<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-07-202607C116202406660-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0666-24-202607690-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="31/08/2026 15:36:33" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="rHsa/rXmbC3M8rDW4rFfH6ueWQwiS6SAdVI1jsHmIRf7nKDCHx/0MU1NlRXscLea68w0XTjv+LNx78Ys6KvKHnOEAf3XyYikppe6lDANwnUxqKWDCOXmFl55PLYQ6qq+VrzspmhJ/poAJfXuAEJPqfR6Vy0sBzRoQ/BSbE1J1TU=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="bddb1d1c-6f89-4f1f-8306-21ab4aa73b42" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0666" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 05-08-26 08:26:33" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-08-18T06:41:56Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="47831c42bd844dea900f033219a9fe8e" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0666" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">Spriedums, 16.7.2026. – Lieta C‑666/24</div>
      <div id="rId22" style="default">Associació Catalana de Víctimes d’Organitzacions Terroristes (ACVOT)</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 16. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Cīņa pret terorismu – LESD 83. panta 1. punkts – Direktīva (ES) 2017/541 – 3. pants – Teroristu nodarījumi – 4. pants – Nodarījumi, kas saistīti ar teroristu grupu – 15. panta 1. punkts – Pienākums paredzēt iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus – Lietderīgā iedarbība – Tiesiskās drošības princips – Vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principi – Savienības tiesību pārākums – Lojālas sadarbības princips – Valsts amnestijas likums, kas paredz atbrīvošanu no kriminālatbildības – Rīcība, kas nav tīši izraisījusi nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑666/24
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Audiencia Nacional (Valsts mēroga lietu tiesa, Spānija) iesniegusi ar 2024. gada 5. septembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2024. gada 26. septembrī, kriminālprocesā pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      EGB,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      EGC,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      GTA,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      SPG,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      QCR,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      ACB,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      JRS,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      RJDL,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      FJG,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      XBLL,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      DBA,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      CBE,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      piedaloties:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-1">
      Ministerio Fiscal,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-1">
      Associació Catalana de Víctimes d’Organitzacions Terroristes (ACVOT),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-1">
      Asociación de Víctimas del Terrorismo (AVT),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-1">
      Asociación Dignidad y Justicia,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-23" title="page-1">
      Asociación Española de la Guardia Civil (AEGC),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-24" title="page-1">
      Asociación Unificada de la Guardia Civil (AUGC),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-1">
      Partido político VOX,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-26" title="page-1">
      TIESA (virspalāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-1">
      šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], priekšsēdētāja vietnieks T. fon Danvics [T. von Danwitz] (referents), palātu priekšsēdētāji F. Biltšens [F. Biltgen], K. Jirimēe [K. Jürimäe], K. Likurgs [C. Lycourgos], M. Kondinanci [M. Condinanzi] un F. Šalīns [F. Schalin], tiesneši S. Rodins [S. Rodin], J. Regans [E. Regan], N. Pisarra [N. Piçarra], A. Kumins [A. Kumin], M. Gavalecs [M. Gavalec], S. Žervazonī [S. Gervasoni], N. Fengers [N. Fenger] un R. Frendo [R. Frendo],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: D. Špīlmans [D. Spielmann],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-1">
      sekretāre: E. Sartori [E. Sartori], administratore,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu un 2025. gada 15. jūlija tiesas sēdi,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EGB vārdā – E. Pous Calvet, abogada,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EGC un GTA vārdā – J. Busquets Plaza, abogado,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">QCR vārdā – C. Perdiguero Garreta, abogado,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">JRS vārdā – X. Monge Profitós, abogado,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">FJG vārdā – A. Morales Hernández‑San Juan, procurador, un C. Martínez Mirón, abogado,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">RJDL vārdā – A. Checa, abogado,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">XBLL vārdā – M. Vinyets Pages, abogada,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">DBA un CBE vārdā – D.‑C. Herchhoren Alcolea un B. A. Matamoros Alexandrova, abogados,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ministerio Fiscal vārdā – M. Durántez Gil, fiscal,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Associació Catalana de Víctimes d’Organitzacions Terroristes (ACVOT), Asociación de Víctimas del Terrorismo (AVT), Asociación Dignidad y Justicia, Asociación Española de la Guardia Civil (AEGC), Asociación Unificada de la Guardia Civil (AUGC) un Partido político VOX vārdā – J. I. Fuster‑Fabra Toapanta un J. M. Fuster‑Fabra Torrellas, abogados,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spānijas valdības vārdā – A. Gavela Llopis, pārstāve,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – C. Urraca Caviedes un M. Wasmeier, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-1">
      noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2025. gada 13. novembra tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-46" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt, pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV 2017, L 88, 6. lpp.), otrkārt, LES 4. panta 2. un 3. punktu, kā arī LESD 20. panta 2. punktu un 21. panta 1. punktu, treškārt, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 20. un 21. pantā nostiprinātos vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principus un, ceturtkārt, tiesiskās paļāvības aizsardzības, tiesiskās drošības un Savienības tiesību pārākuma principus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums ir iesniegts kriminālprocesā, kas uzsākts pret EGB, EGC, SPG, QCR, GTA, ACB, JRS, RJDL, FJG, XBLL, DBA un CBE – divpadsmit personām, kuras ir apsūdzētas par teroristu nodarījumiem Katalonijas neatkarības kustības kontekstā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesiskais regulējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 83. panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-53" title="page-2">
      “Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas saistīta ar šādu nodarījumu būtību vai ietekmi vai ar nepieciešamību tos apkarot kopīgi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-54" title="page-2">
      Tās ir šādas noziegumu jomas: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-55" title="page-2">
      Pamatojoties uz noziedzības attīstību, Padome var pieņemt lēmumu, precizējot citas noziegumu jomas, kuras atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2017/541</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2017/541 32., 35. un 39. apsvērumā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-58" title="page-2">
      “(32) Dalībvalstīm būtu jāturpina centieni novērst un apkarot radikalizāciju, kas noved pie terorisma, koordinējot, apmainoties ar informāciju un pieredzi valsts prevencijas politikas jomā un īstenojot vai – attiecīgā gadījumā – atjauninot valsts prevencijas politiku, ņemot vērā savas vajadzības, uzdevumus un spējas, pamatojoties uz savu pieredzi. [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-59" title="page-2">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-60" title="page-2">
      (35) Šajā direktīvā tiek ievēroti principi, kas atzīti LES 2. pantā, tiek ievērotas pamattiesības un pamatbrīvības, un principi, kuri atzīti jo īpaši [Hartā], tostarp tie, kas izklāstīti tās II, III, V un VI sadaļā [..]. Šī direktīva jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem, ņemot vērā arī [1950. gada 4. novembrī Romā parakstīto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (turpmāk – ECPAK)], Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un citas saistības cilvēktiesību jomā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-61" title="page-2">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-62" title="page-3">
