<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2006LVA.0300239701.case.xml"><NO.CASE>C-499/04</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62004J0499</NO.CELEX><NO.SEQ>0008.0002</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>2413</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>2426</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>14</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20060309">2006. GADA 9. MARTA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-499/04</LEFT><RIGHT>WERHOF</RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (trešā palāta)</P><P><DATE ISO="20060309">2006. gada 9. martā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-499/04</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Landesarbeitsgericht Düsseldorf</HT> (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20041008">2004. gada 8. oktobrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20041202">2004. gada 2. decembrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P>Hans Werhof</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P>Freeway Traffic Systems GmbH &amp; Co. KG.</P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (trešā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A <HT TYPE="ITALIC">Rosas],</HT> tiesneši J, Malenovskis [J <HT TYPE="ITALIC">Malenovský]</HT> (referents), Ž. P. Puisošē [J.-P. <HT TYPE="ITALIC">Puissochet],</HT> S. fon Bārs <HT TYPE="ITALIC">[S. von Bahr]</HT> un U. Lehmuss <HT TYPE="ITALIC">[U. Lõhmus],</HT></P><?PAGE NO="I-2414"?><P>ģenerāladvokāts D. Ruiss-Harabo Kolomers <HT TYPE="ITALIC">[D. Ruiz-Jarabo Colomer],</HT></P><P>sekretāre K. Stremholma [C. <HT TYPE="ITALIC">Strömholm],</HT> administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi <DATE ISO="20051012">2005. gada 12. oktobrī</DATE>,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā mutvārdu apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>Hansa Vērhofa <HT TYPE="ITALIC">[Hans Werhof]</HT> vārdā — R. Bušmans <HT TYPE="ITALIC">[R. Buschmann], Assessor,</HT></P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Freeway Traffic Systems GmbH &amp; Co. KG</HT> vārdā — A. Leflers <HT TYPE="ITALIC">[A. Lößer], Rechtsanwalt,</HT></P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā — K. Šulce-Bāra <HT TYPE="ITALIC">[C. Schulze-Bahr],</HT> pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — G. Rozē <HT TYPE="ITALIC">[G. Rozet]</HT> un F. Hofmeisters <HT TYPE="ITALIC">[F. Hoffmeister],</HT> pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē <DATE ISO="20051115">2005. gada 15. novembri</DATE>,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL><P>pasludina šo spriedumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 3. panta 1. punktu Padomes <DATE ISO="19970214">1997. gada 14. februāra</DATE> Direktīvā 77/187/EEK par dalībvalstu tiesību aktu<?PAGE NO="I-2415"?> tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="061" DATE.PUB="1997" PAGE.FIRST="26">OV L 61, 26. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201D"/>Direktīva<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>).</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Vērhoru (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201D"/>prasītājs<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Freeway Traffic Systems GmbH &amp; Co, KG</HT> (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201D"/>atbildētāja<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/>) saistībā ar koplīguma piemērošanu.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Kopienu tiesiskais regulējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 3. pants nosaka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201D"/>1.