(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2023. gada 20. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”, “ĶTR” vai “Ķīna”) izcelsmes biodīzeļdegvielas importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2023. gada 7. novembrī iesniedza Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (“sūdzības iesniedzējs” jeb “EBP”). Sūdzība tika iesniegta Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Biodīzeļdegvielas importam patlaban piemēro antidempinga pasākumus, ja biodīzeļdegvielas izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”) (3), un kompensācijas pasākumus, ja biodīzeļdegvielas izcelsmes valsts ir Argentīna (4), Indonēzija (5) vai ASV (6).

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2024. gada 19. jūlijā ieinteresētajām personām sniedza kopsavilkumu par ierosinātajiem maksājumiem un detalizētu informāciju par to, kā tika aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti. Visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iesniedza piezīmes par dempinga starpības aprēķinu precizitāti. Tomēr šīs piezīmes attiecās uz Komisijas izmantoto metodiku, nevis pārrakstīšanās kļūdām. Tāpēc Komisija informēja personas, ka to piezīmes tiks izskatītas izmeklēšanas galīgajā posmā. Viens ražotājs eksportētājs norādīja uz kļūdu pēcimportēšanas izmaksu formulā. Komisija paskaidroja, ka kļūda ir nevis formulā, bet gan skaidrojuma pozīcijā.

(5)

Komisija 2024. gada 16. augustā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/2163 (7) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam.

(6)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā rakstisku informāciju, kurā darīja zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem, iesniedza sūdzības iesniedzējs, Savienības ražotājs Neste, Eiropas biodegvielas uzglabāšanas pakalpojumu sniedzējs Chane, Eiropas izmantotās pārtikas eļļas (“UCO”) savācējs Quatra N.V., Ķīnas Metālu, minerālvielu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (“CCCMC”) (8) un trīs izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji.

(7)

Personām, kuras to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Tika uzklausīts (9) sūdzības iesniedzējs, Savienības ražotājs Neste, izlasē iekļautais Ķīnas ražotājs eksportētājs EcoCeres, CCCMC, saistītais importētājs (Excellence New Energy B.V.) un Eiropas biodegvielas uzglabāšanas pakalpojumu sniedzējs Chane.

(8)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas divi izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, informēja Komisiju par nebūtiskām kļūdām to nosaukumos, kas uzskaitīti 1. pielikumā. Komisija pārbaudīja apgalvojumus un attiecīgi laboja uzņēmumu nosaukumus.

(9)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un attiecīgi pārskatīja savus pagaidu secinājumus.

(10)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts laikposms, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgās informācijas izpaušanu.

(11)

Neviena ieinteresētā persona nepieprasīja uzklausīšanu ne Komisijas dienestos, ne pie uzklausīšanas amatpersonas.

(12)

Dažu piezīmju par galīgo izpausto informāciju analīzes rezultātā mainījās dempinga aprēķini un dempinga starpības. Komisija 2024. gada 16. decembrī papildinformācijā informēja visas ieinteresētās personas par izmaiņām, kas attiecas tikai uz izdarītajiem grozījumiem. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo papildinformāciju.

(13)

Tā kā nebija piezīmju par atlasi, tika apstiprināts pagaidu regulas 7.–24. apsvērums.

(14)

Pagaidu regulas 25. apsvērumā noteikts, ka Komisija lēmumu par to, vai veikt atsevišķu pārbaudi, ko pieprasījis viens ražotājs eksportētājs, pieņems izmeklēšanas galīgajā posmā.

(15)

Ņemot vērā izmeklēšanas sarežģītību, tā ražotāja eksportētāja struktūru, kurš pieprasa atsevišķu pārbaudi, kā arī tiesību aktos noteiktos termiņus, kas piemērojami izmeklēšanai, Komisija secināja, ka atsevišķa pārbaude būtu pārmērīgi apgrūtinoša un neļautu savlaicīgi pabeigt izmeklēšanu, un nolēma noraidīt personas pieprasījumu veikt atsevišķu pārbaudi.

(16)

Nav saņemtas piezīmes par izmeklēšanas periodu un attiecīgo periodu, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 29. apsvērums.

(17)

Pagaidu posmā Komisija piekrita SAF izslēgšanai no šīs izmeklēšanas tvēruma, kā norādīts pagaidu regulas 41. apsvērumā.

(18)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Quatra N.V. un EBP norādīja, ka SAF izslēgšana no izmeklēšanas tvēruma būtu pretrunā konkrētiem ES ilgtspējas mērķiem. EBP piebilda, ka izslēgšana palielinātu gaidāmo SAF jaudu Ķīnā (2025. gadā sasniedzot vairāk nekā 200 % no Savienības pieprasījuma) un atturētu no ieguldījumiem SAF ražošanā Savienībā. EBP norādīja, ka Ķīnas ražotāji varētu viegli pārvērst savu hidroapstrādātas augus eļļas (HVO) ražošanas jaudu SAF ražošanā, jo ražošanas procesi ir līdzīgi. Turklāt EBP apgalvoja, ka SAF izslēgšana varētu likt uzņēmējiem sasniegt dekarbonizācijas mērķrādītājus autoceļu nozarē ar Ķīnas SAF, kas divreiz pārsniedz ES mērķrādītājus, nevis ar Savienībā ražotu HVO/FAME (11), tādējādi radot papildu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas EBP uzstāja uz savām piezīmēm par SAF jaudas palielināšanu Ķīnā, Ķīnas ražošanas nozares pāreju no HVO uz SAF un mazākiem ieguldījumiem SAF ražošanā Savienībā.

(19)

Neste apstrīdēja SAF izslēgšanu no pasākumu piemērošanas tvēruma, pamatojoties uz to, ka SAF konkurē ar HVO un tās ir savstarpēji aizstājamas. Uzņēmums apgalvoja, ka gan HVO, gan SAF ir ogļūdeņražu bāzes biodīzeļdegviela, kas nesatur skābekli, un HVO ražotnes var viegli pielāgot, lai tajās ražotu HEFA-SPK (12). Gan HVO, gan SAF ir augsta līmeņa biodīzeļdegvielas veidi, un tādējādi tām ir tas pats pamatmērķis – būt kā atsevišķa degviela, kuru atjaunīgo autotransporta degvielu galalietotāji izmanto transporta nozarē, vai izmantot to sajauktu kopā ar fosilo dīzeļdegvielu, ievērojot standartus EN 590 un EN 15940, kas pieļauj (HEFA (13)) SAF maisījumos. Attiecībā uz Neste no teorētiskā un tehniskā viedokļa HEFA-SAF var jaukt kopā ar autotransporta degvielu un aizstāt HVO B7 vai B30 degvielu u. c. mērķiem, neradot jebkādas tehniskas nesaderības. Tas arī norādīja, ka saskaņā ar PTO tiesību aktiem nav nepieciešams, lai ražojumi būtu pilnībā aizstājami, lai tos uzskatītu par “līdzīgiem ražojumiem”.

(20)

Neste uzskata, ka HVO un HEFA-SAF konkurētu tiktāl, ciktāl ES Atjaunojamo energoresursu direktīvās (AED) (14) ir paredzēta iespēja dalībvalstīm izmantot HEFA-SAF / jauktu SAF, lai izpildītu autotransporta degvielu piejaukuma normas.

(21)

Iepriekš minētais apvienojumā ar SAF izslēgšanu no pasākumiem un Ķīnas ražotāju izvēles iespēju izmantot 100 % no savas ražošanas jaudas HEFA-SAF ražošanai, iespējams, izraisītu Ķīnas SAF apjoma pieaugumu, kas aizstātu HVO, kuru izmanto, lai izvēles kategorijā izpildītu autotransporta degvielu piejaukuma normas, un turpmāku FAME, HVO un HEFA-SAF / jauktas SAF ražošanas apjoma samazināšanos Savienībā. Neste uzstāja, ka Ķīnai ir plāni veikt apjomīgus ieguldījumus šajā jomā un uz to, ka Ķīnas HVO ražotāji, kas ražo HEFA-SAF, varētu viegli palielināt savu SAF izlaidi un pat pārvirzīt savu ražošanu uz to, jo abi ražojumi tiktu ražoti vienā un tajā pašā ražotnē.

(22)

Pagaidu regulas 40. apsvērumā Komisija atzina (HEFA) SAF nelielās atšķirības ražošanas procesā un fizikālajās, ķīmiskajās un tehniskajās pamatīpašībās salīdzinājumā ar HVO. Tomēr, ņemot vērā Neste un EBP argumentus, SAF nevar uzskatīt par reāli aizstājamu ar zemākas cenas biodīzeļdegvielu, ko izmanto autotransporta nozarē vai kas konkurē ar HVO/FAME. Jāatzīmē, ka pats uzņēmums Neste atzina, ka “pašlaik komerciālie izplatīšanas kanāli dažādu galalietotāju dēļ ir atšķirīgi”, ka “pašlaik HEFA-SAF / jaukta SAF maisījumi tiek ražoti aviācijas degvielas lietojumam un HVO tiek ražots autotransporta degvielas lietojumam” un ka HEFA-SAF lietojums kā autotransporta degvielai pašlaik netiek aktīvi izmantots komerciālu apsvērumu dēļ. Tāpēc Komisija apstiprināja savu secinājumu, ka pašlaik SAF tiek izmantota atšķirīgi un to nevar uzskatīt par savstarpēji aizstājamu vai konkurējošu ar HVO/FAME, un tāpēc to var izslēgt no šīs izmeklēšanas tvēruma.

(23)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Neste nepiekrita iepriekš izklāstītajam Komisijas secinājumam. Neste arī norādīja, ka 22. apsvērumā izklāstītie tās apgalvojumu citāti apvieno elementus, kas neatspoguļo šīs ieinteresētās personas vispārējo vēstījumu. Attiecībā uz apgalvoto apvienošanu Komisija atkārtoja savu viedokli, ka pati persona atzina, ka HEFA-SAF lietojums autotransporta degvielai pašlaik netiek aktīvi izmantots komerciālu apsvērumu dēļ, kad Neste norādīja: “lai gan HEFA-SAF lietojums kā autotransporta degvielai pašlaik netiek aktīvi izmantots komerciālu apsvērumu dēļ, tas nav būtiski šīs analīzes vajadzībām, jo tas ir iespējams no tehniskā viedokļa”. Komisija uzskatīja, ka citētais Neste apgalvojums ir līdzvērtīgs apstiprinājumam, ka pašlaik SAF tiek lietots citādi nekā HVO/FAME, kas apstiprina Komisijas vispārējo secinājumu 22. apsvērumā. Komisija uzskatīja, ka atšķirīgie viedokļi par to, vai HVO un FAME tehniskās īpašības padara tās (ne)piemērotas izmantošanai aviācijā (15), nevar mainīt tās secinājumu.

(24)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Neste atkārtoja, ka HVO un SAF ir līdzīgas preces un ir savstarpēji aizstājamas, lai izpildītu autotransporta degvielu piejaukuma normas, un atkārtoja piezīmes, kuras apkopotas 19.–21. apsvērumā, vienlaikus norādot uz nepieciešamību aizsargāt SAF ražošanu Savienībā. Neste piebilda, ka 20. apsvērumā minētais izvēles mehānisms padarīja HVO/FAME un SAF galalietojumus de facto vienādus tiktāl, ciktāl tikai atbildīgās personas autotransporta nozarē var pieprasīt emisijas samazinājumus, lai izpildītu autotransporta degvielu piejaukuma normas attiecībā uz SAF izmantošanu. Neste norādīja, ka, izmantojot SAF, aviosabiedrība varēja pieprasīt sertifikātu emisiju samazināšanai un saņemt kredītus, ko tā pēc tam pārdotu atbildīgajām personām autotransporta nozarē. Šīs personas izmantotu minētos kredītus, lai pierādītu, ka tās izpilda autotransporta degvielu piejaukuma normas. Komisija nepiekrita, ka šī prakse padara HVO un SAF savstarpēji aizstājamas, ciktāl pašlaik fizisko SAF neizmanto kā autotransporta degvielu, tāpēc to nevar uzskatīt par savstarpēji aizstājamu vai konkurējošu ar HVO/FAME. SAF tirgo atsevišķi no HVO/FAME dažādiem galalietotājiem, un šis apstāklis liecina, ka tām ir dažādi lietojumi.

(25)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Neste apgalvoja, ka HVO un SAF ir līdzīgas preces, pamatojoties uz to, ka abas preces var deklarēt ar vienu un to pašu KN kodu, proti, ar jauno KN kodu 2710 19 42 atjaunīgajām degvielām. Komisija noraidīja Neste piezīmes, jo KN kodu klasifikācija nemaina SAF atšķirīgo lietojumu.

(26)

Pagaidu posmā Komisija noraidīja apgalvojumus, ka HVO būtu jāizslēdz no izmeklēšanas tvēruma.

(27)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EcoCeres atkārtoja, ka HVO būtu jāizslēdz no izmeklēšanas tvēruma, atsaucoties uz argumentiem, kas atspēkoti pagaidu regulā.

(28)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCMC atkārtoja, ka HVO būtu jāizslēdz no izmeklēšanas tvēruma. Persona norādīja, ka HVO ir uzskatāma par augstas kvalitātes dīzeļdegvielas aizstājēju un jaunu tehnoloģisko sasniegumu (salīdzinājumā ar FAME), un pēc tam atkārtoti minēja pagaidu regulas 48. apsvērumā minēto piezīmi, ka HVO fizikālās un ķīmiskās īpašības ir tuvākas tradicionālās dīzeļdegvielas, nevis FAME, īpašībām, un pagaidu regulas 53. apsvērumā ietverto piezīmi, ka HVO dzinējos var izmantot tikai tīrā veidā. CCCMC piebilda, ka FAME izmanto kā dīzeļdegvielas aizstājējus tikai teorētiski un ka B100 (16) reti izmanto dīzeļdegvielas vietā, jo tai ir zemāka siltumspēja (enerģijas saturs) un parasti, lai varētu izmantot B100 (un pat maisījumu ar biodīzeļdegvielu virs B7 (17)), ir vajadzīgas dzinēja modifikācijas. CCCMC gadījumā B100 izmantošana būtu izņēmums, kas neļautu pamatot, ka FAME un HVO ir savstarpēji aizstājami degvielu veidi. To, ka tie nav savstarpēji aizstājami, vēl vairāk pamato fakts, ka izejvielas ietekmētu FAME zemāko filtrējamības temperatūru (“CFPP”), bet ne HVO CFPP. Turklāt CCCMC norādīja, ka FAME nevar izmantot visās sezonās visās dalībvalstīs un ka HVO nav jāsalīdzina (tikai) ar RME (18), kā noteikts pagaidu regulā, bet arī ar citiem biodegvielu veidiem. CCCMC norādīja, ka Komisija nav sniegusi pierādījumus par savu apgalvojumu, ka tirgus uztver FAME un HVO kā ilgtspējīgas alternatīvas degvielas dīzeļdzinējiem transporta nozarē. CCCMC atgādināja Komisijas nostāju strīdā par palmu eļļu no Malaizijas (DS600 (19)), saskaņā ar kuru maisījumu ražotāji bija norūpējušies par to, kuras biodegvielas tie samaisa, un pēc tam secināja, ka galapatērētāji ir nobažījušies par biodegvielas ražošanā izmantotajām izejvielām un arī par CFPP vērtību.

