TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2025. gada 23. janvārī ( *1 )
Apelācija – Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pants – Vairāki atbildētāji pirmās instances tiesvedībā – Aizmugurisks spriedums attiecībā uz vienu no šīm atbildētājām, par kuru Eiropas Savienības Vispārējai tiesai iesniegts protests – Par šo spriedumu iesniegtās apelācijas sūdzības pieņemamība – Nosacījumi – Eiropas Savienības Tiesas statūtu 41. pants – Tāda atbildes raksta uz apelācijas sūdzību pieņemamība, ko iesniedzis lietas dalībnieks, attiecībā pret kuru pirmās instances tiesvedībā taisīts aizmugurisks spriedums – Tiesas Reglamenta 172. pants – Pretapelācijas sūdzība, ko iesniedzis lietas dalībnieks, attiecībā pret kuru taisīts aizmugurisks spriedums un kurš Vispārējai tiesai iesniedzis protestu – Tiesas Reglamenta 176. panta 1. punkts un 178. pants – Nepieņemamība – Šķīrējklauzula – LESD 272. pants – Eiropas Parlamenta noslēgts apdrošināšanas līgums – Klauzula par tāda kaitējuma neatlīdzināšanu, kas tieši vai netieši saistīts ar applūšanas gadījumu – Tvērums
Lietā C‑766/21 P
par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2021. gada 8. decembrī iesniedzis
Eiropas Parlaments, ko sākotnēji pārstāvēja E. Paladini un B. Schäfer, pēc tam – A. Caiola un E. Paladini, pārstāvji,
apelācijas sūdzības iesniedzējs,
pārējie lietas dalībnieki:
Axa Assurances Luxembourg SA , Luksemburga (Luksemburga),
Bâloise Assurances Luxembourg SA , Bertranža [Bertrange] (Luksemburga),
La Luxembourgeoise SA , Ledelanža [Leudelange] (Luksemburga),
Nationale‑Nederlanden Schadeverzekering Maatschappij NV , Hāga [’s‑Gravenhage] (Nīderlande),
kurus pārstāv C. Collarini un S. Denu, advokāti,
atbildētājas pirmās instances tiesvedībā,
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: otrās palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [K. Jürimäe], kas pilda trešās palātas priekšsēdētāja pienākumus, Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda trešās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši N. Jēskinens [N. Jääskinen], M. Gavalecs [M. Gavalec] un N. Pisarra [N. Piçarra] (referents),
ģenerāladvokāts: N. Emiliu [N. Emiliou],
sekretārs: Č. Di Bella [C. Di Bella], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2024. gada 18. janvāra tiesas sēdē,
ņemot vērā 2024. gada 20. marta rīkojumu par mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu un 2024. gada 17. aprīļa tiesas sēdi,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2024. gada 6. jūnija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
|
1 |
Ar šo apelāciju Eiropas Parlaments lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 29. septembra sprieduma Parlaments/Axa Assurances Luxembourg u.c. (T‑384/19, EU:T:2021:630; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”) rezolutīvās daļas 2. un 4. punktu, ar kuriem tā noraidījusi uz LESD 272. panta pamata celto prasību pret Axa Assurances Luxembourg SA, Bâloise Assurances Luxembourg SA un La Luxembourgeoise SA (visas kopā turpmāk tekstā – “Axa u.c.”), ar ko, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumu par visiem ar būvdarbiem saistītajiem riskiem (Tous risques chantier; turpmāk tekstā – “apdrošināšanas līgums”), kas 2012. gada 3. aprīlī noslēgts starp Axa u.c., kā arī Nationale‑Nederlanden Schadeverzekering Maatschappij NV (turpmāk tekstā – “NN”), no vienas puses, un Eiropas Savienību, ko pārstāv Parlaments, no otras puses, lūgts piespriest tām atlīdzināt Parlamentam izmaksas saistībā ar kaitējumu, kurš ēkai “Konrad Adenauer” (turpmāk tekstā – “KAD ēka”), kas atrodas Luksemburgas pilsētā (Luksemburga), nodarīts lietusūdens dēļ šīs ēkas būvlaukumā. |
|
2 |
Ar pretapelācijas sūdzību NN lūdz atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1. un 3. punktu, ar kuriem Vispārējā tiesa aizmuguriski piesprieda tai – uz apdrošināšanas līguma pamata – samaksāt Parlamentam 79653,89 EUR, kā arī likumiskos procentus par samaksas nokavējumu. |
Atbilstošās tiesību normas
Eiropas Savienības Tiesas statūti
|
3 |
Eiropas Savienības Tiesas statūtu 41. pantā ir noteikts: “Ja atbildētāja puse pēc atbilstīga uzaicinājuma neiesniedz rakstiskus argumentus aizstāvībai, spriedumu attiecībā uz šo pusi pieņem aizmuguriski. Iebildumus pret spriedumu var iesniegt mēneša laikā pēc tā paziņošanas. Iebildumu iesniegšana nepārtrauc aizmuguriskā sprieduma izpildi, ja vien Tiesa nenolemj ko citu. [..]” |
|
4 |
Saskaņā ar šo statūtu 56. pantu: “Tiesā var iesniegt apelāciju divos mēnešos pēc tam, kad paziņots lēmums, ko pārsūdz, pret Vispārējās tiesas galīgajiem lēmumiem un šīs tiesas lēmumiem, kas tikai daļēji atrisina lietas būtību vai izlemj procesa jautājumus attiecībā uz kompetences trūkumu vai prasības nepieļaujamību. Šādas apelācijas var iesniegt personas, kuru prasījumi vai iebildumi nav apmierināti vai ir apmierināti daļēji. [..] [..]” |
Tiesas Reglaments
|
5 |
Tiesas Reglamenta 172. pantā “Lietas dalībnieki, kuriem ir tiesības iesniegt atbildes rakstu uz apelācijas sūdzību” ir noteikts: “Vispārējā tiesā izskatītās attiecīgās lietas dalībnieks, kuram ir interese, lai apelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta, atbildes rakstu uz apelācijas sūdzību var iesniegt divu mēnešu laikā no dienas, kad tam ir izsniegta apelācijas sūdzība. [..]” |
|
6 |
Saskaņā ar šā reglamenta 176. pantu “Pretapelācijas sūdzība”: “1. Šā Reglamenta 172. pantā minētie lietas dalībnieki var iesniegt pretapelācijas sūdzību tādā pašā termiņā, kāds noteikts atbildes raksta uz apelācijas sūdzību iesniegšanai. 2. Pretapelācijas sūdzību iesniedz ar atsevišķu dokumentu, kas nav atbildes raksts uz apelācijas sūdzību.” |
|
7 |
Minētā reglamenta 178. pants “Pretapelācijas sūdzībā minētie prasījumi, pamati un argumenti ” ir formulēts šādi: “1. Pretapelācijas sūdzībā lūdz pilnībā vai daļēji atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu. [..] 3. Izvirzītajos tiesību pamatos un argumentos precīzi norāda apstrīdētos Vispārējās tiesas nolēmuma motīvu daļas punktus. Tiem ir jābūt citiem pamatiem un argumentiem nekā atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību izvirzītajiem.” |
Vispārējās tiesas Reglaments
|
8 |
Vispārējās tiesas Reglamenta 1. panta “Definīcijas” 2. punktā ir noteikts: “Šajā Reglamentā: [..]