</NO.P><TXT>Tiesības un pienākumi, kas cedentam ir sakarā ar pārejas datumā pastāvošu darba līgumu vai pastāvošām darba attiecībām 1. panta 1. punkta izpratnē, sakarā ar šo cesiju tiek cedēti cesionarăm.</TXT></NP><P>[..]</P><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Pēc pārejas 1. panta 1. punkta izpratnē cesionārs turpina ievērot tos pašus koplīgumā paredzētos noteikumus un nosacījumus, kas attiecās uz cedentu, līdz<?PAGE NO="I-2416"?> koplīguma izbeigšanai vai termiņa beigām, vai līdz brīdim, kad stājas spēkā cits koplīgums.</TXT><P>Dalībvalstis drīkst ierobežot šādu noteikumu un nosacījumu ievērošanas termiņu ar nosacījumu, ka tas nav mazāks par vienu gadu<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/>, [neoficiāls tulkojums]</P></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Šie noteikumi būtībā ir pārņemti Padomes <DATE ISO="19980629">1998. gada 29. jūnija</DATE> Direktīvā 98/50/EK, ar ko groza Direktīvu 77/187 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="201" DATE.PUB="1998" PAGE.FIRST="88">OV L 201, 88. 1pp.</REF.DOC.OJ>), kuras transponēšanas termiņš beidzās <DATE ISO="20010717">2001. gada 17. jūlijā</DATE>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Valsts tiesiskais regulējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Direktīvas 3. pants ir transponēis Vācijas tiesībās ar Vācijas Civillikuma <HT TYPE="ITALIC">(Bürgerliches Gesetzbuch,</HT> turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201D"/>BGB<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/>)</HT> 613.a panta 1. punktu, kura pirmais un otrais teikums formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201D"/>Ja ar tiesību aktu uzņēmējsabiedrība vai tās daļa tiek nodota citam īpašniekam, tas pārņem tiesības un pienākumus, kas izriet no pārejas brīdī pastāvošām darba attiecībām. Ja šīs tiesības un pienākumus regulē koplīguma vai ģenerālvienošanās normas, šīs tiesības un pienākumi veido daļu no darba attiecībām starp jauno īpašnieku un darba ņēmēju un nevar tikt grozīti daba ņēmējam par sliktu, pirms pagājis viens gads pēc uzņēmuma pārejas.<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-2417"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi</P></TI></TITLE><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">DUEWAG AG</HT> prasītāju pieņēma darbā, sākot no <DATE ISO="19850401">1985. gada 1. aprīļa</DATE>. Saskaņā ar viņa darba līgumu darba attiecības bija jāregulē Ziemeļreinā-Vestfālenē spēkā esošajām normām par vispārējo darba koplīgumu un vienošanos par algām melnās metalurģijas, metalurģijas un elektroindustrijas nozarēs.</TXT></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Šis koplīgums bija noslēgts starp Ziemeļreinas-Vestfālenes metalurģijas un elektroindustrijas darba devēju apvienību (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201D"/>AGV<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/>)</HT> un metalindustrijas arodbiedrību (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201D"/>IG Metall<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/>).</HT> Darbā pieņemšanas brīdī <HT TYPE="ITALIC">DUEWAG AG</HT> bija <HT TYPE="ITALIC">AGV</HT> biedre.</TXT></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT><DATE ISO="19990401">1999. gada 1. aprīlī</DATE> šī sabiedrība pēc pārveidošanas kļuva par sabiedrību <HT TYPE="ITALIC">Siemens DUEWAG GmbH.</HT> <DATE ISO="19991001">1999. gada 1. oktobrī</DATE> tā cedēja atbildētājai to savas uzņēmējsabiedrības daļu, kurā strādāja prasītājs. Atbildētāja nav nevienā darba devēju apvienībā, kas slēdz koplīgumus.</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20010802">2001. gada 2. augustā</DATE> noslēgto vienošanos atbildētāja vienojās ar uzņēmuma darbinieku padomi par darba ņēmēju klasifikācijas skalu, kas balstīta uz iepriekš minēto koplīgumu. <DATE ISO="20010813">2001. gada 13. augustā</DATE> atbildētāja noslēdza citu vienošanos, kas paredz vienreizēju darba algas izmaksu.