(29)

Komisija noraidīja iepriekš minētos CCCMC apgalvojumus. Tam, ka HVO nonāca tirgos vēlāk nekā FAME, nav nozīmes. Piezīmes pagaidu regulas 48. un 53. apsvērumā tika aplūkotas un noraidītas tajā pašā dokumentā. Attiecībā uz apgalvojumu, ka FAME parasti izmanto maisījumos, tas nemazina faktu, ka B100 ir reāla alternatīva transporta nozarē, kas ir saderīga ar lielāko daļu EURO VI dzinēju (20), kā to atzīst paši transporta nozares speciālisti. Pretēji CCCMC norādītajam dzinēju modifikācijas ne vienmēr ir vajadzīgas transportlīdzekļiem, kas ir saderīgi ar jebkādiem maisījumiem, kuri pārsniedz B7, kā to pierāda, piemēram, plašais to transportlīdzekļu saraksts, kurus Francijā var darbināt ar B10 (21). FAME kā degvielas veids ir savstarpēji aizstājams ar HVO, jo FAME var lietot tīrā veidā un maisījumos visās sezonās pēc tam, kad tā CFPP ir koriģēts ar piedevām un/vai citām sastāvdaļām, kad un ciktāl tas nepieciešams. Pat ja Komisija piekrīt, ka maisījumu ražotāji ir nobažījušies par apstrādātās biodīzeļdegvielas īpašībām, tas nemazina FAME un HVO savstarpējo aizstājamību. Maisījumu izgatavotājiem ir jāpārliecinās, lai galīgā izlaide sūknī atbilstu standartiem un citām prasībām, bet joprojām uzskatāms, ka FAME un HVO ir jebkuras izcelsmes ģenēriskie produkti (fizisko īpašību / specifikāciju ziņā) (22). Komisija norādīja, ka strīdā DS600 ekspertu grupas ziņojumā ir teikts, ka PME (23), RME un SBME (t. i., FAME, ko ražo attiecīgi no palmu eļļas, rapšu eļļas un sojas pupiņu eļļas), kā arī HVO, ko ražo no palmu eļļas, rapšu eļļas un sojas eļļas, ir līdzīgas vai vienādas īpašības, galalietojumi, un attiecīgie patērētāji tos uzskata par labi aizstājamiem (24). Attiecībā uz apgalvojumu, ka galapatērētāji ir nobažījušies par izejvielām un CFPP vērtību, Komisija tam nepiekrita, ciktāl šāda informācija degvielas uzpildes stacijās nav vispārēji pieejama.

(30)

Tā kā nebija citu piezīmju, tika apstiprināti secinājumi, kas izdarīti pagaidu regulas 30.–57. apsvērumā.

(31)

Komisija 2024. gada 14. augustā informēja Jiaao par savu nodomu piemērot pieejamo faktu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(32)

Vēstulē par pamatregulas 18. panta piemērošanu Komisija atgādināja, ka tā nosūtīja Jiaao savus pārbaudes ziņojumus, kuros cita starpā aprakstītas problēmas, kas konstatētas pārbaudēs uz vietas. Grupa neizteica nekādus iebildumus par pārbaudēm uz vietas, kas reģistrētas pārbaudes ziņojumos.

(33)

Turklāt Komisija norādīja, ka Jiaao iesniedza ievērojamu skaitu labojumu dažādās anketas tabulās papildus sākotnējai atbildei uz anketas jautājumiem un atbildei uz vēstuli par nepilnībām vai nu tieši pirms pārbaudes uz vietas sākuma, vai arī pārbaudes uz vietas laikā.

(34)

Ļoti svarīgi ir tas, ka Komisija uzskaitīja neatbilstības, kuras tā konstatēja attiecībā uz izejvielām, kas reģistrētas grupas grāmatvedības uzskaitē un atrodamas dokumentos, kuri saistīti ar šo izejvielu iepirkumu, un norādītas atbildēs uz anketas jautājumiem, jo īpaši tabulās, kas saistītas ar izejvielu iegādi, ražošanas izmaksām un gatavā ražojuma pārdošanu.

(35)

Pārskatītās informācijas novēlota iesniegšana un nekonsekventa ziņošana par izejvielām būtiski kavēja izmeklēšanu. Pārskatītās informācijas iesniegšana vēlā izmeklēšanas posmā neļāva Komisijai pienācīgi pārbaudīt iesniegtos datus, t. sk. veikt analīzi par iesniegtās informācijas iekšējo konsekvenci dažādās atbilžu uz anketas jautājumiem daļās. Tas, ka grupa neziņoja par biodīzeļdegvielas ražošanā faktiski izmantotajām izejvielām, bet gan lielā mērā ziņoja par tām, kuras, visticamāk, ir minētā ražojuma pusfabrikāti, liedza Komisijai izdarīt secinājumus par to, vai ražojumu veidu kodi ir izveidoti pareizi un konsekventi atspoguļoti tabulās, ko izmanto normālās vērtības aprēķināšanai, no vienas puses, un pārdošanas tabulā, no otras puses. Turklāt nebija iespējams pārliecināties, vai izejvielu patēriņš tika sadalīts pareizi un konsekventi pa ražojuma veidiem. Visbeidzot, tā arī apgrūtināja neizkropļotu izmaksu izmantošanas noteikšanu, jo Jiaao paziņotās izejvielu izmaksas ietvēra izejvielu izmaksas un izmaksas par izejvielu daļēju pārstrādi pusfabrikātā.

(36)

Visbeidzot, tika konstatēts, ka viens no grupas uzņēmumiem sniedza maldinošu informāciju par dažādiem uzņēmuma ražojumu veidiem. Par dažiem ražojumiem sākotnēji tika ziņots kā par izmeklējamo ražojumu. Tomēr pārbaudē uz vietas uzņēmums apgalvoja, ka dažus ražojumus nevar uzskatīt par biodīzeļdegvielu. Tikai tajā brīdī Komisijai tika sniegts pilnīgs priekšstats par uzņēmuma darbību.

(37)

Uzņēmumam bija iespēja sniegt piezīmes par Komisijas nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu.

(38)

Piezīmēs par vēstuli, kurā paziņots par 18. panta piemērošanu, grupa apstiprināja, ka pārbaudes ziņojumā ir precīzi dokumentēts pārbaudes process. Tomēr tā apgalvoja, ka tā pārbaudēs uz vietas ir pienācīgi izskaidrojusi iemeslus nekonsekvencei ziņošanā par izejvielām un ka darba grupa šo skaidrojumu ir pieņēmusi. Jiaao uzstāja, ka šīs nepilnības nav bijušas tādas, kas radītu pārmērīgas grūtības noteikt pietiekami precīzu dempinga un kaitējuma starpību.

(39)

Turklāt grupa atgādināja, ka pārskatīšanas, ko veica tieši pirms pārbaudes uz vietas sākuma, rezultāti tika iesniegti saskaņā ar pirmspārbaudes instrukcijām. Jiaao arī apgalvoja, ka turpmākās pārskatīšanas atspoguļoja uzņēmumu faktisko situāciju, kā to sapratusi Komisija un pēc tās pieprasījuma.

(40)

Tāpēc Komisijai nevajadzētu uzskatīt, ka informācija, kas pārskatīta tieši pirms pārbaudes uz vietas vai tās laikā, ir būtiski kavējusi izmeklēšanu.

(41)

Komisija nepiekrita Jiaao piezīmēm, kas aprakstītas 38. apsvērumā. Grupa tik tiešām izskaidroja savu darbības veidu. Tomēr šie skaidrojumi nenovērsa 35. apsvērumā aprakstītās neatbilstības.

(42)

Attiecībā uz pārskatītās informācijas sniegšanu Komisija atgādināja, ka Jiaao iesniedza 15 pārskatītas tabulas tieši pirms pārbaudes uz vietas sākuma. Turklāt pat pēc pārskatīto tabulu saņemšanas Komisijai bija jāpieprasa arī turpmāka pārskatīšana, jo tika konstatēts, ka iesniegtā informācija joprojām ir nepareiza. Tāpēc fakts, ka Komisija apkopoja pārskatīto informāciju un izprata grupas sniegtos paskaidrojumus, nenozīmē, ka darba grupa ir pieņēmusi iesniegto informāciju kā pareizu vai pietiekamu, un nenovērš situāciju, ka labotā informācija tika sniegta tik vēlā pārbaudes posmā, ka to vairs nebija iespējams pārbaudīt un saskaņot ar grupas ierakstiem, kā arī ar datiem, kas paziņoti citās atbilžu uz anketas jautājumiem daļās.

(43)

Tomēr kaitējuma starpību patiešām varēja aprēķināt, jo tika konstatēts, ka ražojuma veidi, par kuriem ziņots, ka tie tikuši pārdoti uz Savienību, atbilst iesniegtajiem pārdošanas dokumentiem. Bet tie daļēji neatbilda ražojuma veidiem, par kuriem tika ziņots kā par ražotiem. Grupai tika noteikta arī dempinga starpība. Izmantojot pamatregulas 18. panta noteikumus, Komisija koriģēja neizkropļotās izmaksas, kas tika izmantotas, lai aizstātu grupas atsevišķu izejvielu izmaksas, lai tiktu ņemts vērā fakts, ka par pusfabrikātiem tika ziņots sākotnējo izejvielu vietā, un lai novērstu normālās vērtības pazeminātu novērtēšanu.

(44)

Tādējādi Komisija uzskatīja, ka Jiaao nav sniedzis nekādu papildu informāciju vai skaidrojumu, kas mainītu Komisijas sākotnējos secinājumus par pieejamo faktu piemērošanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Komisija apstiprināja pieejamo faktu piemērošanu attiecībā uz Jiaao paziņotajām izejvielām un atbilstošu neizkropļotu izmaksu noteikšanu.

(45)

Komisija no visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un no sūdzības iesniedzēja saņēma piezīmes par iepriekšēju informācijas izpaušanu un pagaidu informācijas izpaušanu, kas attiecās vai nu uz avotiem un metodiku neizkropļotu izmaksu un peļņas noteikšanai, vai dempinga starpības aprēķiniem par konkrēto uzņēmumu. EcoCeres un EBP uzklausīšanas laikā vēlreiz atkārtoja savas piezīmes. Turklāt EBP iesniedza novēlotu informāciju pēc tam, kad jau bija beigušies visi termiņi piezīmju iesniegšanai par pagaidu informācijas izpaušanu.

(46)

Šīs ieinteresēto personu piezīmes, t. sk. sūdzības iesniedzēja novēlotās piezīmes, tika pienācīgi aplūkotas attiecīgajās turpmākajās iedaļās. Ja daži apgalvojumi attiecās uz konkrētiem datiem par uzņēmumu un nebija iespējams sniegt nekonfidenciālu kopsavilkumu, šādi apgalvojumi tika izskatīti galīgajā izpaustajā informācijā par konkrēto uzņēmumu.

(47)

Tā kā piezīmes par to, vai biodīzeļdegvielas nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, nav saņemtas, Komisija šajā saistībā apstiprina savus konstatējumus, kas sīkāk izklāstīti pagaidu regulas 3.2.1. iedaļā.

(48)

EBP savā sniegtajā informācijā atgādināja, ka tā dod priekšroku Brazīlijai kā reprezentatīvai valstij, jo tās tirgu neietekmē tirgus kropļojumi. Šī persona atkārtoja, ka, pamatojoties uz tās zināšanām par tirgu, Malaizijas tirgus dinamika ir līdzīga Indonēzijas tirgum, jo eksporta nodokļi tiek piemēroti visā biodīzeļdegvielas vērtības ķēdē, fiksētas iekšzemes biodīzeļdegvielas cenas un iekšzemes tirgus tiek iedalīts, izmantojot licenču sistēmu (25). EBP turklāt apsūdzēja EcoCeres par maldinošas informācijas sniegšanu Komisijai, lai gan tam ir labas zināšanas par Malaizijas tirgu, jo ražotājiem eksportētājiem ir ražotne Malaizijā.

(49)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, ja Komisija uzstāj, ka Malaizijai jābūt reprezentatīvajai valstij, tad ir nepieciešams koriģēt atsauces vērtības attiecībā uz UCO, palmu eļļas spiestuvju efluentu (POME) un pārdošanas, vispārējām un administratīvajām (PVA) izmaksām un peļņu.

(50)

Komisija atzina, ka sūdzības iesniedzējs dod priekšroku Brazīlijai kā reprezentatīvai valstij. Pirmkārt, Komisija jau apskatīja jautājumu par to, ka biodīzeļdegvielas tirgi tiek regulēti ar valdības pasākumiem visā pasaulē, kā arī konkrētus apgalvojumus par Malaiziju pagaidu regulas 209.–214. apsvērumā. Attiecībā uz apgalvojumu par iekšzemes tirgus iedalīšanu iekšzemes ražotājiem, izmantojot licenču sistēmu, persona neiesniedza nekādus pierādījumus. No Komisijas rīcībā esošās informācijas neizriet, ka šo licenču mērķis būtu sadalīt tirgu starp ierobežota skaita uzņēmumiem. Tās drīzāk bija Malaizijas iestāžu izsniegtas licences, ar kurām uzņēmumiem tika atļauts veikt darbības biodīzeļdegvielas ražošanas jomā – sistēma, kas nebija atšķirīga no atļaujām, kuras Brazīlijā izsniedza Agência Nacional do Petróleo, Gás Natural e Biocombustíveis (“ANP”) (26).

(51)

Otrkārt, sūdzības iesniedzējs nesniedza nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka, izmantojot Brazīlijas sniegto informāciju, tiktu iegūtas ievērojami atšķirīgas atsauces vērtības tiem saliktās normālās vērtības elementiem, kurus EBP plaši apsprieda savā dažādu veidu sniegtajā informācijā. Piemēram, Brazīlijas biodīzeļdegvielas ražotāju PVA izmaksu un peļņas līmenis, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamo finanšu informāciju, ir līdzīgs Malaizijas biodīzeļdegvielas ražotāju PVA izmaksu līmenim un peļņai. Tāpat publiski pieejamā informācija (27) liecina, ka UCO cenas Brazīlijā izmeklēšanas periodā bija līdzīgas atsauces vērtībai, ko Komisija izmantoja pagaidu posmā.

(52)

Komisija konstatēja, ka nav iemesla noraidīt Malaiziju kā reprezentatīvo valsti. EBP apgalvojumi, kas attiecas uz atsevišķām atsauces vērtībām, tika aplūkoti konkrētās turpmākajās iedaļās.

(53)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EcoCeres un Zhuoyue iesniedza piezīmes par UCO un POME neizkropļotu izmaksu noteikšanu. Konkrēti personas apgalvoja, ka Indonēzijas izcelsmes importa izslēgšana nav pamatota.

(54)

Šajā ziņā Zhuoyue apgalvoja, ka tas vien, ka pastāv izvedmuitas nodoklis, automātiski nerada izkropļotu cenu, un Komisija nav sniegusi pierādījumus par šādu kropļojumu. Lai pamatotu šo argumentu, grupa sniedza piemērus tam, ka Indonēzijas izcelsmes UCO un POME importa cenas ir līdzīgas importa cenām divām izejvielām, kuru izcelsme ir dažās citās valstīs. Grupa atkārtoja šo apgalvojumu piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas.

(55)

Tāpat EcoCeres norādīja, ka ar to vien, ka pastāv izvedmuitas nodoklis, nepietiek, lai secinātu, ka Indonēzijas UCO un POME eksporta cena ir izkropļota. Turklāt tas atsaucās uz iepriekšējām izmeklēšanām (28), kurās neapstrādātas palmu eļļas (“CPO”) un neapstrādātas palmu kodolu eļļas (“CPKO”) eksporta cena, uz ko attiecās eksporta nodoklis Indonēzijā, tika uzskatīta par piemērotu atsauces vērtību, kas atspoguļo tirgus cenu.

(56)

Komisija novēroja, ka parasti izvedmuitas nodokļa pastāvēšana galvenokārt ietekmē attiecīgo preču iekšzemes cenu, t. i., UCO un POME cenu Indonēzijas iekšzemes tirgū. Tomēr pēc abu minēto izmeklēšanu izmeklēšanas perioda (no 2017. gada oktobra līdz 2018. gada septembrim antisubsidēšanas izmeklēšanai attiecībā uz Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielu un no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada septembrim antidempinga izmeklēšanai attiecībā uz Indonēzijas izcelsmes taukskābēm) leģislatīvā vide attiecībā uz palmu eļļu un tās atvasinājumiem Indonēzijā ir mainījusies. Proti, laikposmā tieši pirms šīs lietas izmeklēšanas perioda un daļēji pārklājoties ar to, Indonēzijas valdība ieviesa vairākas tiesību aktu izmaiņas (piemēram, eksporta aizliegumu 2022. gada aprīlī un maijā (29), (30), izvedmuitas nodokļa apturēšanu līdz 2022. gada oktobrim (31) (32), tāda mehānisma ieviešanu, kurš koriģē izvedmuitas nodokļa līmeni, pamatojoties uz CPO globālo cenu attīstību 2022. gada augustā (33), robežvērtības samazināšanu, kas ļauj palielināt izvedmuitas nodokli (34)), kas šajā attiecīgajā periodā potenciāli ietekmēja palmu eļļas un tās atvasinājumu, t. sk. POME un UCO (35), tirgu. Nevar izslēgt, ka šīs biežās izmaiņas tiesību aktos izraisīja vismaz īslaicīgas svārstības un/vai kropļojumus, kas ietekmēja gan iekšzemes, gan eksporta cenas precēm no Indonēzijas, tādējādi padarot šīs cenas nepiemērotas, lai tās šajos konkrētajos apstākļos un pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanas nolūkā varētu izmantot kā atsauces vērtību.

