a)

pieņem tiesību aktus, ar ko ievieš progresīva nodokļa sistēmu visiem ienākumu avotiem un horizontāli vienādotu režīmu attiecībā uz ienākumiem, kas gūti no darba un pamatlīdzekļiem;

b)

pieņem tiesību aktus, ar ko atceļ visus nodokļu sistēmā paredzētos atbrīvojumus un noteikumus par autonomo nodokļu piemērošanu, ietverot ienākumus no ierēdņiem izmaksātajiem īpašajiem pabalstiem;

c)

atceļ ārkārtas rezervei paredzētās budžeta apropriācijas, tādējādi ietaupot EUR 700 miljonus;

d)

atceļ lielāko daļu solidaritātes pabalstam paredzēto budžeta apropriāciju (izņemot nabadzības samazināšanai paredzēto daļu), tādējādi ietaupot EUR 400 miljonus;

e)

samazina visaugstākās pensijas, tādējādi pilnā gadā ietaupot EUR 500 miljonus (EUR 350 miljonus 2010. gadā);

f)

samazina ierēdņiem izmaksātās Lieldienu, vasaras un Ziemassvētku prēmijas un pabalstus, tādējādi pilnā gadā ietaupot EUR 1 500 miljonus (EUR 1 100 miljonus 2010. gadā);

g)

atceļ pensionāriem izmaksātās Lieldienu, vasaras un Ziemassvētku prēmijas, vienlaikus aizsargājot tos, kuri saņem zemas pensijas, tādējādi pilnā gadā ietaupot EUR 1 900 miljonus (EUR 1 500 miljonus 2010. gadā);

h)

palielina PVN likmi, tādējādi pilnā gadā iekasējot vismaz EUR 1 800 miljonus (EUR 800 miljonus 2010. gadā);

i)

palielina akcīzes nodokli degvielai, tabakai un alkoholam, tādējādi pilnā gadā iekasējot vismaz EUR 1 050 miljonus (EUR 450 miljonus 2010. gadā);

j)

pieņem tiesību aktus, ar ko īsteno Pakalpojumu direktīvu (3);

k)

pieņem tiesību aktus, ar ko pārveido un vienkāršo valsts pārvaldi vietējā līmenī, lai samazinātu darbības izmaksas;

l)

izveido darba grupu, lai uzlabotu struktūrfondu un kohēzijas fondu apgūšanas līmeni;

m)

pieņem tiesību aktus, ar ko vienkāršo jaunu uzņēmumu dibināšanu;

n)

salīdzinājumā ar plāniem valsts ieguldījumus samazina par EUR 500 miljoniem;

o)

budžeta apropriācijas, kas paredzētas struktūrfondu un kohēzijas fondu līdzfinansēšanai, novirza īpašā centrālajā kontā, ko nevar izmantot citiem mērķiem;

p)

izveido neatkarīgu finanšu stabilitātes fondu, lai risinātu iespējamās kapitāla trūkuma problēmas un saglabātu finanšu sektora stabilitāti, pēc vajadzības nodrošinot bankām pašu kapitāla atbalstu;

q)

pastiprina banku uzraudzību, palielinot cilvēkresursus, pieprasot biežākus ziņojumus un veicot ik ceturksni stresa pārbaudes.

a)

