EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.9.2025

COM(2025) 356 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes lēmumam

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu, Argentīnas Republiku, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Paragvajas Republiku un Urugvajas Austrumu Republiku, no otras puses

PARTNERĪBAS NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN DIENVIDU KOPĒJO TIRGU, ARGENTĪNAS REPUBLIKU, BRAZĪLIJAS FEDERATĪVO REPUBLIKU, PARAGVAJAS REPUBLIKU UN URUGVAJAS AUSTRUMU REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”,

un

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība” jeb “ES”,

no vienas puses,

UN

ARGENTĪNAS REPUBLIKA,

BRAZĪLIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

PARAGVAJAS REPUBLIKA,

URUGVAJAS AUSTRUMU REPUBLIKA,

Dienvidu kopējā tirgus dalībnieces, kas ir šā nolīguma parakstītājvalstis, turpmāk “MERCOSUR parakstītājvalstis”,

un

DIENVIDU KOPĒJAIS TIRGUS, turpmāk “MERCOSUR”,

no otras puses,

abas kopā turpmāk “Puses”,

šajā nolīgumā MERCOSUR attiecas uz Argentīnas Republiku, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Paragvajas Republiku un Urugvajas Austrumu Republiku,

ŅEMOT VĒRĀ ciešās vēsturiskās, kultūras, politiskās un ekonomiskās saites, kas vieno to tautas, un iedvesmojoties no to kopīgajām vērtībām;

UZSKATOT, ka MERCOSUR un Eiropas Savienība vēlas stiprināt minētās saites un pastiprināt attiecības, pamatojoties uz dialogu un sadarbību nolūkā izveidot stratēģisku partnerību;

ATGĀDINOT Pušu stingro apņemšanos ievērot starptautisko tiesību principus, Apvienoto Nāciju Organizācijas (“ANO”) Statūtus, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības un pamatbrīvības;

UZSKATOT, ka Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos atbilstošos starptautiskajos cilvēktiesību instrumentos noteikto demokrātijas principu un cilvēktiesību, starptautisko humanitāro tiesību un tiesiskuma principa ievērošana ir abu Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un šā nolīguma būtisks elements;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT savu atbalstu demokrātiskām institūcijām un vērtībām, kas ir neaizstājamas to attiecīgo integrācijas procesu un savstarpējo attiecību attīstībai;

BŪDAMAS MOTIVĒTAS sekmēt multilaterālisma nostiprināšanu, starptautisko mieru un drošību un taisnīgas un demokrātiskas starptautiskās kārtības veicināšanu;

ATZĪSTOT to nozīmīgo ieguldījumu atbruņošanās procesā un ieroču neizplatīšanā, ko sniedz Latīņamerikas un Karību jūras reģiona proklamācija par no kodolieročiem brīvu miera zonu saskaņā ar Tlatelolko līgumu un tā papildprotokoliem, un atkārtoti apstiprinot savu apņemšanos veicināt kodolatbruņošanos;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT vērtības, mērķus un principus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, kuri parakstīti 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko Apvienoto Nāciju Organizācijas konferences par starptautisko organizāciju noslēgumā (“ANO Statūti”);

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT kopīgo mērķi veicināt ekonomisko un sociālo attīstību, kas ir šā nolīguma pamatā, un uzskatot, ka tirgus liberalizācija būtu jāpapildina ar sociālās attīstības veicināšanu un nevienlīdzības mazināšanu, nodrošinot pienācīgu piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai un veselības aprūpei un galējas nabadzības izskaušanu;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT savu apņemšanos stiprināt un attīstīt daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, piemērojot pārredzamus, taisnīgus un nediskriminējošus noteikumus nolūkā veicināt arvien dinamiskāku un atvērtāku starptautisko tirdzniecību, kas nodrošina jaunattīstības valstu lielāku līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, ieguldījumu un tehnoloģiju plūsmās;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT savu apņemšanos veicināt starptautisko tirdzniecību tā, lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību tās ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, un īstenot šo nolīgumu atbilstīgi to attiecīgajiem tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām darba un vides jomā;

PAMATOJOTIES UZ tiesībām un pienākumiem, ko Puses uzņēmušās kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (“PTO”) dalībvalstis;

VĒLOTIES UZLABOT savu uzņēmumu konkurētspēju, nodrošinot tiem paredzamu tiesisko regulējumu savstarpējām tirdzniecības un ieguldījumu attiecībām, īpašu uzmanību pievēršot mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT nepieciešamību veicināt starptautiski atzītu pamatnostādņu un korporatīvās sociālās atbildības un atbildīgas uzņēmējdarbības prakses principu, tostarp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) vadlīniju daudznacionāliem uzņēmumiem, ievērošanu uzņēmumos, kas darbojas to teritorijā;

UZSKATOT, ka daudzpusējās tirdzniecības sistēmas stiprināšanu var panākt ar daudzpusējām tirdzniecības sarunām, kuru mērķi ir vērienīgi, visaptveroši un līdzsvaroti rezultāti, ekonomikas attīstības veicināšana un cilvēku labklājības uzlabošana;

ŅEMOT VĒRĀ, ka Puses uzskata reģionālo integrāciju un atklātu reģionālismu par svarīgiem ekonomiskās un sociālās attīstības instrumentiem, kas uzlabo to ekonomikas starptautisko integrāciju, veicina ciešākas saiknes starp to tautām un sekmē starptautisko stabilitāti;

ATZINĪGI VĒRTĒJOT to, ka pieņemts Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam dokuments “Pārveidosim mūsu pasauli: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī (turpmāk “Programma 2030. gadam”), un Parīzes nolīgumu, kurš pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un noslēgts Parīzē 2015. gada 12. decembrī (turpmāk “Parīzes nolīgums”), un aicinot tos ātri īstenot;

APZINOTIES nepieciešamību veicināt Pušu izaugsmi un attīstību un samazināt pastāvošās atšķirības, īpašu uzmanību pievēršot vajadzībām un grūtībām, ar kurām saskaras Paragvaja kā valsts bez izejas uz jūru;

ATZĪSTOT ilgo migrācijas vēsturi starp Eiropas Savienību un MERCOSUR valstīm un tās pozitīvo ieguldījumu to attiecībās, kā arī to sociālajā, kultūras un ekonomikas attīstībā;

PATUROT PRĀTĀ starptautiski pieņemtos noteikumus par īpašu un diferencētu attieksmi pret jaunattīstības valstīm;

ATZĪSTOT to, ka šis nolīgums saglabā Pušu tiesības reglamentēt to teritorijā saskaņā ar to iekšējiem normatīvajiem aktiem, kā arī Pušu elastību tādu leģitīmu politikas mērķu sasniegšanā, piemēram, kas attiecas uz sabiedrības veselību, drošību, vidi, izglītību, sabiedrības morāli un kultūras daudzveidības veicināšanu un aizsardzību;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT Pušu tiesības izmantot savus dabas resursus saskaņā ar savu vides politiku un ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

PATUROT PRĀTĀ 1995. gada 15. decembrī Madridē parakstīto Starpreģionu sadarbības pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu un tā dalībvalstīm, no otras puses, kā arī tam pievienoto Kopīgo deklarāciju par politisko dialogu, un mērķi izveidot partnerību, kuras pamatā ir pastiprināts politiskais dialogs, tirdzniecības liberalizācija, ieguldījumu veicināšana un sadarbības padziļināšana;

ŅEMOT VĒRĀ, ka sadarbība starp Eiropas Savienību un MERCOSUR tiek īstenota, izmantojot dažādus instrumentus;

ATGĀDINOT MERCOSUR un Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmē Riodežaneiro 1999. gada jūnijā pieņemto lēmumu piešķirt jaunu prioritāti to attiecībām politikas, ekonomikas, tirdzniecības, kultūras un sadarbības jomā ar mērķi veidot tādu dziļāku un pilnīgāku partnerību starp abiem reģioniem, kuras pamatā vajadzētu būt demokrātijai, ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei apvienojumā ar sociālo taisnīgumu;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT savu apņemšanos vēl vairāk stiprināt, liberalizēt un dažādot savas tirdzniecības un ieguldījumu attiecības;

šajā sakarā CEROT paplašināt savas tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, izveidojot brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību un PTO noteikumiem;

VĒLOTIES stiprināt Pušu sadarbību, pamatojoties uz atklātu un pastāvīgu dialogu visās savstarpējo interešu jomās, jo īpaši politikas, ekonomikas, tirdzniecības, finanšu, tiesību un tieslietu, brīvības un drošības, zinātnes un tehnoloģiju, sociālajā un kultūras jomā;

APZINOTIES to, cik svarīgi ir iesaistīt pilsonisko sabiedrību Pušu partnerības kontekstā;

APZINOTIES, ka to attiecību pastiprināšanai visās kopīgu interešu jomās ir būtiski esošo politisko dialogu starp Pusēm pārcelt jaunā līmenī;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu konkrēto reģionālās integrācijas pieredzi, no kuras tās var savstarpēji gūt labumu atbilstoši to vajadzībām;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT to, cik svarīgi ir Pušu kopīgie principi un vērtības sociālās attīstības jomā;

ŅEMOT VĒRĀ to, cik svarīgs ir kultūras dialogs kā līdzeklis, lai panāktu labāku savstarpējo sapratni starp Pusēm, veicinātu kultūras daudzveidību un sekmētu kultūras saiknes starp to iedzīvotājiem;

ATZĪMĒJOT, ka gadījumā, ja Puses šā nolīguma satvarā nolemj noslēgt konkrētus nolīgumus attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurus Eiropas Savienība var noslēgt, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļu, šādu turpmāku konkrētu nolīgumu noteikumi nebūtu saistoši Īrijai, ja vien Eiropas Savienība vienlaikus ar Īriju saistībā ar tās attiecīgajām līdzšinējām divpusējām attiecībām nepaziņo MERCOSUR, ka Īrijai šādi nolīgumi ir kļuvuši saistoši kā Eiropas Savienības daļai saskaņā ar Protokolu Nr. 21 par Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību; atzīmējot, ka jebkādi turpmāki Eiropas Savienības iekšējie pasākumi, ko nolīguma īstenošanai varētu pieņemt atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļai, nebūtu saistoši Īrijai, izņemot, ja tā ir paziņojusi savu vēlmi piedalīties šādos pasākumos vai tos pieņemt saskaņā ar Protokolu Nr. 21; tāpat atzīmējot arī to, ka uz šādiem turpmākiem konkrētiem nolīgumiem vai turpmākiem Eiropas Savienības iekšējiem pasākumiem attiektos Protokols Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību;

ATZĪSTOT ekonomiskās un sociālās attīstības atšķirības starp Pusēm un Pušu iekšienē;

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

I DAĻA

VISPĀRĪGIE PRINCIPI UN INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA

1. NODAĻA

SĀKOTNĒJIE NOTEIKUMI

1.1. PANTS

Vispārīgas definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)    “1995. gada Starpreģionu sadarbības pamatnolīgums” ir Starpreģionu sadarbības pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu un tā dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Madridē 1995. gada 15. decembrī;

b)    “Pagaidu nolīgums par tirdzniecību” ir noslēdzamais Pagaidu nolīgums par tirdzniecību starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu, Argentīnas Republiku, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Paragvajas Republiku un Urugvajas Austrumu Republiku, no otras puses;

c)    “MVU” ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas ietver mikrouzņēmumus, mazus un vidējus uzņēmumus un uzņēmējus;

d)    “trešā valsts” ir valsts vai teritorija ārpus šā nolīguma teritoriālās piemērošanas jomas;

e)    “UNCLOS” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija, kas pieņemta Montegobejā 1982. gada 10. decembrī; un

f)    “PTO” ir Pasaules Tirdzniecības organizācija.

1.2. PANTS

Vispārīgie principi

1.    Abu Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā ir Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos cilvēktiesību instrumentos, kuru puses tās ir, noteikto demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību, kā arī tiesiskuma principa ievērošana, kas ir šā nolīguma būtisks elements.

2.    Puses apstiprina savu stingro apņemšanos ievērot ANO Statūtos paustos kopīgos principus un mērķus. Noturīgas ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšana, kā arī šā nolīguma ietvaros gūto labumu taisnīgs sadalījums ir šā nolīguma īstenošanas vadošie principi.

3.    Puses atkārtoti apstiprina savu atbalstu labas pārvaldības principiem, tostarp tādiem principiem kā pārredzamība valdībā un cīņa pret korupciju, ētiska un atbildīga valdība, tiesu iestāžu neatkarība un minoritāšu tiesību aizsardzība.

1.3. PANTS

Darbības joma

Ar šo nolīgumu izveido Pušu partnerību, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, tostarp savstarpīgums, un kopīgas intereses. Tas stiprina partnerību starp ES Pusi un MERCOSUR Pusi un rada stratēģiskas attiecības politikas, sadarbības un tirdzniecības jomā, kā arī citās jomās, par kurām jāvienojas.

1.4. PANTS

Vispārīgie mērķi

Šis nolīgums paredz:

a)    institucionālu sistēmu, kas veido partnerības pamatu;

b)    politiskā dialoga stiprināšanu, izmantojot jaunus institucionālos mehānismus;

c)    Pušu sadarbību ar mērķi sekmēt šā nolīguma vispārīgo mērķu sasniegšanu, izmantojot esošos vai turpmākos inovatīvos sadarbības instrumentus, kas spēj attiecībām sniegt pievienoto vērtību; un

d)    Pušu divpusējo reģionālo tirdzniecības attiecību un šā nolīguma III daļā izklāstīto konkrēto mērķu un noteikumu paplašināšanu un dažādošanu, kam būtu jāveicina lielāka ekonomikas izaugsme, pakāpeniska dzīves kvalitātes uzlabošana abos reģionos un abu reģionu labāka integrācija pasaules ekonomikā.

2. NODAĻA

INSTITUCIONĀLĀ STRUKTŪRA

2.1. PANTS

Samits

1.    Augstākā līmeņa politiskais un atsevišķu politikas jomu dialogs starp ES Pusi un MERCOSUR Pusi norisinās samita līmenī. Samitus rīko pēc nepieciešamības un pēc savstarpējas vienošanās.

2.    Samiti dod iespēju izvērtēt šā nolīguma īstenošanā gūtos panākumus, noteikt mērķus tā turpmākai attīstībai un apspriest citus kopīgu interešu jautājumus.

2.2. PANTS

Apvienotā padome

1.    Ar šo izveido Apvienoto padomi, kura pārrauga šā nolīguma mērķu izpildi un uzrauga tā īstenošanu. Apvienotā padome risina jautājumus šā nolīguma tvērumā un izskata visus būtiskos jautājumus, kas rodas saistībā ar šo nolīgumu, kā arī starpreģionālus, daudzpusējus vai starptautiskus kopīgu interešu jautājumus.

2.    Apvienotā padome regulāri tiekas ministru līmenī, vismaz reizi divos gados vai ad hoc pēc savstarpējas vienošanās. Tās sanāksmes var arī notikt, izmantojot telefonkonferenci, videokonferenci vai citus līdzekļus pēc Pušu savstarpējas vienošanās.

3.    Apvienotajā padomē ir katras Puses pārstāvji ministru līmenī saskaņā ar Pušu attiecīgo iekšējo kārtību un ņemot vērā konkrētos risināmos jautājumus. Apvienotā padome saskaņā ar abpusēju vienošanos tiekas visos nepieciešamajos sastāvos.

4.    Kad Apvienotā padome risina kādu jautājumu, kas saistīts ar šā nolīguma III daļu, tajā ir katras Puses pārstāvji, kuri ir atbildīgi par jautājumiem saistībā ar tirdzniecību, saskaņā ar Pušu attiecīgo iekšējo kārtību (“Apvienotā padome tirdzniecības lietu sastāvā”).

5.    Apvienotā padome pieņem savu reglamentu un Apvienotās komitejas reglamentu.

6.    Apvienoto padomi vada līdzpriekšsēdētāji – viens ES Puses pārstāvis un viens MERCOSUR Puses pārstāvis – saskaņā ar tās reglamenta noteikumiem un ņemot vērā konkrētos jautājumus, kas risināmi katrā konkrētajā sanāksmē.

7.    Apvienotā padome izskata priekšlikumus un ieteikumus, un tai ir pilnvaras pieņemt lēmumus, tostarp par noteikumu interpretāciju, un sniegt attiecīgus ieteikumus, kā paredzēts šajā nolīgumā. Lēmumus un ieteikumus pieņem, Pusēm vienojoties un saskaņā ar Apvienotās padomes reglamentu. Lēmumi ir saistoši Pusēm, kas saskaņā ar to iekšējām procedūrām veic visus nepieciešamos pasākumus, lai tos izpildītu. Šā nolīguma II daļas darbības jomā Apvienotā padome ir arī pilnvarota pieņemt lēmumus un sniegt ieteikumus pēc Pušu savstarpējas vienošanās.

8.    Apvienotā padome var deleģēt Apvienotajai komitejai jebkuru no tās funkcijām, tostarp pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus, saskaņā ar Apvienotās padomes reglamentu.

2.3. PANTS

Apvienotā komiteja

1.    Ar šo izveido Apvienoto komiteju.

2.    Apvienotā komiteja palīdz Apvienotajai padomei pildīt tās pienākumus.

3.    Apvienotā komiteja sagatavo Apvienotās padomes sanāksmes un ir atbildīga par šā nolīguma pareizu īstenošanu.

4.    Apvienotajā komitejā ir katras Puses pārstāvji, kas ir augstākā līmeņa amatpersonas vai ko Puses iecēlušas saskaņā ar to iekšējo kārtību un ņemot vērā konkrētos katrā sanāksmē risināmos jautājumus.

5.    Kad Apvienotā komiteja risina kādu jautājumu, kas saistīts ar šā nolīguma III daļu, tajā ir katras Puses pārstāvji, kuri ir atbildīgi par jautājumiem saistībā ar tirdzniecību (turpmāk “Apvienotā komiteja tirdzniecības lietu sastāvā”).

6.    Kad Apvienotā komiteja risina kādu jautājumu, kas saistīts ar šā nolīguma II daļu, tajā saskaņā ar Pušu attiecīgo iekšējo kārtību ir katras Puses pārstāvji, kuri ir atbildīgi par minētajiem jautājumiem.

7.    Apvienotajai komitejai ir pilnvaras pieņemt lēmumus, kā noteikts šajā nolīgumā vai ja šādas pilnvaras tai deleģējusi Apvienotā padome. Apvienotā komiteja pieņem lēmumus pēc Pušu vienošanās. Lēmumi ir Pusēm saistoši, un tās veic pasākumus, kas vajadzīgi minēto lēmumu izpildei. Īstenojot deleģētās pilnvaras, Apvienotā komiteja pieņem lēmumus saskaņā ar Apvienotās padomes reglamentu.

8.    Neskarot 29. nodaļas īpašos noteikumus, katra Puse var nodot izskatīšanai Apvienotajā komitejā ikvienu jautājumu par nolīguma piemērošanu vai interpretāciju.

9.    Apvienoto komiteju vada līdzpriekšsēdētāji – viens ES Puses pārstāvis un viens MERCOSUR Puses pārstāvis –, ņemot vērā konkrētos jautājumus, kas risināmi katrā konkrētajā sanāksmē.

10.    Lai pārskatītu šā nolīguma īstenošanu, Apvienotā komiteja parasti tiekas reizi gadā, Pusēm iepriekš vienojoties par dienu un darba kārtību, pārmaiņus Briselē un kādā no MERCOSUR parakstītājvalstīm. Pēc ES Puses vai MERCOSUR lūguma un savstarpējas vienošanās var sasaukt arī papildu sanāksmes. Tās sanāksmes var arī notikt, izmantojot telefonkonferenci, videokonferenci vai citus līdzekļus pēc Pušu savstarpējas vienošanās.

2.4. PANTS

Apakškomitejas un citas struktūras

1.    Apvienotā komiteja var nolemt izveidot apakškomitejas vai citas struktūras, kas palīdz veikt tās funkcijas un risina konkrētus uzdevumus vai jautājumus. Tā var nolemt mainīt uzdevumus, kas uzticēti jebkurai apakškomitejai vai citām šim nolūkam izveidotām struktūrām, vai likvidēt tās.

2.    Apvienotā komiteja pieņem reglamentu, kurā nosaka apakškomiteju un citu struktūru sastāvu, pienākumus un darbību.

3.    Apakškomitejas izveide vai pastāvēšana neliedz Pusēm iesniegt jautājumus izskatīšanai tieši Apvienotajai komitejai.

4.    Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, apakškomitejas un citas struktūras, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu vai ko izveidojusi Apvienotā komiteja, regulāri vai pēc pieprasījuma ziņo par savu darbību Apvienotajai komitejai.

5.    Apakškomitejas, kas risina tirdzniecības un ar tirdzniecību saistītus jautājumus un kas izveidotas saskaņā ar 9.9. panta 4. punktu, reglamentē 9.9. pants, un tās ziņo Apvienotajai komitejai tirdzniecības lietu sastāvā.

6.    Ar šo izveido Starptautiskās sadarbības un attīstības apakškomiteju, kas veicina, koordinē un uzrauga sadarbības pasākumu īstenošanu jomās, kas minētas šā nolīguma II daļā, kā arī minēto sadarbības iniciatīvu pēcpasākumus, uzraudzību un novērtēšanu. Tā palīdz Apvienotajai komitejai veikt savas funkcijas attiecībā uz šiem jautājumiem.

2.5. PANTS

Apvienotā parlamentārā komiteja

1.    Ar šo izveido Apvienoto parlamentāro komiteju, kas veicina ciešākas attiecības un nodrošina regulāru dialogu starp Eiropas Parlamentu un MERCOSUR parlamentu.

2.    Apvienotajā parlamentārajā komitejā ir Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un MERCOSUR parlamenta locekļi, no otras puses. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu.

3.    Apvienotā parlamentārā komiteja pieņem savu reglamentu.

4.    Apvienoto parlamentāro komiteju pārmaiņus vada Eiropas Parlaments un MERCOSUR parlaments.

5.    Apvienoto parlamentāro komiteju informēs par šā nolīguma īstenošanā gūtajiem panākumiem.

6.    Apvienotā parlamentārā komiteja var sniegt ieteikumus Apvienotajai padomei.

2.6. PANTS

Attiecības ar pilsonisko sabiedrību

1.    Lai atvieglotu šā nolīguma īstenošanu, Puses veicina apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, izveidojot piemērotu apspriešanās mehānismu un veicinot mijiedarbību starp to pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

2.    Puses veicina dialogu starp Eiropas Savienības Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un MERCOSUR Konsultatīvo sociālo un ekonomikas forumu un mudina tos sniegt ieguldījumu 2.7. un 2.8. pantā izklāstītajos mehānismos.

2.7. PANTS

Vietējās konsultantu grupas

1.    ES Puse un MERCOSUR Puse katra ieceļ vietējo konsultantu grupu, ko izveido saskaņā ar katras Puses iekšējo kārtību, lai konsultētu attiecīgo Pusi par jautājumiem šā nolīguma tvērumā. Tajā ir līdzsvaroti pārstāvētas neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tai skaitā nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju un darba devēju organizācijas, un arodbiedrības, kas darbojas ekonomikas, attīstības, sociālajā, cilvēktiesību, vides un citās jomās.

2.    Puses veicina regulāru dialogu ar savu vietējo konsultantu grupu un izskata viedokļus vai ieteikumus, ko Puses attiecīgā vietējā konsultantu grupa iesniegusi par šā nolīguma īstenošanu.

3.    Lai veicinātu sabiedrības informētību par vietējām konsultantu grupām, ES Puse un MERCOSUR Puse katra dara pieejamu sabiedrībai to organizāciju sarakstu, kuras piedalās apspriešanā, kā arī minētās grupas kontaktpunktu.

2.8. PANTS

Pilsoniskās sabiedrības forums

1.    Puses veicina Pilsoniskās sabiedrības foruma organizēšanu, lai risinātu publisku dialogu par šā nolīguma īstenošanu, un Apvienotās komitejas pirmajā sanāksmē vienojas par Pilsoniskās sabiedrības foruma darbības pamatnostādnēm.

2.    Puses var veicināt dalību Pilsoniskās sabiedrības forumā, izmantojot virtuālus līdzekļus.

3.    Pilsoniskās sabiedrības forumā var piedalīties neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas izveidotas ES Puses vai MERCOSUR Puses teritorijā, tostarp 2.7. pantā minēto vietējo konsultantu grupu locekļi. Puses nodrošina līdzsvarotu pārstāvību, ieverot nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju un darba devēju organizācijas un arodbiedrības, kas darbojas ekonomikas, attīstības, sociālajā, cilvēktiesību, vides un citās jomās.

4.    Pušu pārstāvji, kas piedalās Apvienotajā padomē vai Apvienotajā komitejā, attiecīgā gadījumā piedalās Pilsoniskās sabiedrības foruma sanāksmes sesijā, lai sniegtu informāciju par nolīguma īstenošanu un iesaistītos dialogā ar Pilsoniskās sabiedrības forumu.

3. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

3.1. PANTS

Drošības klauzula

Neko šajā nolīgumā neinterpretē:

a)    kā prasību Pusei sniegt informāciju vai nodrošināt piekļuvi tai, ja Puse uzskata, ka šādas informācijas izpaušana ir pretrunā būtiskām Puses drošības interesēm; vai

b)    kā šķērsli, kas attur Pusi no jebkādas darbības, kuru tā uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

i)    saistībā ar ieroču, munīcijas un militārā inventāra ražošanu vai transportu un citu preču un materiālu, pakalpojumu un tehnoloģiju šādu transportu un darījumiem ar tiem, un saimnieciskajām darbībām, ko tieši vai netieši veic ar nolūku apgādāt militāru formējumu;

ii)    kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās; vai

iii)    saistībā ar skaldmateriāliem un kodoltermiskajā sintēzē izmantojamiem materiāliem vai materiāliem, no kuriem tos iegūst; vai

c)    kā šķērsli, kas attur Pusi no jebkādas darbības tās starptautisko saistību izpildei saskaņā ar ANO Statūtiem starptautiskā miera un drošības saglabāšanai.

3.2. PANTS

Citi nolīgumi

1.    Stājoties spēkā šim nolīgumam, 1995. gada Starpreģionu sadarbības pamatnolīgums zaudē spēku un tiek aizstāts ar šo nolīgumu.

2.    Šis nolīgums aizstāj 1995. gada Starpreģionu sadarbības pamatnolīgumu. Atsauces uz 1995. gada Starpreģionu sadarbības pamatnolīgumu visos pārējos Pušu nolīgumos saprot kā atsauces uz šo nolīgumu.

3.    Stājoties spēkā šim nolīgumam, Pagaidu nolīgums par tirdzniecību zaudē spēku un tiek aizstāts ar šo nolīgumu. Atsauces uz Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību visos pārējos Pušu nolīgumos saprot kā atsauces uz šo nolīgumu.

4.    Stājoties spēkā šim nolīgumam, visus lēmumus, ko pieņēmusi Tirdzniecības padome, kura izveidota ar Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību, uzskata par pieņemtiem Apvienotajā padomē, kas izveidota ar šā nolīguma 2.2. pantu. Visus lēmumus, ko pieņēmusi Tirdzniecības komiteja, kura izveidota ar Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību, uzskata par pieņemtiem Apvienotajā komitejā, kas izveidota ar šā nolīguma 2.3. pantu.

5.    Neatkarīgi no šā panta 3. punkta:

a)    pagaidu pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Pagaidu nolīguma par tirdzniecību 11.4. un 11.5. pantu un kas darbojas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, turpina piemērot līdz to paredzētā termiņa beigām;

b)    divpusējus aizsardzības pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Pagaidu nolīguma par tirdzniecību 9. nodaļas C iedaļu un kas darbojas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, turpina piemērot līdz to paredzētā termiņa beigām;

c)    strīdu izšķiršanas procedūras, kas jau sāktas saskaņā ar Pagaidu nolīguma par tirdzniecību 21.7. un 18.17. pantu, no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas uzskata par strīdu saskaņā ar šo nolīgumu, un tās turpina līdz pabeigšanai; un

d)    saskaņā ar Pagaidu nolīguma par tirdzniecību 21.7. un 18.17. pantu sāktās strīdu izšķiršanas procedūrās panāktais saistošais iznākums Pusēm paliek saistošs arī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

6.    Puses nevar sākt strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šo nolīgumu par jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Pagaidu nolīguma par tirdzniecību 18. nodaļu ir sagatavots galīgais šķīrējtiesas ziņojums vai saskaņā ar 21. nodaļu – šķīrējtiesas nolēmums.

7.    Pārejas periodus, kas jau ir pilnībā vai daļēji pagājuši saskaņā ar Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību, ņem vērā, aprēķinot pārejas periodus, kas paredzēti līdzvērtīgos šā nolīguma noteikumos. Šādus šajā nolīgumā paredzētus pārejas periodus aprēķina, sākot no Pagaidu nolīguma par tirdzniecību spēkā stāšanās dienas.

Procesuālos periodus, kas jau ir pilnībā vai daļēji pagājuši saskaņā ar Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību, ņem vērā, aprēķinot procesuālos periodus, kas paredzēti līdzvērtīgos šā nolīguma noteikumos.

8.    Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot konkrētus nolīgumus jebkurā sadarbības jomā, kas ir tā darbības jomā. Šādos konkrētos nolīgumos var noteikt, ka tie ir to vispārējo starpreģionu attiecību neatņemama daļa, ko reglamentē šis nolīgums, un uz tiem attiecas kopējā institucionālā struktūra.

3.3. PANTS

Teritoriālā piemērošana

1.    Šo nolīgumu piemēro:

a)    teritorijām, kurās tiek piemērots Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību, ievērojot minēto Līgumu nosacījumus; un

b)    Argentīnas Republikas, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Paragvajas Republikas un Urugvajas Austrumu Republikas teritorijām.

2.    Šajā nolīgumā atsauces uz “teritoriju” ietver gaisa telpu un teritoriālo jūru, kā paredzēts UNCLOS.

3.    Šajā nolīgumā atsauces uz teritoriju saprot šajā nozīmē, ja vien nav skaidri norādīts citādi.

4.    Attiecībā uz noteikumiem par tarifa režīmu precēm, tostarp noteikumiem par muitu un tirdzniecības atvieglošanu, savstarpēju administratīvo palīdzību un izcelsmes noteikumiem, kā arī šā režīma pagaidu apturēšanu, šo nolīgumu piemēro arī Savienības muitas teritorijas zonām, kuras definētas 4. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 1 , un uz kurām neattiecas šā panta 1. punkta a) apakšpunkts.

II DAĻA

POLITISKAIS DIALOGS UN SADARBĪBA

4. NODAĻA

POLITISKĀ DIALOGA UN STARPTAUTISKĀS SADARBĪBAS MĒRĶI

4.1. PANTS

Politiskā dialoga mērķi

1.    Puses vienojas, ka politiskā dimensija ir būtiska ar šo nolīgumu izveidotās partnerības daļa, un tās stiprina un padziļina regulāru politisko dialogu starp Pusēm. Puses vienojas izveidot politisku darba kārtību, sadarboties kopīgu interešu jomās un censties saskaņot savas nostājas, lai uzsāktu kopīgas iniciatīvas attiecīgajos starptautiskajos forumos.

2.    Politiskā dialoga starp Pusēm mērķis ir:

a)    stiprināt saites starp tām, lai veicinātu mieru, stabilitāti, drošību un labklājību un konsolidētu stratēģisko partnerību;

b)    veicināt starptautisko mieru un drošību, preventīvo diplomātiju, uzticības veicināšanas pasākumus un strīdu miermīlīgu izšķiršanu, tostarp izstrādājot kopīgas darbības, lai stiprinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk “ANO”) sistēmu un multilaterālismu;

c)    stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību;

d)    veicināt humāno un sociālo attīstību, atkārtoti apstiprinot savu apņemšanos attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, kas pausta, pieņemot Programmu 2030. gadam. Puses sadarbojas, lai īstenotu un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus (turpmāk “IAM”), atzīstot, ka to plašais un vērienīgais raksturs prasa steidzamu rīcību, pēcpasākumus un pārskatīšanu;

e)    saskaņā ar katras Puses iekšējiem tiesību aktiem veicināt dzimumu līdztiesību un visu sieviešu un meiteņu tiesību ievērošanu, uzsverot dzimumu līdztiesības aspektu, un novērst diskrimināciju un vardarbību seksuālās orientācijas dēļ;

f)    sekmēt atbruņošanos un masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu neizplatīšanu, pilnībā ievērojot attiecīgās Pušu starptautiskās saistības un nodrošinot to īstenošanu valsts līmenī;

g)    uzlabot sadarbību cīņā pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un saistītām neiecietības izpausmēm;

h)    izstrādāt kopīgas darbības, lai uzlabotu sadarbību cīņā pret cilvēku tirdzniecību, migrantu kontrabandu, ieroču nelikumīgu tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību un saistītiem noziegumiem, kibernoziedzību un citiem pārrobežu organizētās noziedzības veidiem;

i)    veicināt un izstrādāt kopīgas darbības, lai izskaustu seksuālu vardarbību pret bērniem, tostarp tādu materiālu sagatavošanu un izplatīšanu, kuros atspoguļota vardarbība pret bērniem, un veicināt cīņu pret ceļojošiem dzimumnoziedzniekiem;

j)    uzlabot sadarbību cīņā pret korupciju un nepieļaut savu finanšu sistēmu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai, un uzlabot nelikumīgi iegūtu līdzekļu identificēšanu, atgūšanu un atgriešanu;

k)    vērsties pret nesodāmību par vissmagākajiem noziegumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kuri skar starptautisko sabiedrību kopumā;

l)    uzlabot sadarbību terora aktu novēršanā un apspiešanā saskaņā ar starptautiskām konvencijām, kurām pievienojušās Eiropas Savienības dalībvalstis un MERCOSUR parakstītājvalstis, attiecīgajām ANO rezolūcijām un Pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;

m)    apmainīties viedokļiem un uzlabot dialogu par starptautiskiem nodokļu jautājumiem, tostarp par globāliem standartiem un pārredzamību;

n)    rīkoties par labu to attiecīgajai reģionālajai integrācijai, kas uzskatāma par vienu no līdzekļiem, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, kā arī par instrumentu konkurētspējīgai integrācijai pasaules ekonomikā;

o)    veidot savstarpēju sapratni un veicināt vienprātību par starpreģionāliem un starptautiskiem jautājumiem, jo īpaši sadarbojoties daudzpusējos forumos un izstrādājot kopīgas iniciatīvas;

p)    izstrādāt kopīgas darbības ANO sistēmas un multilaterālisma stiprināšanai, lai efektīvi, iedarbīgi un ātri risinātu svarīgākos esošos un turpmākos izaicinājumus;

q)    veidot plašu politisko koordināciju starptautiskā līmenī, lai atbalstītu un stiprinātu daudzpusējus, pārredzamus un demokrātiskus procesus interneta pārvaldības jomā ar daudzu ieinteresēto personu aptveršanu, iesaistot valdības, privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību, starptautiskās organizācijas, tehniskās un akadēmiskās aprindas un visas pārējās attiecīgās ieinteresētās personas atbilstoši to attiecīgajām lomām, pienākumiem un spējām;

r)    apspriest savstarpēju interešu jautājumus tiesību un tieslietu jomā; un

s)    risināt visus pārējos jautājumus, kā Puses vienojušās.

