un to izstrādājumi
Brazīlija	Região de Salinas	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Brazīlija	Região do Cerrado Mineiro	Kafija, mate, garšvielas un to izstrādājumi
Brazīlija	Região São Bento de Urânia	Svaigi un pārstrādāti dārzeņu produkti
Brazīlija	São Matheus	Kafija, mate, garšvielas un to izstrādājumi
Brazīlija	Serro	Sieri
Brazīlija	Vale do Submédio São Francisco	Svaigi un pārstrādāti augļi un rieksti
Brazīlija	Vale dos Vinhedos	Vīni
Brazīlija	Vales da Uva Goethe	Vīni
Urugvaja	Bella Unión	Vīni
Urugvaja	Atlántida	Vīni
Urugvaja	Canelón Chico	Vīni
Urugvaja	Canelones	Vīni
Urugvaja	Carmelo	Vīni
Urugvaja	Carpinteria	Vīni
Urugvaja	Cerro Carmelo	Vīni
Urugvaja	Cerro Chapeu	Vīni
Urugvaja	Constancia	Vīni
Urugvaja	El Carmen	Vīni
Urugvaja	Garzón	Vīni
Urugvaja	José Ignacio	Vīni
Urugvaja	Juanico	Vīni
Urugvaja	La Caballada	Vīni
Urugvaja	La Cruz	Vīni
Urugvaja	La Puebla	Vīni
Urugvaja	Las Brujas	Vīni
Urugvaja	Las Violetas	Vīni
Urugvaja	Lomas De La Paloma	Vīni
Urugvaja	Los Cerrillos	Vīni
Urugvaja	Los Cerros De San Juan	Vīni
Urugvaja	Manga	Vīni
Urugvaja	Paso Kuello	Vīni
Urugvaja	Progreso	Vīni
Urugvaja	Rincón De Olmos	Vīni
Urugvaja	Rincón del Colorado	Vīni
Urugvaja	San José	Vīni
Urugvaja	Santos Lugares	Vīni
Urugvaja	Sauce	Vīni
Urugvaja	Sierra de la Ballena	Vīni
Urugvaja	Sierra de Mahoma	Vīni
Urugvaja	Suarez	Vīni
Urugvaja	Villa Del Carmen	Vīni
Urugvaja	Montevideo	Vīni
Urugvaja	Sur de Florida	Vīni
Urugvaja	Maldonado	Vīni
Urugvaja	Sur de Rocha	Vīni
Urugvaja	Colonia	Vīni
Urugvaja	Soriano	Vīni
Urugvaja	Rio Negro	Vīni
Urugvaja	Salto	Vīni
Urugvaja	Paysandú	Vīni
Urugvaja	Artigas	Vīni
Urugvaja	Tacuarembó	Vīni
Urugvaja	Flores	Vīni
Urugvaja	Norte de Florida	Vīni
Urugvaja	Cerro Largo	Vīni
Urugvaja	Norte de Lavalleja	Vīni
Urugvaja	Norte de Rocha	Vīni
Urugvaja	Colon	Vīni
Urugvaja	La Paz	Vīni
Urugvaja	San Carlos	Vīni
Urugvaja	Santa Rosa	Vīni
Urugvaja	Santa Lucía	Vīni

3. IEDAĻA

“Ražojumu klase” ir ražojumu klase, kā minēts 21.35. pantā un uzskaitīts šajā pielikumā(*):

1. “gaļa, zivis un to izstrādājumi” ir produkti, kas ietilpst harmonizētās sistēmas 2., 3. un 16. nodaļā;

2. “sviests un citi piena produkti, izņemot sierus”, ir produkti, kas ietilpst pozīcijās 04.01–04.05;

3. “sieri” ir produkti, kas ietilpst pozīcijā 04.06;

4. “medus un citi dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti” ir produkti, kas ietilpst pozīcijā 04.09 un 04.10;

5. “ziedi un dekoratīvie augi” ir produkti, kas ietilpst 06. nodaļā;

6. “dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi” ir produkti, kas ietilpst 7., 8. un 20. nodaļā un apakšpozīcijā 12.12.99.10;

7. “kafija, mate, garšvielas un to izstrādājumi” ir produkti, kas ietilpst 9. nodaļā un pozīcijā 21.01;

8. “graudaugu produkti” ir produkti, kas ietilpst 10. nodaļā;

9. “milti un cietes” ir produkti, kas ietilpst 11. nodaļā;

10. “eļļas augu sēklas un augļi” ir produkti, kas ietilpst 12. nodaļā;

11. “eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki” ir produkti, kas ietilpst 15. nodaļā;

12. “konditorejas izstrādājumi, kakao un šokolāde” ir produkti, kas ietilpst 17. un 18. nodaļā;

13. “makaronu izstrādājumi, miltu konditorejas izstrādājumi” un citi graudaugu izstrādājumi ir produkti, kas ietilpst 19. nodaļā;

14. “mērces” ir produkti, kas ietilpst pozīcijā 21.03;

15. “alus” ir produkti, kas ietilpst pozīcijā 22.03;

16. “vīni” ir produkti, kas ietilpst pozīcijā 22.04;

17. “stiprie alkoholiskie dzērieni” ir produkti, kas ietilpst pozīcijā 22.08;

18. “etiķis” ir produkti, kas ietilpst pozīcijā 22.09;

19. “ēteriskās eļļas” ir produkti, kas ietilpst 33. nodaļā.

(*) Saraksts attiecas tikai uz lauksaimniecības produktu ĢIN.

21-B-1. papildinājums

1. Attiecībā uz Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu, kas iekļauts 21.-B pielikuma 1. iedaļā, aizsardzība, kas paredzēta saskaņā ar 21.35. pantu, netiek prasīta attiecībā uz šādiem atsevišķiem apzīmējumiem, kas ir daļa no saliktas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes:

“aceite”, “aceto balsamico”, “aceto balsamico tradizionale”, “alla cacciatora”, “almkäse”, “alpkäse”, “amarelo”, “aprutino”, “aquavit”, “akvavit”, “apfel”, “azafrán”, “azalea”, “azeite”, “bärlikör”, “beef”, “bergkäse”, “berry liqueur”, “beurre”, “bier”, “bleu”, “blue cheese”, “bœuf”, “brandy”, “bratwürste”, “bresaola”, “breze”, “brezn”, “brez’n”, “brezel”, “brie”, “cacciatora”, “camembert”, “canard à foie gras”, “chorizo”, “chouriça de cane”, “chouriço”, “christstollen”, “cítricos”, “cítrics”, “cream”, “crémant”, “culatello”, “degtinė”, “dehesa”, “edam”, “emmental”, “emmentaler”, “essence de lavande”, “farmed salmon”, “fleur”, “fromage”, “fruit liqueur”, “fruktlikör”, “geitenkaas”, “génisse”, “gouda”, “graukäse”, “hedelmälikööri”, “herbal vodka”, “hopfen”, “huile essentielle de lavande”, “huîtres”, “jambon”, “jamón”, “katenschinken”, “katenrauchschinken”, “knochenschinken”, “kirschwasser”, “klobasa”, “knöpfle”, “kren”, “kulen”, “kürbiskernöl”, “lamb”, “lebkuchen”, “linguiça”, “llonganissa”, “magiun de prune”, “marjalikööri”, “maultaschen”, “med”, “mel”, “mela”, “mortadella”, “mozzarella”, “mozzarella di bufala”, “oli”, “olje”, “original”, “ovos moles”, “pacharán”, “paleta”, “panceta”, “pancetta”, “pasta”, “pâté”, “pecorino”, “pêra”, “picante”,”pivo”, “plate”, “polvorones”, “pomodoro”, “prekmursko bučno olje”, “presunto”, “priego”, “prosciutto”, “provolone”, “pršut”, “pruneaux”, “pruneaux mi-cuits”, “punsch”, “punch”, “queijo”, “queso”, “rhum”, “riz”, “rostbratwürste”, “salam”, “salamini”, “salchichón”, “schinken”, “sierra”, “sobrasada”, “spätzle”, “speck”, “stollen”, “suppenmaultaschen”, “szalámi”, “téliszalámi”, “telemea”, “ţuică zetea”, “turrón”, “vin de pays”, “vin mousseux de qualité”, “vinars”, “vinho”, “vin”, “vino”, “wein”, “wine”, “uisce beatha”, “vinohradnícka oblasť”, “vodka”, “weihnachtsstollen”, “whiskey”, “whisky”, “white cheese”, “wijn”, “wódka”, “wódka ziołowa”, “zampone”, “zašink”, “κονσερβολιά” (konservolia), “κορινθιακή σταφίδα” (korinthiaki stafida), “λουκούμι” (loukoumi), “μαστίχα” (masticha), “розово масло” (rozovo maslo).

2. Attiecībā uz Mercosur ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu, kas iekļauts 21.-B pielikuma 2. iedaļā, aizsardzība, kas paredzēta saskaņā ar 21.35. pantu, netiek prasīta attiecībā uz šādiem atsevišķiem apzīmējumiem, kas ir daļa no saliktas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes:

“alcauciles”, “alcachofas”, “chivito”, “criollo”, “mamón”, “veranda”, “cordero”, “dulce de Membrillo”, “melón”, “salame”, “salame típico”, “mate”, “yerba mate”, “chorizo”, “batiburrillo”, “frutilla”, “mango”, “sandía”, “poncho”, “licor”, “vino”, “yerbamate”, “stevia”, “katuaba”, “menta’i”, “burrito”, “caña”, “miel negra de caña”, “melón”, “aceite de coco”, “cecina”, “naranja”, “Palmito”.

3. Neatkarīgi no turpmāk minēto Mercosur nosaukumu aizsardzības šādus apzīmējumus Eiropas Savienībā var izmantot attiecībā uz ražojumu ar nosacījumu, ka nekādi citi elementi minētā ražojuma marķējumā vai iepakojumā potenciāli nerada neskaidrības patērētājiem par ražojuma izcelsmi vai īpašībām un nav pretrunā noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas aizsargāta citādi:

“flores”, “iglesia”, “la cruz”, “la paz”, “las violetas”, “molinos”, “salto”, “sarmiento”.

4. Attiecībā uz Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu 21.-B pielikuma 1. iedaļā un attiecībā uz Mercosur teritorijā esošo augu šķirņu vai dzīvnieku šķirņu nosaukumiem šā nolīguma spēkā stāšanās dienā Eiropas Savienība norāda, ka pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Mercosur var turpināt izmantot šādus apzīmējumus, kas attiecas uz auga šķirni vai dzīvnieka šķirni, tai skaitā marķējumā:

“Καλαμάτα” (Kalamata), “Valencia Late”, “Alicante Buschet”, “Cariñán”, “Charolais”, “Semillón”, “Barbera”, “Dolcetto”, “Fiano”, “Greco”, “Lambrusco”, “Lambrusco Grasparossa”, “Montepulciano”, “Trebbiano Toscano”.

5. Neatkarīgi no Eiropas Savienības nosaukuma “Cava” aizsardzības šo apzīmējumu var izmantot Mercosur attiecībā uz ražojumu, ja tas neapšaubāmi nozīmē vārda “bodega” vai “adega” sinonīmu, tādējādi norādot uz vīna pagrabu, un ar nosacījumu, ka neviens cits elements attiecīgā ražojuma marķējumā vai iepakojumā nerada patērētājiem nekādas neskaidrības par šā ražojuma izcelsmi vai īpašībām un nepārkāpj noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas aizsargāta citādi.

6. Neatkarīgi no Eiropas Savienības nosaukuma “Φέτα” (Feta) aizsardzības, saskaņā ar 21.35. pantu paredzētā aizsardzība netiek prasīta attiecībā uz spāņu apzīmējumu “corte en fetas” (sagriezts šķēlēs), ja šo apzīmējumu var attiecināt uz siera produktiem, izņemot baltos sierus sālījumā, ar nosacījumu, ka neviens cits elements attiecīgo ražojumu marķējumā vai iepakojumā nerada patērētājiem nekādas neskaidrības par šo ražojumu izcelsmi vai īpašībām un nepārkāpj noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Φέτα” (Feta), kas aizsargāta citādi.

7. Neatkarīgi no Eiropas Savienības nosaukuma “Danablu” aizsardzības saskaņā ar 21.35. pantu paredzētā aizsardzība netiek prasīta attiecībā uz vārdiem spāņu valodā “queso azul”.

8. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Bœuf de Charolles” aizsardzība neliedz apzīmējuma “Charolês” vai “Charolez”, kas norāda no “Charolais” dzīvnieku šķirnes iegūtu ražojumu, lietotājiem turpināt izmantot šos apzīmējumus ar nosacījumu, ka šos ražojumus netirgo, izmantojot atsauces (grafikas, nosaukumus, attēlus, karogus) uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes patieso izcelsmi vai izmantojot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju, un ar nosacījumu, ka dzīvnieku šķirnes nosaukuma izmantošana nemaldina patērētājus vai nerada negodīgu konkurenci attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

________________

21.-C PIELIKUMS

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES
, KĀ MINĒTS 21.34. PANTĀ

Valsts	Nosaukums	Ražojumu klase
Paragvaja	Miel Negra de caña paraguaya de Arroyos y Esteros	Cukurniedru molase
Paragvaja	Chorizo Sanjuanino	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Paragvaja	Licor de Yegros	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Paragvaja	Chipa de Coronel Bogado	Konditorejas izstrādājumi, kakao un šokolāde
Paragvaja	Miel de abeja de los Humedales del Ñeembucu	Medus un citi dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti
Paragvaja	Cordero misionero	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Paragvaja	Batiburrillo de Misiones	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Paragvaja	Frutilla de Areguá	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Paragvaja	Mango de Areguá	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Paragvaja	Sandía de Estanzuela	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Paragvaja	Vino de Independencia	Vīni
Paragvaja	Yerbamate Paraguaya	Kafija, mate, garšvielas un to izstrādājumi
Paragvaja	Stevia Paraguaya / Ka'a He'e del Paraguay	Citi augu valsts produkti
Paragvaja	Katuaba Paraguaya	Citi augi un augu daļas
Paragvaja	Menta'i Paraguaya	Citi augi un augu daļas
Paragvaja	Burrito Paraguayo	Citi augi un augu daļas
Paragvaja	Chipa Barrero	Konditorejas izstrādājumi
Paragvaja	Caña Paraguaya	Stiprie alkoholiskie dzērieni
Paragvaja	Carne del Paraguay	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Paragvaja	Carne del Chaco	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Paragvaja	Melón de Yaguaron	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Paragvaja	Aceite de coco Paraguayo / Mbokaja	Eļļas, pārtikas eļļas un dzīvnieku tauki
Paragvaja	Cecina so`o piru Paraguayo	Gaļa, zivis un to izstrādājumi
Paragvaja	Naranja de Itapua	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Paragvaja	Palmito del Bosque del Atlántico del Alto Paraguay	Dārzeņi, augļi, rieksti un to izstrādājumi
Paragvaja	Miel de abeja del pantanal del Chaco paraguayo	Medus un citi dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti
Paragvaja	Azúcar Orgánica Paraguaya	Niedru cukurs

________________

21.-D PIELIKUMS

MERCOSUR ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES
, KĀ MINĒTS 21.33.5. PANTĀ

Valsts	Nosaukums	Ražojumu klase*
Brazīlija	Franca	Apavi
Brazīlija	Região das Lagoas Mundaú-Manguaba	Speciāli audumi, izšuvumi, mežģīnes
Brazīlija	Divina Pastora	Speciāli audumi, izšuvumi, mežģīnes
Brazīlija	Cachoeiro do Itapemirim	Akmens un akmens izstrādājumi
Brazīlija	Cariri Paraibano	Speciāli audumi, izšuvumi, mežģīnes
Brazīlija	Paraíba	Kokvilna
Brazīlija	São João del Rei	Alva un tās izstrādājumi
Brazīlija	Vale do Sinos	Jēlāda un āda, un ādas izstrādājumi
Brazīlija	Pedro II	Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi
Brazīlija	Goiabeiras	Keramikas izstrādājumi
Brazīlija	Região do Jalapão do Estado do Tocantins	Dekoratīvi zaļumi
Brazīlija	Região das Lagoas Mundaú-Manguaba	Speciāli audumi, izšuvumi, mežģīnes
Paragvaja	Aó Po'í de Yataity	Speciāli audumi, izšuvumi, mežģīnes
Paragvaja	Ñanduti de Itaugua	Speciāli audumi, izšuvumi, mežģīnes
Paragvaja	Poncho de Cordillera	Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēti
Paragvaja	Piedra de Cerro Koi	Akmens un akmens izstrādājumi
Paragvaja	Cerámica de Areguá	Keramikas izstrādājumi
Paragvaja	Hamaca Paraguaya	Vate, tūba un filcs un neaustie materiāli; speciāla dzija; auklas, tauvas, virves un troses un izstrādājumi no tiem
Paragvaja	Carbón del Chaco Paraguayo	Koks un koka izstrādājumi; kokogle
Paragvaja	Jabón de coco Paraguayo / Mbokaja	Ziepes, organiskās virsmaktīvās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgie vaski, gatavi vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un tamlīdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas, zobtehnikas vaski un izstrādājumi zobārstniecībai uz ģipša bāzes

