<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T-733/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017TJ0733</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:334">EU:T:2019:334</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>8</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>8</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, 16.5.2019. – Lieta T‑733/17 [(zvilkumi)</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">GMPO</HT>/Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (septītā palāta)</P><P><DATE ISO="20190516">2019. gada 16. maijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – angļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Cilvēkiem paredzētas zāles</KEYWORD><KEYWORD>Regulas (ES) Nr. 141/2000 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>ievērojams labums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Zāļu reti sastopamu slimību ārstēšanai pieejamība</KEYWORD><KEYWORD>Regulas Nr. 141/2000 5. panta 12. punkta b) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Komisijas lēmums svītrot zāles no zāļu reti sastopamu slimību ārstēšanai reģistra</KEYWORD><KEYWORD>Kļūda vērtējumā</KEYWORD><KEYWORD>Kļūda tiesību piemērošanā</KEYWORD><KEYWORD>Tiesiskā paļāvība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā T‑733/17</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">GMP‑Orphan</HT></HT> (<HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">GMPO</HT></HT>), Parīze (Francija), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Demetriou</HT>, <HT TYPE="ITALIC">QC</HT>, <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Mackenzie</HT>, <HT TYPE="ITALIC">barrister</HT>, <HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Tsang</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Mulryne</HT>, <HT TYPE="ITALIC">solicitors</HT>,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Petersen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Sipos</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><P>par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas <DATE ISO="20170905">2017. gada 5. septembra</DATE> Īstenošanas lēmumu C(2017) 6102 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 726/2004 piešķir tirdzniecības atļauju cilvēkiem paredzētām zālēm <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">Cuprior</HT> – trientīns<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>, ciktāl Komisija šī lēmuma 5. pantā ir atzinusi, ka minētās zāles vairs neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 141/2000 (<DATE ISO="19991216">1999. gada 16. decembris</DATE>) par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="018" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2000">OV 2000, L 18, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) kritērijiem, lai tās varētu reģistrēt kā zāles retu slimību ārstēšanai, un ka ir attiecīgi jāatjaunina Eiropas Savienības zāļu reti sastopamu slimību ārstēšanai reģistrs,</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētāja V. Tomljenoviča [<HT TYPE="ITALIC">V. Tomljenović</HT>], tiesneši E. Bieļūns [<HT TYPE="ITALIC">E. Bieliūnas</HT>] un A. Kornezovs [<HT TYPE="ITALIC">A. Kornezov</HT>] (referents),</P><P>sekretārs: P. Kullens [<HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Cullen</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un <DATE ISO="20181213">2018. gada 13. decembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NOTE.ID="E0002"><P>Ietverti tikai tie šī sprieduma punkti, kuru publicēšanu Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu.</P></NOTE></HT></P></TI><STI><P>[..]</P></STI></TITLE></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20171102">2017. gada 2. novembrī</DATE>, prasītāja cēla šo prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Tajā pašā dienā prasītāja iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kas ar <DATE ISO="20181123">2018. gada 23. novembra</DATE> rīkojumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">GMPO</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑733/17 R</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:839">EU:T:2018:839</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) tika noraidīts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><DATE ISO="20180119">2018. gada 19. janvārī</DATE> Komisija iesniedza savu iebildumu rakstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Lietas dalībnieces repliku un atbildi uz repliku iesniedza attiecīgi <DATE ISO="20180312">2018. gada 12. martā</DATE> un 27. aprīlī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt apstrīdētā lēmuma 5. pantu;</P></ITEM><ITEM><P>uzdot Komisijai <HT TYPE="ITALIC">Cuprior</HT> atzīt par zālēm retu slimību ārstēšanai un attiecīgi atjaunināt Savienības zāļu reti sastopamu slimību ārstēšanai reģistru;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt apelācijas sūdzību kā daļēji nepieņemamu un katrā ziņā kā nepamatotu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></P></TI><STI><P>[..]