52011DC0492

/* COM/2011/0492 galīgā redakcija */ KOMISIJAS ZIŅOJUMS par to, kā 2010. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem


KOMISIJAS ZIŅOJUMS

par to, kā 2010. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

PRIEKšVāRDS

Šis ziņojums, kas sagatavots saskaņā ar 17. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem,[1] attiecas uz 2010. gadu un pamatojas uz statistikas datiem, kas apkopoti pielikumā.

Šie statistikas dati norāda uz pieteikumu, nevis pieprasīto dokumentu skaitu. Praktiski šādi pieteikumi var attiekties uz vienu dokumentu vai dokumentu kopumiem saistībā ar konkrētu procedūru. Pieteikumi par piekļuvi dokumentiem, kas iesniegšanas brīdī bija publiski pieejami, nav iekļauti.

1. REGULAS (EK) NR. 1049/2001 PāRSKATīšANA

2. Priekšlikums par regulas pārstrādāšanu, ko Komisija iesniedza 2008. gada 30. aprīlī, joprojām ir pirmā lasījuma posmā. Parlaments 2009. gada 11. martā nobalsoja par grozīto ziņojumu, tomēr tas atlika balsojumu par normatīvo rezolūciju. Pēc 2009. gada vēlēšanām jaunais Parlaments atsāka Komisijas priekšlikuma izskatīšanu. Konstitucionālo jautājumu komiteja ( AFCO ) un Lūgumrakstu komiteja ( PETI ) pieņēma atzinumus attiecīgi 2010. gada 30. novembrī un 2010. gada 1. decembrī. Pilsoņu brīvību komiteja ( LIBE ) vēl nav nobalsojusi par jauno ziņojuma projektu. Padomē šis priekšlikums ir izskatīts darba grupas līmenī.

3. Pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās 2009. gada 1. decembrī Komisija 2011. gada 21. martā iesniedza jaunu priekšlikumu, lai Regulu (EK) Nr. 1049/2001 pielāgotu Lisabonas līguma prasībām. Šā priekšlikuma mērķis ir paplašināt regulas institucionālo darbības jomu un attiecināt to uz visām Eiropas Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, paredzot dažus ierobežojumus attiecībā uz Tiesu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Investīciju banku saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētās versijas 15. panta 3. punktu.

4. REģISTRI UN TīMEKļA VIETNES

5. Komisijas dokumentu reģistram 2010. gadā tika pievienoti 18661 jauni dokumenti (skatīt tabulu pielikumā).

6. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 17. panta 1. punktu Komisijai gada ziņojumos ir jānorāda tās rīcībā esošo dokumentu skaits, kuri ir slepeni regulas[2] 9. panta 1. punkta nozīmē un kuri tāpēc nav iekļauti reģistrā. Komisijas publiskajā reģistrā ir iekļauti COM, C, OJ, PV un SEC sērijas dokumenti. Komisija 2010. gadā nesagatavoja un nesaņēma nevienu slepenu dokumentu, kas ietilpst kādā no šīm dokumentu kategorijām.

7. Turpmākajā tabulā iekļauti 2010. gada dati par to, kā izmantota EUROPA portālā pieejamā tīmekļa vietne „Pārredzamība un piekļuve dokumentiem”.

Apmeklētāju skaits | Apmeklējumu skaits | Atvērtās lapas |

Kopā | 48 557 | 61 308 | 452 695 |

Mēnesī vidēji | 4046 | 5109 | 37725 |

8. SADARBīBA AR CITāM IESTāDēM, UZ KURāM ATTIECAS šī REGULA

Starpiestāžu komiteja, kas izveidota saskaņā ar regulas 15. panta 2. punktu, 2010. gadā netika sasaukta. Trīs iestādes (Eiropas Parlaments, Padome un Komisija) uzturēja regulārus sakarus administratīvā līmenī, lai nodrošinātu regulas saskaņotu piemērošanu.

9. PIEKļUVES PIETEIKUMU ANALīZE

10. 2010. gadā ievērojami palielinājās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 iesniegto sākotnējo pieteikumu skaits (6127 pieteikumi salīdzinājumā ar 5055 pieteikumiem 2009. gadā, t.i., par 21 % vairāk).