[..].” |
|
9 |
Šā reglamenta 123. pantā “Aizmugurisks spriedums” ir noteikts: “1. Ja Vispārējā tiesa konstatē, ka atbildētājs, kam atbilstoši noteikumiem ir izsniegts prasības pieteikums, 81. pantā noteiktā formā vai laikā nav atbildējis uz prasības pieteikumu, neskarot Statūtu 45. panta otrās daļas piemērošanu, prasītājs priekšsēdētāja noteiktajā termiņā var iesniegt Vispārējai tiesai pieteikumu par aizmuguriska sprieduma taisīšanu. 2. Atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, neiestājas aizmuguriska sprieduma tiesvedībā, un tam neizsniedz procesuālos dokumentus, izņemot galīgo nolēmumu. 3. Vispārējā tiesa ar aizmugurisku spriedumu apmierina prasītāja prasījumus, izņemot, ja prasības izskatīšana un izlemšana acīmredzami nav Vispārējās tiesas kompetencē vai ja šī prasība ir acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami juridiski nepamatota. 4. Aizmugurisks spriedums ir izpildāms. Tomēr Vispārējā tiesa var apturēt tā izpildi līdz laikam, kad tā ir pieņēmusi lēmumu par protestu, kas ir iesniegts saskaņā ar 166. pantu, vai arī tā izpildi padarīt atkarīgu no nodrošinājuma iemaksas tādā apmērā un veidā, kā to nosaka atbilstīgi apstākļiem. Šo nodrošinājumu atmaksā, ja protesta pieteikums nav iesniegts vai ja protests tiek noraidīts.” |
|
10 |
Saskaņā ar minētā reglamenta 163. pantu “Tiesvedības apturēšana”: “Ja kāda Tiesai iesniegta apelācijas sūdzība un kāds no šajā nodaļā minētajiem pieteikumiem, izņemot 164. un 165. pantā minētos pieteikumus, attiecas uz vienu un to pašu Vispārējās tiesas nolēmumu, priekšsēdētājs, uzklausījis lietas dalībniekus, var nolemt apturēt tiesvedību līdz brīdim, kad Tiesa izlemj apelācijas sūdzību.” |
|
11 |
Šā reglamenta 166. pantā “Protests par aizmugurisku spriedumu” ir paredzēts: “1. Atbilstoši [Eiropas Savienības Tiesas] Statūtu 41. pantam par aizmugurisku spriedumu var iesniegt protestu. 2. Atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, protesta pieteikumu iesniedz viena mēneša laikā pēc aizmuguriskā sprieduma izsniegšanas dienas. [..] 3. Pēc protesta pieteikuma izsniegšanas priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā pretējā puse var iesniegt rakstveida apsvērumus. [..] 5. Vispārējā tiesa lemj, taisot spriedumu, par kuru nevar iesniegt protestu. [..]” |
Apdrošināšanas līgums
|
12 |
Saskaņā ar apdrošināšanas līguma I.12.3.1.1. punktu no šajā līgumā paredzētā seguma tostarp ir izslēgti attiecīgo prasību neievērošanas izraisīti zaudējumi un kaitējums, ciktāl šādi pārkāpumi ir pieļaujami vai zināmi ikvienam apdrošinātajam vai ikvienai personai, kas pilnvarota veikt vadības funkcijas saistībā ar apdrošinātajiem darbiem, it īpaši par šo būvlaukumu atbildīgajiem tehniskajiem darbiniekiem. |
|
13 |
Minētā līguma I.13.2. un I.13.2.1. punktā ir noteikts, ka vērtējumu par apdrošināšanas gadījuma radītā kaitējuma cēloņiem un apmēru, kā arī atbildību sagatavo apdrošinātāja izraudzīts un apmaksāts speciālists. Ja apdrošināšanas ņēmējs nepiekrīt šā speciālista secinājumiem, tas var uzdot alternatīva atzinuma sagatavošanu. |
|
14 |
Šā līguma I.15.1.1. punktā ir noteikts: ja vien nav panākta citāda vienošanās, līgums nenodrošina segumu, piemēram, kaitējumam, kas tieši vai netieši saistīts ar applūšanu, virszemes vai pazemes ūdenslīmeņa paaugstināšanos, notekūdeņu novadīšanas sistēmas nepietiekamību un jebkādu dabas katastrofu. |
|
15 |
Saskaņā ar apdrošināšanas līguma I.18.1. punktu “šim līgumam ir piemērojami Eiropas Savienības tiesību akti, kā arī – papildinoši – Luksemburgas tiesību akti”. |
|
16 |
Šā līguma I.19. punktā “Noteikumi par kompetences sadalījumu” ir noteikts: “Ikviens strīds starp Eiropas Parlamentu un personu, uz ko attiecas šis līgums, par kuru nav iespējams panākt izlīgumu, ir izskatāms Eiropas Savienības Vispārējā tiesā uz [LESD] 256. panta 1. punkta pamata.” |
|
17 |
Saskaņā ar minētā līguma II.1. punktu jēdziens “dabas katastrofa” ietver “plūdus, applūšanu, paisuma viļņus, zemesslāņu nobīdes un, ja vien nav citādas vienošanās, arī zemestrīces”. |
Tiesvedības priekšvēsture
|
18 |
Šīs tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 1.–23. punktā; šā sprieduma vajadzībām to var rezumēt šādi. |
|
19 |
Saistībā ar darbiem KAD ēkas paplašināšanai un atjaunošanai Parlaments 2011. gadā sāka iepirkumu konkursa procedūru ar nolūku noslēgt apdrošināšanas līgumu par segumu visiem būvniecības riskiem un apdrošināšanas līgumu par segumu civiltiesiskajai atbildībai. |
|
20 |
Šīs procedūras noslēgumā izvēlēts piedāvājums, ko bija iesniegušas Axa u.c. un Delta Lloyd Schadeverzekering NV un ko pēc tam pārņēma NN (visas kopā turpmāk tekstā – “atbildētājas pirmās instances tiesvedībā”). |
|
21 |
Savienība, kuru pārstāvēja Parlaments, 2012. gada 3. aprīlī ar atbildētājām pirmās instances tiesvedībā noslēdza apdrošināšanas līgumu. Šajā līgumā kā galvenais apdrošinātājs ir norādīta Axa Assurances Luxembourg. |
|
22 |
Pēc ievērojamiem nokrišņiem 2016. gada 27. un 30. maijā KAD ēkas pagrabstāvos no tās būvlaukuma iesūcās lietusūdens; tas uzkrājās un radīja mitru vidi telpās, kurās jau bija uzstādītas tehniskās iekārtas, tādējādi sabojājot šīs iekārtas. |
|
23 |
Uzņēmums, kas bija atbildīgs par galvenajiem darbiem šajā būvlaukumā, 2016. gada 30. maijā apdrošināšanas starpnieku informēja par šo apdrošināšanas gadījumu, proti, par iepriekšējā punktā aprakstītajiem faktiem. Axa Assurances Luxembourg kā galvenais apdrošinātājs izraudzījās speciālistu, kuram tā uzdeva veikt ierastos izmeklēšanas darbus. |
|
24 |
Axa Assurances Luxembourg ar 2016. gada 15. jūlija vēstuli informēja Parlamentu, ka, ņemot vērā informāciju un tehniskos apsvērumus pagaidu un papildu atzinumos, kas tika sagatavoti pēc diviem speciālista apsekojumiem, aplūkojamajam gadījumam šis apdrošināšanas līgums nav piemērojams. |
|
25 |
Pirmām kārtām, Axa Assurances Luxembourg apgalvoja, ka apdrošināšanas līguma I.15.1.1. punkts nesedz kaitējumu, kas tieši vai netieši saistīts ar applūšanu vai notekūdeņu novadīšanas sistēmas nepietiekamību. Otrām kārtām, apdrošināšanas gadījums esot bijis prognozējams un to esot izraisījusi attiecīgo prasību klaja neievērošana, un līdz ar to radītais kaitējums un zaudējumi esot izslēgti arī no šā līguma I.12.3.1.1. punktā paredzētā apdrošināšanas seguma. |
|
26 |