budžeta projektā 2011. gadam iekļauj fiskālās konsolidācijas pasākumus, kuri veido vismaz 3 % no IKP (4,1 % no IKP, ja ņem vērā 2010. gadā īstenotos pasākumus). Budžetā jo īpaši iekļauj šādus pasākumus (vai īpašos gadījumos – pasākumus, kuru mērķis ir gūt salīdzināmus ietaupījumus): vispārējās valdības starpposma patēriņu samazina par vismaz EUR 300 miljoniem salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni (papildus ietaupījumiem, kas izriet no valsts pārvaldes un pašvaldību reformas, kas minēta šajā punktā), iesaldē pensiju indeksāciju (tādējādi ietaupot EUR 100 miljonus), ļoti rentabliem uzņēmumiem pagaidu kārtā piemēro ar krīzi saistītu maksājumu (kas 2011., 2012. un 2013. gadā nodrošinātu papildu ikgadējus ienākumus vismaz EUR 600 miljonu apmērā), ievieš uz aprēķinu pamata noteiktus nodokļus pašnodarbinātām personām (kas 2011. gadā nodrošinātu vismaz EUR 400 miljonus un lielākus ieņēmumus 2012. un 2013. gadā), paplašina PVN bāzi, ietverot dažus pakalpojumus, kas pašlaik tajā nav iekļauti, un 30 % preču un pakalpojumu piemēro nevis pazemināto likmi, bet gan parasto likmi (kas nodrošinātu ieņēmumus EUR 1 miljarda apmērā), pakāpeniski ievieš vides nodokli par CO2 emisijām (kas 2011. gadā nodrošinātu vismaz EUR 300 miljonus), Grieķijas valdība pieņem tiesību aktus, ar ko veic reformas valsts pārvaldē, un veic pašvaldību reorganizāciju (tādējādi 2011. gadā izmaksas samazinot vismaz par EUR 500 miljoniem un 2012. un 2013. gadā – vēl par EUR 500 miljoniem), samazina iekšzemes finansētos ieguldījumus (par vismaz EUR 1 miljardu), prioritāti piešķirot ieguldījumu projektiem, ko finansē no ES struktūrfondiem, ievieš iniciatīvas, lai noregulētu zemes izmantošanas noteikumu pārkāpumus (kas laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam nodrošinātu vismaz EUR 1 500 miljonus, no kuriem vismaz EUR 500 miljonus 2011. gadā), iekasē ieņēmumus no spēļu licencēšanas (vismaz EUR 500 miljonus no licenču pārdošanas un EUR 200 miljonus no nodevām), paplašina nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina bāzi, atjauninot aktīvu vērtību (kas nodrošinātu papildu ieņēmumus EUR 500 miljonu apmērā), palielina nodokļus par natūrā izmaksātām algām, tostarp piemēro nodokli mašīnu nomas maksājumiem (kas nodrošinātu vismaz EUR 150 miljonus), palielina nodokļus par luksusprecēm (par vismaz EUR 100 miljoniem), ievieš īpašu nodokli par neatļautām būvēm (kas nodrošinātu vismaz EUR 800 miljonus gadā), valsts sektorā aizstāj tikai 20 % no darba ņēmējiem, kuri pensionējas (valdības un pašvaldību iestādēs, valsts uzņēmumos, valsts aģentūrās un citās valsts iestādēs);

b)