(57)

Turklāt ir jānorāda, ka abās EcoCeres minētajās izmeklēšanās un šajā izmeklēšanā izmantotās atsauces vērtības kalpo citam ekonomiskajam mērķim un uz tām attiecas atšķirīgs tiesiskais regulējums, kuram ir atšķirīgs konteksts un mērķis. Antisubsidēšanas izmeklēšanā attiecībā uz Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu konteksts bija atsauces vērtības noteikšana ražotāju ieguvuma kvantitatīvai noteikšanai. Atsauces vērtības mērķis bija noteikt cenu, kāda tā būtu bijusi Indonēzijā, ja nebūtu subsīdiju shēmu, kas attiecīgajā izmeklēšanā bija spēkā izmeklēšanas periodā, proti, no 2017. gada oktobra līdz 2018. gada septembrim. Tāpēc atšķirīgais procedūras veids (iepriekšējā izmeklēšanā tā attiecās uz subsīdijām), atšķirīgais tiesiskais regulējums un konteksts, kā arī dažādie attiecīgie termiņi atspēko personas argumentāciju. Attiecībā uz antidempinga izmeklēšanu par Indonēzijas izcelsmes taukskābēm Komisija pārbaudīja, vai izejvielas, uz kurām attiecas izvedmuitas nodoklis, atbilst kritērijiem par to daļu ražošanas izmaksās saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Arī šajā lietā izmeklēšanas periods bija atšķirīgs (no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada septembrim). Turklāt minētajā konkrētajā izmeklēšanā Komisija pamatojās arī uz vairākām citām atsauces vērtībām, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti attiecīgie kritēriji, kas vajadzīgi, lai noteiktu, vai pastāv kropļojumi izejvielu tirgū saskaņā ar šo atšķirīgo pamatregulas noteikumu. Šajā izmeklēšanā noteiktā uzdevuma mērķis ir saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikt neizkropļotu POME un UCO cenu, kas ir dominējoša citā valstī, nevis Indonēzijā, t. i., Malaizijā kā attiecīgā reprezentatīvā valstī. Komisija norādīja, ka EcoCeres neiesniedza pierādījumus, kas liecinātu, ka vairākas Indonēzijas valdības ieviestās izmaiņas tiesību aktos neietekmē Indonēzijas cenas un ka tādējādi tās nepārprotami ir piemērotas, lai tās izmantotu kā piemērotu atsauces vērtību pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(58)

Visbeidzot, Indonēzijas izcelsmes POME un UCO importa cenas salīdzinājums ar citu trešo valstu izcelsmes POME un UCO cenām var nebūt izšķirošs, jo cenas ietekmē daudzi faktori, piemēram, attālums līdz izcelsmes valstij, atsevišķu sūtījumu/līgumu daudzums, preču piegādes periods.

(59)

Tāpēc Komisija noraidīja 53.–55. apsvērumā aprakstītos personu apgalvojumus un apstiprināja Indonēzijas izcelsmes izslēgšanu UCO un POME neizkropļotu izmaksu noteikšanai.

(60)

Turklāt EcoCeres atgādināja, ka tas iesniedza Komisijai Argus Biofuels savākto informāciju par UCO un POME starptautiskajām cenām. Šī persona atkārtoti norādīja, ka tā iesniedza šo informāciju, ņemot vērā šo divu svarīgo izejvielu diezgan ierobežoto importa daudzumu analizētajās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs (izņemot Malaiziju), kā arī to, ka muitas nomenklatūras lielākajā daļā potenciālo reprezentatīvo valstu (izņemot Malaiziju) neļauj identificēt preces, kas būtu līdzīgas šīm izejvielām, jo attiecīgie HS kodi aptver plašu preču klāstu. EcoCeres apgalvoja, ka tas, ka nebija iespējams noskaidrot Argus Biofuels starptautiskajās cenās iekļauto UCO un POME izcelsmi, nav pietiekams iemesls, lai noraidītu atsauces vērtības kā neizkropļotu izmaksu avotu. Šī persona atsaucās uz vairākām iepriekšējām izmeklēšanām (36), kurās Komisija izmantoja starptautiskas atsauces vērtības, kurās bija norādīta tāda izejresursa cena, kas piegādāts Ķīnas ostā, vai kurās Komisija neveica nekādu analīzi, kas nodrošinātu, ka starptautiskajā standartā nav iekļauti Ķīnas izcelsmes izejresursi.

(61)

Pirmkārt, Komisija atgādināja, ka galvenais iemesls, kāpēc netika neizmantotas Argus Biofuels starptautiskās atsauces vērtības, bija tas, ka tās bija aizsargātas ar autortiesībām un ka šī persona nebija saņēmusi autortiesību īpašnieka atļauju izmantot šos datus izmeklēšanā. Otrkārt, šajā gadījumā Komisija konstatēja, ka visā pasaulē ĶTR ir galvenā UCO piegādātāja un Indonēzija ir viena no galvenajām POME piegādātājām. Tāpēc, atlasot piemērotāko neizkropļotu izmaksu avotu, nevar neņemt vērā faktu, ka attiecīgo izejvielu cenas šajās izcelsmes valstīs ir kropļotas. Attiecīgi apgalvojums tika noraidīts.

(62)

EBP pēc pagaidu informācijas izpaušanas un savas informācijas iesniegšanas, atbalstot Komisijas lēmumu izslēgt Indonēzijas izcelsmes UCO un POME no neizkropļotu izmaksu noteikšanas, pamatojoties uz Malaizijas importa datiem, vēlreiz nāca klajā ar savu ierosinājumu izmantot importa uz ASV cenas kā neizkropļotu UCO un POME izmaksu avotu Malaizijas importa datu vietā. Lai pamatotu savu apgalvojumu, EBP apgalvoja, ka:

(63)

Komisija paskaidroja, ka daudzuma ziņā nav precīzas robežvērtības, kas noteiktu izejresursu importu padarītu par neuzticamu avotu neizkropļotu izmaksu noteikšanai. Ražotāju eksportētāju patēriņu patiešām var uzskatīt par rādītāju tam, kādu daudzumu varētu noraidīt kā tādu, kas nav pietiekami reprezentatīvs. Šajā gadījumā kopējais Malaizijas UCO un POME importa apjoms parādīja, ka Malaizijas tirgus šīs divas izejvielas biodīzeļdegvielas ražošanai izmanto plaši. Absolūtos daudzumus pēc Indonēzijas izcelsmes ražojumu izslēgšanas neuzskatīja par tik maziem, kas izraisītu izkropļotas importa vienības cenas. Tā kā POME daļa, ko Malaizijā importēja no Indonēzijas, bija ievērojama, Komisija veica cenu salīdzinājumu, lai nodrošinātu, ka šāds apjoms neietekmē atlikušā importa cenas. Salīdzinot cenas, atklājās, ka atlikušā importa cenas nebija saskaņotas ar Indonēzijas izcelsmes importa cenām. Līdzīgs salīdzinājums tika veikts attiecībā uz POME importu, kur importa no Indonēzijas īpatsvars bija daudz mazāks. Salīdzinot Indonēzijas un cita importa cenas, atklājās, ka Indonēzijas izcelsmes importa cenas neietekmēja arī citas izcelsmes importa cenas.

(64)

Tāpēc alternatīva atsauces vērtība nebija vajadzīga. Jebkurā gadījumā imports uz ASV nebūtu piemērots starptautisko cenu, izmaksu un atsauces vērtību avots, jo īpaši attiecībā uz UCO. Pirmkārt, EBP norādītās importa vērtības un apjomi aptvēra pilnu HS kodu 1518 00 . Lai gan persona iesniedza šos datus kā importu ar diviem 8 ciparu preču kodiem, Komisija konstatēja, ka nav citu kodu, kas būtu iekļauti ASV muitas nomenklatūrā ar HS kodu 1518 00 . Tāpēc EBP atkārtoti norādīja, ka piemērots neizkropļotu izmaksu avots ir visu dažādu dzīvnieku un augu tauku un eļļu imports, t. sk., iespējams, biodīzeļdegvielas imports. Komisija jau paskaidroja (pirmajā un otrajā paziņojumā par normālās vērtības noteikšanas avotiem, kā arī atgādināja pagaidu regulas 223., 224., 227., 228., 233. un 234. apsvērumā), ka šāda pieeja nav pieņemama, jo īpaši attiecībā uz izejresursiem, kas veido lielāko daļu no biodīzeļdegvielas ražošanas izmaksām, un ja reprezentatīvā valstī ir precīzāki un viegli pieejami attiecīgie dati.

(65)

Otrkārt, nepieciešamība nošķirt pārtikā lietojamus un nelietojamus taukus un eļļas tika aplūkota arī pirmajā un otrajā paziņojumā par normālās vērtības noteikšanas avotiem, proti, pagaidu regulas 223., 224., 227., 228., 233. un 234. apsvērumā. Kā pareizi norādīja EBP, UCO ir atkritumprodukts. Tāpēc nebūtu pareizi pieņemt, ka vidējā cena visam dzīvnieku un augu tauku un eļļu importam ar HS kodu 1518 00 atspoguļo neizkropļotu UCO cenu. Komisija uzskatīja, ka preču kodu atlases samazināšana līdz tādiem kodiem, kas attiecas uz pārtikā nelietojamu eļļu importu, ļautu noteikt importa cenu, kas ir tuvāka UCO faktiskajai cenai. Komisija nevarēja ieņemt nekādu nostāju attiecībā uz iespējami aizdomīgiem importētajiem un eksportētajiem UCO daudzumiem, jo nebija skaidrs, kā šī analīze tika veikta.

(66)

Visbeidzot, kā EcoCeres pareizi norādīja savā iesniegtajā atspēkojumā, importēto UCO daudzumu un cenu atšķirības izriet no tā, ka, lai gan pirmajā paziņojumā iekļautie importa dati attiecās uz vairākām potenciālajām reprezentatīvajām valstīm, otrajā paziņojumā un iepriekšējā informācijas atklāšanā tie attiecās tikai uz Malaiziju kā izvēlēto reprezentatīvo valsti.

(67)

Līdz ar to Komisija noraidīja 62. apsvērumā aprakstītos EBP apgalvojumus.

(68)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Zhuoyue atkārtoti norādīja, ka Komisijai nebūtu vajadzējis iekļaut preču kodu 3823 19 90 , nosakot brūno tauku (“BG”), pārtikas atkritumu vai lipīdu–ziepju atlikumu neizkropļotās izmaksas (38). Grupa apgalvoja, ka, tā kā iepriekš minētais preču kods cita starpā attiecas uz pozīciju “Citas, bet ne skābās eļļas, ko iegūst, rafinējot (..)”, tas būtu jāizslēdz no atsauces vērtības aprēķina, jo BG, pārtikas atkritumi un lipīdu–ziepju atlikums ir skābās eļļas, kas iegūtas, rafinējot atkritumus. Visbeidzot, Zhuoyue norādīja, ka vienības vērtība importam ar attiecīgo preču kodu ir augstāka nekā neizkropļotās izmaksas, kas noteiktas attiecībā uz UCO. Uzņēmums uzskatīja, ka tas pierāda, ka preču kodu 3823 19 90 nevajadzētu izmantot BG, pārtikas atkritumu un lipīdu–ziepju atlikuma atsauces vērtības noteikšanā, jo UCO ir augstākas kvalitātes izejviela (mazāks brīvo taukskābju saturs) un tāpēc tai, protams, vajadzētu būt dārgākai.

(69)

Komisija norādīja, ka BG, pārtikas atkritumi un lipīdu–ziepju atlikums ne vienmēr ir rafinētas skābās eļļas. Tie drīzāk ir atkritumi, kas, ņemot vērā to brīvo taukskābju saturu, visvairāk līdzinās precēm, kas klasificētas ar HS kodu 3823 19 . Lai noteiktu preču kodus, kas ir piemēroti BG, pārtikas atkritumu, lipīdu–ziepju atlikuma un SBEO neizkropļotu izmaksu noteikšanai šajā jautājumā, Komisija no apsvēršanas izslēdza preču kodus, uz kuriem attiecas HS kods 3823 19 un kuri attiecas uz palmu izcelsmes precēm. Preču kods 3823 19 90 ir atlikušais kods, kas aptver preces, uz kurām attiecas konkrētais HS kods, bet kuras nav klasificētas nevienā no atbilstošajiem 8 ciparu preču kodiem. Tajā pašā laikā tajā neietilpst ar palmu izcelsmi saistītas preces.

(70)

Turklāt Komisija neapstrīd, ka, ņemot vērā zemo brīvo taukskābju saturu, UCO ir augstākas kvalitātes izejviela nekā BG, pārtikas atkritumi vai lipīdu–ziepju atlikums. Tomēr grupa salīdzināja viena koda preces vienības importa cenu ar visu to kodu preču vidējo importa cenu, kurus izmantoja, lai noteiktu neizkropļotas UCO izmaksas. Tomēr attiecībā uz UCO izmantotās atsauces vērtība bija augstāka nekā tā, kas bija izmantota attiecībā uz BG, pārtikas atkritumiem un lipīdu–ziepju atlikumu. Tādējādi atsauces vērtības, ko Komisija izmantoja pagaidu posmā, nebija pretrunā pieņēmumam, ka UCO cenai parasti vajadzētu būt augstākai nekā citu minēto izejvielu cenai.

(71)

Tāpēc Komisija noraidīja Zhuoyue apgalvojumu, kas aprakstīts 68. apsvērumā, un apstiprināja savus konstatējumus, kuri norādīti pagaidu regulas 240. apsvērumā.

(72)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EcoCeres apgalvoja, ka neizkropļoto ūdeņraža izmaksu korekcija, ko Komisija piemēroja pagaidu posmā, nebija atbilstoša. Korekcijas rezultātā atsauces vērtība palielinājās. Tomēr Malaizijas ūdeņraža izmaksu avots bija zaļā ūdeņraža kā degvielas lietojums. Tāpēc jebkurai rūpnieciskai izmantošanai paredzēta (nezaļā) ūdeņraža korekcijai atsauces vērtība būtu jāsamazina. Grupa ierosināja mainīt metodiku, ko Komisija piemēroja pagaidu posmā.

(73)

Komisija neapstrīdēja nepieciešamību pielāgot degvielas lietojumam paredzētā ūdeņraža cenu rūpnieciskai izmantošanai paredzētā ūdeņraža cenai. Pagaidu posmā Komisija šādai korekcijai izmantoja Clean Hydrogen Partnership apkopoto statistiku. Ņemot vērā EcoCeres piezīmes, Komisija daļēji pielāgoja savu metodiku korekcijas noteikšanai. Metodika tika izpausta ieinteresētajām personām pārskatītajā paziņojumā par neizkropļotu izmaksu un peļņas noteikšanas metodiku galīgās informācijas izpaušanas ietvaros. Pārskatītās neizkropļotās ūdeņraža izmaksas tika izmantotas, lai aprēķinātu grupas dempinga starpību galīgajā posmā.

(74)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EcoCeres atzinīgi novērtēja to, ka Komisija daļēji pārskatīja savu metodiku, lai pielāgotu degvielas lietojumam paredzētā ūdeņraža cenu rūpnieciskai izmantošanai paredzētā ūdeņraža cenai. Tomēr EcoCeres arī apgalvoja, ka lejupējai korekcijai vajadzētu būt nozīmīgākai. Lai pamatotu savu apgalvojumu, EcoCeres atsaucās uz ASV Enerģētikas informācijas pārvaldes (39) (“EIA”) apsekojumu, kas parādīja, ka ķīmisko vielu ražotāju izmantotā ūdeņraža iepirkuma cena bija zemākā no visām pārbaudītajām ražošanas nozarēm un ievērojami zemāka nekā augstākā cena, ko maksā elektrisko iekārtu, ierīču un sastāvdaļu ražotāji.