2017. gada 21. novembrī pēc sarakstes un tikšanās ar Axa Assurances Luxembourg pārstāvjiem Parlaments atbildētājām pirmās instances tiesvedībā nosūtīja paziņojuma vēstuli, kurā tas balstījās uz provizorisku aplēsi par kaitējumu; minētā sabiedrība atbildēja 2017. gada 20. decembrī, atkārtodama iebildi par nepieņemamību. |
|
27 |
Saņēmis tehniskās ekspertīzes galīgo atzinumu no kontroles dienesta Luxcontrol, kam bija uzdots pārliecināties par telpās, uz kurām attiecas šis apdrošināšanas gadījums, uzstādītajām un glabātajām tehniskajām iekārtām, ieskaitot aizstājamo iekārtu sarakstu, Parlaments ar 2018. gada 28. novembra vēstuli šo paziņojumu atkārtoja, norādot, ka nodarītais un konstatējamais kaitējums ir aplēsts 800624,33 EUR apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa. |
Vispārējā tiesā celtā prasība un pārsūdzētais spriedums
|
28 |
Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 20. jūnijā, Parlaments, pamatojoties uz LESD 272. pantu, cēla prasību, lūdzot Vispārējo tiesu:
|
|
29 |
Pēc tam, kad Vispārējās tiesas kanceleja tika informēta, ka NN ir pārņēmusi Delta Lloyd Schadeverzekering, tā ar 2020. gada 13. janvāra vēstuli nosūtīja NN Parlamenta iesniegto prasības pieteikumu un norādīja termiņu iebildumu raksta iesniegšanai. Taču NN noteiktajā termiņā iebildumu rakstu neiesniedza. |
|
30 |
Parlaments 2020. gada 26. jūnijā lūdza Vispārējo tiesu atzīt, ka prasības pieteikums atbilstoši noteikumiem bija izsniegts NN, un izskatīt tā pret šo sabiedrību vērstos prasījumus uz Vispārējās tiesas Reglamenta 123. panta 1. punkta pamata. Kanceleja šo pieteikumu izsniedza NN, precizējot, ka atbilstoši šā panta 2. punktam tā neesot iestājusies aizmuguriska sprieduma tiesvedībā un ka tai tikšot izsniegts tikai galīgais nolēmums. |
|
31 |
Vispārējā tiesa apmierināja Parlamenta prasījumu un ar pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1. un 3. punktu aizmuguriski piesprieda NN samaksāt Parlamentam 79653,89 EUR un saistītos likumiskos procentus par samaksas nokavējumu par laiku no 2017. gada 22. decembra, kā arī segt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo aizmuguriska sprieduma tiesvedību. |
|
32 |
Ar pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2021. gada 16. novembrī, NN iesniedza protestu par pārsūdzētā sprieduma 1. un 3. punktu. Ar 2022. gada 10. janvāra lēmumu Vispārējā tiesa šo protesta (iebildumu) procedūru apturēja līdz Tiesas galīga nolēmuma pasludināšanai šajā apelācijas tiesvedībā. |
|
33 |
Savukārt attiecībā uz Parlamenta prasījumiem, kas izvirzīti pret Axa u.c., Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 94. punktā ir nospriedusi, ka, pamatojoties uz apdrošināšanas līguma I.15.1.1. punktu un ņemot vērā pārējos šā līguma noteikumus un tā noslēgšanas kontekstu, termins “applūšana” ir jāinterpretē šauri. Tādēļ pārsūdzētā sprieduma 111. punktā Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka Axa u.c. strīdā ar Parlamentu pamatoti varēja atsaukties uz I.15.1.1. punktā iekļauto klauzulu par atbildības izslēgšanu tāda kaitējuma gadījumā, kas tieši vai netieši saistīts ar applūšanu. |
|
34 |
Līdz ar to pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. un 4. punktā Vispārējā tiesa noraidīja Parlamenta prasību, ciktāl tā attiecās uz Axa u.c., un piesprieda Parlamentam segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt divas trešdaļas no Axa u.c. tiesāšanās izdevumiem. |
Lietas dalībnieku prasījumi apelācijas sūdzībā un pretapelācijas sūdzībā
|
35 |
Ar apelācijas sūdzību Parlaments lūdz Tiesu:
|
|
36 |
Atbildētāju prasījumi Tiesai ir šādi:
|
|
37 |
Ar pretapelācijas sūdzību NN lūdz Tiesu:
|
|
38 |
Parlaments lūdz Tiesu:
|
Par tiesvedības mutvārdu daļas atsākšanu
|
39 |
Pirmie ģenerāladvokāta secinājumi tika sniegti 2024. gada 18. janvāra tiesas sēdē. Tajā pašā dienā Tiesa pasludināja spriedumu Eulex Kosovo/SC (C‑785/22 P, EU:C:2024:52). Minētā sprieduma 31. punktā Tiesa ir nospriedusi, ka aizmugurisks spriedums, par kuru iesniegts protests, kura rezultātā tiek atsākta tiesvedība Vispārējā tiesā, nav uzskatāms par galīgu nolēmumu Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta izpratnē. Tā 32. punktā Tiesa ir secinājusi, ka apelācijas sūdzība par aizmugurisku spriedumu, par kuru iesniegts protests, ir nepieņemama. |
|
40 |
Ar 2024. gada 20. marta rīkojumu Parlaments/Axa Assurances Luxembourg u.c. (C‑766/21 P, EU:C:2024:321) Tiesa atkārtoti sāka tiesvedības mutvārdu daļu un rīkoja tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai atbilstoši tās reglamenta 83. pantam, lai lietas dalībnieki varētu paust viedokli par 2024. gada 18. janvāra sprieduma Eulex Kosovo/SC (C‑785/22 P, EU:C:2024:52) eventuālo ietekmi uz Parlamenta iesniegtās apelācijas sūdzības pieņemamību. |
|
41 |
Pēc šīs tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, kas notika 2024. gada 17. aprīlī, un ģenerāladvokāta secinājumu sniegšanas 2024. gada 6. jūnija tiesas sēdē tiesvedības mutvārdu daļa tika pabeigta. |
Par apelācijas sūdzību
Par pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
|
42 |
Parlaments uzskata, ka 2024. gada 18. janvāra spriedums Eulex Kosovo/SC (C‑785/22 P, EU:C:2024:52) neietekmē apelācijas sūdzības, ar kuru tas lūdz atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. un 4. punktu, pieņemamību. Proti, lietā, kurā taisīts minētais spriedums, Tiesa tika lūgta atcelt Vispārējās tiesas 2022. gada 19. oktobra spriedumu SC/Eulex Kosovo (T‑242/17 RENV, EU:T:2022:637), ar kuru aizmuguriski tika nospriests attiecībā pret vienīgo atbildētāju, savukārt pārsūdzētais spriedums ir taisīts aizmuguriski attiecībā pret vienu no četrām atbildētājām, proti, NN. No tā izrietot, ka apelācijas sūdzība par tiem rezolutīvās daļas punktiem, kuri pasludināti uz sacīkstes principu balstīta procesa noslēgumā un par kuriem nevar iesniegt protestu, ir pieņemama. |
|
43 |
No 2024. gada 18. janvāra sprieduma Eulex Kosovo/SC (C‑785/22 P, EU:C:2024:52) 31., 33. un 35. punkta izrietot, ka vienīgi tie sprieduma rezolutīvās daļas punkti, par kuriem iesniegts protests, varētu izraisīt to, ka apelācijas sūdzība, kurā lūgta to atcelšana, ir nepieņemama, jo šāda protesta dēļ šī apelācijas sūdzība neesot vērsta pret “galīgu [no]lēmumu” Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta izpratnē. Šādu interpretāciju apstiprinot Vispārējās tiesas Reglamenta 163. pants, kurā paredzēts, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājam ir iespēja, gadījumā, ja apelācijas tiesvedība Tiesā un protests par aizmugurisku spriedumu attiektos uz vienu un to pašu Vispārējās tiesas nolēmumu, apturēt protesta (iebildumu) procedūru līdz Tiesas nolēmumam par apelācijas sūdzību. |