11. Ar atkārtotiem pieteikumiem saistīto lēmumu pēc būtības skaits 2010. gadā saglabājās stabils: 122 lēmumi pēc būtības 2010. gadā salīdzinājumā ar 120 lēmumiem 2009. gadā. Uz atkārtotiem pieteikumiem kopumā tika sniegtas 152 atbildes. Pārējās 30 lietas tika slēgtas bez oficiāla lēmuma atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1049/2001. Tās attiecās uz pieteikumiem bez konkrēta mērķa vai pieprasījumiem, kuri tika izskatīti, pamatojoties uz citu, piemērotāku juridisko pamatu, piemēram, uz Regulu (EK) Nr. 45/2001 par personas datu aizsardzību attiecībā uz pieprasījumiem par pieteikuma iesniedzēja piekļuvi saviem personas datiem. Atkārtoto pieteikumu skaits no 140 pieteikumiem 2009. gadā palielinājās līdz 181 pieteikumam 2010. gadā. Starpība starp saņemto atkārtoto pieteikumu skaitu un izsniegto lēmumu skaitu atbilst neizskatīto lietu skaitam gada beigās (68 lietas).

12. Konkurences politika ieņem pirmo vietu galveno jomu sarakstā, veidojot 9,07 % no sākotnējiem pieteikumiem, kam seko citas svarīgas ES politikas jomas, piemēram, iekšlietas un tieslietas, transports un enerģētika, iekšējais tirgus, nodokļu politika un muitas savienība, veselības un patērētāju aizsardzība, vide un uzņēmumu politika.

13. Galvenās pieteikumu iesniedzēju kategorijas joprojām ir akadēmisko aprindu pārstāvji (23,24 % no sākotnējiem pieteikumiem), juridiskās firmas (10,69 %) un pilsoniskā sabiedrība (NVO, interešu grupas) (8,18 %). Attiecībā uz 32,68 % pieteikumu sociāli profesionālais profils nav noteikts.

14. Arī pieteikumu ģeogrāfiskais sadalījums bija ļoti līdzīgs pagājušo gadu sadalījumiem. Tomēr acīmredzamu iemeslu dēļ lielāko daļu pieteikumu, proti, 17,95 %, iesniedza personas vai struktūras, kas atrodas Beļģijā, un gandrīz tikpat pieteikumu (16,62 %) bija no Vācijas. Ne no vienas citas dalībvalsts saņemto pieteikumu skaits nepārsniedza 10 %; lielākais skaits šo pieteikumu bija no dalībvalstīm ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, proti, Francijas, Itālijas, Spānijas, Apvienotās Karalistes un Nīderlandes, kas kopā veidoja 36,45 % no pieteikumiem. No jaunajām dalībvalstīm iesniegto pieteikumu īpatsvars nedaudz palielinājās, piemēram, 4,23 % pieteikumu bija no Čehijas Republikas un 2,76 % no Polijas.

15. PIEKļUVES TIESīBU IZņēMUMU PIEMēROšANA

16. To sākotnējo pieteikumu īpatsvars, par kuriem tika sniegtas pilnībā pozitīvas atbildes, arī 2010. gadā pārsniedza 80 % (82,16 %), savukārt daļēja piekļuve tika sniegta 5,37 % no sākotnējiem pieteikumiem. Dokumentus pilnībā publiskoja 82,16% gadījumu (salīdzinājumā ar 84,23% 2009. gadā), un 5,37% gadījumu (salīdzinājumā ar 4,11% 2009. gadā) atļāva daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Tas nozīmē, ka tāpat kā 2009. gadā to pieteikumu īpatsvars, kas saņēma atteikumu pirmajā instancē (dažādu iemeslu dēļ), saglabājās apmēram 12 % līmenī.

17. Pēc samazinājuma 2009. gadā to lēmumu īpatsvars, ar kuriem apstiprina sākotnējo nostāju, tuvinās 2008. gada līmenim (50 % 2010. gadā, 48,08 % 2008. gadā un tikai 22,50 % 2009. gadā).

Arī to gadījumu īpatsvars, kad pēc sākotnēja atteikuma tika piešķirta pilna piekļuve dokumentiem, līdzinājās 2008. gada līmenim (15,57 % 2010. gadā, 50 % 2009. gadā un 18,59 % 2008. gadā). No otras puses, ievērojami palielinājās to gadījumu īpatsvars, kad pēc sākotnēja atteikuma tika piešķirta daļēja piekļuve dokumentiem (34,43 % 2010. gadā salīdzinājumā ar 27,50 % 2009. gadā).