4.2. PANTS

Starptautiskās sadarbības un attīstības mērķi

1.    Puses, atkārtoti apstiprinot nepieciešamību stiprināt to partnerību, uzsver starptautiskās sadarbības un attīstības nozīmi un vienojas, ka viens no galvenajiem starpreģionālās sadarbības un tās kārtības mērķiem ir atvieglot šā nolīguma īstenošanu.

2.    Puses īsteno sadarbības projektus un kopīgas darbības, izmantojot visus esošos un turpmākos instrumentus un metodoloģiju un pieejamos līdzekļus, tostarp trīspusējo sadarbību. Šāda sadarbība cita starpā var ietvert šādas darbības:

a)    veicināt ieguldījumus un darbvietu radīšanu, mobilizējot finanšu līdzekļus, cita starpā izmantojot dotācijas un aizdevumus, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības rezultātus;

b)    atbalstīt spēju veidošanu, izmantojot mācību kursus, darbseminārus un seminārus, ekspertu apmaiņu, pētījumus, kopīgus pētījumus un labu praksi;

c)    veicināt institucionālo zinātību abos reģionos, izmantojot sadarbības pasākumus;

d)    veicināt attīstības finansēšanu, izmantojot visus katrai Pusei pieejamos instrumentus un citus inovatīvus finanšu mehānismus;

e)    veicināt piekļuvi inovatīvām tehnoloģijām, kā arī uzlabot valstu spējas;

f)    izstrādāt īpašus pasākumus, lai samazinātu nabadzību, cīnītos pret badu un veicinātu sociālo iekļaušanu un kohēziju;

g)    konsolidēt esošos reģionālās sadarbības tīklus un platformas un

h)    veicināt sadarbību starp Pušu valsts pārvaldi un iestādēm.

3.    Puses vienojas veicināt finanšu līdzekļu mobilizāciju šā nolīguma īstenošanai ciešā partnerībā ar Eiropas Investīciju banku, Eiropas finanšu iestādēm un MERCOSUR parakstītājvalstu iestādēm, kā arī starptautiskām un reģionālām finanšu iestādēm.

4.3. PANTS

Resursi

1.    Lai palīdzētu sasniegt šajā nolīgumā noteiktās sadarbības mērķus, Puses apņemas savu iespēju robežās un, izmantojot savus kanālus, nodrošināt atbilstošus resursus, tostarp finanšu līdzekļus, un mudināt ar attīstību saistītas publiskās un privātās finanšu iestādes abos reģionos aktīvi sadarboties šajā nolūkā.

2.    Puses mudina Eiropas Investīciju banku un citas finanšu iestādes saskaņā ar to procedūrām un finansēšanas kritērijiem turpināt darbību MERCOSUR parakstītājvalstīs atbilstoši to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un neskarot to kompetento iestāžu pilnvaras.

5. NODAĻA

SADARBĪBA DEMOKRĀTIJAS PRINCIPU,
CILVĒKTIESĪBU, TIESISKUMA
UN STARPTAUTISKĀ MIERA UN DROŠĪBAS JOMĀ

5.1. PANTS

Sadarbība demokrātijas principu, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā

1.    Puses sadarbojas cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā, tostarp ratificējot un īstenojot starptautiskos cilvēktiesību instrumentus un stiprinot demokrātijas principus un tiesiskumu.

2.    Šāda sadarbība var ietvert šādas darbības:

a)    efektīvi īstenot starptautiskos cilvēktiesību instrumentus, kuriem tās ir pievienojušās, kā arī ieteikumus, ko sniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību līguma struktūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes īpašās procedūras un vispārējais regulārais pārskats;

b)    iekļaut cilvēktiesības valsts politikā un attīstības plānos;

c)    stiprināt spējas piemērot demokrātijas principus un praksi;

d)    apmainīties ar labu praksi par valstu rīcības plāniem demokrātijas un cilvēktiesību jomā;

e)    veicināt informētību un izglītot par cilvēktiesībām, demokrātiju un miera kultūru;

f)    stiprināt iestādes, kas nodarbojas ar demokrātijas un cilvēktiesību jautājumiem, kā arī tiesisko regulējumu un institucionālo struktūru cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšanai un aizsardzībai;

g)    izstrādāt kopīgas savstarpēju interešu iniciatīvas attiecīgās ar cilvēktiesībām saistītās ANO iestādēs un daudzpusējos forumos;

h)    veicināt demokrātiju, starptautiskās tiesības, tostarp cilvēktiesības, pamatbrīvības un tiesiskumu, arī daudzpusējos forumos;

i)    sadarboties un koordinēt, attiecīgā gadījumā arī ar trešām valstīm, demokrātijas principu, cilvēktiesību un tiesiskuma praktisku attīstīšanu, jo īpaši attiecībā uz politiskajām tiesībām un pamatbrīvībām, tostarp uzlabojot pārredzamus, uzticamus un iekļaujošus vēlēšanu procesus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

j)    stiprināt labu pārvaldību valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp iestāžu pārskatatbildību un pārredzamību, atbalstot iedzīvotāju līdzdalību un pilsoniskās sabiedrības iesaisti un apkarojot korupciju; un

k)    veicināt genocīda, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā esošu noziegumu novēršanu.

5.2. PANTS

Dzimumu līdztiesība un sievietes, miers un drošība

1.    Puses veicina dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu visām sievietēm un meitenēm. Tās atzīst, ka dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un meitenēm ir priekšnoteikums, lai pilnībā sasniegtu iekļaujošu attīstību, demokrātiju un drošību. Puses izpēta turpmākas sadarbības shēmas un iespējamās sinerģijas starp attiecīgajām politikas ievirzēm un iniciatīvām saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un saistībām, piemēram, Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), Programmu 2030. gadam un ANO Drošības padomes (ANO DP) Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību.

2.    Šāda sadarbība var ietvert šādas darbības:

a)    veicināt efektīvu integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai;

b)    veicināt sieviešu politisko līdzdalību un līderību, sieviešu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, pilnvērtīgu ekonomisko iespēju nodrošināšanu sievietēm un sieviešu lielāku līdzdalību darba tirgū;

c)    stiprināt valsts un reģionālās iestādes, lai pievērstos un rastu risinājumu jautājumiem, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm, tostarp seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu un aizsardzību pret to, izmantojot izmeklēšanas un pārskatatbildības mehānismus, sniedzot atbalstu cietušajām personām un veicinot drošus apstākļus sievietēm un meitenēm;

d)    aktīvi nostiprināt sieviešu cilvēktiesības, kas ietver cilvēktiesību pārkāpumu un jebkāda veida vardarbības pret sievietēm novēršanu, un tiesu iestāžu pieejamību sievietēm;

e)    atbalstīt valstu rīcības plānu izstrādi un īstenošanu saistībā ar ANO DP rezolūciju Nr. 1325; un

f)    uzlabot sadarbību ar attiecīgajām ANO struktūrām un citām starptautiskām organizācijām.

5.3. PANTS

Masu iznīcināšanas ieroči

1.    Puses atzīst Kodolieroču neizplatīšanas līguma, kas noslēgts Londonā 1968. gada 1. jūlijā, centrālo lomu un tā trīs vienlīdz svarīgos un savstarpēji pastiprinošos pīlārus: atbruņošanos, kodolieroču neizplatīšanu un kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem.

2.    Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču (“MII”) un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem veidojumiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un sniegt savu ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valsts līmenī īstenojot saistības, kuras tās uzņēmušās starptautiskos atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumos un nolīgumos, kā arī citas starptautiskās saistības šajā jomā. Puses vienojas, ka šis punkts ir būtisks šā nolīguma elements.

3.    Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:

a)    veicot pasākumus, lai attiecīgi parakstītu vai ratificētu visus citus attiecīgos starptautiskos instrumentus šajā sakarā vai lai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu; un

b)    ieviešot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, kontrolējot gan ar MII saistītu preču eksportu, gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar MII, un nosakot iedarbīgas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem.

4.    Puses veido regulāru politisku dialogu, ar ko šos elementus papildina un konsolidē.

5.4. PANTS

Starptautiskas nozīmes smagi noziegumi un Starptautiskā Krimināltiesa

1.    Puses atkārtoti apstiprina, ka nedrīkst palikt nesodīti vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību, piemēram, noziegumi Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā, un ka par šiem noziegumiem attiecīgā gadījumā ir jāveic kriminālvajāšana ar valsts un starptautiskiem līdzekļiem saskaņā ar papildināmības principu.

2.    Puses, ņemot vērā to, ka efektīva Starptautiskā Krimināltiesa ir būtisks solis starptautiskā miera un tiesiskuma nostiprināšanā, vienojas sadarboties, lai veicinātu vispārēju pievienošanos Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem, kas pieņemti Romā 1998. gada 17. jūlijā (turpmāk “Romas statūti”), un šajā nolūkā:

a)    turpina veikt pasākumus, lai īstenotu Romas statūtus un to grozījumus, un ratificētu un īstenotu saistītos instrumentus, piemēram, 2002. gada 9. septembrī Ņujorkā pieņemto Līgumu par Starptautiskās Krimināltiesas privilēģijām un imunitāti;

b)    attiecīgā gadījumā dalās pieredzē par tādu valsts tiesību aktu pieņemšanu, kuru mērķis ir Romas statūtu efektīva īstenošana; un

c)    veic pasākumus, lai aizsargātu Romas statūtu integritāti.

5.5. PANTS

Kājnieku ieroči, vieglie ieroči un citi parastie ieroči

1.    Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu koordināciju un papildināmību, un izpētīt iespējamās sinerģijas savos centienos reglamentēt vai uzlabot starptautiskās tirdzniecības ar parastajiem ieročiem regulējumu un novērst, apkarot un izskaust ieroču nelikumīgu tirdzniecību globālā, reģionālā un apakšreģionālā līmenī.

2.    Globālā līmenī Puses uzsver unikālo sistēmu, ko nodrošina 2013. gada 2. aprīlī Ņujorkā pieņemtais Ieroču tirdzniecības līgums (turpmāk “ITL”), tostarp tā noteikumi par sadarbību un palīdzību, lai panāktu šo sadarbību un papildināmību starp valstu kontroles sistēmām parasto ieroču nodošanai. Tās arī vienojas, ka ir svarīgi veicināt ITL vispārēju atzīšanu un pilnīgu īstenošanu visās ANO dalībvalstīs.

3.    Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgai ražošanai, nodošanai un apritei, kā arī to pārmērīgai uzkrāšanai un nekontrolētai izplatīšanai daudzos pasaules reģionos ir dažādas humanitārās un sociālekonomiskās sekas, un tas nopietni apdraud mieru, izlīgumu, drošumu, drošību, stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību individuālā, vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī.

4.    Puses vienojas pilnā apjomā pildīt savas attiecīgās saistības vērsties pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču, tostarp to munīcijas, nelikumīgu tirdzniecību, atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kuru puses tās ir, un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī savas saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos.

5.    Puses atzīst, ka iekšzemes kontroles sistēmas ir svarīgas, jo tās nodrošina parasto ieroču nodošanu saskaņā ar esošajiem starptautiskajiem standartiem. Puses vienojas piemērot šādu kontroli atbildīgi, lai veicinātu mieru, drošību un stabilitāti starptautiskā un reģionālā mērogā, kā arī lai mazinātu cilvēku ciešanas un novērstu parasto ieroču novirzīšanu.

5.6. PANTS

Sadarbība terorisma apkarošanas jomā

1.    Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām, attiecīgajām ANO rezolūcijām un attiecīgajiem tiesību aktiem cīnīties pret terorismu visās tā formās un izpausmēs.

2.    Puses vienojas sadarboties un kopīgu interešu gadījumā saskaņā ar ANO instrumentiem, kuriem tās ir pievienojušās, novērst, apkarot visus terora aktus un noteikt kriminālatbildību par tiem.

3.    Saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūcijām 1373 (2001) un 1624 (2005) Puses vienojas nesniegt palīdzību vai patvērumu jebkāda veida teroristisku darbību veicējiem vai kūdītājiem, vai kādai citai tajās iesaistītai personai. Tās konkrēti sadarbojas:

a)    pilnībā īstenojot ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1267 (1999), 1373 (2001), 1624 (2005), 1904 (2009), 2178 (2014), 2253 (2015), 2322 (2016) un 2331 (2016), kā arī citas attiecīgās ANO rezolūcijas un starptautiskās un reģionālās konvencijas un instrumentus;

b)    veicinot sadarbību starp ANO dalībvalstīm, lai efektīvi īstenotu ANO Vispasaules pretterorisma stratēģiju;

c)    apmainoties ar pieredzi un labu praksi cilvēktiesību, humanitāro tiesību un starptautisko tiesību aizsardzības jomā cīņā pret terorismu;

d)    jo īpaši saistībā ar ANO Vispārējās terorisma apkarošanas stratēģijas I un IV sadaļas īstenošanu attiecībā uz terorisma novēršanu apmainoties ar viedokļiem par līdzekļiem un metodēm, ko izmanto cīņā pret terorismu, tostarp par sadarbību tehniskajās jomās un apmācību, un apmainoties ar pieredzi un labu praksi attiecībā uz tāda vardarbīga ekstrēmisma novēršanu, kas noved pie terorisma; un

e)    pievēršoties strukturālajiem cēloņiem, kas ir terorisma un vardarbīga ekstrēmisma kā fenomena pamatā.

5.7. PANTS

Sadarbība miera veidošanā un uzturēšanā

1.    Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sadarboties starptautiskā miera un drošības veicināšanā ANO aizgādībā.

2.    Attiecībā uz ANO miera veidošanu un miera uzturēšanu Puses izveido dialogu par miera un drošības jautājumiem, lai cita starpā sāktu sadarbību spēju veidošanas un paraugprakses apmaiņas jomā.

5.8. PANTS

Humānā palīdzība un katastrofu riska pārvaldība

1.    Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos ievērot ANO sistēmu katastrofu riska mazināšanas un reaģēšanas jomā un vienojas atzīt par savām prioritātēm neaizsargātības un riska mazināšanu un noturības veicināšanu.

2.    Šā panta 1. punktā izklāstītajā nolūkā Puses izpēta iespējas koordinēt humānās palīdzības un reaģēšanas pasākumus katastrofu gadījumos.

5.9. PANTS

Sadarbība daudzpusējos, reģionālos un starptautiskos forumos un organizācijās

1.    Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos ievērot ANO Statūtu principus. Pusēm ir kopīga apņemšanās attiecībā uz multilaterālismu un centieniem uzlabot reģionālo un starptautisko forumu un organizāciju, piemēram, ANO un tās specializēto organizāciju un aģentūru, un citu daudzpusēju forumu efektivitāti.

2.    Puses nodrošina efektīvu konsultāciju mehānismu daudzpusējos forumos. ANO ietvaros Puses vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās izveido piemērotus apspriešanās mehānismus ANO Ģenerālajā asamblejā un ANO birojos.

5.10. PANTS

Kiberdrošība un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

Puses atzīst to, cik svarīga ir sadarbība un viedokļu apmaiņa kiberdrošības jomā attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk “IKT”) izmantošanu starptautiskā miera un drošības kontekstā, tostarp par valstu atbildīgas rīcības normām, noteikumiem un principiem, starptautisko tiesību piemērošanu IKT, uzticības veicināšanas pasākumu izstrādi un spēju veidošanu.

5.11. PANTS

Kibernoziedzība

1.    Puses atzīst, ka kibernoziedzība kļūst par pasaules mēroga problēmu, kurai ir vajadzīgi daudzpusēji, reģionāli un valsts līmeņa risinājumi. Puses stiprina sadarbību, lai novērstu un apkarotu kibernoziedzību, apmainoties ar informāciju un īstenojot praktisku sadarbību atbilstoši Pušu attiecīgajam tiesiskajam regulējumam un tiesību aktiem un piemērojamajiem starptautiskajiem instrumentiem kibernoziedzības jomā. Puses attiecīgā gadījumā cenšas sadarboties, lai izstrādātu iedarbīgus tiesību aktus, politiku un praksi kibernoziedzības novēršanai un apkarošanai neatkarīgi no tā, kur tā notiek.

2.    Attiecīgā gadījumā Puses atbilstoši to attiecīgajam tiesiskajam regulējumam apmainās ar informāciju, tostarp tādās jomās kā kibernoziegumu izmeklētāju izglītība un mācības, kibernoziegumu izmeklēšana un digitālā kriminālistika.

6. NODAĻA

SADARBĪBA TIESISKUMA, BRĪVĪBAS UN DROŠĪBAS JOMĀ

6.1. PANTS

Migrācija un bēgļu starptautiskā aizsardzība

1.    Puses atkārtoti apstiprina nozīmi, kādu tās piešķir iedarbīgai rīcībai attiecībā uz migrācijas plūsmām, un vienojas stiprināt sadarbību migrācijas jautājumos, pamatojoties uz valsts suverenitātes principu, dalītu atbildību un saistītiem jautājumiem, piemēram, migrantu iespējamo ekonomisko, sociālo un kultūras devumu izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīs.

2.    Puses jo īpaši koncentrējas uz šādiem aspektiem:

a)    migrācijas pamatcēloņi;

b)    Pušu valstspiederīgo pārvietošanās starp to teritorijām atvieglošana saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un attiecīgajai kompetencei;

c)    visu migrantu un viņu ģimeņu cilvēktiesību pilnīga ievērošana, kā arī pasākumi pret rasismu un ksenofobiju;

d)    dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana migrācijas jomā;

e)    ģimenes atkalapvienošanās saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, tostarp starptautiskajām cilvēktiesībām;

f)    abu reģionu sadarbība ar mērķi novērst un apkarot migrantu kontrabandu un cilvēku, jo īpaši bērnu un neaizsargātu personu, arī apdraudētu sieviešu, tirdzniecību, un aizsargāt cietušos saskaņā ar Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, kas pieņemta Ņujorkā 2000. gada 15. novembrī, un tās papildprotokoliem par cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu;

g)    regulāra informācijas apmaiņa par leģislatīviem un administratīviem pasākumiem, kas piemērojami migrantiem, un pieredzi migrācijas jautājumos;

h)    jautājumi, kas izriet no attiecīgo starptautisko instrumentu par bēgļu un patvēruma meklētāju aizsardzību īstenošanas;

i)    iespēju sadarbībai reģionālā līmenī izpēte attiecībā uz bēgļu brīvprātīgu pārmitināšanu un citiem humanitārās uzņemšanas veidiem, lai rastu kolektīvus risinājumus pieaugošajai globālajai parādībai, proti, lielajai bēgļu kustībai; un

j)    abu reģionu sadarbība ar mērķi novērst neatbilstīgu migrāciju.

3.    Puses sadarbojas, lai nodrošinātu drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, uzņemot atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri neatbilstīgi uzturas otras Puses teritorijā, un cīnoties pret cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu. Tās arī sadarbojas informācijas apmaiņas jomā, vienlaikus kopīgojot datus un statistiku par migrāciju.

4.    Katra ES dalībvalsts un katra MERCOSUR parakstītājvalsts pēc otras Puses pieprasījuma uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri neatbilstīgi uzturas otras Puses teritorijā. Šim nolūkam izsniedz atbilstīgus ceļošanas dokumentus, kas nodrošina efektīvu atgriešanu. Puses nodrošina, ka migranti, kuri uzturas neatbilstīgi, var justies drošībā un ka pret viņiem izturas cieņpilni. Neuzņemto personu atgriešanu nodrošina arī humānos, cieņpilnos un taisnīgos apstākļos saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, tostarp tajos paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

5.    Pēc vienas Puses pieprasījuma MERCOSUR parakstītājvalstis atsevišķi un ES vai jebkura dalībvalsts atsevišķi cenšas risināt sarunas un noslēgt konkrētas vienošanās, lai vēl vairāk atvieglotu sadarbību starp kompetentajām iestādēm to atpakaļuzņemamo valstspiederīgo identifikācijai un dokumentēšanai, kuri neatbilstīgi uzturas otras Puses teritorijā. Šādas vienošanās attiektos arī uz tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras nav Pušu valstspiederīgie, bet kurām ir derīga uzturēšanās atļauja, ko izdevusi viena no Pusēm, vai kuras ir ieceļojušas vienas Puses teritorijā tieši no otras Puses teritorijas.

6.    Puses veicina valstu tiesību aktu un prakses izstrādi un īstenošanu attiecībā uz bēgļu starptautisko aizsardzību, lai izpildītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bēgļu statusu, kas noslēgta 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā, un tās 1967. gada protokola noteikumus, kā arī citus attiecīgus reģionālus un starptautiskus instrumentus, lai nodrošinātu neizraidīšanas principa ievērošanu. Puses jo īpaši mērķtiecīgi izpēta iespējas sadarbībai reģionālā līmenī attiecībā uz bēgļu brīvprātīgu pārmitināšanu un citiem humanitārās uzņemšanas veidiem, lai rastu kolektīvus risinājumus pieaugošajai globālajai parādībai, proti, lielajai bēgļu kustībai.

6.2. PANTS

Tiesiskā un tiesu iestāžu sadarbība

1.    Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās apspriešanu, ratifikāciju un īstenošanu, tostarp saistībā ar Hāgas starptautisko privāttiesību konferences konvencijām starptautiskās tiesiskās sadarbības un tiesvedības, ka arī bērnu aizsardzības jomā.

2.    Puses vienojas stiprināt tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, pamatojoties uz attiecīgajiem ANO, starptautisko un reģionālo organizāciju, piemēram, Eiropas Padomes un Amerikas valstu organizācijas, standartiem, jo īpaši attiecībā uz savstarpēju tiesisko palīdzību, ieslodzīto izdošanu un nodošanu.

6.3. PANTS

Sadarbība cīņā pret narkotiku problēmu pasaulē

1.    Puses, pamatojoties uz kopīgas un dalītas atbildības principu, sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju, risinot narkotiku problēmu pasaulē visos aspektos, tostarp tādas problēmas kā jaunas psihoaktīvas vielas. Šajā sakarā stratēģijas un rīcības narkotiku jomā ir vērstas uz to, lai nostiprinātu struktūras, samazinātu nelikumīgu narkotisko vielu piedāvājumu, tirdzniecību un pieprasījumu, risinātu narkomānijas izraisītās veselības problēmas un sociālās sekas nolūkā samazināt kaitējumu, un efektīvāk novērstu ķīmisko prekursoru novirzīšanu, ko izmanto nelikumīgai narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai.

2.    Puses vienojas par 1. punktā minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgajām sadarbības metodēm. Darbību pamatā ir kopīgi saskaņoti principi, jo īpaši trīs 1961., 1971. un 1988. gada ANO narkotiku kontroles konvencijas un ANO Ģenerālās asamblejas īpašās sesijas par narkotiku problēmu pasaulē noslēguma dokuments, kas pieņemts Ņujorkā 2016. gada 19. aprīlī.

3.    Puses vienojas atbalstīt un veicināt politikas un pasākumu izstrādi, lai risinātu narkotiku problēmu pasaulē.

6.4. PANTS

Sadarbība cīņā pret korupciju un pārrobežu organizēto noziedzību,
pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu

1.    Puses saskaņā ar to iekšējiem normatīvajiem aktiem un piemērojamiem divpusējiem un starptautiskiem instrumentiem, piemēram, ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, kas pieņemta Ņujorkā 2000. gada 15. decembrī, un tās protokoliem un ANO Pretkorupcijas konvenciju, kura pieņemta Ņujorkā 2003. gada 31. oktobrī, stiprina sadarbību cīņā pret transnacionālo organizēto noziedzību un korupciju, tostarp novēršanas un izmeklēšanas darbības, likumpārkāpēju saukšanu pie atbildības un savstarpēju tiesisko palīdzību.

2.    Puses vienojas par nepieciešamību strādāt pie tā, lai efektīvi novērstu un apkarotu Pušu finanšu iestāžu un atsevišķu nefinanšu uzņēmumu un profesiju izmantošanu terorisma finansēšanai un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, kas tostarp iegūti no narkotiku tirdzniecības, cilvēku, jo īpaši bērnu, apdraudētu sieviešu un citu neaizsargātu personu tirdzniecības, ieroču tirdzniecības un korupcijas, saskaņā ar Finanšu darījumu darba grupas (turpmāk “FATF”) ieteikumiem un ņemot vērā Latīņamerikas Finanšu darījumu rīcības grupas (turpmāk “GAFILAT”) veikumu.

3.    Puses vienojas sadarboties ar mērķi apkarot un novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un nodrošināt FATF ieteikumu efektīvu un pilnīgu īstenošanu, un ņemt vērā GAFILAT veikumu. Šāda sadarbība ietver arī noziedzīgi iegūtu aktīvu vai līdzekļu izsekošanu, identificēšanu, izņemšanu, konfiskāciju, atgūšanu un atgriešanu.

4.    Šā panta 3. punktā minētā sadarbība ļauj apmainīties ar attiecīgo informāciju, ievērojot katras Puses normatīvos aktus un saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, ievērojot FATF ieteikumus un ņemot vērā GAFILAT darbu.

5.    Puses vienojas, ievērojot savus attiecīgos normatīvos aktus un piemērojamos divpusējos un starptautiskos instrumentus un rīkojoties saskaņā ar tiem, veikt pasākumus, ar ko atbalsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšanu, izsekošanu, iesaldēšanu, izņemšanu un konfiskāciju.

6.5. PANTS

Personas dati

1.    Puses atzīst, cik svarīgi ir veicināt un aizsargāt pamattiesības uz privātumu un datu aizsardzību, tostarp personas datu drošību, kas ir būtisks faktors patērētāju uzticībai digitālajai ekonomikai un būtisks elements, lai turpinātu attīstīt komercsakarus un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību.

2.    Puses sadarbojas, lai nodrošinātu 1. punktā minēto tiesību efektīvu aizsardzību, tostarp saistībā ar terorisma un citu pārrobežu noziegumu novēršanu un apkarošanu. Divpusējā un daudzpusējā līmeņa sadarbībā ņem vērā esošās starptautiskās saistības un attiecīgā gadījumā – Pušu attiecīgos normatīvos aktus. Sadarbība var ietvert spēju veidošanu, tehnisko palīdzību un informācijas un īpašo zināšanu apmaiņu.

6.6. PANTS

Konsulārā aizsardzība

1.    Visas MERCOSUR parakstītājvalstis vienojas, ka ikvienas pārstāvētās ES dalībvalsts diplomātiskās un konsulārās iestādes nodrošina aizsardzību visiem to ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, kurām to teritorijā nav pastāvīgās pārstāvniecības, kas spētu sniegt konsulāro aizsardzību konkrētā gadījumā, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā minētās pārstāvētās ES dalībvalsts valstspiederīgajiem.

2.    Visas ES dalībvalstis vienojas, ka ikvienas pārstāvētās MERCOSUR parakstītājvalsts diplomātiskās un konsulārās iestādes nodrošina aizsardzību visiem to MERCOSUR parakstītājvalstu valstspiederīgajiem, kurām to teritorijā nav pastāvīgās pārstāvniecības, kas spētu sniegt konsulāro aizsardzību konkrētā gadījumā.

7. NODAĻA

SADARBĪBA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS JOMĀ

7.1. PANTS

Mērķi un darba metodes

1.    Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas attīstību, sekmējot principus, kas izklāstīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides un attīstības konferencē 1992. gadā pieņemtajā Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijā (turpmāk “1992. gada Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācija”), kuru papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas 2012. gada konferences par ilgtspējīgu attīstību noslēguma dokuments, kas iekļauts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2012. gada 27. jūlijā pieņemtajā Rezolūcijā 66/288 “Nākotne, kādu vēlamies” (turpmāk “ANO 2012. gada konferences par ilgtspējīgu attīstību noslēguma dokuments “Nākotne, kādu vēlamies””) un Programmā 2030. gadam. Minētajā satvarā Puses sadarbojas, lai īstenotu un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, atzīstot, ka to plašā un vērienīgā būtība prasa steidzamu rīcību.

2.    Puses atzīst, cik svarīgs ir dialogs un sadarbība, jo tie ir būtiski, lai risinātu ar ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu saistītās problēmas, un tāpat atzīst, cik svarīga starptautiskajā sadarbībā ir daudzu ieinteresēto personu, tostarp privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības, iesaiste.

3.    Puses strādās pie tā, lai konsolidētu ekonomikas izaugsmi tādā veidā, kas samazina nevienlīdzību un ievēro ilgtspējīgas attīstības principus.

4.    Pusēm būtu jāsekmē ilgtspējīgi patēriņa un ražošanas modeļi un jāveicina informētība par videi nodarītā kaitējuma ekonomiskajām un sociālajām izmaksām un saistīto ietekmi uz cilvēku labklājību.

5.    Puses veicina ilgtspējīgu attīstību, izmantojot dialogu, paraugprakses kopīgošanu, labu pārvaldību un pareizu finanšu pārvaldību.

6.    Pusēm ir kopīgs mērķis – izskaust nabadzību un atbalstīt iekļaujošu ekonomikas attīstību, un tās, kad vien iespējams, sadarbojas šā mērķa sasniegšanai.

7.    Puses sadarbojas, lai stiprinātu Programmas 2030. gadam īstenošanu un pēcpasākumu metodoloģijas, pārskatatbildību savu iedzīvotāju priekšā par to rezultātu īstenošanu, kas saistīti ar Programmas 2030. gadam pārraudzību un sadarbības rīcību, tostarp kvalitatīvu un kvantitatīvu datu, izvērtēšanu, ņemot vērā ietekmi uz vietas.

8.    Apliecinot, ka dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un meitenēm ir būtiska ilgtspējīgai attīstībai, Puses izpētīs turpmākas sadarbības shēmas.

9.    Puses veicina dienvidu-dienvidu un trīspusējās sadarbības struktūras. Šāda sadarbība ietvers kopīgu iniciatīvu izveidi ar trešām valstīm ar mērķi sadarboties, lai atbalstītu Programmas 2030. gadam daudzlīmeņu stratēģiju izstrādi un īstenošanu, kā arī jebkādus citus attiecīgus turpmākus abu reģionu un starptautiskus nolīgumus par ilgtspējīgu attīstību.

10.    Puses izprot ilgtspējīgas attīstības mērķu visaptverošo būtību. Šajā sakarā Pusēm būtu jāsekmē inovatīvas partnerības, kurās izmanto daudzu ieinteresēto personu pieeju, lai veicinātu un īstenotu starptautiskās attīstības iniciatīvas. Šīs partnerības var ietvert privāto sektoru, organizētu pilsonisko sabiedrību, filantropiskas organizācijas un vietējās un reģionālās pašvaldības.

11.    Puses atzīst, cik svarīga ir visaptveroša pieeja sociālajai attīstībai, kurai jāiet roku rokā ar ekonomikas attīstību un vides ilgtspēju. Tās par prioritāti izvirza pilnīgas nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un kohēzijas, kā arī pilsoniskās sabiedrības līdzdalības veicināšanu. Saskaņā ar 8. IAM tās veicina pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas (turpmāk “SDO”) Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai, kuru Starptautiskā Darba konference pieņēma tās 97. sesijā Ženēvā 2008. gada 10. jūnijā (turpmāk “SDO Deklarācija par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai”).

7.2. PANTS

ES un MERCOSUR īstenošana un divpusējā sadarbība

1.    Šā nolīguma noteikumi neietekmē programmu, projektu un darbību saskaņā ar 1995. gada Starpreģionālās sadarbības pamatnolīgumu īstenošanu un neietekmē esošu vai turpmāku divpusējo sadarbību, kas izvērsta, pamatojoties uz divpusējiem plānošanas instrumentiem, piemēram, indikatīvajām programmām vai jebkuru citu attiecīgu instrumentu.

2.    Sadarbību īsteno saskaņā ar attiecīgiem starptautiski atzītiem principiem un politiku, ko abas Puses ir stingri ievērojušas, un saskaņā ar attiecīgo ES tiesisko regulējumu, no vienas puses, un MERCOSUR un tā parakstītājvalstu tiesisko regulējumu, no otras puses.

7.3. PANTS

Atvieglošanas pasākumi

Puses attiecīgā gadījumā nodrošina muitas un nodokļu atbrīvojumus un vīzu atvieglojumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu sadarbības iniciatīvas, par kurām panākta vienošanās saskaņā ar šo nolīguma daļu un sadarbības protokolu.