|
44 |
Savukārt atbildētājas apgalvo, ka Parlamenta iesniegtā apelācijas sūdzība ir nepieņemama – par to liecinot principi, kas izklāstīti 2024. gada 18. janvāra spriedumā Eulex Kosovo/SC (C‑785/22 P, EU:C:2024:52); no tā izrietot, ka par Vispārējās tiesas spriedumu, par kuru iesniegts protests un kurš tātad nav galīgs, apelācijas sūdzību var iesniegt tikai pēc protesta (iebildumu) procedūras pabeigšanas. |
|
45 |
Šie principi, kas dodot iespēju saglabāt tiesvedības vienotību, izvairoties no paralēlām tiesvedībām un riska, ka tiks pieņemti pretrunīgi nolēmumi, esot piemērojami arī šajā lietā, kurā ir tikai viena tiesvedība un kurā strīds izriet no viena vienīga līguma. |
Tiesas vērtējums
|
46 |
Pirmām kārtām, no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta pirmās daļas izriet, ka apelācijas sūdzību Tiesā var iesniegt vienīgi par galīgiem Vispārējās tiesas nolēmumiem un nolēmumiem, kas tikai daļēji atrisina lietas būtību vai galīgi atrisina procesuālu strīdu par kompetences trūkumu vai prasības nepieņemamību. Apelācijas sūdzība ir jāiesniedz divu mēnešu laikā pēc pārsūdzētā sprieduma izsniegšanas. |
|
47 |
No šīs tiesību normas izriet, ka apelācijas sūdzība ir pieņemama vienīgi tad, ja tā iesniegta par galīgo nolēmumu, attiecībā uz kuru nav pieejams neviens cits tiesību aizsardzības līdzeklis (spriedums, 2024. gada 18. janvāris, Eulex Kosovo/SC, C‑785/22 P, EU:C:2024:52, 29. punkts). |
|
48 |
Otrām kārtām, saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 41. pantu, ja atbildētāja pēc atbilstīga uzaicinājuma neiesniedz rakstiskus argumentus aizstāvībai, spriedumu “attiecībā uz [to]” pieņem aizmuguriski un šis lietas dalībnieks par to var iesniegt iebildumus (protestu). |
|
49 |
No šā panta izriet, ka spriedumu aizmuguriski taisa tikai attiecībā pret tiem lietas dalībniekiem, kuri rakstveida prasījumus nav izvirzījuši paredzētajā formā un termiņā. Tātad tiesības iesniegt protestu par šo spriedumu ir vienīgi savu pienākumu neizpildījušajiem lietas dalībniekiem un tās tiem dod iespēju tikt uzklausītiem atbilstoši sacīkstes principam. |
|
50 |
Attiecībā uz spriedumu tiesvedībā ar vienu atbildētāju Tiesa ir nospriedusi, ka nevar uzskatīt, ka šāds spriedums, par kuru iesniegts protests, būtu uzskatāms par galīgu nolēmumu Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta pirmās daļas izpratnē un ka līdz ar to apelācijas sūdzība, kas iesniegta par minēto spriedumu, ir nepieņemama (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 18. janvāris, Eulex Kosovo/SC, C‑785/22 P, EU:C:2024:52, 31. un 32. punkts). |
|
51 |
Turpretī tad, ja Vispārējās tiesas spriedums ir taisīts uz sacīkstes principu balstītā tiesvedībā starp vairākiem lietas dalībniekiem, bet attiecībā pret citu atbildētāju, kas nav izpildījis savu pienākumu, – kā aizmugurisks spriedums, protestu var iesniegt vienīgi pēdējais minētais atbildētājs, turklāt tikai par tiem pēdējā minētā sprieduma rezolutīvās daļas punktiem, kuri attiecas uz to. Pārējie minētā sprieduma rezolutīvās daļas punkti, kas attiecas uz atbildētājām, kuras nav šī pienākumu neizpildījusī atbildētāja, ir uzskatāmi par “galīgu [no]lēmumu” Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta pirmās daļas izpratnē, un par to nevar iesniegt protestu. Tomēr par to Tiesā var iesniegt apelācijas sūdzību. |
|
52 |
Šajā gadījumā nav strīda par to, ka pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. un 4. punkts attiecas vienīgi uz Axa u.c., kas Vispārējā tiesā ir iesniegusi prasījumus rakstveidā. No tā izriet, ka par šiem punktiem nevar iesniegt protestu un ka Parlamenta apelācijas sūdzība, ciktāl tā attiecas uz minētajiem punktiem, ir pieņemama. |
Par NN atbildes raksta uz apelācijas sūdzību pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
|
53 |
Parlaments norāda, ka atbildes raksts uz apelācijas sūdzību ir nepieņemams, jo to iesniegusi NN, kas ir lietas dalībniece pirmās instances tiesvedībā un kas nav izpildījusi savu pienākumu. Parlaments uzskata, ka NN nav “intereses, lai apelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta” Tiesas Reglamenta 172. panta izpratnē. No apelācijas sūdzības, kura attiecas tikai uz pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. un 4. punktu, apmierināšanas iegūtu vienīgi Axa u.c., bet ne NN, uz kuru attiecoties tikai rezolutīvās daļas 1. un 3. punkts. |
|
54 |
NN apgalvo, ka esot bijusi jādod tai iespēja izmantot vērtējumu, ko sniegusi Vispārējā tiesa, kura nospriedusi, ka Axa u.c. bija pamatoti iebildusi Parlamentam, pamatojoties uz apdrošināšanas līguma I.15.1.1. punktā ietverto klauzulu par izslēgšanu. Tādēļ tai – tāpat kā Axa u.c. – vajadzētu būt iespējai iebilst pret Parlamenta apelācijas sūdzību, ja tajā ir apšaubīts šis Vispārējās tiesas vērtējums. |
Tiesas vērtējums
|
55 |
Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 172. panta pirmo teikumu “Vispārējā tiesā izskatītās attiecīgās lietas dalībnieks, kuram ir interese, lai apelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta, atbildes rakstu uz apelācijas sūdzību var iesniegt divu mēnešu laikā no dienas, kad tam ir izsniegta apelācijas sūdzība”, |
|
56 |
No šā formulējuma izriet, ka, iesniedzot atbildes rakstu uz apelācijas sūdzību, kas iesniegta par Vispārējās tiesas nolēmumu, ir jāievēro ne tikai šajā normā paredzētais divu mēnešu termiņš, bet arī divi kumulatīvi nosacījumi. Pirmkārt, atbildes rakstu var iesniegt “Vispārējā tiesā izskatītās attiecīgās lietas dalībnieks” un, otrkārt, šim lietas dalībniekam ir jābūt “interesei, lai apelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta”. |
|
57 |
Turklāt, lai gan jēdziens “Vispārējā tiesā izskatītās attiecīgās lietas dalībnieks” Tiesas Reglamentā nav definēts, no Vispārējās tiesas Reglamenta 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta izriet, ka termini “lietas dalībnieks” un “lietas dalībnieki” apzīmē jebkuru lietas dalībnieku, ieskaitot personas, kas iestājušās lietā. |