</P></STI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></HT></P></TI><STI><P>[..]</P></STI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo un ceturto pamatu, kuri saistīti, attiecīgi, ar kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>ievērojams labums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> Regulas Nr. 141/2000 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un acīmredzamu kļūdu prasītājas iesniegto pierādījumu vērtējumā</HT></P></TI><STI><P>[..]</P></STI></TITLE><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Vispirms jānorāda, ka procedūra attiecībā uz retu slimību ārstēšanai paredzētām zālēm norisinās divos atsevišķos posmos. Pirmais posms attiecas uz retu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu statusa piešķiršanu zālēm, otrais posms – uz atļauju laist tirgū [TA] zāles, kam piešķirts retu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu statuss, un uz tirgus ekskluzivitāti, kura ar to saistīta (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100909">2010. gada 9. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Now Pharm</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑74/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:376">EU:T:2010:376</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Attiecībā uz retu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu statusa piešķiršanas procedūru Regulas Nr. 141/2000 3. pantā ir paredzēti kritēriji, kas jāizpilda, lai zālēm varētu piešķirt retu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu statusu. Regulas Nr. 141/2000 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītajā pirmajā gadījumā ir noteikts, ka retu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu iniciatoram it īpaši ir jāpierāda, ka attiecībā uz saslimšanu, kuras ārstēšanai paredzētas zāles, par kurām iesniegts pieteikums par retu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu statusa piešķiršanu, nepastāv apmierinošas diagnostikas, profilakses un ārstēšanas metode, kas apstiprināta Savienībā. Ja tomēr šāda metode pastāv, likumdevējs Regulas Nr. 141/2000 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītajā otrajā gadījumā ir paredzējis iespēju piešķirt retu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu statusu jebkurām iespējamām zālēm, kuru mērķis ir ārstēt to pašu saslimšanu, ar nosacījumu, ka to iniciators pierāda, ka minētās zāles var dot ievērojamu labumu pacientiem, kurus skārusi šī saslimšana (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100909">2010. gada 9. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Now Pharm</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑74/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:376">EU:T:2010:376</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>ievērojams labums<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> Regulas Nr. 847/2000 3. panta 2. punktā ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>klīniski nozīmīgas priekšrocības vai būtisks ieguldījums pacienta aprūpē<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>. Šajā lietā piemērojamajā Regulas Nr. 141/2000 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītajā otrajā gadījumā ievērojama labuma pierādīšana tādējādi ietilpst salīdzinošajā analīzē ar pastāvošu un apstiprinātu metodi vai zālēm. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Klīniski nozīmīgās priekšrocības<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>būtisko ieguldījumu pacienta aprūpē<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>, kas iespējamām retu slimību ārstēšanai paredzētām zālēm piešķir ievērojamā labuma iezīmi, var noteikt tikai salīdzinājumā ar jau apstiprinātiem ārstēšanas veidiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 22. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Teva Pharma</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Teva Pharmaceuticals Europe</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EMA</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑140/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:41">EU:T:2015:41</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Procedūras otrais posms, proti, posms saistībā ar atļauju laist tirgū retu slimību ārstēšanai paredzētas zāles, notiek attiecīgā gadījumā pēc tam, kad attiecīgajām zālēm ir piešķirts retu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu statuss. No Regulas Nr. 141/2000 5. panta 12. punkta b) apakšpunkta izriet, ka TA pieteikuma pārbaudes procedūrā ir jāpārbauda, vai joprojām ir izpildīti šīs regulas 3. pantā paredzētie kritēriji. Proti, atbilstoši Regulas Nr. 141/2000 5. panta 12. punkta b) apakšpunktam zāles ar statusu reti sastopamu slimību ārstēšanai tiek izslēgtas no zāļu reti sastopamu slimību ārstēšanai reģistra, ja pirms TA piešķiršanas tiek konstatēts, ka šīs zāles minētajiem kritērijiem vairs neatbilst.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Tātad, ja iniciators iesniedz TA pieteikumu attiecībā uz retu slimību ārstēšanai paredzētām zālēm, paralēli tiek uzsākta procedūra par atbilstības šim statusam kritēriju pārbaudi. Par atbilstības statusam kritēriju pārbaudi ir atbildīga [<HT TYPE="ITALIC">EMA</HT> Retu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu komiteja] <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT>, kuras uzdevums ir par to sniegt atzinumu. Šajā gadījumā Komisija nav atkāpusies no <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> galīgā atzinuma un piekritusi tajā paustajiem konstatējumiem. Tādēļ jāatzīst, ka Vispārējai tiesai veicamā pārbaude ir jāīsteno attiecībā uz visiem šajā atzinumā ietvertajiem apsvērumiem, jo šis atzinums ir apstrīdētā lēmuma neatņemama sastāvdaļa (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181205">2018. gada 5. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bristol-Myers Squibb Pharma</HT>/Komisija un <HT TYPE="ITALIC">EMA</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑329/16</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:878">EU:T:2018:878</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0098">98.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Pēc šiem precizējumiem ir jānorāda, ka šī strīda ietvaros prasītāja atsaucas uz Regulas Nr. 141/2000 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto otro gadījumu. Tā atzīst, ka šajā gadījumā Vilsona slimības pacientiem pastāv Savienībā jau apstiprinātas apmierinošas ārstēšanas metodes, tostarp atsauces zāles. Šajā ziņā ir skaidrs, kā tiesas sēdē arī apliecināja prasītāja, ka atsauces zāles ir klīniski vismaz tikpat efektīvas kā <HT TYPE="ITALIC">Cuprior</HT> un ka TA pieteikums pēdējām minētajām zālēm ir pamatots ar atsauces zāļu pirmsklīniskajiem testiem un klīniskajiem izmēģinājumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Prasītāja pirmajā pamatā būtībā uzskata, ka gaidāmā <HT TYPE="ITALIC">Cuprior</HT> TA, kas attiecas uz visu Savienības teritoriju, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>inherents pieņēmums<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> par ievērojamu labumu Regulas Nr. 141/2000 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītā otrā gadījuma, Regulas Nr. 847/2000 3. panta 2. punkta, 2003. gada paziņojuma un 2014. gada pamatnostādņu izpratnē, jo atsauces zāles ir apstiprinātas tikai vienā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Pirmkārt, šajā ziņā ir jānorāda, ka nevienā Regulas Nr. 141/2000 vai Regulas Nr. 847/2000 normā nav noteikts, ka Savienības līmeņa TA zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai pati par sevi ir ievērojams labums salīdzinājumā ar ārstēšanu – lai arī tikai vienā dalībvalstī – ar jau esošām, tikpat efektīvām un jau apstiprinātām zālēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Otrkārt, atbilstoši Regulas Nr. 847/2000 3. panta 2. punktam jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>ievērojams labums<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>klīniski nozīmīgas priekšrocības vai būtisks ieguldījums pacienta aprūpē<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>. Šajā gadījumā, tā kā <HT TYPE="ITALIC">Cuprior</HT> salīdzinājumā ar atsauces zālēm nav klīnisku priekšrocību, prasītāja izvirza pieņēmumu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>būtisku ieguldījumu pacienta aprūpē<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>No šīs definīcijas izriet, ka jauno un atsauces zāļu salīdzinošajā analīzē ir jāpierāda ne tikai tas, ka pirmās sniedz labumu pacientiem un ka tās ir ieguldījums to aprūpē, bet arī, ka šis labums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>ievērojams<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> un ka šis