      (39) Saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie krimināltiesiskie pasākumi būtu jāīsteno samērīgi ar nodarījuma raksturu un apstākļiem, ņemot vērā izvirzītos leģitīmos mērķus un to nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, un nebūtu pieļaujama nekāda patvaļa, rasisms vai diskriminācija.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši šīs direktīvas 1. pantam “Priekšmets”:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-64" title="page-3">
      “Ar šo direktīvu tiek paredzēti minimālie noteikumi noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz teroristu nodarījumiem, nodarījumiem saistībā ar teroristu grupu un nodarījumiem, kas saistīti ar teroristu darbībām, kā arī aizsardzības pasākumi un atbalsts un palīdzība terorismā cietušajiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 3. pants “Teroristu nodarījumi” formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-66" title="page-3">
      “1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk minētās tīšās darbības, kas valstu tiesību aktos tiek definētas kā nodarījumi, kuri pēc to rakstura vai apstākļiem var radīt smagu kaitējumu valstij vai starptautiskai organizācijai, tiek definētas kā teroristu nodarījumi, ja tās izdarītas ar vienu no mērķiem, kas uzskaitīti 2. punktā:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-67" title="page-3">
      a) apdraudēt personas dzīvību, kas var izraisīt nāvi;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-68" title="page-3">
      b) uzbrukumi personas fiziskam veselumam;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-69" title="page-3">
      c) personas nolaupīšana vai ķīlnieku sagrābšana;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-70" title="page-3">
      d) valdības vai sabiedriska objekta, transporta sistēmas, infrastruktūras objekta, tostarp informācijas sistēmas, stacionāras platformas kontinentālajā šelfā, sabiedriskas vietas vai privātīpašuma plašas iznīcināšanas izraisīšana, kas varētu apdraudēt cilvēka dzīvību vai radīt būtisku mantisku zaudējumu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-71" title="page-3">
      e) gaisa kuģa, kuģu vai cita sabiedriskā vai preču transportlīdzekļa sagrābšana;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-72" title="page-3">
      f) sprāgstvielu vai ieroču, tostarp ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko ieroču vai kodolieroču ražošana, glabāšana, iegūšana, transportēšana, piegāde vai lietošana, kā arī ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko ieroču vai kodolieroču pētniecība un attīstīšana;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-73" title="page-3">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-74" title="page-3">
      2. Mērķi, kas minēti 1. punktā:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-75" title="page-3">
      a) nopietni iebiedē iedzīvotājus;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-76" title="page-3">
      b) nepienācīgā veidā piespiež valdību vai starptautisku organizāciju veikt kādu darbību vai atturēties no tās;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-77" title="page-3">
      c) būtiski destabilizē vai grauj valsts vai starptautiskas organizācijas politiskās, konstitucionālās, ekonomiskās vai sociālās pamatstruktūras.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pašas direktīvas 4. pantā “Nodarījumi, kas saistīti ar teroristu grupu” noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-79" title="page-4">
      “Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk minētās darbības, ja tās izdara tīši, ir sodāmas kā noziedzīgs nodarījums:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-80" title="page-4">
      a) teroristu grupas vadīšana;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-81" title="page-4">
      b) dalība teroristu grupas darbībās, tostarp informācijas vai materiālo līdzekļu sniegšana vai tās darbības finansēšana jebkādā veidā, zinot, ka šāda dalība sekmēs teroristu grupas noziedzīgās darbības.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2017/541 13. pantu “Saistība ar teroristu nodarījumiem”:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-83" title="page-4">
      “Lai nodarījums, kas minēts 4. pantā vai III sadaļā, būtu sodāms, nav nepieciešams, lai teroristu nodarījums būtu faktiski izdarīts, tāpat nav nepieciešams – ciktāl tas attiecas uz nodarījumiem, kas minēti 5. līdz 10. pantā un 12. pantā, – konstatēt saikni ar citu konkrētu nodarījumu, kas paredzēts šajā direktīvā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 14. pantā “Atbalstīšana un līdzdalība, kūdīšana un mēģinājums” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-85" title="page-4">
      “1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 3. līdz 8. pantā, 11. un 12. pantā minēto nodarījumu atbalstīšana un līdzdalība tajos ir sodāma.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-86" title="page-4">
      2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kūdīšana uz 3. līdz 12. pantā minētu nodarījumu ir sodāma.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-87" title="page-4">
      3. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mēģinājums izdarīt kādu no nodarījumiem, kas minēts 3., 6., 7. pantā, 9. panta 1. punktā un 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 11. un 12. pantā, izņemot valdījumu saskaņā ar 3. panta 1. punkta f) apakšpunktu un nodarījumu, kas minēts 3. panta 1. punkta j) apakšpunktā, ir sodāms.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 15. panta “Sodi fiziskām personām” 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-89" title="page-4">
      “Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nodarījumi, kas minēti 3. līdz 12. pantā un 14. pantā, būtu sodāmi ar iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem kriminālsodiem, kas var būt saistīti ar nodošanu vai izdošanu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spānijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kriminālkodekss</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1995. gada 23. novembra Ley Orgánica 10/1995 del Código Penal (Konstitutīvais likums 10/1995 par Kriminālkodeksu; 1995. gada 24. novembra BOE Nr. 281, 33987. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2019. gada 20. februāra Ley Orgánica 1/2019 por la que se modifica la ley orgánica 10/1995, de 23 de noviembre, del Código Penal, para trasponer Directivas de la Unión Europea en los ámbitos financiero y de terrorismo, y abordar cuestiones de índole internacional (Konstitutīvais likums 1/2019, ar ko groza 1995. gada 23. novembra Konstitutīvo likumu 10/1995 par Kriminālkodeksu, lai transponētu Eiropas Savienības direktīvas finanšu un terorisma jomā un atrisinātu vairākus starptautiskus jautājumus; 2019. gada 21. februāra BOE Nr. 45, 16698. lpp.) (turpmāk – Kriminālkodekss), 346. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-93" title="page-5">
      “1. Par sprādzienu izraisīšanu vai par citu līdzīgu iznīcināšanas līdzekļu pielietošanu, kas var iznīcināt lidostas, ostas, stacijas, ēkas, valsts iestāžu telpas, noliktavas, kurās tiek glabāti uzliesmojoši vai sprādzienbīstami materiāli, transporta tīklus un sabiedriskā transporta līdzekļus, vai par kuģa nogremdēšanu vai uzsēdināšanu uz sēkļa, par plūdu izraisīšanu, par raktuvju vai rūpniecisko iekārtu uzspridzināšanu, par dzelzceļa sliežu vai signālzīmju, ko izmanto dzelzceļa sliežu ceļa ekspluatācijā, lai nodrošinātu transportlīdzekļu drošību, bojāšanu, par tilta uzspridzināšanu, par koplietošanas ceļa bojāšanu, par naftas cauruļvadu bojāšanu, par jebkāda veida sakaru līdzekļu nopietnu traucēšanu, par ūdens, elektrības, degvielas vai citu būtisku dabas resursu piegādes traucēšanu vai pārtraukšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, ja bojājumi nepārprotami rada apdraudējumu cilvēku dzīvībai vai drošībai.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-94" title="page-5">
      2. Ja šāda apdraudējuma nav, brīvības atņemšanas sods ir no četriem līdz astoņiem gadiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-95" title="page-5">
      3. Ja apdraudējums ir saistīts ar kaitējumu cilvēku dzīvībai, fiziskajai neaizskaramībai vai veselībai, tiek piemērots atsevišķs sods, kas atbilst izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Kriminālkodeksa 572. pantu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-97" title="page-5">
      “1. Par teroristu organizācijas vai grupas izveides sekmēšanu, dibināšanu, organizēšanu vai vadīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, pilnībā atņemot visus valsts apbalvojumus un tiesības ieņemt valsts amatus un pildīt pienākumus, tostarp ieņemt vēlētus amatus, un uz laiku, kamēr tiek izciests sods, liedzot iespēju ieņemt jaunus valsts amatus un pildīt jaunus pienākumus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-98" title="page-5">
      2. Par aktīvu dalību vai iesaistīšanos organizācijā vai grupā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem līdz divpadsmit gadiem, pilnībā atņemot visus valsts apbalvojumus un tiesības ieņemt valsts amatus un pildīt pienākumus, tostarp ieņemt vēlētus amatus, un uz laiku, kamēr tiek izciests sods, liedzot iespēju ieņemt jaunus valsts amatus un pildīt jaunus pienākumus.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā kodeksa 573. pants formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-100" title="page-6">