18. Sākotnējo pieteikumu gadījumā divi galvenie atteikuma iemesli joprojām bija šādi:

19. pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķa aizsardzība (4. panta 2. punkta trešais ievilkums), lai gan salīdzinājumā ar 2009. gadu šādu gadījumu skaits ir nedaudz samazinājies (26,63 % atteikumu salīdzinājumā ar 27,61% 2009. gadā);

20. Komisijas lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība (4. panta 3. punkts); 16,80% gadījumu attiecas uz vēl nepieņemtiem lēmumiem, un 9,66 % attiecas uz iekšējai lietošanai paredzētiem dokumentiem, kopā pavisam 26,42% atteikumu (salīdzinājumā ar 25,61% atteikumu 2009. gadā).

To atteikumu īpatsvars, kas balstās uz komerciālu interešu aizsardzību, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz samazinājās, sasniedzot 11,84 % (salīdzinot ar 13,99 % 2009. gadā).

21. Galvenie iemesli, ar kuriem pamato piekļuves atteikumu, ir šādi:

22. izmeklēšanas mērķa aizsardzība (32 % salīdzinājumā ar 25,91% 2009. gadā);

23. komerciālu interešu aizsardzība (16,67 % salīdzinājumā ar 17,52 % 2009. gadā);

24. Komisijas lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība; 11,33 % gadījumu attiecas uz vēl nepieņemtiem lēmumiem, un 8 % attiecas uz iekšējai lietošanai paredzētiem dokumentiem, kopā pavisam 19,33 % atteikumu (salīdzinājumā ar 26,64% atteikumu 2009. gadā).

25. EIROPAS OMBUDAM IESNIEGTāS SūDZīBAS

26. Ombuds 2010. gadā slēdza 23 sūdzību lietas pret Komisiju saistībā ar dokumentu piekļuves pieprasījumu izskatīšanu:

1 lieta slēgta, nekonstatējot nekādas administratīvās kļūmes |

2953/2008/FOR |

13 lietas slēgtas, izsakot aizrādījumu un/vai citas piezīmes |

3699/2006/ELB | 355/2007/TN(FOR) | 671/2007/PB | 2502/2007/RT |

3163/2007/BEH | 676/2008/RT[3] | 1039/2008/FOR | 1438/2008/DK |

1202/2009/GG | 1207/2009/GG | 1302/2009/TS | 100/2010/GG |

465/2010/FOR |

9 lietas slēgtas, neturpinot izmeklēšanu |

301/2008/IP | 2219/2008/(JMA)MHZ | 2643/2008(TN)RT | 3052/2008(BB)FOR |

966/2009/JMA | 2647/2009/IP | 172/2010/ANA | 1195/2010/OV |

1357/2010/MHZ |

27. Gada laikā ombuds uzsāka 22 jaunas izmeklēšanas lietas, kur piekļuve dokumentiem bija vai nu galvenā sūdzības daļa, vai arī viena no sūdzības daļām.

28. IZSKATīšANA TIESā

Jaunas tiesu prakses ziņā 2010. gads bija ļoti intensīvs[4].

29. Tiesa 2010. gadā pasludināja četrus spriedumus saistībā ar pārsūdzībām.

C-362/08 P Internationaler Hilfsfonds pret Komisiju, 26.1.2010. spriedums | C-139/07 P Komisija pret Technische Glaswerke Ilmenau (TGI), 29.6.2010. spriedums |

C-28/08 P Komisija pret Bavarian Lager, 29.6.2010. spriedums | Apvienotās lietas C-514/07P, C-528/07 P, C- 532/07 P, API, Zviedrija un Komisija, 21.9.2010. spriedums |

Šie četri spriedumi sniedza būtiskus precizējumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 satura un procesuālajiem aspektiem.

Attiecībā uz satura aspektiem divos 2010. gada 29. jūnijā pasludinātajos spriedumos ( Bavarian Lager un TGI ) Tiesa precizēja Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā minēto izņēmumu interpretāciju. API lietas spriedumā Tiesa sniedza interpretāciju par 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā noteikto izņēmumu.