(75)

Komisija pārbaudīja apgalvojumu un konstatēja, ka EIA konstatējumi ir vismaz nepārliecinoši, lai noteiktu neizkropļotas (rūpnieciskai izmantošanai paredzētā) ūdeņraža izmaksas. EIA publicētajā rakstā, kura pamatā ir savāktie dati, nav nošķirts degvielas lietojumam paredzētais ūdeņradis un rūpnieciskai izmantošanai paredzētais ūdeņradis. Tajā pašā laikā pamatā esošie dati (40) attiecas uz iepirkto energoresursu vidējām cenām, tāpēc tie, visticamāk, attiecas uz degvielas lietojumam paredzēto ūdeņradi. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(76)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EBP apgalvoja, ka Komisija ir izmantojusi deflētas neizkropļotas ūdeņraža izmaksas, jo tā nav aprēķinājusi vidējo iepirkuma cenu, izmantojot Clean Hydrogen Partnership statistiku, pamatojoties uz vidējo svērto vērtību.

(77)

Komisija tam nepiekrita. Clean Hydrogen Partnership statistika netika sniegta kā atsevišķu datu punktu kopums, bet gan kā vairāki novērojumi vairākos cenu intervālos. Komisija aprēķināja intervālu vidējo svērto augšējo un apakšējo robežu un pēc tam noteica viduspunktu kā vienkāršu vidējo rādītāju. Komisija uzskatīja, ka šī metode ir vispiemērotākā attiecībā uz pieejamo datu kopu. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(78)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EBP norādīja, ka Komisijas izmantotās elektroenerģijas un dabasgāzes cenas Malaizijā tika ieviestas attiecīgi 2014. un 2021. gadā. Persona atgādināja, ka iepriekšējā izmeklēšanā (41), kurā Komisija izmantoja tos pašus neizkropļotu elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksu avotus Malaizijā kā reprezentatīvajā valstī, tā koriģēja cenas, ņemot vērā inflāciju.

(79)

Komisija pārbaudīja šo apgalvojumu un secināja, ka šajā lietā tā patiešām netīši izlaidusi korekciju saistībā ar inflāciju. Komisija izmantoja ražotāju cenu indeksu (“PPI”), lai aprēķinātu pārskatītās neizkropļotās elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksas. Neizkropļotas tvaika izmaksas tika aprēķinātas, pamatojoties uz neizkropļotām dabasgāzes izmaksām, tāpēc pēc pārskatīšanas attiecībā uz dabasgāzi tika pārskatīta arī to atsauces vērtība.

(80)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EcoCeres apgalvoja, ka Komisijai nevajadzēja izmantot PPI inflācijas korekcijai, jo tā bija pārāk vispārīga, ņemot vērā to, ka Komisijas izmantotajā Pasaules Bankas datubāzē (42) bija pieejams ar enerģiju saistīts cenu indekss. Turklāt inflācijas korekcija netika īpaši aprēķināta izmeklēšanas periodam, kas bija sadalīts pa diviem gadiem, jo Komisijas izmantotais PPI aptvēra pilnus kalendāros gadus. EcoCeres norādīja, ka enerģijas cenu indeksā bija ikmēneša dati, kas ļāva noteikt korekciju tieši izmeklēšanas periodam.

(81)

Komisija pārbaudīja apgalvojumu un konstatēja, ka Pasaules Bankas inflācijas datubāzē patiešām ir ietverts Malaizijas enerģijas cenu indekss un inflācijas korekcijai nepieciešamais periods. Tomēr Malaizijas enerģijas cenu indekss bija balstīts uz aplēstajām cenām. Tāpēc šajā gadījumā tas ne vienmēr bija uzticamāks vai piemērotāks informācijas avots par inflācijas indeksu Malaizijā. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(82)

Tomēr Komisija ņēma vērā to, ka galīgajā izpaustajā informācijā veiktā inflācijas korekcija nebija īpaši pielāgota izmeklēšanas periodam, jo īpaši tāpēc, ka PPI bija pieejams arī uz ceturkšņa bāzes. Neizkropļotās elektroenerģijas, dabasgāzes un tvaika izmaksas tika vēlreiz pārskatītas, izmantojot pārskatītu inflācijas korekciju pēc EcoCeres piezīmēm par galīgo izpausto informāciju. EcoCeres un ieinteresētās personas papildinformācijā tika informētas par pārskatīto inflācijas korekciju, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes.

(83)

Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas EcoCeres atkārtoti norādīja, ka Komisijai PPI vietā būtu vajadzējis izmantot enerģijas cenu indeksu. Turklāt, aprēķinot inflācijas korekciju dabasgāzei, Komisijai par sākuma punktu būtu vajadzējis izmantot 2021. gada ceturto ceturksni, nevis pilnu 2021. gadu, jo minētajā ceturksnī Malaizijā bija piemērojama dabasgāzes cena, kas izmantota kā atsauces vērtība.

(84)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Pirmkārt, EcoCeres nesniedza nekādu papildu pamatojumu vai argumentus enerģijas cenu indeksa izmantošanai PPI vietā. Otrkārt, Komisija konstatēja, ka PPI izmantošana visam 2021. gadam ir piemērotāka. Izmeklēšanas periods aptvēra pilnu gadu, tāpēc inflācijas korekcija tika aprēķināta, salīdzinot četru ceturkšņu cenu indeksu ar tāda paša garuma iepriekšējo periodu.

(85)

EcoCeres savās piezīmēs par iepriekšēju informācijas izpaušanu sniedza trīs apgalvojumus par neizkropļotām darbaspēka izmaksām. Pēc pagaidu informācijas izpaušanas grupa atkārtoti pauda savus apgalvojumus, ka:

(86)

Pirmkārt, pamatojoties uz informāciju, kas savākta pārbaudēs uz vietas, Komisija konstatēja, ka lielākajai daļai ražošanā strādājošo darbinieku (piemēram, kontroles telpās, laboratorijās) ir koledžas izglītība, kas atbilst terciārajai izglītībai bez universitātes grāda, t. i., zemāka par bakalaura grādu. Saskaņā ar Malaizijas standartizēto profesiju klasifikāciju (43) profesijas, kurās cita starpā nepieciešama terciārā izglītība, pamatojoties uz kuru tiek piešķirts diploms, kas nav līdzvērtīgs augstākās izglītības pirmajam grādam (t. i., bakalaura grādam), tiek klasificētas “tehniķu un saistīto profesionāļu” grupā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka par neizkropļotām darbaspēka izmaksām ir lietderīgi izmantot Malaizijas tehniķu un saistīto profesionāļu datus.

(87)

Otrkārt, ILMIA tīmekļa vietnē informācija par valsts atalgojuma indeksu ir sniegta tikai līdz 2018. gada septembrim. Tomēr darbaspēka izmaksas bija jākoriģē, ņemot vērā inflāciju laikposmā no 2016. līdz 2023. gadam. Tāpēc Komisija apstiprināja, ka korekcijai saistībā ar inflāciju ir lietderīgi izmantot ražotāju cenu indeksu.

(88)

Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka darbaspēka stundas izmaksu noteikšana Malaizijā bija pietiekami precīza, ņemot vērā to, ka darbaspēks veidoja mazāk nekā 1,7 % no kopējām ražošanas izmaksām un ka atsauces vērtības pārrēķināšanai, pamatojoties uz 85. apsvēruma c) punktā aprakstīto grupu ierosinājumu, būtu nenozīmīga ietekme uz salikto normālo vērtību.

(89)

Ņemot vērā 86.–88. apsvērumā izklāstītos iemeslus, Komisija noraidīja EcoCeres apgalvojumus, kas aprakstīti 85. apsvērumā, un apstiprināja konstatējumus, kuri norādīti pagaidu regulas 270. apsvērumā.

(90)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EcoCeres atkārtoti uzsvēra, ka neizkropļotās darbaspēka izmaksas, kas izmantotas dempinga aprēķinā, būtu jāpiemēro proporcionāli, pamatojoties uz personāla izglītības un/vai prasmju līmeni, kas atbilst 85. apsvēruma a) punktā aprakstītajam apgalvojumam.

(91)

Turklāt EcoCeres norādīja, ka neizkropļotās darbaspēka izmaksas Malaizijā, ko Komisija izmantoja galīgajā izpaustajā informācijā, nebija ticamas, jo tās bija balstītas uz a) novecojušu informāciju, kas prasīja inflācijas korekciju, b) uz avotu, kas sniedz informāciju par darbaspēka izmaksām pārāk vispārīgā veidā, nenošķirot rūpniecības nozari un saimniecisko darbību. Turklāt inflācijas korekcija netika noteikta laikposmam, kas precīzi atbilstu izmeklēšanas periodam. Visbeidzot, uzņēmums apgalvoja, ka divu dažādu avotu izmantošana darbaspēka izmaksām (Malaysian Institute of Labour Market Information and Analysis (“ILMIA”) un nostrādātajām stundām (Starptautiskā Darba organizācija (“SDO”)) vēl vairāk samazināja atsauces vērtības uzticamību.

(92)

Šajā sakarā EcoCeres norādīja, ka iepriekšējā izmeklēšanā (44) Komisija paļāvās uz Malaizijas Statistikas departamenta (“DOSM”) datiem par algām un nostrādātajām stundām. Uzņēmums arī iesniedza neizkropļotu darbaspēka izmaksu aprēķinu, pamatojoties uz a) DOSM datiem par stundas algu un b) informāciju no dažādiem publiskiem avotiem par papildu darbaspēka izmaksām, jo īpaši dažādiem sociālo iemaksu veidiem.

(93)

Komisija izvērtēja šo apgalvojumu. Ņemot vērā to, ka DOSM dati bija pieejami par izmeklēšanas periodu un jo īpaši par rūpniecības nozari, kurā ietilpst biodīzeļdegvielas ražošana, un to, ka bija pieejama arī informācija par papildu darbaspēka izmaksām, neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai bija lietderīgāk izmantot EcoCeres ierosinātos avotus. Šī uzņēmuma sniegtā papildu informācija ietvēra visus elementus, kas nepieciešami neizkropļotu stundas darbaspēka izmaksu aprēķināšanai, piemēram, algas, nostrādātās stundas, sociālās iemaksas un citas darbaspēka izmaksas, ko sedz darba devējs. Līdz ar to Komisija pārskatīja neizkropļotās darbaspēka izmaksas.

(94)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par EcoCeres apgalvojumu, kas aprakstīti 91. un 92. apsvērumā, 90. apsvērumā aprakstītais uzņēmuma apgalvojums kļuva nenozīmīgs. Pārskatītajā atsauces vērtībā ir ņemta vērā rūpniecības nozare, bet ne darbinieku izglītības un prasmju līmenis. EcoCeres un ieinteresētās personas papildinformācijā tika informētas par pārskatīto atsauces vērtību, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes.

(95)

Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas EcoCeres sniedza piezīmes par darbaspēka izmaksu pārskatīto aprēķinu. Viens no elementiem, kas ņemti vērā, bija atlaišanas pabalsts, uz kuru darbiniekam ir tiesības, ja darbinieks bija nodarbināts 12 mēnešus vai ilgāk un mēnešalga bija līdz 4 000 MYR. Atkarībā no nodarbinātības ilguma darbiniekam bija tiesības uz 10, 15 vai 20 dienu atlaišanas pabalstu. Tā kā aprēķinātā mēnešalga nedaudz pārsniedza 4 000 MYR, persona apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto konservatīva pieeja un standarta aprēķinā jāiekļauj atlaišanas pabalsta izmaksas 10 dienu apmērā.

(96)

Komisija apstiprināja metodiku, kas izmantota pēc galīgās informācijas izpaušanas. Komisija pieņēma līdzsvarotu pieeju un atsauces vērtības aprēķinā iekļāva 15 dienu atlaišanas pabalstu. Datos par vidējo mēnešalgu netika nošķirtas dažādas darbvietas (ražošana, administrācija, vadība) ķīmiskajā rūpniecībā. Komisija uzskatīja, ka ir ļoti iespējams, ka lielākā daļa darbinieku saņem algu, kas ir mazāka par 4 000 MYR, un tādējādi tiem saskaņā ar likumu ir tiesības uz atlaišanas pabalstu.

(97)

Ņemot vērā piezīmes par pagaidu un galīgo izpausto informāciju, kas aprakstītas un aplūkotas 48.–94. apsvērumā, Komisija neizkropļotās dažu ražošanas faktoru izmaksas pārskatīja, kā norādīts turpmāk.

1. tabula

Pārskatītās neizkropļotās dažu ražošanas faktoru izmaksas

(98)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EcoCeres un Zhuoyue iesniedza piezīmes par neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanu, jo īpaši par vēl trīs Malaizijas uzņēmumu, kas darbojas organisko ķīmisko vielu nozarē, iekļaušanu uzņēmumu izlasē, kuru izmanto neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai.

(99)

Abas personas norādīja, ka trīs organisko ķīmisko vielu ražotāji ražo pārāk daudzveidīgus ražojumus, lai atspoguļotu biodīzeļdegvielas ražotāja finanšu datus. Turklāt nebija skaidrs, kā to finanšu dati atspoguļo trūkstošo ražošanas procesu, t. i., biodīzeļdegvielas ražošanu, izmantojot hidrogenēšanu, jo neviens no pievienotajiem uzņēmumiem neražoja biodīzeļdegvielu.

(100)

Papildus tam EcoCeres apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc ražošanas process būtiski ietekmējis PVA izmaksas un peļņu.

(101)

EcoCeres arī apgalvoja, ka Komisija, izmantojot Orbis datubāzes nodrošinātos Malaizijas organisko ķīmisko vielu ražotāju finanšu datus, ir nonākusi pretrunā savai iepriekšējai argumentācijai šajā izmeklēšanā, kad tā bija noraidījusi finanšu informāciju, kas nebija pietiekami detalizēta, lai noteiktu, piemēram, uzņēmuma finanšu rezultātus segmentā, kurš ir tieši saistīts ar biodīzeļdegvielas ražošanu. Grupa norādīja, ka no Orbis iegūtie finanšu dati nesniedz arī detalizētu informāciju par segmentu.

(102)

Turklāt EcoCeres atsaucās uz iepriekšējām izmeklēšanām (45), kurās Komisija izmantoja finanšu informāciju par ražojumiem, kas nav izmeklējamais ražojums, tikai tad, ja nebija pieejami izmeklējamā ražojuma ražotāju finanšu dati.

(103)

EcoCeres arī apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija uzstāj, lai tiktu paplašināta uzņēmumu izlase, ko izmanto neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai, būtu jāizmanto viens no turpmāk minētajiem variantiem (prioritārajā secībā):

(104)

Visbeidzot, pēc iepriekšējas informācijas izpaušanas EcoCeres iesniedza atjauninātus četru Malaizijas biodīzeļdegvielas ražotāju finanšu pārskatus par 2023. finanšu gadu (iepriekš sniegtā informācija aptvēra 2022. finanšu gadu). Grupa finanšu pārskatus ieguva no Malaizijas vietējā reģistra.