      “1. Teroristisks nodarījums ir jebkurš smags noziegums, kas apdraud dzīvību vai fizisko neaizskaramību, brīvību, morālo integritāti, seksuālo brīvību un integritāti, īpašumu, dabas resursus vai vidi, sabiedrības veselību, kā arī jebkurš smags noziegums, kas izraisa katastrofu risku, ļaunprātīga dedzināšana, dokumentu viltošana un viltotu dokumentu izmantošana, apdraudējums karaļnamam, apdraudējums administrācijas pārstāvim vai valsts amatpersonai pienākumu izpildē, ieroču, munīcijas vai sprāgstvielu iegūšana īpašumā, tirdzniecība un glabāšana, kā paredzēts šajā kodeksā, un lidmašīnu, kuģu vai citu sabiedriskā vai kravu transporta līdzekļu sagrābšana, kas izdarīti kādā no šādiem nolūkiem:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-101" title="page-6">
      1) Graut konstitucionālo kārtību vai būtiski ietekmēt vai destabilizēt valsts politisko, ekonomisko vai sociālo struktūru darbību, vai likt valsts iestādēm veikt kādu darbību vai atturēties no tās.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-102" title="page-6">
      2) Nopietni apdraudēt sabiedrisko mieru.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-103" title="page-6">
      3) Nopietni destabilizēt starptautiskas organizācijas darbību.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-104" title="page-6">
      4) Radīt teroru sabiedrībā vai tās daļā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-105" title="page-6">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-106" title="page-6">
      3. Par teroristiskiem nodarījumiem uzskata arī citus šajā nodaļā minētos noziedzīgos nodarījumus.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā paša kodeksa 574. panta 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-108" title="page-6">
      “Par ieroču vai munīcijas uzglabāšanu, par sprāgstvielu vai sprāgstošu ierīču, ugunsnedrošu, viegli uzliesmojošu vai smacējošu vielu vai to sastāvdaļu uzglabāšanu vai turēšanu īpašumā, kā arī par to izgatavošanu, tirdzniecību, transportēšanu vai piegādi, lai kādā veidā tas notiktu, un par šo aplūkoto vielu, ierīču vai darinājumu ievietošanu vai izmantošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts kādā no 573. panta 1. punktā minētajiem nolūkiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LOA</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 10. jūnija Ley Orgánica 1/2024 de amnistía para la normalización institucional, política y social en Cataluña (Konstitutīvais likums 1/2024 par amnestiju, lai veicinātu institucionālo, politisko un sociālo normalizāciju Katalonijā; 2024. gada 11. jūnija BOE Nr. 141, 67764. lpp.; turpmāk – LOA) preambulā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-111" title="page-6">
      “I
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-112" title="page-7">
      Jebkura amnestija tiek uzskatīta par juridisku pasākumu, kura mērķis ir atkāpties no vispārēju spēkā esošu normu piemērošanas, ja par noziedzīgiem nodarījumiem atzītas vai kvalificētas darbības vai tādas darbības, kas rada jebkāda cita veida atbildību, ir notikušas īpašā kontekstā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-113" title="page-7">
      Šī likumdošanas iespēja ir nostiprināta tiesību sistēmā kā piemērots līdzeklis, lai reaģētu uz ārkārtējiem politiskajiem apstākļiem, kas tiesiskā valstī ir vispārējās interesēs, piemēram, lai ar nolūku panākt labāku līdzāspastāvēšanu un sociālo kohēziju, kā arī dažādu politisko uzskatu integrāciju, pārvarētu un risinātu dziļi iesakņojušos politiskos un sociālos konfliktus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-114" title="page-7">
      Tātad runa ir par institūtu, kas politisku lēmumu izpauž ar likumu, par kuru ir nobalsojis parlaments; tā ir izpausme lomai, kura Konstitūcijā piešķirta Cortes Generales (Spānijas parlaments) – orgānam, kura uzdevums ir pārstāvēt tautas suverenitāti izveidotajās varas struktūrās un brīvi virzīt vispārējo gribu, iepriekš noteiktos veidos īstenojot likumdošanas varu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-115" title="page-7">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-116" title="page-7">
      No Eiropas Savienības tiesību viedokļa amnestijas institūts ir pilnībā atzīts. [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-117" title="page-7">
      Līdz ar to Eiropas Savienības Tiesa [2021. gada 29. aprīļa spriedumā X (Eiropas apcietināšanas orderis – Ne bis in idem) (C‑665/20 PPU, EU:C:2021:339)] ne vien atzīst amnestijas pastāvēšanas iespēju, bet arī paredz, ka tās mērķis ir panākt, lai nodarījumi, uz kuriem tā attiecas, zaudētu to noziedzīgo raksturu un tālab noziedzīgais nodarījums vairs nevarētu izraisīt kriminālvajāšanu, un, ja sods jau ir piespriests, tad tā izpilde ir jāpārtrauc, un tas tātad principā nozīmē, ka piespriesto sodu vairs nevar izpildīt. Nesenākā pagātnē [spriedums, 2021. gada 16. decembris, AB u.c.(Amnestijas atcelšana) (C‑203/20, EU:C:2021:1016)] Tiesa ir noteikusi iespēju izbeigt kriminālprocesus un pārtraukt sodu izpildi, pamatojoties uz tiesu nolēmumiem, kas pieņemti, balstoties uz amnestiju, kura izriet no likumdošanas procesa.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-118" title="page-7">
      Tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi amnestijas spēkā esību un politisko lietderību, kā ierobežojumu nosakot smagus cilvēktiesību pārkāpumus, pamatojoties uz to, ka runa ir par nodarījumiem, kurus nevar izslēgt no valstu pienākuma veikt kriminālvajāšanu un sodīt par tiem (it īpaši [ECT spriedums, 2014. gada 27. maijs, Marguš pret Horvātiju (CE:ECHR:2014:0527JUD000445510)].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-119" title="page-7">
      Savukārt gan Eiropas Padome, gan Eiropas komisija “Demokrātija caur tiesībām” (tā sauktā Venēcijas komisija) ir precizējušas tādu pasākumu kā amnestija spēkā esību un to saderību ar tiesu nolēmumiem gan Ieteikumā CM/Rec 7 (2010) 12, gan Atzinumā Nr. 710/2012 (CDL‑AD(2013)009), kurš pieņemts 2013. gada 8. un 9. marta plenārsēdē.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-120" title="page-7">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-121" title="page-7">
      V
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-122" title="page-8">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-123" title="page-8">
      Otrkārt, tāda izņēmuma likuma raksturam, ar kuru vispārējās interesēs no spēkā esošo tiesību normu piemērošanas tiek izslēgti notikumi, kas norisinājušies īpašā kontekstā, ir jābūt tādām sekām, ka tiesas, kurās šā likuma pieņemšanas brīdī ir celta prasība, kas uz to attiecas, nekavējoties atceļ noteiktos tiesības ierobežojošus pasākumus, pat tad, ja šī tiesvedība, iespējams, tiktu apturēta. Tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumam vienmēr ir jāatbilst [ECPAK], [Hartā] un [Constitución española (Konstitūcijā)] noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu, ka tiesību un brīvību ierobežojumi ir balstīti uz stabilu juridisko pamatu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-124" title="page-8">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-125" title="page-8">
      Visbeidzot, šī likuma mērķis ir nodrošināt tiesisko drošību, likumības principa ievērošanu un tiesisko regulējumu objektīvai pamattiesību aizsardzībai, ņemot vērā ieteikumus, ko sniegusi Venēcijas komisija, kura 2013. gada atzinumā uzsvērusi, cik svarīgi, piemērojot amnestiju, ir saglabāt skaidru nošķīrumu starp likumdevēju varu un tiesu varu, nodrošinot tiesu autonomijas un demokrātijas principu ievērošanu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-126" title="page-8">
      VI
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-127" title="page-8">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-128" title="page-8">
      I sadaļā ir definēta objektīvā amnestijas piemērošanas joma. Šajā nolūkā tajā vispirms aprakstītas darbības, kas kvalificētas kā noziedzīgi nodarījumi vai kas izraisa administratīvo atbildību vai atbildību valsts līdzekļu pārvaldības jomā un kas izdarītas Katalonijas neatkarības procesa ietvaros, un kas vienā vai citā veidā ir saistītas ar 2014. gada 9. novembra sabiedrisko apspriešanu un 2017. gada 1. oktobra referendumu, kuri abi ir atzīti par Konstitūcijai neatbilstošiem, un kam ar šo likumu ir paredzēts atbrīvojums. Tajā ir arī precizēts laikposms, kurā šīm darbībām ir jābūt izdarītām, proti, no 2011. gada 1. novembra līdz 2023. gada 13. novembrim.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-129" title="page-8">
      Pēc tam tajā identificētas darbības, kas kvalificētas kā noziedzīgi nodarījumi, uz kuriem šī amnestija nekādā gadījumā neattiecas, ņemot vērā, ka ne katra darbība vai noziedzīgs nodarījums var un ir pelnījis saņemt amnestiju.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-130" title="page-8">