Lietā Bavarian Lager Tiesa noteica, ka gadījumos, kad tiek pieprasīta publiska piekļuve dokumentiem, kas satur personas datus, pilnībā piemēro regulu par personas datu aizsardzību, tostarp noteikumu par to, ka personas datu saņēmējam ir jāpamato datu publiskošanas nepieciešamība, kā arī noteikumu, kas datu subjektam piešķir tiesības jebkurā laikā iebilst pret datu, kas uz viņu attiecas, apstrādi, ja tam ir likumīgs pamatojums, kurš saistīts ar viņa konkrēto stāvokli.

Spriedumā TGI lietā Tiesa noteica, ka uz dokumentiem, kas skar Komisijas administratīvās lietas saistībā ar valsts atbalsta izskatīšanu, attiecas vispārējais pieņēmums, ka šo dokumentu publiskošana principā varētu apdraudēt izmeklēšanas darbību mērķa aizsardzību. Valsts atbalsta regula ieinteresētajām pusēm neparedz nekādas tiesības uz piekļuvi lietas dokumentiem. Ja puses varētu iegūt šādu piekļuvi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001, tiktu apšaubīta valsts atbalsta kontroles sistēma. Turklāt Tiesa noteica, ka šo pieņēmumu var atspēkot, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka uz pieprasīto dokumentu "neattiecas minētais pieņēmums", vai ja publiskošanu var pamatot ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.

API lietā Tiesa formulēja pieņēmumu par prasību, ko iestādes iesniegušas ES tiesām, nepieejamību pirms tiesas procesa beigām. Līdzīgi TGI lēmumā izmantotajam loģiskajam pamatojumam šī interpretācija par izņēmumiem saistībā ar tiesvedību izriet no tiesiskā regulējuma, kas attiecas uz tiesvedību, un fakta, ka sabiedrībai nav tiesību piekļūt dokumentiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu darbību.

Visbeidzot, attiecībā uz Internationaler Hilfsfonds Tiesa precizēja, ka jebkurā laikā var iesniegt jaunu pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, kam iepriekš tika liegta piekļuve, un ka iesaistītajai iestādei šādā gadījumā ir pienākums izskatīt, vai piekļuves atteikums joprojām ir pamatots, ņemot vērā izmaiņas juridiskajos vai faktiskajos apstākļos, kas, iespējams, notikušas starpposmā.

30. Vispārējā tiesa pieņēma piecus spriedumus saistībā ar Komisijas lēmumiem:

Apvienotās lietas T-355/04 un T-446/04, Co-Frutta Soc.coop. pret Komisiju, 19.1.2010. spriedums | T-237/05, Editions Odile Jacob SAS pret Komisiju, 9.6.2010. spriedums | T-111/07, Agrofert pret Komisiju, 7.7.2010. spriedums |

T-474/08, D. Umbach pret Komisiju, 21.10.2010. spriedums | Apvienotās lietas T-494/08 to T-500/08 un T-509/08, Ryanair pret Komisiju, 10.12.2010. spriedums |

Divās lietās par piekļuvi Komisijas veiktās izmeklēšanas lietām apvienošanās kontroles jomā ( Editions Odile Jacob un Agrofert ) Vispārejā tiesa atcēla saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 pieņemtos Komisijas lēmumus, jo īpaši pamatojoties uz faktu, ka netika veikta dokumentu atsevišķa un konkrēta pārbaude[5].

Ryanair lietās Vispārejā tiesa ņēma vērā Tiesas spriedumu TGI lietā un noraidīja pieteikumus.

Pārējās divās lietās Vispārējā tiesa apstiprināja Komisijas lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

Līdzīgi arī ar 2010. gada 21. oktobra spriedumu tika noraidīts pieteikums lietā T-439/08 ( Agapiou Joséphidès pret Komisiju un EACEA ), kur Komisija bija viena no atbildētājām pusēm, lai gan apstrīdētā lēmuma autore bija EACEA .