pieņem tiesību aktus, ar ko veic pensiju sistēmas reformas, lai nodrošinātu tās ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ar šiem tiesību aktiem kā vienotu likumā noteikto pensionēšanās vecumu nosaka 65 gadus (arī sievietēm), esošos pensiju fondus apvieno trijos fondos un ievieš jaunu kopīgu pensiju sistēmu attiecībā uz visiem esošajiem un nākotnē pieņemtiem darbiniekiem (sistēma būs spēkā no 2013. gada 1. janvāra), pazemina pensiju maksimālo apjomu, pakāpeniski no 37 līdz 40 gadiem palielina minimālo periodu pensiju iemaksām, lai saņemtu pilnu pensiju (līdz 2015. gadam), sākot no 2011. gada 1. janvāra, kā minimālo pensionēšanās vecumu nosaka 60 gadus (tostarp smagu un bīstamu darbu strādniekiem, kā arī tiem, kuri pensiju iemaksas maksājuši 40 gadus), atceļ īpašos noteikumus attiecībā uz personām, kuras bija apdrošinātas pirms 1993. gada (saglabājot iegūtās tiesības), ievērojami saīsina par grūtām un bīstamām uzskatāmu profesiju sarakstu, samazina pensiju pabalstus (par 6 % gadā) personām, kuras pensionējas 60 līdz 65 gadu vecumā un kuru pensijas iemaksu periods ir mazāks par 40 gadiem, izveido automātisku korekcijas mehānismu, kas sasaista pensionēšanās vecumu un paredzamā mūža ilguma pieaugumu (no 2020. gada), ievieš no materiālā stāvokļa atkarīgu minimālo garantēto ienākumu veciem cilvēkiem, kuru vecums pārsniedz likumā noteikto pensionēšanās vecumu, ievieš stingrākus noteikumus un regulāri pārskata kritērijus, lai piešķirtu invaliditātes pensijas, uz iemaksām balstītajā shēmā izdara izmaiņas pensijas aprēķināšanas formulā, lai pastiprinātu saikni starp veiktajām iemaksām un saņemtajiem pabalstiem (ar uzkrājuma likmi, kas nepārsniedz vidējo gada likmi 1,2 % apmērā), kā arī pensiju ieņēmumu aprēķinā iekļauj visas dzīves laikā gūtos ienākumus (saglabājot iegūtās tiesības). Šo tiesību aktu īstenošana nākamajās desmitgadēs samazinātu pensiju izdevumu attiecības pret IKP paredzēto pieaugumu zem vidējā euro zonas līmeņa, kā arī laikposmā no 2010. līdz 2060. gadam ierobežotu pensijām paredzēto valsts sektora izdevumu pieaugumu, lai tie nepārsniegtu 2,5 % no IKP;

c)

pastiprina Galvenās grāmatvedības iestādes lomu un palielina tās resursus, kā arī ievieš aizsardzības pasākumus, lai novērstu iespējamu politisku iejaukšanos datu prognozēšanā un uzskaitē;

d)

izstrādā reformu plānu attiecībā uz tiesību aktiem par atalgojumu valsts sektorā, konkrēti, izveido vienoto maksājumu iestādi, kas veic algu izmaksu; ievieš kopīgus principus un grafiku, lai izveidotu racionalizētu un vienotu valsts sektora atalgojuma sistēmu, ko piemēro valsts iestādēm, pašvaldībām un citām struktūrām;

e)

pieņem tiesību aktus, ar ko uzlabo nodokļu administrēšanas un kontroles efektivitāti;

f)

uzsāk valsts pārvaldes un esošo sociālo programmu neatkarīgu pārbaudi;

g)

publicē ikmēneša statistikas datus (pamatojoties uz naudas plūsmas principu) par valsts iestāžu un to pakļautībā esošo struktūru ieņēmumiem, izdevumiem, finansējumu un nokavētiem maksājumiem;

h)

izstrādā rīcības plānu, lai uzlabotu valsts datu vākšanu un apstrādi, jo īpaši pilnveidojot statistikas iestāžu un Galvenās grāmatvedības iestādes kontroles mehānismus un nodrošinot faktisku personisku atbildību nepareizu ziņojumu sniegšanas gadījumos, tādējādi dodot iespēju ātri iegūt kvalitatīvus valsts iestāžu datus, kas prasīti Regulā (EK) Nr. 2223/96 (4), (EK) Nr. 264/2000 (5), (EK) Nr. 1221/2002 (6), (EK) Nr. 501/2004 (7), (EK) Nr. 1222/2004 (8), (EK) Nr. 1161/2005 (9), (EK) Nr. 223/2009 (10) un (EK) Nr. 479/2009 (11);

i)

regulāri publicē informāciju par finanšu stāvokli valsts uzņēmumos un citās valsts struktūrās, kas nav klasificētas kā valsts pārvaldes iestādes (tostarp detalizētas ienākumu deklarācijas, bilances un datus par nodarbinātību un algu izdevumiem).