ieguldījums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>būtisks<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>. No šīm jaunajām zālēm gūtajai priekšrocībai tādējādi ir jāpārsniedz zināms kvantitatīvais vai kvalitatīvais slieksnis, lai to varētu uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>ievērojamu<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>būtisku<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Tātad iniciatoram ar konkrētiem un pamatotiem elementiem ir jāpierāda, ka viņa piedāvātās zāles sniedz ievērojamu labumu, proti, tās nodrošina būtisku ieguldījumu pacienta aprūpē salīdzinājumā ar atsauces zālēm, un šajā nolūkā tas nedrīkst atsaukties uz vispārīgiem pieņēmumiem vai apgalvojumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Proti, tas vien, ka atsauces zāles ir apstiprinātas tikai vienā dalībvalstī, nenozīmē, ka pacientiem no citām dalībvalstīm tās likumīgi nav pieejamas un ka viņu vajadzības netiek apmierinātas. Tāpat arī fakts, ka zāles ir apstiprinātas Savienībā, pats par sevi nenozīmē, ka šīs zāles faktiski ir padarītas pieejamas visās dalībvalstīs. Proti, var pastāvēt Savienībā apstiprinātu zāļu pieejamības problēmas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Treškārt, šāds secinājums ir apstiprināts 2003. gada paziņojumā. No tā A.4. punkta izriet, ka zāļu kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>būtiska ieguldījuma pacienta aprūpē<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ievērojama labuma pieņēmumiem obligāti ir jābūt balstītiem uz konkrētu pierādījumu analīzi katrā individuālā gadījumā. Precīzāk, iniciatora izvirzītiem pieņēmumiem par ievērojamu labumu ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>jābūt pamatotiem ar iniciatora sniegtiem datiem [vai] pierādījumiem<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> (otrā un trešā rindkopa) un iniciatoram ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>jāpaskaidro, kādēļ [piedāvājuma vai pieejamības problēmu] rezultātā netiek apmierinātas pacientu vajadzības<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, šos argumentus pamatojot ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>kvantitatīvām un kvalitatīvām atsaucēm<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> (ceturtā rindkopa).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Lai gan 2003. gada paziņojuma A.4. punkta piektajā rindkopā ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>attiecībā uz visās dalībvalstīs pieejamu zāļu potenciālo pieejamību [Savienības] iedzīvotājiem jānorāda, ka visās dalībvalstīs apstiprinātas un pieejamas zāles var sniegt ievērojamu labumu, salīdzinot ar līdzīgu izstrādājumu, kas ir apstiprināts tikai ierobežotā skaitā dalībvalstu<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>, pirmkārt, ir jāatzīmē, ka šajā rindkopā ir runa par zālēm, kuras ir ne tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>apstiprinātas<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>, bet arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>pieejamas<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> visās dalībvalstīs. Otrkārt, šajā rindkopā ir tikai norādīts, ka šādas zāles <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>var<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> sniegt ievērojamu labumu. Līdz ar to, lai gan minētajā 2003. gada paziņojuma rindkopā ir atzīts, ka iespējama Savienības TA piešķiršana var sniegt ievērojamu labumu, runa ir tikai par iespēju, kas katrā atsevišķā gadījumā ir jāpamato ar konkrētiem pierādījumiem, kā tas izriet arī no iepriekš minētajām 2003. gada paziņojuma rindkopām (skat. iepriekš 42. punktu), bet ne par obligātiem noteikumiem vai juridisku prezumpciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Tiesas sēdē prasītāja piekrita, ka tā nevar atsaukties uz 2003. gada paziņojuma A.4. punkta devītajā rindkopā minēto pieņēmumu, jo tas lietas apstākļiem nav piemērojams. Proti, šajā gadījumā atsauces zāles tika apstiprinātas laišanai tirgū Apvienotajā Karalistē no 1985. gada, kas ir krietni pirms<?PAGE NO="5"?