<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-851/19 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0851</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:972">EU:C:2020:972</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">G. Hogan</HT> secinājumi – Lieta C‑851/19 P</HT></P><P>DK/EĀDD</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Džerarda Hogana</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Gerard Hogan</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20201126">2020. gada 26. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑851/19 P</HT></P><P>DK</P><P>pret</P><P>Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD)</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Civildienests</KEYWORD><KEYWORD>Korupcija</KEYWORD><KEYWORD>Notiesājošs spriedums krimināllietā valstu tiesās</KEYWORD><KEYWORD>Prasība samaksāt kompensāciju par morālo kaitējumu, kas nodarīts Savienības tēlam, civilprocesā valsts tiesās</KEYWORD><KEYWORD>Disciplinārlieta</KEYWORD><KEYWORD>No pensijas ieturēts naudassods</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 1. punkta h) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Disciplinārsoda smagums</KEYWORD><KEYWORD>Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta b) punkts</KEYWORD><KEYWORD>Iespēja ņemt vērā, cik lielā mērā amatpārkāpums nelabvēlīgi ietekmē iestāžu integritāti, reputāciju vai intereses</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šo apelāciju DK (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>apelācijas sūdzības iesniedzējs<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) iesniedza Eiropas Savienības Tiesas kancelejā <DATE ISO="20191119">2019. gada 19. novembrī</DATE> par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas <DATE ISO="20190910">2019. gada 10. septembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>DK/EĀDD</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑217/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:571">EU:T:2019:571</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzēja prasību saskaņā ar LESD 270. pantu, tostarp pieprasot atcelt Eiropas Ārējās darbības dienesta (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>EĀDD<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) <DATE ISO="20170523">2017. gada 23. maija</DATE> lēmumu, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzējam tika uzlikts disciplinārsods saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Civildienesta noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) IX pielikuma 9. panta 1. punkta h) apakšpunktu, tādējādi samazinot viņa tiesības uz pensiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Šajā apelācijas tiesvedībā apelācijas sūdzības iesniedzējs neapstrīd šo viņa pensijas tiesību samazināšanu kā tādu, bet gan kritērijus, ar kuriem šī samazināšana tika pamatota. Apelācijas sūdzības iesniedzējs attiecīgi apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, interpretējot Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta b) punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa izskatāmajā lietā, novērtējot piemērojamo disciplinārsodu, ir pieļāvusi kļūdu, uzskatīdama, ka disciplinārlietā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem attiecībā uz viņa amatpārkāpumu varētu ņemt vērā šāda<?PAGE NO="2"?> amatpārkāpuma nelabvēlīgo ietekmi uz iestāžu integritāti, reputāciju vai interesēm. Proti, apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka iestāžu integritātei, reputācijai vai interesēm nodarīto kaitējumu nevar ņemt vērā disciplinārlietās, ja šis kaitējums jau ir atlīdzināts ar īpašu rīkojumu šajā saistībā civilprocesā valsts tiesās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Tieši šo juridisko aspektu es aplūkošu šajos secinājumos. Pirms šīs apelācijas izskatīšanas vispirms ir jāizklāsta attiecīgie tiesību akti.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu II sadaļas nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Ierēdņu tiesības un pienākumi<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>. Tās 22. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Var pieprasīt, lai ierēdnis pilnībā vai daļēji novērstu jebkurus zaudējumus, kas Savienībai radušies smaga pārkāpuma rezultātā, ko tas nodarījis savu pienākumu izpildes laikā vai to sakarā.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Skat. arī LESD 340. panta ceturto daļu.</P></NOTE></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu 86. pantā, kas atrodams šo noteikumu VI sadaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Disciplinārsodi<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="086.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja ierēdnis tīši vai netīši neievēro šajos Civildienesta noteikumos noteiktos pienākumus, tas saucams pie disciplināras atbildības.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="086.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja iecēlējinstitūcijai vai <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> [Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai] kļūst zināmi pierādījumi par pienākumu neievērošanu 1. punkta nozīmē, veic administratīvo izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai šāda pienākumu neievērošana ir notikusi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="086.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Disciplinārie noteikumi, procedūras un pasākumi, un noteikumi un procedūras attiecībā uz administratīvo izmeklēšanu ir noteiktas IX pielikumā.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu IX pielikums, kā norādīts tā nosaukumā, attiecas uz disciplinārlietām. Minētā pielikuma 3. iedaļas nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>Disciplinārsodi<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>, un tā 9. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="009.