________________

21.-E PIELIKUMS

MERCOSUR PARAKSTĪTĀJVALSTU IEPRIEKŠĒJO LIETOTĀJU SARAKSTS

1. Iepriekšējie lietotāji, kas minēti 21.35. panta 8. punktā, ir:

TERITORIJA	APZĪMĒJUMS	IEPRIEKŠĒJIE LIETOTĀJI
ARGENTĪNA	PARMESANO	1. Alto Campo S.R.L. 2. Canut Hnos S.R.L. 3. Casarias S.A. 4. Cassini y Cesaratto S.A. 5. Cooperativa de Trabajo Blaquier Ltda. 6. Ensemble S.R.L. 7. Ernesto Rodriguez e Hijos S.A. 8. Familia Benvenuto S.A. 9. Ingredients Solutions S.A. 10. Institucion Salesiana Nuestra Señora de Luján 11. Kiollo Quesos de Sorrenti Cristian José 12. Instituto Cultural Ermita Asociación Civil 13. La Mucca S.A. 14. Lácteos Don Victorino S.R.L. 15. Lácteos La Familia S.R.L. 16. Lácteos Lattaia S.R.L. 17. Lácteos Tío Pujio S.R.L. 18. Leig – Lac S.R.L. 19. LW S.R.L. 20. Man S.A. 21. Mastellone Hnos. S.A. 22. Milkaut S.A. 23. Molfino Hnos. S.A.
		24. Noal S.A. 25. Poland S.A. 26. Quesos Trelau S.A. 27. Remotti S.A. 28. Sancor Cooperativas Unidas Ltda. 29. San Gotardo Lácteos De García Jorge Alberto 30. Tandileofu de Raúl Edgardo Mastrángelo 31. Tresanto S.R.L. 32. Verónica S.A.C.I.A.F.E.I. 33. Vifran S.A.
ARGENTĪNA	GRUYERE / GRUYÈRE	1. Caffalac S.R.L. 2. Canut Hnos. S.R.L. 3. Cassini y Cesaratto S.A. 4. Cooperativa Agrícola Ganadera de Arroyo Cabral Ltda. 5. Cooperativa Agrícola Tambera de James Craik Ltda. 6. Día Argentina S.A. 7. Doña Emilia S.R.L. 8. Ernesto Rodríguez e Hijos S.A. 9. Granjas Patagónicas S.R.L. 10. Institución Salesiana Nuestra Señora de Luján 11. Lactear S.A. 12. Lácteos 3L S.A. 13. Lácteos Don Victorino S.R.L. 14. Lácteos Tío Pujio S.R.L. 15. LW S.R.L. 16. Magnasco Hnos. S.A. 17. Manfrey coop. de Tamberos de Com. e Ind. Ltda. 18. Mastellone Hnos. S.A. 19. Miguel Peiretti S.R.L.
		20. Milkaut S.A. 21. Molfino Hnos. S.A. 22. Quesos Don Atilio S.A. 23. Remotti S.A. 24. Ricolact S.R.L. 25. Steber S.A. 26. Sucesores de Alfredo Williner S.A. 27. Tandileofu de Raúl Edgardo Mastrángelo 28. Tradición Inza S.R.L. 29. Tremblay S.R.L. 30. Verónica S.A.C.I.A.F.E.I.
ARGENTĪNA	FONTINA	1. Ball-Mor S.R.L. 2. Brescialat S.A. 3. Capilla del Señor S.A. 4. Cayelac S.A. 5. CONAPROLE (Cooperativa Nacional de Productores de Leche) 6. Cooperativa Agrícola Ganadera de Arroyo Cabral Ltda. 7. Cooperativa Agrícola Tambera de James Craik Ltda. 8. Cooperativa de Trabajo Blaquier Ltda. 9. D.V.H. Productos Alimenticios S.A. 10. Establecimiento Don Santiago de Bessone Miguel, Mauro y Mario S.H (Samijor S.A.S.) 11. Don Felipe S.R.L. 12. Ensemble S.R.L. 13. Ernesto Rodríguez e Hijos S.A. 14. Establecimientos Lácteos Silvia S.R.L. 15. García Hermanos Agroindustrial S.R.L. 16. Granjas Patagónicas S.R.L.
		17. La Francisca S.R.L. 18. La Varense S.R.L. 19. Lactar S.A. 20. Lactear S.A. 21. Lácteos 3L S.A. 22. Lácteos Barraza S.A. 23. Lácteos Castel de Giordano Rafael Mario 24. Lácteos Don Angel de Laspina Miguel Angel 25. Lácteos Don Victorino S.R.L. 26. Lácteos Esperanza Blanca S.A. 27. Lácteos Her-Bal de Baldo Héctor José y Rodolfo Avelino S.H. 28. Lácteos La Familia S.R.L. 29. Lácteos San Jorge S.R.L. 30. Lácteos Vidal S.A. 31. Leig –- Lac S.R.L. 32. Los Pinos S.R.L. 33. LW S.R.L. 34. Magnasco Hnos. S.A. 35. Manfrey Coop. de Tamberos de Com. e Ind. Ltda. 36. Mastellone Hnos. S.A. 37. Milkaut S.A. 38. Modesto Bertolini S.A. 39. Molfino Hnos. S.A. 40. Montechiari y Pognante S.R.L. 41. Noal S.A. 42. Pgb S.A. 43. Poland S.A. 44. Quesada Comercial e Industrial S.R.L.
		45. Quesos Chamen de López Julián A. y Ozcoidi Dario R. S.H. 46. Quesos Don Atilio S.A. 47. Quesos Fermier de Daniel Rigabert 48. Quesos Trelau S.A. 49. Remotti S.A. 50. Sancor Cooperativas Unidas Ltda. 51. San Gotardo Lácteos de García Jorge Alberto 52. Sobrero y Cagnolo S.A. 53. Steber S.A. 54. Tandileofu de Raúl Edgardo Mastrángelo 55. Tradición Inza S.R.L. 56. Usina Láctea El Puente S.A. 57. Verónica S.A.C.I.A.F.E.I. 58. Vila S.A.C.I.
ARGENTĪNA	REGGIANITO	1. Algarrobitos de Folmer Raúl Gaspar 2. Alto Campo S.R.L. 3. Asociación Cooperadora de la Escuela de Producción e Industrialización de Leche Dr. Ramón Santamarina de Tandil 4. Brescialat S.A. 5. Canagro S.A. 6. Canut Hnos. S.R.L. 7. Capilla del Señor S.A. 8. Casarias S.A. 9. Cassini y Cesaratto S.A. 10. Cayelac S.A. 11. Cencosud S.A. 12. CONAPROLE (Cooperativa Nacional de Productores de Leche) 13. Compañía de Sabores S.A.
		14. Cooperativa Agrícola Ganadera de Arroyo Cabral Ltda. 15. Cooperativa Agrícola Tambera De James Craik Ltda. 16. Cooperativa de Tamberos Unidos Ltda. 17. Cooperativa de Trabajo 22 de marzo Ltda. (ex Lugui S.R.L.) 18. Cooperativa de Trabajo Blaquier Ltda. 19. Cooperativa de Trabajo Nuevo Amanecer Ltda. 20. Cremigal S.R.L. 21. Establecimiento Don Santiago de Bessone Miguel, Mauro y Mario S.H (Samijor S.A.S.) 22. D.V.H. Productos Alimenticios S.A. 23. Diazlac S.R.L. 24. Doña Emilia S.R.L. 25. Ensemble S.R.L. 26. Ernesto Mayol S.A. 27. Ernesto Rodriguez e Hijos S.A. 28. Escuela Agrótecnica Salesiana Ambrosio Olmos 29. Establecimientos Lácteos Silvia S.R.L. 30. Establecimientos San Ignacio S.A. 31. Familia Benvenuto S.A. 32. Fanelácteo S.A. 33. Folgoso Bardullas S.A. 34. Funesil 35. García Hermanos Agroindustrial S.R.L. 36. Gotte S.A. 37. Grupo Muu S.R.L. – Lácteos Las 2 S 38. Industrias Alimenticias La Blanquita S.R.L. 39. Institución Salesiana Nuestra Señora de Luján
		40. J.A.P. S.R.L. 41. La Lácteo S.A. 42. La Margarita Establecimiento Lácteo De Francescutti Fabiana 43. La Mucca S.A. 44. La Varense S.R.L. 45. Lácteos Castel de Giordano Rafael Mario 46. Lacrey de Rey Orestes Oscar 47. Lactear S.A. 48. Lácteos Amasuyo S.A. 49. Lácteos Camurri S.A. 50. Lácteos Don Angel de Laspina Miguel Angel 51. Lácteos Don Victorino S.R.L. 52. Lácteos Elortondo S.R.L. 53. Lácteos Esperanza Blanca S.A. 54. Lácteos La Familia S.R.L. 55. Lácteos La Juanita de Miqueo Martin Osvaldo 56. Lácteos Las Tres S.R.L. 57. Lácteos O´Higgins S.R.L 58. Lácteos Premium S.A. 59. Lácteos Puán de Seitz Alfredo 60. Lácteos Puyehué S.R.L. 61. Lácteos San Francisco S.R.L. 62. Lácteos San Jorge S.R.L. 63. Lácteos San José de José German Tavaut 64. Lácteos Santa Fe S.A. 65. Lácteos Udaondo S.R.L. 66. Lattay de Careri Gustavo d. y Careri Liliana N. SH 67. Leig – Lac S.R.L.
		68. Los Alemanes de Hosmann Julio Máximo 69. LW S.R.L. 70. Magnasco Hnos. S.A. 71. Man S.A. 72. Manfrey Coop. de Tamberos de Com. e Ind. Ltda. 73. Marca S.A. 74. Mastellone Hnos. S.A. 75. Maxiconsumo S.A. 76. Milkaut S.A. 77. Modesto Bertolini S.A. 78. Molfino Hnos. S.A. 79. Montechiari y Pognante S.R.L. 80. Noal S.A. 81. Nonna Pia S.R.L. 82. Nuestra Tierra S.R.L. 83. Pgb S.A. 84. Poland S.A. 85. Prinlac S.R.L. 86. Punta del Agua S.A. 87. Quesada Comercial e Industrial S.R.L. 88. Quesos Chamen de López Julián A. y Ozcoidi Darío R.S.H. 89. Quesos Don Atilio S.A. 90. Quesos Trelau S.A. 91. Ramolac de Peiretti Celso, Héctor, Haydee y Raúl 92. Remotti S.A. 93. Ricolact S.R.L. 94. S.A. Importadora y Exportadora de La Patagonia
		95. San Gotardo Lácteos De García Jorge Alberto 96. San Isidro Cooperativa Agropecuaria Ltda. 97. San Lucio S.A. 98. Sancor Cooperativas Unidas Ltda. 99. Sobrero y Cagnolo S.A. 100. Soc. Coop.de Tamberos de la Zona de Rosario Ltda. 101. Steber S.A. 102. Sucesores de Alfredo Williner S.A. 103. Supermercados Mayoristas Makro S.A. 104. Tandileofu de Raúl Edgardo Mastrángelo 105. Tradicion Inza S.R.L. 106. Tremblay S.R.L. 107. Ucalac S.A. 108. Usina Láctea El Puente S.A. 109. Verónica S.A.C.I.A.F.E.I. 110. Vifran S.A. 111. Vila S.A.C.I.
ARGENTĪNA	GINEBRA	1. Campari Argentina S.A. 2. Peters Hnos, C.C.I.S.A.
BRAZĪLIJA	FONTINA	1. Laticinios PJ Ltda 2. Cooperativa Santa Clara Ārvalstu lietotāji 1. Sancor Cooperativas Unidas Ltda – Argentīna 2. Verónica SA – Argentīna
BRAZĪLIJA	GORGONZOLA	1. Agro-Leite Noroeste Indústria e Comércio Ltda 2. ARC Logistica e Alimentos Ltda 3. Cooperativa Santa Clara 4. Dan Vigor Indústria e Comércio de Laticinios Ltda 5. Frimesa Cooperativa Central 6. Lactalis do Brasil 7. Laticínio Minas Gerais Ltda 8. Laticínios Latco Ltda 9. Laticínios Sabor da Serra Ltda 10. Laticínios São João SA 11. Laticínios São Vicente de Minas SA 12. Laticínios Sibéria Ltda 13. Laticínios Tirolez Ltda 14. Laticínios Union Ltda 15. Laticínios Minas Forte Ltda 16. Na morada Industria e Comércio Ltda 17. Nacon Araraquara Comércio e Representações Eireli 18. Neolat Comércio de Laticínios Ltda 19. Nova Mix Industrial e Comercial de Alimentos Ltda 20. Polenghi Industrias Alimentícias Ltda 21. Premiato Indústria e Comércio de Alimentos Ltda 22. Queijos Finos Industria, Comércio, Importação, Exportação e Serviços Eireli 23. Scalon & Cerchi Ltda 24. Vicente Roberto de Carvalho & CIA Ltda 25. Yema Distribuidora de Alimentos Eireli
BRAZĪLIJA	GRANA	1. RAR Indústria e Comércio de Alimentos Ltda 2. Gran Mestri Alimentos SA 3. Gran Parma Agroindústria Ltda 4. Parmíssimo Alimentos Ltda
BRAZĪLIJA	GRUYÈRE	1. Barbosa & Marques SA 2. Cooperativa Santa Clara 3. Dan Vigor Indústria e Comércio de Laticínios Ltda 4. Lactalis do Brasil 5. Laticínios Iterere Ltda 6. Laticínios PJ Ltda 7. Laticínios São João SA 8. Laticínios São Vicente de Minas SA 9. Laticínios Sibéria Ltda 10. Laticínios Tirolez Ltda 11. Indústria e Comércio de Laticínios Vale dos Buritis Ltda 12. Laticínios União Total Ltda 13. Nacon Araraquara Comércio e Representações Eireli 14. Nova Mix Industrial e Comercial de Alimentos Ltda 15. Polenghi Industrias Alimentícias Ltda 16. Usina de Beneficiamento Paiolzinho Ltda 17. Vialat Indústria & Comércio Ltda 18. Yema Distribuidora de Alimentos Eireli Ārvalstu lietotāji 1. Seglar SA – Urugvaja 2. Verónica SA – Argentīna
BRAZĪLIJA	PARMESAO	1. A. F. Sampaio EPP 2. Agroindústria e Comércio Serra Negra Ltda 3. Agro-leite Noroeste Indústria e Comércio Ltda 4. ARC Logística e Alimentos Ltda 5. Atalat Industria e Comércio de Laticínios Ltda 6. Barbosa & Marques SA 7. BRQ Indústria de Alimentos SA 8. Buritama Industria e Comercio de Laticinios Ltda 09. Campanella Alimentos Ltda 10. Citale Brasil Ltda 11. Cooperativa Agropecuária de Boa Esperança Ltda 12. Cooperativa Agropecuária do Vale do Paracatu Ltda 13. Cooperativa Agropecuária do Vale do Sapucaí Ltda 14. Cooperativa de Laticínios Selita 15. Cooperativa dos Pequenos Produtores Rurais de Icaraí de Minas Ltda 16. Cooperativa Mista Agropecuária de Patos de Minas Ltda 17. Cooperativa Mista dos Produtores de Leite de Morrinhos 18. Cooperativa Mista dos Produtores Rurais de Conselheiro Pena Ltda 19. Cooperativa Regional Agropecuária de Santa Rita do Sapucaí Ltda 20. Cooperativa Regional de Produtores de Leite Serrania Ltda 21. Cooperativa Santa Clara
		22. Cristaulat Indústria e Comércio de Laticínios Ltda 23. Dan Vigor Indústria e Comércio de Laticinios Ltda 24. Deusdete Soares da Silva ME 25. Eduardo Barbosa Levate 26. Fábrica de Laticínios Jorge Pereira dos Anjos 27. Fábrica de Laticínios Minas Milk Ltda 28. Forno de Minas Alimentos SA 29. Frimesa Cooperativa Central 30. Gran Mestri Alimentos SA 31. Gran Paladare Indústria e Comércio de Lácteos Eireli 32. Gran Parma Agroindústria Ltda 33. Gonçalves Salles S.A. Indústria e Comércio 34. Indústria, Comércio, Importação e Exportação de Alimentos Multlac Eireli 35. Indústria de Alimentos Costa Uruguai Ltda 36. Indústria de Laticínios Kase Haus Ltda ME 37. Indústria de Queijos Nato Bom Ltda 38. Industria e Comércio de Laticínio Minas Lacto 39. Indústria e Comércio de Laticínios Vale dos Buritis Ltda 40. Indústria e Comércio de Laticínios Vila Nova Ltda 41. Indústria e Comércio de Laicínio Vitória Ltda 42. Indústria e Comércio de Laticínios VLF Eireli 43. Indústria e Comércio de Queijos Lelo Ltda 44. Indústria e Comércio de Queijos Litza Ltda
		45. Indústria e Comércio de Queijos Oriente Ltda 46. Indústria & Comércio Irmãos & Irmãos 47. Indústria e Comércio de Laticínios Sabor do Vale 48. Indústria e Comércio de Laticínios Rex Ltda 49. Lactalis do Brasil Comercio Importação Exportação de Laticínios Ltda 50. Laticínio Belo Vale Ltda 51. Laticínios Estrela do Norte Comércio e Indústria LTDA 52. Laticínio Fazenda Bella Vista Ltda 53. Laticínio Flor dos Alpes Ltda 54. Laticínio Lacbom Ltda 55. Laticínio Mais Vida Ltda 56. Laticínio Minas Gerais Ltda 57. Laticínio Nova Vitória Indústria e Comércio Ltda 58. Laticínio Rocha Ltda 59. Laticínio Santa Izabel Eireli 60. Laticínio Santa Rosa LTDA 61. Laticínios Alkmim Ltda 62. Laticínios Bela Vista Ltda 63. Laticínios Bom Pastor Ltda 64. Laticínios Campo Belo Ltda 65. Laticínios Curral de Minas Ltda 66. Laticínios Dona Formosa Ltda 67. Laticínios Dupavão Ltda ME 68. Laticínios Estrela da Mantiqueira Bocaina de Minas Ltda – EPP 69. Laticínios Fartura Eireli
		70. Laticínios Heloisa Ltda 71. Laticínios JL Ltda 72. Laticínios Kiformaggio Ltda 73. Laticínios Latco Ltda 74. Laticínios Madre de Deus de Minas Ltda 75. Laticínios Noroeste Ltda 76. Laticínios Norte de Minas Eireli 77. Laticínios Nutrileite Indústria e Comércio Ltda 78. Laticínios Oliveira Industria e Comercio Ltda – ME 79. Laticínios Palmital Ltda 80. Laticínios Paula Freitas Ltda 81. Laticínios Peçanha Ltda 82. Laticínios PJ Ltda 83. Laticínios Porto Alegre Indústria e Comércio SA 84. Laticinios Q'nutry Ltda 85. Laticínios Rosena Ltda 86. Laticínios Sabor da Serra Ltda 87. Laticínios Saldalis SA 88. Laticínios São João SA 89. Laticínios São José do Barreiro Ltda 90. Laticínios Sevilha Ltda 91. Laticínios Sibéria Ltda 92. Laticínios Silva e Oliveira Ltda 93. Laticínios Tirolez Ltda 94. Laticínios Union Ltda 95. Cooperativa de Laticínios Vale do Mucuri Ltda
		96. Laticínios União Total Ltda 97. Leitesol Indústria e Comércio SA 98. Leandro Barcelos da Fonseca EPP 99. Leite Fazenda Bela Vista Ltda 100. Leme Indústria e Comércio de Produtos Alimentícios Ltda 101. Luís Henrique Delgado EPP 102. Mania Cristina Neves Matos Eireli 103. Minas Alimentos Ltda 104. Na morada Indústria e Comércio Ltda 105. Nacon Araraquara Comércio e Representações Eireli 106. Natamil Friburgo Industria e Comércio de Laticínios Eireli 107. Neolat Comércio de Laticínios Ltda 108. Nova Mix Industrial e Comercial de Alimentos Ltda 109. Oxente Indústria e Comércio de Laticínios Ltda 110. Pastora Indústria de Laticínios ME 111. Promissão Alimentos e Lácteos Eireli 112. Polenghi Indústrias Alimentícias Ltda 113. P&L Agroindústria de Laticínios 114. Pinheiro & Silva Indústria e Comércio de Laticínios Ltda 115. Premiato Indústria e Comércio de Alimentos Ltda 116. Primor Indústria e Comércio de Laticínios Ltda 117. Parmíssimo Alimentos Ltda 118. RAR Indústria e Comércio de Alimentos Ltda
		119. Real Comércio e Laticínios Ltda 120. RPJ Distribuidora de Laticínios e Frios Ltda 121. S Teixeira Produtos Alimenticios Ltda 122. São Leopoldo Alimentos Ltda 123. Scalon & Cerchi Ltda 124. Tapuya Indústria e Comércio Ltda 125. Três Barras Indústria de Lácteos do Brasil Ltda 126. Usina de Beneficiamento Del Rios Ltda 127. Usina de Beneficiamento Paiolzinho Ltda 128. Villam Laticínios Ltda 129. Vicente Roberto de Carvalho & CIA Ltda 130. Yema Distribuidora de Alimentos Eireli Ārvalstu lietotāji 1. CALCAR (Cooperativa Agraria de Responsabilidad Limitada Carmelo) – Urugvaja 2. CONAPROLE (Cooperativa Nacional de Produtores de Leche) – Urugvaja 3. Industria Láctea Salteña SA – Urugvaja 4. Mastellone Hnos SA – Argentīna 5. Milkaut SA – Argentīna 6. Molfino Hnos SA – Argentīna 7. Noal SA – Argentīna 8. Remotti SA – Argentīna 9. SanCor Cooperativas Unidas Ltda – Argentīna 10. Seglar SA – Urugvaja
BRAZĪLIJA	GENEBRA	1. Bebidas Guichard Ltda 2. Dubar Indústria e Comércio de Bebidas Ltda 3. Multidrink do Brasil Ltda
BRAZĪLIJA	STEINHAEGER	1. Distilaria Doble W Exportação e Importação Ltda 2. Distillerie Stock do Brasil Ltda 3. Dubar Indústria e Comércio de Bebidas Ltda 4. Multidrink do Brasil Ltda 5. Natique Indústria e Comércio Ltda
PARAGVAJA	PARMESANO	1. Lácteos Norte S.R.L. 2. Lácteos San Cristóbal de Delci Lópes Correa / Lácteos Katuete S.A. Ārvalstu lietotāji 1. CONAPROLE (Cooperativa Nacional de Productores de Leche) 2. Sancor Cooperativas Unidas Ltda.
PARAGVAJA	GRUYERE	1. Dominique Gaston Frossard / Cremo Euro Gourmet S.A. Ārvalstu lietotāji 1. García Hermanos Agroindustrial S.R.L
PARAGVAJA	FONTINA	Ārvalstu lietotāji 1. CONAPROLE (Cooperativa Nacional de Productores de Leche) 2. Sucesores de Alfredo Williner S.A. 3. Sancor Cooperativas Unidas Ltda. 4. García Hermanos Agroindustrial S.R.L
PARAGVAJA	REGGIANITO	Ārvalstu lietotāji 1. CONAPROLE (Cooperativa Nacional de Productores de Leche) 2. Sucesores de Alfredo Williner S.A. 3. Mastellone Hnos. S.A. 4. Sancor Cooperativas Unidas Ltda. 5. García Hermanos Agroindustrial S.R.L 6. Milkaut S.A. 7. Manfrey Coop. de Tamberos de Com. E Ind. Ltda.
URUGVAJA	PARMESANO	1. ALKLA SRL 2. CALCAR (Cooperativa Agraria de Responsabilidad Limitada Carmelo) 3. CATENI S.A. 4. CONAPROLE (Cooperativa Nacional de Productores de Leche) 5. Conarey S.A. 6. ECOMEL S.A. 7. El Nuevo Gaucho SRL 8. FARMING S.A. 9. Farolur S.A. 10. FORMAGGIO LTDA 11. Granja Brassetti SRL 12. Henderson & CIA S.A 13. Horacio Bentacor 14. INDULACSA (Industria Lactea Salteña S.A.) 15. Juan Manuel Guerequiz Melo 16. La Magnolia S.A. 17. La Nueva Cerro S.A 18. La vieja bodega SRL 19. Pronaturalia S.A. 20. Queseria Helvetica S.A. 21. SEGLAR S.A.
URUGVAJA	GRUYERE / GRUYÈRE	1. CONAPROLE (Cooperativa Nacional de Productores de Leche) 2. Granja Brassetti SRL 3. Pronaturalia S.A. 4. SEGLAR S.A. Ārvalstu lietotāji 1.MILKAUT S.A.
URUGVAJA	GRUYERITO / GRUYER	1. Bonprole Industrias Lacteas S.A.
URUGVAJA	FONTINA	1. CONAPROLE (Cooperativa Nacional de Productores de Leche) 2. Farolur S.A. 3. Pronaturalia S.A. Ārvalstu lietotāji 1. MILKAUT S.A. 2. Sancor Cooperativas Unidas Ltda
URUGVAJA	REGGIANITO	1. CLALDY S.A. 2. CONAPROLE (Cooperativa Nacional de Productores de Leche) Ārvalstu lietotāji 1. MILKAUT S.A. 2. Sancor Cooperativas Unidas Ltda
URUGVAJA	GRAPPAMIEL	1. A. López & CIA 2. Bodega Tunin Hnos. S.R.L. 3. CABORIL S.A. 4. CEPAS Uruguay Bebidas y Alimentos S.A. (iepriekš – BACARDI-MARTINI S.A.) 5. Eduardo Bon Perez 6. Gerardo Nabune Sciutti 7. Valdi Fraga Gonzalo Martin (iepriekš – JORGE L. VALDI) 8. La vieja bodega SRL 9. LICOGIN SRL 10. MENDOZA SRL 11. NABITUR S.A. 12. NAFIREY S.A. 13. REWILAT S.A. 14. Rodríguez HNOS & CIA LTDA