7.4. PANTS

Sadarbība valsts pārvaldes jomā

Puses izveidos sadarbību un dialogu, lai noteiktu darbības, kuru mērķis ir attīstīt spējas valsts politikas izstrādei, efektīvai īstenošanai un novērtēšanai. Šajā sakarā Puses sadarbojas jautājumos, kas saistīti ar valsts pārvaldi un iestādēm, lai stiprinātu institucionālās spējas, tostarp veicinot zinātības nodošanu un valsts pārvaldes darbinieku apmācību, uzlabojot valsts pārvaldes iestāžu vadības procesus, kā arī veicinot tiesiskā regulējuma modernizāciju šā nolīguma efektīvai īstenošanai.

7.5. PANTS

Vide

1.    Sadarbībai vides jomā vajadzētu būt vērstai uz to, lai veicinātu dabas resursu aizsardzību, saglabāšanu, ilgtspējīgu izmantošanu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, koordinējot, integrējot un savstarpēji atbalstot tās trīs dimensijas – ekonomikas, sociālo un vides dimensiju – saskaņā ar principiem, kas izklāstīti 1992. gada Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijā, kuru papildina ANO 2012. gada konferences par ilgtspējīgu attīstību noslēguma dokuments “Nākotne, kādu vēlamies” un Programma 2030. gadam, un ņemot vērā valstu atšķirīgo faktisko situāciju, spējas un attīstības līmeņus, un ievērojot valstu politiku un prioritātes.

2.    Sadarbība vides jomā jo īpaši koncentrējas uz šādām darbībām:

a)    informācijas, tehnisko zināšanu, vides prakses un pieredzes apmaiņa par programmām, projektiem un noteikumiem, kas veicina dabas resursu aizsardzību, saglabāšanu, atjaunošanu un ilgtspējīgu izmantošanu un ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši attiecībā uz piemērojamiem tiesību aktiem, starptautiskām saistībām un mērķiem;

b)    daudzpusēju vides nolīgumu un ANO Vides asamblejas rezultātu īstenošana un vides mērķu veicināšana;

c)    vides apsvērumu integrēšana visās sadarbības jomās;

d)    bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana un godīga un vienlīdzīga to ieguvumu kopīgošana, kas gūti no ģenētisko resursu izmantošanas jebkādā formātā, nodrošinot pienācīgu piekļuvi šādiem resursiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā arī sadarbību ūdens, ķīmisko vielu, atkritumu jomā un citās savstarpēji saskaņotās prioritārās jomās;

e)    sadarbība un iedrošināšana attiecībā uz vidi saudzējošu tehnoloģiju izstrādi, izplatīšanu, popularizēšanu un nodošanu jaunattīstības valstīm ar izdevīgiem nosacījumiem, tostarp ar koncesijas un preferenciāliem nosacījumiem pēc savstarpējas vienošanās;

f)    to īstenošanas līdzekļu pieejamības palielināšana jaunattīstības valstīs, kuri nepieciešami valstu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju pilnīgai īstenošanai, atzīstot steidzamību, ko prasa to plašā un vērienīgā būtība, un attiecīgā gadījumā veicinot ieinteresēto personu līdzdalīgu iesaisti. Saskaņā ar šo nolīgumu sadarbībai vides jomā būtu jāveicina arī vidi saudzējošas infrastruktūras attīstība.

7.6. PANTS

Ilgtspējīga pilsētattīstība

1.    Puses atzīst, cik svarīga ir politika ilgtspējīgas pilsētattīstības veicināšanai un nepieciešamība sekmēt to, ka tiek efektīvi īstenota Jaunā pilsētattīstības programma, kas pieņemta ANO konferencē par mājokļiem un ilgtspējīgu pilsētattīstību (HABITAT III), un Programmas 2030. gadam aspekti, kuri attiecas uz ilgtspējīgu pilsētattīstību.

2.    Puses veicina sadarbību un partnerību, iesaistot visus galvenos dalībniekus, kuri ir nozīmīgi politikai un praksei ilgtspējīgas pilsētattīstības jomā, jo īpaši attiecībā uz veidiem, kā integrēti un visaptveroši risināt pilsētu problēmas.

3.    Puses veicina zināšanu kopīgošanu un pieredzes apmaiņu, cita starpā par katastrofu riska mazināšanas un pārvaldības politiku, kuras mērķis ir stiprināt pilsētu un apdzīvoto vietu noturību. Puses to dara, cita starpā attīstot kvalitatīvu infrastruktūru un telpisko plānošanu un īstenojot pilsētattīstības plānus. Šajos plānos būtu jāņem vērā tādi izšķirīgi jautājumi kā efektīva atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana, iekļaujoša pilsētvide, ņemot vērā dažādos urbanizācijas līmeņus globālajos dienvidos un pilsētattīstības projektu finansēšanas mehānismus vietējā, valsts un reģionālā līmenī.

4.    Šajā nolūkā Puses apņemas, kad vien iespējams, paplašināt konkrētas iespējas decentralizētai sadarbībai starp pilsētām reģionālā un starptautiskā līmenī ar mērķi uzlabot pilsētu pārvaldību un spēju veidošanu, apmainoties ar pieredzi un praksi, kā arī savstarpēju mācīšanos par ilgtspējīgiem pilsētu problēmu risinājumiem.

7.7. PANTS

Klimata pārmaiņas

1.    Puses atzīst, ka globālais klimata pārmaiņu apdraudējums prasa iespējami plašāku sadarbību starp visām valstīm, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē un pielāgotos klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei veidā, kas neapdraud pārtikas ražošanu, attīstītajām valstīm turpinot uzņemties vadību. Puses atkārtoti apliecina savu apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, kura noslēgta Ņujorkā 1992. gada 9. maijā (turpmāk “UNFCCC”), atspoguļojot taisnīgumu un kopējas, bet diferencētas atbildības principu un attiecīgās spējas, ņemot vērā atšķirīgos valstu apstākļus.

2.    Puses attiecīgā gadījumā sadarbojas ar tirdzniecību saistītos klimata pārmaiņu jautājumos divpusēji, reģionāli un attiecīgos starptautiskos forumos. Šajā kontekstā, atzīstot tirdzniecības lomu reaģēšanā uz spiedīgo klimata pārmaiņu apdraudējumu, katra Puse labticīgi paliek UNFCCC un tās Parīzes nolīguma 2 puse.

3.    Puses vienojas, ka 2. punkta otrais teikums ir būtisks šā nolīguma elements.

4.    Nekas šajā pantā neskar Puses tiesības izmantot strīdu izšķiršanas procedūras, kas pieejamas saskaņā ar jebkuru citu starptautisku nolīgumu, kura puse tā ir, tostarp PTO līgumu.

5.    Savas attiecīgās kompetences ietvaros un pamatojoties uz UNFCCC un Parīzes nolīgumu, Pusēm būtu jāuzlabo sadarbība un politiskais dialogs, lai saskaņā ar saviem pienākumiem un spējām virzītu pāreju uz zema siltumnīcefekta gāzu (turpmāk “SEG”) emisiju līmeņa panākšanu, un jāapmainās ar informāciju un pieredzi cita starpā par šādiem jautājumiem:

a)    cīņa pret klimata pārmaiņām, pamatojoties uz taisnīgumu un zinātniskiem pierādījumiem, jo īpaši īstenojot savu attiecīgo nacionāli noteikto devumu un turpinot sadarbību klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu jomā, lai efektīvi īstenotu Parīzes nolīgumu;

b)    publiskā un privātā sektora partnerības stiprināšana, kas varētu efektīvi atbalstīt rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos to negatīvajām sekām;

c)    sadarbības veicināšana tehnoloģiju pētniecības, izstrādes, izplatīšanas, ieviešanas un nodošanas jomā, lai uzlabotu noturību pret klimata pārmaiņām un samazinātu SEG emisijas, tostarp izmantojot uz uzņēmējdarbību vērstus dialogus;

d)    SEG emisiju monitorings, ziņošana un verifikācija, kā arī seku mazināšanas un pielāgošanās programmu izstrāde un īstenošana;

e)    Parīzes nolīguma īstenošana un apstākļu radīšana, lai sekmētu zema SEG līmeņa panākšanu, labākas spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un klimatnoturības veicināšana veidā, kas neapdraud pārtikas ražošanu, saskaņā ar Parīzes nolīguma 2. pantu;

f)    Parīzes nolīguma pārredzamības satvara ātras izstrādes nodrošināšana attiecībā uz rīcības un atbalsta noteikumiem, tostarp politikas dialogu un sadarbību savstarpēji saskaņotās prioritārajās jomās;

g)    to iekšzemes klimata politiku un programmu veicināšana Parīzes nolīguma ietvaros, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, tostarp atmežošanas un meža degradācijas un atjaunošanas jomā, kā arī līdzekļu piesaiste atjaunojamo energoresursu enerģijas, energoefektivitātes, ilgtspējīga transporta un ilgtspējīgas un klimatnoturīgas infrastruktūras attīstības veicināšanai; un

h)    divpusējā dialoga uzlabošana citās jomās par klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politiku vai jebkurām citām savstarpēju interešu jomām, kas cita starpā var rasties citos saistītos daudzpusējos forumos, piemēram, Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā, Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā un Monreālas protokolā, kas noslēgts Monreālā 1987. gada 16. septembrī, un attiecīgā gadījumā tā Kigali grozījumā.

6.    Šajā nolūkā Puses vienojas uzlabot sadarbību un apmainīties ar informāciju un pieredzi šajā jomā, kā arī turpināt pildīt savas pašreizējās saistības saskaņā ar UNFCCC un Parīzes nolīgumu. Šajā nolūkā attīstītās valstis, ņemot vērā jaunattīstības valstu vajadzības un prioritātes, nodrošinās finanšu līdzekļus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem un mobilizēs klimata finansējumu no dažādiem avotiem, instrumentiem un kanāliem, kā arī citus īstenošanas līdzekļus Parīzes nolīgumā noteikto mērķu sasniegšanai.

7.8. PANTS

Okeāni un jūras

1.    Puses atzīst to, cik svarīga ir jūras resursu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana, tostarp zvejniecības, akvakultūras un citu ar jūru saistītu darbību ilgtspējīga un atbildīga pārvaldība, un Pušu ieguldījums vides, ekonomikas un sociālo iespēju nodrošināšanā šīm un nākamajām paaudzēm saistībā ar okeānu, jūru un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un saglabāšanu ar ilgtermiņa mērķi uzlabot okeānu stāvokli, tostarp attiecīgā gadījumā stiprinot starptautisko iestāžu un forumu sistēmu.

2.    Puses, atbilstīgi to saistībām, kas izriet no starptautiskajām tiesībām, jo īpaši UNCLOS, apņemas:

a)    sadarboties, lai sasniegtu Programmas 2030. gadam 14. IAM “Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus”;

b)    veicināt labāku sadarbību un apspriešanos attiecīgi kompetentajās starptautiskajās organizācijās, instrumentos un struktūrās un to starpā;

c)    pieņemt efektīvus monitoringa, kontroles un pārraudzības pasākumus, lai nodrošinātu zvejniecībā piemērojamo saglabāšanas pasākumu efektīvu īstenošanu;

d)    sadarboties ANO nolūkā izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu saskaņā ar UNCLOS par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas; un

e)    attiecīgā gadījumā sadarboties attiecīgās apakšreģionālās, reģionālās un daudzpusējās struktūrās, kurās Puses ir dalībnieces, novērotājas vai sadarbības partneres, kas nav līgumslēdzējas puses, lai sasniegtu 14. IAM un citus saistītos ilgtspējīgas attīstības mērķus.

3.    Puses vienojas stiprināt dialogu un sadarbību attiecībā uz:

a)    atbalstu ilgtspējīgai zivsaimniecības ražošanai, zivkopības nozarēm un jo īpaši zvejas resursu saglabāšanai, tostarp iespējamai starpreģionālai sadarbībai vairākās jomās atkarībā no piekrastes valsts interesēm, piemēram, zinātniskai, tehnoloģiskai, rūpnieciskai, ekonomiskai un komerciālai sadarbībai, kā arī institucionālajai attīstībai un apmācībai;

b)    atbalstu vidiski atbildīgas un ekonomiski konkurētspējīgas akvakultūras nozares attīstībai;

c)    atbalstu jūras zinātniskajai pētniecībai un pētniecības un tehnoloģisko spēju attīstībai, kā arī zinātniski pamatotu lēmumu sekmēšanu;

d)    apmaiņu ar paraugpraksi par tādu jūrā veiktu saimniecisko darbību ilgtspējīgu attīstību, kuras ir Pušu interesēs, piemēram, okeāna enerģija, kuģošana, piekrastes un jūras tūrisms vai jūras biotehnoloģija;

e)    nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (turpmāk “NNN”) zvejas apkarošanu, tostarp attiecīgā gadījumā informācijas apmaiņa par NNN zvejas darbībām un atbalsts tehnisko un administratīvo spēju veidošanai, lai cīnītos pret NNN zveju;

f)    platībatkarīgu saglabāšanas pasākumu un pārvaldības rīku izstrādi, tostarp izveidojot aizsargājamās jūras teritorijas, atbilstīgi valstu un starptautiskajām tiesībām un pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, lai aizsargātu un atjaunotu piekrastes un jūras teritorijas un resursus;

g)    spiediena uz okeāniem mazināšanu, cita starpā cīnoties pret jūras piedrazojumu un piesārņojumu, tostarp no sauszemes avotiem un cilvēka darbībām jūrā;

h)    jūras telpiskās plānošanas un integrētu piekrastes zonas pārvaldības procesu veicināšanu; un

i)    tādu ar klimatu saistītu jautājumu risināšanu kā pielāgošanās SEG emisijām un to mazināšana, jūras līmeņa celšanās, okeānu un piekrastes paskābināšanās un gaisa piesārņojums.

7.9. PANTS

Sadarbība enerģētikas jomā

1.    Pušu mērķis ir veicināt ideju, pieredzes un paraugprakses apmaiņu par to, kā uzlabot piekļuvi drošai, ilgtspējīgai un cenas ziņā pieejamai enerģijai, tostarp veicinot jaunas investīcijas un tehnoloģiju nodošanu starp Pušu publiskajiem un privātajiem ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši attiecībā uz elektroenerģiju, ogļūdeņražiem, atjaunojamiem energoresursiem, tostarp ilgtspējīgu ražošanu un izmantošanu, biodegvielām un efektīvu enerģijas izmantošanu.

2.    Saskaņā ar šo pantu sadarbība, kuras pamatā ir princips par valstu suverēnām tiesībām apsaimniekot savus dabas resursus, lai visiem nodrošinātu piekļuvi uzticamai, ilgtspējīgai un mūsdienīgai enerģijai par pieņemamu cenu, cita starpā tiek īstenota šādos veidos:

a)    sadarbība starp iestādēm, kas nodarbojas ar politikas, plānošanas un modelēšanas jautājumiem enerģētikas nozarē;

b)    zinātnisko, tehnisko un citu enerģētikas pētījumu rezultātu, pieredzes, publikāciju, informācijas un datu apmaiņa, tostarp kopīgu datu banku izveide, kuras kopīgi izmanto Pušu operatori, saskaņā ar katras Puses normatīvajiem aktiem;

c)    kopīgu konferenču un tehnisko mācību veicināšana, tostarp pēcdiploma līmenī;

d)    tehnoloģiju nodošana, jo īpaši saistībā ar atjaunojamiem enerģijas avotiem;

e)    priekšizpētes veicināšana un kopīgu projektu īstenošana enerģētikas nozarē starp Pušu publiskiem un privātiem ekonomikas dalībniekiem un pētniecības iestādēm;

f)    abu reģionu ekonomikas dalībnieku līdzdalība kopīgos tehnoloģiju, attīstības un infrastruktūras projektos, tostarp tīklos ar citām valstīm; un

g)    neefektīvu fosilā kurināmā subsīdiju, kas veicina izšķērdīgu patēriņu, racionalizēšana un pakāpeniska atcelšana, pilnībā ņemot vērā jaunattīstības valstu īpašās vajadzības un apstākļus un līdz minimumam samazinot iespējamo negatīvo ietekmi uz to attīstību tādā veidā, kas aizsargā trūcīgos iedzīvotājus un skartās kopienas.

7.10. PANTS

Sadarbība izejvielu jomā

Puses attiecīgā gadījumā sadarbojas izejvielu jomā ar mērķi cita starpā:

a)    veicināt efektīvus, elastīgus, konkurētspējīgus un pārredzamus starptautiskos tirgus;

b)    veicināt tirgus informācijas apmaiņu izejvielu jomā;

d)    veicināt pētniecību, izstrādi un inovāciju izejvielu jomā;

e)    veicināt informācijas un paraugprakses apmaiņu par iekšpolitikas attīstību; un

f)    veicināt drošuma un vides aizsardzības standartus atkrastes ieguves darbībās, palielinot pārredzamību un kopīgojot informāciju, tostarp par nozares drošumu un vidisko sniegumu.

8. NODAĻA

SOCIĀLĀ, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS PARTNERĪBA

8.1. PANTS

Mērķi

1.    Sadarbības ietvaros Puses atzīst, ka visām tautām ir tiesības turpināt savu ekonomikas, sociālo un kultūras attīstību. Puses, atzīstot, ka sociālajai attīstībai būtu jāvirzās paralēli ekonomikas attīstībai, vienojas sadarboties, lai uzlabotu sociālo iekļaušanu un kohēziju, samazinot nabadzību, netaisnību un nevienlīdzību.

2.    Ekonomiskās sadarbības galvenie mērķi ir veicināt ekonomisko un komerciālo saišu paplašināšanu, dažādošanu un padziļināšanu starp Pusēm, stiprināt ražošanas nozari, īpašu uzmanību pievēršot MVU, radīt jaunas iespējas un palielināt starptautisko konkurētspēju un inovāciju, kā arī stiprināt reģionālās ekonomiskās integrācijas procesu.

3.    Ekonomiskā sadarbība būtu jāstiprina, jo tā palīdz mazināt ekonomiskās sekas, kuras varētu radīt no šā nolīguma izrietošās strukturālas pārmaiņas.

4.    Būtu jāveicina visi pasākumi, kas varētu sekmēt turpmāku reģionālās integrācijas attīstību vai starpreģionālo attiecību stiprināšanu starp Pusēm sociālajā, ekonomikas un kultūras jomā.

8.2. PANTS

Korporatīva sociāla atbildība

1.    Puses veicina korporatīvo sociālo atbildību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, piemēram, ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un Pienācīgas rūpības vadlīnijām.

2.    Puses atbalsta ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām izplatīšanu un brīvprātīgu īstenošanu, uzsverot, cik svarīga ir visaptveroša diskusija ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

3.    Puses veicina to, ka uzņēmumi savā iekšējā politikā brīvprātīgi iekļauj korporatīvās sociālās atbildības vai atbildīgas uzņēmējdarbības principus, tostarp mudinot pārņemt attiecīgo praksi, kas atbilst šajā pantā minētajiem starptautiskajiem instrumentiem.

8.3. PANTS

Rūpnieciskā sadarbība, uzņēmējdarbības iespējas
un mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi un uzņēmēji

1.    Puses atzīst, cik svarīgi ir veicināt MVU un stiprināt rūpniecību, lai sekmētu iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi visos reģionos, veicinātu augstāku sociālās kohēzijas līmeni un novērstu teritoriālās atšķirības, tādējādi uzlabojot taisnīgumu mazāk attīstītos apgabalos. Puses atzīst, ka MVU konkurētspējas veicināšana pozitīvi sekmē sociālās struktūras stiprināšanu, radot darbvietas un samazinot nabadzību, kā arī citu ekonomisko seku mazināšanu, kuras varētu radīt no šā nolīguma izrietošās strukturālas pārmaiņas.

2.    Puses atbalsta pilnvērtīgu ekonomisko iespēju nodrošināšanu sievietēm, izmantojot uzņēmējdarbību un uzņēmumu izveidi.

3.    Puses veicina rūpniecisko sadarbību un stiprina sadarbību MVU jomā, lai celtu ražīgumu un uzlabotu konkurētspēju nolūkā atbalstīt tirdzniecību un ieguldījumus starp Pusēm, vienlaikus līdzsvarojot iespējas, ko šis nolīgums sniedz abām Pusēm.

4.    Puses veicina pievilcīgu un stabilu klimatu savstarpēji izdevīgākām uzņēmējdarbības iespējām, tostarp MVU, un apņemas stiprināt sadarbību ar mērķi sekmēt ekonomisko un komerciālo saišu paplašināšanu, dažādošanu un padziļināšanu starp Pusēm.

5.    Puses vienojas veicināt MVU attīstību, aptverot gan lauku, gan pilsētu uzņēmumus, un sekmēt to iekļūšanu starptautiskajos tirgos.

6.    Šā panta īstenošana var ietvert šādas darbības, kas attiecas uz visu veidu uzņēmumiem, tostarp MVU:

a)    atbalsts regulāriem kontaktiem starp Pušu uzņēmējdarbības nozarēm, izmantojot pasākumus vai apmaiņas starp attiecīgi uzņēmumiem un klasteriem, gadatirgus, seminārus un apaļā galda sanāksmes, lai apzinātu un izplatītu informāciju par uzņēmējdarbības iespējām ieguldījumiem, rūpniecisko un tehnoloģisko sadarbību savstarpēju interešu jomās, kā arī veicinātu informācijas tīklus un sadarbību starp ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši MVU un klasteriem;

b)    apmaiņa ar paraugpraksi, kas atbalsta rūpniecības attīstību, inovācijas procesus un rūpniecības politiku, tostarp reģionālās rūpniecības politikas stiprināšanu, lai uzlabotu konkurētspēju savstarpēju interešu rūpniecības nozarēs;

c)    rūpnieciskās sadarbības projektu, tostarp tehnoloģiju attīstības un inovācijas, veicināšana savstarpēju interešu nozarēs;

d)    savstarpēju un kopīgu ieguldījumu veicināšana un kopuzņēmumu un klasteru un apvienību procesu izveides sekmēšana stratēģiskās nozarēs;

e)    mehānismu izstrāde privātā sektora attīstības atbalstam, atvieglojot piekļuvi inovatīvam finansējumam saskaņā ar katras Puses normatīvajiem aktiem un rūpniecisko sadarbību, lai celtu ražīgumu, sekmētu inovāciju un konkurētspēju, tostarp sniedzot aktuālo informāciju par MVU pieejamajiem finansēšanas instrumentiem;

f)    atbalsts uzņēmumiem, lai tie varētu pielāgoties pašreizējai automatizācijas un datu apmaiņas tendencei ražošanas tehnoloģiju jomā;

g)    kopīgu projektu veicināšana starp ES un MERCOSUR pētniecības centriem, kas orientēti uz tehnoloģijām, rūpniecību un lietojumu; un

h)    abu reģionu un globālo vērtības un piegādes ķēžu stiprināšana, tostarp nozares piegādātāju attīstīšana.

7.    Papildus 4. punktā minētajai sadarbībai Puses vienojas, ka sadarbība attiecībā uz MVU cita starpā var ietvert šādas darbības:

a)    paraugprakses apmaiņas veicināšana par valsts politiku un programmām, tiesisko regulējumu, pieredzi, saistīto informāciju un zinātību, lai veicinātu un atbalstītu uzņēmējdarbību un MVU izveidi, attīstību un inovāciju;

b)    MVU dalības gadatirgos, komercbraucienos un citos mehānismos vietējā un starptautiskā līmenī veicināšana;

c)    apmaiņa ar paraugpraksi, kas atbalsta MVU piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem;

d)    esošo veiksmīgo partnerību izmantošana un jaunu stratēģisku partnerību un kontaktu veidošana starp ekonomikas dalībniekiem un uzņēmumu tīkliem, izmantojot esošās vai jaunas ES vai MERCOSUR horizontālās programmas, kas paredzētas MVU;

e)    atbalsts MVU iziešanai starptautiskajā apritē, tostarp sadarbībai specializētu tīmekļa vietņu izstrādē;

f)    MVU dalības kopīgās programmās un izmēģinājuma projektos veicināšana, jo īpaši tādās jomās kā digitālā ekonomika; un

g)    atbalsta un īpašo zināšanu sniegšana par uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumiem, tostarp kvalitātes vadības sistēmām, un e-komercijas veicināšana, lai stiprinātu MVU.

8.4. PANTS

Nodokļu jautājumi

Puses vienojas par sadarbību starp abiem reģioniem nodokļu jautājumos un apņemas īstenot globālos standartus attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu un minimālos standartus cīņai ar nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS).

8.5. PANTS

Makroekonomikas dialogs

Puses veicina informācijas apmaiņu par to attiecīgajām makroekonomikas tendencēm un politiku, kā arī pieredzes kopīgošanu, koordinējot makroekonomikas politiku. Šajā nolūkā Puses centīsies padziļināt dialogu starp to iestādēm par makroekonomikas jautājumiem. Sadarbība šajā jomā var ietvert semināru un konferenču organizēšanu.

8.6. PANTS

Sadarbība patērētāju tiesību jomā

Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt patērētāju aizsardzības augstu līmeni, un šajā nolūkā cenšas sadarboties patērētāju politikas jomā. Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā iespēju robežās ietver turpmāk minēto:

a)    informācijas apmaiņu par Pušu attiecīgajiem patērētāju tiesību aizsardzības regulējumiem, tostarp par patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktiem, patēriņa preču drošumu, patērētāju tiesisko aizsardzību un patērētāju tiesību aizsardzības jomas tiesību aktu izpildi;

b)    neatkarīgu pārtērētāju apvienību izveides un patērētāju interešu pārstāvju kontaktu veicināšanu; un

c)    informācijas apmaiņu un kopīgu darbību veicināšanu starp abu Pušu patērētāju organizācijām, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos.

8.7. PANTS

Sadarbība statistikas jomā

Puses sadarbojas statistikas jomā, lai nodrošinātu statistikas datu salīdzināmību starp MERCOSUR parakstītājvalstīm un starp MERCOSUR un Eiropas Savienību. Darbības cita starpā varētu īstenot šādās formās:

a)    atbalsts tādas statistikas sistēmas stiprināšanai, kas izveidota, pamatojoties uz administratīvajām struktūrām un juridiskajiem pamatiem, kuri spētu izpildīt nepieciešamās statistiskās informācijas prasības;

b)    atbalsts labas statistikas prakses ieviešanai, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem;

c)    salīdzināmas statistiskās informācijas izstrāde, kas galvenokārt vērsta uz preču un pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kā arī salīdzināmu makroekonomisko rādītāju izstrāde; un

d)    labas prakses un pieredzes apmaiņa, cita starpā izmantojot apmācību, darbseminārus un mācību braucienus.

8.8. PANTS

Pētniecība un inovācija

1.    Puses sadarbojas zinātniskās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas jomā, pamatojoties uz kopīgām interesēm un abpusēju izdevīgumu un saskaņā ar saviem attiecīgajiem tiesību aktiem. Šādas sadarbības mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību, risināt globālas problēmas, sasniegt zinātnisko izcilību, uzlabot reģionālo konkurētspēju un stiprināt attiecības starp Pusēm, ņemot vērā to pētniecības un inovācijas spējas un īpašās prioritātes. Puses veicina politikas dialogu reģionālā līmenī un savstarpēji papildinošā veidā izmanto savus dažādos instrumentus, tostarp nolīgumus par sadarbību zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas (turpmāk “ZTI”) jomā.

2.    Lai uzlabotu sadarbības nosacījumus, Puses cenšas arī:

a)    palielināt pētnieku, zinātnieku, ekspertu, studentu un uzņēmēju mobilitāti, kā arī zinātniskā aprīkojuma kustību pāri robežām;

b)    veicināt savstarpēju piekļuvi otras Puses ZTI programmām, pētniecības infrastruktūrai un iekārtām, publikācijām un zinātniskajiem datiem;

c)    palielināt sadarbību pirmsnormatīvās pētniecības un standartizācijas jomā; un

d)    veicināt intelektuālā īpašuma tiesības pētniecības un inovācijas projektos.

3.    Puses cita starpā veicina turpmāk minētās darbības, kas jāveic valdības organizācijām, publiskiem un privātiem pētniecības centriem, augstākās izglītības iestādēm, inovācijas aģentūrām un tīkliem, kā arī citām ieinteresētajām personām, tostarp MVU:

a)    kopīgas iniciatīvas, ar ko veicina informētību par ZTI un spēju veidošanas programmām un iespējām piedalīties otras Puses programmās;

b)    kopīgas sanāksmes un darbsemināri, kuru mērķis ir apmainīties ar informāciju un paraugpraksi un apzināt kopīgas pētniecības jomas;

c)    kopīgas pētniecības darbības kopīgu interešu jomās; un

d)    savstarpēji atzīta zinātniskās sadarbības izvērtēšana un novērtēšana, kā arī attiecīgo rezultātu izplatīšana.

8.9. PANTS

Sadarbība konkurences jautājumos

1.    Puses iesaistās spēju veidošanas darbībās konkurences politikas jomā, ja Pušu sadarbības instrumentu un programmu ietvaros tam pieejams finansējums.

2.    Tehniskā palīdzība ir vērsta uz iestāžu spēju veidošanu un konkurences iestāžu cilvēkresursu apmācību, lai atbalstītu tās attiecīgo konkurences režīmu izveidē un efektīvā īstenošanā. Mērķis ir stiprināt un efektīvi īstenot konkurences tiesības pret konkurenci vērstas prakses un uzņēmumu koncentrācijas jomā, tostarp saistībā ar konkurences aizstāvību.

8.10. PANTS

Sadarbība digitālās ekonomikas jomā

1.    Sadarbības pasākumu mērķis šajā jomā ir jo īpaši veicināt:

a)    ideju, pieredzes un prakses apmaiņu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk “IKT”) politiku, lai veidotu iekļaujošu informācijas sabiedrību nolūkā pārvarēt digitālo plaisu, apmainoties ar politikas principiem, informāciju, pieredzi un labu praksi, lai stiprinātu mūsu sadarbību gan digitālās politikas, gan tiesiskā regulējuma veidošanā, tirgu atvēršanā un sadarbības pētniecības jomā apspriešanā;

b)    IKT izmantošanu par rīku, lai veicinātu sociālo, kultūras un ekonomikas attīstību, sociālo iekļaušanu un kultūras daudzveidību, uzsverot uzņēmējdarbības garu un līdzdalīgu kopdarbu;

c)    sadarbību attiecībā uz telekomunikāciju un audiovizuālās politikas regulatīvajiem aspektiem, tostarp e-komerciju un informācijas apmaiņu par standartiem, atbilstības novērtēšanu un tipa apstiprināšanu, attiecīgā gadījumā procesā iesaistot pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru;

d)    e-komercijas attīstību, uzskatot to par līdzekli ekonomikas izaugsmes veicināšanai;

e)    spektra efektīvu pārvaldību, lai maksimāli palielinātu tā pieejamību un optimizētu tā piešķiršanu un izmantošanu;

f)    politiku un kopīgas darbības jaunu IKT izplatīšanai, izmantošanai un nodošanai, tostarp attiecīgā gadījumā šajā procesā iesaistot pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru;

g)    piemērojamajā pētniecības un inovācijas satvarā – sadarbību pētniecības un inovācijas jomā attiecībā uz IKT;

h)    digitālo prasmju pilnveidošanu visās vecuma grupās formālās un neformālās izglītības ietvaros un digitālajai ekonomikai nepieciešamo apmācības vajadzību apzināšanu, tostarp attiecībā uz IKT speciālistiem;

i)    tādu darbību kopīgu formulēšanu, kas veicina nodarbinātību un ieguldījumus MVU un pašnodarbinātām personām, kā arī apmierina neaizsargāto sociālo grupu īpašās vajadzības, izmantojot IKT piedāvātās iespējas;

j)    sadarbību e-pārvaldes un uzticamības pakalpojumu, piemēram, elektroniskā paraksta un e-identifikācijas, jomā, galveno uzmanību pievēršot politikas principu, informācijas un labas prakses apmaiņai par IKT izmantošanu, lai modernizētu valsts pārvaldi, veicinātu augstas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus un uzlabotu organizatorisko efektivitāti un publisko resursu pārredzamu pārvaldību; un

k)    plašu politisko koordināciju starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu, ka globālā interneta pārvaldība turpina atbalstīt ļoti stabila, dinamiska un ģeogrāfiski daudzveidīga interneta režīma turpināšanu un attīstību, pamatojoties uz WSIS+ 10 noslēguma dokumentu “Pasaules samita par informācijas sabiedrības rezultātiem īstenošana: 10 gadu pārskats”.

2.    Puses uzskata, ka interneta globālās pārvaldības pamatā vajadzētu būt pārredzamam un demokrātiskam modelim, kas aptver daudzas ieinteresētās personas, cita starpā pilnībā iesaistot valdības, privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību, akadēmiskās aprindas, zinātnes un tehnoloģiju kopienu un starptautiskās organizācijas saskaņā ar to attiecīgajām lomām un pienākumiem. Tam būtu jānodrošina resursu taisnīga pārvaldība un brīva informācijas plūsma, jāatvieglo piekļuve visiem iesaistītajiem un jānodrošina noturīga, stabila un droša interneta darbība, ņemot vērā daudzvalodību.

3.    Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sadarboties, lai izveidotu uz cilvēkiem vērstu, iekļaujošu un uz attīstību orientētu informācijas sabiedrību, un savu vienošanos turpināt koordinēt nostājas Pasaules informācijas sabiedrības samita (WSIS) pārraudzības mehānismiem, kā arī citos forumos vai organizācijās, kas saistītas ar interneta pārvaldību.