|
58 |
Šajā gadījumā jāuzsver, ka, pirmām kārtām, apstāklis, ka attiecībā pret NN ir taisīts aizmugurisks spriedums, neietekmē tās statusu “Vispārējā tiesā izskatītās attiecīgās lietas dalībnieks”, jo tā bija Vispārējā tiesā izskatāmas “lietas dalībnieks” Vispārējās tiesas Reglamenta 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tādēļ šī apelācijas sūdzība NN – tāpat kā pārējiem Vispārējā tiesā izskatāmās lietas dalībniekiem – tika izsniegta ar Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 26. janvāra lēmumu, pamatojoties uz Tiesas Reglamenta 171. panta 1. punktu. |
|
59 |
Otrām kārtām, attiecībā uz nosacījumu, ka NN ir jābūt “interesei, lai apelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta”, nav strīda par to, ka Parlamenta iesniegtā apelācijas sūdzība attiecas tikai uz pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. un 4. punktu, kas neskar NN. |
|
60 |
Tomēr saistībā ar šīs apelācijas sūdzības izskatīšanu Tiesa ir aicināta novērtēt, vai Vispārējā tiesa ir izdarījusi tiesību kļūdu, secinādama, ka lietusūdens apjomīgā uzkrāšanās KAD ēkas –4. un –5. pagrabstāvā ir subsumējama jēdzienam “applūšana” apdrošināšanas līguma I.15.1.1. punkta izpratnē un ka līdz ar to saistībā ar Parlamenta prasījumu atlīdzināt apdrošināšanas gadījuma radīto kaitējumu Axa u.c. pamatoti varēja atsaukties uz šajā punktā ietverto klauzulu par atbildības izslēgšanu. |
|
61 |
Kā norādīts 2024. gada 18. janvārī sniegto ģenerāladvokāta secinājumu 56.–58. punktā, Tiesas vērtējums tātad varētu ietekmēt iznākumu tiesvedībā par protestu, ko NN iesniegusi Vispārējā tiesā, lai iebilstu pret pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1. un 3. punktu, – tā pašlaik ir apturēta, kamēr tiek gaidīta šā sprieduma pasludināšana. |
|
62 |
No tā izriet, ka NN ir “interese, lai apelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta” Tiesas Reglamenta 172. panta izpratnē, un ka līdz ar to tās atbildes raksts uz apelācijas sūdzību ir pieņemams. |
Par lietas būtību
|
63 |
Apelācijas sūdzības pamatojumā Parlaments izvirza trīs pamatus. Ar pirmo pamatu galvenokārt tiek apgalvots, ka attiecībā uz terminu “applūšana” nav ievēroti Savienības tiesību normu interpretēšanas principi un – pakārtoti – esot sagrozīta apdrošināšanas līguma klauzula, ar ko no tā piemērošanas jomas tostarp ir izslēgts kaitējums, kas tieši vai netieši saistīts ar “applūšanas” gadījumu. Ar otro pamatu tiek apgalvots par tiesību kļūdu saistībā ar pārsūdzētā sprieduma pamatojumu. Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir sagrozīti fakti un pierādījumi. |
Par pirmo pamatu
– Lietas dalībnieku argumenti
|
64 |
Ar pirmo pamatu Parlaments galvenokārt apgalvo, ka Vispārējā tiesa, balstoties uz apdrošināšanas līguma I.15.1.1. punktā iekļautā termina “applūšana” parasto nozīmi un neņemot vērā nedz šā termina kontekstu, nedz šā līguma mērķus, nav ievērojusi Savienības tiesību normu interpretācijas principus, konkrētāk – principu, ka jēdzieni, ko ietver norma par atkāpi, ir jāinterpretē šauri, kā arī sistemātiskās interpretācijas principu. Parlaments pakārtoti apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi no I.15.1.1. punktā ietverto klauzulu par atbildības izslēgšanu un to interpretējusi pārmērīgi plaši. |
|
65 |
Atbildētājas apgalvo, ka, aizbildinoties ar apgalvoto tiesību kļūdu, īstenībā ar pirmo pamatu tiek apšaubīts Vispārējās tiesas vērtējums par faktiem saistībā ar šo klauzulu. Tā kā Tiesai neesot kompetences veikt šādu pārbaudi saistībā ar apelācijas sūdzību, šis pamats esot nepieņemams. |
– Tiesas vērtējums
|
66 |
Vispirms jāatgādina, ka Vispārējā tiesa ir vienīgā kompetentā iestāde, kas var konstatēt faktiskos apstākļus – ja vien no lietas materiāliem neizriet, ka tās konstatējumi būtībā ir nepareizi, – un novērtēt pierādījumus. Tātad šo faktu konstatēšana un šo pierādījumu novērtēšana, ja vien tie nav sagrozīti, nav tiesību jautājums, kas būtu jāpārbauda Tiesai (spriedums, 2015. gada 29. oktobris, Komisija/ANKO, C‑78/14 P, EU:C:2015:732, 22. punkts un tajā minētā judikatūra). |
|
67 |
Būtu arī jāatgādina, ka Vispārējās tiesas pārbaudi par kādu līguma klauzulu nevar kvalificēt kā tiesību normu interpretāciju un līdz ar to Tiesa nevar to pārbaudīt saistībā ar apelācijas sūdzību, jo citādi tiktu piesavināta Vispārējās tiesas kompetence konstatēt faktiskos apstākļus. Turpretī šādai pārbaudei ir pakļauts apgalvojums par līgumam piemērojamo Savienības tiesību normu pārkāpumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 14. janvāris, ERCEA/Aristoteleio Panepistimio Thessalonikis, C‑280/19 P, EU:C:2021:23, 43. un 44. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra). |
|
68 |
Neatkarīgi no jautājuma, vai saistībā ar strīdu, kas attiecas nevis uz Savienības tiesību normu interpretāciju, bet uz kādas līguma klauzulas piemērošanu, Vispārējai tiesai bija pienākums izmantot Savienības tiesībās paredzētās interpretēšanas metodes, ir konstatējams: apgalvojumu, ka šīs metodes nav ievērotas, Parlaments balsta uz atsaucēm uz Savienības tiesību normām, kas minētas apdrošināšanas līguma I.18.1. punktā. Tātad pirmais pamats, ko tas izvirzījis savas apelācijas sūdzības pamatojumā, ir pieņemams. |
|
69 |
Šajā gadījumā, piemērojot minētās interpretēšanas metodes, Vispārējā tiesa ir uzdevusi pareizo jautājumu par to, kādu nozīmi un tvērumu līguma puses ir vēlējušās piešķirt terminam “applūšana”, un šajā ziņā tā ir orientējusies uz apdrošināšanas līguma kontekstu un noteikumiem. Tādēļ pārsūdzētā sprieduma 77.–111. punktā tā ir detalizēti pārbaudījusi, vai šīs tiesvedības apstākļos šā līguma I.15.1.1. punktā ietvertā klauzula par atbildības izslēgšanu ir piemērojama kaitējumam, kas tieši vai netieši saistīts ar applūšanas gadījumu. |
|
70 |