      Saskaņā ar to, ko [Venēcijas komisija] norādījusi 2013. gada 11. marta atzinumā, kurš pieņemts tās 94. plenārsēdē, šī pieeja, kas turklāt ir abstrakta, jo tā nekādā gadījumā nenozīmē tādu faktu esības izvērtējumu, uz kuriem var attiekties katrs no šiem izņēmumiem, ir obligāti nepieciešama. Tādējādi likumdevējai varai jānosaka kritēriji, lai varētu piemērot amnestiju, un tiesu varai jāidentificē konkrētas personas, kas ietilpst likumdevēja noteiktajā tvērumā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-131" title="page-9">
      Šajā ziņā jānorāda, ka atsevišķu izņēmumu abstrakta identificēšana ir nepieciešams nosacījums, lai šis likums pilnībā atbilstu starptautiskajiem standartiem attiecībā uz aktiem, kam amnestija nav piemērojama, standartiem, kas izstrādāti starptautiskajā judikatūrā, tostarp Eiropas judikatūrā, un kas atspoguļo starptautisko tiesību un Eiropas cilvēktiesību pamatprincipus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-132" title="page-9">
      Tādējādi šis amnestijas likums ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas un starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā, ievērojot starptautisko līgumu un orgānu, piemēram, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un [ECPAK] pamatnostādnes. Konkrētu izņēmumu iekļaušana ir būtiska, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem un ievērotu attiecīgo judikatūru – jo īpaši attiecībā uz smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem –, kura atspoguļo Eiropas Cilvēktiesību tiesas nostāju tādās lietās kā Marguš pret Horvātiju. Tāpēc darbības, kas ir smagi cilvēktiesību pārkāpumi, ir izslēgtas no likuma darbības jomas saskaņā ar Eiropas Padomes principiem par nesodāmību par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Turklāt tiek ievēroti Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja ieteikumi, nošķirot smagus noziegumus no citām darbībām, kuras, lai gan neatbilst noteiktiem formāliem kritērijiem, ne vienmēr ir izslēgtas no amnestijas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-133" title="page-9">
      Šī pieeja liecina par apņemšanos aizsargāt pamattiesības, saskaņojot amnestiju ar cilvēktiesību ievērošanu un Spānijas Karalistes starptautiskajām saistībām.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-134" title="page-9">
      Atsauce uz nodarījumiem, kas minēti Direktīvas [2017/541] 3. pantā vai [ECPAK] 3. pantā, kas aizliedz spīdzināšanu un cietsirdīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodus, – tā ir nepārkāpjama robeža – ir piemērs iepriekš minētajai [saskaņošanai]. Tomēr jāpatur prātā, ka šī tiesību norma, kas prasa, lai rīcība ne vien būtu prettiesiska, bet arī sasniegtu minimālo smaguma pakāpi, neattiecas uz visām pazemojošām darbībām. Tādējādi saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, lai kādu darbību uzskatītu par pazemojošu [ECPAK] 3. panta izpratnē, parasti ir nepieciešams, lai cietušajam radītie miesas bojājumi vai ciešanas būtu noteiktas intensitātes vai katrā ziņā tādi, kas var sagraut personas morālo vai fizisko stāju. Izslēgšanai no šī likuma piemērošanas izvēlēts ierobežojošs regulējums, jo atsevišķas darbības varētu tikt sajauktas ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem, un tas varētu notikt ar atsevišķām darbībām, uz kurām attiecas Kriminālkodeksa II daļas XXII sadaļas VII nodaļa.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-135" title="page-9">
      Atbilstoši Venēcijas komisijas pamatnostādnēm darbības, par kurām var piemērot amnestiju, ir precīzi un detalizēti definētas, lai nodrošinātu tiesisko drošību un vienlīdzību likuma priekšā. Šim precizējumam ir izšķiroša nozīme it īpaši tad, ja runa ir par valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, un tas ļauj skaidri nošķirt darbības, uz kurām var tikt attiecināta amnestija, no korupcijas darbībām, kurām šāds pasākums nav piemērojams.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-136" title="page-9">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LOA 1. pantā “Objektīvais tvērums” noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-138" title="page-10">
      “1. Amnestiju piemēro darbībām, par kurām iestājas kriminālatbildība, administratīvā atbildība vai atbildība par valsts līdzekļu pārvaldību un kuras veiktas saistībā ar Katalonijā 2014. gada 9. novembrī un 2017. gada 1. oktobrī notikušajiem referendumiem, par to sagatavošanas darbībām vai sekām, ciktāl tās veiktas laikposmā no 2011. gada 1. novembra līdz 2023. gada 13. novembrim, kā arī par šādām darbībām, kas veiktas minētajā laikposmā tā sauktā Katalonijas neatkarības procesa kontekstā, pat ja tās nav saistītas ar iepriekš minētajiem referendumiem vai veiktas pēc tiem:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-139" title="page-10">
      a) Darbības, kas veiktas, lai pieprasītu, veicinātu vai panāktu Katalonijas atdalīšanos vai neatkarību, kā arī darbības, kas veicinājušas šo mērķu sasniegšanu.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-140" title="page-10">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-141" title="page-10">
      f) Darbības, kas veiktas, lai atbalstītu, panāktu vai atvieglotu kādu no šī panta iepriekšējos apakšpunktos minētajām darbībām, par kurām iestājas kriminālatbildība, administratīvā atbildība vai atbildība par valsts līdzekļu pārvaldību, kā arī citas ar tām faktiski saistītas darbības.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-142" title="page-10">
      2. Darbībām, par kurām iestājas kriminālatbildība, administratīvā atbildība vai atbildība par valsts līdzekļu pārvaldību un kurām piemērota amnestija saskaņā ar šī panta 1. punktu, amnestija tiek piemērota neatkarīgi no to izpildes stadijas, tostarp sagatavošanas darbības, un neatkarīgi no tā, vai attiecīgā persona ir darbības izdarītājs vai dalībnieks.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-143" title="page-10">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LOA 2. pantā “Izslēgšana” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-145" title="page-10">
      “Katrā ziņā 1. pantā paredzētā amnestija netiek piemērota par šādām darbībām:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-146" title="page-10">
      a) Tādas ļaunprātīgas darbības pret personām, kas izraisījušas nāvi, abortu vai bojājumus embrijam, kāda orgāna vai locekļa vai tā darbspēju zudumu, maņu vai to spēju zudumu, impotenci, sterilitāti vai smagu sakropļojumu.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-147" title="page-10">
      b) Darbības, kuras kvalificētas kā spīdzināšana vai necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanas [ECPAK] 3. panta izpratnē, izņemot izturēšanos, kas nepārsniedz minimālo smaguma pakāpi, ciktāl tā nav tāda, kas kādu personu var pazemot vai nonicināt, aizskart tās cieņu vai izraisīt tai baiļu, nemiera vai mazvērtības sajūtu, kas var sagraut tās morālo vai fizisko stāju.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-148" title="page-10">
      c) Darbības, kuras saskaņā ar Direktīvu [2017/541] to nolūka dēļ var kvalificēt par terorismu un ar kurām tīši izdarīti smagi cilvēktiesību pārkāpumi, jo īpaši tādi, uz kuriem attiecas [ECPAK] 2. un 3. pants un starptautiskās humanitārās tiesības.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-149" title="page-10">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LOA 9. pantā “Amnestijas piemērošanas kompetence” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-151" title="page-11">
      “1. Amnestiju par noziedzīgiem nodarījumiem šī likuma 11. pantā minētās tiesas piemēro pēc savas ierosmes vai pēc lietas dalībnieka vai prokuratūras lūguma un katrā ziņā pēc prokuratūras un lietas dalībnieku uzklausīšanas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-152" title="page-11">
      2. Amnestiju attiecībā uz darbībām, kas ir administratīvi pārkāpumi vai par ko iestājas atbildība par valsts līdzekļu pārvaldību, piemēro iestādes, kuras ir kompetentas uzsākt, izskatīt vai atrisināt procesus saistībā ar šīm darbībām, atkarībā no izdarītā stadijas un pēc ieinteresētās personas uzklausīšanas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-153" title="page-11">
      3. Konkrēta darbība, par kuru iestājas kriminālatbildība, administratīvā atbildība vai atbildība par valsts līdzekļu pārvaldību, var tikt uzskatīta par amnestētu tikai tad, ja šāda amnestija ir pasludināta ar kompetentās iestādes galīgu lēmumu saskaņā ar šī likuma tiesību normām.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LOA 10. pantā “Piemērošana prioritārā un steidzamības kārtā” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-155" title="page-11">
      “Amnestiju visās lietās piemēro šajā likumā noteiktās tiesu, administratīvās vai finanšu iestādes, kas prioritārā un steidzamības kārtā pieņem atbilstošos lēmumus saskaņā ar šo likumu, neatkarīgi no administratīvā procesa, tiesvedības vai procesa par valsts līdzekļu pārvaldību stadijas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-156" title="page-11">
      Lēmumus pieņem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā, neņemot vērā turpmākas prasības, kam nav apturoša spēka.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LOA 11. panta “Kriminālprocess” 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-158" title="page-11">