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Ar vēstuli, kas datēta ar šo pašu dienu, prasītājs paziņoja, ka apmaiņai pret šo vienreizējo izmaksu viņš attiecībā uz atbildētāju pilnībā atsakās no jebkurām individuālām tiesībām, uz kurām viņš varētu atsaukties saistībā ar darba algas paaugstināšanu saskaņā ar koplīgumu, kas piemērojams attiecībā uz laiku pirms šīs<?PAGE NO="I-2418"?> vienošanās stāšanās spēkā. <DATE ISO="20010829">2001. gada 29. augustā</DATE> atbildētāja ar prasītāju noslēdza papildu vienošanos pie darba līguma, saskaņā ar kuru prasītājam bija jāsaņem 8. algu kategorijas pamatalga un piemaksa par darba ražīgumu.</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT><DATE ISO="20020523">2002. gada 23. maijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">IG Metall</HT> un <HT TYPE="ITALIC">AGV</HT> noslēdza jaunu koplīgumu Ziemeļreinas-Vestfālenes metalurģijas un elektronikas nozarē, kas paredzēja algas palielinājumu 2,6 % apmērā un papildpiemaksu, sākot no <DATE ISO="20030601">2003. gada 1. jūnija</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Prasītājs vērsās <HT TYPE="ITALIC">Arbeitsgericht Wuppertal</HT> [Vupertāles Darba tiesa] ar prasību piespriest atbildētājai, sākot no <DATE ISO="20030601">2003. gada 1. jūnija</DATE>, viņam izmaksāt starpību starp viņa pamatalgu un <DATE ISO="20020523">2002. gada 23. maija</DATE> koplīgumā paredzēto summu, kā arī šajā koplīgumā paredzēto papildpiemaksu. Ar <DATE ISO="20040107">2004. gada 7. janvāra</DATE> spriedumu šī prasība tika noraidīta.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Prasītājs iesniedza apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Landesarbeitsgericht Düsseldorf</HT> [Díseldorfas Apgabaltiesa]. Šī tiesa uzskata, ka saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Bundesarbeitsgericht</HT> [Federālā darba tiesa] pastāvīgo judikatūru prasītājs nevar pamatot savus prasījumus ar <HT TYPE="ITALIC">BGB</HT> 613. a panta 1. punktu. Tā kā tai tomēr ir šaubas par šīs judikatūras atbilstību Direktīvas 98/50 3. panta 1. punktam, <HT TYPE="ITALIC">Landesarbeitsgericht Düsseldorf</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201D"/>1)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas 98/50 [..], ar ko groza Direktīvu 77/187 [..], 3. panta 1. punktam atbilst tas, ka cesionāru — kurš nav pakļauts koplīgumam — saista starp cedentu — kurš ir pakļauts koplīgumam — un darba ņēmēju noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru ir jāpiemēro spēkā esošo koplīgumu noteikumi, kas ir saistoši cedentam, un tādējādi ir piemērojami uzņēmuma pārejas brīdī<?PAGE NO="I-2419"?> spēkā esošā koplīguma noteikumi, nevis to koplīgumu noteikumi, kuri stājās spēkā vēlāk?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde ir negatīva:</TXT><P>Vai Direktīvas 98/50 3. panta 1. punktam atbilst tas, ka koplīgumu noteikumi, kuri stājušies spēkā pēc uzņēmuma pārejas, saista cesionāru, kurš nav pakļauts koplīgumam, tikai tik ilgi, kamēr šie noteikumi saista cedentu?<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālajiem jautājumiem</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Ievada apsvērums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Iesākumā jāatzīst, ka iesniedzējtiesa uzdod jautājumus par Direktīvas 3. panta 1. punkta ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 98/50, interpretāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Taču pamata prāva ir par uzņēmējsabiedrības daļas pāreju, kas notika <DATE ISO="19991001">1999. gada 1. oktobri</DATE>, proti, datumā, kurā vēl nebija beidzies Direktīvas 98/50 transponēšanai noteiktais termiņš (skat. it īpaši <DATE ISO="20041111">2004. gada 11. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-425/02" YEAR="2004" PAGE.ECR="I-10823">C-425/02 <HT TYPE="ITALIC">Delahaye,</HT> Krājums, I-10823. lpp., 28. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><?PAGE NO="I-2420"?><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Tādējādi saistībā ar uzdotajiem jautājumiem nav jāapsver Direktīvas, kas grozīta ar Direktīvu 98/50, interpretācija.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par pirmo jautājumu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai uzņēmumu īpašnieka maiņas gadījumā, pastāvot darba līgumam, kurš atsaucas uz koplīgumu, kura dalībnieks ir cedents, bet ne cesionārs, Direktīvas 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka cesionām nesaista koplīgumi, kas noslēgti pēc koplīguma, kas ir spēkā minētā uzņēmuma pārejas brīdī.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Tiesai iesniegtie apsvērumi</P></TI></TITLE><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Prasītājs uzsver, ka no Tiesas judikatūras izriet, ka, ja individuālā darba līgumā ir iekļauta klauzula, kas atsaucas uz koplīgumiem, kas noslēgti noteiktā nozarē, šai klauzulai obligāti jābūt <QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201D"/>dinamiskai<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/>, un saskaņā ar Direktīvas 3. panta 1. punktu tā atsaucas uz koplīgumiem, kas ir noslēgti pēc uzņēmuma pārejas brīža (skat. it īpaši <DATE ISO="20000914">2000. gada 14. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-343/98" YEAR="2000" PAGE.ECR="I-6659">C-343/98 <HT TYPE="ITALIC">Collino</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Chiappero, Recueil,</HT> I-6659. 1pp., 53. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="20031106">2003. gada 6. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-4/01" YEAR="2003" PAGE.ECR="I-12859">C-4/01 <HT TYPE="ITALIC">Martin</HT> u.c., <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-12859. lpp., 29., 48. un 54. punkts</REF.DOC.ECR>). Turklāt šāda direktīvas interpretācija izriet no tās jēgas un mērķa, proti, darbinieku aizsardzības uzņēmuma īpašnieka maiņas gadījumā, un it īpaši — darbinieku tiesību aizsardzības garantēšanas.</TXT></NP><?PAGE NO="I-2421"?><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Atbildētāja un Vācijas valdība savukārt uzskata, ka ir piemērojams tikai tas koplīgums, kas ir spēkā uzņēmuma pārejas brīdī. Pretējā gadījumā, proti, ja darba devējiem, kas nav piedalījušies sarunās [par līgumu noslēgšanu], būtu piemērojami koplīgumi, kas stājušies spēkā pēc pārejas datuma, tas būtu darba devēja līgumu slēgšanas brīvības ierobežojums, kas līdzvērtīgs ekspropriācijai. Turklāt ir svarīgi ņemt vērā biedrošanās brīvības principu, kas ietver darba devēja tiesības nepiedalīties profesionālā apvienībā vai arodorganizācijā. Visbeidzot, no Direktīvas mērķa un tās 3. panta 1. punkta formulējuma var secināt, ka tikai tās tiesības un pienākumi, kas personai, kura nodod īpašuma tiesības, ir saistībā ar pārejas datumā pastāvošu darba līgumu, pāriet īpašuma tiesību saņēmējam.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Eiropas Kopienu Komisija uzskata, ka Direktīvas 3. panta 2. punkts, kas paredz kolektīvi iegūto darba ņēmēju tiesību aizsardzību un pieprasa darba devējam saglabāt darba attiecības, kuras regulē koplīgums, ietver divus noteikumus, kas ir piemērojami šajā lietā.