Visbeidzot, jāpiemin trīs citas lietas, kas ir svītrotas no reģistra, jo prasītāji atsauca savus pieteikumus:

T-245/09, Shell Hellas pret Komisiju, 5.1.2010. rīkojums | T-251/09, Soc. des Pétroles Shell pret Komisiju, 5.1.2010. rīkojums | T-170/03, BAT pret Komisiju, 6.9.2010. rīkojums |

31. Pret Komisijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001, 2010. gadā tika ierosinātas 14 jaunas lietas.

T-17/10, Gerald Steinberg pret Komisiju | T-36/10, Internationaler Hilfsfonds e.V. pret Komisiju | T-120/10, ClientEarth and Others pret Komisiju |

T-167/10, Evropaïki Dynamiki pret Komisiju | T-180/10, Nickel Institute pret Komisiju | T-181/10, Reagens SpA pret Komisiju |

T-267/10, Land Wien pret Komisiju | T-291/10, Anne Martin pret Komisiju | T-300/10, International Hilfsfonds e.V. pret Komisiju |

T-301/10, Sophie in 't Veld pret Komisiju | T-359/10, Ecologistas en Acción-CODA pret Komisiju | T-395/10, Stichting Corporate Europe Observatory pret Komisiju |

T-449/10, ClientEarth and Others pret Komisiju | T-511/10, Evropaïki Dynamiki pret Komisiju |

32. Turklāt Tiesā ir iesniegtas trīs jaunas pārsūdzības pret Vispārējās tiesas spriedumiem.

Komisijas iesniegtās pārsūdzības (skatīt iepriekš 7.2. punktu):

C-404/10P, Komisija pret Editions Odile Jacob SAS, Lagardère SCA | C-477/10P, Komisija pret Agrofert Holding a.s., other parties Sweden, Finland, Denmark, Polski Koncern Naftowy Orlen SA |

Pārsūdzība, ko pirmajā instancē iesniedzis prasītājs:

C-609/10P, Dieter C. Umbach pret Komisiju |

33. SECINāJUMI

34. Arī 2010. gadā ievērojami palielinājās piekļuves pieprasījumu skaits. Lai gan 2009. gadā šis skaits saglabājās iepriekšējā gada līmenī (apmēram 5000 pieprasījumi), 2010. gadā tika saņemti vairāk nekā 6000 piekļuves pieprasījumu. Neraugoties uz šo 20 % pieaugumu, datu publiskošanas līmenis joprojām ir augsts: četros no pieciem gadījumiem tika saņemta pozitīva atbilde. Jānorāda, ka desmit gadu laikā piekļuves pieprasījumu skaits ir palielinājies no 500 līdz 6000 pieprasījumiem gadā. Ņemot vērā pieprasījumu kopējo skaitu, atkārtoto pieteikumu, ombudam iesniegto sūdzību un Tiesā iesniegto prasību skaits joprojām ir neliels.

Lai gan ir palielinājies pilsoņu iesniegto pieteikumu īpatsvars, lielāko skaitu piekļuves pieteikumu joprojām iesniedz akadēmisko aprindu, NVO, interešu grupu un juridisko firmu pārstāvji. Daudzi no šiem pieprasījumiem attiecas uz pienākumu neizpildes procedūrām, kā arī uz pretmonopola, apvienošanās, valsts atbalsta vai antidempinga lietām. Tāpat kā iepriekšējos gados piekļuves pieprasījumi galvenokārt ir saistīti ar Komisijas lomu ES tiesību aktu īstenošanā, kur saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem jānodrošina līdzsvars starp pārskatāmību un citām likumiskām interesēm. Attiecībā uz Komisijas priekšlikumiem par jauniem tiesību aktiem jau ir panākts augsts pārredzamības līmenis, jo daudzi dokumenti tiek savlaicīgi publiskoti.

35. Desmit gadus pēc regulas pieņemšanas tās īstenošana ir nodrošinājusi konsolidētu administratīvo praksi attiecībā uz pilsoņu tiesībām piekļūt Komisijas dokumentiem. Tiesas un Vispārējās tiesas prakse ir ievērojami veicinājusi šo konsolidāciju. Tāpēc Komisija joprojām uzskata, ka regulas pārskatīšanā jāņem vērā iepriekšējos desmit gados paveiktais.