4.    Puses uzsver, ka interneta pārvaldības forumos būtu jādara viss iespējamais, lai mobilizētu un nodrošinātu visu un jo īpaši jaunattīstības valstu jēgpilnu un efektīvu līdzdalību, kas ietver visas ieinteresētās personas to attiecīgajās funkcijās, piemēram, valdības, privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību, akadēmiskās aprindas, zinātnes un tehnoloģiju kopienu un starptautiskās organizācijas.

8.11. PANTS

Ar kosmosu saistītas civilās darbības

Ņemot vērā ar kosmosu saistīto darbību pozitīvo ietekmi uz ekonomikas un sociālo attīstību un rūpniecības konkurētspēju, Puses vienojas veicināt sadarbību kopīgu interešu jautājumos ar kosmosu saistītu civilo darbību jomā, ievērojot un īstenojot starptautiskās konvencijas un Pušu attiecīgos tiesību aktus, un jo īpaši šādās jomās:

a)    Zemes novērošana un Zemes zinātne, tostarp sadarbība daudzpusējos forumos un jo īpaši Zemes novērojumu starpvaldību grupā un Zemes novērošanas satelītu komitejā, lai risinātu sabiedrības problēmas un veicinātu uzņēmējdarbības un inovācijas partnerības Zemes novērošanas jomā programmas Copernicus ietvaros, apzinot kopīgu interešu jomas;

b)    satelītsakari; un

c)    citi kosmosa izmantošanas veidi miermīlīgiem mērķiem, tostarp kosmosa zinātne, kosmosa izpēte un kosmosa ilgtspēja.

8.12. PANTS

Transports

1.    Puses vienojas sadarboties attiecīgajās transporta politikas jomās, tostarp integrēta transporta politikā, lai izstrādātu un atbalstītu efektīvu, ilgtspējīgu, drošu un neapdraudētu un videi draudzīgu transporta sistēmu gan pasažieriem, gan precēm.

2.    Pušu sadarbības mērķis ir veicināt cita starpā:

a)    dialogu un informācijas apmaiņu par Pušu attiecīgo transporta politiku, standartiem un labu praksi, kā arī citiem savstarpēju interešu jautājumiem;

b)    ekspertu dialogu un sadarbību starptautiskos transporta forumos;

c)    tīklu savienojamību un sadarbspēju;

d)    multimodālo pārvadājumu sistēmas pieeju;

e)    videi draudzīgas, drošas un neapdraudētas transporta sistēmas;

f)    mazoglekļa un bezoglekļa transporta risinājumus, pētniecību un inovāciju, viedus un digitālus risinājumus;

g)    ilgtspējīgus transporta risinājumus, tostarp saistībā ar mobilitāti pilsētās; un

h)    kravu pārvadājumu atvieglošanu un efektivitātes palielināšanu visos transporta veidos, izmantojot digitalizāciju, ziņošanas prasību vienkāršošanu un transporta operāciju optimizāciju.

8.13. PANTS

Sadarbība tūrisma jomā

1.    Pušu sadarbības galvenais mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu un izveidot paraugpraksi, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu tūrisma attīstību un atbalstītu darbvietu radīšanu, ekonomikas attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

2.    Piemērojot 1. punktu, Puses cita starpā koncentrējas uz šādiem aspektiem:

a)    atbalstīt tūrisma produktu un pakalpojumu, kā arī tūrisma veicināšanas kanālu izveidi un konsolidāciju;

b)    aizsargāt un, cik vien iespējams, palielināt dabas un kultūras mantojuma potenciālu;

c)    ievērot vietējo kopienu integritāti un intereses;

d)    uzlabot apmācību un izglītību tūrisma pakalpojumu jomā, tostarp viesnīcu nozarē; un

e)    sekmēt informācijas apmaiņu un sadarbību radošajās nozarēs un inovāciju tūrisma nozarē.

8.14. PANTS

Sadarbība sociālās attīstības jomā

1.    Puses, atzīstot, ka sociālā attīstība iet roku rokā ar ekonomikas attīstību, vienojas piešķirt prioritāti sociālās kohēzijas uzlabošanai, izskaužot nabadzību, samazinot nevienlīdzību un veicinot sociālo iekļaušanu, jo īpaši, lai izpildītu Programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus.

2.    Puses vienojas uzlabot sadarbību sociālo lietu jomā ar mērķi sekmēt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un attīstību un veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu, cita starpā attiecībā uz:

a)    sociālo tiesību veicināšanu;

b)    inovatīvu un ilgtspējīgu projektu izstrādi, iesaistot neaizsargātas sociālās grupas, piemēram, ģimenes ar zemiem ienākumiem, afrikāņu un pirmiedzīvotāju izcelsmes cilvēkus un citas minoritātes, kā arī personas ar invaliditāti, tostarp integrējot tās darba tirgū;

c)    dzimumu līdztiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas sievietēm visās jomās veicināšanu;

d)    māšu un bērnu aizsardzības veicināšanu, kā arī pieejamas un iekļaujošas bērnu aprūpes iestāžu nodrošināšanu;

e)    īpašu programmu izstrādi jauniešiem, jo īpaši neaizsargātos sociālajos slāņos; un

f)    dzīves apstākļu uzlabošanu blīvi apdzīvotās teritorijās mazāk labvēlīgos reģionos.

8.15. PANTS

Sadarbība darbaspēka un nodarbinātības jomā

1.    Saskaņā ar starptautiski saskaņoto mērķi veicināt taisnīgu globalizāciju un ņemot vērā 8. IAM, Puses veicina pilnīgu nodarbinātību, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem un SDO konvencijās noteikto pamatprincipu un tiesību ievērošanu darbā (diskriminācijas izskaušana, visu veidu piespiedu darba atcelšana, bērnu darba ilgtspējīga izskaušana, biedrošanās brīvība un koplīguma sarunas) saskaņā ar SDO 2008. gada Deklarāciju par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai un citām starptautiskām saistībām.

2.    Puses vienojas pastiprināt sadarbību nodarbinātības jomā un veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu, jo īpaši attiecībā uz šādām darbībām:

a)    pienācīgas kvalitātes nodarbinātības visiem, sociālās labklājības un nodarbinātības drošības veicināšana un principu, kas attiecas uz pamattiesībām darbā, kā noteikts SDO 1998. gada Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, un starptautiski atzītu darba standartu un citu attiecīgo SDO standartu ievērošana, kā arī noturīgi un pastāvīgi centieni ratificēt citus SDO instrumentus, kuri vēl nav ratificēti;

b)    darba attiecību, darba apstākļu, veselības aizsardzības un darba drošības attīstība un modernizācija, kā arī programmu veicināšana darba inspekcijas, profesionālās izglītības, apmācības un nodarbinātības veicināšanas jomā;

c)    darba attiecību un procesu attīstība un modernizācija, uzsvaru liekot uz sociālā dialoga veicināšanu;

d)    prasmju attīstības un darba tirgus vajadzību saskaņošanas veicināšana;

e)    prioritātes piešķiršana tām izglītības un apmācības programmām attiecībā uz nodarbinātību un pārkvalifikāciju darbā, kas paredzētas neaizsargātām sociālajām grupām;

f)    darba vietu radīšana MVU;

g)    sociālās aizsardzības sistēmu un programmu izstrāde un modernizācija;

h)    diskriminācijas starp sievietēm un vīriešiem izskaušana un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana darba politikas izstrādē; un

i)    attiecīgajos starptautiskajos forumos – koordinācija starptautisko saistību izpildei.

8.16. PANTS

Sadarbība izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā

1.    Puses vienojas sadarboties formālās un neformālās izglītības, tostarp profesionālās izglītības un apmācības jomā mūžizglītības perspektīvā. Šajās jomās īpašu uzmanību pievērš iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības un apmācības veicināšanai sievietēm un neaizsargātām sociālajām grupām.

2.    Lai veidotu spējas un īpašās zināšanas, Puses veicina savu attiecīgo ieinteresēto personu mobilitāti un sadarbību augstākajā izglītībā un pētniecībā un sekmē saikņu veidošanu starp universitātēm, pētnieku aprindām un uzņēmumiem.

3.    Puses veicina tiešus personiskus kontaktus un savstarpēju sapratni, sadarbojoties izglītības, jaunatnes un sporta jomā, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu studentu, doktora grāda kandidātu, augstākās izglītības iestāžu akadēmiskā un administratīvā personāla un pētnieku mobilitātei un spēju veidošanas pasākumiem.

8.17. PANTS

Sadarbība kultūras, audiovizuālajā un mediju jomā

1.    Puses apņemas veicināt sadarbību kultūras, tostarp kultūras mantojuma jomā, pienācīgi ievērojot Pušu daudzveidību. Saskaņā ar Pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem šādas sadarbības mērķis ir uzlabot savstarpējo sapratni un starpkultūru dialogu un veicināt līdzsvarotu apmaiņu kultūras jomā un kontaktus ar attiecīgajiem dalībniekiem.

2.    Puses vienojas sadarboties attiecīgos starptautiskos forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (turpmāk “UNESCO”), lai īstenotu kopīgus mērķus un veicinātu kultūras daudzveidību, jo īpaši īstenojot UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

3.    Puses sekmē informācijas un pieredzes apmaiņu un atbalsta un atvieglo sadarbību un dialogu starp to attiecīgajām iestādēm un dalībniekiem kultūras, audiovizuālajā un mediju jomā.

8.18. PANTS

Reģionālā integrācija

1.    Puses vienojas veicināt pieredzes apmaiņu starp abiem reģioniem ar mērķi stiprināt to attiecīgos integrācijas procesus.

2.    Puses jo īpaši vienojas veicināt ciešāku sadarbību integrācijas jautājumos starp Pušu iestādēm, kā arī īpašo zināšanu kopīgošanu, rīkojot Eiropas Savienības un MERCOSUR iestāžu darbinieku sanāksmes, regulāru informācijas apmaiņu, pētījumus, īstenojot kopīgus projektus un mācības.

3.    Lai mudinātu uz sadarbību reģionālās un vietējās attīstības jomā, prioritāti piešķir šādām darbībām:

a)    informācijas apmaiņa un zināšanu un pieredzes kopīgošana par cita starpā reģionālās un vietējās attīstības politikas izstrādes metodoloģijām, daudzlīmeņu pārvaldību un līdzdalības pārvaldību;

b)    reģionālās un vietējās attīstības politikas īstenošana, jo īpaši attiecībā uz mazāk attīstītiem reģioniem un teritorijām, sevišķi pierobežas teritorijām;

c)    reģionālās infrastruktūras attīstības un savstarpējās savienojamības veicināšana.

4.    Sadarbība reģionālās un vietējās attīstības jomā var ietvert šādas darbības:

a)    semināru un konferenču rīkošana;

b)    apmācība un tehniskā palīdzība reģionālās attīstības projektu izstrādē un īstenošanā;

c)    pētījumu sagatavošana par kopīgu interešu tematiem saistībā ar integrāciju; un

d)    izglītības un apmācības institūtu un centru kopīga rīcība integrācijas jomā.

8.19. PANTS

MERCOSUR parakstītājvalstu pieaugoša dalība
pakalpojumu eksportā uz Eiropas Savienību

Ievērojot 4. nodaļas noteikumus, Puses vienojas sadarboties, tostarp sniedzot atbalstu tehniskajai palīdzībai, apmācībai un spēju veidošanai, cita starpā nolūkā:

a)    uzlabot MERCOSUR parakstītājvalstu pakalpojumu sniedzēju spēju vākt informāciju par ES Puses noteikumiem un standartiem un izpildīt tos ES, valstu un vietējā līmenī;

b)    uzlabot MERCOSUR parakstītājvalstu pakalpojumu sniedzēju eksportspēju, īpašu uzmanību pievēršot MVU vajadzībām; un

c)    izveidot mehānismus, lai veicinātu ieguldījumus un kopuzņēmumus starp ES Puses un MERCOSUR parakstītājvalstu pakalpojumu sniedzējiem.

III DAĻA

TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI

9. NODAĻA

AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI SĀKOTNĒJIE UN INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

A IEDAĻA

AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI SĀKOTNĒJIE NOTEIKUMI

9.1. PANTS

Brīvās tirdzniecības zonas izveide un saistība ar PTO līgumu

1.    Atbilstīgi GATT 1994 XXIV pantam un GATS V pantam šā nolīguma Puses ar šo izveido brīvās tirdzniecības zonu.

2.    Puses apstiprina savas tiesības un saistības vienai pret otru saskaņā ar PTO līgumu.

3.    Neko šajā nolīguma daļā neinterpretē kā prasību Pusēm rīkoties neatbilstoši to saistībām saskaņā ar PTO līgumu.

9.2. PANTS

Mērķi

Šīs nolīguma daļas noteikumu mērķi ir šādi:

a)    mūsdienīgs un abpusēji izdevīgs tirdzniecības nolīgums, kas rada paredzamu sistēmu tirdzniecības un saimnieciskās darbības atbalstam, vienlaikus veicinot un aizsargājot mūsu kopīgās vērtības un perspektīvas attiecībā uz valdības lomu sabiedrībā un saglabājot Pušu tiesības reglamentēt visos valdības līmeņos, lai sasniegtu sabiedriskās politikas mērķus;

b)    starptautiskās tirdzniecības un tirdzniecības starp Pusēm attīstīšana tādā veidā, ka tā veicina ilgtspējīgu attīstību tās ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā, kas atbilst Pušu attiecīgajām starptautiskajām saistībām šajās jomās un atbalsta tās;

c)    ilgtspējīgākas, taisnīgākas un iekļaujošākas ekonomikas veicināšana, lai paaugstinātu dzīves līmeni, samazinātu nabadzību un radītu jaunas nodarbinātības iespējas;

d)    lauksaimniecības un nelauksaimniecības preču tirdzniecības starp Pusēm konsolidēšana, palielināšana un dažādošana, samazinot vai likvidējot ar tarifiem saistītus un nesaistītus tirdzniecības šķēršļus un turpinot integrāciju globālajās vērtības ķēdēs;

e)    preču tirdzniecības atvieglošana, jo īpaši piemērojot saskaņotos noteikumus par muitu un tirdzniecības atvieglošanu, standartus, tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras, kā arī sanitāros un fitosanitāros pasākumus;

f)    pakalpojumu tirdzniecības liberalizācija un atvieglošana, kā arī tādas vides veidošana, kas veicina ieguldījumu plūsmu pieaugumu, konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, un jo īpaši uzņēmumu iedibināšanas nosacījumu uzlabošana starp Pusēm;

g)    kapitāla brīva aprite saistībā ar tiešajiem ieguldījumiem un kārtējiem maksājumiem saskaņā ar 18. nodaļu;

h)    Pušu publiskā iepirkuma tirgu faktiska, pārskatām un konkurētspējīga atvēršana;

i)    inovācijas un jaunrades veicināšana, nodrošinot atbilstošu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un īstenošanas līmeni saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem noteikumiem starp Pusēm, lai nodrošinātu līdzsvaru starp tiesību turētāju tiesībām un sabiedrības interesēm;

j)    saimniecisko darbību veikšana, jo īpaši saistībā ar attiecībām starp Pusēm, saskaņā ar brīvas un neizkropļotas konkurences principu;

k)    satvara izveide pilsoniskās sabiedrības, tostarp darba devēju, arodbiedrību, darba un uzņēmējdarbības organizāciju un vides grupu, līdzdalībai, lai atbalstītu šīs nolīguma daļas efektīvu īstenošanu;

l)    ātra un efektīva strīdu izšķiršanas mehānisma izveide; un

m)    pārredzama un paredzama normatīvā vide un efektīvas procedūras ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši MVU, vienlaikus saglabājot Pušu spēju pieņemt un piemērot savus normatīvos aktus, kas reglamentē saimniecisko darbību sabiedrības interesēs, un sasniegt tādus leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus kā sabiedrības veselības aizsardzība un veicināšana, sociālie pakalpojumi, valsts izglītība, drošība, vide, sabiedrības morāle, sociālā vai patērētāju aizsardzība, privātums un datu aizsardzība un kultūras daudzveidības veicināšana un aizsardzība.

9.3. PANTS

Vispārīgas definīcijas

Ja vien nav norādīts citādi, šajā nolīguma daļā:

a)    “lauksaimniecības prece” ir Līguma par lauksaimniecību 1. pielikumā uzskaitīts produkts;

b)    “muitas nodoklis” ir jebkāds nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko uzliek precēm, tās importējot, vai saistībā ar preču importēšanu, tostarp jebkāda veida papildnodoklis vai uzcenojums, kuru uzliek šādai importēšanai vai saistībā ar to 3 , taču tas neietver:

i)    iekšējos nodokļus vai citus iekšējos maksājumus, ko uzliek atbilstīgi GATT 1994 III pantam;

ii)    antidempinga vai kompensācijas maksājumus, ko piemēro saskaņā ar GATT 1994 VI un XVI pantu un PTO Nolīgumu par GATT 1994 VI panta īstenošanu un PTO Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem atbilstoši 16. nodaļai;

iii)    pasākumus, ko piemēro saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu un PTO Vienošanos par aizsardzības pasākumiem, vai citus aizsardzības pasākumus, kurus piemēro saskaņā ar 16. nodaļu;

iv)    pasākumus, ko atļāvusi PTO Strīdu izšķiršanas padome vai kas atļauti saskaņā ar 29. nodaļu;

v)    nodevas vai citus maksājumus, ko piemēro atbilstoši GATT 1994 VIII pantam; vai

vi)    pasākumus, kas pieņemti, lai aizsargātu Puses ārējo finansiālo stāvokli un tās maksājumu bilanci saskaņā ar GATT 1994 XII pantu un GATT 1994 Vienošanos par maksājumu bilances noteikumiem;

c)    “CPC” ir Centrālā preču klasifikācija (Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja Starptautisko ekonomikas un sociālo lietu komitejas statistikas dokumentu M sērija, Nr. 77, Ņujorka, 1991. gads);

d)    “dienas” ir kalendārās dienas, tostarp nedēļas nogales un brīvdienas;

e)    “esošs” nozīmē spēkā esošs šā nolīguma spēkā stāšanās dienā;

f)    “Puses prece” ir iekšzemes prece GATT 1994 izpratnē un ietver preces, kuru izcelsme ir minētajā Pusē;

g)    “harmonizētā sistēma” jeb “HS” ir preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma, kas pieņemta Briselē 1983. gada 14. jūnijā, ieskaitot tās vispārīgos interpretācijas noteikumus, sadaļu piezīmes un nodaļu piezīmes;

h)    “pozīcija” ir pirmie četri cipari harmonizētās sistēmas tarifa klasifikācijas numurā;

i)    “juridiska persona” ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai vai publiskai personai, tostarp jebkāda korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, viena īpašnieka uzņēmums vai asociācija;

j)    “pasākums” ir ikviens Puses pasākums likuma, normas, noteikumu, procedūras, lēmuma, administratīva akta, prasības, prakses formā 4 ;

k)    “Puses fiziska persona” Eiropas Savienības gadījumā ir Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais un MERCOSUR gadījumā – MERCOSUR parakstītājvalsts valstspiederīgais, saskaņā ar Pušu attiecīgajiem piemērojamajiem tiesību aktiem;

l)    “persona” ir fiziska vai juridiska persona; un

m)    “sanitārs vai fitosanitārs pasākums” ir ikviens SFS līguma A pielikumā minēts pasākums.

9.4. PANTS

PTO līgumi

a)    “Antidempinga nolīgums” ir Nolīgums par GATT 1994 VI panta īstenošanu;

b)    “Līgums par lauksaimniecību” ir Līgums par lauksaimniecību, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

c)    “VSI” ir Vienošanās par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē strīdu izšķiršanu un ietverta PTO līguma 2. pielikumā;

d)    “GATS” ir Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību, kas ietverta PTO līguma 1.B pielikumā;

e)    “GATT 1994” ir 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas ietverta PTO līguma 1.A pielikumā;

f)    “Vienošanās par aizsardzības pasākumiem” ir Vienošanās par aizsardzības pasākumiem, kas ietverta PTO līguma 1.A pielikumā;

g)    “SKP nolīgums” ir Nolīgums par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

h)    “SFS līgums” ir Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

i)    “TBT nolīgums” ir Nolīgums par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas ietverts PTO līguma 1. pielikumā;

j)    “TRIPS līgums” ir Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem, kas ietverts PTO līguma 1.C pielikumā; un

k)    “PTO līgums” ir Marrākešas Līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kas noslēgts Marrākešā 1994. gada 15. aprīlī.

9.5. PANTS

Puses

1.    Eiropas Savienība ir atbildīga par šajā nolīguma daļā noteikto saistību izpildi.

2.    Ja vien nav noteikts citādi, katra no šā nolīguma MERCOSUR parakstītājvalstīm ir atbildīga par šajā nolīguma daļā noteikto saistību izpildi.

9.6. PANTS

Reģionālā integrācija

1.    Puses, atzīstot atšķirības to attiecīgajos reģionālās integrācijas procesos un neskarot saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo nolīguma daļu, sekmē apstākļus, kuri atvieglo preču un pakalpojumu apriti starp abiem reģioniem un to iekšienē.

2.    Attiecībā uz preču apriti saskaņā ar 1. punktu:

a)    uz precēm, kuru izcelsme ir MERCOSUR parakstītājvalstī un kuras laiž brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā, attiecas preču brīvas aprites Eiropas Savienības teritorijā kārtība saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līgumā par Eiropas Savienības darbību;

b)    MERCOSUR parakstītājvalstis Eiropas Savienības izcelsmes precēm, kuras to teritorijā importē no citas MERCOSUR parakstītājvalsts, piemēro muitas procedūras, kas nav mazāk labvēlīgas par tām, ko piemēro precēm, kuru izcelsme ir minētajā MERCOSUR parakstītājvalstī.

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētais režīms neietver tarifa režīmu precēm, kuras reglamentē 10. nodaļa;

c)    MERCOSUR parakstītājvalstis periodiski pārskata savas muitas procedūras, lai atvieglotu Eiropas Savienības preču apriti starp to teritorijām un izvairītos no procedūru un kontroles dublēšanās, ja tas ir praktiski iespējams un atbilstoši to integrācijas procesa attīstībai; un

d)    priekšrocības, ko sniedz MERCOSUR tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru, SFS prasību un apstiprināšanas procedūru, tostarp importa sertifikātu un kontroles, saskaņošana, nediskriminējošos apstākļos attiecina arī uz Eiropas Savienības izcelsmes precēm, ja tās ir importētas saskaņā ar importējošās MERCOSUR parakstītājvalsts normatīvajiem aktiem.

3.    Attiecībā uz pakalpojumu apriti saskaņā ar 1. punktu:

a)    Eiropas Savienības dalībvalstis attiecīgā gadījumā cenšas veicināt pakalpojumu sniegšanas brīvību Eiropas Savienības teritorijā uzņēmumiem, kuri pieder MERCOSUR parakstītājvalsts fiziskām vai juridiskām personām vai kurus tās kontrolē un kuri iedibināti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī; un

b)    MERCOSUR parakstītājvalstis attiecīgā gadījumā cenšas veicināt pakalpojumu sniegšanas brīvību starp to teritorijām uzņēmumiem, kuri pieder Eiropas Savienības dalībvalsts fiziskām vai juridiskām personām vai kurus tās kontrolē un kuri iedibināti kādā MERCOSUR parakstītājvalstī.

B IEDAĻA

AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

9.7. PANTS

Apvienotās padomes tirdzniecības lietu sastāvā konkrētie uzdevumi

1.    Kad Apvienotā padome, kas izveidota saskaņā ar 2.2. pantu, izskata jautājumus saistībā ar

šo nolīguma daļu, tai ir pilnvaras:

a)    pārraudzīt šīs nolīguma daļas mērķu sasniegšanu un uzraudzīt tās īstenošanu;

b)    apspriest jebkuru jautājumu šīs nolīguma daļas tvērumā un, neskarot 29. nodaļu, risināt ikvienu būtisku jautājumu, kas izriet no tās īstenošanas;

c)    pieņemt lēmumus un sniegt attiecīgus ieteikumus Pusēm, kā tas paredzēts šajā nolīguma daļā;

d)    pieņemot lēmumus, sniegt šīs nolīguma daļas noteikumu interpretāciju, kas ir saistoša Pusēm un visām apakškomitejām un citām struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīguma daļu, tostarp saskaņā ar 29. nodaļu izveidotajām šķīrējtiesām;

e)    pēc Pušu vienošanās veikt citas darbības, kas nepieciešamas tās funkciju īstenošanai; un

f)    lai sasniegtu šīs nolīguma daļas mērķus, pieņemt lēmumus, ar ko groza:

i)    10.-A pielikumu saskaņā ar 10.4. panta 9. punktu;

ii)    10-D-1. papildinājumu saskaņā ar 10.-D pielikuma 10. panta 6. punktu;

iii)    10-D-2. papildinājumu saskaņā ar 10.-D pielikuma 4. panta 3. punktu;

iv)    10-D-3. papildinājumu saskaņā ar 10.-D pielikuma 5. panta 4. punktu;

v)    11. nodaļu saskaņā ar 11.34. pantu;

vi)    13.-A pielikuma A iedaļu saskaņā ar 13.8. panta 9. punktu;

vii)    14.-A pielikumu saskaņā ar 14.18. pantu;

viii)    20.-A līdz 20.-E pielikumu saskaņā ar 20.26. pantu;

ix)    20.-F līdz 20.-J pielikumu saskaņā ar 20.12. pantu;

x)    21.-A pielikumu saskaņā ar 21.39. pantu;

xi)    21.-B pielikumu saskaņā ar 21.39. pantu;

xii)    21.-C pielikumu saskaņā ar 21.39. pantu;

xiii)    21.-E pielikumu saskaņā ar 21.39. pantu;

xiv)    25.-A pielikumu saskaņā ar 25.7. pantu;

xv)    29.-A un 29.-B pielikumu saskaņā ar 29.22. pantu; un

xvi)    ikvienu citu noteikumu, pielikumu, papildinājumu vai protokolu, ja šajā nolīguma daļā ir skaidri paredzēta iespēja pieņemt šādu lēmumu.

2.    Uz 1. punkta f) apakšpunktā minētajiem lēmumiem attiecas 30.5. panta 2. punkts.

3.    Ja vien Puses nevienojas citādi, 3 (trīs) gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc 5 (pieciem) gadiem Apvienotā padome tirdzniecības lietu sastāvā sāk šā nolīguma III daļas pārskatīšanas procesu. Pamatojoties uz katras pārskatīšanas rezultātiem, Apvienotā padome tirdzniecības lietu sastāvā apspriežas par nepieciešamību grozīt šā nolīguma III daļu.

9.8. PANTS

Apvienotās komitejas tirdzniecības lietu sastāvā konkrētie uzdevumi

1.    Kad Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar 2.3. pantu, izskata jautājumus saistībā ar šo nolīguma daļu, tā:

a)    uzrauga visu to apakškomiteju darbu, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīguma daļu;

b)    izpēta vispiemērotāko veidu, kā novērst vai atrisināt jebkādas grūtības, kas var rasties saistībā ar šīs nolīguma daļas interpretāciju un piemērošanu, neskarot 29. nodaļu;

c)    izveido papildu apakškomitejas, savas kompetences ietvaros iedala apakškomitejām pienākumus, lemj par tās izveidoto apakškomiteju funkciju izmaiņām, tostarp piešķirot jaunas funkcijas, vai likvidē apakškomitejas;

d)    saskaņā ar šīs nolīguma daļas konkrētajiem mērķiem sagatavo lēmumus pieņemšanai Apvienotajā padomē tirdzniecības lietu sastāvā, tostarp 9.7. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētos grozījumus, vai pieņem šādus lēmumus starplaikos starp Apvienotās padomes tirdzniecības lietu sastāvā sanāksmēm vai tad, kad Apvienotā padome tirdzniecības lietu sastāvā nevar tikties; un

e)    pildot savas funkcijas, veic jebkādas citas darbības pēc Pušu vienošanās vai Apvienotās padomes tirdzniecības lietu sastāvā norādījumiem;

f)    pārskata šā nolīguma III daļas īstenošanu, tostarp, lai novērtētu tās ietekmi uz nodarbinātību, ieguldījumiem un tirdzniecību starp Pusēm; pārskatīšanā ņem vērā pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, tostarp nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un darba devēju organizāciju, sociālo kustību un arodbiedrību viedokļus vai ieteikumus, jo īpaši ievērojot 2.6. līdz 2.8. panta noteikumus saskaņā ar katras Puses normatīvajiem aktiem;

2.    Uz 2.3. panta 7. punktā un šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem lēmumiem, ar kuriem ievieš grozījumus šajā nolīgumā, attiecas 30.5. panta 2. punkts.

9.9. PANTS

Apakškomitejas

1.    Apakškomiteju, kas izveidotas saskaņā ar 4. punktu, sastāvā ir Eiropas Savienības pārstāvji, no vienas puses, un katras MERCOSUR parakstītājvalsts pārstāvji, no otras puses.

2.    Apakškomitejas tiekas atbilstīgā līmenī pēc kādas Puses pieprasījuma un jebkurā gadījumā vismaz reizi gadā. Klātienes sanāksmes notiek pārmaiņus Briselē un kādā no MERCOSUR parakstītājvalstīm. Apakškomiteju sanāksmes var notikt arī, izmantojot telefonkonferenci, videokonferenci vai citus līdzekļus pēc Pušu savstarpējas vienošanās. Apakškomitejas vada līdzpriekšsēdētāji – Eiropas Savienības pārstāvis un MERCOSUR pārstāvis.

3.    Katra apakškomiteja vienprātīgi vienojas par tās sanāksmju grafiku un nosaka to darba kārtību.

4.    Ar šo Apvienotās komitejas tirdzniecības lietu sastāvā aizgādībā tiek izveidotas šādas apakškomitejas:

a)    Preču tirdzniecības apakškomiteja;

b)    Vīna produktu un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības apakškomiteja;

c)    Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteja;

d)    SFS jautājumu apakškomiteja;

e)    Apakškomiteja dialogiem par jautājumiem saistībā ar agropārtikas ķēdi;

f)    Pakalpojumu tirdzniecības un iedibināšanas apakškomiteja;

g)    Publiskā iepirkuma apakškomiteja;

h)    Intelektuālā īpašuma tiesību apakškomiteja; un

i)    Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja.

5.    Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar to kompetences jomu, apakškomitejas ir pilnvarotas:

a)    uzraudzīt šīs nolīguma daļas īstenošanu un nodrošināt tās pienācīgu darbību;

b)    Pusēm vienojoties, pieņemt lēmumus un ieteikumus attiecībā uz visiem jautājumiem, ja tas paredzēts šajā nolīguma daļā;

c)    apspriest jautājumus, kas izriet no šīs nolīguma daļas vai jebkura papildinoša nolīguma īstenošanas, ar mērķi tos atrisināt, neskarot 29. nodaļu; un

d)    nodrošināt forumu, kurā Puses var apmainīties ar informāciju, tostarp apspriest paraugpraksi un dalīties īstenošanas pieredzē.

6.    Apakškomiteju uzdevumi attiecīgā gadījumā ir sīkāk noteikti šīs nolīguma daļas attiecīgajās nodaļās, un vajadzības gadījumā tos var grozīt ar Apvienotās komitejas tirdzniecības lietu sastāvā lēmumu.

7.    Apakškomitejas veic tehnisko sagatavošanas darbu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu Apvienotās padomes tirdzniecības lietu sastāvā un Apvienotās komitejas tirdzniecības lietu sastāvā uzdevumu izpildi, tostarp gadījumos, kad minētajām struktūrām jāpieņem lēmumi vai ieteikumi.

9.10. PANTS

Šīs nolīguma daļas koordinatori

1.    Eiropas Savienība un katra MERCOSUR parakstītājvalsts ieceļ šīs nolīguma daļas koordinatoru un par to paziņo otrai Pusei 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

2.    Koordinatori:

a)    sagatavo darba kārtību un koordinē Apvienotās padomes tirdzniecības lietu sastāvā un Apvienotās komitejas tirdzniecības lietu sastāvā sanāksmju sagatavošanu saskaņā ar 9.7. un 9.8. pantu;

b)    seko līdzi lēmumiem, ko pieņēmusi attiecīgi Apvienotā padome tirdzniecības lietu sastāvā vai Apvienotā komiteja tirdzniecības lietu sastāvā;

c)    darbojas kā kontaktpunkti, lai atvieglotu starp Pusēm saziņu par jebkuru jautājumu šīs nolīguma daļas tvērumā, ja vien šajā nolīguma daļā nav noteikts citādi;

d)    saņem visus paziņojumus un informāciju, kas iesniegta saskaņā ar šo nolīguma daļu, tostarp visus paziņojumus vai informāciju, kas iesniegta Apvienotajai padomei tirdzniecības lietu sastāvā vai Apvienotajai komitejai tirdzniecības lietu sastāvā, ja vien šajā nolīguma daļā nav noteikts citādi; un

e)    veic jebkādus citus uzdevumus, ko pieprasījusi Apvienotā padome tirdzniecības lietu sastāvā vai Apvienotā komiteja tirdzniecības lietu sastāvā.

10. NODAĻA

PREČU TIRDZNIECĪBA

10.1. PANTS

Mērķis un tvērums

1    Pārejas periodā, kas sākas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, Puses izveido preču brīvas tirdzniecības zonu.

2.    Ja vien šajā nolīgumā daļā nav noteikts citādi, šīs nodaļas noteikumi attiecas uz preču tirdzniecību starp Pusēm.

A IEDAĻA

MUITAS NODOKĻI

10.2. PANTS

Valsts režīms

Katra puse saskaņā ar GATT 1994 III pantu, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem, nosaka valsts režīmu, ko piemēro otras Puses precēm. Šajā nolūkā GATT 1994 III pants un tā piezīmes un papildnoteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

10.3. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā “noteiktas izcelsmes prece” ir prece, kas saskaņā ar 11. nodaļā izklāstītajiem izcelsmes noteikumiem kvalificējama kā kādas Puses izcelsmes prece.