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Pirmkārt, saskaņā ar <QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201D"/>ekvivalences, klauzulu<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/>, kas cedenta noslēgtos koplīgumus piemēro darba līgumam, cesionara pienākums turpināt maksāt prasītājam algu, ko, individuāli vienojoties, viņam bija piekritis maksāt cedents, kā arī papildpiemaksas, ko tad paredzēja koplīgums, turpinās tikai līdz šī <QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201D"/>koplīguma izbeigšanai vai termiņa beigām<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/>. Komisija uzskata, ka, sākot no <DATE ISO="20030601">2003. gada 1. jūnija</DATE>, jaunais koplīgums, kas noslēgts <DATE ISO="20020523">2002. gada 23. maijā</DATE>, aizstāja koplīgumu, kas saistīja cesionāru sakarā ar uzņēmuma pāreju, un tādējādi, sākot no <DATE ISO="20030601">2003. gada 1. jūnija</DATE>, šis koplīgums viņu vairs nesaistīja.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Otrkārt, tā kā tiesības ierobežot Direktīvā paredzēto koplīguma noteikumu un nosacījumu ievērošanas termiņu, ko paredz Direktīvas 3. panta 2. punkta otrā daļa, Vācijas tiesībās ir transponētas ar <HT TYPE="ITALIC">BGB</HT> 613.a panta 1. punkta otro teikumu, atbildētājai bija tiesības arī atbrīvoties no sava pienākuma ievērot koplīgumu pirms tā termiņa beigām, pēc tam, kad no pārejas datuma pagājis viens gads.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-2422"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Tiesas atbilde</P></TI></TITLE><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Vispirms vispārīgi jāatgādina, ka līgumu raksturo gribas autonomijas princips, saskaņā ar kuru tā puses var brīvi uzņemties saistības viena pret otru. Atbilstoši šim principam situācijā, kāda tā ir pamata prāvā, kad atbildētāja nav nevienas darba devēju apvienības locekle un to nesaista neviens koplīgums, tiesības un pienākumi, kas izriet no šāda koplīguma, tai tātad principā nav piemērojami. Pretējā gadījumā, kā generāladvokāts to ir atzīmējis savu secinājumu 52. punktā, tiktu pārkāpts princips, saskaņā ar kuru līgumi nevar uzlikt pienākumus trešajām personām.</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Tomēr uzņēmuma pārejas un tās ietekmes uz darba attiecībām kontekstā iepriekš minētā principa beznosacījuma piemērošana varētu kaitēt tiesībām, kas darba ņēmējam ir saskaņā ar viņa darba līgumu un koplīgumu, kura dalībnieks bija darba devējs, kas nodod uzņēmuma īpašuma tiesības, nevis darba devējs, kas īpašuma tiesības saņem. Tādēļ Kopienu likumdevējs ir vēlējies uzņēmuma pārejas gadījumā nodrošināt darba ņēmējiem īpašu aizsardzību, lai novērstu [apstākļu] pasliktināšanos, kas varētu rasties minētā principa piemērošanas rezultātā.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka Direktīva tiecas aizsargāt darbinieku tiesības uzņēmuma vadītāja maiņas gadījumā, ļaujot tiem palikt strādāt pie jaunā darba devēja ar tādiem pašiem noteikumiem, par kādiem bija vienošanās ar cedentu (skat. it īpaši <DATE ISO="19880210">1988. gada 10. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="324/86" YEAR="1988" PAGE.ECR="739">324/86 <HT TYPE="ITALIC">Daddy's Dance Hall, Recueil,</HT> 739. 1pp., 9. punkts</REF.DOC.ECR>; <DATE ISO="19910725">1991. gada 25. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-362/89" YEAR="1991" PAGE.ECR="I-4105">C-362/89 <HT TYPE="ITALIC">d'Urso</HT> u.c., <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-4105. lpp., 9. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="19981112">1998. gada 12. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-399/96" YEAR="1998" PAGE.ECR="I-6965">C-399/96 <HT TYPE="ITALIC">Europièces, Recueil,</HT> I-6965. lpp., 37. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>No pastāvīgās judikatūras izriet arī, ka Direktīvas noteikumi ir jāuzskata par imperatīviem un no tiem nav iespējams atkāpties darba ņēmējiem par sliktu (skat.<?PAGE NO="I-2423"?> iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Martin</HT> u.c., 39. punkts). No tā izriet, ka starp cedentu un cedētajā uzņēmumā strādājošajiem darba ņēmējiem uzņēmuma pārejas brīdī pastāvošie darba līgumi un darba attiecības automātiski pāriet no cedenta cesionāram sakarā ar uzņēmuma pārejas faktu (šajā sakarā skat. iepriekšminēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">d'Urso</HT> u.c., 20. punkts, un <DATE ISO="19961114">1996. gada 14. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-305/94" YEAR="1996" PAGE.ECR="I-5927">C-305/94 <HT TYPE="ITALIC">Rotsart de Hertaing, Recueil,</HT> I-5927. lpp., 18. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Šajā gadījumā darba līgums, kas bija prasītājam pamata prāvā, attiecībā uz algu atsaucas uz koplīgumu. Šis darba līguma noteikums paredzēts Direktīvas 3. panta 1. punktā. Tādējādi saskaņā ar šo direktīvu tiesības un pienākumi, kas izriet no koplīguma, uz kuru atsaucas darba līgums, automātiski pāriet jaunajam īpašniekam, pat ja, kā tas ir pamata prāvā, viņš nav neviena koplīguma dalībnieks. Tādējādi tiesības un pienākumi, kas izriet no koplīguma, pēc uzņēmuma pārejas turpina būt saistoši jaunajam īpašniekam.</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Attiecībā uz Direktīvas 3. panta 1. punkta interpretāciju klauzula, kas atsaucas uz koplīgumu, nevar būt plašāka nekā koplīgums, uz kuru tā atsaucas. Tādējādi ir jāņem vērā Direktīvas 3. panta 2. punkts, kas nosaka ierobežojumus koplīguma piemērojamības principam, uz kuru atsaucas darba līgums.</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Pirmkārt, darba nosacījumi, ko nosaka šis koplīgums, tiek ievēroti tikai līdz tā izbeigšanai vai termiņa beigām, vai līdz brīdim, kad stājas spēkā cits koplīgums. Tādējādi no Direktīvas teksta nekādā veidā neizriet, ka Kopienu likumdevējs būtu gribējis saistīt cesionāru ar citiem koplīgumiem, nevis tiem, kas ir spēkā uzņēmuma pārejas brīdī, un tādējādi uzlikt par pienākumu grozīt darba nosacījumus, piemērojot jaunu koplīgumu, kas noslēgts pēc uzņēmuma pārejas. Šāds vērtējums turklāt atbilst šīs Direktīvas mērķim, kas ir tikai aizsargāt darba ņēmēju tiesības un pienākumus, kas ir spēkā pārejas dienā. Savukārt Direktīvas mērķis nebija aizsargāt vienkāršas<?PAGE NO="I-2424"?> cerības un līdz ar to hipotētiskus labumus, kas rastos no koplīgumu izmaiņām nākotnē.</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Otrkārt, dalībvalstis var ierobežot no koplīguma izrietošo darba nosacījumu ievērošanas termiņu ar nosacījumu, ka tas nav mazāks par vienu gadu. Šis pēdējais ierobežojums savā ziņā ir subsidiäre, jo tas var tikt piemērots, ja neviena no iepriekš minētajām situācijām, proti, pastāvoša koplīguma izbeigšana vai tā termiņa beigas, vai jauna koplīguma stāšanās spēkā vai piemērošana nerodas viena gada laikā pēc uzņēmuma pārejas.</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Turklāt, kaut arī saskaņā ar Direktīvas mērķi ir jāaizsargā darba ņēmēju, kurus skar uzņēmuma pāreja, tiesības, tomēr par abstrakciju nevar pārvērst cesionara tiesības, kuram ir jābūt iespējai veikt pielāgojumus, kas nepieciešami viņa darbības turpināšanai.</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Šajā sakarā jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru direktīvas noteikumu interpretācijai jāņem vērā Kopienu tiesiskās kārtības vienotības princips, kurš prasa, lai Kopienu atvasinātās tiesības tiktu interpretētas saskaņā ar vispārīgajiem Kopienu tiesību principiem (šajā sakarā skat. <DATE ISO="20040401">2004. gada 1. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-1/02" YEAR="2004" PAGE.ECR="I-3219">C-1/02 <HT TYPE="ITALIC">Borgmann, Recueil,</HT> I-3219. lpp., 30. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka biedrošanās brīvība, kas ietver arī tiesības nepiedalīties arodorganizācijā (šajā sakarā skat Eiropas Cilvēktiesību tiesas <DATE ISO="19930630">1993. gada 30. jūnija</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Sigurjónsson</HT> pret Islandi, <HT TYPE="ITALIC">série A</HT> Nr. 264, 35. punkts, un <DATE ISO="19960425">1996. gada 25. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Gustafsson</HT> pret Zviedriju, <HT TYPE="ITALIC">Recueil des arrêts et décisions</HT> 1996-II, 637.lpp., 45. punkts), nostiprināta <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE> Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11. pantā un ir viena no<?PAGE NO="I-2425"?> pamattiesībām, ko saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru aizsargā Kopienu tiesiskā kārtība (<DATE ISO="19951215">1995. gada 15. decembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-415/93" YEAR="1995" PAGE.ECR="I-4921">C-415/93 <HT TYPE="ITALIC">Bosman, Recueil,</HT> I-4921. lpp., 79. punkts</REF.DOC.ECR>), kā to atgādina ES līguma 6. panta 2. punkts (skat. <DATE ISO="20010306">2001. gada 6. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-274/99 P" YEAR="2001" PAGE.ECR="I-1611">C-274/99 Connolly/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-1611. lpp.</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Ja tiktu izmantota šī sprieduma 18. punktā minētā līguma atsauces klauzulas <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201D"/>dinamiskā<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/> interpretācija, kuru atbalsta prasītājs, tas nozīmētu, ka vēlāki koplīgumi būtu piemērojami cesionāram, kurš nav koplīguma dalībnieks, un ka varētu tikt aizskartas viņa pamattiesības nebiedroties.</TXT></NP><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Savukārt <QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201D"/>statiska<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/> minētās klauzulas interpretācija, kuru atbalsta atbildētāja pamata prāvā un Vācijas valdība, ļauj izvairīties no tā, ka uzņēmuma cesionăm, kurš nav koplīguma dalībnieks, saistītu vēlākas šī koplīguma izmaiņas. Viņa tiesības nebiedroties tādējādi ir pilnībā aizsargātas.</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Pastāvot šādiem apstākļiem, prasītājs nevar apgalvot, ka noteikumam, kas iekļauts individuālā darba līgumā un atsaucas uz koplīgumiem, kas noslēgti noteiktā nozarē, pilnīgi noteikti ir <QUOT.START ID="QS0015" REF.END="QE0015" CODE="201D"/>dinamisks<QUOT.END ID="QE0015" REF.START="QS0015" CODE="201D"/> raksturs un ka, piemērojot Direktīvas 3. panta 1. punktu, tas atsaucas uz koplīgumiem, kas noslēgti pēc uzņēmuma pārejas datuma.</TXT></NP><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>No iepriekš teiktā izriet, ka uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 3. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas neiestājas pret to, ka, ja darba līgums atsaucas uz koplīgumu, kurš saista cedentu, cesionarăm, kurš nav šāda koplīguma dalībnieks, nav saistoši koplīgumi, kuri seko tam koplīgumam, kurš bija spēkā uzņēmuma pārejas brīdī.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-2426"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par otro jautājumu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Ievērojot uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:</P></INTRO><P>3. panta 1. punkts Padomes <DATE ISO="19770214">1977. gada 14. februāra</DATE> Direktīvā 77/187/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā jāinterpretē tādējādi, ka tas neiestājas pret to, ka, ja darba līgums atsaucas uz koplīgumu, kurš saista cedentu, cesionāram, kurš nav šāda koplīguma dalībnieks, nav saistoši koplīgumi, kuri seko tam koplīgumam, kurš bija spēkā uzņēmuma pārejas brīdī.</P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>