a)

galīgajā variantā pieņem pasākumus, kas minēti 2. punkta a) un d) apakšpunktā;

b)

izstrādā tiesību aktu projektu, lai nostiprinātu fiskālo sistēmu. Tam jo īpaši jāietver vidēja termiņa fiskālās sistēmas izveide, obligātas ārkārtas rezerves izveide budžetā 10 % apmērā no kopējām apropriācijām, izdevumu stingrākas uzraudzības mehānismu izveide, kā arī neatkarīgas struktūras izveide fiskālās politikas jomā, lai sniegtu konsultācijas un nodrošinātu kvalificētu pārbaudi fiskālo jautājumu jomā;

c)

pieņem tiesību aktus, lai veiktu algu vienošanās sistēmas reformas privātajā sektorā, tādējādi samazinot samaksas likmes par virsstundu darbu, uzlabojot darba laika organizācijas elastību un nodrošinot, ka saskaņā ar vietējiem teritoriāliem līgumiem algu pieaugumu var noteikt zemāku par nozaru nolīgumos noteikto līmeni;

d)

pieņem tiesību aktus par minimālo algu, lai attiecībā uz riska grupām, piemēram, gados jauniem cilvēkiem un ilglaicīgiem bezdarbniekiem, ieviestu atalgojumu zem minimālās algas līmeņa un lai veiktu pasākumus, kas nodrošina, ka pašreizējais minimālās algas līmenis nominālā izteiksmē tiek saglabāts trīs gadus;

e)

veic reformas nodarbinātības aizsardzības tiesību aktos, lai jaunu darbinieku pārbaudes laiku pagarinātu līdz vienam gadam, samazina atlaišanas pabalstu vispārējo līmeni un nodrošina, ka gan uz strādniekiem, gan uz kalpotājiem attiecas vieni un tie paši atlaišanas pabalstu nosacījumi, kā arī paaugstina minimālo slieksni noteikumu par kolektīvo atlaišanu piemērošanai, jo īpaši lielos uzņēmumos, un veicina pagaidu darba līgumu lielāku izmantošanu;

f)

ievērojami palielina struktūrfondu un kohēzijas fondu apgūšanas līmeni;

g)

ievieš jaunu sistēmu pārvaldībai zāļu jomā, veicinot ģenērisko zāļu izmantošanu;

h)

izveido vienotu publiskā iepirkuma sistēmu, tostarp centrālu publiskā iepirkuma iestādi, lai jo īpaši nodrošinātu noturīgas konkursa procedūras, kā arī ex ante un ex post pārbaudes;

i)

pieņem tiesību aktus, ar ko vienkāršo un paātrina uzņēmumu, rūpniecisko darbību un profesiju licencēšanas procedūras;

j)

veic izmaiņas Grieķijas konkurences iestādes organizatoriskajā sistēmā, lai palielinātu tās neatkarību, noteiktu pieņemamus termiņus lēmumu izskatīšanai un pieņemšanai un piešķirtu tai sūdzību noraidīšanas pilnvaras;

k)

labāk pārvalda valsts īpašumu, tādējādi laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam ietaupot vismaz EUR 1 miljardu gadā;

l)

veic pasākumus, lai atceltu esošos ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību.

a)

galīgajā variantā pieņem pasākumus, kas minēti 3. punkta b) apakšpunktā.

a)

izveido racionalizētu un vienotu valsts sektora atalgojuma sistēmu, ko piemēro valsts iestādēm, pašvaldībām un citām struktūrām un kurā atalgojums atspoguļo produktivitāti un uzdevumus;

b)

veic pasākumus, lai īstenotu secinājumus, kas iegūti ārējā neatkarīgā izpētē par valsts pārvaldes iestāžu funkcijām;

c)

nostiprina darba inspekciju, nodrošinot kvalificētu personālu un nosakot kvantitatīvus mērķus saistībā ar vairākām veicamajām pārbaudēm.