10.4. PANTS

Muitas nodokļu samazināšana un atcelšana

1.    Ja vien šajā nolīguma daļā nav noteikts citādi, katra Puse samazina vai atceļ savus muitas nodokļus noteiktas izcelsmes precēm saskaņā ar 10.-A pielikumu.

2.    Preču klasifikācija Pušu savstarpējā tirdzniecībā ir saskaņā ar katras Puses attiecīgo tarifu nomenklatūru atbilstoši harmonizētajai sistēmai. Katra Puse savā attiecīgajā 10.-A pielikuma papildinājumā norāda šim nolūkam izmantotās harmonizētās sistēmas versiju.

3.    Puse var izveidot jaunu tarifa pozīciju. Tādā gadījumā un ciktāl tas attiecas uz tirdzniecību starp Pusēm, muitas nodoklis, ko piemēro attiecīgajām precēm jaunajā tarifa pozīcijā, ir vienāds ar vai zemāks par muitas nodokli, kuru attiecīgajām precēm piemēro saskaņā ar 10.-A pielikumā norādīto sākotnējo tarifa pozīciju, un saskaņotā tarifu koncesija paliek nemainīga.

4.    Katrai precei, kuras izcelsme ir otrā Pusē, muitas nodokļu pamatlikme importam, kam piemēro secīgus samazinājumus saskaņā ar 1. punktu, ir norādīta 10.-A pielikumā.

5.    Neskarot 1. un 3. punktu, uz 2 (diviem) gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Eiropas Savienība nepalielina muitas nodokļus, ko 2017. gada 31. decembrī piemēro Paragvajas izcelsmes precēm, kuras klasificētas šādās 10-A-1. papildinājumā minētajās tarifa pozīcijās kā “PY” preces: 20019030, 21012098, 21069098 un 33021029. Šajā punktā “Paragvajas izcelsmes preces” ir preces, kas atbilst izcelsmes prasībām atbilstoši II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļai Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem 5 , un II sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļas 3.–9. apakšiedaļai Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 6 .

6.    Ja vien šajā nolīguma daļā nav noteikts citādi, no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puse neievieš jaunus muitas nodokļus vai nepalielina muitas nodokļus, kurus jau piemēro saskaņā ar pamatlikmēm, kas noteiktas 10.-A pielikumā par noteiktas izcelsmes preču tirdzniecību starp Pusēm. Lielākai noteiktībai – Puse var palielināt tirdzniecībai starp Pusēm piemērojamo muitas nodokli, kā noteikts 10.-A pielikumā, kas bijis vienpusēji samazināts līdz līmenim, kurš minētajā pielikumā noteikts attiecīgajam gadam pēc minētās vienpusējās samazināšanas.

7.    Ja Puse konkrētai tarifa pozīcijai, kura norādīta 10.-A pielikumā, samazina savu lielākās labvēlības režīma piemērotā muitas nodokļa likmi līdz līmenim, kas ir zemāks par pamatlikmi, uzskata, ka minētā nodokļa likme, ja un kamēr tā ir zemāka par pamatlikmi, aizstāj 10.-A pielikumā noteikto pamatlikmi preferenciālās likmes minētajai tarifa pozīcijai aprēķina nolūkiem. Šajā sakarā Puse piemēro tarifa samazinājumu lielākās labvēlības režīma likmei, lai aprēķinātu piemērojamo muitas nodokļa likmi, vienmēr saglabājot relatīvo preferences robežu jebkurai tarifa pozīcijai. Šāda relatīvā preferences robeža tarifa pozīcijai atbilst starpībai starp pamatlikmi, kas noteikta 10.-A pielikumā, un konkrētajai tarifa pozīcijai saskaņā ar 10.-A pielikumu piemēroto nodokļa likmi, dalot ar minēto pamatlikmi un izsakot procentos.

8.    Katra Puse var paātrināt muitas nodokļu atcelšanu otras Puses noteiktas izcelsmes precēm vai citādi uzlabot nosacījumus piekļuvei tirgum otras Puses noteiktas izcelsmes precēm, ja to ļauj tās vispārējā ekonomiskā situācija un stāvoklis attiecīgajā ekonomikas nozarē.

9.    Trīs gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas pēc jebkuras Puses pieprasījuma Preču tirdzniecības apakškomiteja, kas minēta 10.14. pantā, apsver pasākumus, kuri nodrošina labāku piekļuvi tirgum. Apvienotā padome tirdzniecības lietu sastāvā ir pilnvarota pieņemt lēmumus grozīt 10.-A pielikumu. Šādi lēmumi aizstāj jebkuru nodokļa likmi vai posmu kategoriju, kas šādām noteiktas izcelsmes precēm noteikta 10.-A pielikumā.

10.5. PANTS

Pēc remonta atpakaļievestas preces

1.    Šajā pantā “remonts” nozīmē jebkādu apstrādes darbību, kas veikta precei, lai novērstu darbības defektus vai būtisku kaitējumu, un iever preces atjaunošanu, lai tā pildītu savas sākotnējās funkcijas vai lai nodrošinātu tās atbilstību lietošanas tehniskajām prasībām, bez kā preci vairs nevarētu izmantot parastā veidā nolūkam, kādam tā bijusi paredzēta. Preces remonts ietver atjaunošanu un apkopi, bet neietver darbību vai procesu, kas:

a)    iznīcina preces pamatīpašības vai rada jaunu vai komerciāli atšķirīgu preci;

b)    pārveido nepabeigtu preci gatavā precē; vai

c)    tiek veikts, lai uzlabotu preces tehnisko veiktspēju.

2.    Puse nepiemēro muitas nodokļus precei neatkarīgi no tās izcelsmes, ko ieved atpakaļ minētās Puses teritorijā pēc tam, kad minētā prece uz laiku tikusi eksportēta no tās muitas teritorijas uz otras Puses muitas teritoriju remonta nolūkā, neatkarīgi no tā, vai šādu remontu varētu veikt tās Puses muitas teritorijā, no kuras prece tika eksportēta remonta nolūkā, kā definēts 1. punktā.

3.    Šā panta 2. punktu nepiemēro tādai precei, kas bez muitas nodokļa samaksas ievesta brīvās tirdzniecības zonās vai zonās ar līdzīgu statusu un ko izved remontam un neieved atpakaļ bez muitas nodokļa samaksas brīvās tirdzniecības zonās vai zonās ar līdzīgu statusu.

4.    Puse nepiemēro muitas nodokli precei neatkarīgi no tās izcelsmes, kas uz laiku ievesta no otras Puses muitas teritorijas remontam.

B IEDAĻA

AR TARIFIEM NESAISTĪTI PASĀKUMI

10.6. PANTS

Nodevas un citi maksājumi par importu un eksportu

1.    Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar GATT 1994 VIII pantu, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem, visas maksas un citi jebkāda veida maksājumi 7 , kas nav importa un eksporta nodokļi, kurus piemēro importam vai eksportam vai saistībā ar to, nav lielāki par sniegto pakalpojumu aptuvenajām izmaksām un tos neaprēķina uz ad valorem pamata, un tie neietver vietējo preču netiešu aizsardzību vai ar fiskālām vajadzībām pamatotu nodokļu uzlikšanu importam vai eksportam.

2.    Katra Puse var noteikt nodevas vai atgūt izmaksas tikai tad, ja tiek sniegti īpaši pakalpojumi, konkrēti šādi:

a)    muitas personāla ierašanās pēc pieprasījuma ārpus oficiālā darba laika vai telpās, kas nav muitas telpas;

b)    analīzes vai ekspertu ziņojumi par precēm un pasta izmaksas par preču atdošanu pieteikuma iesniedzējam, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem par saistošu izziņu vai informācijas sniegšanu par normatīvo aktu muitas jomā piemērošanu;

c)    preču pārbaude vai paraugu ņemšana pārbaudes nolūkā, vai preču iznīcināšana, ja rodas citas izmaksas, kas nav saistītas ar muitas personāla iesaistīšanu; vai

d)    ārkārtas kontroles pasākumi, ja tie ir vajadzīgi sakarā ar preču veidu vai iespējamu risku.

3.    Puse saistībā ar otras Puses preču importu nepiemēro konsulārās formalitātes, tostarp ar tām saistītas maksas un maksājumus. Lai izpildītu šā punkta prasības, Pusēm ir trīs gadu pārejas periods no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas 8 .

4.    Katra Puse publicē to maksu un maksājumu sarakstu, ko tā piemēro saistībā ar preču importu vai eksportu.

10.7. PANTS

Importa un eksporta licencēšanas procedūras

1.    Puses nodrošina, ka visas importa un eksporta licencēšanas procedūras, kas piemērojamas preču tirdzniecībai starp Pusēm, tiek piemērotas neitrāli un pārvaldītas taisnīgi, godīgi, nediskriminējoši un pārredzami.

2.    Katra Puse pieņem vai saglabā licencēšanas procedūras tikai kā nosacījumu, lai importētu savā teritorijā no otras Puses teritorijas vai eksportētu no savas teritorijas otras Puses teritorijā, ja kāda administratīvā mērķa sasniegšanai nav reāli iespējamas citas piemērotas procedūras.

3.    Puses nepieņem vai nesaglabā neautomātiskas importa vai eksporta licencēšanas procedūras 9 , ja vien tas nav nepieciešams, lai īstenotu ar šo nolīguma daļu saderīgu pasākumu. Puse, kas pieņem neautomātiskas importa vai eksporta licencēšanas procedūras, skaidri norāda, kurš pasākums tiek īstenots ar šādu licencēšanas procedūru.

4.    Puses ievieš un administrē visas licencēšanas procedūras saskaņā ar PTO Līguma par importa licencēšanas procedūrām (“Importa licencēšanas līgums”) 1.–3. pantu. Šajā nolūkā Importa licencēšanas līguma 1.–3. pants mutatis mutandis tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu, un tiek piemērots visām eksporta licencēšanas procedūrām.

5.    Katra Puse, kas ievieš vai maina kādu importa un eksporta licencēšanas procedūru, visu attiecīgo informāciju dara pieejamu oficiālā tīmekļa vietnē. Ja vien iespējams, šo informāciju dara pieejamu vismaz 21 (divdesmit vienu) dienu pirms licencēšanas procedūras piemērošanas, ieviešanas vai mainīšanas dienas, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā šajā dienā. Internetā pieejamā informācija ietver datus, kas prasīti Importa licencēšanas līguma 5. pantā. Katra Puse paziņo otrai Pusei par eksporta licencēšanas procedūru ieviešanu vai mainīšanu, un šādā paziņojumā ietver to pašu informāciju, kas minēta Importa licencēšanas līguma 5. pantā.

6.    Pēc vienas Puses pieprasījuma otra Puse nekavējoties sniedz visu attiecīgo informāciju par visām importa un/vai eksporta licencēšanas procedūrām, ko Puse, kurai pieprasījums ir adresēts, plāno pieņemt vai ir pieņēmusi vai saglabājusi, tostarp mutatis mutandis informāciju, kas minēta Importa licencēšanas līguma 1.–3. pantā.

10.8. PANTS

Eksporta konkurence

1.    Puses apstiprina savas saistības, kas paustas PTO 2015. gada 19. decembra ministru lēmumā par eksporta konkurenci (WT/MIN(15)/45, WT/L/980) (turpmāk “ministru lēmums par eksporta konkurenci”).

2.    Šajā pantā “eksporta subsīdijas” ir subsīdijas SKP nolīguma 1. un 3. panta nozīmē, kas ir atkarīgas no eksporta rezultātiem, tostarp SKP nolīguma I pielikumā uzskaitītās subsīdijas un Līguma par lauksaimniecību 9. pantā uzskaitītās subsīdijas.

3.    Puse nesaglabā, neievieš vai atkārtoti neievieš eksporta subsīdijas attiecībā uz lauksaimniecības preci, kas tiek eksportēta vai iekļauta eksportētā produktā.

4.    Puse nesaglabā, neievieš vai atkārtoti neievieš eksporta kredītus, eksporta kredītu garantijas, apdrošināšanas programmas, valsts tirdzniecības uzņēmumus vai starptautisko pārtikas palīdzību vai citus pasākumus, kam ir eksporta subsīdijai līdzvērtīga ietekme, attiecībā uz lauksaimniecības preci, kas tiek eksportēta vai iekļauta precē, kuru eksportē uz otras Puses teritoriju, ja vien minētie pasākumi neatbilst eksportētājas Puses saistībām saskaņā ar PTO līgumiem un Ministru konferences un PTO Vispārējās padomes lēmumiem, tostarp jo īpaši ministru lēmumam par eksporta konkurenci.

5.    Puses apstiprina savu apņemšanos, kura pausta PTO 2013. gada 7. decembrī pieņemtajā Bali ministru deklarācijā (WT/MIN(13)/DEC) un kuru papildina ministru lēmums par eksporta konkurenci, uzlabot pārredzamību un uzraudzību attiecībā uz visiem eksporta subsīdiju un eksporta kredītu veidiem, eksporta kredītu garantijām, apdrošināšanas programmām, valsts tirdzniecības uzņēmumiem un starptautisko pārtikas palīdzību, kā arī citiem pasākumiem, kam ir eksporta subsīdijai līdzvērtīga ietekme.

6.    Puses apstiprina saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar ministru lēmumu par eksporta konkurenci attiecībā uz starptautisko pārtikas palīdzību, un sadarbojas, lai attiecīgajos starptautiskajos forumos sekmētu paraugpraksi pārtikas palīdzības sniegšanā, cenšoties ierobežot pārtikas palīdzības monetizāciju un pārtikas palīdzības natūrā sniegšanu tā, lai tās notiktu tikai ārkārtas situācijās.

10.9. PANTS

Nodevas, nodokļi vai citas maksas un maksājumi par eksportu

3 (trīs) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puse neievieš vai nesaglabā nekādus nodokļus vai jebkāda veida maksājumus par preču eksportu uz otru Pusi vai saistībā ar to, izņemot tos, ko piemēro saskaņā ar 10.-B pielikumu.

10.10. PANTS

Valsts tirdzniecības uzņēmumi

1.    Nekas šajā nolīguma daļā neliedz Pusei saglabāt vai izveidot valsts tirdzniecības uzņēmumu saskaņā ar GATT 1994 XVII pantu, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem, un PTO Vienošanos par GATT 1994 XVII panta interpretāciju, kas mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīguma daļā un kļūst par tās daļu.

2.    Ja Puse pieprasa otrai Pusei informāciju par atsevišķiem valsts tirdzniecības uzņēmumu gadījumiem, to darbību vai to darbības ietekmi uz divpusējo tirdzniecību, pieprasījuma saņēmēja Puse nodrošina pilnīgu pārredzamību saskaņā ar GATT 1994 XVII pantu.

3.    Neatkarīgi no 1. punkta Puse neizraugās vai nesaglabā izraudzītu importa vai eksporta monopolu, izņemot tos, ko Puse jau ir izveidojusi vai kas paredzēti tās konstitūcijā, kā uzskaitīts 10.-C pielikumā. Šajā punktā importa vai eksporta monopols ir ekskluzīvas tiesības vai pilnvarojums, ko Puse piešķir kādam subjektam, lai tas importētu preci no otras Puses vai eksportētu preci uz to.

10.11. PANTS

Kvantitatīvu ierobežojumu aizliegums

1.    Puse nevar pieņemt vai saglabāt nekādus aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz jebkādu preču importu no otras Puses vai jebkādu otrai Pusei paredzētu preču eksportu vai pārdošanu, nosakot kvotas, licences vai citus pasākumus, izņemot saskaņā ar GATT 1994 XI pantu, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem. Šajā nolūkā GATT 1994 XI pants un tā piezīmes un papildnoteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīguma daļā un kļūst par tās daļu.

2.    Puse nevar pieņemt vai saglabāt eksporta vai importa cenas prasības, izņemot, kad to atļauj antidempinga un kompensācijas maksājumu rīkojumu vai cenu saistību izpilde.

10.12. PANTS

Preferenču izmantošana

1.    Lai uzraudzītu šīs nolīguma daļas darbību un aprēķinātu preferenču izmantošanas rādītājus, Puses katru gadu apmainās ar importa statistiku par laikposmu, kas sākas 1 (vienu) gadu pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un beidzas 10 (desmit) gadus pēc tam, kad ir pabeigta tarifu atcelšana attiecībā uz visām precēm saskaņā ar 10.-A pielikumu. Ja vien Apvienotā komiteja tirdzniecības lietu sastāvā nenolemj citādi, šo laikposmu automātiski pagarina par 5 (pieciem) gadiem, un Apvienotā komiteja tirdzniecības lietu sastāvā var nolemt to pagarināt vēl ilgāk.

2.    Apmaiņa ar 1. punktā minēto importa statistiku aptver jaunākos datus, kas pieejami par pēdējo gadu, tostarp vērtību un attiecīgā gadījumā apjomu tarifa pozīcijas līmenī attiecībā uz to otras Puses preču importu, kurām piemēro preferenciālu nodokļu režīmu saskaņā ar šo nolīguma daļu, un to preču importu, kurām piemēroja nepreferenciālu režīmu.

3.    Neskarot 2. punktu un ievērojot konfidencialitātes prasības saskaņā ar katras Puses normatīvajiem aktiem, Pusei nav pienākuma apmainīties ar importa statistiku.

10.13. PANTS

Īpaši pasākumi attiecībā uz preferenciāla režīma pārvaldību

1.    Puses sadarbojas, lai saskaņā ar 11. nodaļu un 12.-A pielikumu novērstu, atklātu un apkarotu to normatīvo aktu pārkāpumus, citus pārkāpumus un krāpšanu saistībā ar preferenciālo režīmu, kas piešķirts saskaņā ar šo nodaļu.

2.    Puse saskaņā ar 4. punktā noteikto procedūru var nolemt uz laiku apturēt attiecīgo preferenciālo režīmu attiecīgajiem ražojumiem, ja minētā Puse, pamatojoties uz objektīvu, pārliecinošu un pārbaudāmu informāciju, konstatē, ka:

a)    lai iegūtu preferenciāla tarifa režīmu, ko piešķir saskaņā ar šo nodaļu, ir izdarīti plaši sistemātiski attiecīgo normatīvo aktu pārkāpumi, citi pārkāpumi vai krāpšana; un

b)    otra Puse sistemātiski atsakās pildīt vai kā citādi nepilda 1. punktā minētos pienākumus saskaņā ar 11. nodaļu un 12.-A pielikumu.

3.    Šajā pantā 1. punktā minēto pienākumu neizpilde cita starpā nozīmē skaidri redzamu un sistemātisku:

a)    pienākuma pārbaudīt attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu saskaņā ar 11.24. un 11.25. pantā noteiktajām procedūrām nepildīšanu; un

b)    atteikumu vai neattaisnojamu kavēšanos paziņot saskaņā ar 11.25. un 11.26. pantu veiktās izcelsmes pārbaudes rezultātus; vai

c)    administratīvās sadarbības saskaņā ar 12.-A pielikumu trūkumu.

4.    Puse, kas izdarījusi 2. punktā minēto konstatējumu, bez liekas kavēšanās par to paziņo Apvienotajai komitejai tirdzniecības lietu sastāvā un sniedz tai informāciju, kura ir konstatējuma pamatā.

5.    Kad ir izpildītas 4. punkta prasības, Puse, kas izdarījusi konstatējumu, sāk apspriesties ar otru Pusi Apvienotajā komitejā tirdzniecības lietu sastāvā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu. Ja Puses 3 (trīs) mēnešu laikā pēc paziņošanas dienas nevienojas par savstarpēji pieņemamu risinājumu, Puse, kas izdarījusi konstatējumu, var nolemt uz laiku apturēt attiecīgā preferenciālā režīma piemērošanu konkrētajiem ražojumiem. Šādos gadījumos Puse, kas izdarījusi konstatējumu, bez liekas kavēšanās paziņo par pagaidu apturēšanu Apvienotajai komitejai tirdzniecības lietu sastāvā.

6.    Lēmumu uz laiku apturēt attiecīgā preferenciālā režīma piemērošanu konkrētajam ražojumam saskaņā ar 4. punktu piemēro tikai uz laikposmu, kas ir samērīgs ar ietekmi uz attiecīgās Puses finanšu interesēm un nepārsniedz 3 (trīs) mēnešus. Ja var objektīvi un pārbaudāmi pārliecināties, ka apstākļi, kas bija apturēšanas lēmuma pamatā, saglabājas apturēšanas laikposma beigās, attiecīgā Puse var nolemt atjaunot minēto lēmumu par apturēšanu uz tādu pašu laikposmu. Jebkādu apturēšanu periodiski apspriež Apvienotajā komitejā tirdzniecības lietu sastāvā. Lēmuma atjaunošanas gadījumā apspriešanās Apvienotajā komitejā tirdzniecības lietu sastāvā notiek vismaz 15 (piecpadsmit) dienas pirms apturēšanas laikposma beigām.

7.    Katra Puse saskaņā ar tās iekšējām procedūrām publisko paziņojumus importētājiem par visiem konstatējumu paziņojumiem saskaņā ar 4. punktu un lēmumiem par apturēšanu uz laiku, kas minēti 5. un 6. punktā.

C IEDAĻA

INSTITUCIONĀLĀ KĀRTĪBA

10.14. PANTS

Preču tirdzniecības apakškomiteja

1.    Preču tirdzniecības apakškomitejai, kas izveidota saskaņā ar 9.9. panta 4. punktu, papildus funkcijām, kuras uzskaitītas 2.4., 9.9. un 13.14. pantā, ir šādas funkcijas:

a)    veicināt preču tirdzniecību starp Pusēm;

b)    katru gadu novērtēt ar šo nolīguma daļu piešķirto kvotu un preferenču izmantošanu un pārvaldību; un

c)    apspriest, precizēt un risināt visus tehniskos jautājumus, kas var rasties starp Pusēm jautājumos, kuri saistīti ar katras Puses tarifu nomenklatūras piemērošanu, kā definēts 10.-A pielikuma 3. un 4. punktā.

10.15. PANTS

Vīna produktu un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības apakškomiteja

1.    Vīna produktu un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības apakškomitejai, kas izveidota saskaņā ar 9.9. panta 4. punktu, papildus funkcijām, kuras uzskaitītas 2.4. un 9.9. pantā, ir šādas funkcijas:

a)    nodrošināt, ka savlaicīgi tiek paziņoti grozījumi normatīvajos aktos attiecībā uz jautājumiem 10.-D pielikuma tvērumā, kuri ietekmē vīna produktu un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecību starp Pusēm; un

b)    pieņemt lēmumus, lai detalizētu noteikumus, kas izklāstīti 10-D-3. papildinājuma 2. punktā, jo īpaši izmantojamās veidlapas un sīkāku informāciju, kas jāsniedz analīzes ziņojumā.

10.16. PANTS

Sadarbība vīna produktu un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecībā

1.    Puses sadarbojas jautājumos, kas saistīti ar vīna produktu un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecību, un risina tos, jo īpaši šādus jautājumus:

a)    vīna produktu definīcijas, sertificēšana un marķēšana;

b)    vīnogu šķirņu izmantošana vīndarībā un to marķēšana; un

c)    stipro alkoholisko dzērienu definīcijas, sertificēšana un marķēšana.

2.    Puses cieši sadarbojas un meklē veidus, kā vēl vairāk uzlabot savstarpējo palīdzību 10.-D pielikuma piemērošanā, jo īpaši, lai apkarotu krāpniecisku praksi.

3.    Lai veicinātu Pušu izpildstruktūru un iestāžu savstarpējo palīdzību jautājumos šā pielikuma tvērumā, katra Puse izraugās struktūras un iestādes, kas ir atbildīgas par 10.-D pielikuma piemērošanu un izpildi. Ja Puse izraugās vairāk nekā vienu kompetento struktūru vai iestādi, tā nodrošina, ka minēto struktūru un iestāžu darbs tiek koordinēts. Šādos gadījumos Puse izraugās arī vienu sadarbības struktūru, kas kalpo par vienoto kontaktpunktu otras Puses struktūrai vai iestādei.

4.    Puses ar Vīna produktu un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības apakškomitejas starpniecību paziņo viena otrai 3. punktā minēto struktūru, iestāžu un kontaktpunktu kontaktinformāciju ne vēlāk kā 6 (sešus) mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Puses informē viena otru par visām izmaiņām šo struktūru, iestāžu un kontaktpunktu kontaktinformācijā.

11. NODAĻA

IZCELSMES NOTEIKUMI UN IZCELSMES PROCEDŪRAS

A IEDAĻA

IZCELSMES NOTEIKUMI

11.1. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a)    “klasificēts” norāda uz ražojuma vai materiāla klasificēšanu konkrētā harmonizētās sistēmas sadaļā, nodaļā, pozīcijā vai apakšpozīcijā;

b)    “sūtījums” ir ražojumi, kurus vai nu viens eksportētājs vienlaicīgi nosūta vienam saņēmējam, vai uz kuriem attiecas vienots pārvadājuma dokuments par to nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam, vai, ja šāda dokumenta nav, viens rēķins;

c)    “muitas dienests vai kompetentā valsts iestāde” ir:

i)    Eiropas Savienības gadījumā – par muitas jautājumiem atbildīgie Eiropas Komisijas dienesti un Eiropas Savienības dalībvalstu muitas administrācijas un jebkuras citas iestādes, kas atbildīgas par tiesību aktu muitas jomā piemērošanu un izpildi; un

ii)    MERCOSUR gadījumā – MERCOSUR parakstītājvalstu kompetentās iestādes vai to tiesību pārņēmēji, kā uzskaitīts turpmāk:

A)    Argentīnā: Secretaría de Industria y Gestión Comercio of the Ministerio de Economía;

B)    Brazīlijā: Secretaria de Comércio Exterior do Ministério do Desenvolvimento, Indústria, Comércio e Serviços and Secretaria Especial da Receita Federal do Brasil of the Ministério da Fazenda;

C)    Paragvajā: Subsecretaría de Estado de Comercio y Servicios of the Ministerio de Industria y Comercio; un

D)    Urugvajā: Asesoría de Política Comercial of the Ministerio de Economía y Finanzas;

d)    “eksportētājs” ir persona, kuras atrašanās vieta ir kādā no Pusēm un kura eksportē noteiktas izcelsmes ražojumu un sagatavo paziņojumu par izcelsmi;

e)    “atvietojami materiāli” ir viena un tā paša veida un tirdznieciskās kvalitātes materiāli, kuru tehniskie un fizikālie raksturlielumi ir identiski un kurus savā starpā nevar atšķirt, kad tie ir iekļauti ražojumā;

f)    “preces” ir gan materiāli, gan ražojumi;

g)    “importētājs” ir persona, kas importē noteiktas izcelsmes ražojumu un prasa tam piemērot preferenciāla tarifa režīmu;

h)    “ražošana” ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ieskaitot montāžu vai īpašas darbības;

i)    “materiāls” ir jebkura sastāvdaļa, izejviela, detaļa vai daļa, kas izmantota ražojuma ražošanā; un

j)    “ražojums“ ir saražotais ražojums, pat ja to paredzēts vēlāk izmantot citā ražošanas operācijā.

11.2. PANTS

Vispārīgas prasības

1.    Lai kāda Puse saskaņā ar šo nolīguma daļu otras Puses noteiktas izcelsmes precēm piemērotu preferenciāla tarifa režīmu, turpmāk minētos ražojumus – ar noteikumu, ka tie atbilst visām pārējām piemērojamajām šīs nodaļas prasībām, – uzskata par Eiropas Savienības izcelsmes ražojumiem:

a)    ražojumi, kas ir pilnībā iegūti Eiropas Savienībā saskaņā ar 11.4. pantu;

b)    ražojumi, kas iegūti Eiropas Savienībā tikai no noteiktas izcelsmes materiāliem; vai

c)    ražojumi, kas iegūti Eiropas Savienībā un satur nenoteiktas izcelsmes materiālus, ja tie atbilst 11.-B pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.    Lai kāda Puse saskaņā ar šo nolīguma daļu otras Puses noteiktas izcelsmes precēm piemērotu preferenciāla tarifa režīmu, turpmāk minētos ražojumus – ar noteikumu, ka tie atbilst visām pārējām piemērojamajām šīs nodaļas prasībām, – uzskata par MERCOSUR izcelsmes ražojumiem:

a)    ražojumi, kas ir pilnībā iegūti MERCOSUR saskaņā ar 11.4. pantu;

b)    ražojumi, kas iegūti MERCOSUR tikai no noteiktas izcelsmes materiāliem; vai

c)    ražojumi, kas iegūti MERCOSUR un satur nenoteiktas izcelsmes materiālus, ja tie atbilst 11.-B pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.    Ja ražojums ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas izmantoti šā ražojuma ražošanā, neuzskata par nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ja minētais ražojums kā materiāls tiek iekļauts kādā citā ražojumā.

11.3. PANTS

Divpusēja izcelsmes kumulācija

1.    Eiropas Savienības izcelsmes ražojumus uzskata par MERCOSUR izcelsmes materiāliem, kad tie ir iekļauti tur iegūtā ražojumā, ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde vai pārstrāde, kas pārsniedz 11.6. pantā minētās darbības.

2.    MERCOSUR izcelsmes ražojumus uzskata par Eiropas Savienības izcelsmes materiāliem, kad tie ir iekļauti tur iegūtā ražojumā, ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde vai pārstrāde, kas pārsniedz 11.6. pantā minētās darbības.

11.4. PANTS

Pilnībā iegūti ražojumi

1.    Šādus ražojumus uzskata par pilnīgi iegūtiem Eiropas Savienībā vai MERCOSUR:

a)    minerālprodukti un citas dabīgas vielas, kas iegūtas no Pušu augsnes vai jūras gultnes;

b)    tur audzēti vai novākti augi un augu valsts produkti;

c)    tur dzimuši un audzēti dzīvnieki;

d)    no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem iegūti produkti;

e)    produkti, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, kuri tur dzimuši un audzēti;

f)    produkti, kas iegūti, tur medījot un zvejojot;

g)    akvakultūras produkti, ja zivis, vēžveidīgie, gliemji un citi ūdens bezmugurkaulnieki ir dzimuši un audzēti Pusēs;

h)    zvejniecības produkti un citi produkti, ko iegūst jūrā ar Pušu kuģiem 10 ;

i)    produkti, kas saražoti uz Pušu apstrādes kuģiem vienīgi no h) apakšpunktā minētajiem produktiem;

j)    minerālprodukti un citi nedzīvi dabas resursi, kas iegūti vai ņemti no jūras gultnes, jūras grunts vai okeāna dibena:

i)    MERCOSUR parakstītājvalstu vai Eiropas Savienības dalībvalstu ekskluzīvajā ekonomikas zonā, kā noteikts to normatīvajos aktos un saskaņā ar UNCLOS V daļu;

ii)    MERCOSUR parakstītājvalstu vai Eiropas Savienības dalībvalstu kontinentālajā šelfā, kā noteikts to normatīvajos aktos un saskaņā ar UNCLOS VI daļu; vai

iii)    apgabalā, kas definēts UNCLOS 1. panta 1. punktā, ja kādai Pusei vai Puses personai ir ekskluzīvas izmantošanas tiesības saskaņā ar UNCLOS XI daļu un nolīgumu par UNCLOS XI daļas īstenošanu;

k)    lietoti priekšmeti, kas ir tur savākti un derīgi vienīgi izejvielu atgūšanai;

l)    atlikumi un atkritumi, kas tur radušies ražošanas operācijās 11 ; vai

m)    preces, ko tur ražo tikai no a)–l) apakšpunktā precizētajiem produktiem.

2.    Termini “Pušu kuģi” un “Pušu apstrādes kuģi” 1. punkta h) un i) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un apstrādes kuģiem, kas:

a)    ir reģistrēti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai MERCOSUR parakstītājvalstī un kam attiecīgā gadījumā ir zvejas licences, kuras izdevusi MERCOSUR parakstītājvalsts vai Eiropas Savienība tiem zvejniecības uzņēmumiem, kas ir pienācīgi reģistrēti darbībai minētajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai minētajā MERCOSUR parakstītājvalstī;

b)    kuģo ar tās pašas reģistrētājas Eiropas Savienības dalībvalsts vai MERCOSUR parakstītājvalsts karogu 12 ; un

c)    atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)    tie vismaz 50 % (piecdesmit procentu) apmērā pieder vienai vai vairākām Pušu fiziskām personām 13 ;

ii)    tie pieder juridiskām personām 14 :

A)    kuru galvenais birojs un galvenā uzņēmējdarbības vieta ir kādā Pusē; un

B)    kurās vismaz 50 % (piecdesmit procenti) īpašumtiesību pieder kādas Puses fiziskām vai juridiskām personām; vai

iii)    vismaz divas trešdaļas apkalpes ir Pušu fiziskas personas.

11.5. PANTS

Pielaides

1.    Ja nenoteiktas izcelsmes materiāls, ko izmanto kāda ražojuma ražošanā, neatbilst 11.-B pielikumā noteiktajām prasībām, šādu ražojumu tomēr uzskata par kādas Puses noteiktas izcelsmes ražojumu, ja:

a)    nenoteiktas izcelsmes materiālu kopējā vērtība nepārsniedz 10 % (desmit procentus) no ražojuma EXW cenas; un

b)    piemērojot šo punktu, netiek pārsniegts neviens nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālās vērtības vai svara procentuālais daudzums, kas noteikts 3.-B pielikumā.

2.    Šā panta 1. punktu nepiemēro ražojumiem, uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļa un kuriem piemēro 11.-A pielikuma 6. un 7. piezīmē minētās pielaides.