(105)

Komisija apstiprināja, ka patiešām bija nepieciešams paplašināt to uzņēmumu izlasi, kuru finanšu dati tika izmantoti neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai, lai atspoguļotu atšķirības starp dažādiem ražošanas procesiem, jo īpaši attiecībā uz to rentabilitāti. Patiešām, Savienības ražotāja Neste, kas ražoja biodīzeļdegvielu, izmantojot augu eļļu hidroapstrādi, pārdošanas starpība izmeklēšanas periodā (49) sasniedza 730–880 EUR/t, savukārt pāresterifikācijas rezultātā saražotās biodīzeļdegvielas mērķa peļņa (ideālā gadījumā situācijā, kad Savienības ražotājiem netika nodarīts kaitējums), kas tika atklāta pagaidu posmā, bija ievērojami zemāka (aptuveni 200 EUR/t). Tāpēc Komisija atkārtoti pauda savus konstatējumus, kas norādīti pagaidu regulas 282. apsvērumā, ka tai Malaizijā jānosaka neizkropļotu un samērīgu PVA izmaksa un peļņas summa, atspoguļojot dažādos ražošanas procesu veidus. Ņemot vērā ar abām ražošanas metodēm saistītās izmaksu un rentabilitātes atšķirības, lai PVA izmaksu un peļņas summas, ko izmantoja normālās vērtības noteikšanai, varētu uzskatīt par samērīgām pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, tajās bija jāapvieno šādas summas: i) PVA izmaksas un peļņa saistībā ar biodīzeļdegvielu, kura ražota, izmantojot pāresterifikāciju, un ii) PVA izmaksas un peļņa saistībā ar biodīzeļdegvielu, kura ražota, izmantojot augu eļļu hidroapstrādi. Ņemot vērā pirmo, kā paskaidrots pagaidu regulas 279. apsvērumā, Komisija varēja atrast viegli pieejamus datus par attiecīgajiem biodīzeļdegvielas ražotājiem, kas ražošanā izmantoja pāresterifikāciju. Attiecībā uz ražošanu, kurā izmanto augu eļļu hidroapstrādi, šādi dati par biodīzeļdegvielas ražotājiem Malaizijā nebija viegli pieejami. Tāpēc Komisija ņēma vērā PVA izmaksas un peļņu, ko Malaizijas ražotāji līdzīgā nozarē kā biodīzeļdegvielas ražotāji guvuši, hidroapstrādājot augu eļļas.

(106)

Komisija nepiekrita EcoCeres attiecībā uz NACE kodu, kas ir piemērots, lai identificētu uzņēmumus līdzīgā nozarē, t. i., nozarē, kurā ietilpst biodīzeļdegvielas ražošana. NACE kods 10.41 ietilpst 10. nodaļā “Pārtikas produktu ražošana”. Tāpēc to nevarēja uzskatīt par piemērotu, lai atspoguļotu nozares PVA izmaksas un peļņu, kas līdzīga biodīzeļdegvielas ražošanai.

(107)

Tādējādi Komisija apstiprināja savu pieeju, kas aprakstīta pagaidu regulas 279.–284. apsvērumā, t. i., Malaizijas biodīzeļdegvielas ražotāju finanšu datus ir jāpapildina ar Malaizijas organisko ķīmisko vielu ražotāju finanšu datiem.

(108)

Tomēr Komisija ņēma vērā papildu finanšu pārskatus, ko iesniedza EcoCeres attiecībā uz Malaizijas biodīzeļdegvielas ražotājiem un Malaizijas organisko ķīmisko vielu ražotājiem.

(109)

Šajā saistībā Orbis datubāze sniedza finanšu datus par vairāk nekā 80 Malaizijas uzņēmumiem, kas klasificēti ar NACE kodu 20.14. EcoCeres iesniedza tikai sešu šādu uzņēmumu finanšu pārskatus. Pirmkārt, Komisija norādīja, ka finanšu pārskatos ietvertā finanšu informācija atbilst Orbis datubāzes skaitļiem. Otrkārt, tā kā uzņēmumi, kas klasificēti ar NACE kodu 20.14, ne vienmēr ražo biodīzeļdegvielu, bet drīzāk sniedz PVA izmaksu un peļņas aizstājējvērtību plašākā nozarē, nav vajadzīga sīkāka analīze, piemēram, tā segmenta identifikācija, kas ir tieši saistīts ar izmeklējamo ražojumu. Treškārt, ņemot vērā organisko ķīmisko vielu ražotāju lielo skaitu Malaizijā, nevar izslēgt, ka persona iesniedza tikai tādus finanšu pārskatus, kuru rezultātā tiktu noteiktas neizkropļotas PVA izmaksas un peļņa, kas ir labvēlīgas šai personai. Tāpēc Komisija nolēma izmantot visu iepriekš minēto viegli pieejamo finanšu informāciju – biodīzeļdegvielas ražotāju finanšu pārskatus, organisko ķīmisko vielu ražotāju finanšu pārskatus un finanšu informāciju no Orbis datubāzes par Malaizijas organisko ķīmisko vielu ražotājiem.

(110)

Turklāt Komisija vēlas precizēt, ka finanšu informācija, kas iegūta no Orbis datubāzes, nav nederīga. Reprezentatīvās valsts atlases procesā detalizētāku finanšu pārskatu pieejamība var būt iemesls vienas valsts izvēlei attiecībā pret citu. Tomēr tas nenozīmē, ka finanšu informācija no Orbis datubāzes nav pieņemama neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai.

(111)

Komisija pārskatīja savu izpēti par Malaizijas organisko ķīmisko vielu ražotājiem Orbis datubāzē. Komisija konstatēja, ka tā netīši izmantoja ne tikai NACE kodu 20.14, bet arī līdzīgus kodus saskaņā ar citām nozares klasifikācijām, kas pieejamas Orbis datubāzē.

(112)

Lai racionalizētu neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanu, jo īpaši attiecībā uz Malaizijas organisko ķīmisko vielu ražotāju izlasi, Komisija pārskatīja savu vaicājumu Orbis datubāzē. Galīgajā posmā Komisija ņēma vērā tikai tos uzņēmumus, kuri izmantoja NACE kodu 20.14 kā vienu no saviem primārajiem kodiem šajā nozares klasifikācijā, un pēc tam atlasīja tikai tos uzņēmumus, kuriem bija pieejami nekonsolidēti finanšu pārskati par 2022. vai 2023. gadu ar šādu finanšu informāciju: apgrozījums, pārdoto preču izmaksas un peļņa. Ja šis vaicājums tika nosūtīts par uzņēmumu, par kuru EcoCeres bija iesniedzis finanšu pārskatus no vietējā Malaizijas reģistra, tika izmantoti šie finanšu pārskati, nevis Orbis datubāzes dati. Šajā saistībā tika konstatēts, ka viens no iespējamiem organisko ķīmisko vielu ražotājiem, par kuru EcoCeres (Pacific Oleochemicals Sdn Bhd) bija iesniedzis finanšu pārskatus, Orbis datubāzē nav klasificēts ar NACE kodu 20.14. Šis uzņēmums netika ņemts vērā neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanā.

(113)

Komisija noraidīja EcoCeres prasību koriģēt organisko ķīmisko vielu ražotāju īpatsvaru vidējo svērto PVA izmaksu un peļņas aprēķinā. Organisko ķīmisko vielu ražotāju pārdoto preču kopējā vērtība patiešām bija augstāka nekā biodīzeļdegvielas ražotāju pārdoto preču kopējā vērtība. Tomēr Komisija uzskatīja, ka biodīzeļdegvielas ražotāji ir bijuši pietiekami pārstāvēti vidējās svērtās vērtības aprēķinā, jo tie atsevišķi bija daudz lielāki uzņēmumi nekā organisko ķīmisko vielu ražotāji.

(114)

Tomēr Komisija koriģēja atsevišķu uzņēmumu nozīmi vidējo svērto PVA izmaksu un peļņas aprēķinā. Attiecībā uz uzņēmumiem, par kuriem bija pieejama finanšu informācija par abiem finanšu gadiem (2022. un 2023. gads), Komisija izmantoja divu gadu vidējo rādītāju, nevis vienkārši saskaitīja skaitļus par abiem gadiem, lai nepieļautu situāciju, kad uzņēmuma finanšu dati vidējā svērtajā vērtībā tiktu ieskaitīti divreiz.

(115)

EBP pēc pagaidu informācijas izpaušanas un savas informācijas iesniegšanas atzinīgi novērtēja organisko ķīmisko vielu ražotāju iekļaušanu neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanā un apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpaļaujas tikai uz to finanšu datiem. Šajā saistībā sūdzības iesniedzējs atkārtoja, ka Malaizijas biodīzeļdegvielas PVA izmaksas un peļņa ir izkropļota, izmantojot automātisko cenu noteikšanas mehānismu (“APM”), ko piemēro dīzeļdegvielai, kuru pārdod mazumtirdzniecībā, un ka biodīzeļdegvielas cenu nosaka valdība.

(116)

Attiecībā uz APM EBP atsaucās uz Starptautiskā Ilgtspējīgas attīstības institūta (“International Institute for Sustainable Developmen” jeb “IISD”) (50) ziņojumu, kurā esot norādīts, ka APM ietekmē ne tikai mazumtirdzniecības cenu, bet arī visu ražošanas ķēdi. Sūdzības iesniedzējs apsūdzēja EcoCeres par to, ka tas savā sniegtajā informācijā nepareizi atspoguļoja APM darbību, jo īpaši tāpēc, ka tas apgalvoja, ka APM nosaka degvielas cenu tikai mazumtirdzniecības līmenī un ka fiksētās degvielas cenas ir pieejamas tikai patērētājiem un konkrētām ekonomikas nozarēm.

(117)

Attiecībā uz biodīzeļdegvielas fiksēto cenu EBP atsaucās uz šādu informāciju:

(118)

Attiecībā uz APM Komisija uzskatīja, ka EBP nesniedza pierādījumus tam, ka subsīdija ir sadalīta visā vērtības ķēdē. Pirmkārt, IISD ziņojumā ir tikai norādīts, ka APM mehānisms nosaka ne tikai degvielas cenu klientam, bet arī regulē peļņu un komunālos pakalpojumus ražošanas daļā (t. i., mazumtirgotājam, izmantojot APM formulu, ko piemēro mazumtirdzniecības cenas noteikšanai). Otrkārt, UTM pētījumā tika aprēķināts, kā biodīzeļdegvielas cena, kas bija augstāka par fosilās degvielas cenu, veicināja tādas subsīdijas palielinājumu, kura nepieciešama, lai segtu starpību starp fiksēto degvielas mazumtirdzniecības cenu un mazumtirgotāja faktiskajām izmaksām. Pat ja Komisija atzītu, ka mazumtirgotājam izmaksātā subsīdija biodīzeļdegvielas ražotājam nodrošina zināmu labvēlīgas pārdošanas cenas garantiju, ir jāņem vērā, ka B10 maisījuma finansējums, kas aplēsts 9,7 miljonu USD apmērā 2023. gadā, būtu subsīdija 0,005 MYR par litru šāda maisījuma (56). Tādējādi ietekme uz biodīzeļdegvielas ražotāju ir nenozīmīga.

(119)

Attiecībā uz apgalvojumu par biodīzeļdegvielas fiksēto cenu Komisija norādīja, ka EBP nesniedza pietiekamus pierādījumus. Personas minētie avoti ir no 2015. un 2017. gada, t. i., ilgu laiku pirms pašreizējās izmeklēšanas perioda. Turklāt Komisija nevarēja noskaidrot nevienu mūsdienu oficiālo avotu, kas apstiprinātu, ka pastāv Malaizijas valdības regulēts biodīzeļdegvielas cenu noteikšanas mehānisms.

(120)

Līdz ar to Komisija noraidīja 115.–117. apsvērumā aprakstītos EBP apgalvojumus.

(121)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EcoCeres atkārtoja, ka organisko ķīmisko vielu kategorija ir pārāk plaša. Lai gan biodīzeļdegvielas ražošana, kurā izmanto hidroapstrādi, bija rentablāka nekā ražošana, kurā izmanto pāresterifikāciju, EcoCeres apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kā plašā organisko ķīmisko vielu ražotāju kategorija hidroapstrādei ir reprezentatīvāka nekā līdzīga ražojuma ražošana (biodīzeļdegviela ražošana, kurā izmanto pāresterifikāciju). Šajā sakarā EcoCeres apgalvoja – ja Komisija uzstāja uz tvēruma paplašināšanu, neaprobežojoties tikai ar biodīzeļdegvielas ražotājiem, tai būtu jāizmanto NACE kods 10.14, kas tieši ietver augu eļļu hidroapstrādi.

(122)

Komisija atgādināja, kā paskaidrots 105. apsvērumā, visi biodīzeļdegvielas ražotāji, par kuriem bija pieejama finanšu informācija, ražoja biodīzeļdegvielu, izmantojot pāresterifikāciju. Turklāt izmeklēšanas lietas materiālos iekļautā informācija skaidri liecināja par atšķirīgu rentabilitātes līmeni, ko panākuši ražotāji, kuri hidroapstrādi, salīdzinājumā ar to ražotāju rentabilitātes līmeni, kuri izmanto pāresterifikācijas ražošanas procesu. Tāpēc bija nepieciešams iekļaut papildu uzņēmumus, lai precīzi noteiktu atbilstošu, neizkropļotu un samērīgu PVA izmaksu un peļņas summu, kas ir reprezentatīva visai biodīzeļdegvielas nozarei neatkarīgi no izmantotā ražošanas procesa. Komisija nepiekrīt EcoCeres attiecībā uz uzņēmuma ierosināto NACE kodu. Kā paskaidrots 106. apsvērumā, NACE kods 10.14 attiecas uz augu eļļu hidrogenēšanu pārtikas rūpniecībā. Tāpēc pārtikas uzņēmumu rentabilitāti nevar izmantot kā degvielu ražojošo uzņēmumu rentabilitātes aizstājējvērtību. Šajā situācijā to uzņēmumu finanšu rezultāti, kuri darbojas tajā pašā ražošanas nozarē (organisko ķīmisko vielu ražošana) kā biodīzeļdegvielas ražotāji, nepārprotami ir vispiemērotākā aizstājējvērtība to ražotāju PVA izmaksām un peļņai, kuri izmanto hidroapstrādes metodi.

(123)

Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(124)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EcoCeres atkārtoja savu apgalvojumu par organisko ķīmisko vielu ražotāju nozīmi neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanā (sk. 103. apsvēruma d) punktu). Konkrētāk, uzņēmums norādīja uz organisko ķīmisko vielu ražotāju skaitu (93 uzņēmumi) salīdzinājumā ar biodīzeļdegvielas ražotājiem (7 uzņēmumi) datu kopā.

(125)

Komisija noraidīja apgalvojumu un apstiprināja savus 113. apsvērumā izdarītos secinājumus. Jo īpaši tā uzskatīja, ka uzņēmumu skaitam nav nozīmes. Reprezentativitāti drīzāk noteica biodīzeļdegvielas ražotāju pārdoto preču izmaksu nozīme aprēķinā.

(126)

Visbeidzot, piezīmēs par galīgo izpausto informāciju EcoCeres sniedza šādas piezīmes, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri iekļauti neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanā:

(127)

Komisija izskatīja piezīmes un attiecīgā gadījumā šādi pārskatīja neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanu:

(128)

EcoCeres un ieinteresētās personas papildinformācijā tika informētas par iepriekš minētajām izmaiņām, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes.

(129)

Komisija noraidīja pieprasījumu iekļaut uzņēmuma Pacific Oleochemicals Sdn Bhd neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas aprēķinā. Patiešām, uzņēmums tika klasificēts ar citu rūpnieciskās klasifikācijas kodu, un Komisijai lietas materiālos nebija pierādījumu, kas pārliecinoši apliecinātu, ka uzņēmuma pamatdarbība būtu klasificējama ar NACE kodu 20.14, t. i., pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana.

(130)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EcoCeres atkārtoti apgalvoja, ka Komisijas izmantotajās neizkropļotajās PVA izmaksās ir iekļautas ar transportu saistītās izmaksas. Šajā ziņā tas atsaucās uz faktu, ka normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums tika veikts EXW līmenī, un uz Vispārējās tiesas lēmumu lietā Sinopec Chongqing SVW Chemical (57), kurā Tiesa apstiprināja, ka Komisijai ir jānodrošina, ka transporta izmaksas tiek atskaitītas no to uzņēmumu PVA izmaksām, kas izmantotas atsauces vērtības aprēķināšanai.