      “Tiesu iestādes piemēro amnestiju jebkurā kriminālprocesa stadijā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-159" title="page-11">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 23. novembrī Ministerio Fiscal (prokuratūra, Spānija) iesniedza Juzgado Central de Instrucción no 6 de la Audiencia Nacional (Valsts mēroga lietu tiesas Centrālā izmeklēšanas tiesa Nr. 6, Spānija) provizorisku lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības par nodarījumiem, kurus veido piederība teroristu organizācijai, vielu vai ierīču, kas rada sprādzienu, vai sprāgstvielu vai to sastāvdaļu turēšana īpašumā, uzglabāšana un izgatavošana, kā arī par mēģinājumu veikt teroristiska rakstura iznīcināšanu, pret divpadsmit personām, proti, EGB, EGC, SPG, QCR, GTA, ACB, JRS, RJDL, FJG, XBLL, DBA un CBE.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spānijas apvienības Associació Catalana de Víctimes d’Organitzacions Terroristes (ACVOT), Asociación de Víctimas del Terrorismo (AVT), Asociación Dignidad y Justicia, Asociación Española de la Guardia Civil (AEGC), Asociación Unificada de la Guardia Civil (AUGC) un Partido político VOX (Spānijas politiskā partija VOX) iestājās šajā tiesvedībā, lai celtu actio popularis, un iesniedza apsūdzības rakstu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc izmeklēšanas posma pabeigšanas lieta tika nodota Sala de lo Penal, Sección Tercera, Audiencia Nacional (Valsts mēroga lietu tiesas krimināllietu palātas trešā nodaļa, Spānija), kas ir iesniedzējtiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī tiesa norāda, ka prokuratūras lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības un apsūdzības rakstā tostarp ir minēti sprāgstvielu prekursoru pirkumi, sprāgstvielu un uzliesmojošu ierīču ražošanas rokasgrāmatu turēšana, klātbūtne kopīgās sanāksmēs un nelegālā laboratorijā, kurā esot izgatavota aizdegšanās ierīce, kā arī informācijas apmaiņa starp apsūdzētajiem, izmantojot elektroniskā pasta lietotni. Uz attiecīgajiem faktiem, kas norisinājušies laikposmā no 2017. gada oktobra līdz 2019. gada novembrim, attiecoties Kriminālkodeksa 346. un 571.–574. pants, kā arī Direktīvas 2017/541 3., 4. un 13.–15. pants.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā tiesa tomēr uzsver, ka ne šajā lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības, ne apsūdzības rakstā nav norādīts, ka šie fakti būtu tīši izraisījuši smagus cilvēktiesību pārkāpumus LOA 2. panta c) punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc LOA stāšanās spēkā 2024. gada 11. jūnijā apsūdzētie iesniedza amnestijas pieteikumu, par kuru iesniedzējtiesai tagad ir jālemj. Tomēr šai tiesai ir šaubas par to, vai amnestijas piemērošana nav pretrunā Savienības tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, aplūkojamie nodarījumi ietilpstot jēdzienā “dalība teroristu grupas darbībās” Direktīvas 2017/541 izpratnē; par to saskaņā ar šo direktīvu ir jāpiemēro iedarbīgi, samērīgi un atturoši kriminālsodi. Taču LOA piemērošana izraisītu neiespējamību veikt kriminālvajāšanu un iztiesāt šos nodarījumus, kā arī apsūdzēto atbrīvošanu no kriminālatbildības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, saskaņā ar minētās direktīvas 13. pantu ikviens organizācijas dalībnieks tiktu saukts pie kriminālatbildības pat tad, ja faktiski nebūtu izdarīts neviens cits teroristu nodarījums. Taču LOA, kas, šķiet, vispārīgi izslēdz tā piemērošanu šajā pašā direktīvā paredzētajiem teroristu nodarījumiem, nodarījuma sodāmība esot pakļauta papildu nosacījumam, kas direktīvā nav paredzēts, proti, tam, ka smagi cilvēktiesību pārkāpumi ir izdarīti tīši.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, LOA 2. panta c) punkts esot balstīts uz pieņēmumu, ka noteikti terora akti smagi pārkāpj cilvēktiesības un par tiem nevar piemērot amnestiju, savukārt citi terora akti nerada šādus pārkāpumus un par tiem amnestiju var piemērot. Taču šāds nošķīrums Direktīvā 2017/541 neesot ietverts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, šajā tiesību normā, kuras formulējums esot neprecīzs, neesot skaidri un nepārprotami norādīts smaguma slieksnis, sākot no kura pārkāpumam var vai nevar tikt piemērota amnestija, tādējādi pārkāpjot tiesiskās drošības principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piektkārt, Direktīvā 2017/541 esot prasīts, lai pamatlietā aplūkotie noziedzīgie nodarījumi būtu sodāmi ar iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem kriminālsodiem. LOA piemērošanas rezultātā personas, kas apsūdzētas šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, tiktu atbrīvotas no jebkādas kriminālatbildības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sestkārt, Savienība esot īstenojusi savu kompetenci, pieņemot Direktīvu 2017/541, kuras normas būtu jāievēro valsts likumdevējam, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāpts Savienības tiesību pārākuma princips.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Septītkārt, tā kā LOA piemērošanas joma ir ierobežota ar noteiktām darbībām, kas veiktas laikposmā no 2011. gada 1. novembra līdz 2023. gada 13. novembrim saistībā ar Katalonijas neatkarības kustību, iesniedzējtiesa šaubās, vai šī piemērošanas joma nevar izraisīt Savienības tiesībām pretrunā esošu diskriminējošu attieksmi par sliktu jebkurai personai, kura tajā pašā laikposmā ir veikusi līdzīgas darbības, kas tomēr notikušas citā kontekstā, kad šāda diskriminējoša attieksme nav attaisnota ar vispārējo interešu apsvērumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, astotkārt, būtu jāuzdod Tiesai jautājums, vai tāda amnestija kā LOA paredzētā ir saderīga ar tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties Savienības teritorijā, kā arī ar dalībvalstu būtisko funkciju nodrošināt to teritoriālo integritāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Audiencia Nacional (Valsts mēroga lietu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-176" title="page-13">
      “1) Vai Direktīva [2017/541] jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā [LOA], kas liedz vērst apsūdzību un – attiecīgā gadījumā – piemērot kriminālsodu personām, kuras aktīvi piedalās teroristu grupas darbībās, un atbrīvo tās no kriminālatbildības?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-177" title="page-13">
      2) Vai Direktīva [2017/541], konkrētāk, tās 13. pants, jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā [LOA], kas liedz vērst apsūdzību un attiecīgā gadījumā piemērot kriminālsodu personām, kuras aktīvi piedalās teroristu grupas darbībās, atbrīvo tās no kriminālatbildības, un saukšanai pie kriminālatbildības par šo darbību izvirza ne tikai nosacījumu par dalību teroristu grupā, bet arī papildu nosacījumu, ka šīs darbības faktiski un tīši ir izraisījušas smagus cilvēktiesību pārkāpumus?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-178" title="page-13">
      3) Vai Direktīva 2017/541 jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā [LOA], kas šajā direktīvā minētos teroristiskos nodarījumus un noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar teroristu grupu, nošķir atkarībā no tā, vai tie ir vai nav faktiski un tīši izraisījuši smagus cilvēktiesību pārkāpumus, tādējādi, ka šis nošķīrums dara iespējamu to, ka par atsevišķiem teroristiskajiem vai noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar teroristu grupām, [personas] tiek atbrīvotas no kriminālatbildības?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-179" title="page-14">
      4) Vai Savienības tiesību tiesiskās drošības princips, kas nostiprināts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā [LOA], kas atbrīvošanu no kriminālatbildības, piemērojot amnestiju personām, pret kurām vērš par darbībām, kas iekļaujas Direktīvas 2017/541 tvērumā, pakļauj nosacījumam, ka tās nav tīši izraisījušas smagus cilvēktiesību pārkāpumus, konkrētāk, tādus, kas noteikti [ECPAK] 2. un 3. pantā un starptautiskajās humanitārās tiesības, neprecizējot, kādas darbības veido šos pārkāpumus, un smaguma pakāpi, kas jāpārsniedz, lai uz tām neattiektos amnestija? Alternatīvi – vai Eiropas Savienības tiesību tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principi nepieļauj tādu regulējumu kā [LOA] 1. pants, kurā norādītas neprecīzas robežas – gan objektīvas, gan subjektīvas –, lai noteiktu, vai persona ir vai nav saucama pie kriminālatbildības?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-180" title="page-14">
      5) Vai Direktīva [2017/541] jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā [LOA], kas liedz vērst apsūdzību un – attiecīgā gadījumā – piemērot kriminālsodus personām, kuras izgatavo, glabā, iegūst, transportē, piegādā vai lieto sprāgstvielas teroristiskā nolūkā, un paredz to atbrīvošanu no kriminālatbildības?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-181" title="page-14">