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Iecēlējinstitūcija var uzlikt kādu no šādiem sodiem:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>rakstveida brīdinājums;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>rājiens;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>izvirzīšanas augstākam līmenim atlikšana uz laiku no viena līdz 23 mēnešiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>līmeņa pazemināšana;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>pagaidu pakāpes pazemināšana uz laiku no 15 dienām līdz vienam gadam;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>pakāpes pazemināšana tai pašā funkciju grupā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>klasificēšana zemākā funkciju grupā ar vai bez pakāpes pazemināšanas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>h)</NO.P><TXT>atstādināšana no amata un attiecīgā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">pro tempore</HT> pensijas samazināšana vai invaliditātes pabalsta daļas ieturēšana uz noteiktu laiku; šāda soda sekas nedrīkst skart ierēdņa apgādībā esošos. Taču šāda samazinājuma gadījumā bijušā ierēdņa ienākumi nedrīkst būt mazāki par iztikas minimumu, kas noteikts VIII pielikuma 6. pantā, pieskaitot jebkurus maksājamos ģimenes pabalstus.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="009.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja ierēdnis saņem izdienas pensiju vai invaliditātes pabalstu, iecēlējinstitūcija var izlemt uz noteiktu laiku ieturēt daļu no pensijas vai invaliditātes pabalsta; šāda soda sekas nedrīkst skart ierēdņa apgādībā esošos. Taču ierēdņa ienākumi nedrīkst būt mazāki par iztikas minimumu, kas noteikts VIII pielikuma 6. pantā, pieskaitot jebkurus maksājamos ģimenes pabalstus.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="009.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Par vienu amatpārkāpuma gadījumu nedrīkst uzlikt vairāk kā vienu disciplinārsodu.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Uzlikto disciplinārsodu smagums ir proporcionāls amatpārkāpuma smagumam. Lai noteiktu amatpārkāpuma smagumu un izlemtu par piemērojamo disciplinārsodu, īpaši ņem vērā:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>amatpārkāpuma būtību un apstākļus, kādos tas notika;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>to, kādā mērā amatpārkāpums nelabvēlīgi ietekmē iestāžu integritāti, reputāciju vai intereses;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>to, kādā mērā amatpārkāpums ir saistīts ar tīšām darbībām vai nolaidību;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>ierēdņa amatpārkāpuma motīvus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>ierēdņa pakāpi un darba stāžu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>ierēdņa personīgās atbildības pakāpi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>ierēdņa pienākumu un atbildības līmeni;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>h)</NO.P><TXT>to, vai amatpārkāpums ietver atkārtotu darbību vai uzvedību;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>ierēdņa rīcību visā viņa karjeras gaitā.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu IX pielikuma 7. iedaļas nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Paralēla kriminālvajāšana<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>. Tās 25. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>Ja pret ierēdni ierosina krimināllietu par tiem pašiem nodarījumiem, galīgo lēmumu pieņem tikai pēc tam, kad tiesa, kas izskata lietu, ir pieņēmusi galīgo spriedumu.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējs sāka darbu ierēdņa amatā Eiropas Komisijā 1994. gadā. 1999. gadā, strādājot Komisijas Ārējo attiecību ģenerāldirektorātā (ĢD), viņam uzticēja pārvaldīt Komisijas ēkas trešās valstīs. No <DATE ISO="20110101">2011. gada 1. janvāra</DATE> apelācijas sūdzības iesniedzējs tika norīkots darbā EĀDD. <DATE ISO="20160101">2016. gada 1. janvārī</DATE> apelācijas sūdzības iesniedzējs priekšlaicīgi pensionējās.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Kriminālprocess Beļģijas tiesās</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>No 2004. gada jūlija līdz 2016. gada februārim Beļģijas tiesās pret apelācijas sūdzības iesniedzēju tika uzsākts kriminālprocess un [apelācijas sūdzības iesniedzējs] tika apsūdzēts par korupciju laikā no 1999. līdz 2005. gadam saistībā ar publisko iepirkumu vadību. Šīs apsūdzības attiecās uz apsūdzībām korupcijā, viņam darbojoties publisko iepirkumu jautājumos, kas saistīti ar Savienību. Savienība, kuru pārstāvēja Komisija, šajā tiesvedībā bija civilprasītājs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140516">2014. gada 16. maija</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance francophone de Bruxelles</HT> (Briseles frankofonā pirmās instances tiesa, Beļģija) apelācijas sūdzības iesniedzējam piesprieda šādus sodus par vairākiem amatpārkāpumiem, kas izdarīti, viņam veicot savus pienākumus:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>divu gadu brīvības atņemšanas sodu, kas tika atlikts uz pieciem gadiem;</P></ITEM><ITEM><P>naudas sodu <FT TYPE="NUMBER">27500</FT> EUR apmērā;</P></ITEM><ITEM><P>rīkojumu, ar kuru viņam uz desmit gadiem tiek atņemtas tiesības veikt komercdarbības direktora, vadītāja vai revidenta pienākumus;</P></ITEM><ITEM><P><FT TYPE="DECIMAL">176367,15</FT> EUR konfiskāciju.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance francophone de Bruxelles</HT> (Briseles frankofonā pirmās instances tiesa) civilprocesā arī piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējam samaksāt Savienībai <FT TYPE="NUMBER">25000</FT> EUR kā kompensāciju par morālo kaitējumu tās reputācijai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>No lietas materiāliem Tiesā izriet, ka attiecīgā atbildība tika noteikta solidāri ar citām personām.