(131)

Komisija izmantoja vietējā reģistra finanšu pārskatu un Orbis datubāzes finanšu datu kombināciju. Tas, ka finanšu pārskatos “pārdošanas izdevumi” vai Orbis datubāzē “citi pamatdarbības izdevumi” var ietvert ar transportu saistītas izmaksas, ne vienmēr nozīmē, ka attiecīgajiem uzņēmumiem šādas izmaksas ir radušās. Faktiski no 19 finanšu pārskatu kopumiem, kas bija viegli pieejami šajā izmeklēšanā, tikai viens uzņēmums finanšu pārskatu piezīmēs bija norādījis, ka tam ir radušās transporta izmaksas. Kā jau paskaidrots pagaidu regulas 280. apsvērumā, attiecībā uz šo uzņēmumu Komisija atskaitīja ar transportu saistītās izmaksas no uzņēmuma PVA izmaksām, kas izmantotas neizkropļotu PVA izmaksu aprēķināšanā.

(132)

Turklāt, kā paskaidrots pamatregulas 295. apsvērumā, Komisija izvēlējās salīdzināt eksporta cenu un normālo vērtību EXW tirdzniecības līmenī. Kā skaidrots pamatregulas 291. un 296. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc nebija vajadzīgas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī.

(133)

Vispārējā tiesa savā spriedumā CCCME lietā, kas tika pieņemts pēc sprieduma lietā Sinopec, vispirms atgādināja, ka saskaņā ar judikatūru, ja kāda persona lūdz veikt pamatregulas 2. panta 10. punktā paredzētās korekcijas ar mērķi padarīt salīdzināmu normālo vērtību un eksporta cenu dempinga starpības noteikšanas nolūkā, šai personai ir jāpierāda, ka tās prasība ir pamatota. Pienākums pierādīt, ka ir jāveic pamatregulas 2. panta 10. punkta a)–k) apakšpunktā uzskaitītās īpašās korekcijas, attiecas uz tiem, kuri vēlas uz to atsaukties (58). No tā izriet, ka minētajā lietā, tāpat kā šajā izmeklēšanā, ieinteresētajām personām saskaņā ar judikatūru bija jāpierāda, ka lūgtā korekcija ir nepieciešama, pamatojoties uz pierādījumiem, kurus tās iesniedz izmeklēšanas laikā (59).

(134)

Pēc tam Vispārējā tiesa nosprieda, ka ir jānorāda, ka, lai gan korekciju veikšanas prakse saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu var izrādīties nepieciešama, lai ņemtu vērā atšķirības starp eksporta cenu un normālo vērtību, kas ietekmē to salīdzināmību, šādus atskaitījumus nevar veikt no vērtības, kas tikusi “salikta” un līdz ar to nav reāla. Šādu vērtību principā neietekmē tādi faktori, kas var samazināt tās salīdzināmību, jo tā ir mākslīgi noteikta (60). Turklāt, tāpat kā CCCME gadījumā, šajā gadījumā normālās vērtības aprēķināšana katram ražojuma veidam EXW līmenī ietvēra samērīgu PVA izmaksu summu, un nebija pieejama informācija, kas liecinātu, ka attiecīgo Malaizijas uzņēmumu PVA izmaksas ietvēra ar piegādi klientiem saistītus transporta izdevumus. Kā paskaidrots 131. apsvērumā, ikreiz, kad tika iesniegts šāds pierādījums, dati tika attiecīgi koriģēti. Līdz ar to, ņemot vērā, ka Komisijai ir rīcības brīvība pamatregulas 2. panta 10. punkta piemērošanā (61), Komisijas pieeja atbilst jaunākajai judikatūrai par nepamatotiem apgalvojumiem, ka PVA izmaksu summās, kas izmantotas normālās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu un ko Komisija uzskata par samērīgām EXW tirdzniecības līmenī, ir ietvertas transporta izmaksas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(135)

Ņemot vērā piezīmes par pagaidu informācijas izpaušanu, kas aplūkotas 98.–134. apsvērumā, pārskatītās neizkropļotās PVA izmaksas un peļņa bija attiecīgi 5,88 % un 11,78 %. Komisija uzskatīja, ka PVA izmaksu un peļņas summas, pamatojoties uz šīm likmēm, tirdzniecības EXW līmenī ir samērīgas.

(136)

Pagaidu posmā Komisija pieņēma atsevišķus izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju pieprasījumus normālās vērtības aprēķināšanai izmantot savas izmaksas, ja uzņēmumi varēja pierādīt, ka konkrēti izejresursi ir iepirkti tirgus apstākļos, piemēram, ka šie izejresursi ir importēti tieši no trešās valsts, neiesaistot Ķīnas starpnieku, piegādātāji nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, cenas ir tikušas apspriestas un maksātas ārvalstu valūtā.

(137)

Tomēr Komisija nepieņēma Indonēzijas izcelsmes UCO un POME izmaksas saskaņā ar saviem secinājumiem par neizkropļotu UCO un POME izmaksu noteikšanu, kā norādīts pagaidu regulas 232., 238. un 263. apsvērumā.

(138)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji atkārtoti apliecināja, ka šāda pieeja nav pamatota. Tā kā detalizētais pamatojums attiecās uz informāciju par konkrētiem uzņēmumiem, Komisija ņēma vērā piezīmes attiecīgajās galīgajās informācijas izpaušanās par konkrētiem uzņēmumiem.

(139)

Ņemot vērā 56.–59. apsvērumā izklāstītos apsvērumus par neizkropļotu UCO un POME izmaksu noteikšanu, Komisija noraidīja 138. apsvērumā minētos apgalvojumus.

(140)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jiaao sniedza piezīmes par metodiku, ko Komisija piemēroja, aizstājot grupas izmantoto dažādo izejvielu veidu izmaksas ar neizkropļotām izmaksām. Grupa sniedza ierosinājumus par to, kāda atsauces vērtība būtu jāpiemēro, lai atspoguļotu šo izejvielu neizkropļotās izmaksas. Tajā pašā laikā grupa raksturoja šīs izejvielas kā dažādus UCO veidus.

(141)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo izmeklēšanas periodā grupa pārdeva Savienībai biodīzeļdegvielu, kas ražota no dažādām izejvielām. To pamatoja attiecīgā pārdošanas dokumentācija, kā arī Jiaao saņemtais ilgtspējas sertifikāts (62). Tāpēc nebija lietderīgi izmantot vienu atsauces vērtību visiem izejvielu veidiem. Kā paskaidrots 3.1. iedaļā, Komisija konstatēja neatbilstības attiecībā uz izejvielām, kas reģistrētas grupas pārskatos, attiecīgajos iepirkuma dokumentos un paziņotas šajā izmeklēšanā sniegtajā informācijā. Komisija izmantoja pieejamos faktus un piemēroja neizkropļotas izmaksas no reprezentatīvās valsts tādā veidā, lai novērstu normālās vērtības samazināšanas risku.

(142)

Sīkāka informācija par Jiaao apgalvojumu, kas aprakstīts 140. apsvērumā, tika iesniegta tikai grupas piezīmju par pagaidu informācijas izpaušanu sensitīvajā versijā. Tāpēc Komisija sīki izklāstīja piezīmes uzņēmumam atsevišķi izpaustajā galīgajā informācijā.

(143)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EcoCeres apgalvoja, ka pieeja, ko Komisija izmantoja konkrētajā grupas gadījumā, radīja PVA izmaksu un peļņas divkāršu uzskaiti. Sīkāka informācija par šo apgalvojumu tika sniegta tikai grupas iesniegtās informācijas sensitīvajā versijā. Tāpēc šis apgalvojums tika sīki aplūkots uzņēmumam atsevišķi izpaustajā galīgajā informācijā.

(144)

Šajā saistībā Komisija secināja, ka normālās vērtības aprēķinā tā ir pilnībā atspoguļojusi visus izmaksu elementus, kas saistīti ar EXW tirdzniecības līmeni, kurā normālā vērtība tika aprēķināta, un peļņu, neveicot nekādu šādu izmaksu elementu un peļņas divkāršu uzskaiti. Līdz ar to Komisija noraidīja 143. apsvērumā aprakstīto EBP apgalvojumu.

(145)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas daži ražotāji eksportētāji arī sniedza piezīmes par metodiku, ko Komisija izmantoja, lai noteiktu neizkropļotu izmaksu vērtību pie reprezentatīvās valsts rūpnīcas vārtiem, ciktāl tā attiecas uz konkrētu izejresursu transportēšanas izmaksām no robežas līdz rūpnīcas vārtiem.

(146)

Pamatotos gadījumos Komisija ņēma vērā šīs piezīmes un pārskatīja transporta izmaksu aprēķinu. Ņemot vērā šīs informācijas sensitīvo raksturu, kas attiecas uz konkrēto uzņēmumu, sīkāka informācija attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem tika izpausta uzņēmumam atsevišķi izpaustajā galīgajā informācijā.

(147)

Nosakot normālo vērtību pagaidu posmā, Komisija attiecīgā gadījumā koriģēja normālo vērtību attiecībā uz neizkropļotu blakusprodukta vērtību. Šajā lietā blakusprodukti bija tādi, ka tie netika atkārtoti izmantoti biodīzeļdegvielas ražošanā, bet tika pārdoti trešām personām. Tāpēc neizkropļotā blakusprodukta vērtība tika atskaitīta no normālās vērtības, nevis no biodīzeļdegvielas ražošanā izmantoto materiālu neizkropļotās vērtības.

(148)

Jiaao savās piezīmēs par iepriekšēju informācijas izpaušanu un pagaidu informācijas izpaušanu apgalvoja, ka:

(149)

Vispirms Komisija vēlas norādīt uz nekonsekvenci Jiaao argumentācijā, kurā grupa, no vienas puses, apgalvoja, ka izejresursu patēriņam nav nozīmes blakusproduktu pārdošanā, jo izejresursi tiek izmantoti vienlaikus biodīzeļdegvielas ražošanā. Tomēr, no otras puses, grupa apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis atskaitīt blakusproduktu ražošanā patērēto izejvielu daudzumu no paziņotā kopējā patērētā daudzuma.

(150)

Jebkurā gadījumā Komisija, piemērojot blakusproduktu vērtības korekciju, ievēroja savu iedibināto praksi. Ja blakusproduktu pārdod trešām personām neatkarīgi no tā, vai tās ir saistītās vai nesaistītās personas, tā neizkropļotā vērtība no reprezentatīvās valsts ir blakusprodukta pārdošanas vērtība, nevis tā izmaksas. Šādu neizkropļotu pārdošanas vērtību veido attiecīgā blakusprodukta ražotāja ražošanas izmaksas, PVA izmaksas un peļņa. Tāpēc šāda blakusprodukta neizkropļotā vērtība jāatskaita no kopējās saliktās normālās vērtības.

(151)

Līdz ar to Komisija noraidīja Jiaao apgalvojumus par blakusprodukta vērtības korekciju.

(152)

Kā aprakstīts 48.–151. apsvērumā, Komisija, ņemot vērā ieinteresēto personu apgalvojumus, pārskatīja dempinga starpības.

(153)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF (izmaksas, apdrošināšana, vedmaksa) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(154)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EcoCeres norādīja uz izmaiņām EBP makroekonomiskajos datos (proti, pārdošanas apjoma samazinājumu) un apgalvoja, ka, ekstrapolējot makroekonomiskos rādītājus, kuru pamatā ir tikai EBP dalībnieku un/vai EBP juridisko pārstāvju klientu dati, makrodati nav reprezentatīvi attiecībā uz Savienības ražošanas nozari kopumā un ir neobjektīvi.

(155)

Komisija norādīja, ka EBP ir atjauninājusi makrodatus pārbaudes apmeklējuma laikā konstatēto kļūdu dēļ. Komisija secināja, ka šie makrodati ir reprezentatīvi attiecībā uz Savienības ražošanas nozari. Pirmkārt, EcoCeres neapšaubīja pagaidu regulas 2. apsvērumu par EBP reprezentativitāti attiecībā uz Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozari. Otrkārt, EBP ekstrapolācijas bija balstītas uz to uzņēmumu izlasi, kuri pārstāv vairāk nekā 40 % no Savienības ražošanas apjoma, un attiecās tikai uz diviem rādītājiem. Šie rādītāji bija rādītāji, par kuriem EBP neatrada alternatīvus datus, t. i., par nodarbinātību un pārdošanas apjomu Savienībā (63).

(156)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCMC nepiekrita, ka EBP atbildes uz makroekonomisko aspektu anketas jautājumiem ir PTO prasībām atbilstoši pozitīvi pierādījumi. Persona apgalvoja, ka šī lieta ir analoga lietai EU – Biodiesel (Argentīna) (DS473 (64)) un ka nekas neliecina par to, ka Komisija būtu veltījusi “īpašu rūpību”, lai nodrošinātu EBP datu precizitāti. CCCMC apstrīdēja Komisijas apgalvojumu, kas norādīts pagaidu regulas 308. apsvērumā, ka neviena persona nav iesniegusi piezīmes attiecībā uz EBP rādītāju par Savienības ražošanas apjomu, pamatojoties uz to, ka pēdējā versija tika iesniegta ilgi pēc pagaidu posmam būtiskās informācijas iesniegšanas termiņa beigām (un tādējādi CCCMC nav pārliecības, ka Komisija būtu ņēmusi vērā piezīmes pagaidu regulas vajadzībām). CCCMC pauda kritiku arī par to, ka trūkst sīkākas informācijas par Komisijas aplēsēm attiecībā uz SAF un par to, kā tirgus izpētes pakalpojumu sniedzējs Stratas vāca datus, proti, paturot prātā atšķirību starp kopējo patēriņu Savienībā, ko noteicis Stratas (pieejams dokumentā t24.004736) un Komisija (sk. pagaidu regulas 2. tabulu).

(157)

Komisija norādīja, ka pagaidu regulas 308. apsvērumā ir ņemts vērā šāds fakts un ka neviena persona nevienā procedūras posmā tiešām nebija iesniegusi piezīmes attiecībā uz EBP rādītāju par Savienības ražošanas apjomu. CCCMC nekad nav ierosinājusi izmantot (alternatīvus) rādītājus par biodīzeļdegvielas ražošanas apjomu Savienībā. Tā vietā CCCMC paļāvās uz Komisijas izvirzītajiem rādītājiem, kā norādīts CCCMC piezīmēs par pagaidu informācijas izpaušanu (65). Komisija salīdzināja visus datus par Savienības ražošanas apjomu, kas galīgajā posmā bija pieejami lietas materiālos, un apstiprināja, ka kopējais Savienības ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija 14 775 455 tonnas.

(158)

Sīkāka informācija par Komisijas aplēsēm attiecībā uz SAF ir sniegta 4.5.2.1. iedaļā.

(159)

Tā kā nebija citu piezīmju, tika apstiprināti pagaidu regulas 305.–309. apsvērumā izklāstītie apsvērumi.

(160)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EcoCeres sniedza vispārīgu paziņojumu, ka tas nepiekrīt Komisijas atteikumam veikt segmentētu analīzi, kurā nošķir FAME un HVO, un atgādināja savas 2024. gada 2. janvāra piezīmes par šo jautājumu (66).

(161)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas CCCMC atkārtoti pieprasīja, lai gadījumā, ja HVO netiek izslēgta no izmeklēšanas tvēruma, HVO un FAME tiktu izskatīti atsevišķi. CCCMC uzskatīja, ka Komisija ir pārkāpusi PTO tiesību aktus tiktāl, ciktāl pagaidu regulā nav pietiekami pamatoti vai izskaidroti iemesli, kāpēc tā atsakās veikt segmentētu kaitējuma analīzi. Turklāt CCCMC apgalvoja, ka segmentētas analīzes neesamības dēļ konstatējumi par kaitējumu ir pretrunā PTO tiesību aktos paredzētajam Komisijas pienākumam veikt objektīvu pārbaudi, pamatojoties uz tiešiem pierādījumiem.

(162)

Komisija atgādināja, ka pagaidu regulā tika pārbaudīti visi gadījumi, kad šajā lietā būtu pamatota segmentēta kaitējuma analīze. EcoCeres un CCCMC apgalvojumi ir vispārīgi, un ar tiem nevar atspēkot detalizētos argumentus par katru gadījumu, kas analizēts pagaidu regulā. Apvienotās Karalistes iestāžu veiktās izmeklēšanas TD0004 (67) apstākļus, uz kuriem atsaucās EcoCeres, nevar ekstrapolēt uz šo lietu, jo Apvienotajā Karalistē nenotiek HVO ražošana. Tāpēc Komisija noraidīja pieprasījumu veikt segmentētu FAME un HVO kaitējuma analīzi un apstiprināja apsvērumus pagaidu regulā, saskaņā ar kuriem šajā lietā nav iemesla veikt segmentētu kaitējuma analīzi.