11.6. PANTS

Nepietiekamas apstrādes vai pārstrādes darbības

1.    Neatkarīgi no 11.2. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 11.2. panta 2. punkta c) apakšpunkta ražojumu neuzskata par kādas Puses noteiktas izcelsmes ražojumu, ja minētā ražojuma ražošana sastāv tikai no šādām darbībām, kuras minētajā Pusē veic nenoteiktas izcelsmes materiāliem:

a)    saglabāšanas darbības ar mērķi nodrošināt produktu uzturēšanu labā stāvoklī pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā;

b)    iepakojuma nomaiņa un iepakojumu sadalīšana un salikšana;

c)    mazgāšana, tīrīšana, putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu notīrīšana;

d)    tekstilmateriālu gludināšana vai presēšana;

e)    vienkārša krāsošana un pulēšana;

f)    labības un rīsu atsēnalošana, daļēja vai pilnīga balināšana, pulēšana un glazēšana;

g)    darbības cukura iekrāsošanai vai aromatizēšanai vai cukurgraudiņu veidošanai, un daļēja vai pilnīga kristālcukura samalšana;

h)    augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, kauliņu izņemšana un lobīšana;

i)    asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sagriešana;

j)    sijāšana, šķirošana, klasificēšana, grupēšana un saskaņošana, tostarp priekšmetu komplektu veidošana;

k)    vienkārša iepildīšana pudelēs, skārdenēs, flakonos, maisos, kastēs vai kārbās, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm un visas pārējās vienkāršās iepakošanas darbības;

l)    marķējuma, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz ražojumiem vai to iepakojuma;

m)    vienkārša vienādu vai dažādu produktu sajaukšana, un cukura vienkārša sajaukšana ar citu materiālu;

n)    vienkārša nenoteiktas izcelsmes daļu salikšana, lai iegūtu gatavu ražojumu, vai ražojumu sadale pa daļām;

o)    vienkārša ūdens pievienošana vai izstrādājumu atšķaidīšana, dehidratācija vai denaturācija;

p)    divu vai vairāku a) līdz o) apakšpunktā minēto darbību apvienošana; vai

q)    dzīvnieku kaušana.

2.    Šā panta 1. punkta nolūkos darbības uzskata par vienkāršām, ja to veikšanai nav vajadzīgas īpašas prasmes vai mehānismi, iekārtas vai aprīkojums, kas īpaši izgatavots vai uzstādīts minēto darbību veikšanai.

11.7. PANTS

Kvalifikācijas vienība

1.    Šajā nodaļā kvalifikācijas vienība ir konkrētais ražojums, kas klasificēts saskaņā ar harmonizēto sistēmu.

2.    Ja ražojumu, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, klasificē vienā pozīcijā saskaņā ar harmonizētās sistēmas noteikumiem, viss kopums veido kvalifikācijas vienību.

3.    Ja vienā sūtījumā ir vairāki identiski ražojumi, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā pozīcijā, tad, piemērojot šo nodaļu, ņem vērā katru atsevišķo ražojumu.

11.8. PANTS

Iepakojums, iepakojuma materiāli un tara

1.    Ja, ievērojot harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo interpretācijas noteikumu, iepakojumu klasificē kopā ar tajā iepakoto ražojumu, izcelsmes noteikšanai iepakojumu un attiecīgo ražojumu uzskata par vienu veselu.

2.    Iepakojuma materiālus un taru, ko izmanto ražojuma aizsargāšanai transportēšanas laikā, neņem vērā, nosakot šādu ražojumu izcelsmi.

11.9. PANTS

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas raksturīgi minētajam ražojumam un ir iekļauti tā cenā vai arī netiek norādīti atsevišķā rēķinā, uzskata par saistītiem ar attiecīgo iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli.

11.10. PANTS

Uzskaites nošķiršana

1.    Ja ražojuma ražošanā izmanto noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojamus materiālus, minētos materiālus atkarībā no to izcelsmes uzglabāšanas laikā fiziski nošķir, lai noteiktas izcelsmes materiāli saglabātu savu noteiktas izcelsmes statusu.

2.    Neatkarīgi no 1. punkta noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojamu materiālu fiziska nošķiršana ražojuma ražošanā nav nepieciešama, ja šāda ražojuma izcelsmi nosaka saskaņā ar uzskaites nošķiršanas metodi krājumu pārvaldībai.

3.    Uzskaites nošķiršanu reģistrē un piemēro saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem, kas piemērojami Pusē, kurā ražojums ir ražots.

4.    Uzskaites nošķiršanas metodi var izmantot vienīgi tad, ja var nodrošināt, ka jebkurā laikā noteiktas izcelsmes statusu piemēro ne lielākam ražojumu daudzumam, kā tas būtu gadījumā, ja materiāli būtu fiziski nošķirti.

5.    Puse var pieprasīt, ka uzskaites nošķiršanas metodes piemērošanai ir vajadzīga attiecīgo kompetento iestāžu iepriekšēja atļauja. Kompetentās iestādes var piešķirt atļauju ar jebkādiem nosacījumiem, ko tās uzskata par piemērotiem, un šādos gadījumos tās uzrauga atļaujas izmantošanu. Minētās iestādes jebkurā laikā var atsaukt atļauju, ja atļaujas saņēmējs jebkādā veidā nepareizi izmanto uzskaites nošķiršanas metodi vai neizpilda kādu no citiem šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

11.11. PANTS

Komplekti

Uzskata, ka komplekti, kas definēti harmonizētās sistēmas 3. vispārīgajā interpretācijas noteikumā, ir noteiktas izcelsmes komplekti, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes ražojumi. Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes ražojumiem un nenoteiktas izcelsmes ražojumiem, tad uzskata, ka tas kopumā ir noteiktas izcelsmes komplekts, ar noteikumu, ka nenoteiktas izcelsmes ražojumu vērtība nepārsniedz 15 % (piecpadsmit procentus) no komplekta EXW cenas.

11.12. PANTS

Neitrālie elementi

Lai noteiktu to, vai ražojumam ir noteikta izcelsme, nav nepieciešams noteikt izcelsmi šādiem tā ražošanas procesā izmantotiem elementiem:

a)    enerģija un degviela;

b)    ražotne un iekārtas;

c)    mehānismi un darbarīki; vai

d)    preces, kuras neietilpst un kuras nav paredzēts iekļaut ražojuma galīgajā sastāvā.

11.13. PANTS

Teritorialitātes princips

1.    Šajā nodaļā izklāstītie nosacījumi attiecībā uz noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu Eiropas Savienībā vai MERCOSUR tiek pildīti bez pārtraukuma.

2.    Ja noteiktas izcelsmes preces, kas eksportētas no Eiropas Savienības vai MERCOSUR uz trešo valsti, tiek nosūtītas atpakaļ, tās uzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, izņemot gadījumu, kad muitas dienestiem var pietiekami pierādīt, ka atpakaļnosūtītās preces:

a)    ir tādas pašas kā eksportētās preces; un

b)    ar tām nav veiktas nekādas citas darbības kā vien tās, kuras vajadzīgas, lai tās saglabātu labā stāvoklī, kamēr tās atrodas trešajā valstī vai kamēr tās eksportē.

11.14. PANTS

Transportēšanas nosacījumi

1.    Ražojumi, kuri deklarēti importam kādā no Pusēm, ir tie paši ražojumi, kas eksportēti no tās Puses, kuru uzskata par to izcelsmes valsti. Tie nav nekādā veidā mainīti vai pārveidoti vai pakļauti nekādām citām darbībām kā vien tām, ko veic, lai saglabātu tos labā stāvoklī vai pievienotu vai piestiprinātu marķējumu, etiķetes, zīmogus vai citas atšķirības zīmes, lai nodrošinātu atbilstību konkrētām importētājas Puses iekšējām prasībām pirms deklarēšanas importam.

2.    Ražojumus vai sūtījumus var ievietot noliktavā un sūtījumus var sadalīt, ja par to atbild eksportētājs vai turpmākais preču turētājs un ražojumi tranzītvalstī vai tranzītvalstīs paliek muitas uzraudzībā.

3.    Ja rodas šaubas par to, vai 1. un 2. punktā noteiktās prasības tiek ievērotas, importētājas Puses muitas dienesti var pieprasīt, lai importētājs iesniedz pierādījumus par atbilstību, kas var būt dažāda veida, ieskaitot līgumā paredzētos pārvadājumu dokumentus, piemēram, kravaszīmes, vai faktisku vai konkrētu pierādījumu, kura pamatā ir iepakojumu marķējums vai numerācija, vai jebkādu ar pašu ražojumu saistītu pierādījumu.

11.15. PANTS

Izstādes

1.    Noteiktas izcelsmes ražojumiem, kuri nosūtīti izstādīšanai kādā trešā valstī un kuri pēc izstādes pārdoti importēšanai Eiropas Savienībā vai MERCOSUR, importējot piemēro šīs nolīguma daļas noteikumus, ja importētājas puses muitas dienestiem var pietiekami pierādīt, ka:

a)    eksportētājs bija nosūtījis minētos ražojumus no Eiropas Savienības vai MERCOSUR uz trešo valsti, kurā notika izstāde, un bija tos tur izstādījis;

b)    minētais eksportētājs ražojumus ir pārdevis vai citādi tos atsavinājis kādai personai Eiropas Savienībā vai MERCOSUR;

c)    ražojumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc tās tādā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi; un

d)    ražojumi pēc to nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot demonstrēšanu minētajā izstādē.

2.    Saskaņā ar B iedaļu sagatavo paziņojumu par izcelsmi un iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem. Paziņojumā norāda izstādes nosaukumu un adresi.

3.    Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šos pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārvalstu ražojumus un pasākumu laikā ražojumi paliek muitas uzraudzībā.

B IEDAĻA

IZCELSMES PROCEDŪRAS

11.16. PANTS

Vispārīgas prasības

Eiropas Savienības izcelsmes ražojumiem, tos importējot MERCOSUR, un MERCOSUR izcelsmes ražojumiem, tos importējot Eiropas Savienībā, piemēro preferenciāla tarifa režīmu saskaņā ar šo nolīguma daļu, ja tiek iesniegts paziņojums par izcelsmi saskaņā ar 11.17. pantu un katras Puses normatīvajiem aktiem 15 .

11.17. PANTS

Nosacījumi paziņojuma par izcelsmi sagatavošanai

1.    Paziņojumu par izcelsmi, kas minēts 11.16. pantā, var sagatavot:

a)    eksportētājs saskaņā ar attiecīgajiem eksportētājas Puses normatīvajiem aktiem; vai

b)    jebkurš eksportētājs jebkuram mazam sūtījumam, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kuros ir noteiktas izcelsmes ražojumi, kuru kopējā vērtība nepārsniedz robežvērtību, kas noteikta attiecīgajos eksportētājas Puses normatīvajos aktos.

2.    Puses apmainās ar informāciju par attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kas minēti 1. punktā:

a)    šā nolīguma spēkā stāšanās dienā;

b)    ja ir kādas izmaiņas šādos normatīvajos aktos – pirms šādu izmaiņu stāšanās spēkā; un

c)    pēc jebkuras Puses pieprasījuma – jebkurā laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

3.    Paziņojumu par izcelsmi var sagatavot, ja attiecīgie ražojumi ir Eiropas Savienības vai MERCOSUR izcelsmes ražojumi un atbilst pārējām šīs nodaļas prasībām.

4.    Eksportētājs, kurš sagatavo paziņojumu par izcelsmi, ir gatavs pēc eksportētājas Puses muitas dienestu vai kompetento valsts iestāžu pieprasījuma katrā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu un citu šīs nodaļas prasību izpildi.

5.    Eksportētājs sagatavo paziņojumu par izcelsmi, to norādot rēķinā, pavadzīmē vai jebkurā citā tirdzniecības dokumentā, kurā noteiktas izcelsmes ražojums ir pietiekami sīki aprakstīts, lai to varētu identificēt, izmantojot vienu no 11.-C pielikumā norādītajām valodām un saskaņā ar eksportētājas Puses normatīvajiem aktiem.

6.    Uz paziņojuma par izcelsmi ir eksportētāja oriģinālais paraksts rokrakstā, ja vien attiecīgajos eksportētājas Puses normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

7.    Paziņojumu par izcelsmi eksportētājs var sagatavot tad, kad tiek eksportēti ražojumi, uz kuriem paziņojums attiecas, vai pēc to eksportēšanas, ar noteikumu, ka importētājai Pusei šo paziņojumu iesniedz ne vēlāk kā 2 (divus) gadus pēc to ražojumu importēšanas, uz kuriem paziņojums attiecas.

11.18. PANTS

Paziņojuma par izcelsmi derīgums

1.    Paziņojums par izcelsmi ir derīgs 12 (divpadsmit) mēnešus no dienas, kad eksportētājs to sagatavojis, un minētajā laikposmā to iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem.

2.    Paziņojumus par izcelsmi, kas iesniegti pēc 1. punktā norādītā termiņa, preferenciālā režīma piemērošanas nolūkā var pieņemt vienīgi tad, ja minētajā laikposmā tie nav iesniegti ārkārtas apstākļu dēļ.

3.    Citos gadījumos, ja apliecinājums iesniegts par vēlu, importētājas Puses muitas dienesti izcelsmes apliecinājumu var pieņemt, ja ražojumi uzrādīti pirms galīgā termiņa.

11.19. PANTS

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja pieprasījuma un saskaņā ar importētājas Puses muitas dienestu paredzētajiem nosacījumiem izjauktus vai nesaliktus ražojumus harmonizētās sistēmas 2.a) vispārīgā interpretācijas noteikuma nozīmē, kas klasificēti harmonizētās sistēmas XV līdz XXI iedaļā, importē pa daļām, tad muitas dienestiem attiecībā uz minētajiem ražojumiem iesniedz vienotu paziņojumu par izcelsmi, importējot pirmo daļu.

11.20. PANTS

Izņēmumi no paziņojuma par izcelsmi

1.    Ražojumus, kurus viena privātpersona otrai pārsūta kā sīkpaku vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes ražojumiem, un paziņojums par izcelsmi netiek prasīts, ja šādus ražojumus neimportē tirdzniecībai un ir deklarēts, ka tie atbilst šīs nodaļas prasībām, un ja nav šaubu par deklarācijas ticamību. Ja ražojumus sūta pa pastu, deklarāciju var sagatavot uz muitas deklarācijas CN22/CN23 veidlapām vai uz papīra lapas, ko pievieno minētajam dokumentam.

2.    Importu, ko veic neregulāri un kas sastāv tikai no ražojumiem, kuri paredzēti saņēmēju vai ceļotāju vai viņu ģimenes locekļu personīgai lietošanai, neuzskata par komerciāla rakstura importu, ja no ražojumu veida un daudzuma ir skaidrs, ka tie nav paredzēti komerciāliem nolūkiem.

3.    Šā panta 1. punktā minēto ražojumu kopējā vērtība nepārsniedz vērtības, kas noteiktas importētājas Puses normatīvajos aktos. Puses apmainās ar informāciju par minētajām vērtībām.

11.21. PANTS

Apliecinošie dokumenti

Dokumenti, kas minēti 11.17. panta 4. punktā, var būt šādi:

a)    tieši pierādījumi par darbībām, ko veicis eksportētājs vai piegādātājs, lai iegūtu attiecīgās preces, kuri ietverti, piemēram, viņa pārskatos vai iekšējās grāmatvedības uzskaitē;

b)    izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinoši dokumenti, kas izdoti vai sagatavoti Eiropas Savienībā vai MERCOSUR, ja minētie dokumenti ir izmantoti, izdoti vai sagatavoti saskaņā ar minētās Puses normatīvajiem aktiem;

c)    dokumenti, kas apliecina materiālu apstrādi vai pārstrādi Eiropas Savienībā vai MERCOSUR, kuri izdoti vai sagatavoti Eiropas Savienībā vai MERCOSUR, ja minētie dokumenti ir izmantoti, izdoti vai sagatavoti saskaņā ar minētās Puses normatīvajiem aktiem; un

d)    paziņojums par izcelsmi, kas apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu un kas sagatavots Eiropas Savienībā vai MERCOSUR saskaņā ar šo nodaļu.

11.22. PANTS

Dokumentēšanas prasības

Eksportētājs, kurš sagatavo paziņojumu par izcelsmi, vismaz 3 (trīs) gadus no paziņojuma par izcelsmi sagatavošanas dienas glabā minētā paziņojuma par izcelsmi un 11.17. panta 4. punktā minēto dokumentu kopijas. Importētājs minēto paziņojumu par izcelsmi vai tā kopiju, ja oriģinālu glabā muitas dienests vai kompetentā valsts iestāde, glabā vismaz 3 (trīs) gadus no to ražojumu importēšanas dienas, uz kuriem attiecas minētais paziņojums par izcelsmi.

11.23. PANTS

Neatbilstība un formālas kļūdas

1.    Nelielas neatbilstības starp paziņojumu par izcelsmi un dokumentiem, kas iesniegti muitas iestādei ražojumu importēšanas formalitāšu kārtošanai, nav iemesls, lai paziņojumu par izcelsmi uzskatītu par spēkā neesošu, ja ir pienācīgi konstatēts, ka paziņojums par izcelsmi atbilst uzrādītajiem ražojumiem.

2.    Acīmredzamas formālas kļūdas paziņojumā par izcelsmi nav iemesls, lai paziņojumu par izcelsmi noraidītu, ja šādas kļūdas nerada šaubas par paziņojumā par izcelsmi ietvertās informācijas pareizību.

11.24. PANTS

Sadarbība starp muitas dienestiem un kompetentajām valsts iestādēm

1.    Eiropas Savienības dalībvalstu un MERCOSUR parakstītājvalsts muitas dienesti vai kompetentās valsts iestādes, izmantojot saziņu starp Eiropas Komisiju un MERCOSUR sekretariātu, sniedz viena otrai to muitas dienestu vai kompetento valsts iestāžu adreses, kuras atbild par paziņojumu par izcelsmi pārbaudi.

2.    Lai nodrošinātu šīs nodaļas pareizu piemērošanu, Eiropas Savienība un MERCOSUR ar savu muitas dienestu vai kompetento valsts iestāžu starpniecību palīdz viena otrai pārbaudīt, vai paziņojumi par izcelsmi ir autentiski un šajos paziņojumos sniegtā informācija pareiza.

3.    Lai novērstu, izmeklētu un apkarotu tiesību aktu muitas jomā pārkāpumus, 12.-A pielikumā ir paredzēta sadarbība starp muitas dienestiem vai kompetentajām valsts iestādēm, tostarp vienas Puses pienācīgi pilnvarotu amatpersonu klātbūtne otras Puses teritorijā, ja tam piekrīt Puse, kuras teritorijā palīdzība tiek sniegta, un ievērojot tās nosacījumus.

11.25. PANTS

Paziņojumu par izcelsmi pārbaude

1.    Paziņojumu par izcelsmi turpmākas pārbaudes veic izlases veidā vai arī gadījumos, kad importētājas Puses muitas dienestiem vai kompetentajām valsts iestādēm rodas pamatotas šaubas par šādu paziņojumu autentiskumu, attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šīs nodaļas prasību izpildi.

2.    Lai īstenotu 1. punktu, importētājas Puses muitas dienesti vai kompetentās valsts iestādes atdod paziņojumu par izcelsmi vai tā kopiju eksportētājas Puses muitas dienestiem vai kompetentajām valsts iestādēm, norādot pārbaudes pieprasījuma iemeslus. Lai pamatotu pieprasījumu veikt pārbaudi, pārsūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka paziņojumos par izcelsmi sniegtās ziņas nav pareizas.

3.    Pieprasījumu veikt pārbaudi un tam sekojošo atbildi iesniedz importētājas Puses tā muitas dienesta vai tās kompetentās valsts iestādes oficiālajā valodā, kas pieprasa pārbaudi, minētajai Pusei pieņemamā valodā vai saskaņā ar 12.-A pielikuma 5. panta 3. punktu.

4.    Pārbaudi veic eksportētājas Puses muitas dienesti vai kompetentās valsts iestādes. Šim nolūkam tām ir pilnvaras pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt jebkādas eksportētāja uzskaites pārbaudes vai jebkādu citu pārbaudi, kādu tās uzskata par nepieciešamu.

5.    Ja importētājas Puses muitas dienesti vai kompetentās valsts iestādes nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajiem ražojumiem, gaidot pārbaudes rezultātus, tās piedāvā izlaist ražojumus importētājam, piemērojot jebkādus piesardzības pasākumus, ko muitas dienesti vai kompetentās valsts iestādes uzskata par vajadzīgiem. Preferenciālā režīma apturēšanu izbeidz iespējami drīz pēc tam, kad importētāja Puse ir noteikusi ražojumu izcelsmi.

6.    Eksportētājas Puses muitas dienesti vai kompetentās valsts iestādes pēc iespējas drīzāk informē importētājas Puses iestādes, kas pieprasa pārbaudi, par tās rezultātiem. Eksportētāja Puse sniedz importētājas Puses muitas dienestiem vai kompetentajām valsts iestādēm šādu informāciju:

a)    pārbaudes rezultātus;

b)    pārbaudāmā ražojuma aprakstu un tarifa klasifikāciju, kas attiecas uz izcelsmes noteikuma piemērošanu;

c)    ražošanas procesa aprakstu un skaidrojumu, kas ir pietiekams, lai pamatotu ražojuma noteiktas izcelsmes statusu;

d)    informāciju par veidu, kādā pārbaude veikta; un

e)    vajadzības gadījumā apliecinošos dokumentus.

7.    Ja 10 (desmit) mēnešu laikā no dienas, kad iesniegts pārbaudes pieprasījums, nav saņemta atbilde vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā paziņojuma autentiskumu vai ražojumu patieso izcelsmi, pieprasījumu iesniegušie muitas dienesti vai kompetentās valsts iestādes, izņemot ārkārtas gadījumus, liedz preferenciālu tarifa režīmu ražojumiem, uz kuriem attiecas paziņojums par izcelsmi. Pusēm savstarpēji vienojoties, 10 (desmit) mēnešu laikposmu var pagarināt, ņemot vērā pārbaudes pieprasījumu skaitu un pārbaužu sarežģītību.

8.    Importētājas Puses muitas dienesti vai kompetentās valsts iestādes, kas pieprasa pārbaudi, pēc eksportētājas Puses muitas dienestu vai kompetento valsts iestāžu pieprasījuma paziņo minētajām iestādēm savu lēmumu par pārbaudes procesu.

11.26. PANTS

Apspriešanās

1.    Ja saistībā ar 11.25. pantā izklāstītajām pārbaudes procedūrām importētājas Puses muitas dienesti vai kompetentās valsts iestādes plāno noteikt izcelsmi, kas neatbilst eksportētājas Puses muitas dienestu vai kompetento valdības iestāžu sniegtajai atbildei saskaņā ar 11.25. panta 6. punktu, importētāja Puse par šo nodomu paziņo eksportētajai Pusei 60 (sešdesmit) dienu laikā pēc atbildes saņemšanas saskaņā ar 11.25. panta 6. punktu.

2.    Pēc jebkuras Puses pieprasījuma Puses apspriežas 90 (deviņdesmit) dienu laikā no 1. punktā minētā paziņojuma dienas vai saskaņotā laikposmā, lai atrisinātu viedokļu atšķirības saistībā ar pārbaudes procedūrām. Apspriešanās laikposmu katrā konkrētajā gadījumā var pagarināt, Pusēm rakstiski savstarpēji vienojoties.

3.    Ja saistībā ar pārbaudes procedūrām pastāv neatrisināmas viedokļu atšķirības starp importētājas Puses muitas dienestiem vai kompetentajām valsts iestādēm, kas pieprasa pārbaudi, un eksportētājas Puses muitas dienestiem vai kompetentajām valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par šīs pārbaudes veikšanu, vai ja šādas atšķirības rada jautājumus par šīs nodaļas interpretāciju, šādas atšķirības vai jautājumus iesniedz 11.32. pantā minētajai Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomitejai.

4.    Importētājas Puses muitas dienesti vai kompetentās valsts iestādes, kas pieprasa pārbaudi, var noteikt izcelsmi pēc apspriešanās Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomitejā un tikai ar pietiekamu pamatojumu pēc tam, kad importētājam ir dotas tiesības tikt uzklausītam. Konstatējumu paziņo eksportētājai Pusei.

5.    Nekas šajā pantā neietekmē Pušu procedūras vai tiesības saskaņā ar 29. nodaļu.

6.    Visos gadījumos strīdus starp importētāju un importētājas Puses muitas dienestiem vai kompetentajām valsts iestādēm izšķir saskaņā ar minētās Puses tiesību aktiem.

11.27. PANTS

Konfidencialitāte

1.    Katra Puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina tās informācijas konfidencialitāti, kas savākta saskaņā ar šo nodaļu, un aizsargā minēto informāciju pret izpaušanu.

2.    Informāciju, ko saņēmuši importētājas Puses dienesti, var izmantot vienīgi minētie dienesti šīs nodaļas nolūkos. Katra Puse nodrošina, ka konfidenciālā informācija, kas savākta saskaņā ar šo nodaļu, netiek izmantota citos nolūkos kā tikai tam, lai administrētu un īstenotu izcelsmes noteikšanu un muitas jautājumus, izņemot ar tās personas vai Puses atļauju, kura sniegusi šādu konfidenciālu informāciju.

3.    Neatkarīgi no 2. punkta importētāja Puse var atļaut saskaņā ar šo nodaļu savākto informāciju izmantot vai izpaust jebkurā administratīvā, tiesas vai tiesvedībai pielīdzināmā procesā, kas uzsākts par to normatīvo aktu muitas jomā neievērošanu, ar kuriem īsteno šo nodaļu. Šādā gadījumā importētāja Puse paziņo eksportētājai Pusei par informācijas izmantošanu vai izpaušanu.

11.28. PANTS

Administratīvie pasākumi un sankcijas

Puse saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem piemēro administratīvus pasākumus un sankcijas ikvienai personai, kas sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepareiza informācija, lai iegūtu ražojumiem preferenciāla tarifa režīmu.

C IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11.29. PANTS

Seūta un Melilja

1.    Šajā nodaļā Eiropas Savienības gadījumā termins “Puse” neietver Seūtu un Melilju.

2.    Importējot Seūtā un Meliljā MERCOSUR izcelsmes produktus, tiem visos aspektos piešķir tādu pašu muitas režīmu saskaņā ar šo nolīgumu kā attiecībā uz Eiropas Savienības muitas teritorijas izcelsmes ražojumiem saskaņā ar Akta par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai 2. protokolu. MERCOSUR uz to ražojumu importu, kurus ietver šis nolīgums un kuru izcelsme ir Seūtā un Meliljā, attiecina to pašu muitas režīmu, kādu tā piemēro no Eiropas Savienības importētiem un Eiropas Savienības izcelsmes ražojumiem.

3.    Šajā nodaļā minētos izcelsmes noteikumus un izcelsmes procedūras mutatis mutandis piemēro ražojumiem, ko eksportē no MERCOSUR uz Seūtu un Melilju, un ražojumiem, kurus eksportē no Seūtas un Meliljas uz MERCOSUR.

4.    Seūtu un Melilju uzskata par vienotu teritoriju.

5.    Atkarībā no ražojuma izcelsmes eksportētājs paziņojuma par izcelsmi 2. laukā norāda “MERCOSUR” vai “Seūta un Melilja”.

6.    Spānijas Karalistes muitas dienesti ir atbildīgi par šīs nodaļas piemērošanu un īstenošanu Seūtā un Meliljā.

11.30. PANTS

Tarifa kvotas

Ražojumiem, ko eksportē saskaņā ar Eiropas Savienības piešķirtajām tarifa kvotām, pievieno oficiālu dokumentu, kuru izdevušas MERCOSUR parakstītājvalstis un kura paraugs MERCOSUR būtu jāpaziņo Eiropas Savienībai ne vēlāk kā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā 16 .

11.31. PANTS

Preces tranzītā vai glabāšanā

Šo nolīgumu var piemērot precēm, kas atbilst šai nodaļai un kas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā atrodas vai nu tranzītā, vai pagaidu uzglabāšanā muitas noliktavās vai brīvajās zonās Eiropas Savienībā vai MERCOSUR, ja 6 (sešu) mēnešu laikā no minētās dienas importētājas Puses muitas dienestiem tiek iesniegts paziņojums par izcelsmi un attiecīgā gadījumā apliecinoši dokumenti par preču atbilsmi 11.14. pantam.

11.32. PANTS

Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteja

1.    Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomitejai, kas izveidota saskaņā ar 9.9. panta 4. punktu, papildus funkcijām, kuras uzskaitītas 2.4. un 9.9. pantā, 12.6. panta 10. punktā un 12.21. pantā, ir šādas funkcijas:

a)    veikt iekšējo sagatavošanas darbu, kas vajadzīgs Apvienotajai komitejai tirdzniecības lietu sastāvā attiecībā uz:

i)    šīs nodaļas īstenošanu un darbību; un

ii)    visiem kādas Puses ierosinātiem šīs nodaļas grozījumiem;

b)    pieņemt skaidrojumus šīs nodaļas īstenošanas atvieglošanai; un

c)    vajadzības gadījumā rīkot 11.26. pantā paredzēto apspriešanos.

11.33. PANTS

Skaidrojumi

Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteja attiecīgā gadījumā pieņem skaidrojumus par šīs nodaļas interpretāciju, piemērošanu un administrēšanu.

11.34. PANTS

Šīs nodaļas grozījumi

Apvienotā padome tirdzniecības lietu sastāvā var grozīt šo nodaļu saskaņā ar 9.7. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

12. NODAĻA

MUITA UN TIRDZNIECĪBAS ATVIEGLOŠANA

12.1. PANTS

Mērķi un darbības joma

1.    Puses atzīst to, cik svarīgi ir muitas un tirdzniecības atvieglošanas jautājumi mainīgajā globālās tirdzniecības vidē.

2.    Puses atzīst, ka starptautiskie tirdzniecības un muitas instrumenti un standarti ir pamats importa, eksporta un tranzīta prasībām un procedūrām.

3.    Puses atzīst, ka to tiesību aktiem vajadzētu būt nediskriminējošiem un ka muitas un citu ar tirdzniecību saistītu procedūru pamatā vajadzētu būt modernu metožu un efektīvas kontroles izmantošanai, lai apkarotu krāpšanu, aizsargātu patērētāju veselību un drošību un veicinātu likumīgu tirdzniecību. Katrai Pusei būtu periodiski jāpārskata savi tiesību akti un muitas procedūras. Puses arī atzīst, ka to muitas un citām ar tirdzniecību saistītām procedūrām nevajadzētu radīt lielākus administratīvus apgrūtinājumus vai tirdzniecības ierobežojumus, nekā tas nepieciešams likumīgu mērķu sasniegšanai, un ka tās būtu jāpiemēro prognozējamā, konsekventā un pārredzamā veidā.

4.    Puses pastiprina savu sadarbību ar mērķi nodrošināt, ka attiecīgie normatīvie akti, kā arī attiecīgo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas sasniedz tirdzniecības atvieglošanas mērķi, vienlaikus nodrošinot preču importa, eksporta un tranzīta efektīvu kontroli pie robežas.

5.    Puses sadarbojas ar mērķi atbalstīt reģionālās integrācijas attīstību gan Eiropas Savienībā, gan MERCOSUR.

12.2. PANTS

Sadarbība muitas jomā

1.    Puses ar savu attiecīgo iestāžu starpniecību sadarbojas muitas un citos ar tirdzniecību saistītos jautājumos, lai nodrošinātu 12.1. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

2.    Sadarbība var ietvert šādas darbības:

a)    informācijas apmaiņa par tiesību aktiem muitas jomā un citās ar tirdzniecību saistītās jomās, šādu tiesību aktu īstenošanu un muitas procedūrām, sevišķi šādās jomās:

i)    muitas procedūru vienkāršošana un modernizēšana;

ii)    intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana, ko veic muitas dienesti;

iii)    preču brīva aprite un reģionālā integrācija;

iv)    tranzīta kustības un pārkraušanas atvieglošana;

v)    starpaģentūru koordinācija uz robežas;

vi)    attiecības ar uzņēmēju aprindām;

vii)    piegādes ķēdes drošība un riska pārvaldība; un

viii)    informācijas tehnoloģiju, datu un dokumentācijas prasību un vienloga sistēmu izmantošana, tostarp darbs pie to turpmākās sadarbspējas;

b)    informācijas apmaiņa par starptautisko tirdzniecību un muitas instrumentiem un standartiem;

c)    sadarbība ar muitu saistītos starptautiskās tirdzniecības piegādes ķēžu nodrošināšanas un veicināšanas aspektos saskaņā ar Pasaules Muitas organizācijas (turpmāk “PMO”) Pasaules tirdzniecības drošības un sekmēšanas standartu satvaru (turpmāk “SAFE satvars”);

d)    ar eksporta un importa procedūrām saistītu kopīgu iniciatīvu izstrāde, tostarp attiecībā uz tehnisko palīdzību, spēju veidošanu un pasākumiem, kuru mērķis ir sniegt efektīvus pakalpojumus uzņēmēju aprindām;

e)    Pušu sadarbības muitas un tirdzniecības atvieglošanas jomā stiprināšana tādās starptautiskās organizācijās kā PTO, PMO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference (turpmāk “UNCTAD”);

f)    kur tas ir būtiski un lietderīgi – tirdzniecības partnerības programmu un muitas kontroļu, tostarp līdzvērtīgu tirdzniecības atvieglošanas pasākumu, savstarpējas atzīšanas izveide;

g)    sadarbības veicināšana starp muitas un citām valsts iestādēm vai aģentūrām saistībā ar atzīto uzņēmēju programmām, piemēram, saskaņojot prasības, atvieglojot piekļuvi ieguvumiem un līdz minimumam samazinot nevajadzīgu dublēšanos;

h)    sadarbība ar mērķi rast kopīgu pieeju jautājumiem par muitas vērtības noteikšanu; un

i)    sadarbība nolūkā vēl vairāk saīsināt izlaišanas laiku un bez liekas kavēšanās izlaist preces, jo īpaši ātrbojīgas preces.