> 2015. gada lēmuma par statusa piešķiršanu, kā rezultātā nevar pamatoti apgalvot, ka atsauces zāļu iniciators ar attiecīgo valsts atļauju būtu vēlējies bloķēt gaidāmo <HT TYPE="ITALIC">Cuprior</HT> TA. 2003. gada paziņojuma A.4. punkta devītajā rindkopā aprakstītais pieņēmums tādēļ šajā lietā nav piemērojams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Taču prasītāja argumentē, pamatojoties uz 2003. gada paziņojuma A.4. punkta desmito rindkopu, atbilstoši kurai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>sagaidāma [Savienības TA], salīdzinot ar valsts apstiprinājumu šīm pašām zālēm vienā dalībvalstī vai ierobežotā to skaitā, var būt pietiekams apstāklis, lai atsauktos uz ievērojama labuma pieņēmumu<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>. Taču, pat pieņemot, ka šo rindkopu ir domāts piemērot apstākļos, kas nav 2003. gada paziņojuma A.4. punkta devītajā rindkopā aprakstītie, kuri nav konstatējami šajā lietā, pietiek konstatēt, ka arī tā aprobežojas tikai ar norādi uz iespēju, bet ne obligātiem noteikumiem vai juridisku prezumpciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Ceturtkārt, arī 2014. gada pamatnostādnēs ir atbalstīts šāds secinājums. Šī dokumenta D.3. punktā būtībā ir pārņemts 2003. gada paziņojumā teiktais. Proti, tajā, pirmkārt, ir atzīts, ka visās dalībvalstīs apstiprinātas zāles <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>var<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> sniegt ievērojamu labumu salīdzinājumā ar tikai dažās dalībvalstīs apstiprinātam zālēm, taču, otrkārt, iniciatora pamatojums, kas izvirzīts nolūkā pierādīt potenciālo apgādes vai pieejamības uzlabošanu, ir jāpārbauda, ņemot vērā aspektu, vai tas var sniegt ievērojamu labumu, kas ir klīniski svarīgs pacientiem visās dalībvalstīs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Piektkārt, apstāklis, ka zāles nav apstiprinātas visā Savienībā, bet tikai vienā tās dalībvalstī, dalībvalstīm, kurās šīs zāles nav apstiprinātas, neliedz paredzēt juridiskus mehānismus šo zāļu importam to teritorijā. Direktīvas 2001/83 30. apsvērumā ir noteikts, ka personai, kas reģistrēta vienā dalībvalstī, ir jādod iespēja no citas dalībvalsts saņemt zāles samērīgā daudzumā personiskai lietošanai. Šajā aspektā Direktīvas 2001/83 5. panta 1. punktā ir noteikts, ka saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī lai apmierinātu īpašas vajadzības, dalībvalsts drīkst neattiecināt šīs direktīvas noteikumus – un tādējādi tās 6. panta 1. punktā ietverto aizliegumu – uz zālēm, ko piegādā, izpildot <HT TYPE="ITALIC">bona fide</HT> pasūtījumu, kura izdarīšana nav veicināta, un kas izgatavotas saskaņā ar pilnvarota veselības aprūpes speciālista specifikācijām un ir paredzētas konkrētiem viņa pacientiem lietošanai, viņam uzņemoties atbildību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Tiesa ir atzinusi, ka no visiem Direktīvas 2001/83 5. panta 1. punktā norādītajiem nosacījumiem, lasot tos kopsakarā ar šīs direktīvas būtiskajiem mērķiem, tostarp sabiedrības veselības aizsardzību, izriet, ka šajā noteikumā norādītā atkāpe var attiekties vienīgi uz situācijām, kurās ārsts uzskata, ka viņa konkrēto pacientu veselības stāvokļa dēļ ir jālieto zāles, kurām nav apstiprināta ekvivalenta valsts tirgū vai kas šajā tirgū nav pieejamas (skat. spriedumu, 2018. gada 23. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Hoffmann‑La Roche</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑179/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:25">EU:C:2018:25</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Šajā lietā nav apstrīdēts, ka pastāv valsts importa programmas, kas ļauj likumīgi importēt atsauces zāles, pat ja tās importēšanas dalībvalstī nav apstiprinātas. Pamatojoties uz šīm programmām, attiecīgajiem pacientiem ir iespējams ordinēt zāles, kurām attiecīgajā dalībvalstī nav TA.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Pretēji prasītājas apgalvotajam, šo programmu ietvaros šajā lietā nav runas par atsauces zāļu lietošanu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>ārpus noteiktajām indikācijām<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, bet gan tikai par to lietošanu dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tās ir apstiprinātas, tieši tādām terapeitiskajām indikācijām, attiecībā uz kurām tās ir apstiprinātas. Analoģija, ko prasītāja cenšas iedibināt starp lietošanu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>ārpus noteiktajām indikācijām<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> un lietošanu atbilstoši terapeitiskajām indikācijām dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atsauces zāles ir apstiprinātas, tādējādi nav veiksmīga.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Sekmīgs nav arī prasītājas arguments, ka šādu valsts importa programmu ņemšana vērā, pārbaudot ievērojama labuma esamību, radītu nevienlīdzību piekļuvei atsauces zālēm, jo šo piekļuvi regulētu katrā dalībvalstī bieži vien atšķirīgi noteikumi un tā būtu pretrunā Savienības likumdevēja mērķim Savienībā radīt stingras un saskaņotas tirgū laišanas procedūras. Proti, šo programmu nozīmi nevar noliegt tikai tādēļ, ka tās ir ieviestas, pamatojoties uz atkāpi, proti, Direktīvas 2001/83 5. panta 1. punktu, nedz arī tādēļ, ka to piemērošanas noteikumi nav saskaņoti Savienības līmenī. Tas, vai ar šo programmu palīdzību faktiski ir iespējams nodrošināt pietiekamu un efektīvu piekļuvi atsauces zālēm,<?PAGE NO="6"?