(163)

Tā kā nebija citu piezīmju, tika apstiprināti pagaidu regulas 310.–317. apsvērumā izklāstītie apsvērumi.

(164)

Labojums 6. tabulā, kas minēts 4.5.2.2. iedaļā, nedaudz ietekmēja pagaidu regulas 2. tabulu. Galīgā 2. tabula ir šāda.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

(165)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCMC norādīja, ka patēriņš būtu jāaprēķina, summējot Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu ar importu Savienībā un no tā atskaitot kopējo Savienības biodīzeļdegvielas eksportu. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo nekas neliek apšaubīt pagaidu regulas 318. apsvērumā aprakstītās metodikas ticamību.

(166)

Labojumam 6. tabulā, kas minēts 4.5.2.2. iedaļā, bija neliela ietekme uz tirgus daļu izmeklēšanas periodā, kuras publicēta pagaidu regulas 3. tabulā. Galīgā 3. tabula ir šāda.

3. tabula

Importa apjoms (tonnas) un tirgus daļa

(167)

CCCMC savā 2024. gada 26. janvārī sniegtajā informācijā (68) lūdza Komisiju darīt pieejamus šai personai importa uzraudzības datus par visu izmeklēšanas periodu kā nekonfidenciālus lietas materiālus. Persona uzskata, ka gada importa datu sniegšana pagaidu regulā nenozīmē i) savlaicīgu piekļuvi informācijai, kas pieprasīta procedūras agrīnā posmā, vai ātru tās pieejamību vai ii) atbilstošu iespēju ieinteresētajām personām izmantot informāciju savu lietu izklāstā. Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCMC atkārtoti lūdza, lai Komisija ikmēneša datus par importu darītu pieejamus kā nekonfidenciālus lietas materiālus. Komisija 2024. gada 1. oktobrī izsniedza CCCMC informāciju par biodīzeļdegvielas importa no Ķīnas ikmēneša apjomiem.

(168)

Tā kā nebija citu piezīmju un ņemot vērā galīgo 2. tabulu, tika apstiprināti pagaidu regulas 321.–325. apsvērumā norādītie secinājumi.

(169)

CCCMC uzskatīja, ka Komisija ir pārkāpusi PTO tiesību aktus, jo pagaidu regulā tā nav pietiekami pamatojusi vai izskaidrojusi iemeslus, kāpēc tika noraidīta CCCMC prasība nevērst cenu ietekmes analīzi / cenu samazinājumu uz vienu attiecīgā perioda gadu. CCCMC piebilda, ka Komisijai ir tiešs pienākums veikt dinamisku novērtējumu par tendencēm, kas pastāv starp importu par dempinga cenām un līdzīgu iekšzemes ražojumu cenām (tā, lai CCCMC nav jāpamato pieprasījums par cenu samazinājuma tendencēm visā attiecīgajā periodā), un ņemt vērā PTO judikatūru, konkrēti, to, ka Marokas izmeklēšanas iestādei tika norādīts uz trūkumiem saistībā ar to, ka kaitējuma novērtēšanas nolūkā tika vākti četru gadu dati, bet cenu samazinājuma noteikšanu ierobežoja līdz pēdējiem divpadsmit mēnešiem (DS578 (69)). CCCMC norādīja, ka ieinteresētajām personām nav jāveic atpakaļejoši aprēķini, apgalvojot, ka tā nespēj izdarīt jēgpilnas piezīmes par cenu samazinājuma analīzi, un pieprasīja detalizētu nekonfidenciālu lietas materiālu versiju, kas apliecinātu, ka cenu samazinājums 100 % apmērā tika konstatēts no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Šajā saistībā CCCMC apgalvoja, ka pagaidu regulas 329. apsvērumā minētie attiecīgā importa kopumi un līdzīgi Savienības ražojumi neatbilst un ka 4. tabulā norādītās importa no Ķīnas cenas bija augstākas nekā Savienības ražotāju pārdošanas cenas pagaidu regulas 8. tabulā.

(170)

Komisija noraidīja CCCMC apgalvojumus. Komisija norādīja, ka izmeklēšanas laikā savāktie dati ļāva veikt detalizētus cenu samazinājuma aprēķinus tikai par izmeklēšanas periodu. Šis fakts neliedza Komisijai novērtēt tendences, kas pastāv starp importa par dempinga cenām un līdzīgu vietējo ražojumu cenām visā attiecīgajā periodā, ciktāl Komisija apkopojusi datus no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem par visu attiecīgo periodu un sniegusi un izskaidrojusi 4. un 8. tabulu pagaidu regulā. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražojumu sortiments un relatīvie pārdošanas apjomi visā attiecīgajā periodā bija konsekventi, un lietas materiālos nav norāžu, ka Ķīnas izcelsmes importa ražojumu sortiments minētajā periodā būtu būtiski mainījies. Lai gan Savienības ražotāju un Ķīnas ražotāju eksportētāju attiecīgie ražojumu sortimenti izmeklēšanas periodā atšķīrās un tāpēc tos nevar tieši salīdzināt, 4. un 8. tabulā minēto pārdošanas cenu salīdzinājums liecina, ka starpība starp Ķīnas un Eiropas vidējām pārdošanas cenām ir robežās no 170 EUR/t līdz 200 EUR/t, izņemot 2022. gadu, kad šī starpība bija daudz mazāka. Ir svarīgi norādīt, ka 8. tabulā norādītā Savienības ražošanas nozares vidējā vienības cena aptvēra visus ražojuma veidus, ko Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā pārdeva Savienības tirgū. Ne visi šie ražojuma veidi bija tieši salīdzināmi ar tiem, ko pārdeva Ķīnas ražotāji eksportētāji, un cenu samazinājuma aprēķinā tika ņemti vērā tikai tieši salīdzināmi ražojuma veidi. Veicot salīdzinājumu ražojuma veida līmenī tieši salīdzināmiem ražojumiem, tika novērots vidējais cenu samazinājuma līmenis 10,1 % apmērā.

(171)

Ņemot vērā to, ka ražojumu sortiments gan Savienības ražošanas nozarei, gan ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā periodā ir saglabājies relatīvi stabils, līdzīga vai mazāka cenu starpība par labu Savienības ražošanas nozarei (kad vidējā vienības cena ir balstīta uz visiem ražojuma veidiem, kas pārdoti Savienības tirgū), ko tad izmeklēšanas periodā varēja novērot, visticamāk, joprojām uzrādītu, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju cenas bija zemākas, arī tad, ja tiktu ņemti vērā tikai tieši salīdzināmi ražojuma veidi. Pamatojoties uz to, cenu samazinājums, visticamāk, ir noticis arī trīs gados pirms izmeklēšanas perioda, salīdzināmā līmenī 2020. un 2021. gadā un, iespējams, daudz augstākā līmenī 2022. gadā. No tā izriet, ka pretēji apgalvojumam Komisija veica dinamisku novērtējumu par ietekmi uz cenām visā attiecīgajā periodā. Tomēr, ņemot vērā to, ka dati par izmeklēšanas periodu ir daudz detalizētāki nekā dati par iepriekšējiem gadiem, minētais novērtējums par gadiem pirms izmeklēšanas perioda tika balstīts uz saprātīgām ekstrapolācijām, pamatojoties uz datiem un informāciju, kas Komisijai bija pieejama izmeklēšanas laikā.

(172)

Attiecībā uz detalizētu cenu samazinājuma aprēķinu izpaušanu Komisija tos izpauda tām personām, kuras varēja sniegt jēgpilnas piezīmes par izlaidi (jo cenu samazinājuma starpība izriet no tādu datu konsolidācijas, kas Komisijai iesniegti tikai konfidenciāli). Komisija, kā norādīts pagaidu regulas 332. apsvērumā, apstiprināja, ka tika konstatēts cenu samazinājums 100 % no izlasē iekļauto uzņēmumu importa apjomiem, kas nenozīmē, ka tika salīdzināti Savienības ražošanas nozares ražoto līdzīgo ražojumu apjomi 100 % apmērā. Detalizētie cenu samazinājuma aprēķini liecināja, ka izmeklēšanas periodā Savienībā ražotās biodīzeļdegvielas vidējā pārdošanas cena, kas tika salīdzināta ar importu no Ķīnas, bija ievērojami augstāka nekā pagaidu regulas 8. tabulā norādītā pārdošanas cena, proti, robežās no 1 590 līdz 2 400 EUR/t.

(173)

Jiaao grupa apgalvoja, ka Komisijas izmantotās pēcimportēšanas izmaksas ir novecojušas un arī zemākas nekā trijās iepriekšējās antidempinga izmeklēšanās (70). Gadījumā, ja Komisija uzstāj, ka jāizmanto iepriekšējās biodīzeļdegvielas antidempinga izmeklēšanās noteiktās pēcimportēšanas izmaksas, persona ierosināja par piemērotāku atsauces vērtību noteikt pēcimportēšanas izmaksu attiecību pret CIF cenu, t. i., 14,08 EUR/t (71).

(174)

Komisija uzskatīja, ka pēcimportēšanas izmaksu līmenis ir atkarīgs no konkrētā gadījuma un ražojuma. Tā kā šajā procedūrā nebija ticamu pārbaudītu datu, Komisija apstiprināja, ka ir lietderīgi izmantot pēcimportēšanas izmaksas no iepriekšējās izmeklēšanas par biodīzeļdegvielu (72). Jiaao grupas apgalvojumi tika noraidīti.

(175)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EcoCeres grupa pieprasīja koriģēt pēcimportēšanas izmaksas no 8,5 EUR/t līdz vismaz 10 EUR/t, lai atspoguļotu inflāciju eurozonā kopš 2018. gada. Tā kā nebija pierādījumu tam, ka mājsaimniecību cenu izmaiņas ietekmējušas izmaksas, kas nav mājsaimniecību izmaksas, piemēram, pēcimportēšanas izmaksas, un cik lielā mērā, Komisija noraidīja EcoCeres apgalvojumu.

(176)

Turklāt papildus cenu samazinājuma noteikšanai Komisija pagaidu regulas 365. apsvērumā arī noteica, ka Ķīnas imports rada cenu apspiešanu attiecībā uz Savienības ražošanas nozares cenām, tādējādi liekot Savienības ražošanas nozarei pārdot ražojumus tikai nedaudz virs izmaksām un tādējādi negūstot veselīgu peļņu. Konstatējumus par cenu apspiešanu makrolīmenī apstiprināja arī konstatējumi par ievērojamu mērķa cenas samazinājumu attiecībā uz katru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju izmeklēšanas periodā. Kā izklāstīts 232. apsvērumā, mērķa cenas samazinājuma starpība bijā robežās no 16,4 % līdz 44,3 %. Tādējādi cenu apspiešanas dēļ Savienības ražošanas nozare veica pārdošanu par cenām, kas pat nesedz ražošanas izmaksas, nemaz nerunājot par parasto peļņas normu. Tāpēc galīgajā posmā tika apstiprināti konstatējumi, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm radīja cenu apspiešanu.

(177)

Tā kā nebija citu piezīmju, tika apstiprināti pagaidu regulas 326.–332. apsvērumā izklāstītie apsvērumi.

(178)

Tā kā nebija citu piezīmju, tika apstiprināti pagaidu regulas 333.–337. apsvērumā izklāstītie apsvērumi.

(179)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCMC apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi savas PTO saistības (73), jo pagaidu regulā nav pienācīgi pamatots vai izskaidrots pamats pagaidu regulas 167. zemsvītras piezīmē minētā Savienības SAF ražošanas apjoma un ražošanas jaudas noteikšanai. Skaidrības labad Komisija atgādināja minētās zemsvītras piezīmes tekstu, kas ir šāds: “Kā norādīts 57. apsvērumā, SAF tika izslēgta no ražojuma klāsta un līdz ar to tika izslēgti arī SAF apjomi. Tādējādi no EBP atbildē uz anketas par makroekonomiskajiem aspektiem norādītā apjoma Komisija atskaitīja aplēsto SAF ražošanas apjomu (t. i., 75 000 tonnu 2022. gadā un 150 000 tonnu IP laikā) un aplēsto SAF jaudu.” Komisija noraidīja CCCMC apgalvojumu kā nepamatotu. Komisijas metodika ietvēra to, ka no EBP atbildē uz anketas par makroekonomiskajiem aspektiem norādītā apjoma, kas atspoguļoja izmeklēšanas perioda ražošanas apjomu (t. i., 14 925 455 t), tika atskaitīts samērīgs apjoms (t. i., 150 000 t), tādējādi iegūstot 14 775 455 t, t. i., attiecīgo rādītāju pagaidu regulas 5. tabulā. Atskaitīto apjomu pamatā bija labākā Komisijai pieejamā informācija par SAF ražošanu Savienībā, t. sk. tirgus informācija, Savienības ražotāju dati, EcoCeres (74) aplēses un vispārējās zināšanas par to, ka SAF ražošana ir palielinājusies, tuvojoties 2025. gada normu sākumam. Jānorāda, ka ne CCCMC, ne citas personas neierosināja alternatīvu metodiku, kuru izmantot, lai noteiktu SAF apjomus, kas būtu jāizslēdz no EBP makrodatiem.

(180)

CCCMC uzskata, ka pagaidu regulā ietvertais apgalvojums, ka ražošanas apjomi izmeklēšanas periodā “ievērojami samazinājās”, netika pamatots ar pierādījumiem. CCCMC arī apgalvoja, ka jebkurā gadījumā šo samazinājuma cēloni nevar izskaidrot ar importu no Ķīnas. Komisija norādīja, ka ražošanas samazinājums laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam bija acīmredzams (–3 %) un noteikti bija pretrunā pieaugošajam patēriņam. Samazinājuma iemesls ir analizēts pagaidu regulas 5. iedaļā.

(181)

Tā kā nebija citu piezīmju par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 338. un 339. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(182)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Komisija 6. tabulā konstatēja pārrakstīšanās kļūdas. 6. tabulu labo šādi.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(183)

CCCMC savās piezīmēs pēc pagaidu informācijas izpaušanas norādīja, ka imports no Ķīnas 2022. gadā bija 2020. gada līmenī, un piebilda, ka Savienības ražotāju pārdošanas apjoms sāka samazināties, kad imports no Ķīnas bija tikpat zems kā 2020. gadā. Pievēršoties tikai 2022. un 2020. gadam, CCCMC nepareizi atspoguļoja korelāciju starp importa no attiecīgās valsts attīstību un Savienības ražošanas nozares pārdošanas līmeni. Ņemot vērā šo divu kaitējuma rādītāju attīstību visā attiecīgajā periodā, ir skaidrs, ka Savienības ražotāju pārdošanas apjoms samazinājās, kad palielinājās imports no Ķīnas (piemēram, +52 % laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam). Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(184)

CCCMC savās piezīmēs pēc pagaidu informācijas izpaušanas apgalvoja, ka Savienības ražotāji zaudējuši lielāko daļu savas tirgus daļas laikā, kad Ķīnas importa tirgus daļa bija tikai 2,8 %. Komisija noraidīja apgalvojumu, jo Savienības ražotāju tirgus daļa samazinājās visvairāk laikā no 2021. līdz 2022. gadam, kad imports no Ķīnas sāka ievērojami palielināties (+ 96 % laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam).

(185)

Tā kā nebija citu piezīmju par šo iedaļu un ņemot vērā 6. tabulas laboto versiju, tika apstiprināti pagaidu regulas 340. un 341. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(186)

CCCMC savās piezīmēs pēc pagaidu informācijas izpaušanas apstrīdēja Komisijas secinājumu par izaugsmes neesību, pamatojoties uz to, ka pagaidu regulas 11. tabulā redzams kopējais ieguldījumu pieaugums +14 % apmērā un ka publiski pieejamā informācija liecina par kopumā labiem rezultātiem attiecībā uz visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un Savienības ražotāju Astra Bioplant. Komisija norādīja, ka personas sniegtā publiski pieejamā informācija ietvēra paziņojumu presei, kas publicēts pēc izmeklēšanas perioda, un 2023. gada ziņojumus par visu Eni grupu un Chevron Corporation (75), tādējādi tie nevarēja reprezentatīvi atspoguļot Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas stāvokli izmeklēšanas periodā. Komisija noraidīja CCCMC apgalvojumus.