      6) Vai Direktīva [2017/541] jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā [LOA], kas liedz vērst apsūdzību un – attiecīgā gadījumā – piemērot kriminālsodus tām personām – atbrīvojot tās no kriminālatbildības –, kuras terorisma nolūkā uzsāk vardarbīgas darbības veikšanu, nosakot objektus, kurus masveidā iznīcināt, jo tie ir pretrunā teroristu grupas ideoloģijai, iznīcināmo publisko vietu – īpaši – prokuratūras, valsts drošības spēku un dienestu, autonomās kopienas iestāžu vai policijas automašīnu atrašanās vietu – uzraudzību vai fotofiksāciju, lai nodrošinātu teroristu grupas paredzētā vardarbīgā plāna pienācīgu izpildi ar mērķi sekmīgi īstenot minēto iznīcināšanu?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-182" title="page-14">
      7) Vai Tiesas judikatūrā nostiprinātais Savienības tiesību pārākuma princips un LES 4. panta 3. punktā paredzētais lojālas sadarbības princips jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā [LOA], kas atbrīvo no kriminālatbildības – piemērojot tām amnestiju – personas, pret kurām vērš apsūdzību par noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2017/541?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-183" title="page-14">
      8) Vai [Hartas] 20. un 21. pants jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā [LOA], kas atbrīvo no kriminālatbildības – piemērojot tām amnestiju – personas, pret kurām vērš apsūdzību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti Spānijā un uz ko attiecas Direktīva 2017/541, šādu noziedzīgu darbību ideoloģiskā mērķa dēļ?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-184" title="page-14">
      9) Vai LES 4. panta 2. punkts un LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 21. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā [LOA], kas atbrīvo no kriminālatbildības – piemērojot tām amnestiju – personas, pret kurām vērš apsūdzību par terorismu, jo attiecīgās darbības ir veiktas, lai atdalītu daļu no attiecīgās dalībvalsts teritorijas?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lūgumu atkārtoti sākt mutvārdu procesu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc ģenerāladvokāta secinājumu nolasīšanas 2025. gada 13. novembrī šā sprieduma 22. punktā minētā politiskā partija un apvienības ar dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2025. gada 27. novembrī, lūdza atkārtoti sākt mutvārdu procesu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šie lietas dalībnieki lūguma pamatojumam norāda, ka ģenerāladvokāta secinājumos ir aplūkots tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai apspriestais aspekts, par kuru iesniedzējtiesa neesot uzdevusi Tiesai jautājumus un kuru izvērtēt neesot Tiesas ziņā, proti, iemesli, kas Spānijas likumdevējam likuši pieņemt LOA.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Tiesas Reglamenta 83. pantam Tiesa jebkurā brīdī, uzklausījusi ģenerāladvokātu, var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja tā uzskata, ka nav pietiekami informēta, vai ja kāds lietas dalībnieks pēc šīs daļas pabeigšanas iesniedz ziņas par jaunu faktu, kam var būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā tā nav.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ģenerāladvokāta secinājumi šajā lietā nevar būt jauns fakts minētā 83. panta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 26. februāris, VIRUS u.c., C‑131/24, EU:C:2026:109, 33. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jāatgādina, pirmkārt, ka Eiropas Savienības Tiesas statūtos un Reglamentā šo statūtu 23. pantā minētajām ieinteresētajām personām nav paredzēta iespēja iesniegt apsvērumus, lai atbildētu uz ģenerāladvokāta sniegtajiem secinājumiem (spriedums, 2026. gada 26. februāris, VIRUS u.c., C‑131/24, EU:C:2026:109, 34. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, atbilstoši LESD 252. panta otrajai daļai ģenerāladvokāts, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, atklātā tiesas sēdē sniedz pamatotus secinājumus lietās, kurās saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtiem ir vajadzīga ģenerāladvokāta piedalīšanās. Runa tātad nav par atzinumu, kas adresēts tiesnešiem vai lietas dalībniekiem un ko sniegusi ārpus Tiesas esoša iestāde, bet gan par individuālu, motivētu un publiski izteiktu viedokli, kuru pauž pašas institūcijas loceklis. Tāpēc lietas dalībnieki ģenerāladvokāta secinājumus debatēs nevar apspriest. Turklāt Tiesai nav saistoši nedz ģenerāladvokāta secinājumi, nedz šo secinājumu pamatojums. Tādējādi apstāklis, ka kāds lietas dalībnieks nepiekrīt ģenerāladvokāta secinājumiem – lai kādi arī būtu šajos secinājumos aplūkotie jautājumi –, pats par sevi nevar būt mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu pamatojošs iemesls (spriedums, 2026. gada 26. februāris, VIRUS u.c., C‑131/24, EU:C:2026:109, 35. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, ņemot vērā visu tās rīcībā esošo informāciju, Tiesa uzskata, ka tai ir pietiekama informācija, lai lemtu par šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu uzskata, ka rīkojums par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu nav jāizdod.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieņemamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EGC un GTA, kā arī prokuratūra apgalvo, ka prejudiciālie jautājumi nav pieņemami, jo tiem neesot nozīmes pamatlietas izspriešanā. Tie uzskata, ka, tā kā LOA 2. panta c) punktā no tā piemērošanas jomas ir izslēgtas darbības, kas to mērķa dēļ var tikt kvalificētas kā terorisms saskaņā ar Direktīvu 2017/541 un kas arī tīši ir izraisījušas smagus cilvēktiesību pārkāpumus, šie jautājumi esot hipotētiski.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt Spānijas valdība norāda uz ceturtā jautājuma hipotētisko raksturu, ņemot vērā, ka šajā gadījumā nav tīši izdarīti smagi cilvēktiesību pārkāpumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka LESD 267. pantā paredzētajā procedūrā tikai valsts tiesai, kura izskata pamatlietu un kurai jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā katras lietas īpatnības, ir jānovērtē gan prejudiciālā nolēmuma nepieciešamība, lai tā varētu taisīt spriedumu, gan Tiesai uzdoto jautājumu nozīmīgums. Tātad, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums lemt. No tā izriet, ka uz jautājumiem par Savienības tiesībām attiecas nozīmīguma prezumpcija. Tiesa var atteikties lemt par valsts tiesas iesniegtu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedumi, 2000. gada 13. jūlijs, Idéal tourisme, C‑36/99, EU:C:2000:405, 20. punkts, un 2025. gada 2. decembris, Stichting Right to Consumer Justice un Stichting App Stores Claims, C‑34/24, EU:C:2025:936, 39. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka ar pirmajiem astoņiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai nosacījumi, ar kādiem LOA no tā piemērošanas jomas izslēdz nodarījumus, uz kuriem attiecas Direktīva 2017/541, un nosaka amnestijas piemērošanas nosacījumus, atbilst šai direktīvai, kā arī citām Savienības tiesību normām un principiem. Šaubas, kas iesniedzējtiesai šajā ziņā rodas, izriet no tā, ka, lai gan uz pamatlietā aplūkotajiem nodarījumiem principā attiecas amnestija atbilstoši LOA, tā uzskata, ka tos aptver jēdziens “dalība teroristu grupā” šīs direktīvas izpratnē. No tā izriet, ka atbilde uz šiem jautājumiem ir nepieciešama, lai šī tiesa varētu pieņemt nolēmumu pamatlietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt ar devīto jautājumu iesniedzējtiesa vaicā Tiesai par LES 4. panta 2. punkta, kā arī LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 21. panta 1. punkta interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Būtībā tā vēlas noskaidrot, vai šīs tiesību normas nepieļauj tādu tiesisko regulējumu kā LOA, ciktāl ar to no kriminālatbildības tiek atbrīvotas personas, pret kurām vērš apsūdzību par darbībām, kas veiktas ar mērķi atdalīt daļu attiecīgās dalībvalsts teritorijas. Šajā ziņā – iesniedzējtiesas ieskatā – LOA radot šādu darbību atkārtošanas vai izplatīšanās risku, un tas apdraudot dalībvalstu teritoriālo integritāti un Savienības pilsoņu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet jau no LESD 267. panta formulējuma, lūgtajam prejudiciālajam nolēmumam jābūt “vajadzīgam”, lai iesniedzējtiesa varētu “sniegt spriedumu” lietā, kuru tā izskata. Tādējādi šādā tiesvedībā starp minēto strīdu un Savienības tiesību normām, kuru interpretācija tiek lūgta, ir jāpastāv tādai saiknei, ka šī interpretācija ir objektīvi vajadzīga nolēmumam, kas iesniedzējtiesai ir jāpieņem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 26. marts, Miasto Łowicz un Prokurator Generalny, C‑558/18 un C‑563/18, EU:C:2020:234, 45. un 48. punkts, kā arī 2025. gada 18. decembris, Tenergie (Pieteikums par ievedmuitas nodokļa atlaišanu), C‑259/24, EU:C:2025:1013, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā ir acīmredzams, ka jautājumam par to, vai amnestijas pasākums vispārīgi var apdraudēt dalībvalsts teritoriālo integritāti vai Savienības pilsoņu tiesības uz brīvu pārvietošanos, kas paredzētas, pirmkārt, LES 4. panta 2. punktā un, otrkārt, LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 21. panta 1. punktā, nav saistības ar pamatlietas priekšmetu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, šī strīda priekšmets ir kriminālprocess, kas vērsts pret apsūdzētajiem par nodarījumiem, kuri var ietilpt LOA piemērošanas jomā, un tādējādi lūgtā interpretācija neatbilst objektīvai vajadzībai attiecībā uz iesniedzējtiesas pieņemamo nolēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka pirmie astoņi jautājumi ir pieņemami, savukārt devītais jautājums ir jāatzīst par nepieņemamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lietas būtību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo līdz astoto jautājumu, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīva 2017/541, skatot to pārākuma un lojālas sadarbības, tiesiskās drošības, vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principu gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts likumu par amnestiju, kurā ir paredzēta jebkuras tādas personas atbrīvošana no kriminālatbildības, kas noteiktā laikposmā un saistībā ar centieniem panākt dalībvalsts teritorijas daļas neatkarību ir izdarījusi šajā direktīvā minētās darbības, kuras nav tīši izraisījušas smagus cilvēktiesību pārkāpumus, attiecībā uz kuriem šajā likumā nav precizēts nedz to precīzs raksturs, nedz smaguma pakāpe.