2. Piemēro pārejas periodu, kas ir 12 (divpadsmit) mēneši no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, lai visi šajā pielikumā uzskaitītie iepriekšējie lietotāji varētu pielāgoties 21.35. panta 8. punkta a)–i) apakšpunktā izklāstītajām specifikācijām.

________________

25.-A pielikums

PUŠU SARAKSTI AR VALSTS UZŅĒMUMIEM
UN UZŅĒMUMIEM, KAM PIEŠĶIRTAS EKSKLUZĪVAS VAI ĪPAŠAS PRIVILĒĢIJAS

25-A-1. papildinājums

ARGENTĪNA

1. 25. nodaļa neattiecas uz valsts uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kam piešķirtas ekskluzīvas vai īpašas privilēģijas par centrālo līmeni zemākā līmenī.

2. 25.4. pantu nepiemēro valsts uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kam piešķirtas ekskluzīvas vai īpašas privilēģijas un kas uzskaitīti turpmāk, vai uzņēmumiem, meitasuzņēmumiem un saistītiem uzņēmumiem, kuri tiem pieder vai kurus tie kontrolē, vai jebkādiem jauniem un reorganizētiem uzņēmumiem vai struktūrām, vai uzņēmumiem vai struktūrām, kas ir šādu uzņēmumu tiesību pārņēmēji:

a) Integración Energética Argentina S.A.;

b) Nucleoeléctrica Argentina S.A. un

c) Soluciones Satelitales S.A.

25-A-2. papildinājums

BRAZĪLIJA

25. nodaļa neattiecas uz valsts uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kam piešķirtas ekskluzīvas vai īpašas privilēģijas par centrālo līmeni zemākā līmenī.

________________

26.-A PIELIKUMS

PREAMBULA

PUSES,

PIEKRĪTOT viedoklim, ka šis nolīgums tiek parakstīts vēl nepieredzētu krīžu un problēmu kombinācijas apstākļos;

ŅEMOT VĒRĀ, ka

a) ir steidzami jārīkojas, lai risinātu vides problēmas un krīzes, tai skaitā tādas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības zudumu un piesārņojumu, kā skaidri liecina jaunākie zinātniski pierādījumi, un ko vēl vairāk saasina nemainīgs nabadzības līmenis, tai skaitā galēja nabadzība, pārtikas trūkums un nevienlīdzība;

b) Covid-19 pandēmija atklāja daudzas mūsu sabiedrības vājās vietas, arī bažas par piegādes ķēžu noturību, jo īpaši valstu veselības aprūpes sistēmās;

c) ģeopolitiskā spriedze ir palielinājusi ekonomisko attiecību un noturības jautājumu pārklāšanos, izraisot traucējumus starptautiskajās tirdzniecības plūsmās;

d) pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšana kļūst par arvien lielāku izaicinājumu, jo pārtikas piegādes ķēdes ietekmē traucējumi, savukārt ekosistēmas ietekmē klimata pārmaiņu negatīvā ietekme, un

e) secīgi arvien pieaugošu izaicinājumu un krīžu gadi ir ierobežojuši ieguvumus, ko sniedz Programma 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķi;

UZSVEROT, ka šajā kontekstā ir ļoti būtiski nodrošināt atvērtas, pārredzamas un noteikumos balstītas starptautiskās tirdzniecības darbību;

UZSVEROT, ka ir ļoti būtiski steidzami paātrināt mūsu darbības, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, cīnītos pret klimata pārmaiņām un iegūtu līdzekļus tā paveikšanai;

STINGRI UZSKATOT ka šis nolīgums tuvina divus reģionus, kuri piedāvā kritiski svarīgu ieguldījumu minēto izaicinājumu risināšanai;

UZSVEROT, ka:

a) tiem ir kopīgas vērtības, kas ir vajadzīgas, lai risinātu izaicinājumus, ko rada pašreizējā globālā situācija, un tās ir:

i) iekļautības nozīmes atzīšana, īstenojot risinājumus, kas piemēroti visiem, jo īpaši darba ņēmējiem, vietējām un tradicionālajām kopienām, mazajiem lauksaimniekiem, un nodrošinot pilnvērtīgas iespējas sievietēm;

ii) multilaterālisma pieņemšana un nevajadzīgu tirdzniecības šķēršļu noraidīšana;

iii) starptautisko tiesību ievērošana un

iv) vides aizsardzība un saglabāšana;

b) tiem ir izšķiroša nozīme globālo piegādes ķēžu struktūrā dažādās nozarēs un tehnoloģiskajos līmeņos, arī pārtikas ražošanā;

c) tie atbalsta ilgtspējīgu attīstību sociālajā, ekonomikas un vides jomā, kas ir integrētas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un savstarpēji pastiprinošas, atzīstot ražošanas sistēmu lielo daudzveidību, jo nav universāla attīstības modeļa;

d) tie atzīst, ka visu nabadzības veidu, arī galējas nabadzības, izskaušana visos tās veidos un dimensijās ir lielākais globālais izaicinājums un obligāta prasība ilgtspējīgai attīstībai;

e) tie atzīst, ka ir būtiski pastiprināt centienus, lai aizsargātu, saglabātu, ilgtspējīgi izmantotu un ilgtspējīgi pārvaldītu un atjaunotu visas ekosistēmas atbilstīgi to valstu spējām un apstākļiem, un ka ir svarīgi palielināt resursu mobilizēšanu šo centienu atbalstam;

f) tie arī atzīst, ka būtiska nozīme ir sadarbībai daudzpusējā līmenī, lai efektīvi risinātu kopīgas vides un ilgtspējīgas attīstības problēmas, un apņemas pastiprināt sadarbību starptautiskās tirdzniecības un investīciju jomā, lai izvairītos no nevajadzīgiem traucējumiem un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, un atgādina, ka Programma 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķi un uzdevumi, tai skaitā to īstenošanas līdzekļi, ir universāli, nedalāmi un savstarpēji saistīti, un

g) attiecībā uz klimata pārmaiņām tie jo īpaši:

i) ņemot vērā to vadošo lomu, atkārtoti apstiprina savu nelokāmo apņemšanos virzībā uz UNFCCC mērķa sasniegšanu cīnīties pret klimata pārmaiņām, stiprinot Parīzes nolīguma pilnīgu un efektīvu īstenošanu un sasniedzot tā mērķi un veicot ilgtermiņa uzdevumus, tai skaitā tā mērķi attiecībā uz temperatūru, mērķi uzlabot spēju pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un mērķi panākt finanšu plūsmu atbilstību iepriekšējiem diviem mērķiem, atspoguļojot taisnīgumu un kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo spēju principu, kā arī valstu dažādos apstākļus; atkārtoti apstiprina, ka to mērķis ir stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņu draudiem saistībā ar ilgtspējīgu attīstību un centieniem izskaust nabadzību, un arī atzīst, ka klimata pārmaiņu ietekme ir jūtama visā pasaulē, un to īpaši izjūt nabadzīgākie un neaizsargātākie iedzīvotāji; kā arī

ii) atzīst, ka pamatprioritāte ir garantēt nodrošinātību ar pārtiku un izskaust badu un ka pārtikas ražošanas sistēmas pret klimata pārmaiņu ietekmi ir sevišķi neaizsargātas;

ATZĪSTOT, ka, lai risinātu iepriekš minētās krīzes un problēmas, ir nepieciešama noteikumos balstīta, nediskriminējoša, godīga, atvērta, iekļaujoša, taisnīga un pārredzama daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kuras centrā ir PTO un kura atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķim;

NO JAUNA APŅEMOTIES nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un godīgu konkurenci, atturot no protekcionisma un tirgu kropļojošas prakses, lai veicinātu visiem labvēlīgu tirdzniecības un ieguldījumu vidi;

ATKĀRTOTI PAUŽOT apņemšanos pilnībā ievērot PTO noteikumus un izvairīties no nepamatotas vai patvaļīgas diskriminācijas vai slēptiem starptautiskās tirdzniecības ierobežojumiem;

PIEKRĪTOT, ka iepriekš minētie izaicinājumi mudina jaunā kontekstā izstrādāt publisko politiku, lai veidotu labāku nākotni;

ATGĀDINOT par šā nolīguma 26.1. panta 5. punktu un ATZĪSTOT to attīstības līmeņu atšķirības, un piekrītot, ka šajā pielikumā ir ietverta uz sadarbību vērsta pieeja, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un intereses;

APŅEMOTIES sadarboties, lai to tirdzniecības attiecības veicinātu ilgtspējīgu attīstību;

ATGĀDINOT par tirdzniecības nozīmi dzīves līmeņa paaugstināšanā un nodarbinātības pieauguma veicināšanā, vienlaikus ļaujot optimāli izmantot pasaules resursus saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi;

CENŠOTIES aizsargāt un saglabāt vidi un uzlabot risinājumus tā panākšanai atbilstīgi to attiecīgajām vajadzībām un bažām dažādos ekonomiskās attīstības līmeņos;

UZSVEROT nepieciešamību ņemt vērā to jaunattīstības valstu īpašās problēmas, kurām ir tikai sauszemes robežas, lai nodrošinātu piekļuvi tirgum un ieguvumus saskaņā ar šo nolīgumu;

ŅEMOT VĒRĀ iepriekš minētos izaicinājumus,

VIENOJAS par šo pielikumu.

A DAĻA

TIRDZNIECĪBA UN ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA

A.1. Vispārīgi noteikumi

1. Puses atkārtoti apstiprina saistības, kas pieņemtas saskaņā ar 26. nodaļu. Tās uzskata, ka tām ir unikāla iespēja rādīt piemēru tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības integrēšanā un ka tas būtu jādara sadarbojoties.

2. Atzīstot katras Puses tiesības noteikt savu ilgtspējīgas attīstības politiku un prioritātes, kam jābūt atbilstīgām katras Puses saistībām saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuru puses tās ir, katra Puse tiecas uzlabot savus attiecīgos normatīvos aktus un politiku, lai nodrošinātu augstu un efektīvu vides un darba aizsardzības līmeni saskaņā ar 26.2. panta 2. punktu. Tas atbilst 26.1. pantā noteiktajam vispārējam mērķim īstenot šo nolīgumu tā, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Puses arī atgādina par vienošanos 26.2. panta 3. punktā, ka Pusei nevajadzētu vājināt aizsardzības līmeni, kas paredzēts tās vides vai darba normatīvajos aktos, lai veicinātu tirdzniecību vai ieguldījumus. Puses atgādina, ka saskaņā ar 26.2. panta 5. punktu tās vienojas, ka, lai veicinātu tirdzniecību un ieguldījumus, Puse nepieļauj to, ka ilglaicīgu vai atkārtotu darbību vai bezdarbības rezultātā netiek panākta tās vides un darba normatīvo aktu efektīva izpilde. Šai sakarā Puses atzīst, ka ir būtiski nodrošināt atbilstīgu līdzekļu pieejamību, lai panāktu šādu izpildi. Turklāt saskaņā ar 26.2. panta 6. punktu Puse nepiemēro savas vides un darba normatīvos aktus tādā veidā, ka tas radītu slēptus tirdzniecības ierobežojumus vai nepamatotu vai patvaļīgu diskrimināciju.

3. Puses atgādina, ka saskaņā ar 11. principu Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijā, kas 1992. gadā pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides un attīstības konferencē (turpmāk “Riodežaneiro 1992. gada Vides un attīstības deklarācija), vides standartiem, pārvaldības mērķiem un prioritātēm būtu jāatbilst vides un attīstības situācijai, kurā tos piemēro. Atgādinot pa šā nolīguma 26.1. panta 1. un 5. punktu, Puses atzīst arī atšķirības to attīstības līmeņos un apstākļos valstīs, vienlaikus tiecoties integrēt ilgtspējīgu attīstību Pušu tirdzniecības un investīciju attiecībās. Tās atzīst, ka šādas atšķirības ietver problēmas, ar kurām saskaras jaunattīstības valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas.