Pārsūdzētā sprieduma 78.–82. punktā Vispārējā tiesa ir balstījusies uz termina “applūšana” definīciju atbilstoši tā parastajai nozīmei, jo apdrošināšanas līgums neietver tādu šā termina definīciju, no kuras būtu izsecināms, ka šā līguma puses būtu vēlējušies minētajam terminam piešķirt nozīmi, kas šaurāka par tā parasto nozīmi. Vispirms – pārsūdzētā sprieduma 78. punktā tā ir uzsvērusi, ka, tā kā apdrošināšanas līgums neietver termina “applūšana” definīciju, ir jāizmanto šā termina parastā nozīme, vienlaikus gan pārbaudot arī klauzulas par atbildības izslēgšanu kontekstu, lai konstatētu šā līguma pušu gribas sakritību. Turpinot – pārsūdzētā sprieduma 81. punktā Vispārējā tiesa ir piebildusi, ka tad, ja minētā līguma pušu nodoms būtu bijis ierobežot termina “applūšana” tvērumu un nozīmi, šā termina nepārprotama definīcija būtu bijusi iekļauta minētajā līgumā. Visbeidzot – pārsūdzētā sprieduma 82. punktā Vispārējā tiesa ir izmantojusi termina “applūšana” definīciju, kurā tā atsaucas uz šā termina definīcijām divās dažādās vārdnīcās. |
|
71 |
Šādi rīkodamās, Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Pretēji tam, ko apgalvo Parlaments, apdrošināšanas līgumā paredzētā risku seguma apjomu nevar atvasināt no iepriekš nostiprināta principa. Tas ir orientēts uz šā līgumu pušu gribas sakritību; aplūkojamajā gadījumā tās ir vienojušās ar minēto līgumu uzņemtās atbildības tvērumu noteikt, izmantojot klauzulas par izslēgšanu. Šīs klauzulas nevar kvalificēt kā “atkāpes”, kas pašas par sevi esot pakļautas šauras interpretēšanas principam, jo principu par risku pilnīgu segumu (neatkarīgi no tā nosaukuma) nevar atvasināt nedz no apdrošināšanas līguma, nedz no kādas Savienības tiesību normas, taču Parlaments to nav apgalvojis. |
|
72 |
Pārsūdzētā sprieduma 83.–93. punktā Vispārējā tiesa pamatoti ir mēģinājusi noskaidrot nozīmi, ko apdrošināšanas līguma puses bija vēlējušās piešķirt tajā izmantotajam terminam “applūšana”, un šajā nolūkā ir pārbaudījusi šā līguma nozīmīgo klauzulu kopumu, kā arī šā līguma kontekstu. Vispārējā tiesa tostarp ir norādījusi, ka, pirmkārt, Parlaments pats saistībā ar tā rīkoto iepirkumu konkursu noslēdzamajā līgumā bija ierosinājis iekļaut klauzulu par atbildības izslēgšanu tādā gadījumā, kas tieši vai netieši saistīts ar applūšanu, pēc tam, kad tika apstiprināts, ka KAD ēkas būvlaukums atrodas “neapplūstošā” teritorijā. Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 90. punktā tā ir konstatējusi: tas, ka termins “applūšana” ir iekļauts arī apdrošināšanas līguma II.1. punktā, kurā definētas dabas katastrofas, ne vienmēr nozīmējot, ka šie abi termini ir sinonīmi un ka applūšanas jēdziens ietver tikai dabas katastrofas. |
|
73 |
Tātad tas, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 92. punktā ir secinājusi, ka spēcīgie nokrišņi, kas izraisījuši lietusūdeņu uzkrāšanos un aplūkojamo KAD ēkas – 4. un – 5. pagrabstāva applūšanu, ir subsumējami apdrošināšanas līguma I.15.1.1. punktā izmantotajam terminam “applūšana”, nenozīmē, ka Parlaments nebūtu ievērojis Savienības tiesību normu interpretēšanas metodes, uz kurām tas atsaucies saistībā ar apelācijas sūdzības pirmo pamatu. |
|
74 |
Tātad Parlamenta galvenais arguments, kas izvirzīts saistībā ar pirmo pamatu, ir jānoraida kā nepamatots. |
|
75 |
Turklāt attiecībā uz argumentu, ko Parlaments izvirzījis pakārtoti – ka esot sagrozīts apdrošināšanas līguma I.15.1.1. punkts –, ir jāatgādina, ka šādai sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem, bet jauns vērtējums par faktiem un pierādījumiem nav nepieciešams (spriedums, 2018. gada 6. novembris, Scuola Elementare Maria Montessori/Komisija, Komisija/Scuola Elementare Maria Montessori un Komisija/Ferracci, no C‑622/16 P līdz C‑624/16 P, EU:C:2018:873, 86. punkts). |
|
76 |
Tādēļ ir pietiekami konstatēt, ka Parlaments neizvirza neko, ar ko varētu pierādīt, ka ir notikusi šāda sagrozīšana, bet tikai apšauba Vispārējās tiesas veikto interpretāciju, kuru tas uzskata par “pārmērīgi plašu”. Tātad, pamatojoties uz šā sprieduma 66. un 67. punktā atgādināto pastāvīgo judikatūru, šis arguments ir jānoraida kā nepieņemams. |
|
77 |
No izklāstītā pamatojuma izriet, ka pirmais pamats ir jānoraida kā – vienā daļā – nepamatots un – otrā daļā – nepieņemams. |
Par otro pamatu
– Lietas dalībnieku argumenti
|
78 |
Ar otro pamatu Parlaments apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma pamatojums ir pretrunīgs, jo minētā sprieduma 78.–89. punktā Vispārējā tiesa esot atzinusi, ka applūšanas cēlonis nav uzskatāms par kritēriju, pēc kura terminu “applūšana” varētu definēt apdrošināšanas līguma kontekstā. Pārsūdzētā sprieduma 91.–96. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, atbalstīdama Axa u.c. nostāju, ka applūšanas cēlonis esot dabas notikums ārpus apdrošinātā objekta – atšķirībā no ūdens nodarītiem postījumiem, kuriem parasti apdrošināšanas līgumā ir paredzēts segums. |
|
79 |
Atbildētājas apšauba šīs argumentācijas pamatotību. |
– Tiesas vērtējums
|
80 |
Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Vispārējās tiesas sprieduma pamatojumā Vispārējās tiesas argumentācija ir jāatspoguļo skaidri un nepārprotami, lai ieinteresētajām personām būtu iespējams noskaidrot pieņemtā nolēmuma pamatojumu, bet Tiesai – veikt pārbaudi (spriedums, 2016. gada 1. decembris, Klement/EUIPO, C‑642/15 P, EU:C:2016:918, 24. punkts un tajā minētā judikatūra). Jautājums par to, vai Vispārējās tiesas sprieduma pamatojums ir pretrunīgs vai nepietiekams, ir tiesību jautājums, kas var tikt izvirzīts apelācijas tiesvedībā (spriedums, 2020. gada 4. marts, EUIPO/Equivalenza Manufactory, C‑328/18 P, EU:C:2020:156, 25. punkts un tajā minētā judikatūra). |
|
81 |
Kā jau norādīts šā sprieduma 70. punktā, pārsūdzētā sprieduma 78.–82. punktā Vispārējā tiesa ir balstījusies uz termina “applūšana” definīciju atbilstoši šā termina parastajai nozīmei, jo apdrošināšanas līgums neietver šā jēdziena definīciju, kas ļautu secināt, ka šā līguma puses būtu vēlējušās šim terminam piešķirt nozīmi, kas šaurāka par tā parasto nozīmi. |
|
82 |
Pārsūdzētā sprieduma 83.–89. punktā Vispārējā tiesa ir aplūkojusi apdrošināšanas līguma I.15.1.1. punktā izmantotā termina “applūšana” kontekstu. Šajā ziņā tā pārsūdzētā sprieduma 85. punktā ir precizējusi, ka “applūšanai var būt dažādi cēloņi”, bet tā 86. punktā – ka “applūšanu var [..] izraisīt dažādi cēloņi, piemēram, kā nokrišņu ūdens pārplūde, spēcīgi nokrišņi, virszemes vai pazemes rezerves ūdeņu pārplūde pēc pazemes ūdeņu līmeņa celšanās vai plīsums tādā inženiertehniskā būvē kā aizsprosts vai valnis”. Pārsūdzētā sprieduma 87. punktā Vispārējā tiesa no tā ir izsecinājusi, ka nebija “nekāda derīga iemesla uzskatīt, ka apdrošināšanas līguma I.15.1.1. [punktā] būtu minēti tikai daži no dažādajiem iemesliem, kas var būt applūšanas cēlonis, neprecizējot to, kādi”. Vispārējā tiesa uzskata: tā kā šis līgums neietver jēdziena “applūšana” definīciju, ir uzskatāms, ka šis jēdziens nav pakļauts nevienam ierobežojumam. |