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jānorāda, ka LOA, par ko šī tiesa uzdevusi jautājumus, 2. panta c) punktā paredzēts, ka no amnestijas piemērošanas ir izslēgtas darbības, kuras saskaņā ar Direktīvu 2017/541 to nolūka dēļ var kvalificēt kā terorismu un ar kurām arī tīši izdarīti smagi cilvēktiesību pārkāpumi, jo īpaši tādi, uz kuriem attiecas ECPAK 2. un 3. pants un starptautiskās humanitārās tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi LOA 2. panta c) punktā paredzētā izslēgšana no amnestijas piemērošanas jomas ir pakļauta diviem kumulatīviem nosacījumiem. Līdz ar to no amnestijas izslēgtajām darbībām, pirmkārt, jābūt tādām, ko, ņemot vērā to mērķi, var kvalificēt kā terorismu šīs direktīvas izpratnē un, otrkārt, tādām, kas tīši izraisījušas smagus cilvēktiesību pārkāpumus. Uz iesniedzējtiesas jautājumiem ir jāatbild, ņemot vērā šos apsvērumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka, lai gan amnestijas pieņemšana un atcelšana ir dalībvalstu kompetencē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 16. decembris, AB u.c. (Amnestijas atcelšana), C‑203/20, EU:C:2021:1016, 40. punkts), tomēr tām, īstenojot šo kompetenci, ir jāievēro pienākumi, kas tām izriet no Savienības tiesībām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 30. aprīlis, Procura della Repubblica presso il Tribunale di Bolzano, C‑178/22, EU:C:2024:371, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā no Direktīvas 2017/541 1. panta izriet, ka saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu tajā ir paredzēti minimālie noteikumi noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz teroristu nodarījumiem, nodarījumiem saistībā ar teroristu grupu un nodarījumiem, kas saistīti ar teroristu darbībām, kā arī aizsardzības, atbalsta un palīdzības pasākumi terorismā cietušajiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šīs direktīvas 3., 4., 13., 14. un 15. pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums, pirmkārt, atzīt par teroristu nodarījumiem virkni darbību, kas veiktas terorisma nolūkā, otrkārt, sodīt par nodarījumiem, kas saistīti ar teroristu grupu vai teroristu darbībām, kā arī par līdzdalību šajos nodarījumos, kūdīšanu izdarīt šādus nodarījumus un mēģināšanu tos izdarīt, kā arī, treškārt, paredzēt iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus, kuriem ir jābūt stingrākiem nekā tie, kas paredzēti valsts tiesībās gadījumos, ja terorisma nolūka nav.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar LESD 288. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Lai gan šis noteikums sniedz dalībvalstīm brīvību izvēlēties formas un metodes, kas paredzētas, lai nodrošinātu direktīvas īstenošanu, šī brīvība tomēr neskar katras dalībvalsts, kurai tā adresēta, pienākumu savas valsts tiesību sistēmā veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu direktīvas pilnīgu iedarbību atbilstoši tās mērķim (spriedums, 2026. gada 26. februāris, Komisija/Beļģija (Direktīva 2016/1164 – Nodokļu dubultā uzlikšana), C‑524/23, EU:C:2026:111, 64. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nav strīda par to, ka atbilstoši šī sprieduma iepriekšējā punktā minētajam pienākumam Direktīva 2017/541 Spānijas tiesībās tika pienācīgi transponēta pirms šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām. Iesniedzējtiesa tomēr norāda, ka tad, ja amnestijas dēļ netiek piemēroti sodi, kas paredzēti likumā, ar kuru ir nodrošināta transponēšana, var tikt pārkāptas minētās direktīvas normas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka Direktīvā 2017/541 nav nevienas konkrētas tiesību normas par atbrīvošanas no valsts kriminālatbildības mehānismiem, tādiem kā amnestija, un tādējādi tajā nav skaidri noteikti šādu mehānismu ierobežojumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādas amnestijas kā LOA paredzētā piemērošanas sekas ir tādas, ka par darbībām, kas var tikt kvalificētas kā terorisms un kas ietilpst minētā likuma piemērošanas jomā, šajā gadījumā par darbībām, kas veiktas laikposmā no 2011. gada 1. novembra līdz 2023. gada 13. novembrim īpašajā Katalonijas neatkarības kustības kontekstā, Spānijā vairs nevar vērst apsūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ciktāl tāds amnestijas likums kā LOA rada ierobežojumu tostarp Direktīvas 2017/541 15. pantā paredzēto sodu piemērošanai, jāuzskata, ka šis amnestijas likums tieši ietekmē šīs direktīvas īstenošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 76. punktā, amnestijas likuma pieņemšana principā ir katras dalībvalsts prerogatīva – it īpaši lai sasniegtu valsts izlīguma mērķi vai rastu politisku kompromisu – nevērst apsūdzību par noteiktiem nodarījumiem, pat ja tie veido smagus noziegumus, un šajā ziņā piešķirtā amnestija var tikt uzskatīta par instrumentu, kas var mazināt būtisku politisku vai sociālu konfliktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šo amnestijas likuma specifiku, tas, ka Direktīvā 2017/541 nav nekādas atsauces uz šo īpašo atbrīvošanas no kriminālatbildības mehānismu, jāsaprot tādējādi, ka minimālie noteikumi, kas saskaņā ar tās 1. pantu ar to ir ieviesti noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz teroristu nodarījumiem, nodarījumiem saistībā ar teroristu grupu un nodarījumiem, kas saistīti ar teroristu darbībām, principā neizslēdz amnestiju, ko dalībvalstis veic šīs direktīvas piemērošanas jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā Tribunal Constitucional (Konstitucionālā tiesa, Spānija) 2025. gada 26. jūnija spriedumā 137/2025 (BOE Nr. 183, 2025. gada 31. jūlijs, 103781. lpp. (ES:TC:2025:137)) ir atzinusi LOA par principā konstitucionālu pēc tam, kad tā būtībā bija konstatējusi, ka saskaņā ar LOA pieņemtās amnestijas mērķis ir samazināt institucionālo un politisko spriedzi, ko rada centieni panākt Katalonijas neatkarību, un atvieglot izlīguma scenāriju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, tā kā tāds amnestijas likums kā LOA, kā izriet no šī sprieduma 65. punkta, ierobežo Direktīvas 2017/541 15. pantā paredzēto sodu piemērošanu, pirmām kārtām, jāpārbauda, vai šis likums nevar apdraudēt šīs direktīvas lietderīgo iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā tas būtu gadījumā, ja šis amnestijas likums liktu apšaubīt efektīvu minētās direktīvas īstenošanu attiecīgajā dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču ar šī sprieduma 68. punktā minēto īpašo mērķi ir saskaņā tas, ka šajā likumā apsūdzības nevēršana a posteriori paredzēta vienīgi par noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti tikai īpašā Katalonijas neatkarības centienu kustības kontekstā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā saskaņā ar LOA 2. panta c) punktu tas izslēdz jebkādu amnestiju par darbībām, kas tīši izraisījušas smagus cilvēktiesību pārkāpumus, it īpaši tādus, uz kuriem attiecas ECPAK 2. un 3. pants un starptautiskās humanitārās tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, ņemot vērā LOA 2. panta c) punktā paredzētos kumulatīvos nosacījumus, šis likums ļauj vērst apsūdzību un sodīt par terora aktiem, kas tīši izraisījuši smagus cilvēktiesību pārkāpumus, pat ja minētās darbības ir veiktas saistībā ar Katalonijas neatkarības centienu kustību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no LOA preambulas un 9.–11. panta izriet, ka, ievērojot tiesu autonomiju, kompetentajām tiesām ir jāidentificē konkrētas darbības, kas saskaņā ar šī likuma 2. panta c) punktu ir izslēgtas no amnestijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos šķiet, ka atbrīvošana no atbildības, kas paredzēta tādā amnestijas likumā kā LOA, kurš pieņemts, lai mazinātu institucionālo un politisko spriedzi, kā arī atvieglotu izlīguma scenāriju, un kura konkrētais priekšmets ir noteikts atbilstoši šādiem mērķiem, neapdraud Direktīvas 2017/541 lietderīgo iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz šāda amnestijas likuma saderību ar citiem iesniedzējtiesas minētajiem principiem un, pirmkārt, LOA 1. pantā un 2. panta c) punktā ietvertās teroristu nodarījumu, par kuriem var tikt piemērota amnestija, definīcijas atbilstību no tiesiskās drošības principa izrietošajām prasībām, jāatgādina, ka tiesiskās drošības princips prasa, lai tiesību normas būtu skaidras un precīzas un lai to piemērošana tiesību subjektiem būtu paredzama, it īpaši tad, ja šīm normām var būt nelabvēlīgas sekas. Tādējādi attiecīgajam tiesiskajam regulējumam ir jāļauj ieinteresētajām personām precīzi zināt tām noteikto pienākumu apjomu un šīm personām nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un spēt atbilstoši rīkoties (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2024. gada 29. jūlijs, Belgian Association of Tax Lawyers u.c., C‑623/22, EU:C:2024:639, 36. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2026. gada 22. janvāris, AK Dlhopolec u.c., C‑590/24, EU:C:2026:41, 73. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar LOA preambulu tā “mērķis ir nodrošināt tiesisko drošību, likumības principa ievērošanu un tiesisko regulējumu objektīvai pamattiesību aizsardzībai”. No šāda viedokļa raugoties, “darbības, par kurām var piemērot amnestiju, ir precīzi un detalizēti definētas, lai nodrošinātu tiesisko drošību un vienlīdzību likuma priekšā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka LOA, kā uzsvērts tā preambulā, ir balstīts uz “skaidru nošķīrumu starp likumdošanas un tiesu varu, īstenojot amnestiju”, un tas izraisa nevis kriminālkodeksa normu nepiemērojamību un arī ne to, ka kriminālatbildība ex lege tiek izbeigta, bet gan to, ka tiesu iestādēm jebkurā kriminālprocesa posmā ir jākonstatē kriminālvajāšanas neiespējamība par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietilpst šī likuma 1. pantā definētās amnestijas piemērošanas jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi LOA objektīvi un abstrakti nosaka amnestijas piemērošanas jomu saskaņā ar tās preambulā izmantoto formulējumu. Tas attiecas gan uz darbībām, par kurām var tikt piemērota amnestija, ja ir izpildīti šī likuma 1. pantā definētie materiāltiesiskie un laika nosacījumi, gan uz tā 2. pantā paredzētajiem izņēmumiem no amnestijas. Vienīgi kompetento tiesu ziņā ir interpretēt un piemērot LOA 1. pantā minētās tiesību normas, kas reglamentē šā likuma piemērošanas jomu, kā arī izņēmumus no tā, tostarp šī likuma 2. panta c) punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā jāatgādina, ka likumdošanas metode, kas ietver abstraktu formulējumu vai vispārēju kategoriju, nevis izsmeļošu uzskaitījumu izmantošanu, nevar likt apšaubīt tiesiskās drošības principu, ja vien to interpretācija ir saprātīgi paredzama (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 165. un 167. punkts, kā arī 2026. gada 22. janvāris, AK Dlhopolec u.c., C‑590/24, EU:C:2026:41, 75. un 76. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LOA 1. pantā ir aprakstītas darbības, kas rada kriminālatbildību, administratīvo atbildību vai atbildību par valsts līdzekļu pārvaldību un kas veiktas saistībā ar Katalonijas neatkarības kustību, un ir precizēts laikposms, kurā šīm darbībām jābūt veiktām, lai varētu saņemt amnestiju, proti, no 2011. gada 1. novembra līdz 2023. gada 13. novembrim. Šķiet, ka LOA piemērošanas jomas objektīvā noteikšana tā 1. pantā neietver elementus, kas kompetentajām tiesām varētu radīt grūtības attiecībā uz tās interpretāciju, bet tiesību subjektiem – attiecībā uz tās paredzamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz LOA 2. panta c) punktu, kā precizēts šī sprieduma 73. punktā, no šajā likumā paredzētās amnestijas ir izslēgtas darbības, kuras to mērķa dēļ var tikt kvalificētas kā terorisms saskaņā ar Direktīvu 2017/541 un kuras tīši izraisījušas smagus cilvēktiesību pārkāpumus, it īpaši tādus, uz ko attiecas ECPAK 2. un 3. pants un starptautiskās humanitārās tiesības. Šis izslēgšanas nosacījums attiecas uz krimināltiesību juridiskajiem jēdzieniem, tādiem kā cilvēktiesību pārkāpuma nodoms, cēloņsakarība un smagums, kuri kompetentajām tiesām nevar radīt piemērošanas grūtības, lai attiecīgā gadījumā darbību izslēgtu no amnestijas piemērošanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos jāsecina, ka to darbību abstraktā definīcija, uz kurām attiecas LOA 2. panta c) punktā paredzētais izņēmums no amnestijas, un it īpaši apstāklis, ka šajā likumā nav detalizēti precizēts ne visu šo darbību precīzais raksturs, ne arī noteikts to smaguma slieksnis, neapdraud tiesiskās drošības principa prasības, ja kompetentās tiesas, ņemot vērā Direktīvu 2017/541, spēj noteikt tos teroristu nodarījumus, kas ir izslēgti no amnestijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz Hartas 20. un 21. pantā nostiprināto vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principu ievērošanu no šī sprieduma 65. punkta izriet, ka saskaņā ar Direktīvu 2017/541 paredzēto sodu piemērošanas ierobežojums tieši ietekmē šīs direktīvas īstenošanu. Līdz ar to starp LOA un šo direktīvu pastāv saikne, kas ir ciešāka nekā iesaistīto jomu tuvums vai vienas jomas netiešā ietekme uz otru, un tādējādi ir runa par “Savienības tiesību īstenošanas” situāciju Hartas 51. panta 1. punkta nozīmē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 29. jūlijs, protectus, C‑185/23, EU:C:2024:657, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru vienlīdzīgas attieksmes princips, kura īpaša izpausme ir diskriminācijas aizlieguma princips, noteic, ka salīdzināmās situācijās nedrīkst būt atšķirīga attieksme un ka atšķirīgās situācijās nedrīkst būt vienāda attieksme, ja vien šāda attieksme nav objektīvi attaisnojama. Prasība par situāciju salīdzināmību vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma esības konstatēšanai jānovērtē no visu to raksturojošo apstākļu – it īpaši akta, ar kuru ieviests aplūkotais nošķīrums, priekšmeta un mērķa – skatupunkta, ievērojot, ka šajā ziņā jāņem vērā tās jomas principi un mērķi, kurā šis akts ietilpst (spriedums, 2026. gada 26. februāris, Komisija/Ungārija (Tiesības sniegt mediju pakalpojumus radiofrekvencē), C‑92/23, EU:C:2026:108, 192. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tāda amnestijas likuma kā LOA ietvaros, kura tiešais mērķis ir veicināt politisko izlīgumu vienīgi konkrētas politiskās kustības kontekstā, šajā kontekstā izdarītie pārkāpumi un citā kontekstā izdarītie pārkāpumi nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas ietilpst salīdzināmās situācijās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, attiecībā uz pārākuma un lojālas sadarbības principiem no iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka tāda amnestijas likuma kā LOA pieņemšana neapdraud Direktīvas 2017/541 lietderīgo iedarbību, skatot to tiesiskās drošības, vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principu gaismā. No tā izriet, ka ar tā pieņemšanu nevar neievērot ne pārākuma principu, saskaņā ar kuru visām dalībvalstu institūcijām jānodrošina dažādo Savienības normu pilnīga iedarbība (spriedums, 2019. gada 24. jūnijs, Popławski, C‑573/17, EU:C:2019:530, 54. punkts un tajā minētā judikatūra), ne LES 4. panta 3. punktā nostiprināto lojālas sadarbības principu, kas dalībvalstīm uzliek pienākumu atturēties no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu (spriedums, 2025. gada 29. aprīlis, Komisija/Malta (Pilsonība par ieguldījumu), C‑181/23, EU:C:2025:283, 94. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo līdz astoto jautājumu jāatbild, ka Direktīva 2017/541, skatot to pārākuma un lojālas sadarbības, tiesiskās drošības, vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principu gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tāds valsts amnestijas likums, kurā, lai mazinātu institucionālo un politisko spriedzi un atvieglotu izlīguma scenāriju, ir paredzēts, ka kriminālatbildība tiek izbeigta jebkurai personai, kas noteiktā laikposmā un saistībā ar centieniem panākt dalībvalsts teritorijas daļas neatkarību ir izdarījusi darbības, uz kurām attiecas šī direktīva un kuras nav tīši izraisījušas smagus cilvēktiesību pārkāpumus, attiecībā uz kuriem šajā likumā nav precizēts ne to precīzs raksturs, ne smaguma pakāpe, ja kompetentās tiesas spēj noteikt tos teroristu nodarījumus, kas ir izslēgti no amnestijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-244" title="page-23">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-245" title="page-23">
      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI, skatot to pārākuma un lojālas sadarbības, tiesiskās drošības, vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principu gaismā,
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-246" title="page-23">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-247" title="page-23">
      tai nav pretrunā tāds valsts amnestijas likums, kurā, lai mazinātu institucionālo un politisko spriedzi un atvieglotu izlīguma scenāriju, ir paredzēts, ka kriminālatbildība tiek izbeigta jebkurai personai, kas noteiktā laikposmā un saistībā ar centieniem panākt dalībvalsts teritorijas daļas neatkarību ir izdarījusi darbības, uz kurām attiecas šī direktīva un kuras nav tīši izraisījušas smagus cilvēktiesību pārkāpumus, attiecībā uz kuriem šajā likumā nav precizēts ne to precīzs raksturs, ne smaguma pakāpe, ja kompetentās tiesas spēj noteikt tos teroristu nodarījumus, kas ir izslēgti no amnestijas.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-248" title="page-23">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – spāņu.</p>
</body>
</html>