4. Puses atzīst, ka ilgtspējas pasākumiem, kas ietekmē tirdzniecību, jābūt pilnībā atbilstīgiem to pienākumiem saskaņā ar PTO nolīgumiem. Puses atgādina, ka saskaņā ar TBT nolīgumu pasākumiem, kas ir tehniski noteikumi, kuri ierobežo tirdzniecību, uz ko attiecas minētais nolīgums, cita starpā i) jābūt balstītiem uz zinātnisku un tehnisku informāciju; ii) nevajadzētu ierobežot tirdzniecību vairāk nekā nepieciešams, lai sasniegtu likumīgu mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu tā nesasniegšana, un iii) jābūt balstītiem uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem. Puses arī atgādina, ka sanitārie un fitosanitārie pasākumi, uz kuriem attiecas SFS līgums, saskaņā ar minēto līgumu cita starpā i) būtu jāpiemēro tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai; ii) tiem būtu jābalstās uz zinātniskiem principiem; iii) tiem būtu balstās uz attiecīgiem starptautiskajiem standartiem, pamatnostādnēm vai ieteikumiem, ja vien SFS līgumā nav noteikts citādi; iv) tos nevajadzētu turpināt bez pietiekamiem zinātniskiem pierādījumiem, ja vien SFS līgumā nav paredzēts citādi, un v) tos nevajadzētu piemērot veidā, kas būtu slēpts starptautiskās tirdzniecības ierobežojums.

5. Saskaņā ar 2.7. pantu Puses uzsver pilsoniskās sabiedrības organizāciju būtisko nozīmi šā nolīguma efektīvā īstenošanā, veidojot vietējās konsultantu grupas saskaņā ar katras Puses iekšējiem mehānismiem un tiesību aktiem un plaši iesaistot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

6. Puses ir vienisprātis, ka starptautiskās tirdzniecības veicināšana tā, lai sekmētu ilgtspējīgas attīstības mērķi, kā minēts 26.1. panta 3. punktā, ietver darbības šādās jomās:

a) daudzpusēji režīmi;

b) divpusējās reģionālās attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā;

c) ar tirdzniecību saistīta valsts un reģionālā politika un pasākumi un

d) sieviešu ekonomisko iespēju palielināšana.

7. Puses arī vienojas, ka, lai nodrošinātu to saistību saskaņā ar šā nolīguma 26. nodaļu un šo pielikumu efektīvu īstenošanu, tās, stājoties spēkā šim nolīgumam, iesaistīsies turpmākās diskusijās un īstenos virkni darbību un sadarbības pasākumu.

A.2. Daudzpusēji režīmi: sadarbība, lai atbalstītu daudzpusējus noteikumus ilgtspējīgas attīstības jomā

7. Pušu ieskatā šis nolīgums piedāvā privileģētu platformu apspriedēm un sadarbībai saistībā ar daudzpusēju darba un vides standartu un mērķu aspektiem, kas saistīti ar tirdzniecību, kā minēts 26.1. panta 4. punkta a) apakšpunktā, 26.4. panta 8. punktā, 26.5. panta 5. punktā un 26.6. panta 3. punktā, saskaņā ar 26.1. panta 5. punktā minēto uz sadarbību vērsto pieeju, kurā pienācīgi ņemta vērā Pušu atšķirīgā valsts situācija, ģeogrāfiskie ierobežojumi, spējas, vajadzības un attīstības līmenis un kura ievēro Pušu valsts politiku un prioritātes, kā minēts 26.1. panta 4. punkta c) apakšpunktā.

8. Puses atzīmē, ka ir pilnībā jāņem vērā mērķis, uzdevumi un principi, kas noteikti rīcības plānā 21. gadsimtam “Agenda 21” vides un attīstības jomā, kurš pieņemts Riodežaneiro 1992. gada 3.–14. jūnijā notikušajā Vides un attīstības konferencē, un Riodežaneiro 1992. gada Vides un attīstības deklarācijā, kas minēta šā nolīguma 26.1. panta 2. punktā. Puses arī atkārtoti uzsver, ka pamatprioritāte ir garantēt nodrošinātību ar pārtiku un izskaust badu un ka saskaņā ar Parīzes nolīgumā uzsvērto pārtikas ražošanas sistēmas pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi ir sevišķi neaizsargātas.

9. Tās atgādina, ka saskaņā ar Riodežaneiro 1992. gada Vides un attīstības deklarācijas 12. principu

“tirdzniecības politikas pasākumus vides aizsardzības nolūkos nevajadzētu būt patvaļīgas un nepamatotas diskriminācijas līdzeklim vai slēptā veidā ierobežot starptautisko tirdzniecību. Būtu jāizvairās no vienpusējām darbībām vides problēmu risināšanā ārpus importētājvalsts jurisdikcijas. Vides pasākumiem, ar kuriem risina pārrobežu vai globālas vides problēmas, pēc iespējas jābalstās uz starptautisku vienprātību.”

10. Tās arī atgādina, ka saskaņā ar Riodežaneiro 1992. gada Vides un attīstības deklarācijas 2. principu valstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un starptautisko tiesību principiem ir suverēnas tiesības izmantot savus resursus saskaņā ar savu vides un attīstības politiku, kā arī atbildība nodrošināt, ka darbības to jurisdikcijā vai kontrolē nerada kaitējumu citu valstu vai teritoriju ārpus valsts jurisdikcijas robežām videi.

11. Ņemot vērā iepriekš minēto, Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos 26.14. pantā minētajai Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejai (turpmāk “TIA apakškomiteja”) uzticēt uzdevumu cita starpā veicināt, apspriest un uzraudzīt 26. nodaļas efektīvu īstenošanu un censties izvairīties no tirdzniecības šķēršļiem teritorijās, kas ir to pilnvaru jomās, neskarot citus mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar šo nolīgumu. Apspriešanās un sadarbība TIA apakškomitejā cita starpā ietver viedokļu apmaiņu par turpmāk uzskaitīto instrumentu un saistīto procesu īstenošanu, ja Puses ir to puses:

a) Programma 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķi;

b) UNFCCC un Parīzes nolīgums, kas izveidots saskaņā ar to;

c) KBD, tās protokoli un Kuņminas–Monreālas globālais biodaudzveidības satvars, kas pieņemts saskaņā ar KBD Monreālā 2022. gada 19. decembrī (turpmāk “GBS”);

d) Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām, kas parakstīts Monreālā 1987. gada 16. septembrī, un tā Kigali grozījums, kas parakstīts Kigali 2016. gada 15. oktobrī;

e) Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos, kas pieņemta Parīzē 1994. gada 17. jūnijā;

f) Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, kas pieņemta Bāzelē 1989. gada 22. martā, Roterdamas Konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, kas pieņemta Roterdamā 1998. gada 10. septembrī, Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kas pieņemta Stokholmā 2001. gada 22. maijā, un Minamatas konvencija par dzīvsudrabu, kas pieņemta Kumamoto 2013. gada 10. oktobrī;

g) Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību, kas pieņemta Bonnā 1979. gada 23. jūnijā;

h) Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES);

i) Ramsāras konvencija par mitrājiem, kas pieņemta Ramsārā 1971. gada 2. februārī;

j) Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācija par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, ko Ģenerālā asambleja pieņēma 2007. gada 13. septembrī, un

k) SDO konvencijas un protokoli.

12. Attiecībā uz KBD Puses atzīst, cik nozīmīgi ir šādi elementi, lai atbalstītu tās efektīvu īstenošanu:

a) KBD trīs mērķu, proti, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, tās komponentu ilgtspējīga izmantošanas un no ģenētisko resursu izmantošanas gūto labumu taisnīgas un vienlīdzīgas sadales, līdzsvarota īstenošana;

b) GBS īstenošana;

c) valstu bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un rīcības plānu, tai skaitā valstu mērķrādītāju, īstenošana, pārskatīšana vai atjaunināšana un paziņošana saskaņā ar KBD 6. pantu un

d) atbilstīgu īstenošanas līdzekļu nodrošināšana, tai skaitā finanšu resursu nodrošināšana, piekļuve tehnoloģijām un to nodošana, tehniskā un zinātniskā sadarbība, informācijas apmaiņa un biotehnoloģiju sniegto ieguvumu sadale, atzīstot īpašās problēmas, ar kurām saskaras Mercosur parakstītājvalstis, ievērojot KBD noteikumus.

13. Atkārtoti paužot pilnīgu apņemšanos ievērot UNFCCC un efektīvi īstenot Parīzes nolīgumu, Puses vienojas veikt un pastiprināt darbības, lai atbalstītu to mērķus un uzdevumus, tai skaitā ņemot vērā Parīzes nolīguma globālo izsvēršanu, domājot par klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos tām un īstenošanas līdzekļiem un atbalstu, kā arī ņemot vērā taisnīguma principu un labāko pieejamo zinātnisko informāciju. Puses atkārtoti vērš uzmanību un norāda uz visām to attiecīgajām saistībām saskaņā ar daudzpusējo klimata režīmu, tai skaitā, bet ne tikai, uz šādām saistībām:

a) attiecībā uz nacionāli noteikto devumu (turpmāk “NND”) un mitigāciju: sagatavot, paziņot un uzturēt secīgus NND un īstenot iekšējos mitigācijas pasākumus, lai sasniegtu šādu devumu mērķus; nodrošināt, ka secīgie NND laika gaitā uzrāda progresu un atbilst augstākajam iespējamajam mērķim, liecinot par taisnīgumu un kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo spēju principu, ņemot vērā atšķirīgos valstu apstākļus;

b) attiecībā uz adaptāciju: iesaistīties adaptācijas plānošanas procesos un darbību īstenošanā, tai skaitā attiecīgo plānu, politikas jomu vai devumu izstrādē vai uzlabošanā; kā arī

c) attiecībā uz finanšu plūsmām un īstenošanas līdzekļiem: rīkoties, lai finanšu plūsmas saskaņotu ar virzību uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un klimatnoturīgu attīstību; sniegt atbalstu jaunattīstības valstīm, kas ir Parīzes nolīguma puses, klimatrīcības īstenošanai, tai skaitā finanšu resursus, tehnoloģiju pārnesi un spēju veidošanu, saskaņā ar Parīzes nolīguma 9., 10. un 11. pantu, atzīstot, ka lielāks atbalsts jaunattīstības valstīm, kas ir Parīzes nolīguma puses, ļaus izvirzīt vērienīgākus mērķus to darbībās.

14. Puses vienojas aktīvi sadarboties gan sarunās par režīmu, gan tā īstenošanā, lai veicinātu kopīgu klimatrīcību.

15. Katra Puse atkārtoti apstiprina savas attiecīgās starptautiskās saistības un īsteno pasākumus saskaņā ar saviem attiecīgajiem iekšzemes normatīvajiem aktiem, lai novērstu turpmāku atmežošanu un pastiprinātu centienus stabilizēt vai palielināt meža platību pēc 2030. gada. Šajā kontekstā Pusēm nevajadzētu vājināt aizsardzības līmeni, kas paredzēts to vides tiesību aktos.

16. Puses arī atzīst, ka to politikā jāņem vērā jaunattīstības valstu sociālās un ekonomiskās problēmas un to ieguldījums globālajā pārtikas nodrošinājumā.

17. Puses arī uzsver, ka, lai sasniegtu šos mērķus, ir vajadzīgs lielāks atbalsts un investīcijas, tai skaitā izmantojot finanšu resursus, tehnoloģiju nodošanu, spēju veidošanu un citus šajā nolīgumā paredzētos mehānismus.

18. Puses pastiprinās centienus būtiski palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru globālajā energoresursu struktūrā un uzlabos sadarbību, lai atvieglotu piekļuvi tīras enerģijas pētniecībai un tehnoloģijām, tai skaitā atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes un progresīvāku un tīrāku fosilā kurināmā tehnoloģiju jomā, un veicinātu ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā un tīrās enerģijas tehnoloģijās.

19. Puses arī vienojas izmantot TIA apakškomiteju, lai sadarbotos un apmainītos ar informāciju par to, kā tiek īstenots PTO Nolīgums par zvejniecības subsīdijām, kas pieņemts PTO 12. ministru konferencē 2022. gada 17. jūnijā, kad tas būs stājies spēkā.

20. Atzīstot to, ka TIA apakškomiteja nodrošina privileģētu telpu apspriedēm un sadarbībai, Puses uzsver, ka šis nolīgums nekādā veidā nemaina to saistību būtību vai darbības jomu, kas pieņemtas saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kuri minēti šā nolīguma 26. nodaļā, kā arī īstenošanas mehānismus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar minētajiem nolīgumiem. Minēto nolīgumu struktūra un darbība, jo īpaši ar tiem pieņemto saistību būtība, kā arī to atbilstības mehānismi, ja tādi ir, parāda līdzsvaru, kas panākts saistībā ar minētajiem nolīgumiem, kuri nav grozīti un jebkādā veidā atkarīgi no atsaucēm uz minētajām saistībām šajā nolīgumā.

A.3. Divpusējās reģionālās attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā: izmantot šā nolīguma potenciālu
, lai veicinātu patiesi ilgtspējīgu attīstību, kas darbojas visu labā

21. Puses apzinās, ka ilgtspējīgas attīstības integrēšanai Pušu tirdzniecības un investīciju attiecībās, kā minēts 26.1. panta 1. punktā, cita starpā ir jāsniedz reāli ekonomiski ieguvumi preču ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas iekļauj ilgtspēju savās darbībās, jo īpaši visneaizsargātākajām personām, tai skaitā sievietēm, mazajiem lauksaimniekiem, pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām.

22. Ieguvumus, kas minēti 21. punktā, cita starpā var panākt ar iniciatīvām, kas veicina tirdzniecību ar ražojumiem, kuri iegūti vai ražoti ilgtspējīgi un saskaņā ar Pušu tiesību aktiem, un ar projektiem, kas sekmē starpreģionālās piegādes ķēdes, lai veicinātu tirdzniecības pozitīvo devumu virzībā uz zemām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību un palielinātu spēju pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei tādā veidā, kas neapdraud pārtikas ražošanu, kā noteikts 26.6. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

23. Puses ir apņēmušās aizsargāt darba tiesības un atzīst SDO kā galvenās daudzpusējās organizācijas šajā jomā nozīmi.

24. Atgādinot par šā nolīguma 26.4. panta 4. punktu, katra Puse pastāvīgi un ilgtspējīgi tiecas ratificēt SDO pamatkonvencijas, protokolus un citas attiecīgās SDO konvencijas, kurām tās vēl nav pievienojušās un kuras SDO ir klasificējusi kā aktuālas, vienlaikus ievērojot Puses suverēnās tiesības uzņemties papildu starptautiskās saistības. Saskaņā ar šā nolīguma 26.4. panta 3. punktu katra Puse ievēro, veicina un efektīvi īsteno starptautiski atzītus darba pamatstandartus, kas noteikti SDO pamatkonvencijās.

25. Īstenojot minētās saistības, Puses plāno īpašu vērību pievērst bērnu darba izskaušanai, kā arī biedrošanās brīvībai un tiesību uz koplīguma sarunām efektīvai atzīšanai. Puses apzinās, ka apņemšanās nodrošināt efektīvu īstenošanu nozīmē, ka katra Puse pieņem attiecīgos normatīvos aktus un īsteno savu jurisdikciju un kontroli, izveidojot sistēmu, kas nodrošina atbilstību starptautiski atzītu darba pamatstandartu prasībām, kā noteikts SDO pamatkonvencijās.

26. Turklāt saskaņā ar apņemšanos veicināt pienācīgu darbu, kā noteikts šā nolīguma 26.4. panta 8. punktā un SDO Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgas globalizācijas kontekstā, Puses uzsver sociālā dialoga principu, kas ir SDO pamatprincips, un apzinās, ka pamatkonvenciju un citu attiecīgo SDO konvenciju ratifikācija būtu jāveic atbilstīgi šim principam.

Šā nolīguma īstenošana ilgtspējīgu preču ražotāju labā

27. Atzīstot, ka miljoniem iedzīvotāju, kas dzīvo reģionos, kuri atrodas tālu no pilsētu centriem, piemēram, teritorijās ar mežiem, dabiskiem zālājiem, mitrājiem un citām dabiskām ekosistēmām, ir būtiska nozīme ilgtspējīgas attīstības panākšanā, Puses sadarbosies, nodrošinot lielākas tirgus piekļuves iespējas ražojumiem, kas ilgtspējīgi un saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem iegūti no mazajiem lauksaimniekiem, kooperatīviem, pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām, un izstrādājot mehānismus, lai atbalstītu šos iedzīvotājus ilgtspējīgu ienākumu avotu iegūšanā un saglabāšanā, vienlaikus ievērojot pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu kolektīvās tiesības uz zemi saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem un tās attiecīgajām starptautiskajām saistībām.

28. Puses vienojas apspriest konkrētus pasākumus un iniciatīvas šā mērķa sasniegšanai attiecīgi TIA apakškomitejā vai citā struktūrā, kas izveidota saskaņā ar šo nolīgumu. Šādi pasākumi un iniciatīvas cita starpā ietver tirgus piekļuves iespēju noteikšanu, kas vajadzīgas, lai stimulētu ilgtspējīgi iegūtu vai ražotu produktu eksportu, un pasākumus un iniciatīvas ar mērķi paātrināt un veicināt tirdzniecību starp Pusēm.

Ilgtspējīgu starpreģionālu vērtības ķēžu veicināšana enerģētikas pārkārtošanai

29. Saskaņā ar 26.6. panta 2. punkta b) apakšpunktu Puses cenšas izmantot starpreģionālo partnerību ievērojamo potenciālu enerģētikas pārkārtošanas projektos, ņemot vērā to daudzās papildināmības iespējas attiecībā uz ieguldījumiem, speciālajām zināšanām un tehnoloģijām, kas vajadzīgas, lai izstrādātu risinājumus tādās jomās kā ilgtspējīga mobilitāte un citās Pušu apzinātās jomās.

30. Šai sakarā Puses atzīst, ka atbildīgu, ilgtspējīgu, pārredzamu, netraucētu un noturīgu starpreģionālo vērtības ķēžu veidošana ir viens no galvenajiem aspektiem to mērķu sasniegšanā, kas saistīti ar godīgu un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, kura sekmē abu reģionu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību. Pateicoties efektīvai un līdzsvarotai dalībai šajās ķēdēs, abi reģioni būs labākā pozīcijā, lai saglabātu savu konkurētspēju pasaules tirgū, saglabātu augstu nodarbinātības līmeni, radot kvalitatīvas darbvietas, stiprinātu to ražošanas un inovācijas spējas, uzlabotu esošo rūpniecisko bāzi un atbalstītu to pārveidi.