PIELIKUMS

Statistikas dati par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu

REģISTRā IEKļAUTO DOKUMENTU SKAITS

SāKOTNēJIE PIEPRASīJUMI

SAņEMTIE UN IZSKATīTIE PIETEIKUMI

2008.g.[6] | 2009.g. | 2010.g. |

Saņemtie pieteikumi | - | 5401 | 6361 |

Sniegtās atbildes[7][8] | - | 6636 | 7148 |

Atbildes, kas sniegtas, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001 | 5197 | 5055 | 6127 |

REZULTāTI

2008.g. | 2009.g. | 2010.g. |

Skaits | % | Skaits | % | Skaits | % |

ATKāRTOTI PIEPRASīJUMI

SAņEMTIE UN IZSKATīTIE PIETEIKUMI

2008.g. | 2009.g. | 2010.g. |

Saņemtie pieteikumi | - | 140 | 181 |

Atbildes uz pieteikumiem | - | 134 | 152 |

Lēmumi par atkārtotiem pieteikumiem, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001 | 156 | 120 | 122 |

REZULTāTI

2008.g. | 2009.g. | 2010.g. |

Skaits | % | Skaits | % | Skaits | % |

36. ATTEIKUMU SADALīJUMS ATKARīBā NO PIEMēROTā IZņēMUMA (%)

SāKOTNēJIE PIEPRASīJUMI

2008.g. | 2009.g. | 2010.g. |

4.1.a), 1. ievilkums – sabiedrības drošības aizsardzība | 0,18 | 1,36 | 1,94 |

4.1.a), 2. ievilkums – aizsardzība un militārā joma | 0,82 | 0,54 | 0,14 |

4.1.a), 3. ievilkums - starptautisko attiecību aizsardzība | 10,24 | 8,17 | 9,83 |

4.1.a), 4. ievilkums – finanšu, monetārās vai ekonomikas politikas aizsardzība | 2,9 | 2,09 | 2,15 |

4.1.b) – privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzība | 5,98 | 6,99 | 9,76 |

4.2., 1. ievilkums– komerciālo interešu aizsardzība | 14,4 | 13,99 | 11,84 |

4.2., 2. ievilkums – tiesvedības un juridisko konsultāciju aizsardzība | 6,52 | 9,81 | 7,32 |

4.2., 3. ievilkums – pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas darbību mērķa aizsardzība | 26,63 | 27,61 | 26,63 |

4.3. 1. apakšpunkts – lēmumu pieņemšanas process, lēmums vēl nav pieņemts | 13,5 | 17,80 | 16,80 |

4.3., 2. apakšpunkts – lēmumu pieņemšanas process, lēmums jau pieņemts: atzinumi, kas paredzēti iekšējai lietošanai iepriekšējos paziņojumos un apspriešanās | 15,22 | 7,81 | 9,62 |

4.5. Dalībvalsts/trešās personas, kura ir autors, atteikums | 3,62 | 3,81 | 3,94 |

kopā | 100 | 100 | 100 |

ATKāRTOTI PIEPRASīJUMI

2008.g. | 2009.g. | 2010.g. |

4.1.a), 1. ievilkums – sabiedrības drošības aizsardzība | 0,42 | 2,55 | 2,67 |

4.1.a), 2. ievilkums – aizsardzība un militārā joma | 0,42 | 0 | 0 |

4.1.a), 3. ievilkums - starptautisko attiecību aizsardzība | 5,91 | 4,38 | 6,67 |

4.1.a), 4. ievilkums – finanšu, monetārās vai ekonomikas politikas aizsardzība | 0,84 | 3,28 | 3,33 |

4.1.b) – privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzība | 5,06 | 14,23 | 9,33 |

4.2., 1. ievilkums – komerciālo interešu aizsardzība | 24,89 | 17,52 | 16,67 |

4.2., 2. ievilkums – tiesvedības un juridisko konsultāciju aizsardzība | 3,8 | 5,47 | 10 |

4.2., 3. ievilkums – pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas darbību mērķa aizsardzība | 27,85 | 25,91 | 32 |

4.3., 1. apakšpunkts – lēmumu pieņemšanas process, lēmums vēl nav pieņemts | 17,3 | 12,77 | 11,33 |

4.3., 2. apakšpunkts – lēmumu pieņemšanas process, lēmums jau pieņemts: atzinumi, kas paredzēti iekšējai lietošanai iepriekšējos paziņojumos un apspriešanās | 12,24 | 13,87 | 8 |