3.    Puses viena otrai sniedz savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās saskaņā ar 12.-A pielikuma noteikumiem.

12.3. PANTS

Normatīvie akti muitas jomā un citi ar tirdzniecību saistīti normatīvie akti

1.    Katras Puses muitas un ar tirdzniecību saistīto normatīvo aktu pamatā ir 17 :

a)    starptautiskie instrumenti un standarti, kas piemērojami muitas un tirdzniecības jomā, tostarp PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīgums, kas noslēgts Bali 2013. gada 7. decembrī (turpmāk “PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīgums”); Starptautiskā preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas konvencija, kas noslēgta Briselē 1983. gada 14. jūnijā; SAFE satvars un PMO datu modelis, kas pieņemts 2005. gada jūnijā, un, ciktāl iespējams, pārskatītās Kioto konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu, kas noslēgta Kioto 1973. gada 18. maijā, būtiskie elementi;

b)    kopīgais mērķis sekmēt likumīgu tirdzniecību, efektīvi piemērojot un ievērojot normatīvās prasības; un

c)    tiesību akti, kas ir samērīgi un nediskriminējoši, novērš nevajadzīgu slogu uzņēmējiem, nodrošina turpmākus atvieglojumus uzņēmējiem ar augstu atbilstības līmeni, tostarp labvēlīgu režīmu attiecībā uz muitas kontroli pirms preču izlaišanas, un nodrošina aizsardzības pasākumus pret krāpšanu un nelikumīgām vai kaitējošām darbībām.

2.    Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī nepieļautu diskrimināciju, nodrošinātu darbību pārredzamību, efektivitāti, integritāti un pārskatatbildību, katra Puse:

a)    kur vien iespējams, vienkāršo un pārskata prasības un formalitātes, lai panāktu preču ātru izlaišanu un muitošanu;

b)    cenšas panākt turpmākus vienkāršojumus un to datu un dokumentācijas standartizāciju, kuri vajadzīgi muitas dienestos un citās aģentūrās; un

c)    nodrošina integritātes augstāko standartu ievērošanu, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo starptautisko konvenciju un instrumentu principus šajā jomā.

12.4. PANTS

Preču izlaišana

1.    Katra Puse pieņem vai saglabā prasības un procedūras, kas:

a)    paredz preču izlaišanu laikposmā, kas nav ilgāks kā nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību pušu muitas un citiem ar tirdzniecību saistītiem tiesību aktiem un formalitātēm;

b)    nodrošina, ka dokumentāciju un jebkuru citu nepieciešamo informāciju iesniedz un apstrādā elektroniski iepriekš pirms preču pienākšanas, lai preces varētu izlaist tūlīt pēc pienākšanas 18 ; un

c)    ļauj izlaist preces pirms muitas nodokļu, citu nodokļu, maksu un maksājumu galīgās noteikšanas, ja tie nav noteikti pirms preču pienākšanas vai pienākšanas brīdī, vai pēc iespējas ātrāk pēc to pienākšanas, – ar noteikumu, ka ir izpildītas visas pārējās regulatīvās prasības.

2.    Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkiem kā šādas izlaišanas nosacījumu katra Puse var pieprasīt galvojumu par jebkuru summu, kas vēl nav noteikta, garantijas, depozīta vai cita tās normatīvajos aktos paredzēta piemērota instrumenta veidā. Šāds galvojums nedrīkst būt lielāks par summu, kādu Puse pieprasa, lai nodrošinātu muitas nodokļu, citu nodokļu, maksu un maksājumu samaksu, kas jāmaksā par precēm, uz kurām attiecas galvojums. Galvojuma saistības tiek izbeigtas, kad tās vairs nav vajadzīgas 19 .

3.    Katra Puse cenšas vēl vairāk samazināt izlaišanas laiku un izlaist preces bez liekas kavēšanās.

12.5. PANTS

Ātrbojīgas preces

1.    Šajā noteikumā “ātrbojīgas preces” ir tādas preces, kas to dabīgo īpašību dēļ, jo īpaši tad, ja nav piemērotu glabāšanas apstākļu, ātri bojājas.

2.    Katra Puse, plānojot un veicot jebkādas iespējamās nepieciešamās pārbaudes, piešķir ātrbojīgām precēm attiecīgu prioritāti.

3.    Pēc uzņēmēja pieprasījuma katra Puse, ja tas ir praktiski iespējams un atbilst tās normatīvajiem aktiem:

a)    nodrošina ātrbojīgu preču sūtījuma muitošanu ārpus muitas un citu attiecīgo iestāžu darba laika; un

b)    ļauj ātrbojīgu preču sūtījumus muitot uzņēmēja telpās.

12.6. PANTS

Iepriekšēji nolēmumi

1.    Šajā pantā “iepriekšējs nolēmums” ir rakstisks lēmums, ko sniedz pieteikuma iesniedzējam pirms pieteikumā iekļauto preču importēšanas un kas arī nosaka režīmu, kādu Puse piemēro attiecīgajām precēm importēšanas laikā attiecībā uz:

a)    preču tarifa klasifikāciju; un

b)    preču izcelsmi.

2.    Katra Puse ar savu muitas dienestu starpniecību izdod iepriekšēju nolēmumu, kurā noteikts attiecīgajām precēm piemērojamais režīms. Ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz rakstisku pieprasījumu, tostarp elektroniskā formātā, kurā ietverta visa vajadzīgā informācija saskaņā ar izdevējas Puses normatīvajiem aktiem, minēto nolēmumu izdod samērīgā laikā un savlaicīgi.

3.    Iepriekšējais nolēmums ir spēkā vismaz 3 (trīs) gadus pēc tā izdošanas, izņemot gadījumu, ja mainās iepriekšēja nolēmuma pamatā esošie tiesību akti, fakti vai apstākļi.

4.    Puse var atteikties izdot iepriekšēju nolēmumu, ja konkrētais jautājums tiek skatīts administratīvā procesā vai tiesā vai ja pieteikums nav saistīts ar iepriekšējā nolēmuma jebkādu paredzēto izmantošanu. Ja Puse atsakās izdot iepriekšēju nolēmumu, tā nekavējoties rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju, norādot attiecīgos faktus un sava lēmuma pamatojumu.

5.    Katra Puse publicē vismaz:

a)    prasības iepriekšējā nolēmuma pieteikumam, tostarp iesniedzamo informāciju un tās formātu;

b)    laiku, kurā tā izdos iepriekšēju nolēmumu; un

c)    laiku, cik ilgi iepriekšējais nolēmums ir derīgs.

6.    Ja Puse atsauc, maina vai atceļ iepriekšēju nolēmumu, tā pieteikuma iesniedzējam rakstiski par to paziņo, norādot attiecīgos faktus un sava lēmuma pamatojumu. Puse atsauc, maina vai atceļ iepriekšēju nolēmumu ar atpakaļejošu spēku tikai tad, ja nolēmuma pamatā ir bijusi nepilnīga, nepareiza, kļūdaina vai maldinoša informācija, ko sniedzis pieteikuma iesniedzējs.

7.    Puses izdots iepriekšējs nolēmums ir saistošs konkrētajai Pusei attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, kurš to pieprasījis. Puse var paredzēt, ka iepriekšējais nolēmums ir saistošs pieteikuma iesniedzējam.

8.    Katra Puse paredz, ka pēc pieteikuma iesniedzēja rakstiska lūguma iepriekšējs nolēmums tiek pārskatīts vai tiek pieņemts lēmums iepriekšēju nolēmumu atsaukt, grozīt vai atcelt 20 .

9.    Ievērojot konfidencialitātes prasības, šo nolēmumu būtiskos elementus publicē tiešsaistē vai citā piemērotā formātā.

10.    Lai atvieglotu tirdzniecību, 12.21. pantā minētā Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteja regulāri apspriež jaunāko informāciju par izmaiņām attiecīgajos Pušu normatīvajos aktos attiecībā uz šajā pantā uzskaitītajiem jautājumiem.

11.    Puses var vienoties par iepriekšējiem nolēmumiem jebkurā citā jautājumā.

12.7. PANTS

Tranzīts un pārkraušana

1.    Katra Puse nodrošina brīvu tranzītu tās teritorijas šķērsošanai, izmantojot tranzītam vispiemērotāko maršrutu.

2.    Neskarot likumīgu kontroli, katra Puse tranzīta pārvadājumiem uz otras Puses teritoriju vai no tās piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kāds piešķirts līdzīgām tās precēm un to pārvietošanai, tostarp importam un eksportam, ja šādas preces pārvadā tajā pašā maršrutā ar līdzīgiem nosacījumiem.

3.    Katra Puse, ciktāl iespējams, piemēro pārkrautām precēm muitas procedūras, kas ir mazāk apgrūtinošas nekā tās, kuras piemēro tranzīta pārvadājumiem.

4.    Katra Puse izmanto bezmuitas transporta režīmu, kas ļauj veikt preču tranzītu, nemaksājot muitas nodokļus vai citus maksājumus, ar noteikumu, ka tiek sniegta atbilstoša garantija.

5.    Katra Puse veicina un īsteno reģionālā tranzīta pasākumus, kuru mērķis ir atvieglot tranzīta pārvadājumus un samazināt šķēršļus tirdzniecībā.

6.    Katra Puse izmanto un balstās uz starptautiskajiem standartiem un instrumentiem, kuri attiecas uz tranzītu.

7.    Muitas tranzīta procedūras var izmantot arī tad, ja preču tranzīts sākas vai beidzas Puses teritorijā (iekšzemes tranzīts).

8.    Katra Puse nodrošina, ka visas attiecīgās iestādes un aģentūras tās attiecīgajās teritorijās sadarbojas un koordinē darbību muitas jautājumos nolūkā atvieglot tranzīta pārvadājumus.

12.8. PANTS

Atzītie uzņēmēji

1.    Katra Puse izveido vai uztur tirdzniecības atvieglošanas partnerības programmu konkrētiem kritērijiem atbilstošiem uzņēmējiem, turpmāk sauktiem par atzītajiem uzņēmējiem (turpmāk “AU”).

2.    Konkrētie kritēriji, kas uzņēmējiem jāizpilda, lai kvalificētos par atzītiem uzņēmējiem, turpmāk saukti “konkrētie kritēriji”, ir saistīti ar atbilstību vai neatbilstības risku katras Puses normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Konkrētos kritērijus publicē, un tie var ietvert šādus aspektus:

a)    nav nopietnu vai atkārtotu normatīvo aktu pārkāpumu muitas un nodokļu jomā, tostarp nav smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību;

b)    pieteikuma iesniedzējs ir demonstrējis augsta līmeņa kontroli pār savām darbībām un preču plūsmu, izmantojot komerciālās un, attiecīgos gadījumos, transporta uzskaites pārvaldības sistēmu, kas ļauj veikt pienācīgu muitas kontroli;

c)    finansiāla maksātspēja, ko uzskata par pierādītu tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir labā finansiālā stāvoklī, kas tam ļauj pildīt saistības, pietiekami ņemot vērā attiecīgā uzņēmējdarbības veida raksturlielumus;

d)    pierādīta kompetence vai profesionālā kvalifikācija, kas tieši saistīta ar veicamo darbību; un

e)    atbilstoši drošības un drošuma standarti.

3.    Konkrētos kritērijus neizstrādā vai nepiemēro tā, ka, pastāvot vienādiem apstākļiem, pieļautu vai radītu patvaļīgu vai nepamatotu uzņēmēju diskrimināciju, un kritēriji nodrošina MVU dalību.

4.    Tirdzniecības atvieglošanas partnerības programma ietver vismaz četrus no šādiem ieguvumiem:

a)    mazākas dokumentu un datu prasības, ja piemērojams;

b)    neliela fizisko apskašu un pārbaužu proporcija, ja piemērojams;

c)    īss izlaišanas laiks, ja piemērojams;

d)    atlikti norēķini par nodevām, nodokļiem, maksām un maksājumiem;

e)    visaptverošu vai samazinātu garantiju izmantošana;

f)    vienota muitas deklarācija visiem importa un eksporta darījumiem noteiktā laikposmā; un

g)    preču kontrole atzītā uzņēmēja telpās vai citā muitas dienestu atļautā vietā.

5.    Pusēm būtu jānodrošina koordinācija starp muitas dienestiem un citām robežu aģentūrām to attiecīgo atzīto uzņēmēju programmu izstrādē, izmantojot tādus līdzekļus kā prasību saskaņošana, nevajadzīgas dublēšanās mazināšana un piekļuve ieguvumiem, kas saistīti ar kontrolēm un prasībām, kuras administrē aģentūras, kas nav muitas dienesti.

12.9. PANTS

Vienloga vide

Katra Puse cenšas izveidot vienloga sistēmas, kas tirgotājiem ļauj, izmantojot vienotu kontaktpunktu, iesniegt iesaistītajām iestādēm vai aģentūrām dokumentācijas un datu prasības attiecībā uz preču importu, eksportu vai tranzītu.

12.10. PANTS

Pārredzamība

1.    Puses atzīst to, cik svarīgi ir laikus apspriesties ar tirdzniecības pārstāvjiem par kādas Puses ierosinātiem tiesību aktu priekšlikumiem un procedūrām, kas saistītas ar muitas un tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem.

2.    Katra Puse nodrošina, ka tās attiecīgajās muitas un ar tirdzniecību saistītajās prasībās un procedūrās turpina ņemt vērā tirgotāju kopienas vajadzības, ievērot paraugpraksi un pēc iespējas neierobežot tirdzniecību.

3.    Katra Puse attiecīgi nodrošina, ka notiek regulāras apspriedes starp tās robežu aģentūrām un tirgotājiem un citām ieinteresētajām personām tās teritorijā.

4.    Katra Puse nediskriminējošā un viegli pieejamā veidā un, ciktāl iespējams, elektroniski nekavējoties publicē jaunus normatīvos aktus un vispārīgās procedūras, kas saistītas ar muitas un tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem, pirms jebkādu šādu normatīvo aktu vai vispārīgo procedūru piemērošanas, kā arī šādu normatīvo aktu un vispārīgo procedūru izmaiņas un interpretācijas. Tas ietver:

a)    importa, eksporta un tranzīta procedūras, tostarp ostu, lidostu un citu ievešanas vietu procedūras un darbības laikus, un nepieciešamās veidlapas un dokumentus;

b)    to visu veidu maksājumu un nodokļu likmes, ko uzliek importam vai eksportam vai saistībā ar to;

c)    maksas vai maksājumus, ko pārvaldes aģentūras uzliek importam, eksportam vai tranzītam vai saistībā ar to, vai kas uzlikti par labu aģentūrām;

d)    noteikumus par ražojumu klasificēšanu vai vērtēšanu muitas vajadzībām;

e)    normatīvos aktus un vispārēji piemērojamus administratīvus nolēmumus saistībā ar izcelsmes noteikumiem;

f)    importa, eksporta vai tranzīta ierobežojumus vai aizliegumus;

g)    noteikumus par sodiem par importa, eksporta vai tranzīta formalitāšu pārkāpumiem;

h)    pārsūdzības procedūras;

i)    ar importu, eksportu vai tranzītu saistītus nolīgumus vai to daļas, kas noslēgti ar jebkuru valsti vai valstīm;

j)    ar tarifu kvotu pārvaldību saistītas procedūras;

k)    kontaktpunktus informācijas pieprasījumiem; un

l)    citus nozīmīgus administratīvus paziņojumus saistībā ar iepriekš minēto.

5.    Katra Puse paredz samērīgu laikposmu no jaunu vai grozītu normatīvo aktu un vispārīgo procedūru un maksu vai maksājumu publicēšanas līdz brīdim, kad tie stājas spēkā.

6.    Katra Puse tiešsaistē dara pieejamu un attiecīgā gadījumā atjaunina:

a)    savu importa, eksporta un tranzīta procedūru aprakstu, tai skaitā pārsūdzības procedūras, informāciju par praktiskiem pasākumiem importam, eksportam un tranzītam;

b)    veidlapas un dokumentus, kas nepieciešami importam attiecīgās Puses teritorijā, eksportam no tās vai tranzītam caur to; un

c)    informācijas punktu kontaktinformāciju.

7.    Katra Puse izveido vai saglabā vienu vai vairākus informācijas punktus, kas samērīgā laikposmā sniedz atbildes uz jautājumiem no valdībām, tirgotājiem un citām ieinteresētajām personām par muitas un citiem ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem. Puses neprasa maksu par atbildēm uz jautājumiem vai pieprasīto veidlapu un dokumentu sniegšanu. Informācijas sniegšanas punkti sniedz atbildes uz jautājumiem un nodrošina veidlapas un dokumentus katras Puses noteiktā samērīgā laikposmā, kas var atšķirties atkarībā no jautājuma rakstura vai sarežģītības.

12.11. PANTS

Muitas vērtības noteikšana

Noteikumus par muitas vērtības noteikšanu, ko piemēro savstarpējā tirdzniecībā starp Pusēm, nosaka Nolīgums par GATT 1994 VII panta īstenošanu. Tā noteikumi ar šo ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā neatņemamu daļu.

12.12. PANTS

Riska pārvaldība

1.    Katra Puse pieņem vai saglabā muitas kontroles riska pārvaldības sistēmu.

2.    Katra Puse izstrādā un piemēro riska pārvaldību tā, lai novērstu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.

3.    Katra Puse muitas kontroles un citas attiecīgas robežkontroles veikšanā koncentrējas uz augsta riska sūtījumiem un paātrina zema riska sūtījumu izlaišanu. Katra Puse savas riska pārvaldības ietvaros var arī izvēlēties sūtījumus šādai kontrolei pēc nejaušības principa.

4.    Katra Puse riska pārvaldībā pamatojas uz risku novērtēšanu, izmantojot piemērotus atlases kritērijus.

5.    Šā panta noteikumus, kad vien iespējams, piemēro procedūrām, ko izpilda citas robežu aģentūras.

12.13. PANTS

Pēcmuitošanas audits

1.    Lai paātrinātu preču izlaišanu, katra Puse pieņem vai saglabā pēcmuitošanas auditu, lai nodrošinātu atbilstību normatīvo aktu prasībām muitas un citās saistītajās jomās.

2.    Katra Puse pēcmuitošanas auditu veic uz risku balstītā veidā.

3.    Katra Puse pēcmuitošanas auditu veic pārredzami. Ja audits ir veikts un ir iegūti pārliecinoši rezultāti, Puse personu, kuras dokumenti tiek pārbaudīti, nekavējoties informē par rezultātiem, personas tiesībām un pienākumiem un rezultātu pamatojumu.

4.    Puses apliecina, ka pēcmuitošanas auditā iegūto informāciju var izmantot turpmākā administratīvā procedūrā vai tiesvedībā.

5.    Katra Puse pēcmuitošanas auditā gūtos rezultātus iespēju robežās izmanto riska pārvaldībā.

12.14. PANTS

Muitas brokeri

Katra Puse publicē savus pasākumus attiecībā uz muitas brokeru izmantošanu. Licencējot muitas brokerus, katra Puse piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus noteikumus. Puse nepieņem jaunus pasākumus, ar ko ievieš obligātu muitas brokeru izmantošanu.

12.15. PANTS

Pirmsnosūtīšanas inspekcijas

Puse neizvirza prasību obligāti izmantot pirmsnosūtīšanas inspekcijas, kā tās definētas PTO Līgumā par pirmsnosūtīšanas inspekciju, vai jebkādas citas inspekcijas, kuras galamērķī pirms muitošanas veic privāti uzņēmumi.

12.16. PANTS

Pārsūdzība

1.    Katra puse paredz efektīvas, ātras, nediskriminējošas un viegli pieejamas procedūras, kas garantē tiesības veikt apelāciju pret muitas vai citu kompetento iestāžu administratīviem aktiem, nolēmumiem, un lēmumiem, kuri ietekmē preču importu vai eksportu vai tranzīta preces.

2.    Pārsūdzības procedūras saskaņā ar katras Puses normatīvajiem aktiem var ietvert to, ka uzraudzības iestāde veic administratīvu pārskatīšanu, un to, ka administratīvā līmenī pieņemti lēmumi tiek pārskatīti tiesā.

3.    Pārsūdzības tiesības ir arī ikvienai personai, kura vērsusies muitas dienestos ar pieteikumu pieņemt lēmumu un pēc minētā pieteikuma iesniegšanas nav saņēmusi lēmumu piemērojamajos termiņos.

4.    Katra Puse personai, kurai tā izdod administratīvu lēmumu, sniedz šā lēmuma pamatojumu, lai minētā persona vajadzības gadījumā varētu izmantot pārsūdzības procedūras.

12.17. PANTS

Importa, eksporta un tranzīta formalitātes un datu un dokumentācijas prasības

1.    Katra Puse nodrošina, ka importa, eksporta un tranzīta formalitātes un datu un dokumentācijas prasības:

a)    pieņem vai piemēro tā, lai preces, jo īpaši ātrbojīgas preces, ātri izlaistu, ar noteikumu, ka ir izpildīti izlaišanas nosacījumi;

b)    pieņem vai piemēro, cenšoties tirgotājiem un uzņēmējiem samazināt atbilstības panākšanai nepieciešamo laiku un izmaksas;

c)    izraugās, izvēloties to pasākumu, kas vismazāk ierobežo tirdzniecību, ja attiecīgā politikas mērķa vai mērķu sasniegšanai pamatoti ir pieejamas divas vai vairākas alternatīvas; un

d)    netiek saglabātas, pat ne daļēji, ja tās vai to daļas vairs nav nepieciešamas.

2.    MERCOSUR strādā pie tā, lai preču izlaišanai piemērotu kopīgas muitas procedūras un vienotas muitas datu prasības.

12.18. PANTS

Informācijas tehnoloģiju izmantošana

1.    Katra Puse izmanto informācijas tehnoloģijas, kas paātrina tās procedūras preču izlaišanai, lai sekmētu tirdzniecību starp Pusēm.

2.    Katra Puse:

a)    elektroniski dara pieejamas muitas deklarācijas un, ja iespējams, citus dokumentus, kas vajadzīgi preču importam, tranzītam vai eksportam;

b)    ļauj elektroniski iesniegt muitas deklarāciju un, ja iespējams, jebkādus citus prasītus datus attiecībā uz preču importu un eksportu;

c)    ievieš līdzekļus, ar kuriem nodrošina muitas informācijas elektronisku apmaiņu ar savu tirgotāju kopienu;

d)    veicina elektronisku datu apmaiņu starp tās attiecīgajiem tirgotājiem, muitas administrācijām un citām ar tirdzniecību saistītām aģentūrām; un

e)    izmanto elektroniskas riska pārvaldības sistēmas izvērtēšanai un mērķu apzināšanai, kas ļauj tās muitas dienestiem un, kad vien iespējams, citām robežu aģentūrām to inspekcijas koncentrēt uz augsta riska precēm un kas atvieglo zema riska preču izlaišanu un apriti.

3.    Katra Puse pieņem vai saglabā procedūras, kuras ļauj elektroniski samaksāt nodevas, nodokļus, maksas un maksājumus, kas rodas importēšanas un eksportēšanas laikā, ko iekasē muitas dienesti un, kad tas iespējams un piemērojams – citas robežu aģentūras.

12.19. PANTS

Sodi

1.    Katra Puse nodrošina, ka tās normatīvie akti muitas jomā nosaka, ka visi sodi, ko piemēro par normatīvo aktu muitas jomā vai procedūras prasību pārkāpumiem, ir samērīgi un nediskriminējoši.

2.    Sodu par Puses normatīvo aktu muitas jomā vai procedūras prasību pārkāpumu piemēro tikai personai, kas saskaņā ar minētās Puses tiesību aktiem ir atbildīga par šādu pārkāpumu.

3.    Piemērotie sodi ir atkarīgi no faktiem un apstākļiem konkrētajā gadījumā un ir samērīgi ar pārkāpuma smagumu un nozīmīgumu. Novērtējot un iekasējot sodu, katra Puse izvairās no stimuliem soda noteikšanai vai iekasēšanai vai interešu konfliktiem soda noteikšanai un iekasēšanai.

4.    Ja muitas administrācijai iepriekš tiek brīvprātīgi pausta informāciju par tiesību aktu, noteikumu vai procedūras prasību muitas jomā pārkāpuma apstākļiem, katra Puse tiek mudināta, nosakot sodu, to uzskatīt par iespējamu atbildību mīkstinošu apstākli.

5.    Kad tiek piemērots sods par normatīvo aktu muitas jomā vai procedūras prasību pārkāpumu, personai, kam sodu piemēro, sniedz rakstisku skaidrojumu par pārkāpuma raksturu un piemērojamo normatīvo aktu vai procedūru, saskaņā ar kuru noteikta soda summa vai apmērs.

12.20. PANTS

Pagaidu ievešana

1.    Šajā pantā jēdziens “pagaidu ievešana” nozīmē muitas procedūru, saskaņā ar kuru noteiktas preces, tai skaitā to transportlīdzekļi, ko ieved muitas teritorijā konkrētam mērķim, ar zināmiem nosacījumiem ir atbrīvotas no ievedmuitas nodokļiem un maksājumiem, un tām nepiemēro importa aizliegumus vai ekonomiska rakstura ierobežojumus. Šādām precēm jābūt paredzētām reeksportam noteiktā laikposmā, un tajās nav veiktas nekādas izmaiņas, izņemot parastu nolietojumu šo preču lietošanas dēļ.

2.    Nekas šajā pantā nebūtu jāinterpretē kā importētu preču atbrīvojums no tādu prasību izpildes, kas saistītas ar tirdzniecību un kam nav saimnieciska rakstura, jo īpaši sanitāro un fitosanitāro pasākumu izpildes.

3.    Katra Puse saskaņā ar tās tiesību aktiem atļauj turpmāk minēto preču veidu pagaidu ievešanu ar pilnīgu atbrīvojumu, ievērojot konkrētus nosacījumus, no ievedmuitas nodokļiem un maksājumiem, tām nepiemērojot importa ierobežojumus vai ekonomiska rakstura aizliegumus:

a)    preces, ko izstāda vai izmanto izstādēs, gadatirgos, sanāksmēs vai tamlīdzīgos pasākumos;

b)    profesionālas iekārtas presei vai skaņas vai televīzijas apraidei; kinematogrāfijas iekārtas; visas pārējās iekārtas, kas vajadzīgas personām, kuras apmeklē citas valsts teritoriju, lai veiktu konkrētu uzdevumu saistībā ar to aicinājumu, amatu vai profesiju;

c)    preces, kuras importētas saistībā ar komercdarbību, bet kuru imports pats par sevi nav komercdarbība;

d)    preces, kas importētas saistībā ar ražošanas darbību (piemēram, plāksnes, rasējumi, veidnes, plāni un modeļi izmantošanai ražošanas procesā); aizstājoši ražošanas līdzekļi;

e)    preces, kas ievestas vienīgi izglītības, zinātnes vai kultūras nolūkos;

f)    pasažieru personiskās lietošanas priekšmeti un preces, kas importētas sporta vajadzībām;

g)    tūrisma reklāmas materiāli;

h)    humāniem mērķiem importētas preces; un

i)    īpašiem mērķiem importēti dzīvnieki.

3.    Katra Puse akceptē 2. punktā minēto preču pagaidu ievešanu un – neatkarīgi no to izcelsmes –, ATA karnetes, kuras izsniegtas un apstiprinātas otrā Pusē saskaņā ar Muitas konvenciju par ATA karneti preču pagaidu ievešanai, kas noslēgta Briselē 1961. gada 6. decembrī, un kuras garantējusi asociācija, kas ir starptautiskās galvotāju ķēdes daļa, kuras apstiprinājušas kompetentās iestādes un kuras ir derīgas importētājas Puses teritorijā 21 .

12.21. PANTS

Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteja

Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomitejai, kas izveidota saskaņā ar 9.9. panta 4. punktu, papildus funkcijām, kuras uzskaitītas 2.4., 9.9., 11.32. pantā un 12.6. panta 10. punktā, ir uzdevums uzlabot sadarbību muitas un ar tirdzniecību saistītu procedūru izstrādē, piemērošanā un izpildē, savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās un izcelsmes noteikumu jomā un administratīvo sadarbību.

12.22. PANTS

Apvienotā padome tirdzniecības lietu sastāvā

Lai īstenotu šīs nodaļas attiecīgos noteikumus, Apvienotā padome tirdzniecības lietu sastāvā ir pilnvarota pieņemt lēmumus par AEO programmām un to savstarpēju atzīšanu, kā arī par kopīgām iniciatīvām, kas saistītas ar muitas procedūrām un tirdzniecības atvieglošanu.

13. NODAĻA

TEHNISKIE ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBĀ

13.1. PANTS

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir atvieglot preču tirdzniecību starp Pusēm, identificējot, novēršot un likvidējot nevajadzīgus tehniskus šķēršļus tirdzniecībā (turpmāk “TBT”), un pastiprināt Pušu sadarbību šīs nodaļas aptvertajos jautājumos.

13.2. PANTS

Saistība ar TBT nolīgumu

1.    Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus, kuri izriet no TBT nolīguma, kas ar šo tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.    Atsauces uz “šo nolīgumu” TBT nolīgumā attiecīgā gadījumā jālasa kā atsauces uz Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu, Argentīnas Republiku, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Paragvajas Republiku un Urugvajas Austrumu Republiku, no otras puses.

3.    Termins “dalībnieki” TBT nolīgumā nozīmē šā nolīguma Puses.

13.3. PANTS

Darbības joma

1.    Šo nodaļu piemēro to standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanai, pieņemšanai un piemērošanai, kuras var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.

2.    Šo nodaļu nepiemēro:

a)    iepirkuma specifikācijām, ko izstrādā valdības struktūras savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām; un

b)    sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kā tie definēti SFS līguma A pielikumā.

13.4. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    TBT nolīguma 1. pielikumā noteiktās definīcijas;

b)    “piegādātāja atbilstības deklarācija” ir pirmās personas sniegts atbilstības apliecinājums, ko izsniedz ražotājs uz savu atbildību, pamatojoties uz atbilstoša tipa atbilstības novērtēšanas darbības rezultātiem un izslēdzot obligātu trešās personas veiktu novērtēšanu;

c)    “ISO” ir Starptautiskā Standartizācijas organizācija;

d)    “IEC” ir Starptautiskā elektrotehnikas komisija;

e)    “ITU” ir Starptautiskā Telesakaru savienība;

f)    “Codex Alimentarius” ir Pārtikas kodeksa komisija (turpmāk “Codex Alimentarius”);

g)    “ILAC” ir Starptautiskā Laboratoriju akreditācijas sadarbība;

h)    “IAF” ir Starptautiskais akreditācijas forums; un

i)    “IECEE CB shēma” ir IEC Elektrotehnisko iekārtu un sastāvdaļu atbilstības pārbaudes shēmu sistēma elektrisko iekārtu testa sertifikātu savstarpējai atzīšanai.

13.5. PANTS

Kopīga sadarbība tirdzniecības atvieglošanas iniciatīvās

1.    Puses atzīst, ka ir svarīgi pastiprināt sadarbību, lai palielinātu savstarpējo izpratni par to attiecīgajām sistēmām un palīdzētu likvidēt TBT vai novērst to veidošanos. Šajā sakarā Puses katrā atsevišķā gadījumā strādā pie tirdzniecības atvieglošanas iniciatīvu apzināšanas, sekmēšanas, izstrādes un īstenošanas.

2.    Puse var ierosināt otrai Pusei uz konkrētām nozarēm attiecināmas iniciatīvas jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa. Minētos ierosinājumus nosūta TBT nodaļas koordinatoram, kas iecelts saskaņā ar 13.13. pantu, un tie var ietvert šādus jautājumus:

a)    informācijas apmaiņa par regulatīvajām pieejām un praksi;

b)    nozares vai produktu grupas kopīga analīze;

c)    iniciatīvas, ar kurām tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras vēl vairāk saskaņo ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

d)    akreditācijas izmantošanas veicināšana atbilstības novērtēšanas struktūru kompetences vērtēšanā; un

e)    iespējas savstarpēji vai vienpusēji atzīt atbilstības novērtēšanas rezultātus.

3.    Ja viena Puse ierosina konkrētu tirdzniecības atvieglošanas iniciatīvu, otra Puse pienācīgi izskata šādu priekšlikumu un saprātīgā termiņā sniedz atbildi. Ja otra Puse ierosināto iniciatīvu noraida, tā paskaidro ierosinātājai Pusei sava lēmuma iemeslus.

4.    Šajā pantā paredzētā darba noteikumus nosaka, no vienas puses, Eiropas Savienība un, no otras puses, MERCOSUR vai vajadzības gadījumā MERCOSUR parakstītājvalstis, kas iesaistītas katrā tirdzniecības atvieglošanas darbībā, un ar tiem var izveidot ad hoc darba grupas. Lai ar šo pantu saistītos jautājumos gūtu ieskatu no nevalstiskā sektora, katra Puse attiecīgā gadījumā un saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām var apspriesties ar iesaistītajām un citām ieinteresētajām personām.

5.    Preču tirdzniecības apakškomiteja, kas izveidota saskaņā ar 9.9. panta 4. punktu, apspriež saskaņā ar šo pantu veiktā darba rezultātus un var apsvērt piemērotas darbības.

6.    Neko šajā pantā neinterpretē kā pienākumu Pusei:

a)    atkāpties no regulatīvo pasākumu sagatavošanas un pieņemšanas iekšzemes procedūrām;

b)    veikt darbības, kas apdraudētu vai kavētu regulatīvo pasākumu, ar kuriem sasniedz attiecīgās Puses sabiedriskās politikas mērķus, savlaicīgu pieņemšanu; vai

c)    pieņemt jebkādu konkrētu reglamentējošu pasākumu.