> ir pavisam kas cits, un tas ir atkarīgs no katra atsevišķā gadījuma apstākļu pārbaudes, turklāt šis aspekts jau ticis norādīts ceturtajā pamatā. Tāpat arī šādu programmu ņemšana vērā nekādi neapdraud Savienības centralizēto tirgū laišanas procedūru, bet gan tikai ir vērsta uz to, lai pierādītu, vai pacienti, kas cieš no attiecīgās slimības, faktiski var piekļūt atsauces zālēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Tādēļ <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, savā galīgajā atzinumā, uz kuru Komisija pamatojusi apstrīdēto lēmumu, ņemot vērā faktu, ka pastāv valsts importa programmas, kas ļauj likumīgi piekļūt atsauces zālēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>No tā izriet, ka, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, apstāklis, ka zāles var tikt apstiprinātas Savienības līmenī, nav pamats secināt vai pat pieņemt, ka tās sniegs ievērojamu labumu Regulas Nr. 141/2000 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītā otrā gadījuma, Regulas Nr. 847/2000 3. panta 2. punkta, 2003. gada paziņojuma un 2014. gada pamatnostādņu nozīmē, salīdzinājumā ar atsauces zālēm, tikai tādēļ, ka pēdējās minētās ir apstiprinātas tikai vienā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Pirmais pamats tātad ir noraidāms kā nepamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Attiecībā uz ceturto pamatu ir jāpārbauda, vai apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta kļūda vērtējumā par to, ka <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> ir secinājusi, ka prasītājas iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai pamatotu ievērojama labuma pieņēmumu. Jānorāda, ka <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> ir konstatējusi, ka prasītāja nav pietiekami pierādījusi, ka atsauces zāles nav pieejamas Savienībā, un tādēļ ir jānoraida apgalvojums, ka <HT TYPE="ITALIC">Cuprior</HT> būtiski palielinās ārstēšanas pieejamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Šajā kontekstā no judikatūras izriet, ka gadījumā, kad Komisijai ir jāveic sarežģīti tehniski vai zinātniski vērtējumi, tai ir plaša novērtējuma brīvība. Šādā gadījumā pārbaude tiesā aprobežojas ar to, vai tikuši ievēroti procesuālie noteikumi, vai Komisijas izmantotie fakti ir saturiski pareizi, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda šo faktu vērtējumā un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100909">2010. gada 9. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Now Pharm</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑74/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:376">EU:T:2010:376</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0111">111.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Taču šajā lietā Vispārējā tiesa konstatē, ka <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> atzinumā, uz ko ir balstīts apstrīdētais lēmums, nav sarežģītu tehnisku vai zinātnisku vērtējumu, bet gan tas būtībā ir balstīts uz faktu konstatējumiem par atsauces zāļu pieejamību Savienībā. Tādējādi Vispārējā tiesa šajā lietā var veikt pilnīgu pārbaudi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, pirmkārt, ir jānorāda, ka <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> ir pati veikusi izmeklēšanu par atsauces zāļu pieejamību Savienības dalībvalstīs. Tās rezultāti atklāja, ka vismaz 26 dalībvalstīs ir juridiski mehānismi atsauces zāļu importam un ka šīs zāles tādējādi saskaņā ar Direktīvas 2001/83 5. panta 1. punktu bija iespējams importēt vai tas jau faktiski notika.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Nešķiet, ka prasītāja apstrīdētu <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> minētās izmeklēšanas ietvaros savāktās informācijas precizitāti. Taču tā kritizē, ka <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> ir balstījusies uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>neformālu saziņu<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> tās locekļu un valstu regulatīvo iestāžu starpā. Tādējādi šķiet, ka tā, katrā ziņā netieši, apšauba šīs izmeklēšanas pierādījuma vērtību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesībās prevalē pierādījumu brīvas novērtēšanas princips un vienīgais kritērijs iesniegto pierādījumu vērtības novērtēšanai ir to ticamība. Turklāt, lai novērtētu dokumenta pierādījuma spēku, ir jāpārbauda tajā ietvertās informācijas patiesums un ir jāņem vērā tostarp dokumenta izcelsme, tā izstrādes apstākļi un tā adresāts, un ir jānoskaidro, vai, ņemot vērā tā saturu, tas šķiet saprātīgs un uzticams (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180531">2018. gada 31. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kaddour</HT>/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑461/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:316">EU:T:2018:316</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0107">107.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Šajā lietā jāatzīst, ka <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> veiktās izmeklēšanas ietvaros iegūtā informācija bija iegūta no oficiāliem un uzticamiem avotiem, proti, valstu regulatīvajām iestādēm, kurām ir pietiekama pieredze, lai izvērtētu iespējamo apgādes problēmu esamību un pārzinātu atsauces zāļu importam izveidotās<?PAGE NO="7"?> procedūras. Šīs izmeklēšanas rezultāti tika ietverti <DATE ISO="20160615">2016. gada 15. jūnija</DATE> kopsavilkuma tabulā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>Trientīna pieejamība dalībvalstīs atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> locekļu veiktajai izmeklēšanai EMA/317599/2017<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, kas pievienota prasības pieteikuma A.7. pielikumā, un tajā ir ietverta konkrēta un pārbaudāma informācija attiecībā uz katru dalībvalsti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> ir koleģiāla struktūra, kurā ietilpst pa vienam katras dalībvalsts ieceltam pārstāvim, trīs Komisijas iecelti pārstāvji nolūkā nodrošināt pacientu apvienību pārstāvību, trīs Komisijas pēc <HT TYPE="ITALIC">EMA</HT> ieteikuma iecelti locekļi un priekšsēdētājs, kā arī viens Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu iecelts pārstāvis (Regulas Nr. 141/2000 sestais apsvērums). <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> tādējādi veido reprezentatīva visu dalībvalstu, kā arī pacientu apvienību kolēģija, kas tai ļauj paust nostāju, pamatojoties uz valstu pieredzi, kas gūta no valstu regulatīvajām iestādēm un pacientu apvienībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Līdz ar to un tā kā prasītāja nav izvirzījusi pamatotus argumentus par pretējo, Vispārējā tiesa uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> veiktajai izmeklēšanai ir augsta pierādījuma vērtība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Otrkārt, ar pierādījumiem, ko prasītāja bija iesniegusi <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT>, tā vēlējās pierādīt, ka, neraugoties uz to, ka lielākajā daļā dalībvalstu pastāv likumā paredzētas atsauces zāļu importēšanas iespējas, pastāvētu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>loģistiski un administratīvi<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> šķēršļi faktiskai piekļuvei minētajām zālēm. Šajā ziņā prasītāja ir pamatojusies uz aptauju, ko tā pati veica 26 dalībvalstu zāļu regulatīvajās iestādēs, pie 18 ārstiem 15 dalībvalstīs un pacientu apvienībām 11 dalībvalstīs. Tā atbildes ir dokumentējusi kopsavilkuma tabulā, kas pievienota prasības pieteikuma 10. pielikumā, un tajā dalībvalstis ir iedalītas trīs grupās, proti, tās dalībvalstis, kurās atsauces zāļu pieejamība ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>ierobežota/neesoša<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> (7 dalībvalstis), tās, kurās to pieejamība ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>vidēja<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> (4 dalībvalstis), un tās, kurās pieejamība ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>laba<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> (9 dalībvalstis). 11 dalībvalstīs ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>ierobežotu/neesošu<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>vidēju<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> pieejamību identificētās pieejamības problēmas atbilstoši šīs aptaujas rezultātiem rodoties tādēļ, ka atsauces zāles netiek kompensētas, kā arī apgādes problēmu dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Izvērtējot šīs aptaujas rezultātus, <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> secināja, ka ar to nav pietiekami pierādītas atsauces zāļu pieejamības problēmas. Konkrētāk, <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> norādīja, ka tā ievērojama labuma izvērtējumā nevar ņemt vērā apsvērumus saistībā ar to, ka importēšanas dalībvalstī atsauces zāles, iespējams, netiek kompensētas. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> uzskata, ka prasītāja nav iesniegusi nekādus papildu elementus, kas pierādītu objektīvo apgādes deficītu, kurš rastos nesaistīti, pirmkārt, kompensēšanas neesamības dažās dalībvalstīs dēļ un, otrkārt, administratīvā sloga, ko rada importēšanas kārtība, dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Attiecībā uz pirmo šķēršļu veidu, proti, atsauces zāļu nekompensēšanu importa dalībvalstī, ir jāatgādina, ka noteikt, vai zāles ir kompensējamas no dalībvalstu veselības apdrošināšanas sistēmām, ir vienīgi šo valstu kompetencē. Tādējādi, pirmām kārtām, tas, ka atsauces zāles ir apstiprinātas tikai vienā dalībvalstī, obligāti nenozīmē, ka tādēļ tās ir izslēgtas no importēšanas dalībvalsts veselības apdrošināšanas sistēmas kompensāciju shēmas. Proti, piemēram, no <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> veiktās izmeklēšanas, kas minēta šī sprieduma 58. punktā, izriet, ka atsauces zāles tiek kompensētas Vācijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Otrām kārtām, kā tiesas sēdē atzina arī pati prasītāja, tas, ka iespējami tiks iegūta Savienības TA, arī vēl nenozīmē, ka <HT TYPE="ITALIC">Cuprior</HT> tiks kompensētas atbilstoši valstu veselības apdrošināšanas shēmām. Turklāt prasītāja nav iesniegusi nevienu elementu, kas pierādītu, ka <HT TYPE="ITALIC">Cuprior</HT> pēc Savienības TA saņemšanas, visticamāk, tiks kompensētas no valstu veselības apdrošināšanas shēmām, nedz arī, kādā apmērā tas varētu notikt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Attiecībā uz prasītājas norādīto otro šķēršļu veidu, proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>administratīviem vai loģistiskiem<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> šķēršļiem, ir jākonstatē, ka prasītājas argumenti šajā aspektā nav pietiekami pamatoti. Proti, prasītāja tikai min dažus piemērus, kas ietverti tās veiktajā šī sprieduma 64. punktā minētajā aptaujā, ka dažās dalībvalstīs ir izvirzīta prasība iegūt iepriekšēju atļauju, kura periodiski jāatjauno, vai pastāv nenosakāmas kavēšanās atsauces zāļu apgādē, tomēr nepierādot, ka valstu importa programmu darbības noteikumi rada nesamērīgu administratīvu slogu pacientam gaidīšanas laika, izmaksu vai izpildāmo procedūru ziņā, kas varētu apdraudēt šo programmu efektivitāti un tādējādi arī savlaicīgu apgādi ar atsauces zālēm.<?PAGE NO="8"?> Taču, kā norādīts šī sprieduma 39. un 40. punktā, iniciatoram ir jāpierāda ne vien tas, ka viņa zāles sniegs labumu vai ka tās būs ieguldījums pacientu aprūpē, bet arī tas, ka šis labums būs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>ievērojams<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> un ka šis ieguldījums būs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>būtisks<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Turklāt prasītājas aptaujā apkopotā informācija katrā ziņā ir jāsalīdzina ar <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> izmeklēšanā iegūto informāciju, kurai Vispārējās tiesas ieskatā ir augsta pierādījuma vērtība (skat. iepriekš 63. punktu). Tomēr šajā aptaujā nav atklājies neviens būtisks šķērslis atsauces zāļu apgādei attiecīgajās dalībvalstīs.</TXT><P>[..]</P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT>, secinot, ka iniciators nav iesniedzis pietiekamus pamatojošus elementus, lai pierādītu apgādes problēmas pastāvēšanu, un ka Vilsona slimības pacienti Savienībā netiek ārstēti pareizi ar jau apstiprinātām zālēm, tostarp izmantojot likumā paredzētus veidus piekļuvei zālēm saskaņā ar Direktīvas 2001/83 5. panta 1. punktu, nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā. Līdz ar to kļūda vērtējumā nav pieļauta arī apstrīdētajā lēmumā, kurā ir ietverts <HT TYPE="ITALIC">COMP</HT> galīgais atzinums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Tādēļ ceturtais pamats arī ir jānoraida kā nepamatots.</TXT><P>[..]</P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prasību noraidīt.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">GMP‑Orphan (GMPO)</HT></HT> <HT TYPE="BOLD">atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību</HT>.</TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Tomljenović</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Bieliūnas</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Kornezov</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20190516">2019. gada 16. maijā</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>