|
83 |
Pārsūdzētā sprieduma 91.–96. punktā Vispārējā tiesa būtībā ir nospriedusi, ka jēdziena “applūšana” interpretācija, ko tā izmantojusi, ļauj nošķirt “applūšana” no “ūdens nodarīti postījumi”, jo “applūšanas” cēlonis ir dabīgs notikums ārpus apdrošinātā objekta, un tas nav atkarīgs no tā, vai šis notikums ir kvalificējams kā dabas katastrofa, savukārt tādiem “ūdens nodarītiem postījumiem” kā, piemēram, kanalizācijas caurules plīsums, šāda ārējā elementa trūkst. |
|
84 |
Pretēji tam, ko apgalvo Parlaments, šo pamatojumu nevar uzskatīt par pretrunīgu. Proti, ja pārsūdzētā sprieduma 78.–89. punktā Vispārējā tiesa ir tikai atgādinājusi, ka applūšanas cēloņi var būt dažādi – ne tikai tie, uz kuriem norādījis Parlaments, pārsūdzētā sprieduma 91.–96. punktā Vispārējā tiesa jēdzienu “applūšana” ir nošķīrusi no jēdziena “ūdens nodarīti postījumi”, šīm vajadzībām balstoties uz kaitējumu izraisījušā notikuma (ārpus apdrošinātā objekta) kritēriju, nevis uz to, vai šim notikumam ir “dabīga” izcelsme. |
|
85 |
Līdz ar to Parlamenta argumentācija par pārsūdzētā sprieduma pamatojuma pretrunīgumu ir jānoraida, jo tā izriet no minētā sprieduma kļūdainas interpretācijas. |
|
86 |
No izklāstītā pamatojuma izriet, ka otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots. |
Par trešo pamatu
– Lietas dalībnieku argumenti
|
87 |
Ar trešo pamatu Parlaments pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot sagrozījusi svarīgus atzinumā iekļautus faktus un pierādījumus saistībā ar argumentāciju, kas ir pamatā tās konstatējumam, ka KAD ēkai nodarītos postījumus bija izraisījusi applūšana, nevis būvlaukumam raksturīgi riski. |
|
88 |
Pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 86., 89. un 94. punktā Vispārējā tiesa esot sagrozījusi Parlamenta nostāju attiecībā uz termina “applūšana” interpretāciju. Pretēji tam, ko konstatējusi Vispārējā tiesa, Parlaments nekādi neesot apgalvojis, ka šis termins aptvertu tikai tādu applūšanu, ko izraisījusi ūdeņu pārplūde, un ka tātad būtu izslēgta applūšana, kuru izraisījuši spēcīgi nokrišņi. |
|
89 |
Otrkārt, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus, pārsūdzētā sprieduma 95. punktā norādīdama, ka atzinumā iekļautie konstatējumi par lietusūdens uzkrāšanos būvējamās ēkas pagrabstāvos bija “saistīti ar pazemes kanalizācijas sistēmas nespēju izvadīt šo apjomīgo ūdens plūsmu”. Parlaments šajā ziņā apgalvo: atzinumā esot konstatēts, ka ūdeņi bija uzkrājušies būvlaukuma vienā daļā un būvlaukumā konstatētu tehnisko problēmu, tostarp sūkņu kļūdainas programmēšanas, dēļ nav pat bijis iespējams tos novirzīt uz pazemes kanalizācijas sistēmu. |
|
90 |
Treškārt, pārsūdzētā sprieduma 109. punktā Vispārējā tiesa esot sagrozījusi atzinumā iekļauto konstatējumu, ka postījums tika nodarīts tad, kad “ēkas karkass (nesošā struktūra ar jumtu) gandrīz jau bija gatavs”, proti, noraidīdama Parlamenta argumentu, ka KAD ēka esot pakļauta postījumiem tāda riska dēļ, kas raksturīgs būvlaukumam, ņemot vērā, ka runa ir par tādu ēku būvniecības gaitā, kas nebija pilnīgi noslēgta un aizsargāta pret lietu. Parlaments uzskata, ka atzinumā, uz ko atsaucas Vispārējā tiesa, nav apliecināts, ka būvdarbi ēkā jau bija pavirzījušies uz priekšu tiktāl, ka tie vairs nebija pakļauti tādiem ar būvlaukumu saistītiem riskiem kā ūdens nodarītiem postījumiem pēc spēcīgiem nokrišņiem. |
|
91 |
Atbildētājas apšauba šīs argumentācijas pamatotību. |
– Tiesas vērtējums
|
92 |
Kā atgādināts šā sprieduma 75. punktā, sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem un šajā ziņā nav nepieciešams no jauna novērtēt faktus un pierādījumus. |
|
93 |
Pirmkārt, attiecībā uz to, ka esot sagrozīta Parlamenta nostāja par termina “applūšana” tvērumu, ir pietiekami konstatēt, ka, pat ja izdarītu pieņēmumu, ka šāds sagrozījums tiktu pierādīts, tas nevarētu likt apšaubīt šā termina interpretāciju, ko Vispārējā tiesa izmantojusi pārsūdzētā sprieduma 86., 89. un 94. punktā. Līdz ar to šis arguments ir jānoraida kā nederīgs. |
|
94 |
Otrkārt, attiecībā uz apgalvoto sagrozīšanu pārsūdzētā sprieduma 95. punktā ir pietiekami konstatēt: apstāklis – pat ja tas tiktu pierādīts –, ka atzinumā nav minēta pazemes kanalizācijas sistēmas nespēja aizvadīt lietusūdeni, nav pietiekams, lai varētu apšaubīt konstatējumu, pie kura Vispārējā tiesa ir nonākusi pārsūdzētā sprieduma 96. punktā – ka tāds notikums kā lietusūdeņu uzkrāšanās pēc spēcīgiem nokrišņiem ir uzskatāms par “applūšanas” gadījumu apdrošināšanas līguma I.15.1.1. punkta izpratnē. |
|
95 |
Proti, no pārsūdzētā sprieduma 85.–87. punkta tostarp izriet, ka iemesli, kuru dēļ uzkrājušos ūdeņus nav bijis iespējams aizvadīt, nav nozīmīgi termina “applūšana” interpretēšanai, ko veikusi Vispārējā tiesa. |
|
96 |
Līdz ar to arī arguments, ka esot sagrozīti atzinumā iekļautie konstatējumi, ir jānoraida kā nederīgs. |
|
97 |
Treškārt, attiecībā uz Parlamenta apgalvojumu, ka pārsūdzētā sprieduma 109. punktā Vispārējā tiesa ir sagrozījusi šajā atzinumā iekļautos konstatējumus, ka kaitējums ir radies tad, kad “ēkas karkass (nesošā struktūra ar jumtu) gandrīz jau bija gatavs”, ir pietiekami norādīt, ka šī iestāde apšauba tikai Vispārējās tiesas secinājumus un novērtējumus par faktiem, kas sniegti, balstoties uz šiem konstatējumiem. Tādēļ trešā pamata trešā daļa ir jānoraida kā nepieņemama. |
|
98 |
No izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka trešais pamats ir jānoraida kā – vienā daļā – nederīgs un – otrā daļā – nepieņemams. |
|
99 |
Ņemot vērā izklāstīto pamatojumu kopumā, ir jānoraida arī apelācijas sūdzība kopumā. |
Par pretapelācijas sūdzību
Par pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
|
100 |
Parlaments norāda, ka pretapelācijas sūdzība ir nepieņemama, jo NN neatbilstot Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta otrajā daļā minētajam nosacījumam, ka apelācijas sūdzību var “iesniegt personas, kuru prasījumi [..] nav apmierināti vai ir apmierināti daļēji”. |
|
101 |