31. Lai radītu darbvietas un veicinātu sinerģiju starp tehnoloģiju attīstības līmeņiem un dabas resursiem Mercosur un Eiropas Savienībā, Puses sadarbosies, izstrādājot iniciatīvas, kas veicina ilgtspējīgas un noturīgas starpreģionālās vērtības ķēdes. Šādām vērtības ķēdēm būtu jāveicina investīcijas un rūpniecības attīstība izejvielu ražotājvalstīs, lai palielinātu pievienoto vērtību vietējā līmenī un veicinātu darbvietu radīšanu. Cita starpā Puses par prioritāti noteiks ilgtspējīgu starpreģionālo tirgu un vērtības ķēžu kopīgas attīstības apsvēršanu stratēģiskās nozarēs, kas atbilst katras Puses attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Šādas nozares cita starpā var būt:

a) atbildīga kalnrūpniecība, enerģētikas pārkārtošanai kritiski svarīgu metālu un minerālu bagātināšana un pārveide;

b) enerģijas avoti, kam ir izšķiroša nozīme enerģētikas pārkārtošanā, arī sašķidrināta dabasgāze un atjaunīgie energoresursi; tas jo īpaši attiecas uz atjaunīgās un mazemisiju elektroenerģijas ražošanu, kā arī uz tām rūpniecības nozarēm, kurās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ir sarežģīta;

c) ilgtspējīga mobilitāte un ar to saistītās vērtības ķēdes, tai skaitā litija jonu akumulatori, bateriju reciklēšana, kā arī uzlādes infrastruktūra, elektromobilitāte un elektrotransportlīdzekļu rūpnieciska ražošana;

d) ilgtspējīgas biodegvielas, tai skaitā etanols un biodīzeļdegviela, ilgtspējīga aviācijas degviela (SAF) un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas;

e) ūdeņradis un tā atvasinājumi, lai būtiski veicinātu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

32. Lai sasniegtu 31. punktā noteiktos mērķus, Puses vienojas, ka ir būtiski īstenot politikas instrumentus, lai paātrinātu spēju attīstību, jo īpaši jaunattīstības valstīs, lai tās varētu efektīvi piedalīties vērtību ķēdēs, kas vērstas uz stratēģiski svarīgām ražošanas nozarēm enerģētikas pārkārtošanai, kurām nepieciešami lieli ieguldījumi, mūsdienīgas tehnoloģijas un specializēts darbaspēks, kā arī ir būtiski īstenot īpašu politiku, kas izstrādāta, lai veicinātu sieviešu iekļaušanu. Šai sakarā, ņemot vērā asimetriju starp abiem reģioniem un neskarot Eiropas Savienības tiesības, Mercosur parakstītājvalstis var pieņemt veicināšanas pasākumus, kuru mērķis ir stratēģiski svarīgu ražošanas nozaru izveide un attīstība ilgtspējai pārkārtošanai saskaņā ar Programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Šādi pasākumi atbilst šim nolīgumam un PTO nolīgumiem.

33. Puses arī sadarbosies iepriekš minētajās nozarēs, tai skaitā šādās jomās:

a) tādu ieguldījumu veicināšana un sekmēšana, kas veicina vietējo pievienoto vērtību ražošanas ķēdēs izejvielu ražotājvalstīs;

b) tehniska un cita veida atbalsta sniegšana projektiem, kas sekmē starpreģionālu vērtības ķēžu izveidi un tehnoloģiju un zināšanu attīstību, nodrošinot spēju veidošanu Mercosur parakstītājvalstīs.

34. Visbeidzot, Puses apņemas sadarboties, lai veicinātu starpreģionālās vērtības ķēdes jomās, kas netieši sekmē enerģētikas pārkārtošanu, piemēram, veselības aprūpei paredzētu preču un pakalpojumu ražošanā, digitālās ekonomikas attīstībā, arī zināšanās balstītu pakalpojumu sniegšanā, un ilgtspējīgā pārtikas ražošanā.

A.4. Valsts vai reģionāla ar tirdzniecību saistīta politika un pasākumi:
efektīvu pieeju daudzveidības atzīšana, ar kurām panākt ilgtspējīgu attīstību

35. Puses atkārtoti apstiprina savas attiecīgās saistības, kas pieņemtas saskaņā ar šo nolīgumu un attiecīgajiem starptautiskajiem režīmiem, kuri minēti 26. nodaļā, attiecībā uz mežu un citu sauszemes ekosistēmu saglabāšanu, aizsardzību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu un ilgtspējīgu zemes izmantošanu saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Tās arī atkārtoti apstiprina savu apņemšanos nolūkā apkarot nelikumīgu mežistrādi un ar to saistīto tirdzniecību veicināt tirdzniecību ar ražojumiem, kas iegūti no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem, kuri izstrādāti saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā veic izstrādi.

36. Tāpat Puses atzīst tradicionālo un pirmiedzīvotāju zināšanu nozīmi, kā arī vietējo dalībnieku nozīmi, kas ir ilgtspējīgas zemes izmantošanas, aizsardzības un saglabāšanas un mežu un bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgas izmantošanas galvenie aizstāvji. Tās atgādina, ka ir būtiski atbalstīt pirmiedzīvotājus un vietējās kopienas mežu ilgtspējīgā apsaimniekošanā, un atzīst, ka atmežošanas ierobežošanas politikā ir jāņem vērā vietējo kopienu sociālās un ekonomiskās problēmas un tiesības saskaņā ar katras Puses normatīvajiem aktiem un attiecīgajām starptautiskajām saistībām.

37. Puses ir apņēmušās atkārtot un pastiprināt centienus, lai izbeigtu nelikumīgus draudus dabai un videi, tai skaitā nelikumīgu mežizstrādi un ugunsgrēkus, kā arī savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, nelikumīgu ieguvi un citas kaitīgas darbības, piemēram, nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un nelikumīgu atkritumu tirdzniecību, kas apdraud vidi.

38. Puses atzīmē, cik svarīgi ir stiprināt visu veidu ekosistēmu saglabāšanu, atjaunošanu, ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību un palielināt bioloģiskās daudzveidības sociālos, ekonomiskos un vidiskos ieguvumus cilvēkiem, jo īpaši tiem, kuri atrodas neaizsargātā situācijā, un tiem, kuri ir visvairāk atkarīgi no biodaudzveidības, tai skaitā ar ilgtspējīgām un biodaudzveidībā balstītām darbībām, ražojumiem un pakalpojumiem, kas veicina biodaudzveidību. Puses sadarbosies, lai sekmētu ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus nolūkā pakāpeniski samazināt negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un palielināt pozitīvo ietekmi. Tās arī pauž apņemšanos veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu tādu ieguvumu sadali, kas izriet no ģenētisko resursu izmantošanas un digitālās sekvenču informācijas par ģenētiskajiem resursiem izmantošanas, atbilstīgi katras Puses starptautiskajām saistībām.

39. Lai izmantotu tirdzniecības potenciālu ekosistēmu labā, Puses gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izveidos sarakstu ar MERCOSUR parakstītājvalstu produktiem, kas veicina mežu un jutīgu ekosistēmu saglabāšanu, atjaunošanu, ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu. Eiropas Savienībai ražojumiem, kas iekļauti šajā sarakstā, ko periodiski pārskata reizi trijos gados, būtu jāpiešķir preferenciāla vai papildu piekļuve tirgum vai jānodrošina citi stimuli, kas veicinātu to tirdzniecību, piemēram, tehniskā palīdzība vai spēju veidošana.

40. Turklāt Pusēm būtu jāievieš darbības un pasākumi, lai veicinātu tādu preču tirdzniecību, kas sekmē labākus sociālos apstākļus un videi nekaitīgu praksi, piemēram, tādu preču un pakalpojumu tirdzniecību, kas veicina resursu ziņā efektīvu mazoglekļa ekonomiku, vai tādu preču tirdzniecību, uz kurām attiecas ilgtspējas ticamības apliecināšanas shēmas un mehānismi. Šādas darbības, ko Puses periodiski – reizi trijos gados – pārskata attiecīgā gadījumā var ietvert pasākumus piekļuves tirgum veicināšanai, tehniskās palīdzības sniegšanai, spēju veidošanai un tirdzniecības atvieglošanai.

41. Pušu apņemšanās uzlabot sadarbību un izpratni par to attiecīgo nodarbinātības un vides politiku un pasākumiem saistībā ar tirdzniecību, kas minēti 26.1. panta 4. punkta c) apakšpunktā, cita starpā nozīmē atzīt, ka politika, pasākumi un risinājumi ilgtspējīgas attīstības izaicinājuma risināšanai dažādās valstīs un reģionos var atšķirties.

A.5. Tirdzniecība un sieviešu ekonomisko iespēju palielināšana

42. Puses atzīst, ka iekļaujoša tirdzniecības politika veicina aktīvāku sieviešu ekonomisko iespēju palielināšanu. Puses atzīst sieviešu nozīmīgo ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, viņām piedaloties saimnieciskajā darbībā, tai skaitā starptautiskajā tirdzniecībā. Attiecīgi Puses plāno īstenot šā nolīguma noteikumus tā, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret sievietēm un vīriešiem un iekļautu šo perspektīvu tirdzniecības un investīciju politikā.

43. Katra Puse tiecas nodrošināt, ka tās attiecīgie tiesību akti un politika nodrošina un veicina vienlīdzīgas tiesības, attieksmi un iespējas sievietēm un vīriešiem. Katra Puse tiecas uzlabot šādus tiesību aktus un politiku, neskarot katras Puses tiesības noteikt savu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju tvērumu un aizsardzības līmeni. Šādi tiesību akti un politika atbilst katras Puses saistībām attiecībā uz attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, tai skaitā ANO Ģenerālās asamblejas 1979. gada 18. decembrī pieņemto Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ko katra Puse efektīvi īsteno.

44. Puses atzīst, ka tirdzniecības plūsmu izmaiņām var būt atšķirīga ietekme uz vīriešu un sieviešu nodarbinātības iespējām un viņu līdzdalību, ienākumiem un labklājību. Ņemot vērā SDO Simtgades deklarāciju par nodarbinātības nākotni, kas pieņemta Ženēvā 2019. gada 21. jūnijā, Puses arī atzīst, cik būtiska ir pienākumu vienlīdzīga sadale starp ģimenes locekļiem un ieguldījumi aprūpes ekonomikā, lai sievietes, jo īpaši sievietes neaizsargātās situācijās, varētu izmantot ar tirdzniecību saistītas ekonomiskās iespējas un darījumdarbību.

45. Puses plāno sadarboties, lai stiprinātu sadarbību šajā iedaļā aplūkoto jautājumu ar tirdzniecību saistītajos aspektos. Sadarbības pasākumu mērķis ir uzlabot strādājošo sieviešu un sieviešu uzņēmēju spējas un apstākļus, arī sieviešu piekļuvi līdzdalībai, līderībai un izglītībai jomās, kurās viņas ir nepietiekami pārstāvētas, kā arī īstenot centienus, lai atbalstītu nozaru politiku, kas sniedz iespēju sievietes integrēt dinamiskās nozarēs un nozarēs ar augstāku produktivitāti, tai skaitā veicinot ārvalstu tiešo investīciju plūsmas, kas paplašina sieviešu darba iespējas darba tirgū, jo īpaši nozarēs, kurās dominē vīrieši. Šāda sadarbība cita starpā var ietvert informācijas un paraugprakses apmaiņu saistībā ar datu vākšanu, kas ļauj noteikt, izstrādāt, īstenot un pārskatīt tirdzniecības politiku ar mērķi novērst šķēršļus, ar kuriem sievietes saskaras starptautiskajā tirdzniecībā.

B DAĻA

SADARBĪBA

B.1. Atbalsts nevienlīdzības mazināšanai valstīs un to starpā

46. Puses apņemas sadarboties, lai garantētu, ka Mercosur un ES brīvās tirdzniecības zonas pakāpeniska izveide palīdzēs ne tikai paaugstināt kopējos ienākumus un labklājību, bet arī mazināt nevienlīdzību saskaņā ar 10. ilgtspējīgas attīstības mērķi. Vienlaikus, veicinot pārkārtošanos uz mazemisiju un klimatnoturīgu ekonomiku, Puses atgādina par savām attiecīgajām saistībām strādāt, lai panāktu taisnīgu pārkārtošanos, un nodrošināt un mobilizēt šai sakarā nepieciešamo finansējumu.

B.2. Nolīguma 26. nodaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību mērķu veicināšana

47. Lai sasniegtu šā nolīguma 26. nodaļas mērķus, Puses uzsver starpreģionālās sadarbības nozīmi, tai skaitā šādās jomās:

a) daudzpusēju saistību īstenošana klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības un vides jomā, kā arī SDO darba standartu īstenošana;

b) atbalsts pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu nozīmes stiprināšanai ilgtspējīgas attīstības veicināšanā;

c) izsekojamības uzlabošana vērtības ķēdēs;

d) ilgtspējīgas un iekļaujošas bioekonomikas potenciāla atraisīšana, tai skaitā bioloģiskajā daudzveidībā balstītu ražojumu un pakalpojumu, kas veicina bioloģisko daudzveidību, potenciāla atraisīšana;

e) pārredzamu, salīdzināmu, izmērāmu, iekļaujošu, zinātniski pamatotu un konkrētam kontekstam atbilstošu kritēriju un metodiku izmantošana, lai novērtētu bioekonomikas ilgtspēju visās vērtības ķēdēs;

f) ilgtspējīgas biodegvielas, tai skaitā etanols un biodīzeļdegviela, ilgtspējīga aviācijas degviela (SAF) un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas; kā arī

g) ilgtspējīgi ražotu preču un pakalpojumu, arī mazoglekļa preču, ražošana un tirdzniecības veicināšana.

48. Puses atbalsta attīstīto valstu finansējuma palielināšanu jaunattīstības valstīm, kā arī citu avotu finansējuma palielināšanu, lai aizsargātu, saglabātu, ilgtspējīgi izmantotu un atjaunotu visas ekosistēmas atbilstīgi vietējiem apstākļiem un politikai. Tās arī atzīst, ka Mercosur parakstītājvalstīm ir būtisks Eiropas Savienības atbalsts un piemēroti līdzekļi, lai atbalstītu valsts politiku un starptautiskās saistības attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos tām un to līdzieguvumiem, zaudējumu un kaitējuma mērķiem un lai risinātu bioloģiskās daudzveidības zuduma, meža saglabāšanas un atjaunošanas jautājumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā arī katras Mercosur parakstītājvalsts piemērojamajām starptautiskajām saistībām. Tās arī atzīst, ka ir svarīgi sniegt un mobilizēt tehnisko un finansiālo atbalstu, kas vajadzīgs, lai uzlabotu pārtikas ražošanas pielāgošanās spēju un noturību un mazinātu lauksaimnieku un citu neaizsargātu grupu, jo īpaši mazo lauksaimnieku, sieviešu un jauniešu, neaizsargātību saistībā ar klimata pārmaiņām.

49. Atgādinot par 26. nodaļas mērķi uzlabot ilgtspējīgas attīstības integrāciju Pušu tirdzniecības un ieguldījumu attiecībās, Puses apņemas atbalstīt esošo finansēšanas instrumentu pārskatīšanu, nodrošināt atbilstīgu finansējumu mežu saglabāšanai, atkārtotai apmežošanai, mežu atjaunošanai, atmežošanas un dabisko zālāju pārveidošanas mazināšanai un sadarboties, lai nodrošinātu šo instrumentu pienācīgu finansēšanu attiecīgi no vietējiem un starptautiskiem avotiem saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem. Tāpat Puses atbalsta resursu aktīvāku mobilizēšanu, tai skaitā izmantojot uz rezultātiem balstītus maksājumus un citas politikas pieejas, piemēram, maksājumus par ekosistēmu pakalpojumiem.

50. Puses uzsver, ka šādā sadarbībā būtu jāiesaista ne tikai publiskais sektors, bet arī uzņēmumi, akadēmiskās aprindas un pilsoniskā sabiedrība atbilstīgi to attiecīgajām funkcijām ilgtspējīgas attīstības veicināšanā.

B.3. Tirdzniecību ietekmējoši ilgtspējas pasākumi

51. Atgādinot par savām saistībām saskaņā ar PTO nolīgumiem, Puses vienojas izmantot uz sadarbību vērstu pieeju, lai risinātu problēmas saistībā ar to prasību izpildi, kuras saistītas ar Puses ilgtspējas pasākumiem un ietekmē tirdzniecību, ņemot vērā atšķirīgos attīstības līmeņus, spējas, prioritātes, valsts situāciju un tiesību aktus, kā arī īpašās problēmas jaunattīstības valstīs, kurām ir tikai sauszemes robežas. No iepriekš minētajām problēmām Puses atzīst, ka ir jāatvieglo tādu darbību īstenošana, ar kurām atbalsta atbilstību Puses ilgtspējas pasākumiem, kas ietekmē tirdzniecību, lai eksporta nolūkā varētu pilnvērtīgi izmantot šajā nolīgumā paredzētās iespējas piekļūt tirgum. Tās arī norāda uz sadarbības protokolu, kas pievienots partnerības nolīgumam, kā instrumentu šā mērķa sasniegšanai un vienojas, ka atbalstā Mercosur parakstītājvalstīm būtu jāietver finanšu resursu nodrošināšana, spēju veidošanas programmas, tehniskā palīdzība un citas kopīgas iniciatīvas ilgtspējīgu piegādes ķēžu veicināšanai.

52. Puses atgādina par 13. nodaļas un jo īpaši par 13.5. panta noteikumiem. Puses cenšas apzināt un pieņemt pasākumus un īstenot iniciatīvas, lai attiecīgā gadījumā paātrinātu un atvieglotu to savstarpējo tirdzniecību ar attiecīgajiem ražojumiem, piemēram, savstarpējas atzīšanas vai līdzvērtības nolīgumus, un uzlabotu zināšanas vienai par otru un izpratni par esošo praksi un shēmām.

53. Puse, īstenojot ilgtspējas pasākumus, kas ietekmē tirdzniecību saskaņā ar tās tiesību aktiem, pilnībā ņem vērā otras Puses iesniegto zinātnisko vai tehnisko informāciju, kā arī tai būtu jāņem vērā darbības, ko veikusi otra Puse, lai izpildītu saistības saskaņā ar šo pielikumu.

54. Ja Puses tiesību akti paredz pārbaudīt importētā ražojuma atbilstību otras Puses attiecīgajiem tiesību aktiem, Puses atzīst, ka atbilstību kādas Puses tiesību aktiem vislabāk var novērtēt šīs Puses iestādes. Tādējādi Puse, novērtējot atbilstību otras Puses tiesību aktiem, izmanto otrās Puses sniegto informāciju.