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Pēc apelācijas sūdzības iesniedzēja sniegtās apelācijas <HT TYPE="ITALIC">cour d'appel de Bruxelles</HT> (Briseles apelācijas tiesa, Beļģija) ar <DATE ISO="20150630">2015. gada 30. jūnija</DATE> spriedumu atstāja spēkā <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance francophone de Bruxelles</HT> (Briseles frankofonā pirmās instances tiesa) spriedumu. Tā arī palielināja ieslodzījuma laiku līdz trim gadiem, kas tika atlikts uz pieciem gadiem, un kā kompensāciju par Savienībai nodarīto morālo kaitējumu piesprieda samaksāt <FT TYPE="NUMBER">38814</FT> EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160210">2016. gada 10. februāra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> (Kasācijas tiesa, Beļģija) noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzēja apelāciju.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Disciplinārlietas saskaņā ar Civildienesta noteikumiem</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējam piemēroja trīs iekšējās <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> izmeklēšanas, kas tika uzsāktas attiecīgi <DATE ISO="20040712">2004. gada 12. jūlijā</DATE>, <DATE ISO="20050519">2005. gada 19. maijā</DATE> un <DATE ISO="20051018">2005. gada 18. oktobrī</DATE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20070502">2007. gada 2. maija</DATE> lēmumu Komisijas iecēlējinstitūcija uzsāka disciplinārlietu pret apelācijas sūdzības iesniedzēju saskaņā ar Civildienesta noteikumu 86. pantu. Šī lieta tomēr tika apturēta saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 25. pantu, gaidot galīgo iznākumu valsts krimināllietā pret apelācijas sūdzības iesniedzēju par tiem pašiem nodarījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160712">2016. gada 12. jūlija</DATE> lēmumu EĀDD atsāka disciplinārlietu pret apelācijas sūdzības iesniedzēju, un pēc tam discplinārkolēģija uzklausīja apelācijas sūdzības iesniedzēju saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 16. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Savā <DATE ISO="20161212">2016. gada 12. decembra</DATE> argumentētajā atzinumā, kas pieņemts saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 18. pantu, discplinārkolēģija tostarp norādīja, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>valsts krimināltiesas ir konstatējušas faktus<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>ierēdņa rīcība ir Civildienesta noteikumu 11., 11.a, 12. un 21. panta pārkāpums<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>vienīgā iespējamā sankcija [ietver] daļas no pensijas ieturēšanu<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Discplinārkolēģija uzskatīja, ka faktu nopietnība un apelācijas sūdzības iesniedzēja nožēlas trūkums ir atbildību pastiprinoši apstākļi. Tomēr kolēģija arī nosprieda, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja pozitīvie novērtējumi un metodoloģiskā pamata trūkums, kas regulētu viņa uzdevumus, ir atbildību mīkstinoši apstākļi. Tā ņēma vērā arī apelācijas sūdzības iesniedzēja <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>finansiālo, ģimenes un veselības situāciju (it īpaši [viņa] paredzamo dzīves ilgumu)<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>faktu, ka valsts tiesas jau ir [apelācijas sūdzības iesniedzējam] piespriedušas maksāt finansiālu un morālu kompensāciju<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz to, discplinārkolēģija ierosināja iecēlējinstitūcijai noteikt disciplinārsodu, kas ietver ikmēneša atskaitījumu 400 EUR apmērā no apelācijas sūdzības iesniedzēja neto pensijas summas trīs gadu laikposmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Pēc apelācijas sūdzības iesniedzēja uzklausīšanas iecēlējinstitūcija ar <DATE ISO="20170523">2017. gada 23. maija</DATE> lēmumu viņam piemēroja disciplinārsodu saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 2. punktu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>). Šā lēmuma rezultātā viņa vecuma pensijas neto summa tika samazināta par 20 % uz laiku, kas nedaudz ilgāks par astoņiem gadiem. Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzēja pensija līdz <DATE ISO="20250930">2025. gada 30. septembrim</DATE> tika samazināta par 1015 EUR mēnesī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 17., 78., 119. un 142. punktā Vispārējā tiesa minēja summu 1105 EUR.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT><DATE ISO="20170823">2017. gada 23. augustā</DATE> apelācijas sūdzības iesniedzējs saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību par apstrīdēto lēmumu. Iecēlējinstitūcija ar <DATE ISO="20171220">2017. gada 20. decembra</DATE> lēmumu šo sūdzību noraidīja.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējs ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20180328">2018. gada 28. martā</DATE>, saskaņā ar LESD 270. pantu cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu, ar kuru iecēlējinstitūcija viņam bija uzlikusi disciplinārsodu, un – pakārtoti – atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējam nodarīto kaitējumu, kas viņam, iespējams, nodarīts ar to, ka EĀDD esot pārkāpis viņa tiesības uz aizstāvību Beļģijas tiesās pret viņu ierosinātajā krimināllietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējs, pamatojot savu prasību Vispārējā tiesā, izvirzīja divus pamatus – attiecīgi par soda noteikšanu un atbildību mīkstinošu apstākļu ņemšanu vērā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa ar pārsūdzēto spriedumu noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzēja prasību un piesprieda viņam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prasījumi un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto spriedumu;</P></ITEM><ITEM><P>atcelt apstrīdēto lēmumu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest EĀDD atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un šajā apelācijas tiesvedībā.</P><P>EĀDD lūdz Tiesu:</P></ITEM><ITEM><P>noraidīt apelāciju kā nepamatotu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Apelācija</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza vienu apelācijas pamatu, kas ir vērsts uz pārsūdzētā sprieduma 28.–53. punktu. Vispārējā tiesa attiecīgajos punktos izskatīja apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmā pamata pirmo daļu, kurā viņš apgalvoja, ka iecēlējinstitūcija, nosakot viņam piemērojamo disciplinārsodu, esot kļūdījusies, ņemot vērā Savienībai nodarīto morālo kaitējumu. Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvoja, ka atlīdzinājums par attiecīgo kaitējumu jau ir samaksāts saistībā ar valsts tiesu piespriestajiem civiltiesiskajiem pasākumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmā pamata pirmo daļu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Šajā apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzējs savā vienīgajā apelācijas pamatā apgalvo, ka, interpretējot Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta b) punktu, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, ņemot vērā morālo kaitējumu, par kuru kompensācija jau ir samaksāta, lai attaisnotu iecēlējinstitūcijas ierēdnim piemēroto stingrāko disciplinārsodu, salīdzinot ar discplinārkolēģijas ierosināto sodu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Skat. apelācijas sūdzības 2. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēja vienīgais apelācijas pamats ir balstīts uz trīs daļām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 52. punktā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriezdama, ka iecēlējinstitūcija, piemērojot Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. pantu, nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kad tā nolēma, ka nav jāņem vērā kompensācija, ko piespriedusi valsts tiesa par Savienībai nodarīto kaitējumu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 25. pantu iecēlējinstitūcijai ir saistoši valsts krimināltiesu konstatētie fakti un princips, ka zaudējums, par kuru ir samaksāta kompensācija, tiek uzskatīts par nekad nebijušu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 34. punktā Vispārējā tiesa, uzskatīdama, ka iecēlējinstitūcija saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta b) apakšpunktu var atsaukties uz šādu kaitējumu, ir pārkāpusi dalībvalstu tiesību sistēmām kopīgo disciplinārsodu samērīguma prasību un vispārējo tiesību principu, saskaņā ar kuriem pilnībā atlīdzināts kaitējums tiek uzskatīts par nekad nebijušu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 39.–41. punktā ir pārkāpusi vispārējo vienlīdzības principu, uzskatīdama, ka, nosakot disciplinārlietās saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. pantu piemērojamos sodus, būtībā neesot nozīmes tam, ka Savienībai nodarītais kaitējums pilnībā vai daļēji ir atlīdzināts. Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka atkarībā no iestādei nodarītā kaitējuma apmēra pret ierēdņa amatpārkāpumu būtu jāizturas atšķirīgi. Pēc apelācijas sūdzības iesniedzēja domām, viņš nav tādā pašā situācijā kā ierēdnis, kurš iepriekš nav atlīdzinājis Savienībai nodarīto kaitējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Pēc Tiesas lūguma šajos secinājumos galvenā uzmanība tiks pievērsta apelācijas sūdzības iesniedzēja šajā apelācijas sūdzībā izvirzītā vienīgā pamata otrajai un trešajai daļai. Es uzskatu, ka ir lietderīgi attiecīgā vienīgā pamata abas daļas izskatīt kopā. Iespējamais proporcionalitātes un vienlīdzības principa pārkāpums ir balstīts uz pieņēmumu, ka disciplinārlietās kaitējumu Savienības tēla reputācijai, par ko ir samaksāta kompensācija valsts tiesā, nevar aplūkot, ņemot vērā Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. punkta b) apakšpunkta noteikumus. Kā norādīšu šajos secinājumos, es uzskatu, ka šis pieņēmums ir kļūdains, jo tajā nav ņemts vērā civillietu par atlīdzību un disciplinārlietu saskaņā ar Civildienesta noteikumiem atšķirīgais raksturs un mērķi. Ņemot vērā to, ka vienīgā pamata otrā un trešā daļa, manuprāt, ir balstītas uz nepatiesu pieņēmumu, tās ir jānoraida kā nepamatotas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VII.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Iebilde par nepieņemamību</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Kaut arī EĀDD formāli nav izvirzījis pamatu šajā ziņā, tas savos procesuālajos rakstos apgalvo, ka šī apelācija ir daļēji nepieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Šajā ziņā EĀDD uzskata, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja mērķis argumentam, ka iecēlējinstitūcija palielināja sodu, ņemot vērā kaitējumu, par kuru jau ir samaksāta kompensācija, nav pierādīt, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, bet ka tas liek apšaubīt iecēlējinstitūcijas vērtējumu un tās pamatojumu no discplinārkolēģijas argumentētā atzinuma atšķirīgam spriedumam. Pēc EĀDD domām, apelācijas sūdzības iesniedzējs cenšas precizēt vai pārformulēt savu pirmajā instancē izvirzīto pirmo pamatu par iecēlējinstitūcijas iespējamu acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Šāda pirmajā instancē izvirzītā pamata pārformulēšana apelācijas kārtībā esot nepieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Manuprāt, šī EĀDD izvirzītā iebilde par nepieņemamību ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzība nepārprotami ir vērsta uz iespējamu tiesību kļūdu pārsūdzētajā spriedumā, un apelācijas sūdzības iesniedzējs nav izvirzījis jaunas iebildes vai pamatus, kas iepriekš nebija izvirzīti Vispārējā tiesā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Lai gan ir taisnība, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs savā apelācijas sūdzībā ir vairākkārt atsaucies uz apstrīdēto lēmumu un ir salīdzinājis discplinārkolēģijas un iecēlējinstitūcijas pieeju attiecībā uz kritērijiem, kas izmantoti, lai piemērotu disciplinārsodu apelācijas sūdzības iesniedzējam, ir skaidrs, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja vienīgais apelācijas pamats ir vērsts uz Vispārējās tiesas secinājumu pārsūdzētā sprieduma 52. punktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Skat. apelācijas sūdzības 25. punktu. Pārsūdzētā sprieduma 52. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka iecēlējinstitūcija, nolemjot, ka, piemērojot Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. pantu, nav jāņem vērā kompensācija par Savienībai nodarīto kaitējumu, ko jau bija noteikušas valstu tiesas, nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Turklāt pārsūdzētā sprieduma 39. punktā Vispārējā tiesa norādīja – tā kā Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta b) punkta mērķis ir nevis kompensācijas noteikšana, bet gan soda piemērošana, disciplinārlietas ietvaros nav nozīmes tam, ka kaitējums ir pilnībā vai daļēji atlīdzināts.</P></NOTE> un Vispārējās tiesas juridisko vērtējumu pārsūdzētā sprieduma 28.–51. punktā, kas noveda pie šī secinājuma, nevis uz apstrīdēto lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Atsauces uz apstrīdēto lēmumu apelācijas sūdzībā, manuprāt, tikai papildina kontekstu un pievieno detaļas apelācijas sūdzības iesniedzēja apelācijai. Patiešām, es gribētu atzīmēt, ka EĀDD pats daudz atsaucās uz konkrētiem punktiem apstrīdētajā lēmumā, lai atspēkotu apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Attiecībā uz EĀDD apgalvojumu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs ir pārformulējis Vispārējā tiesā izvirzītos pamatus, no apelācijas sūdzības iesniedzēja Vispārējā tiesā iesniegtā pieteikuma 43. līdz 52. punkta ir skaidrs, ka viņš apgalvoja, ka, lai gan discplinārkolēģija ir ņēmusi vērā faktu, ka valsts tiesas jau bija viņam piespriedušas samaksāt kompensāciju, iecēlējinstitūcija palielināja piemēroto disciplinārsodu, uzskatot, ka viņa rīcība nelabvēlīgi ietekmē iestādes tēlu un izraisa šaubas par tās darbinieku neatkarību. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējs Vispārējā tiesā norādīja, ka Savienības iestādes vairs nevar apgalvot, ka tām ir nodarīts kaitējums, ja Savienība jau ir pilnībā saņēmusi kompensācija kriminālprocesa ietvaros, kurā tā bija civilprasītāja. Tādējādi, pēc apelācijas sūdzības iesniedzēja domām, iecēlējinstitūcija, ņemot vērā attiecīgo kaitējumu, esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tāpēc es neuzskatu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs šajā apelācijas tiesvedībā ir pārformulējis Vispārējā tiesā izvirzīto pamatu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Izņemot to, ka apelācija nepārprotami ir vērsta uz pārsūdzēto spriedumu, nevis uz apstrīdēto lēmumu.</P></NOTE> un ka šādu pārformulēšanu varētu uzskatīt par jaunu pamatu, kas apelācijas tiesvedībā nav nepieņemams.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lietas būtība</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ievada piezīmes – apelācijas apjoms</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>EĀDD apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvojumu pareizību viņa/viņas apelācijas 12. un 19. punktā. Šajos punktos apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa, interpretēdama Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta b) apakšpunktu, ir pieļāvusi tiesību kļūdu, ļaujot iecēlējinstitūcijai, lai pamatotu stingrāka disciplinārsoda piemērošanu, nekā discplinārkolēģija ierosināja savā argumentētajā atzinumā, ņemt vērā kaitējumu, par kuru ir samaksāta kompensācija.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Pēc EĀDD domām, iecēlējinstitūcija attiecīgo kaitējumu neuzskatīja par atbildību pastiprinošu apstākli<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Pēc <HT TYPE="ITALIC">EĀDD</HT> domām, apstrīdētā lēmuma 35.–38. punktā ir pierādīts, ka pretēji apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem iecēlējinstitūcija savu lēmumu atkāpties no discplinārkolēģijas argumentētā atzinuma nav pamatojusi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>jo īpaši<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta b) punktu. <HT TYPE="ITALIC">EĀDD</HT> apgalvo, ka iecēlējinstitūcija apstrīdētajā lēmumā ir norādījusi, ka prasība valsts tiesību aktos atlīdzināt Savienībai neietekmē pārkāpuma nopietnības novērtējumu. Iecēlējinstitūcija, ņemot vērā visus kritērijus (vispārējs novērtējums), piemēroja lielāku sodu, nekā bija ierosinājusi discplinārkolēģija. Pēc <HT TYPE="ITALIC">EĀDD</HT> domām, Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. pantā nav norādīts, kāda nozīme jāpiešķir dažādiem kritērijiem.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. pantā ir noteikts, ka ikvienam ierēdnim piemērotajam disciplinārsodam ir jābūt samērīgam ar amatpersonas pārkāpuma nopietnību vai smagumu, un šajā ziņā tajā ir noteikti vairāki neizsmeļoši kritēriji, kas ir jāņem vērā, lemjot par sodu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P><DATE ISO="20120717">2012. gada 17. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>BG/Eiropas ombuds</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑54/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2012:114">EU:F:2012:114</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 115. punktā Civildienesta tiesa norādīja, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. pantu piespriestajam disciplinārsodam ir jābūt samērīgam ar amatpārkāpuma smagumu. Šajā pantā arī noteikti kritēriji, kuri iecēlējinstitūcijai ir it īpaši jāņem vērā, lemjot par sodu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Attiecīgais saraksts satur vairākus orientējošus kritērijus, kurus atkarībā no konkrētajiem faktiem var uzskatīt par atbildību pastiprinošiem, mīkstinošiem vai, patiešām, neitrāliem apstākļiem, un nevienam konkrētam kritērijam netiek piešķirta īpaša nozīme. Turklāt, ņemot vērā uzskaitīto kritēriju plašo raksturu, ir skaidrs, ka tie ne vienmēr ir piemērojami katrā atsevišķā gadījumā. Šie kritēriji ir arī paredzēti kā orientējoši, un tie būtībā nav izsmeļoši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Šajā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atbilstoši Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. pantam piemērojamais sods ir jānosaka, pamatojoties uz iecēlējinstitūcijas veikto visu konkrēto faktu un katra atsevišķā gadījuma apstākļu vispusīgu izvērtējumu. Šajā ziņā var novērot, ka Civildienesta noteikumi neparedz konstantu attiecību starp tajā noteiktajiem sodiem un dažādajiem ierēdņu izdarītajiem pārkāpumiem un turklāt neprecizē, ciktāl atbildību pastiprinošu vai mīkstinošu apstākļu pastāvēšanai būtu jāietekmē soda izvēle<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. spriedumu, 1987. gada 5. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>F./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>403/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:70">EU:C:1987:70</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī Civildienesta tiesas spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120717">2012. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>BG/Eiropas ombuds</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑54/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2012:114">EU:F:2012:114</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0116">116.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Turklāt jāatzīmē, ka tad, kad ir pierādīta amatpersonai izvirzīto apsūdzību atbilstība patiesībai, tieši iecēlējinstitūcijai ir jāizvēlas atbilstošais disciplinārsods. Vispārējā tiesa un Tiesa kā apelācijas instance nevar aizstāt savu spriedumu ar iecēlējinstitūcijas lēmumu, izņemot gadījumus, kad ir pieļauta acīmredzama kļūda vai pilnvaru nepareiza izmantošana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Skat. spriedumus, 1987. gada 5. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>F./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>403/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:70">EU:C:1987:70</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141119">2014. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>EH/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑42/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2014:250">EU:F:2014:250</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0092">92.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>No pārsūdzētā sprieduma 28.–52. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa nav īpaši izvērtējusi, vai iecēlējinstitūcija uzskata, ka atlīdzības par morālo kaitējumu samaksāšana civilprocesā ir atbildību pastiprinošs apstāklis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Šajā nozīmē skat. argumentus, ko lietas dalībnieki izvirzījuši šo secinājumu 31. un 45. punktā.</P></NOTE>. Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 52. punktā tikai konstatēja, ka iecēlējinstitūcija, uzskatīdama, ka, piemērojot Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. pantā noteiktos kritērijus, šāda kompensācija nav jāņem vērā, nav kļūdījusies<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 136. punktā Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka iecēlējinstitūcija apstrīdētajā lēmumā uzskatīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja darbība bija īpaši nopietna, ņemot vērā tostarp kaitējumu iestāžu integritātei, reputācijai vai interesēm. Pārsūdzētā sprieduma 140. un 141. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka iecēlējinstitūcija uzskata, ka valsts līmenī jau piemērotais tiesiskās aizsardzības līdzeklis <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>nedrīkstētu tai liegt uzlikt disciplinārsodu, kas būtu samērīgs ar izdarīto pārkāpumu<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> (apstrīdētā lēmuma 37. punkts) un ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>pat ja prasītājs pēc [viņa] notiesāšanas Beļģijas tiesās ir atlīdzinājis zaudējumus, kas saistīti ar kaitējumu iestādes tēlam, fakts, ka [viņš] ir kaitējis iestādes tēlam un izraisa šaubas par tās darbinieku godīgumu, paliek<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>. Šie Vispārējās tiesas secinājumi attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēja otro pamatu pirmajā instancē un nav apstrīdēti šajā apelācijas tiesvedībā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējs nav apgalvojis, ka Vispārējā tiesa būtu pieļāvusi kļūdu, nenovērtēdama faktisko nozīmi, kādu iecēlējinstitūcija piešķīrusi faktam, ka par attiecīgo kaitējumu bija noteikts rīkojums par kompensāciju. Es uzskatu, ka šīs apelācijas piemērošanas joma ir jāierobežo ar to, vai šajos apstākļos vispārējā lietas vērtējumā var ņemt vērā Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta b) punktā noteikto kritēriju – un līdz ar to kaitējumu Savienības integritātei, reputācijai vai interesēm –, lai noteiktu amatpārkāpuma nopietnību un pēc tam lemtu par piemērojamo disciplinārsodu, ja attiecīgais morālais kaitējums jau ir atlīdzināts tiesvedībā valsts tiesās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāuzsver, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs šajā apelācijas tiesvedībā neapšauba faktu, ka, lai gan viņam ir arī piemēroti gan krimināli, gan disciplināri pasākumi, viņam var piemērot arī disciplinārus pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. pantu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs neapšauba arī konkrēto izvēlēto disciplinārsodu, kurš saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 1. punkta h) apakšpunktu ir saistīts ar finansēm un kura rezultātā tika samazinātas viņa tiesības uz pensiju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Patiešām, ņemot vērā to, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs bija pensionējies, tas bija vienīgais iecēlējinstitūcijas rīcībā esošais disciplinārsods.</P></NOTE>. Turklāt jautājums nav par apelācijas sūdzības iesniedzēja pensijas samazinājuma faktisko apmēru kā tādu, bet gan par kritērijiem, kurus var ņemt vērā, nosakot šādu samazinājumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>No pārsūdzētā sprieduma izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam par viņa darbībām piemēroja kriminālsankcijas, civiltiesiskos un disciplināros pasākumus vai sodus. Tomēr apelācijas sūdzības iesniedzējs neizvirza <HT TYPE="ITALIC">ne bis in idem</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Skat. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pantu, kas aizliedz kriminālvajāšanu vai kriminālsodu piemērošanu vienai un tai pašai personai vairāk nekā vienu reizi par to pašu nodarījumu. Skat. arī Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>par vienu amatpārkāpuma gadījumu nedrīkst uzlikt vairāk kā vienu disciplinārsodu<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>. Pārskatam par saikni starp kriminālprocesu/sodu un disciplinārlietu/sodu saistībā ar Civildienesta noteikumiem skat. <DATE ISO="20080708">2008. gada 8. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Franchet</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Byk</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑48/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2008:257">EU:T:2008:257</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0341">341.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0343">343.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> pamatu attiecībā uz piemērotajiem krimināltiesiskajiem, civiltiesiskajiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P><DATE ISO="20180320">2018. gada 20. marta</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Garlsson Real Estate</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑537/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:193">EU:C:2018:193</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 33. punktā Tiesa nosprieda, ka pasākumam, ar kuru tikai tiek atlīdzināti attiecīgā nodarījuma rezultātā radītie zaudējumi, nav krimināltiesiska rakstura. Faktiski šādam pasākumam, ar kuru tikai tiek atlīdzināti vai kompensēti attiecīgā nodarījuma rezultātā radītie zaudējumi, nav represīvs raksturs.</P></NOTE> un disciplinārajiem pasākumiem vai sodiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Šajā apelācijas sūdzībā izvirzītais jautājums drīzāk ir tas, vai var arī ņemt vērā kaitējumu Savienības integritātei, reputācijai vai interesēm (par ko Savienībai ir samaksāta atlīdzība civilprocesā valsts tiesās), lai noteiktu ierēdņa amatpārkāpuma nopietnību un lemtu par piemērojamo disciplinārsodu saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Pēc manām domām, attiecīgie civilprocesi un disciplinārlietas un tiem atbilstošie tiesiskās aizsardzības līdzekļi vai sankcijas skaidri ir atšķirīgi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Attiecībā, piemēram, uz piemērojamajiem noteikumiem, pierādījumu standartiem, procedūrām un tiesām.</P></NOTE> un, vēl svarīgāk, tiem ir ļoti atšķirīgi mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Iespēja, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22. pantu ierēdnim var prasīt pilnībā vai daļēji atlīdzināt zaudējumus, kas Savienībai radušies viņa nopietna amatpārkāpuma rezultātā savu dienesta pienākumu pildīšanas laikā vai saistībā ar to pildīšanu, ir atšķirīga no disciplinārā režīma, kas paredzēts minēto noteikumu 86. pantā un IX pielikumā. Turklāt Civildienesta noteikumos un jo īpaši to IX pielikuma 10. pantā netiek prasīts, lai disciplinārlietās tiktu ņemta vērā kompensācija, kas ierēdnim jāmaksā par amatpārkāpumu, ko tas pieļāvis, pildot savus likumā noteiktos pienākumus.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Šķiet, ka civilprocesa, kuru Savienība uzsāka valsts tiesās, mērķis ir atlīdzināt Savienībai morālo kaitējumu, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja rīcība radīja tās ārējai reputācijai jeb reputācijai sabiedrībā. Šajā ziņā civiltiesiskās zaudējumu atlīdzības piemērošanas mērķis ir<?PAGE NO="11"?> atlīdzināt cietušajai pusei un tādējādi atjaunot tās stāvokli pirms pārkāpuma izdarīšanas. Tādējādi zaudējumu atlīdzības piemērošana ir paredzēta, lai atlīdzinātu cietušajam saistībā ar atbildību par deliktu vai citu ārpuslīgumiskās atbildības veidu. Tādējādi šādai ārpuslīgumiskās atbildības formai nav represīva rakstura. Tā nemēģina sodīt, uzlikt naudassodu vai izteikt rājienu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Ir taisnība, ka daudzās tiesību sistēmās tiesa īpašos un izņēmuma gadījumos var piemērot zaudējumu atlīdzību nolūkā sodīt, pastiprināt atbildību vai brīdināt. Šādos gadījumos zaudējumu atlīdzība ir paredzēta, lai sodītu pārkāpēju un lai parādītu tiesu neapmierinātību ar atbildētāja patvaļīgo vai nosodāmo rīcību. Tomēr šeit nav norādes, ka Beļģijas tiesu atzītie kaitējumi ietilptu kādā no šīm kategorijām.</P></NOTE> par rīcību, kas atzīta par nevēlamu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Pēc analoģijas skat. ģenerāladvokāta N. Vāla [<HT TYPE="ITALIC">N. Wahl</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lazar</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑350/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:586">EU:C:2015:586</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Turpretim saskaņā ar Civildienesta noteikumiem disciplinārlietu mērķis ir nodrošināt ierēdņu atbilstību noteikumiem un pienākumiem nolūkā garantēt iestādes pienācīgu darbību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040401">2004. gada 1. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>N/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑198/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2004:101">EU:T:2004:101</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0098">98.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šādu atbilstību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Pat vieglāki vai mazāk bargi sodi, piemēram, rakstisks brīdinājums vai rājiens, nepārprotami ir vērsti uz to, lai ierēdnis nepārkāptu Civildienesta noteikumus.</P></NOTE> galu galā nodrošina disciplinārsodu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Patiešām, pats vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>penalties<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> (angļu valodā), <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>sanctions<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> (franču valoda), <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>sanzioni<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> (itāļu valoda), <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>sanções<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> (portugāļu valodā), <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>sanciones<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> (spāņu valoāa), <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>Strafen<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> (vācu valodā) Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. pantā skaidri norāda uz to represīvo jeb soda raksturu.