a)

budžeta projektā 2012. gadam iekļauj fiskālās konsolidācijas pasākumus, kuri veido vismaz 2,2 % no IKP. Budžetā jo īpaši iekļauj šādus pasākumus (vai īpašos gadījumos – pasākumus, kuru mērķis ir gūt salīdzināmus ietaupījumus): vēl vairāk paplašina PVN bāzi, precēm un pakalpojumiem piemērojot nevis pazemināto likmi, bet gan parasto likmi (tādējādi iegūstot papildus EUR 300 miljonus), vēl vairāk samazina valsts sektorā strādājošo skaitu papildus noteikumam par viena jauna darbinieka pieņemšanu piecu pensionējušos personu vietā (tādējādi ietaupot vismaz EUR 600 miljonus), ievieš akcīzes nodokli nealkoholiskiem dzērieniem (kopsummā vismaz par EUR 300 miljoniem), paaugstina nekustamā īpašuma nodokli, atjauninot aktīvu vērtību (tādējādi gūstot vismaz EUR 200 miljonu lielus papildu ieņēmumus), pārstrukturizē teritoriālās valdības iestādes (tādējādi ietaupot vismaz EUR 500 miljonus), samazina vispārējās valdības starpposma patēriņu (vismaz par EUR 300 miljoniem salīdzinājumā ar 2011. gada līmeni), iesaldē nominālās pensijas, efektīvāk iekasē uz aprēķinu pamata noteiktus nodokļus, ko piemēro pašnodarbinātām personām, (tādējādi iegūstot vismaz EUR 100 miljonus), samazina pārskaitījumus valsts uzņēmumiem pēc to pārstrukturēšanas (vismaz par EUR 800 miljoniem), ievieš no materiālā stāvokļa atkarīgus bezdarba pabalstus (tādējādi ietaupot EUR 500 miljonus), iekasē lielākus ieņēmumus no azartspēļu licencēšanas (vismaz EUR 225 miljonus no licenču pārdošanas un EUR 400 miljonus no honorāriem);

b)

samazina nodokļu šķēršļus attiecībā uz uzņēmumu apvienošanos un pārņemšanu;

c)

vienkāršo muitošanas procedūras eksporta un importa jomā;

d)

vēl vairāk palielina struktūrfondu un kohēzijas fondu apgūšanas līmeni;

e)

pilnībā īsteno labāka regulējuma programmu, lai par 20 % samazinātu administratīvo slogu (salīdzinājumā ar 2008. gadu).

a)

galīgajā variantā pieņem pasākumus, kas minēti 6. punkta a) apakšpunktā;

b)

stiprina visu pārvaldes iestāžu un starpposma struktūru spējas pārvaldīt darbības programmas atbilstīgi valsts stratēģiskajai atsauces pamatprogrammai 2007.–2013. gadam, kā arī to sertificēšanu ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība).

a)

konkrētiem pasākumiem, kas līdz ziņojuma datumam īstenoti šā lēmuma izpildei, tostarp par šo pasākumu kvantitatīvo ietekmi uz budžetu;

b)

konkrētiem pasākumiem, kurus šā lēmuma izpildei plānots īstenot pēc ziņojuma datuma, kā arī par to īstenošanas grafiku un paredzēto ietekmi uz budžetu;

c)

valsts budžeta izpildi katru mēnesi;

d)

budžeta īstenošanu saistībā ar sociālā nodrošinājuma, pašvaldību un ārpusbudžeta finansējumu, sniedzot datus biežāk nekā reizi gadā;

e)

valsts parāda vērtspapīru emisiju un atmaksāšanu;

f)

pastāvīgas un pagaidu nodarbinātības tendencēm valsts sektorā;

g)

vēl neapmaksātajiem valsts budžeta izdevumiem (kumulēti nokavētie maksājumi);

h)

finanšu stāvokli valsts uzņēmumos un citās valsts struktūrās.