55. Attiecībā uz tādu ilgtspējas pasākumu īstenošanu, kas ietekmē tirdzniecību, un laišanu tirgū saistībā ar kokaugiem klātu platību ekosistēmu aizsardzību, un, ja to pieļauj Eiropas Savienības tiesību akti:

a) Eiropas Savienība atzīst, ka šis nolīgums un veiktie pasākumi, lai īstenotu tajā paredzētās saistības, tiks pozitīvā veidā ņemti vērā līdztekus citiem kritērijiem valstu riska klasifikācijā;

b) dokumentāciju, licences, informāciju un datus no sertifikācijas shēmām un izsekojamības un uzraudzības sistēmām, ko oficiāli atzinušas, reģistrējušas vai noteikušas Mercosur parakstītājvalstis, Eiropas Savienības attiecīgās iestādes izmantos kā avotu, lai pārbaudītu, vai ražojumi, uz kuriem attiecas šādi pasākumi, atbilst izsekojamības prasībām, ja tie tiek laisti Eiropas Savienības tirgū;

c) ja pastāv atšķirības starp dokumentāciju, licencēm, informāciju un datiem no sertifikācijas shēmām un izsekojamības un uzraudzības sistēmām, ko oficiāli atzinušas, reģistrējušas vai identificējušas Mercosur parakstītājvalstis, un informāciju, ko izmanto Eiropas Savienības attiecīgās iestādes, Eiropas Savienības attiecīgās iestādes pēc pieprasījuma nekavējoties izskata informāciju un skaidrojumus, ko sniegušas Mercosur parakstītājvalstis, un

d) atzīstot, ka saistībā ar to pienācīgas rūpības pienākumiem Eiropas Savienības tirgus dalībnieki un tirgotāji var izmantot izsekojamības, sertifikācijas vai citas trešo pušu pārbaudītas shēmas, Eiropas Savienība pēc Mercosur parakstītājvalstu attiecīgo iestāžu pieprasījuma sniedz atbalstu izsekojamības, sertifikācijas vai trešās puses verifikācijas shēmu pārredzamiem un neatkarīgiem novērtējumiem un to saskaņošanai ar prasībām un paraugpraksi.

56. Šīs iedaļas noteikumus nesaprot vai neinterpretē kā atkāpi, grozījumus vai jaunu definīciju iekļaušanu attiecībā uz kokaugiem klātu platību ekosistēmu aizsardzību saskaņā ar Puses tiesību aktiem.

C DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

57. Šis protokols ir 26. nodaļas neatņemama sastāvdaļa.

58. Saskaņā ar 9.5. panta 1. punktu Eiropas Savienība ir atbildīga par šajā pielikumā noteikto saistību izpildi.

59. Saskaņā ar 9.5. panta 2. punktu, ja vien šajā pielikumā nav noteikts citādi, katra Mercosur parakstītājvalsts ir atbildīga par šajā pielikumā noteikto saistību izpildi.

60. Saskaņā ar 26.15. panta 4. punktu Puses strīdos saskaņā ar 26. nodaļu par jebkuru jautājumu, kas rodas saistībā ar šo pielikumu, ir tādas, kā noteikts 29.3 pantā.

61. Saskaņā ar 26.15. panta 5. punktu neviena Puse nevar izmantot strīdu izšķiršanu saskaņā ar 29. nodaļu attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas rodas saistībā ar šo pielikumu.

62. Šā pielikuma noteikumu pieņemšanu un īstenošanu neinterpretē kā apliecinājumu, ka Puses tirgus prasības atbilst PTO noteikumiem un principiem, un tas neskar Puses tiesības saskaņā ar PTO nolīgumiem.

________________

29-A. PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS

I. IZMAKSAS

1. Šķīrējtiesnešu atalgojums ietver visu atalgojumu un izdevumus, kas pienākas viņu palīgiem. Apvienotā komiteja tirdzniecības lietu sastāvā savā pirmajā sanāksmē vienojas par noteikumiem attiecībā uz šķīrējtiesnešu atalgojumu un izdevumiem. Ja Apvienotā komiteja tirdzniecības lietu sastāvā šādus noteikumus nav pieņēmusi, šķīrējtiesnešu atalgojumu un izdevumus nosaka saskaņā ar PTO praksi.

II. PAZIŅOŠANA

2. Puses un šķīrējtiesas kolēģija visus pieprasījumus, paziņojumus, rakstiskus iesniegumus vai citus dokumentus iesniedz, izmantojot e-pastu vai citus elektroniskus līdzekļus, kas saglabā apliecinājumu par to nosūtīšanu. Ja vien netiek pierādīts citādi, paziņojums ir uzskatāms par piegādātu un saņemtu tā nosūtīšanas dienā. Dokumentu kopijas, tai skaitā paziņojumu par to nosūtīšanas dienu, iesniedz arī pa pastu vai citā veidā, par ko Puses vienojušās.

3. Ikvienu pieprasījumu, paziņojumu, rakstisku iesniegumu vai citu dokumentu nosūta šādi:

a) šķīrējtiesas kolēģija tos vienlaikus nosūta abām pusēm;

b) Puse to nosūta šķīrējtiesas kolēģijai un to kopiju otrai Pusei;

c) Puse tos nosūta otrai Pusei un to kopiju attiecīgā gadījumā šķīrējtiesas kolēģijai vai

d) Apvienotās komitejas tirdzniecības lietu sastāvā līdzpriekšsēdētājs tos nosūta šķīrējtiesnešiem saskaņā ar 10. punkta c) apakšpunktu un to kopiju otram līdzpriekšsēdētājam un Pusēm.

4. Visus paziņojumus adresē vai nu Mercosur pro tempore prezidentūrai, ja viena no pusēm ir Mercosur, vai attiecīgajam valsts koordinatoram, ja viena no pusēm ir Mercosur parakstītājvalsts, un attiecīgi Eiropas Savienības Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam. Ja pušu pārstāvji jau ir iecelti, visus paziņojumus adresē arī viņiem.

5. Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiski iesniegtajos pierādīšanas līdzekļos vai citos dokumentos saistībā ar lietas izskatīšanu šķīrējtiesas kolēģijā var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

6. Puses iesniegtos dokumentus pienācīgi paraksta, lai tos varētu oficiāli uzskatīt par oficiāli iesniegtiem šķīrējtiesas kolēģijai.

7. Ja dokumenta iesniegšanas pēdējā diena ir attiecīgi Savienības iestāžu vai Mercosur parakstītājvalsts iestāžu brīvdiena, dokumenta iesniegšanas termiņš beidzas nākamajā darbdienā.

8. Šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par šķīrējtiesas kolēģijas iekšējo un ārējo saziņu, arī par paziņojumiem starp Pusēm un šķīrējtiesu.

9. Šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par lietas materiālu glabāšanu. Priekšsēdētājs pēc šķīrējtiesas lēmuma vai nolēmuma pieņemšanas jebkurai no Pusēm pēc tās pieprasījuma izsniedz lietas materiālu kopiju. Priekšsēdētājs saglabā lietas oriģinālu 5 (piecus) gadus pēc šķīrējtiesas lēmuma vai nolēmuma pieņemšanas dienas. Minētā perioda beigās priekšsēdētājs lietas oriģinālu nosūta prasītājai Pusei. Prasītāja Puse iesniedz lietas materiālu kopiju atbildētājai Pusei pēc tās pieprasījuma.

III. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SĀKŠANA

10. Attiecībā uz šķīrējtiesneša izraudzīšanos piemēro šādus noteikumus:

a) ja saskaņā ar 29.9. pantu vai reglamenta 26. punktu un 28.–31. punktu kāds šķīrējtiesas kolēģijas loceklis ir jāizlozē, abu Pušu pārstāvjus savlaicīgi uzaicina piedalīties izlozē. Katrā ziņā izloze notiek, klātesot Pusei vai Pusēm, kas tajā brīdī ieradušās. Prasītājas Puses Apvienotās komitejas tirdzniecības lietu sastāvā līdzpriekšsēdētājs nekavējoties informē atbildētājas Puses līdzpriekšsēdētāju par izlozes datumu, laiku un vietu;

b) ja kāds no 29.8. panta 3. punktā minētajiem apakšsarakstiem netiek izveidots, prasītājas Puses Apvienotās komitejas tirdzniecības lietu sastāvā līdzpriekšsēdētājs izlozē šķīrējtiesnesi ne vēlāk kā 5 (piecu) dienu laikā pēc 29.8. panta 5. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas no fizisko personu vidus, kuras viena vai abas Puses ir oficiāli izvirzījušas konkrētā minētā apakšsaraksta izveidei;

c) prasītājas Puses Apvienotās komitejas tirdzniecības lietu sastāvā līdzpriekšsēdētājs informē šķīrējtiesnešus par to iecelšanu;

d) šķīrējtiesnesis, kas iecelts saskaņā ar 29.9. pantā noteikto procedūru, ne vēlāk kā 5 (piecu) dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par iecelšanu amatā rakstiski apstiprina Apvienotās komitejas tirdzniecības lietu sastāvā līdzpriekšsēdētājiem savu pieejamību, lai kļūtu par šķīrējtiesas kolēģijas locekli. Paziņojumā, kas apliecina viņa vai viņas pieejamību, šķīrējtiesnesis arī skaidri apstiprina, ka atbilst 29.–B pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un apņemas tos ievērot;

e) ja vien Puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesas kolēģiju ne vēlāk kā 7 (septiņu) dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveides dienas, lai vienotos par jautājumiem, kuru apspriešanu Puses vai šķīrējtiesas kolēģija uzskata par lietderīgu. Šķīrējtiesas kolēģijas locekļi un Pušu pārstāvji var piedalīties šajā sanāksmē telefoniski vai videokonferences veidā. Pirms šīs sanāksmes Puses paziņo šķīrējtiesas kolēģijai savus ieceltos pārstāvjus, kā arī adresi, tālruņa numurus un e-pasta adreses, uz kurām nosūta ar procesu saistīto saziņu.

11. Attiecībā uz šķīrējtiesas kolēģijas pilnvarām piemēro šādus noteikumus:

a) Ja vien Puses 5 (piecu) dienu laikā pēc šķīrējtiesnešu izraudzīšanās dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģijas darba uzdevums ir šāds:

“ņemot vērā Pušu norādītos noteikumus, izskatīt jautājumu, kas minēts pieprasījumā izveidot šķīrējtiesas kolēģiju, lemt par attiecīgā pasākuma saderību ar attiecīgajiem noteikumiem vai par to, vai attiecīgais pasākums atceļ vai būtiski mazina jebkādu ieguvumu, kas prasītājai Pusei rodas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, tādā veidā, kas negatīvi ietekmē tirdzniecību starp Pusēm, un pieņemt šķīrējtiesas lēmumu saskaņā ar 29.14. pantu”;

b) Puses paziņo saskaņoto darba uzdevumu šķīrējtiesas kolēģijai ne vēlāk kā 3 (trīs) dienu laikā pēc to vienošanās.

IV. SĀKOTNĒJIE IESNIEGUMI

12. Prasītāja Puse iesniedz savu sākotnējo rakstisko iesniegumu ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveides. Atbildētāja Puse savu rakstisko atbildi iesniedz ne vēlā kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc sākotnējā rakstiskā iesnieguma saņemšanas.

13. Sākotnējā iesniegumā skaidri norāda Puses prasību, tai skaitā identificē attiecīgos pasākumus, sūdzības juridisko pamatu un sniedz attiecīgo faktu un apstākļu kopsavilkumu.

14. Atbildē norāda atbildētājas Puses faktus un argumentus, uz kuriem ir balstīta tās aizstāvība.

V. PIERĀDĪJUMI

15. Sākotnējā iesniegumā un atbildē iekļauj visus pieejamos apstiprinošos pierādījumus, tai skaitā visus ekspertu vai tehniskos atzinumus. Turklāt katra Puse iespējami drīz un ne vēlāk kā 5 (piecu) dienu laikā pirms pirmās uzklausīšanas dienas iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai visus faktiskos pierādījumus, izņemot pierādījumus, kas nepieciešami atspēkošanai, atbildēm uz jautājumiem vai piezīmēm par otras Puses sniegtajām atbildēm. Pienācīgi pamatotos gadījumos šķīrējtiesas kolēģija var pieļaut izņēmumu attiecībā uz šo punktu. Šādos gadījumos otrai Pusei tiek dota iespēja sniegt piezīmes par no jauna iesniegtajiem pierādījumiem.

16. Visos gadījumos katrai Pusei tiek dota iespēja sniegt piezīmes par otras Puses iesniegtajiem pierādījumiem.

17. Visus Pušu iesniegtos pierādījumus glabā lietas materiālos.

18. Šķīrējtiesas kolēģija lieciniekus vai ekspertus var uzklausīt tikai abu Pušu klātbūtnē.

VI. ŠĶĪRĒJTIESAS KOLĒĢIJAS DARBĪBA

19. Visas sanāksmes vada šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesa drīkst pilnvarot priekšsēdētāju pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus. Šādus lēmumus paziņo pārējiem šķīrējtiesnešiem un, ja vajadzīgs, Pusēm.

20. Šķīrējtiesas kolēģija var veikt savas darbības, izmantojot jebkādus līdzekļus, tai skaitā tālruni, faksu, datorsakarus vai videokonferenci.

21. Šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesa var atļaut šādās apspriedēs piedalīties saviem palīgiem.

22. Vienīgi šķīrējtiesas kolēģija sagatavo visus nolēmumus un šo pienākumu nedeleģē.

23. Ja rodas kāds procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas 29. nodaļas vai šā pielikuma noteikumi, šķīrējtiesas kolēģija pēc apspriešanās ar Pusēm var pieņemt piemērotu procedūru, kura ir saderīga ar minētajiem noteikumiem.

24. Ja šķīrējtiesas kolēģija uzskata, ka ir jāgroza kāds no tās procesuālajiem termiņiem vai ka ir jāveic kādi citi procesuāli vai administratīvi labojumi, tā rakstiski informē Puses par šīs izmaiņas vai labojuma iemesliem un par ieviešamo termiņu vai labojumu. Pēc apspriešanās ar Pusēm šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt šādas izmaiņas vai pielāgojumus. Termiņi, kas noteikti 29.14. panta 4. punktā, nav maināmi.

VII. ŠĶĪRĒJTIESNEŠU SARAKSTA GROZĪJUMI

25. Šķīrējtiesnešu sarakstu jebkurā laikā var grozīt pēc jebkuras Puses iniciatīvas. Jebkura Puse var norādīt jaunas personas, paziņojot otrai Pusei par ierosinātajiem kandidātiem. Puses priekšlikumu apspriež ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā pēc paziņojuma par ierosinātajiem kandidātiem saņemšanas. Apvienotā komiteja tirdzniecības lietu sastāvā pieņem lēmumu grozīt sarakstu ne vēlāk kā 6 (sešu) mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma sniegšanas.

VIII. ŠĶĪRĒJTIESNEŠU AIZSTĀŠANA

26. Ja šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, tiek atcelts no amata vai ir jānomaina, šķīrējtiesneša aizstājēju izraugās saskaņā ar 29.9. pantu un šā pielikuma 10. punktu.

27. Ja kāda Puse uzskata, ka kāds šķīrējtiesnesis neatbilst 29.-B pielikumā paredzētā Rīcības kodeksa prasībām un šā iemesla dēļ būtu aizstājams, minētajai Pusei būtu jāinformē otra Puse ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienu laikā no dienas, kad tā ieguvusi pierādījumus par apstākļiem, kas ir pamatā šķīrējtiesneša izdarītajam 29.-B pielikumā izklāstītā Rīcības kodeksa būtiskajam pārkāpumam.

28. Ja kāda strīda Puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis, kurš nav priekšsēdētājs, neatbilst 29.-B pielikumā noteiktā Rīcības kodeksa prasībām, Puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, aizstāj šo šķīrējtiesnesi, izraugoties aizstājēju atbilstīgi šā nolīguma 29.9. pantā un šā pielikuma 10. punktā izklāstītajai procedūrai. Ja Puses 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad sniegts šā pielikuma 27. punktā minētais paziņojums, nevar vienoties par šķīrējtiesneša aizstāšanas nepieciešamību, jebkura Puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

29. Ja ir jāaizstāj šķīrējtiesnesis, kas nav priekšsēdētājs, un ja attiecīgā Puse neizraugās šķīrējtiesneša aizstājēju, priekšsēdētājs izraugās jaunu šķīrējtiesnesi, veicot izlozi no tā paša apakšsaraksta, no kura izraudzīts aizstājamais šķīrējtiesnesis, saskaņā ar 29.9. panta 4. punktā izklāstīto procedūru. Jauno šķīrējtiesnesi izraugās ne vēlāk kā 5 (piecu) dienu lakā pēc dienas, kad priekšsēdētājam iesniegts pieprasījums.

30. Ja puse uzskata, ka priekšsēdētājs neatbilst 29.-B pielikumā izklāstītā Rīcības kodeksa prasībām un tāpēc viņš būtu jāaizstāj, minētajai Pusei par to būtu jāinformē otra Puse ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienu laikā pēc dienas, kad tā ieguvusi pierādījumus par apstākļiem, kas ir pamatā šķīrējtiesneša izdarītajam 29.-B pielikumā izklāstītā Rīcības kodeksa būtiskajam pārkāpumam. Puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, aizstāj priekšsēdētāju, izraugoties aizstājēju atbilstīgi šā nolīguma 29.9. pantā un šā pielikuma 10. punktā izklāstītajai procedūrai.

31. Ja Puses 5 (piecu) dienu laikā no 30. punktā minētā paziņojuma saņemšanas dienas nevienojas par nepieciešamību aizstāt priekšsēdētāju, ja vien Puses nevienojas citādi, jaunu priekšsēdētāju ar izlozes palīdzību izraugās pieprasījuma iesniedzējas puses Apvienotās komitejas tirdzniecības lietu sastāvā līdzpriekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona no apakšsaraksta, kas minēts 29.8. panta 3. punkta c) apakšpunktā. Jauno priekšsēdētāju izraugās ne vēlāk kā 5 (piecu) dienu laikā pēc tam, kad pieprasījuma iesniedzēja Puse ir iesniegusi attiecīgo pieprasījumu Apvienotās komitejas tirdzniecības lietu sastāvā līdzpriekšsēdētājam.