4.5. Dalībvalsts atteikums | 1,27 | - | - |

kopā | 100 | 100 | 100 |

PIEPRASīJUMU SADALīJUMS

ATKARīBā NO PIETEIKUMU IESNIEDZēJU SOCIāLI PROFESIONāLāS GRUPAS (%)

2008.g. | 2009.g. | 2010.g. |

Akadēmiskā vide | 31,03 | 21,29 | 23,24 |

Publiskās iestādes (ES iestādes nav ietvertas) | 14,19 | 7,33 | 13,56 |

Juristi | 11,01 | 10,24 | 10,69 |

Citas ES iestādes | 6,3 | 3,77 | 8,32 |

Pilsoniskā sabiedrība (interešu grupas, nozares organizācijas, NVO u. tml.) | 18,26 | 9,85 | 8,18 |

Žurnālisti | 2,46 | 2,02 | 3,35 |

Nav precizēta | 16,75 | 45,5 | 32,68 |

kopā | 100 | 100 | 100 |

ATKARīBā NO PIETEIKUMU ģEOGRāFISKāS IZCELSMES (%)

2008.g. | 2009.g. | 2010.g. |

Beļģija | 18,93 | 18,26 | 17,95 |

Vācija | 16,89 | 16,61 | 16,62 |

Francija | 8 | 8,01 | 9,05 |

Itālija | 8,54 | 7,18 | 8,85 |

Apvienotā Karaliste | 6,34 | 6,23 | 7,24 |

Spānija | 5,29 | 6,27 | 6,86 |

Nīderlande | 4,83 | 5,45 | 4,43 |

Čehijas Republika | 1,26 | 1,11 | 4,23 |

Polija | 2,57 | 2,86 | 2,76 |

Zviedrija | 1,44 | 2,13 | 2,18 |

Austrija | 2,11 | 1,98 | 2,08 |

Luksemburga | 2,61 | 1,71 | 1,99 |

Dānija | 2,45 | 1,63 | 2,02 |

Īrija | 1,28 | 0,72 | 1,49 |

Grieķija | 1,93 | 1,06 | 1,22 |

Portugāle | 1,5 | 1,61 | 1,16 |

Rumānija | 0,58 | 0,93 | 1,11 |

Somija | 1,08 | 0,78 | 0,81 |

Ungārija | 0,86 | 0,70 | 0,89 |

Bulgārija | 0,36 | 0,56 | 0,69 |

Slovākija | 0,24 | 0,50 | 0,56 |

Slovēnija | 0,32 | 0,39 | 0,52 |

Lietuva | 0,62 | 0,35 | 0,31 |

Malta | 0,2 | 0,30 | 0,22 |

Kipra | 0,22 | 0,20 | 0,20 |

Latvija | 0,28 | 0,06 | 0,13 |

Igaunija | 0,1 | 0,17 | 0,09 |

Eiropas valstis ārpus ES | 2,12 | 0,83 | 0,50 |

Ziemeļamerika | 1,16 | 0,37 | 0,11 |

Austrālija un Jaunzēlande | 0,14 | 0,07 | 0,09 |

Āfrika | 0,04 | 0,20 | 0,05 |

Dienvidamerika. | 0,06 | 0,09 | 0,05 |

Āzija | 0,46 | 0,19 | 0,04 |

Nav precizēta | 5,24 | 10,57 | 3,49 |

kopā | 100 | 100 | 100 |

ATKARīBā NO INTEREšU JOMAS (%)

Ģenerāldirektorāts/ dienests | 2008.g. | 2009.g. | 2010.g. |

SG- Ģenerālsekretariāts | 9,38 | 10,10 | 11,64 |

COMP - Konkurence | 7,18 | 7,03 | 9,07 |

JUST - Tieslietas + HOME - Iekšlietas (iepriekš JLS) | 6,69 | 7,74 | 8,38 |

MOVE – Mobilitāte un transports + ENER – Enerģētika (iepriekš TREN) | 8,18 | 8,02 | 7,14 |