Turklāt Parlaments apgalvo, ka, ņemot vērā ar Līgumiem ieviesto tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmu, pretapelācijas sūdzības iesniegšana Tiesā nav savietojama ar paralēlu protesta iesniegšanu Vispārējā tiesā. |
|
102 |
Pakārtoti Parlaments apgalvo: tā kā NN nav tāda lietas dalībnieka statusa, kas būtu tiesīgs iesniegt atbildes rakstu uz apelācijas sūdzību Tiesas Reglamenta 172. panta izpratnē, tā pretapelācijas sūdzību nevarot iesniegt arī tādēļ, ka saskaņā ar šā reglamenta 176. pantu to var iesniegt vienīgi “šā reglamenta 172. pantā minētie lietas dalībnieki”. |
|
103 |
Savukārt NN nepiekrīt tam, ka pretapelācijas sūdzībai būtu piemērojama Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta otrā daļa, jo šī pārsūdzības procedūra esot paredzēta tikai Tiesas Reglamentā. Ar šā reglamenta 176. pantu tiesības iesniegt pretapelācijas sūdzību esot piešķirtas “šā reglamenta 172. pantā minēt[ajiem] lietas dalībnieki[em]”, proti “Vispārējā tiesā izskatītās attiecīgās lietas dalībniek[am], kuram ir interese, lai apelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta”. |
|
104 |
Šajā gadījumā NN esot interese atcelt tam nelabvēlīgo aizmuguriski taisīto Vispārējās tiesas spriedumu. Tas, ka tās pretapelācijas sūdzībā ir minēts pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1. un 3. punkts, savukārt Parlamenta apelācijas sūdzība attiecoties uz rezolutīvās daļas 2. un 4. punktu, neietekmējot pretapelācijas sūdzības pieņemamību, jo tajā var būt runa arī par citu Vispārējās tiesas nolēmumu, kurš atšķirtos no nolēmuma, kas pārsūdzēts ar apelācijas sūdzību. |
|
105 |
Turklāt NN norāda, ka tās iebildumi pret pārsūdzēto spriedumu ir balstīti uz pamatiem, kas atšķiras no tās pretapelācijas sūdzības pamatiem: pirmais kopums sakrīt ar pamatiem, kurus Axa u.c. izvirzīja saistībā ar tiesvedību pirmās instances tiesā, bet ar otro kopumu tiek apgalvots par Vispārējās tiesas Reglamenta 45. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 123. panta 3. punkta pārkāpumu. |
Tiesas vērtējums
|
106 |
Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 172. pantu – kopsakarā ar tā 176. panta 1. punktu – pretapelācijas sūdzības iesniegšana ir pakļauta diviem nosacījumiem: tās iesniedzējam ir jābūt “Vispārējā tiesā izskatītās attiecīgās lietas dalībniekam” un tam ir jābūt “interesei, lai apelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta”. |
|
107 |
Kā noteikts šā reglamenta 176. panta 2. punktā un 178. panta 1. un 3. punktā, pretapelācijas sūdzību var iesniegt ar atsevišķu dokumentu, kas nav atbildes raksts uz apelācijas sūdzību un ar ko tiek lūgts kopumā vai daļēji atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu, balstoties uz pamatiem un juridiskiem argumentiem, kuri atšķiras no tiem, kas izvirzīti atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 14. septembris, Land Rheinland‑Pfalz/Deutsche Lufthansa, C‑466/21 P, EU:C:2023:666, 50. punkts un tajā minētā judikatūra). |
|
108 |
Šajā gadījumā ir konstatējams, ka šā sprieduma 106. un 107. punktā atgādinātie nosacījumi ir izpildīti. Pirmkārt, kā izriet no šā sprieduma 58. un 59. punkta, NN ir lietas dalībnieks, kas ir tiesīgs iesniegt atbildes rakstu Tiesas Reglamenta 172. panta izpratnē. Otrkārt, NN pretapelācijas sūdzību iesniedza ar atsevišķu dokumentu, ievērojot termiņus, kas noteikti šā reglamenta 176. panta 1. punktā. Šī pretapelācijas sūdzība, ar kuru tiek lūgts atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1. un 3. punktu, atbilstoši minētā reglamenta 178. panta 3. punktam ir balstīta uz pamatiem un argumentiem, kuri atšķiras no tiem, kas izvirzīti NN atbildes rakstā uz Parlamenta iesniegto apelācijas sūdzību, kurā runa ir par pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. un 4. punktu. |
|
109 |
Tomēr nav strīda par to, ka NN vienlaikus, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 166. pantu, Vispārējā tiesā ir iesniegusi protestu, ar kuru tiek lūgts atcelt arī pārsūdzētā, attiecībā pret to taisītā aizmuguriskā sprieduma rezolutīvās daļas 1. un 3. punktu. |
|
110 |
Tomēr, kā atgādināts šā sprieduma 39. punktā, Tiesa jau ir nospriedusi, ka tad, ja lietas dalībnieks, kas nav izpildījis savu pienākumu, Vispārējā tiesā iesniedz protestu, kā rezultātā tiek atsākta tiesvedība Vispārējā tiesā, tas nozīmē, ka aizmugurisko spriedumu, par kuru iesniegts minētais protests, nevar uzskatīt par galīgo nolēmumu Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta izpratnē un ka līdz ar to apelācijas sūdzība, kas iesniegta par šo spriedumu, ir nepieņemama (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 18. janvāris, Eulex Kosovo/SC, C‑785/22 P, EU:C:2024:52, 31. un 32. punkts). |
|
111 |
Šo pašu iemeslu dēļ šī judikatūra ir attiecināma arī uz gadījumu, kad tiesvedībā Vispārējā tiesā piedalās vairākas atbildētājas, tostarp atbildētāja, kas nav rakstveidā izvirzījusi prasījumus, ir iesniegusi protestu par taisīto spriedumu. Šādā gadījumā protesta (iebildumu) procedūrai ir tādas sekas, ka tiek atsākta tiesvedība attiecībā uz Vispārējās tiesas nolēmuma rezolutīvās daļas punktiem, uz kuriem attiecas šī procedūra, un līdz ar to – kā norādīts 2024. gada 18. janvārī sniegto ģenerāladvokāta secinājumu 116. punktā – nav uzskatāms, ka attiecībā uz šiem punktiem šis nolēmums būtu galīgs nolēmums Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta pirmās daļas izpratnē. |
|
112 |
Tātad NN iesniegtā pretapelācijas sūdzība ir jānoraida kā nepieņemama. |
Par tiesāšanās izdevumiem
|
113 |
Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktu, kas, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, ir piemērojams arī apelācijas tiesvedībā, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. |
|
114 |
Tā kā spriedums ir nelabvēlīgs NN un tā kā Parlaments ir prasījis piespriest tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tad ir jāpiespriež tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo apelācijas tiesvedību. Turpretī Axa u.c. un NN nav prasījusi piespriest Parlamentam, kura apelācijas sūdzība ir noraidāma, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, līdz ar to ir jānolemj, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus. |
|
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: |
|
|
|
|
[Paraksti] |
( *1 ) Tiesvedības valoda – franču.