7.    Ja ir panākta vienošanās par šajā pantā minētajām iniciatīvām un ja tas ir nepieciešams to īstenošanai, katra Puse sekmē tehnisko grupu mijiedarbību, kuras mērķis ir iepazīstināt ar Pušu atbilstības novērtēšanas shēmām un sistēmām, lai palielinātu savstarpējo sapratni.

8.    Piemērojot šo pantu, Eiropas Savienība rīkojas ar Eiropas Komisijas starpniecību.

13.6. PANTS

Tehniskie noteikumi

1.    Katra Puse pēc iespējas pilnvērtīgāk izmanto labu regulatīvo praksi attiecībā uz tehnisko noteikumu sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, kā paredzēts TBT nolīgumā, tostarp, piemēram, dod priekšroku tādiem tehniskajiem noteikumiem, kas nosaka sasniedzamo rezultātu, ietekmes novērtējumiem vai apspriešanām ar ieinteresētajām personām.

2.    Puses jo īpaši:

a)    izmanto attiecīgos starptautiskos standartus par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, arī visiem tajos ietvertajiem atbilstības novērtējumiem, izņemot, ja šādi starptautiskie standarti būtu neefektīvs vai nepiemērots līdzeklis izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai; ja starptautiskos standartus neizmanto par pamatu tehniskajiem noteikumiem, kuri var būtiski ietekmēt tirdzniecību, Puse pēc otras Puses pieprasījuma paskaidro iemeslus, kāpēc šādi standarti tiek uzskatīti par nepiemērotiem vai neefektīviem izvirzītā likumīgā mērķa sasniegšanai;

b)    kad tās papildus TBT nolīguma 2.3. pantam, neskarot TBT nolīguma 2.4. un 12.4. pantu, pārskata savus attiecīgos tehniskos noteikumus, tās padara minētos noteikumus saskanīgākus ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem; Puse cita starpā ņem vērā visas jaunās attiecīgo starptautisko standartu attīstības tendences un to, vai turpina pastāvēt apstākļi, kas radīja novirzes no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

c)    veicina reģionālo tehnisko noteikumu izstrādi un mudina tos pieņemt valsts līmenī un aizstāt esošos noteikumus, lai atvieglotu tirdzniecību starp Pusēm;

d)    atvēl samērīgu laikposmu starp tehnisko noteikumu publicēšanas dienu un to spēkā stāšanās dienu, lai otras Puses uzņēmēji varētu pielāgoties 22 ;

e)    veic plānoto tehnisko noteikumu ietekmes novērtējumu saskaņā ar to attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām; un

f)    gatavojot tehniskos noteikumus, pienācīgi ņem vērā MVU īpatnības un speciālās vajadzības.

13.7. PANTS

Standarti

1.    Puses atkārtoti apstiprina savus pienākumus saskaņā ar TBT nolīguma 4.1. pantu, jo īpaši attiecībā uz visu pamatotu pasākumu īstenošanu ar mērķi nodrošināt, ka visas standartizācijas iestādes Pušu teritorijā akceptē un ievēro Standartu sagatavošanas,, pieņemšanas un piemērošanas labas prakses kodeksu, kas ietverts TBT nolīguma 3. pielikumā.

2.    ISO, IEC, ITU un Codex Alimentarius izstrādātos starptautiskos standartus uzskata par attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem TBT nolīguma 2. un 5. panta un 3. pielikuma nozīmē.

3.    Standartu, ko izstrādājušas citas starptautiskas organizācijas, arī var uzskatīt par attiecīgu starptautisko standartu TBT nolīguma 2. un 5. panta un 3. pielikuma nozīmē, ja:

a)    standartu ir izstrādājusi standartizācijas iestāde, kas tiecas izveidot vienprātību vai nu:

i)    to iesaistīto PTO dalībnieku valstu delegāciju starpā, kuras pārstāv visas to teritorijā esošās valsts standartizācijas iestādes, kas ir pieņēmušas vai plāno pieņemt standartus attiecībā uz priekšmetu, ar kuru ir saistīta starptautiskā standartizācijas darbība; vai

ii)    iesaistīto PTO dalībnieku valdības struktūru starpā; un

b)    standarts ir izstrādāts saskaņā ar PTO TBT komitejas lēmumu par starptautisko standartu, rokasgrāmatu un ieteikumu izstrādes principiem saistībā ar TBT nolīguma 2. un 5. pantu un 3. pielikumu.

4.    Lai pēc iespējas plašāk saskaņotu standartus, katra Puse savas kompetences un resursu robežās mudina tās teritorijā esošās standartizācijas iestādes, kā arī reģionālās standartizācijas iestādes, kuru dalībniece ir Puse vai tās teritorijā esošās standartizācijas iestādes:

a)    savu resursu robežās piedalīties to starptautisko standartu sagatavošanā, kurus izstrādā attiecīgās starptautiskās standartizācijas iestādes;

b)    sadarboties ar attiecīgajām otras Puses valsts vai reģionālajām standartizācijas iestādēm starptautiskās standartizācijas darbībās;

c)    izmantot attiecīgos starptautiskos standartus par pamatu standartiem, ko tās izstrādā, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti būtu neefektīvi vai nepiemēroti, piemēram, nepietiekama aizsardzības līmeņa vai fundamentālu klimata vai ģeogrāfisko faktoru, vai fundamentālu tehnoloģisko problēmu dēļ;

d)    izvairīties no dublēšanās vai pārklāšanās ar darbībām, ko veic starptautiskās standartizācijas iestādes;

e)    sekmēt reģionāla līmeņa standartu izstrādi un mudināt valstu standartizācijas iestādes tos pieņemt, ar tiem aizstājot esošos valstu standartus;

f)    regulāri pārskatīt valsts un reģionālos standartus, kuru pamatā nav attiecīgie starptautiskie standarti, nolūkā palielināt to saskanību ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem; un

g)    sekmēt divpusēju sadarbību ar otras Puses standartizācijas iestādēm.

5.    Pusēm ar TBT nodaļas koordinatoru starpniecību, kas iecelti saskaņā ar 13.13. pantu, būtu jāveic šādas informācijas apmaiņa:

a)    par to, kā Puses izmanto standartus par pamatu vai atbalstu tehniskajiem noteikumiem;

b)    Pušu īstenotie sadarbības nolīgumi standartizācijas jomā, piemēram, standartizācijas aspekti brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm; un

c)    Pušu attiecīgie standartizācijas procesi un apmērs, kādā starptautiskos, reģionālos vai apakšreģionālos standartus izmanto par pamatu valsts standartiem.

13.8. PANTS

Atbilstības novērtēšanas procedūras un akreditācija

1.    Noteikumus, kas 13.6. pantā ir izklāstīti attiecībā uz tehnisko noteikumu sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, mutatis mutandis piemēro arī atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.    Ja Puse pieprasa atbilstības novērtēšanu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst kādam tehniskajam noteikumam, tā:

a)    izvēlas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas ir samērīgas ar iesaistītajiem riskiem;

b)    regulatīvajā procesā apsver iespēju cita starpā izmantot piegādātāja atbilstības deklarāciju kā atbilstības apliecinājumu, ar ko pierāda atbilstību tehniskajiem noteikumiem; un

c)    pēc pieprasījuma sniedz otrai Pusei informāciju par kritērijiem, kas izmantoti konkrētu ražojumu atbilstības novērtēšanas procedūras izvēlei.

3.    Ja Puse pieprasa trešās personas veiktu atbilstības novērtēšanu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst tehniskajiem noteikumiem, un tā nav paredzējusi uzdot minēto uzdevumu kādai valdības iestādei, kā norādīts 4. punktā, tā:

a)    atbilstības novērtēšanas struktūru kvalificēšanā dod priekšroku akreditācijas izmantošanai;

b)    pēc iespējas efektīvāk izmanto starptautiskos akreditācijas un atbilstības novērtēšanas standartus, kā arī starptautiskos nolīgumus, kuros iesaistītas Pušu akreditācijas iestādes, piemēram, izmantojot tādus mehānismus kā ILAC un IAF;

c)    apsver iespēju pievienoties vai attiecīgā gadījumā mudina savas testēšanas, inspekciju un sertifikācijas struktūras pievienoties spēkā esošiem starptautiskiem nolīgumiem vai vienošanās, lai saskaņotu vai atvieglotu atbilstības novērtēšanas rezultātu akceptēšanu;

d)    savā teritorijā veicina konkurenci starp iestāžu izraudzītām atbilstības novērtēšanas struktūrām konkrētam ražojumam vai ražojumu kopumam, lai uzņēmēji varētu izvēlēties vienu no tām;

e)    nodrošina, ka atbilstības novērtēšanas struktūras ir neatkarīgas no ražotājiem, importētājiem un izplatītājiem tādā nozīmē, ka tās savu darbību veic objektīvi un spriež neatkarīgi;

f)    nodrošina, ka nepastāv interešu konflikti starp akreditācijas iestādēm un atbilstības novērtēšanas struktūrām vai starp tirgus uzraudzības iestāžu darbībām un atbilstības novērtēšanas struktūru darbībām;

g)    iespēju robežās ļauj atbilstības novērtēšanas struktūrām izmantot apakšuzņēmējus, lai veiktu testēšanu vai inspekcijas saistībā ar atbilstības novērtēšanu, tostarp apakšuzņēmējus, kas atrodas otras Puses teritorijā; un

h)    publicē tiešsaistē to struktūru sarakstu, kuras tā izraudzījusies šādas atbilstības novērtēšanas veikšanai, un attiecīgo informāciju par katras šādas struktūras norīkojuma tvērumu.

4.    Neko 3. punkta g) apakšpunktā neinterpretē kā aizliegumu Pusei pieprasīt apakšuzņēmējiem izpildīt prasības, kādas jāizpilda atbilstības novērtēšanas struktūrai, ar kuru Puse ir noslēgusi līgumu, lai tā pati varētu veikt līgumā paredzētos testus vai inspekcijas.

5.    Nekas šajā pantā neliedz kādai Pusei pieprasīt, lai atbilstības novērtēšanu attiecībā uz konkrētiem ražojumiem veic tās norādītās valdības iestādes. Šādos gadījumos minētā Puse:

a)    nosaka atbilstības novērtēšanas maksas atbilstoši sniegto pakalpojumu aptuvenajām izmaksām un pēc atbilstības novērtēšanas pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma sniedz informāciju par to, kas iekļauts šajās maksās; un

b)    atbilstības novērtēšanas maksas principā dara publiski pieejamas vai, ja šāda informācija nav publiski pieejama, sniedz tās pēc pieprasījuma.

6.    Neskarot šā panta 3. līdz 5. punktu, 13.A pielikumā uzskaitītajās jomās, kurās Eiropas Savienība akceptē piegādātāja atbilstības deklarāciju kā apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst tehniskajiem noteikumiem, un kurās MERCOSUR parakstītājvalsts pieprasa obligātu trešās personas veiktu testēšanu vai sertifikāciju, MERCOSUR parakstītājvalsts kā apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst MERCOSUR parakstītājvalsts tehnisko noteikumu prasībām, akceptē sertifikātus vai, ja šāda akceptēšana nav paredzēta tās attiecīgajos normatīvajos aktos, akceptē testa ziņojumus, ko izdevušas atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atrodas Eiropas Savienības teritorijā un kuras akreditācijas iestāde, kas ir ILAC vai IAF starptautisko vienošanos par savstarpēju atzīšanu locekle, ir akreditējusi attiecīgajā darbības jomā; vai akceptē sertifikātus, kas izsniegti saskaņā ar IECEE CB shēmu. Lai akceptētu šādus sertifikātus vai testa ziņojumus, MERCOSUR parakstītājvalsts savos attiecīgajos normatīvajos aktos var pieprasīt, lai starp atbilstības novērtēšanas struktūru, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, un atbilstības novērtēšanas struktūru, kas atrodas MERCOSUR parakstītājvalsts teritorijā, pastāvētu divpusējas vienošanās, tostarp saprašanās memorandi.

7.    Ja piegādātāja atbilstības deklarācijas uzskata par derīgu atbilstības novērtēšanas procedūru Eiropas Savienībā, testa ziņojumus, ko izdevušas atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atrodas MERCOSUR parakstītājvalsts teritorijā, pieņem kā derīgu dokumentu ražojuma atbilstības Eiropas Savienības tehnisko noteikumu prasībām pierādīšanas procesā. Ražotājs vienmēr ir atbildīgs par ražojuma atbilstību.

8.    Šā panta 6. punktu piemēro arī gadījumos, kad MERCOSUR parakstītājvalsts saskaņā ar šā panta 10. punktu ievieš jaunas obligātas trešo personu veiktas testēšanas vai sertifikācijas prasības 13.-A pielikumā norādītajās jomās. Ja Eiropas Savienība saskaņā ar šā panta 10. punktu ievieš obligātas trešo personu veiktas testēšanas vai sertifikācijas prasības 13.-A pielikumā norādītajās jomās, Puses 13.14. pantā minētajā Preču tirdzniecības apakškomitejā apspriež, vai ir jāveic kādi pasākumi, lai nodrošinātu savstarpīgumu attiecībā uz tādu testa ziņojumu vai sertifikātu akceptēšanu, ko izdevušas atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atrodas MERCOSUR parakstītājvalsts teritorijā.

9.    Apvienotā padome tirdzniecības lietu sastāvā var pieņemt lēmumu grozīt 13.-A pielikuma A iedaļu.

10.    Neatkarīgi no šā panta 6. punkta Puse attiecībā uz ražojumiem, kas ietilpst 13.-A pielikuma darbības jomā, var ieviest prasības par obligātu trešās personas veiktu testēšanu vai sertificēšanu minētajā pielikumā norādītajās jomās, ievērojot šādus nosacījumus:

a)    šādu prasību vai procedūru ieviešana ir pamatota saskaņā ar TBT nolīguma 2.2. pantā minētajiem likumīgajiem mērķiem;

b)    visu šādu prasību vai procedūru ieviešanas iemeslus pamato argumentēta tehniskā vai zinātniskā informācija attiecībā uz konkrēto ražojumu sniegumu;

c)    šādas prasības vai procedūras neierobežo tirdzniecību vairāk nekā nepieciešams, lai izpildītu puses likumīgo mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu neizpilde; un

d)    Pusei nav bijis iespējams pamatoti paredzēt šādu prasību vai procedūru ieviešanas vajadzību, kad stājās spēkā šis nolīgums.

11.    Šā panta 6. punkts neskar tirgus uzraudzības kompetences, ko Puses iestādes veic nediskriminējoši, tostarp paraugu papildu testēšanu ievešanas punktā.

13.9. PANTS

Pārredzamība

1.    Attiecībā uz standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu katra Puse:

a)    ņem vērā otras Puses viedokli, ja tehnisko noteikumu izstrādes process ir pilnībā vai daļēji atvērts sabiedriskai apspriešanai;

b)    izstrādājot nozīmīgus tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas var būtiski ietekmēt tirdzniecību, saskaņā ar tās attiecīgajiem normatīvajiem aktiem nodrošina tādu procedūru ieviešanu, kuras dod iespēju Pušu personām paust savu viedokli formālā sabiedriskās apspriešanas procesā, izņemot gadījumus, kad rodas vai draud rasties steidzamas drošuma, veselības, vides aizsardzības vai valsts drošības problēmas;

c)    atļauj otras Puses personām piedalīties b) apakšpunktā minētajā apspriešanas procesā ar noteikumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, kādus Puse attiecina uz savām personām, un, kad vien iespējams, publisko minētās apspriešanas rezultātus;

d)    principā paredz vismaz 60 (sešdesmit) dienu laikposmu, kurā otra Puse var sniegt rakstiskas piezīmes par ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, un izskata pamatotu pieprasījumu pagarināt piezīmju iesniegšanas termiņu;

e)    gadījumā, ja paziņotais teksts nav vienā no PTO valodām, sniedz pasākuma satura skaidru un visaptverošu aprakstu PTO paziņojuma formātā;

f)    ja tā no otras Puses saņem rakstiskas piezīmes par tās ierosināto tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūru, tā:

i)    ja otra Puse to pieprasa, rakstiskās piezīmes, kad vien iespējams, apspriež, iesaistot savu kompetento regulatīvo iestādi un laikā, kad tās var ņemt vērā; un

ii)    rakstiski atbild uz piezīmēm, kad vien iespējams, ne vēlāk kā tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūras publicēšanas dienā;

g)    ja otra Puse to pieprasa, sniedz informāciju par mērķiem, juridisko pamatu un loģisko pamatojumu tehniskajam noteikumam vai atbilstības novērtēšanas procedūrai, ko Puse ir pieņēmusi vai ierosina pieņemt;

h)    sniedz informāciju par tehniskā noteikuma vai atbilstības novērtēšanas procedūras pieņemšanu un stāšanos spēkā, kā arī par pieņemto galīgo tekstu, pievienojot papildinājumu sākotnējam paziņojumam PTO;

i)    izskata pamatotu otras Puses pieprasījumu, kas saņemts pirms piezīmju iesniegšanas termiņa beigām, kurš noteikts pēc ierosinātā tehniskā noteikuma nosūtīšanas, pagarināt laikposmu no tehniskā noteikuma pieņemšanas līdz tā spēkā stāšanās dienai, izņemot gadījumus, kad kavēšanās būtu neefektīva izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanā; un

j)    kopā ar paziņojumu nodrošina bezmaksas piekļuvi paziņotā teksta elektroniskajai versijai.

2.    Piemērojot 1. punkta d) apakšpunktu, ja rodas vai draud rasties steidzamas drošības, veselības, vides aizsardzības vai valsts drošības problēmas, piemēro TBT nolīguma 2.10. un 5.7. pantu.

3.    Ja tehnisko noteikumu projektā vai atbilstības novērtēšanas procedūrā tiek iekļauti standarti vai izdarīta atsauce uz tiem, tādējādi tos padarot par obligātiem, tad izpilda pārredzamības pienākumus, kas saistībā ar TBT paziņojumu noteikti šajā pantā un TBT nolīguma 2. vai 5. pantā.

4.    Katra Puse nodrošina, ka visi pieņemtie un spēkā esošie tehniskie noteikumi un obligātās atbilstības novērtēšanas procedūras ir publiski un bez maksas pieejamas oficiālā tīmekļa vietnē. Katra Puse vienmēr nodrošina neierobežotu piekļuvi visai informācijai, kas ir svarīga atbilstības tehniskajiem noteikumiem nodrošināšanā. Ja standarti ir atbilstības tehniskajiem noteikumiem prezumpcija, bet minētajos tehniskajos noteikumos tie nav minēti, katra Puse nodrošina piekļuvi informācijai par attiecīgajiem standartiem.

5.    Katra Puse pēc otras Puses vai tās uzņēmēju pamatota pieprasījuma bez liekas kavēšanās sniedz informāciju par spēkā esošajiem tehniskajiem noteikumiem un attiecīgā gadījumā pieejamos rakstiskos norādījumus par atbilstību tehniskajiem noteikumiem.

13.10. PANTS

Marķēšana un etiķetēšana

1.    Pušu tehniskajos noteikumos, kuri ietver marķēšanu vai etiķetēšanu vai attiecas tikai uz tām, ievēro TBT nolīguma 2. panta principus.

2.    Proti, ja Puse pieprasa obligāti marķēt vai etiķetēt ražojumus:

a)    tā pieprasa tikai tādu informāciju, kas ir būtiska ražojuma patērētājiem vai lietotājiem vai iestādēm, lai norādītu, ka ražojums atbilst obligātajām tehniskajām prasībām;

b)    un, ja Puse pieprasa ražojumu etiķešu vai marķējumu iepriekšēju apstiprināšanu, reģistrāciju vai sertificēšanu kā priekšnoteikumu, lai laistu tirgū ražojumus, kas citādi atbilst tās obligātajām tehniskajām prasībām, tā nodrošina, ka lēmums par otras Puses uzņēmēju iesniegtajiem pieprasījumiem tiek pieņemts bez liekas kavēšanās un nediskriminējoši;

c)    un, ja Puse pieprasa izmantot unikālu identifikācijas numuru, tā bez liekas kavēšanās un nediskriminējoši piešķir šādu numuru otras Puses uzņēmējiem;

d)    un, ar noteikumu, ka tas nav maldinoši, pretrunīgi vai neskaidri saistībā ar importētājas Puses regulatīvajām prasībām un ar to netiek apdraudēti TBT nolīguma likumīgie mērķi, Puse atļauj:

i)    papildus valodai, kuru pieprasa ražojumu importētāja Puse, iekļaut informāciju citās valodās; un

ii)    iekļaut starptautiskajos standartos pieņemtas nomenklatūras, piktogrammas, simbolus vai attēlus;

e)    tā akceptē, ka, kad vien iespējams, papildu etiķetēšana vai etiķešu labošana notiek muitas noliktavās vai citās noteiktās vietās kā alternatīva etiķetēšanai izcelsmes valstī;

f)    ja tā uzskata, ka ar to netiek apdraudēta sabiedrības veselība un vide, aizsardzība pret maldinošu praksi un visi citi likumīgie mērķi saskaņā ar TBT nolīgumu, tā cenšas akceptēt etiķetes, kas nav noturīgas vai ir noņemamas, nevis etiķetes, kas ir fiziski piestiprinātas ražojumam, vai attiecīgās informācijas iekļaušanu pavaddokumentos.

3.    Šā panta 2. punktu nepiemēro zāļu marķējumiem vai etiķetēm.

4.    Ja Puse uzskata, ka marķēšanas vai etiķetēšanas prasības otras Puses ražojumam vai nozarē varētu uzlabot, tā savu bažu kliedēšanai var ierosināt tirdzniecības atvieglošanas iniciatīvu saskaņā ar 13.5. pantu.

13.11. PANTS

Sadarbība un tehniskā palīdzība

1.    Lai veicinātu šīs nodaļas mērķu sasniegšanu, katra Puse cita starpā:

a)    veicina savu attiecīgo organizāciju – publisko, privāto, valsts vai reģionālo – sadarbību, kopīgus pasākumus un projektus tehnisko noteikumu, standartizācijas, atbilstības novērtēšanas, metroloģijas un akreditācijas jomā;

b)    veicina labu regulatīvo praksi, apmainoties ar informāciju, pieredzi un paraugpraksi cita starpā par regulatīvās ietekmes novērtējumu, regulatīvo krājumu uzskaiti un riska novērtēšanu un sabiedrisko apspriešanu;

c)    apmainās ar viedokļiem par tirgus uzraudzību;

d)    stiprina valsts regulatīvo, metroloģijas, standartizācijas, atbilstības novērtēšanas struktūru un akreditācijas iestāžu tehniskās un institucionālās spējas, atbalstot to tehniskās infrastruktūras, tostarp laboratoriju un testēšanas aprīkojuma, attīstību un nodrošina cilvēkresursu pastāvīgu apmācību;

e)    veicina, atvieglo un, kad vien iespējams, koordinē minēto struktūru un iestāžu dalību starptautiskās organizācijās un citos forumos, kas saistīti ar tehniskajiem noteikumiem, atbilstības novērtēšanu, standartiem, akreditāciju un metroloģiju;

f)    atbalsta valstu, reģionālo un starptautisko organizāciju tehniskās palīdzības darbības tehnisko noteikumu, standartizācijas, atbilstības novērtēšanas, metroloģijas un akreditācijas jomā; un

g)    cenšas apmainīties ar pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un tehnisko informāciju, izņemot konfidenciālu vai citu sensitīvu informāciju, starp Pušu regulatīvajām iestādēm, ciktāl tas nepieciešams, lai sadarbotos vai veiktu tehniskas apspriedes saskaņā ar šo nodaļu.

2.    Puse pienācīgi izskata otras Puses priekšlikumus par sadarbību saskaņā ar šo nodaļu.

13.12. PANTS

Tehniskas apspriedes

1.    Katra Puse var pieprasīt apspriest jebkādas radušās bažas saistībā ar šo nodaļu, tostarp par otras Puses tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūras projektu vai ierosinājumu, kas, pēc pirmās Puses domām, varētu būtiski negatīvi ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm. Savu pieprasījumu Puse iesniedz otras Puses TBT nodaļas koordinatoram, kas iecelts saskaņā ar 13.13. pantu, un norāda:

a)    problēmu;

b)    šīs nodaļas noteikumus, uz kuriem attiecas bažas; un

c)    pieprasījuma iemeslus, tostarp to, kādas bažas ir radušās pieprasījuma iesniedzējai Pusei.

2.    Informāciju vai paskaidrojumu, kas pieprasīts saskaņā ar 1. punktu, sniedz ne vēlāk kā 60 (sešdesmit) dienu laikā pēc dienas, kurā Puse iesniegusi pieprasījumu saskaņā ar 1. punktu. Šo termiņu pieprasījuma saņēmēja Puse var pagarināt ar iepriekšēju pamatojumu.

3.    Ja Puses kādu problēmu ir risinājušas iepriekš kādā forumā, Puse var pieprasīt tiešu apspriedi, kura notiek klātienē vai videkonferences, vai telefonkonferences veidā ne vēlāk kā 60 (sešdesmit) dienu laikā no šāda pieprasījuma saņemšanas. Šādos gadījumos pieprasījuma saņēmēja Puse dara visu iespējamo, lai būtu pieejama šādai apspriedei.

4.    Ja Puses iepriekšējos 12 mēnešos nav apspriedušās saskaņā ar šo pantu, otra Puse nevar noraidīt pieprasījumu. Ja pieprasījuma iesniedzēja Puse uzskata, ka jautājums ir steidzams, tā var pieprasīt, lai sanāksme notiktu drīzāk. Šādos gadījumos atbildētāja Puse šādu pieprasījumu izskata pretimnākoši. Puses dara visu iespējamo, lai panāktu abpusēji pieņemamu jautājuma risinājumu.

5.    Lai gūtu lielāku skaidrību, Puse var pieprasīt tehnisku apspriedi ar otru Pusi saskaņā ar 2. punktu līmenī, kas ir nākamais zem centrālās valdības līmeņa, arī par valsts, reģionālo vai vietējo valdību tehniskajiem noteikumiem vai atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras var būtiski ietekmēt tirdzniecību.

6.    Pēc tehniskajām apspriedēm Puses var secināt, ka labāks attiecīgā jautājuma risinājums varētu būt tirdzniecības atvieglošanas iniciatīva saskaņā ar 13.5. pantu.

7.    Šis pants neskar nevienas Puses tiesības un pienākumus saskaņā ar 29. nodaļu.

13.13. PANTS

TBT nodaļas koordinators

1.    Katra Puse ieceļ TBT nodaļas koordinatoru un visas izmaiņas paziņo otrai Pusei. TBT nodaļas koordinatori kopīgi veicina šīs nodaļas īstenošanu un Pušu sadarbību visos TBT jautājumos.

2.    TBT nodaļas koordinatoru funkcijas ir šādas:

a)    atbalstīt 13.14. pantā minēto Preču tirdzniecības apakškomiteju tās funkciju pildīšanā;

b)    attiecīgā gadījumā atbalstīt tirdzniecības atvieglošanas iniciatīvas un tehniskas apspriedes saskaņā ar attiecīgi 13.5. un 13.12. pantu;

c)    apmainīties ar informāciju par to, kāds darbs tiek veikts nevalstiskos, reģionālos un daudzpusējos forumos saistībā ar standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām; un

d)    attiecīgos gadījumos ziņot 13.14. pantā minētajai Preču tirdzniecības apakškomitejai par visām būtiskajām norisēm saistībā ar šīs nodaļas īstenošanu.

3.    TBT nodaļas koordinatori savstarpējai saziņai izmanto jebkādu metodi, par kuru ir vienojušies un kura ir piemērota viņu funkciju veikšanai, un tā var būt e-pasts, telefonkonference, videokonference, sanāksme.

13.14. PANTS

Preču tirdzniecības apakškomiteja

Preču tirdzniecības apakškomitejai, kas izveidota saskaņā ar 9.9. panta 4. punktu, papildus 2.4., 9.9. un 10.14. pantā uzskaitītajām funkcijām ir šādas funkcijas:

a)    apspriest saskaņā ar 13.5. pantu veiktā darba rezultātus un apsvērt piemērotas darbības;

b)    nodrošināt forumu, kurā Puses var apspriest vajadzību veikt pasākumus, lai nodrošinātu savstarpīgumu saskaņā ar 13.8. panta 8. punktu;

c)    sekmēt sadarbību saskaņā ar 13.11. pantu un attiecīgā gadījumā atbalstīt tehniskas apspriedes saskaņā ar 13.12. pantu;

d)    censties vismaz reizi gadā apspriest jautājumus, uz kuriem attiecas 13.-B pielikuma C iedaļas 2. punkts; un

e)    nodrošināt forumu Pušu sadarbībai un informācijas apmaiņai par visiem jautājumiem, kas attiecas uz 13.-B pielikuma īstenošanu.

14. NODAĻA

SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI

14.1. PANTS

Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir:

a)    aizsargāt cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un veselību Pušu attiecīgajās teritorijās, vienlaikus atvieglojot Pušu savstarpējo tirdzniecību attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem (turpmāk “SFS pasākumi”);

b)    izveidot sadarbību SFS līguma īstenošanā;

c)    nodrošināt, ka SFS pasākumi nerada nepamatotus šķēršļus tirdzniecībā starp Pusēm;

d)    pastiprināt sadarbību tehniskos un zinātniskos jautājumos, kas saistīti ar SFS pasākumu pieņemšanu un piemērošanu;

e)    uzlabot informācijas apmaiņu un apspriešanos starp Pusēm par SFS jautājumiem; un

f)    izveidot sadarbību attiecībā uz daudzpusējiem forumiem, kuros risina SFS jautājumus.

14.2. PANTS

Darbības joma

1.    Šo nodaļu piemēro SFS pasākumiem 23 , kas tieši vai netieši var ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm.

2.    Šo nodaļu piemēro sadarbībai attiecībā uz daudzpusējiem forumiem, kuros risina SFS jautājumus.

14.3. PANTS

Definīcijas

1.    Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    SFS līguma A pielikumā noteiktās definīcijas;

b)    definīcijas, ko pieņēmusi Codex Alimentarius;

c)    definīcijas, ko pieņēmusi Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (turpmāk “WOAH”);

d)    definīcijas, ko pieņēmusi Starptautiskā augu aizsardzības konvencija (turpmāk “IPPC”); un

e)    “aizsargājamā zona” ir oficiāli definēta Eiropas Savienības teritorijas ģeogrāfiska daļa, par kuru nav zināms, ka tajā būtu sastopams konkrēts reglamentēts kaitīgais organisms, neraugoties uz to, ka ir labvēlīgi apstākļi tā izplatībai un tas ir sastopams citās Eiropas Savienības teritorijas daļās.

Aizsargājamās zonas ir no kaitīgajiem organismiem brīvas teritorijas, kas atrodas Eiropas Savienības kontrolē Eiropas Savienības teritorijā. Tās ir atzītas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regulu (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK 24 . Šo jēdzienu nepiemēro ārpus Eiropas Savienības teritorijas. Tirdzniecības nolūkos Eiropas Savienība nepieprasa otrai Pusei izveidot aizsargājamās zonas tās teritorijā. Šādos gadījumos piemēro tos nosacījumus, kuri tiek piemēroti no kaitīgajiem organismiem brīvām teritorijām. 6. nodaļas piemērošanas nolūkā un lai atzītu aizsargājamās zonas, piemēro tos pašus nosacījumus, kuri tiek piemēroti no kaitīgajiem organismiem brīvām teritorijām.

2.    Ja pastāv neatbilstība starp definīcijām SFS līguma A pielikumā un definīcijām, par kurām vienojušās Puses, vai definīcijām, ko pieņēmusi Codex Alimentarius, WOAH un IPPC, prevalē SFS līguma A pielikumā noteiktās definīcijas.

14.4. PANTS

Tiesības un pienākumi

Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar SFS līgumu. Nekas šajā nodaļā neietekmē katras Puses tiesības un pienākumus saskaņā ar SFS līgumu.

14.5. PANTS

Kompetentās iestādes

1.    Šajā nodaļā Puses oficiālā kompetentā iestāde ir iestāde, kas saskaņā ar Puses tiesību aktiem ir pilnvarota izpildīt tās normatīvos aktus, kuri ietilpst šīs nodaļas darbības jomā, lai nodrošinātu atbilstību tās prasībām, vai jebkura cita iestāde, kurai minētā iestāde ir deleģējusi minētās pilnvaras (turpmāk “kompetentās iestādes”).

2.    Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā katra Puse rakstiski paziņo otrai Pusei 1. punktā minēto kompetento iestāžu nosaukumus, norādot, kur šī informācija ir publiski pieejama, un aprakstu par kompetenču sadalījumu starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

3.    Puses saskaņā ar 14.11. panta 4. punktu informē viena otru par visām izmaiņām attiecībā uz šīm kompetentajām iestādēm.

14.6. PANTS

Vispārīgi pienākumi

1.    Puses eksportēti produkti atbilst importētājas Puses piemērojamajām SFS prasībām.

2.    Importētājas Puses SFS prasības ir vienādas attiecībā uz visu eksportētājas Puses teritoriju, kamēr vien visā minētajā teritorijā pastāv vienādi sanitārie un fitosanitārie nosacījumi, neskarot lēmumus un pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 14.10. pantu. Katra Puse nodrošina, ka tās SFS pasākumi tiek piemēroti samērīgi un nerada patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un MERCOSUR parakstītājvalstīm, kurās pastāv vienādi vai līdzīgi apstākļi, tostarp starp tās teritoriju un otras Puses teritoriju. SFS pasākumus nepiemēro tādā veidā, kas būtu slēpts Pušu tirdzniecības ierobežojums.

3.    Šajā nodaļā minētās procedūras piemēro bez liekas kavēšanās un pārredzamā veidā, un pieprasītā informācija aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams attiecīgiem apstiprināšanas, kontroles, inspekcijas un verifikācijas mērķiem.