32. Šķīrējtiesas process tiek apturēts uz laikposmu, kāds vajadzīgs, lai veiktu šā pielikuma 27., 28., 29., 30. un 31. punktā paredzētās procedūras.

IX. Sēdes

33. Ja vien Puses nevienojas citādi, atbildētājas Puses pārziņā ir strīdu izšķiršanas sēžu loģistiskā administrēšana. Šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs, apspriežoties ar Pusēm un pārējiem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, nosaka uzklausīšanas dienu un laiku un to rakstiski apstiprina Pusēm. Šo informāciju tā Puse, kura atbild par procesa loģistisko administrēšana, dara arī publiski pieejamu, ja vien uzklausīšana nav slēgta. Ja vien kāda Puse pret to neiebilst, šķīrējtiesas kolēģija var nolemt uzklausīšanu nerīkot.

34. Ja vien Puses nav vienojušās citādi, uzklausīšanu rīko:

a) ja atbildētāja Puse ir Eiropas Savienība – Briselē, Beļģijā;

b) ja atbildētāja Puse ir Mercosur – Asunsjonā, Paragvajā, un

c) ja atbildētāja Puse ir 1 (viena) vai vairākas Mercosur parakstītājvalstis – šo valstu norādītajā vietā.

35. Šķīrējtiesas kolēģija var sasaukt papildu uzklausīšanas, ja Puses par to vienojas.

36. Visi šķīrējtiesneši ir klātesoši visā uzklausīšanas laikā.

37. Neatkarīgi no tā, vai uzklausīšana ir atklāta vai slēgta, tajā var piedalīties šādas personas:

a) Pušu pārstāvji;

b) Pušu padomnieki;

c) administratīvais personāls, tulki, tulkotāji un

d) šķīrējtiesnešu palīgi.

Pie šķīrējtiesas kolēģijas drīkst vērsties vienīgi Pušu pārstāvji un padomnieki.

38. Katra Puse ne vēlāk kā 5 (piecas) dienas pirms uzklausīšanas dienas iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai to personu sarakstu, kuras attiecīgās Puses vārdā uzklausīšanā sniegs mutisku argumentu izklāstu vai prezentācijas, un to pārstāvju vai padomnieku sarakstu, kuri piedalīsies uzklausīšanā. Puse var grozīt savu sarakstu pēc minētā termiņa, ja tam ir pienācīgs pamatojums.

39. Šķīrējtiesas kolēģijas uzklausīšana ir atklāta, ja vien Puses nenolemj citādi. Šķīrējtiesas kolēģijas uzklausīšanas ir daļēji vai pilnībā slēgtas sabiedrībai, ja kādas Puses iesniegumā vai argumentos ir informācija, kuru minētā Puse ir norādījusi kā konfidenciālu.

40. Šķīrējtiesas kolēģijas uzklausīšanas norise, nodrošinot prasītājai Pusei un atbildētājai Pusei vienādu atvēlēto laiku, ir šāda:

a) izklāsts:

i) prasītājas Puses argumentu izklāsts;

ii) atbildētājas Puses argumentu izklāsts;

b) atspēkojoši argumenti:

i) prasītājas Puses atbilde;

ii) atbildētājas Puses replika.

41. Uzklausīšanas laikā šķīrējtiesas kolēģija var jebkurai Pusei jebkurā laikā uzdot jautājumus.

42. Šķīrējtiesas kolēģija organizē katras uzklausīšanas protokolēšanu vai audio ierakstu un protokola un ieraksta nodošanu Pusēm pēc iespējas īsā laikā. Puses var sniegt piezīmes par protokola pareizību, un šķīrējtiesas kolēģija var šīs piezīmes ņemt vērā.

43. Katra puse ne vēlāk kā 10 (desmit) dienu laikā pēc uzklausīšanas dienas var iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai papildu rakstveida izklāstu par jebkuru jautājumu, kas tika aplūkots uzklausīšanā, un otrai Pusei tā kopiju.

X. RAKSTISKI JAUTĀJUMI

44. Šķīrējtiesas kolēģija jebkurā procesa brīdī var rakstiski uzdot jautājumus vienai vai abām Pusēm un noteikt pieņemamu termiņu atbilžu iesniegšanai. Abas Puses saņem šķīrējtiesas kolēģijas otrai Pusei uzdoto jautājumu kopijas.

45. Puse iesniedz otrai Pusei arī uz šķīrējtiesas kolēģijas jautājumiem rakstiski sniegto atbilžu kopiju. Katrai Pusei tiek dota iespēja sniegt rakstiskas piezīmes par otras Puses atbildi ne vēlāk kā 7 (septiņu) dienu laikā no tās saņemšanas dienas.

XI. KONFIDENCIALITĀTE

46. Puses un to padomnieki nodrošina šķīrējtiesas kolēģijas uzklausīšanu konfidencialitāti, ja uzklausīšana ir slēgta, saskaņā ar šā pielikuma 39. punktu. Katra Puse un tās padomnieki ievēro konfidencialitāti attiecībā uz visu informāciju, ko otra Puse iesniegusi šķīrējtiesas kolēģijai un ko minētā otra Puse noteikusi par konfidenciālu. Ja kāda Puse iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai konfidenciālus rakstiskus iesniegumus, tā pēc otras Puses lūguma ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc lūguma saņemšanas vai iesnieguma iesniegšanas (atkarībā no tā, kas ir vēlāk) nodrošina arī iesniegumos ietvertās informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu, kuru var izpaust plašākai sabiedrībai. Nekas šajā pielikumā neliedz kādai Pusei izpaust plašākai sabiedrībai savas nostājas izklāstus, ja, atsaucoties uz otras Puses sniegto informāciju, netiek izpausta konfidenciāla informācija, kuru par tādu ir norādījusi otra Puse.

XII. EX PARTE SAKARI

47. Šķīrējtiesas kolēģija netiekas un nesazinās ar kādu Pusi, neesot klāt otrai Pusei.

48. Neviens šķīrējtiesas kolēģijas loceklis nedrīkst apspriest izskatāmās lietas priekšmeta aspektus ar Pusēm pārējo šķīrējtiesnešu prombūtnē.

XIII. INFORMĀCIJA UN TEHNISKĀS KONSULTĀCIJAS

49. Šķīrējtiesas kolēģija paziņo Pusēm par savu nodomu pieprasīt ekspertu atzinumu vai informāciju no jebkura attiecīga avota. Lielākai noteiktībai – atzinums vai informācija, kas iegūta saskaņā ar šo noteikumu, neatbrīvo Puses no attiecīgā pierādīšanas pienākuma.

50. Šķīrējtiesas kolēģija ņem vērā izmaksas, kas saistītas ar informācijas vai ekspertu atzinuma pieprasījumiem, lai pārmērīgi nepalielinātu strīdu izšķiršanas procedūras izmaksas.

51. Šķīrējtiesas kolēģija iesniedz Pusēm saņemtās informācijas vai ekspertu atzinuma kopiju un atvēl tām saprātīgu termiņu piezīmju iesniegšanai.

XIV. AMICUS CURIAE PAZIŅOJUMI

52. Ja vien Puses 5 (piecu) dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģija var saņemt nepieprasītus rakstiskus paziņojumus no Puses ieinteresētām fiziskām vai juridiskām personām, kas iedibinātas Puses teritorijā un kas ir neatkarīgas no jebkuras Puses valdības, ja šķīrējtiesas kolēģija tos ir saņēmusi ne vēlāk kā 10 (desmit) dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas. Šie iesniegumi turpmāk tiek saukti par amicus curiae iesniegumiem.

53. Amicus curiae iesniegumi:

a) ir kodolīgi un nekādā ziņā nepārsniedz 22 500 (divdesmit divi tūkstoši pieci simti) drukātas rakstzīmes, ieskaitot atstarpes, zemsvītras piezīmes, piezīmes teksta beigās un visus pielikumus;

b) ir tieši nozīmīgi šķīrējtiesas kolēģijas izskatāmajiem jautājumam;

c) ietver aprakstu par tā iesniedzēju, norādi par to, vai iesniedzējs ir fiziska vai juridiska persona, tai skaitā norādi par tā valstspiederību vai iedibināšanas vietu, darbības veidu un juridiskas personas gadījumā –informāciju par tās dalībniekiem, juridisko statusu un vispārējiem mērķiem;

d) sniedz informāciju par visiem finansējuma avotiem;

e) ietver konkrētu informāciju par attiecīgās personas interesēm saistībā ar šķīrējtiesas procesu un

f) ir sagatavoti valodā, ko izvēlējušās Puses, vai jebkurā no PTO oficiālajām valodām saskaņā ar šā pielikuma 56., 57. un 58. punktu.

54. Šķīrējtiesas kolēģija savā nolēmumā norāda visus iesniegumus, ko tā ir saņēmusi un kas atbilst šā pielikuma 52. un 53. punktam. Šķīrējtiesas kolēģijai nav pienākuma savā nolēmumā iztirzāt katrā iesniegumā izvirzītos argumentus. Šķīrējtiesas kolēģija nodrošina, ka Pusēm ir iespēja līdz uzklausīšanas dienai rakstiski atbildēt uz amicus curiae iesniegumiem. Puse sniedz visas piezīmes ne vēlāk kā 10 (desmit) dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, un šķīrējtiesas kolēģija ņem vērā visas šādas piezīmes.

XV. STEIDZAMI GADĪJUMI

55. Nolīguma 29. nodaļā minētajos steidzamajos gadījumos šķīrējtiesas kolēģija, apspriedusies ar Pusēm, attiecīgi pielāgo šajā pielikumā minētos termiņus un par šādiem pielāgojumiem paziņo Pusēm.

XVI. RAKSTISKĀ UN MUTISKĀ TULKOŠANA

56. Apspriešanās laikā, kas minēta 29.5. pantā, un ne vēlāk kā šā pielikuma 10. punkta e) apakšpunktā minētās sanāksmes dienā Puses cenšas vienoties par kopīgu šķīrējtiesas kolēģijas procesa darba valodu.

57. Ja Puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra Puse par savu darba valodu procesā var izvēlēties jebkuru no savām oficiālajām valodām. Tomēr, ja Puse izvēlas valodu, kas nav PTO oficiālā valoda, tā iesniegšanas brīdī nodrošina visu savu rakstisko iesniegumu tulkotu versiju otras Puses izvēlētajā valodā, kā arī nodrošina mutiskā iesnieguma mutisko tulkošanu uz otras puses izvēlēto valodu un no tās un sedz tās izmaksas.

58. Šķīrējtiesas nolēmumi un spriedumi tiek sastādīti Pušu izvēlētajā kopīgajā darba valodā. Ja Puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumus un spriedumus sastāda jebkurā no PTO oficiālajām valodām, ko izvēlas šķīrējtiesas kolēģija. Visas izmaksas par šķīrējtiesas nolēmuma vai sprieduma tulkojumu Puses sedz vienādās daļās.

59. Jebkura Puse ne vēlāk kā 5 (piecu) dienu laikā pēc tulkojuma saņemšanas var iesniegt piezīmes par saskaņā ar šo pielikumu sagatavota dokumenta tulkojuma pareizību.

XVII. TERMIŅU APRĒĶINĀŠANA

60. Ievērojot šā pielikuma 2. punktu, ja kāda no procedūrā iesaistītajām Pusēm saņem dokumentu citā dienā, nevis dienā, kad šo dokumentu ir saņēmusi otra Puse, jebkuru termiņu, kura aprēķināšana ir atkarīga no šāda dokumenta saņemšanas dienas, skaita no attiecīgā dokumenta vēlākās saņemšanas dienas.

XVIII. CITAS PROCEDŪRAS

61. Šo pielikumu piemēro arī procedūrām, kas noteiktas saskaņā ar 29.18.–29.21. pantu. Tomēr šajā pielikumā noteiktos termiņus koriģē atbilstoši īpašiem termiņiem, kuri noteikti šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma pieņemšanai šādās citās procedūrās.

62. Ja sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija vai daži tās locekļi nevar piedalīties 29.18., 29.19., 29.20. un 29.21. pantā noteiktajās procedūrās, piemēro 29.9. pantā noteiktās procedūras.

XIX. ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMI

63. Šķīrējtiesas nolēmumā papildus visiem citiem elementiem, kurus šķīrējtiesas kolēģija var uzskatīt par piemērotiem iekļaušanai, iekļauj šādu informāciju:

a) Pušu identifikācija;

b) katra šķīrējtiesneša vārds un šķīrējtiesas kolēģijas izveides datums;

c) šķīrējtiesas kolēģijas pilnvaras, arī attiecīgā pasākuma apraksts;

d) katras Puses argumenti;

e) šķīrējtiesas procedūras norises apraksts, tai skaitā kopsavilkums par veiktajām darbībām;

f) strīda faktisko apstākļu apraksts;

g) saistībā ar strīdu pieņemtais lēmums, norādot faktiskos un juridiskos apsvērumus;

h) pieņemšanas datums un

i) visu šķīrējtiesas kolēģijas locekļu paraksti.

________________

29-B. PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESNEŠU UN MEDIATORU RĪCĪBAS KODEKSS

I. PROCESUĀLIE PIENĀKUMI

1. Ikviens šķīrējtiesneša kandidāts un šķīrējtiesnesis atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām uzvedības kultūras normām tā, lai tiktu saglabāta domstarpību izšķiršanas mehānisma integritāte un objektivitāte. Bijušie šķīrējtiesneši ievēro šā pielikuma 14., 15., 16. un 17. punktā noteiktos pienākumus.

II. IZPAUŠANAS PIENĀKUMI

2. Pirms kandidātu apstiprina par šķīrējtiesnesi atbilstīgi 29.9. pantam kandidāts informē par jebkādām interesēm, attiecībām vai jautājumiem, kas varētu ietekmēt viņa neatkarību vai objektivitāti vai varētu pamatoti radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti procesā. Tādēļ kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādām interesēm, attiecībām un jautājumiem.

3. Jautājumus saistībā ar faktiskiem vai iespējamiem šā rīcības kodeksa pārkāpumiem šķīrējtiesneša kandidāts vai šķīrējtiesnesis dara zināmus Apvienotajai komitejai tirdzniecības lietu sastāvā, lai Puses tos izskatītu.

4. Pēc iecelšanas šķīrējtiesnesis arī turpmāk dara visu iespējamo, lai uzzinātu par jebkādām 3. punktā minētām interesēm, attiecībām vai jautājumiem, un informē par tiem. Izpaušanas pienākums ir pastāvīgs, un tas liek šķīrējtiesnesim informēt par šādu interešu, attiecību vai jautājumu rašanos jebkurā procesa posmā. Par šādas interešu, attiecību vai jautājumu rašanos šķīrējtiesnesis rakstiski informē Apvienoto komiteju tirdzniecības lietu sastāvā, lai Puses tos izskatītu.

III. ŠĶĪRĒJTIESNEŠU PIENĀKUMI

5. Kad šķīrējtiesneša iecelšana tiek akceptēta, šķīrējtiesnesis ir pieejams savu pienākumu veikšanai un visa procesa gaitā, tai skaitā procesā saskaņā ar 29.18.–29.21. pantu, veic tos rūpīgi, godprātīgi, taisnīgi un uzcītīgi.

6. Šķīrējtiesnesis izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un nedeleģē šo pienākumu citiem.

7. Šķīrējtiesnesis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā palīgs un personāls zina šā pielikuma attiecīgos noteikumus un tos ievēro mutatis mutandis.

8. Šķīrējtiesnesis neiesaistās nekādos ex parte sakaros saistībā ar procesu.

IV. ŠĶĪRĒJTIESNEŠU NEATKARĪBA UN OBJEKTIVITĀTE

9. Šķīrējtiesnesis ir neatkarīgs un objektīvs, atturas radīt iespaidu, ka rīcība ir nepiedienīga vai neobjektīva, un viņu neietekmē savtīgas intereses, ārējais spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības viedoklis, lojalitāte pret kādu Pusi vai bailes no kritikas. Šķīrējtiesnesis nepieņem nevienas Puses organizācijas vai valdības norādījumus un nav saistīts ar nevienas Puses valdību, tai skaitā valsts organizāciju.

10. Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem priekšrocības, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka tās ietekmē viņa pienākumu pienācīgu izpildi.

11. Šķīrējtiesnesis neizmanto savu amatu šķīrējtiesas kolēģijā, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses, un atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds viņu varētu ietekmēt.

12. Šķīrējtiesnesis neļauj finanšu, darījumdarbības, profesionālajām, personiskajām vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot viņa rīcību vai spriedumus.

13. Šķīrējtiesnesis atturas no stāšanās tādās attiecībās vai no jebkādas finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

V. BIJUŠO ŠĶĪRĒJTIESNEŠU PIENĀKUMI

14. Visi bijušie šķīrējtiesneši izvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka viņi savu pienākumu izpildē būtu bijuši neobjektīvi vai guvuši labumu no šķīrējtiesas kolēģijas lēmuma vai nolēmuma.

VI. KONFIDENCIALITĀTE

15. Nedz esošais, nedz bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž un neizmanto slepenu informāciju, kas saistīta ar procesu vai iegūta tā gaitā, citādi kā vien attiecīgā procesa vajadzībām un nekādā gadījumā šādu informāciju neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai kaitētu citu personu interesēm.

16. Šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas nolēmumu vai tā daļas, pirms tas nav publicēts saskaņā ar 29.14. panta 12. punktu.

17. Ne šķīrējtiesnesis, ne bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž informāciju nedz par šķīrējtiesas apspriedēm, nedz kāda šķīrējtiesneša viedokli.

VII. IZMAKSAS

18. Katrs šķīrējtiesnesis reģistrē un sniedz galīgo pārskatu par saviem izdevumiem, kā arī par sava palīga un personāla izdevumiem.

VIII. MEDIATORI

19. Šajā pielikumā aprakstīto kārtību, kas attiecas uz šķīrējtiesnešiem vai bijušajiem šķīrējtiesnešiem, mutatis mutandis piemēro mediatoriem un attiecīgā gadījumā bijušajiem mediatoriem.