</P></NOTE> vai sankciju piemērošana saskaņā ar izsmeļošo sarakstu, kas ietverts Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Ņemot vērā attiecīgās civilprasības un disciplinārlietas saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, kā arī atbilstošo tiesiskās aizsardzības līdzekļu un sodu atšķirīgo raksturu un mērķus, tikai fakts, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam tika piespriests maksāt kompensāciju par morālo kaitējumu Savienības reputācijai, neliedz uzlikt apelācijas iesniedzējam disciplinārsodus. Patiešām, kā norādīts šo secinājumu 53. punktā, apelācijas sūdzības iesniedzējs šo jautājumu neapstrīd.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Turklāt fakts, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs ir samaksājis kompensāciju par morālo kaitējumu Savienībai saistībā ar tiesvedību, kas uzsākta pēc pēdējās iniciatīvas, saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. pantu neietekmē viņa amatpārkāpuma <HT TYPE="ITALIC">smaguma</HT> noteikšanu saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, kas bija pirms šīs tiesvedības, un tādējādi tam nav nozīmes šajā noteikšanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>It īpaši, es uzskatu, ka, nosakot ierēdņa amatpārkāpuma smagumu, fakts, ka tas negatīvi ietekmēja Savienības reputāciju saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta b) punktu, var tikt ņemts vērā jebkādā šo darbību vispārējā novērtējumā neatkarīgi no kompensācijas, kas šajā ziņā vēlāk tika samaksāta pēc Savienības uzsāktās tiesvedības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Tādējādi, manuprāt, šā amatpārkāpuma smaguma klasifikāciju var noteikt neatkarīgi no šādas kompensācijas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141119">2014. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>EH/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑42/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2014:250">EU:F:2014:250</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0115">115.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Šāda veida institucionālo kaitējumu nevar vienkārši notīrīt, samaksājot naudas summu kā kompensāciju, pat ja tas ir tiesas rīkojuma rezultāts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">piemērojamā disciplinārsoda</HT> novērtējumu šajā tiesvedībā pastāv faktiska saikne starp kaitējumu Savienības (ārējai jeb publiskajai) reputācijai (par ko, protams, ir piespriesta kompensācija tiesvedībās valsts tiesās) un Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta b) punktā noteikto kritēriju, kas attiecas arī uz kaitējumu Savienības (publiskajam vai ārējam) tēlam. Šis institucionālā kaitējuma veids bija viens no kritērijiem, kas tika ņemts vērā, novērtējot apelācijas sūdzības iesniedzējam piemērojamā disciplinārsoda veidu un pakāpi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Turklāt Savienība bija saņēmusi civiltiesisku kompensāciju38 814 EUR apmērā, ko valsts tiesas piešķīra par morālo kaitējumu tās tēlam, un ar finansēm saistīti disciplinārsodi nodrošināja, ka Savienībai nebija jāizmaksā noteikti līdzekļi attiecībā uz apelācijas iesniedzēja pensiju.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Papildus tam, ka Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta b) punktā ir noteikts tikai viens no daudziem kritērijiem, kurus var ņemt vērā, vispārīgi novērtējot piemērojamo disciplinārsodu, ir jāņem vērā, ka civillietas un disciplinārlietas un no tām izrietošie tiesiskās aizsardzības līdzekļi vai sodi ir nošķirti, un to mērķi atšķiras un nerada sodu vai kompensāciju pārklāšanos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Šajā ziņā <DATE ISO="20171207">2017. gada 7. decembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Missir Mamachi di Lusignano</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑401/11 P RENV‑RX</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:874">EU:T:2017:874</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 195. punktā Vispārējā tiesa paziņoja, ka no dalībvalstu tiesību sistēmām izriet arī kopīgs vispārējs princips, ka nodarītais morālais kaitējums nedrīkst tikt atlīdzināts dubultā apmērā. No <DATE ISO="19990909">1999. gada 9. septembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lucaccioni</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑257/98 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:402">EU:C:1999:402</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) ir skaidrs, ka šis princips attiecas arī uz attiecībām starp ierēdni un Savienības iestādi. Tādējādi, lai gan pēdējā lietā tiek nodrošināts, ka ierēdnis nevar saņemt kompensāciju dubultā apmērā, es uzskatu, ka šis vispārējais princips attiecas arī uz pašu Savienību un nodrošina, ka Savienība nevar saņemt kompensāciju dubultā apmērā no ierēdņa. Tomēr jāuzsver, ka šajā lietā es uzskatu, ka, ņemot vērā attiecīgo civiltiesisko un disciplināro tiesvedību atšķirīgo raksturu un tām atbilstošos tiesiskās aizsardzības līdzekļus vai sodus, nav runa par kompensāciju dubultā apmērā. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. pantu uzlikto sodu mērķis nav atlīdzināt Savienībai nodarītu kaitējumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Tāpēc es uzskatu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, kā apgalvots viņa vienīgā pamata otrajā un trešajā daļā, ka Vispārējā tiesa būtu pārkāpusi samērīguma principu un vienlīdzības principu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VIII.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es iesaku Tiesai:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>apelācijas sūdzības iesniedzēja vienīgā pamata otro un trešo daļu noraidīt kā nepamatotas.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>