MARKT - Iekšējais tirgus | 7,28 | 7,27 | 6,14 |

ENV – Vide + CLIMA – Rīcība klimata jomā | 6,07 | 8,37 | 6,07 |

SANCO - Veselība un patērētāju aizsardzība | 5,74 | 4,69 | 5,44 |

TAXUD - Nodokļi un muitas savienība | 5,17 | 6,20 | 5,30 |

ENTR - Uzņēmējdarbība | 5,91 | 4,55 | 4,48 |

RELEX - Ārējie sakari | 2,39 | 2,25 | 3,29 |

AGRI – Lauksaimniecība | 3,6 | 4,07 | 3,15 |

REGIO - Reģionālā politika | 3,42 | 3,67 | 3,06 |

TRADE - Tirdzniecība | 2,72 | 2,08 | 3,06 |

DEVCO – Attīstība un sadarbība-EuropeAid (iepriekš DEV + AIDCO) | 3,22 | 2,75 | 2,77 |

EMPL - Nodarbinātība un sociālās lietas | 3,72 | 3,28 | 2,74 |

SJ - Juridiskais dienests | 1,75 | 1,80 | 2,68 |

ECFIN - Ekonomikas un finanšu lietas | 1,23 | 1,87 | 2,32 |

HR – Cilvēkresursi un drošība (iepriekš ADMIN) + OIB + OIL - Infrastruktūras un loģistikas biroji Briselē un Luksemburgā + PMO – Individuālo tiesību pārvaldes un maksājumu birojs | 4,54 | 3,15 | 2,29 |

RTD – Izpēte, JRC – Kopīgais pētniecības centrs | 1,36 | 1,74 | 1,82 |

INFSO - Informācijas sabiedrība | 2,3 | 2,29 | 1,79 |

ELARG - Paplašināšanās | 1,5 | 1,74 | 1,47 |

BUDG - Budžets | 1,07 | 1,07 | 1,24 |

EAC - Izglītība un kultūra | 1,4 | 1,44 | 1,13 |

COMM – Komunikācija | 0,85 | 0,41 | 0,74 |

MARE – Jūrlietas un zivsaimniecība | 1,13 | 0,79 | 0,66 |

DGT – Rakstiskā tulkošana | 0,32 | 0,13 | 0,36 |

ESTAT - Eurostat | 0,22 | 0,11 | 0,31 |

CAB – Komisāru kabineti | 0,43 | 0,30 | 0,28 |

ECHO – Humānās palīdzības birojs | 0,15 | 0,24 | 0,28 |

OLAF - Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai | 0,62 | 0,24 | 0,27 |

OPOCE - Publikāciju birojs | 0,05 | 0,19 | 0,19 |

EPSO – Personāla atlases birojs | 0,23 | 0,26 | 0,14 |

IAS - Iekšējā revīzija | 0,07 | 0,02 | 0,09 |

DIGIT – Informātika | 0 | 0,07 | 0,09 |

SCIC – Mutiskā tulkošana | 0,02 | 0,02 | 0,08 |

BEPA - Eiropas politikas padomdevēju birojs | 0,07 | 0,06 | 0,03 |

kopā | 100 | 100 | 100 |

[1] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[2] „Dokumenti, kas izdoti iestādēs vai to dibinātās aģentūrās dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, un kam piešķirts grifs "SEVIŠĶI SLEPENS", "SLEPENS" vai "KONFIDENCIĀLS" saskaņā ar attiecīgās iestādes noteikumiem ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības vai dalībvalstu būtiskas intereses jomās, kuras norādītas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, valsts drošība, aizsardzība un militārie jautājumi” (9. panta 1. punkts).

[3] Par šo lietu tika saņemts arī Eiropas ombuda īpašais ziņojums.

[4] Sīkāku informāciju par turpmāk minētajām lietām skatīt šādā tīmekļa vietnē: http://curia.europa.eu/jurisp/cgi-bin/form.pl?lang=en

[5] Sk. arī šā ziņojuma 7.4. punktu.

[6] Lūdzam ņemt vērā, ka par 2008. gadu Komisija nevar sniegt salīdzināmus statistikas datus attiecībā uz sākotnējiem un atkārtotiem pieprasījumiem, kas atbilstu kategorijām "Saņemtie pieteikumi" un "Sniegtās atbildes".

[7] Lūdzam ņemt vērā, ka viens pieprasījums var attiekties uz vairākiem dokumentiem, un tādējādi uz to var tikt sniegtas dažādas atbildes.

[8] Lūdzam ņemt vērā, ka kategorija "Sniegtās atbildes" ietver atbildes, uz ko neattiecas Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanas joma, piemēram, atbildes, kas sniegtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.