IX. EKSPERTI

20. Uz ekspertiem, kuru atzinumu lūdz šķīrējtiesas kolēģija, attiecas šādi noteikumi:

a) tie atklāj visas intereses, attiecības vai jautājumus, kas varētu ietekmēt viņu neatkarību vai objektivitāti. Eksperti darbojas patstāvīgi un, sagatavojot savu atzinumu, nepieņem vai neprasa nevienas valdības vai organizācijas norādījumus;

b) tie neiesaistās ex parte kontaktos tā procesa laikā, par kuru tiek lūgts to atzinums;

c) tie neizpauž un neizmanto nekādu slepenu informāciju, kas iegūta tā procesa laikā, par kuru tiek lūgts to atzinums, citādi kā vien attiecīgā procesa vajadzībām un nekādā gadījumā šādu informāciju neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai kaitētu citu personu interesēm;

d) ja vien Puses nevienojas citādi, tie neizpauž savu atzinumu vai tā daļas pirms šķīrējtiesas nolēmuma publicēšanas, un

e) tie reģistrē savus izdevumus un veic to galīgo uzskaiti.

21. Ekspertu atzinumiem, ko iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai, pievieno vai pirms tam iesniedz eksperta apliecinājumu, kas apstiprina viņa apņemšanos attiecīgā gadījumā pildīt 20. punktā izklāstītos pienākumus.

________________

29.-C PIELIKUMS

MEDIĀCIJA

1. PANTS

Mērķis

Šā pielikuma mērķis ir veicināt savstarpēji saskaņota risinājuma atrašanu, izmantojot visaptverošu un paātrinātu procedūru, kurā tiek iesaistīts mediators.

2. PANTS

Informācijas sniegšana

1. Pēc Puses pieprasījuma otra Puse nekavējoties sniedz informāciju un atbild uz jautājumiem, kas attiecas uz jebkādu esošu vai ierosinātu pasākumu, kurš būtiski ietekmē šā nolīguma III daļas darbību.

2. Informācija, kas tiek sniegta saskaņā ar šo pantu, neskar to, vai pasākums ir saderīgs ar šā nolīguma III daļu.

3. PANTS

Procedūras sākšana

1. Puse var jebkurā laikā rakstiski pieprasīt otrai Pusei iesaistīties mediācijas procedūrā attiecībā uz jebkuru Puses pasākumu, kas nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību pušu starpā. Pieprasījumā Puse sniedz pietiekami sīku izklāstu, skaidri norādot savas bažas, un tajā:

a) norāda konkrēto izskatāmo pasākumu;

b) norāda, kādu nelabvēlīgu ietekmi uz tirdzniecību pušu starpā tās ieskatā rada vai radīs minētais pasākums, un

c) izskaidro, kā pieprasījuma iesniedzējas Puses ieskatā šī ietekme ir saistīta ar pasākumu.

2. Mediācijas procedūru var sākt vienīgi tad, ja Puses par to savstarpēji vienojas. Ja pieprasījumu iesniedz saskaņā ar 1. punktu, pieprasījuma saņēmēja puse pieprasījumu atsaucīgi izskata un ne vēlāk kā 10 (desmit) dienu laikā pēc tā saņemšanas rakstiski atbild pieprasījuma iesniedzējai pusei, pieņemot vai noraidot pieprasījumu. Pretējā gadījumā pieprasījumu uzskata par noraidītu.

3. Pirms mediācijas procedūras sākšanas nav jāveic apspriešanās, tai skaitā saskaņā ar 29. nodaļu. Tomēr Pusei pirms mediācijas procedūras sākšanas principā būtu jāievēro pārējie attiecīgie šā nolīguma III daļas noteikumi attiecībā uz sadarbību un apspriešanos.

4. PANTS

Mediatora izraudzīšanās

1. Puses cenšas vienoties par mediatoru ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienu laikā no dienas, kad pieprasījums pieņemts saskaņā ar šā pielikuma 3. panta 2. punktu.

2. Ja vien Puses nevienojas citādi, mediators nav nevienas Puses valstspiederīgais.

3. Ja Puses nespēj vienoties par mediatoru 1. punktā noteiktajā termiņā, jebkura Puse var pieprasīt Apvienotās komitejas tirdzniecības lietu sastāvā līdzpriekšsēdētājam vai viņa pilnvarotai personai izraudzīties mediatoru ar izlozes palīdzību no saraksta, kurš izveidots saskaņā ar 29.8. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Abu Pušu pārstāvjus pietiekami savlaicīgi uzaicina būt klāt izlozē. Jebkurā gadījumā izloze norisinās, klātesot Pusei vai Pusēm, kas ieradušās.

4. Prasītājas Puses Apvienotās komitejas tirdzniecības lietu sastāvā līdzpriekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāja pilnvarota persona izraugās mediatoru 5 (piecu) dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas saskaņā ar šā pielikuma 3. panta 2. punktu.

5. Ja laikā, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar 3. punktu, 29.8. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētais saraksts nav izveidots, mediatoru izvēlas ar izlozes palīdzību no to personu saraksta, kuras oficiāli ierosinājusi viena vai abas Puses.

6. Mediators objektīvā un pārredzamā veidā palīdz Pusēm noskaidrot visus jautājumus saistībā ar pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecību, kā arī panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

7. 29.-B pielikumu mutatis mutandis piemēro mediatoriem.

8. 29.-A pielikumā ietvertā Šķīrējtiesas reglamenta 2.–9. punktu un 56.–59. punktu piemēro mutatis mutandis.

5. PANTS

Mediācijas procedūras noteikumi

1. Puse, kas uzsākusi mediācijas procedūru, ne vēlāk kā 10 (desmit) dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas rakstiski sniedz mediatoram un otrai Pusei sīki izklāstītu problēmas aprakstu, jo īpaši attiecībā uz konkrētā pasākuma darbību un tā ietekmi uz tirdzniecību. Otra Puse ne vēlāk kā 20 (divdesmit) dienu laikā pēc šā apraksta saņemšanas var rakstveidā sniegt piezīmes par šo aprakstu. Puses var sagatavotajā aprakstā vai piezīmēs iekļaut visu informāciju, ko tās uzskata par būtisku.

2. Mediators var lemt par piemērotāko veidu, kā viest skaidrību par attiecīgo pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecību. Mediators jo īpaši var rīkot Pušu sanāksmes, apspriesties ar Pusēm kopā vai ar katru atsevišķi un sniegt papildu atbalstu, ko lūdz Puses. Pēc Pušu vienošanās mediators vēršas pēc palīdzības pie attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriežas ar tiem.

3. Mediators nesniedz ieteikumus vai piezīmes par izskatāmā pasākuma atbilstību šā nolīguma III daļai. Mediators var piedāvāt Pusēm apsvēršanai ieteikumus un ierosināt risinājumu. Puses var pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu vai vienoties par citu risinājumu.

4. Mediācijas procedūra notiek tās Puses teritorijā, kurai adresēts pieprasījums, vai, savstarpēji vienojoties, citā vietā vai ar citiem līdzekļiem.

5. Puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu ne vēlāk kā 60 (sešdesmit) dienu laikā pēc mediatora iecelšanas dienas. Kamēr nav panākta galīgā vienošanās, Puses var apsvērt iespējamus pagaidu risinājumus, jo īpaši tad, ja pasākums attiecas uz ātrbojīgām precēm vai citām precēm vai pakalpojumiem, kuri ātri zaudē kvalitāti.

6. Risinājumu var pieņemt ar Apvienotās komitejas tirdzniecības lietu sastāvā lēmumu. Savstarpēji saskaņota risinājuma noslēgšana starp Pusēm var būt atkarīga no visu nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanas. Savstarpēji saskaņotus risinājumus dara publiski pieejamus, neietverot informāciju, ko puse ir norādījusi kā konfidenciālu.

7. Pēc Pušu pieprasījuma mediators sniedz Pusēm faktu izklāsta projektu, īsi aprakstot izskatāmo jautājumu, ievērotās procedūras un visus savstarpēji saskaņotos risinājumus, kas panākti, tai skaitā iespējamos pagaidu risinājumus. Mediators ļauj Pusēm 15 (piecpadsmit) dienu laikā sniegt piezīmes par faktu izklāsta projektu. Pēc tam, kad ir izskatītas termiņā saņemtās Pušu piezīmes, mediators 15 (piecpadsmit) dienu laikā rakstiski iesniedz Pusēm galīgo faktu izklāstu. Faktu izklāsts neietver nekādu šā nolīguma III daļas interpretāciju.

8. Procedūru izbeidz:

a) Pusēm pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu – tā pieņemšanas dienā;

b) jebkurā procedūras posmā Pusēm savstarpēji vienojoties – minētās vienošanās dienā;

c) mediatoram pēc apspriešanās ar Pusēm sniedzot rakstisku paziņojumu par turpmākas mediācijas nelietderību – šāda paziņojuma sniegšanas dienā; vai

d) ar rakstisku paziņojumu, ko Puse sagatavo pēc tam, kad ir izpētījusi jebkādus iespējamos savstarpēji saskaņotos risinājumus mediācijas procedūrā un izskatījusi visus mediatora piedāvātos ieteikumus un ierosinātos risinājumus – šāda paziņojuma sniegšanas dienā.

6. PANTS

Savstarpēji saskaņota risinājuma īstenošana

1. Ja Puses panāk vienošanos par risinājumu, katra Puse termiņā, par ko panākta vienošanās, veic pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.

2. Puse, kas to īsteno, rakstiski informē otru Pusi par jebkādu rīcību vai pasākumiem, ko tā veikusi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.

7. PANTS

Konfidencialitāte

Ja vien Puses nevienojas citādi un, neskarot 5. panta 6. punktu, visi procedūras posmi, tai skaitā padomi vai ierosinātie risinājumi, ir konfidenciāli. Tomēr jebkura Puse var darīt zināmu atklātībai to, ka norisinās mediācijas procedūra.

8. PANTS

Saistība ar strīdu izšķiršanas procedūrām

1. Mediācijas procedūra neskar Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar šā nolīguma III daļā vai jebkurā citā nolīgumā paredzētajām strīdu izšķiršanas procedūrām.

2. Puse citās strīdu izšķiršanas procedūrās saistībā ar šā nolīguma III daļu vai jebkuru citu nolīgumu neizmanto par pamatojumu vai pierādījumu, un šķīrējtiesas kolēģija neņem vērā:

a) otras Puses nostāju mediācijas procedūrā vai saskaņā ar 5. pantu savākto informāciju;

b) to, ka otra Puse ir paudusi vēlmi pieņemt risinājumu pasākumam, uz kuru attiecas mediācija, vai

c) mediatora ieteikumus vai ierosinājumus.

3. Mediators nav šķīrējtiesas kolēģijas loceklis strīdu izšķiršanas procesā saistībā ar šā nolīguma III daļu vai PTO nolīgumu, vai jebkuru citu nolīgumu, kura līgumslēdzējas ir Puses un kurš attiecas uz to pašu jautājumu, par ko šī persona bijusi mediators.

________________

(1) Brazīlijas, Paragvajas un Urugvajas teritorijā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Českobudějovické pivo” aizsardzība tiek prasīta tikai čehu valodā.
Urugvajas teritorijā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Českobudějovické pivo” neizceļot norāda uz alus taras aizmugurējās etiķetes.
Argentīnas teritorijā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Českobudějovické pivo” aizsardzība tiek prasīta tikai čehu valodā, ievērojot preču zīmju īpašnieku tiesības un ar nosacījumu, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Českobudějovické pivo” neizceļot norāda uz alus taras aizmugurējās etiķetes.

(2) Brazīlijas teritorijā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Münchener Bier” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Münchener Bier” ne ilgāk kā 5 (piecus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto apzīmējumu attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Brazīlijas teritorijā un ka apzīmējums “Münchener Bier” tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Münchener” aizsardzība Paragvajas teritorijā tiek prasīta tikai vācu valodā.

(3) Piemēro 21.35. panta 8. punktu.

(4) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Φέτα (Feta)” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Feta” ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto apzīmējumu attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas, Brazīlijas un Urugvajas teritorijā un ka apzīmējums “Feta” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(5) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Jijona” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Turrón de Jijona” ne ilgāk kā 5 (piecus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto apzīmējumu attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas un Paragvajas teritorijā un ka apzīmējums “Turrón de Jijona” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(6) Piemēro 21.35. panta 8. punktu.

(7) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Turrón de Alicante” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Turrón de almendras tipo Alicante” ne ilgāk kā 5 (piecus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto apzīmējumu attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas un Paragvajas teritorijā un ka apzīmējums “Turrón de almendras tipo Alicante” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(8) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Jerez-Xérès-Sherry” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Jerez” ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto apzīmējumu attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas teritorijā un ka apzīmējums “Jerez” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(9) Urugvajas teritorijā aizsardzība netiek prasīta.

(10) Argentīnas teritorijā aizsardzība netiek prasīta.

(11) Argentīnas teritorijā aizsardzība netiek prasīta.

(12) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Comté” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Comté” ne ilgāk kā 5 (piecus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto apzīmējumu attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas, Brazīlijas un Urugvajas teritorijā un ka apzīmējums “Comté” šadā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(13) Piemēro 21.35. panta 8. punktu.

(14) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Pont-l'Évêque” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Pont-l'Évêque” ne ilgāk kā 5 (piecus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Brazīlijas teritorijā un ka apzīmējums “Pont-l'Évêque” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(15) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Pruneaux d'Agen” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “D'Agen” vai “Ciruela D'Agen” ne ilgāk kā 10 (desmit) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas teritorijā un ka apzīmējums “D'Agen” vai “Ciruela D'Agen” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(16) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Reblochon” / “Reblochon de Savoie” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Reblochon” / “Reblochon” ne ilgāk kā 5 (piecus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Argentīnā un Brazīlijā un ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Urugvajas teritorijā ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm un ka apzīmējums “Reblochon” vai “Rebleusson” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(17) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Roquefort” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Roquefort” ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Brazīlijas un Urugvajas teritorijā un ka apzīmējums “Roquefort” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(18) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Saint-Marcellin” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Saint-Marcellin” ne ilgāk kā 5 (piecus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Brazīlijas un Urugvajas teritorijā un ka apzīmējums “Saint-Marcellin” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(19) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Bordeaux” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot vīnogu šķirnes nosaukumu ‘Bordô’ ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Brazīlijas teritorijā un ka vīnogu šķirnes nosaukums ‘Bordô’ šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(20) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Bourgogne” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Borgoña” ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas teritorijā un ka apzīmējums “Borgoña” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(21) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Chablis” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Chablis” ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas teritorijā un ka apzīmējums “Chablis” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(22) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Champagne” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Champagne”, “Champaña” vai “Método / Méthode Champenoise” ne ilgāk kā 10 (desmit) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas, Brazīlijas, Paragvajas un Urugvajas teritorijā un ka apzīmējums “Champagne”, “Champaña” vai “Método / Méthode Champenoise” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(23) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Margaux” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot vīnogu šķirnes nosaukumu ‘Margot’ ne ilgāk kā 5 (piecus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Brazīlijas teritorijā un ka vīnogu šķirnes nosaukums ‘Margot’ šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(24) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Cognac” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Cognac” vai “Coñac” ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Argentīnas teritorijā un apzīmējumu “Conhaque” ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Brazīlijas teritorijā ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm un ka apzīmējums “Cognac”, “Coñac” vai “Conhaque” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(25) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Asiago” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Asiago” ne ilgāk kā 5 (piecus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Brazīlijas un Urugvajas teritorijā un ka apzīmējums “Asiago” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(26) Piemēro 21.35. panta 8. punktu.

(27) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Gorgonzola” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Gorgonzola” ne ilgāk kā 5 (piecus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas, Paragvajas un Urugvajas teritorijā un ka apzīmējums “Gorgonzola” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
Piemēro 21.35. panta 8. punktu.

(28) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Grana Padano” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Grana Padano” ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas teritorijā un ka apzīmējums “Grana” vai “Tipo Grana Padano” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
Piemēro 21.35. panta 8. punktu.

(29) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Mortadella Bologna” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Mortadela Bologna” vai “Bortadela tipo Bologna” ne ilgāk kā 10 (desmit) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Brazīlijas teritorijā un ka apzīmējums “Mortadela Bologna” vai “Mortadela tipo Bologana” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(30) Piemēro 21.35. panta 8. punktu.

(31) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Pecorino Romano” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Romano” vai “Romanito” ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas un Urugvajas teritorijā un ka apzīmējumi “Romano” vai “Romanito” šādā veidā tiek izmantoti kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(32) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Prosciutto di Parma” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Presunto tipo Parma” ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Brazīlijas teritorijā un ka apzīmējums “Presunto tipo Parma” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(33) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Taleggio” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Taleggio” ne ilgāk kā 5 (piecus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas un Brazīlijas teritorijā un ka apzīmējums “Taleggio” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(34) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Asti” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “método Asti” ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Brazīlijas teritorijā un ka apzīmējums “método Asti” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(35) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Emilia / Dell’Emilia” aizsardzība Argentīnas teritorijā ir spēkā tikai pēc preču zīmes Emilia Nieto Senetiner reģistrācijas, izņemot, ja šādas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tiek atsaukts.

(36) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Marsala” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Marsala” ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas teritorijā un ka apzīmējums “Marsala” tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(37) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Prosecco” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot vīnogu šķirnes nosaukumu “Prosecco” vai “Proseco” ne ilgāk kā 5 (piecus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Argentīnas un Paragvajas teritorijā un ne ilgāk kā 10 (desmit) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Brazīlijas teritorijā ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas, Paragvajas un Brazīlijas teritorijā un ka vīnogu šķirnes nosaukums “Prosecco” vai “Proseco” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(38) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Grappa” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Grappa” vai “Grapa” ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas un Brazīlijas teritorijā un ka apzīmējums “Grappa” vai “Grapa” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
Piemēro 21.35. panta 8. punktu.

(39) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Tokaj” /“Tokaji” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot apzīmējumu “Tokaj”, “Tokaji” vai “Tocai” ne ilgāk kā 5 (piecus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas un Brazīlijas teritorijā un ka apzīmējums “Tokaj”, “Tokaji” vai “Tocai” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(40) Piemēro 21.35. panta 8. punktu.

(41) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Oporto” / “Port” / “Port Wine” / “Porto” / “Portvin” / “Portwein” / “Portwijn” / “vin du Porto” / “vinho do Porto” aizsardzība neliedz jebkurām personām, arī to tiesību pārņēmējiem un cesionāriem, pastāvīgi un līdzīgā veidā izmantot nosaukumu “Oporto” ne ilgāk kā 7 (septiņus) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar nosacījumu, ka līdz minētajai dienai šādas personas pastāvīgi izmanto minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm Argentīnas teritorijā un ka apzīmējums “Oporto” šādā veidā tiek izmantots kopā ar salasāmu un pamanāmu attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.