(187)

Tā kā nebija citu piezīmju par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 342. apsvērumā minētie secinājumi.

(188)

CCCMC savās piezīmēs pēc pagaidu informācijas izpaušanas apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi savas PTO saistības (76), jo tā nav pamatojusi, ka pagaidu regulas 7. tabulā norādītais aplēstais darbinieku skaits, neraugoties uz trūkumiem, ir pietiekami precīzs un atbilstošs šīs izmeklēšanas vajadzībām. Komisija nepiekrita CCCMC. Pagaidu regulas 7. tabulā ir atspoguļoti nodarbinātības dati, ko 31 biodīzeļdegvielas ražotājs ir paziņojis sūdzības iesniedzējam, kā arī ekstrapolācija attiecībā uz informācijas nesniedzējiem, pamatojoties uz respondentu sniegtajiem nodarbinātības rādītājiem. Pagaidu regulā tika norādīts, ka ne visi Savienības ražotāji paziņoja EBP nodarbinātības datus, izmantojot to pašu pieeju, un ka bija vajadzīgs veikt noteiktas aplēses attiecībā uz uzņēmumiem, kas šo informāciju nesniedza. Komisija neuzskatīja, ka šī situācija būtu līdzvērtīga EBP iesniegto nodarbinātības rādītāju atzīšanai par spēkā neesošiem, jo Komisija būtisku daļu šo datu izlasē iekļauto Savienības ražotāju un sūdzības iesniedzēja pārbaudes apmeklējumu laikā pārbaudīja pati. Neviena ieinteresētā persona neiesniedza citas datu kopas, ar ko varētu apšaubīt vai aizstāt EBP iesniegtos nodarbinātības rādītājus un mainīt Komisijas secinājumus.

(189)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCMC atkārtoti uzsvēra, ka nodarbinātības pieaugums skaidri liecina par veselīgu nozari, un pēc tam apstrīdēja Komisijas secinājumus pagaidu regulas 345. apsvērumā attiecībā uz CCCMC argumentāciju par ražīguma samazināšanos. CCCMC apgalvoja, ka ražīguma samazināšanos nevar saistīt ar importu no Ķīnas, jo ražīgums visvairāk samazinājās (par 5 %) 2021. gadā, t. i., gadā, kad imports no Ķīnas attiecīgajā periodā bija viszemākais. Komisija norādīja uz skaidru korelāciju starp zemāku ražīgumu attiecīgā perioda otrajā daļā un importa no Ķīnas pieaugumu laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam (+55 %) un noraidīja CCCMC apgalvojumus.

(190)

Tā kā nebija citu piezīmju par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 343.–345. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(191)

Tā kā netika saņemtas nekādas piezīmes par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 346.–348. apsvērumā minētie secinājumi.

(192)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCMC norādīja, ka Komisijas konstatējumi nav spēkā bez segmentētas kaitējuma analīzes, un pēc tam norādīja uz Savienības ražotāju pārdošanas cenu ievērojamo pieaugumu (+69 %) kopumā, neraugoties uz importa pieaugumu no Ķīnas. Turklāt CCCMC norādīja, ka Ķīnas importu nevar uzskatīt par cēloni pagaidu regulas 8. tabulā norādītajai svārstīgajai starpībai starp pārdošanas cenām un vienības ražošanas izmaksām. CCCMC arī apgalvoja, ka nav pietiekami novērtēti faktori, kas ietekmē cenas, piemēram, spēja novirzīt izmaksas uz patērētājiem un augstas pastāvīgās izmaksas jaudas pārpalikuma un augsta nodarbinātības līmeņa dēļ.

(193)

Komisija norādīja, ka, pat ņemot vērā, ka Savienības cenas pieauga un starpība starp Savienības vidējām pārdošanas cenām un vidējām vienības ražošanas izmaksām svārstījās, izmeklēšanas periodā, kad Ķīnas importa līmenis un arī patēriņš Savienībā bija visaugstākie, Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas bija tikai par 2 EUR (jeb 0,1 %) lielākas par izmaksām, kas nav ilgtspējīgi. Ņemot vērā lielo pieprasījumu un īpašu tirgu, kam ir saistoši ilgtspējas un dekarbonizācijas mērķrādītāji, Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka klienti nepiekristu izmaksu pārnešanai no ražotājiem. Komisija piekrita, ka pastāvīgās izmaksas palielinātos, ja ražošanas apjoms samazinās, tomēr šis mazāks ražošanas apjoms nebija izvēle, bet gan Savienības ražotāju reakcija uz zemo cenu importa pieplūdumu no Ķīnas, kas ieskaitīts divreiz konkrētos ES atjaunīgās enerģijas mērķrādītājos, kā skaidrots pamatregulas 329. apsvērumā.

(194)

Tā kā nebija citu piezīmju par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 349.–351. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(195)

Tā kā netika saņemtas nekādas piezīmes par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 352. un 353. apsvērumā minētie secinājumi.

(196)

Tā kā netika saņemtas nekādas jaunas piezīmes par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 354. un 355. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(197)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCMC norādīja, ka nav novērtēta Savienības ražošanas nozares spējas piesaistīt kapitālu. CCCMC arī apgalvoja, ka nav korelācijas starp importu no Ķīnas un Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu, jo, kad 2021. gadā imports no Ķīnas samazinājās, samazinājās arī Savienības ražotāju rentabilitāte un citi rādītāji un, kad imports no Ķīnas 2022. gadā palielinājās, Savienības ražotāju rezultāti uzlabojās. Turklāt šī persona apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā kaitējuma faktorus kontekstā un savstarpējā saistībā, piemēram, ka papildu ieguldījumiem būtu bijusi negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, un ka Komisija nav ņēmusi vērā pierādījumus, kas, šķiet, ir pretrunā Komisijas pieņēmumiem.

(198)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares spēju piesaistīt kapitālu Komisija norādīja, ka no 2021. gada to kavē ļoti negatīvā naudas plūsma.

(199)

Apgalvotā korelācijas neesamība starp importu no Ķīnas un Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu nebija pamatota. Komisija atgādināja, ka lielākais rentabilitātes kritums bija laikā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam, t. i., kad imports no Ķīnas sasniedza augstāko līmeni. Tajā laikā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte nokritās līdz 0,1 %, kas ir daudz zemāks rādītājs par jebkādu samērīgu mērķa peļņu.

(200)

Komisija apstrīdēja apgalvojumu, ka tā nav ņēmusi vērā pierādījumus, kas ir pretrunā tās analīzei. Komisija nevarēja piekrist, ka CCCMC iesniegtie elementi bija būtiski izmeklēšanai, proti, CCCMC veiktā Amerikas daudznacionālās enerģētikas korporācijas Chevron Corporation, kura specializējas naftas un gāzes jomā un darbojas vairāk nekā 180 valstīs, 2023. gada rezultātu ekstrapolācija uz izlasē iekļautā Savienības ražotāja Chevron biodīzeļdegvielas jomas darbībām, vai CCCMC veiktā Itālijas daudznacionālās enerģētikas korporācijas Eni, kas specializējas naftas nozarē un darbojas vairāk nekā 60 valstīs, 2023. gada rezultātu ekstrapolācija uz izlasē iekļautā Savienības ražotāja (Bio)raffineria di Gela biodīzeļdegvielas jomas darbībām. Komisija ņēma vērā kaitējuma faktorus kontekstā un savstarpējā saistībā, un šajā saistībā nevarēja secināt, ka papildu ieguldījumiem ir bijusi negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, jo jaunie ilgtermiņa ieguldījumi drīzāk ietekmēja bilanci un šo ieguldījumu amortizācijas izmaksas sākotnēji bija zemas.

(201)

Tā kā nebija citu piezīmju par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 356.–360. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(202)

CCCMC savā piezīmju par pagaidu informācijas izpaušanu secinājumā neapstrīdēja, ka daži kaitējuma rādītāji attiecībā uz Savienības ražošanas nozari attiecīgajā periodā, šķiet, ir pasliktinājušies.

(203)

Tā kā nebija citu piezīmju par šo iedaļu, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 361. un 362. apsvērumā izklāstīto secinājumu un galīgi secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(204)

Saistītais importētājs Excellence New Energy B.V. apgalvoja, ka FAME cenas pēc pagaidu pasākumu noteikšanas samazinājās nevis Ķīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas dēļ, bet citu dažādu iemeslu dēļ, piemēram, lielu ciklisku svārstību dēļ naftas produktu tirgū, ģeopolitisko pārmaiņu dēļ, kas turpināja ietekmēt piedāvājumu/pieprasījumu, augu eļļas apjomu samazināšanās un HVO tirgus uzplaukuma dēļ. Komisija norādīja, ka notikumi pēc izmeklēšanas perioda nevar atspēkot secinājumu, ka imports no Ķīnas par dempinga cenām izmeklēšanas periodā ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tādējādi antidempinga pasākumu noteikšana ir bijusi pamatota.

(205)

CCCMC savās piezīmēs pēc pagaidu informācijas izpaušanas norādīja, ka Komisijai ir jānodrošina, ka Ķīnas imports un līdzīgie vietējie ražojumi (galvenokārt uz kultūraugiem iegūti un pārtikas izcelsmes FAME) ir pietiekamā līmenī aizstājami, pirms tiek noteikta cēloņsakarība starp importu no Ķīnas un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu. Komisija atsaucās uz pagaidu regulas 2.3. un 2.4. iedaļu, kurās apstiprināts, ka Ķīnas imports un vietējie ražojumi ir līdzīgi ražojumi un ir aizstājami.

(206)

Neraugoties uz Komisijas secinājumu, kas minēts pagaidu regulas 4.5.4. iedaļā, CCCMC apgalvoja, ka biodīzeļdegvielas importu no Ķīnas nevar uzskatīt par iemeslu dažu kaitējuma rādītāju negatīvajām tendencēm. CCCMC norādīja, ka pozitīvā attiecinājuma pārbaude nav izpildīta, jo Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājumu varētu attiecināt uz importu no Ķīnas, kura tirgus daļa ir bijusi neliela un kurš ir bijis dārgāks nekā cits imports. CCCMC apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi PTO tiesību aktus (77), jo pagaidu regulā nebija ietverts neatkarīgs novērtējums un nebija (pietiekama) pamatojuma, ka importa no Ķīnas “zemās” cenas, iespējams, “izraisīja cenu apspiešanu [samazinājumu] Savienības tirgū, kā rezultātā Savienības ražošanas nozare nespēja gūt veselīgu peļņu”. CCCMC apgalvoja, ka nevar pieņemt konstatējumu par cenu apspiešanu un ka pārdošanas cenas, importa cenas, apjomi un dažādas tendences, kas atspoguļotas pagaidu regulā, liecina, ka Ķīnas imports nekad nebūtu varējis izraisīt cenu samazināšanu vai cenu apspiešanu, jo Ķīnas importa biodīzeļdegvielas cenas saglabājās augstākas nekā Savienības cenas un attiecīgajā periodā palielinājās par 53 %. Saskaņā ar CCCMC sniegto informāciju, ņemot vērā to, ka importa no Ķīnas vidējās cenas bija daudz augstākas nekā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas, nebija skaidrs, kā attiecīgais imports “samazinājis”, “apspiedis” vai nepieļāvis vienības vidējo iekšzemes cenu pieaugumu.

(207)

Komisija noraidīja iepriekš minētos CCCMC apgalvojumus. Pagaidu regulas 4. un 8. tabulā norādītās pārdošanas cenas attiecas uz dažādiem ražojumu sortimentiem (78), kā uzsvērts pagaidu regulas 370. apsvērumā, un tās nav tieši salīdzināmas. Patiešām, izmeklēšanas periodā Savienībā ražotās biodīzeļdegvielas vidējā pārdošanas cena, kas galu galā tika salīdzināta ar importu no Ķīnas, bija augstāka par pagaidu regulas 8. tabulā norādīto pārdošanas cenu, proti, robežās no 1 590 līdz 2 400 EUR/t, t. i., noteikti augstāka par importu no Ķīnas. Neraugoties uz to, Komisija, ņemot vērā izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju un Savienības ražotāju pārdoto ražojumu sortimentu, konstatēja gan cenu samazinājumu, gan cenu apspiešanu. Turklāt, kā paskaidrots iepriekš 171. apsvērumā, ir iespējams, ka cenu samazinājums notika visā attiecīgajā periodā, jo lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka minētajā periodā importa ražojumu sortiments un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms būtu mainījies. Izmeklēšanas periodā salīdzināmiem ražojumu veidiem importa no Ķīnas cenas bija par 5,3 %–13,8 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas nevarēja palielināties līdz līmenim, kas būtu pietiekams, lai gūtu veselīgu peļņu. Lai konstatētu cenu apspiešanu, Komisija sāka novērot faktisko situāciju (aprēķinos pa ražojuma veidiem tika konstatēts, ka Ķīnas biodīzeļdegvielas cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām), ņēma vērā, ka kopumā Savienības ražošanas nozares vidējās cenas tikai nedaudz pārsniedza tās vidējās ražošanas izmaksas, un secināja, ka, ja Ķīnas cenu samazinājums nebūtu noticis, Savienības ražotāju cenas būtu dabiski palielinājušās vairāk nekā tas noticis. Veselīga un pieaugoša pieprasījuma kontekstā Komisija prognozēja, ka starpība starp vidējo pārdošanas cenu Savienībā un ražošanas izmaksām palielināsies, tomēr šī starpība samazinājās no 26 EUR/t 2022. gadā līdz 2 EUR/t izmeklēšanas periodā. Komisija norādīja, ka cenu samazinājuma līmenis tika apstiprināts procedūras galīgajā posmā, un tas tika uzskatīts par būtisku attiecīgajā preču kontekstā. Turklāt, kā paskaidrots iepriekš 176. apsvērumā, konstatējumus par cenu apspiešanu apstiprināja mērķa cenu samazinājuma starpības, kas noteiktas katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam.

(208)

Papildus iepriekš minētajam Komisija norādīja, ka iepriekš 3. tabulā redzamais neatspoguļo to, ka Ķīnas biodīzeļdegviela ir samazinājusi fizisko pieprasījumu pēc citiem biodīzeļdegvielas veidiem, proti, Savienībā no kultūraugiem ražotās biodīzeļdegvielas, divkāršojot 3. tabulā norādītās summas Ķīnas biodīzeļdegvielas “divkāršas uzskaites” dēļ, kas sīkāk izskaidrota nākamajā iedaļā.

(209)

Tā kā nebija citu piezīmju par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 364.–367. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(210)

Labojumam 6. tabulā, kas minēts 4.5.2.2. iedaļā, bija neliela ietekme uz dažām tirgus daļām, kuras publicētas pagaidu regulas 12. tabulā. Galīgā 12. tabula ir šāda.

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(211)

CCCMC savās piezīmēs pēc pagaidu informācijas izpaušanas uzstāja, ka Savienības ražotāji zaudēja lielāko daļu savas tirgus daļas, kad pieauga imports no trešām valstīm. CCCMC apgalvoja, ka, lai gan Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par gandrīz 10 procentpunktiem, Ķīnas tirgus daļa palielinājās par 2,6 procentpunktiem, kas ir daudz mazāk nekā imports no trešām valstīm. CCCMC iebilda, ka, tā kā nav informācijas par izejvielām importam no trešām valstīm, Komisija nav izdarījusi jēgpilnu secinājumu par minētā importa ietekmi un ka Komisija ir izdarījusi pieņēmumus, kuri joprojām nav izskaidroti un saskaņā ar kuriem imports no trešām valstīm parasti nepiesaista augstākas cenas tirgū.

(212)

Komisija apstiprināja, ka, ņemot vērā pieejamo informāciju, liela daļa importa no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, bija balstīta uz kultūraugiem, kā to cita starpā apstiprināja EBP 2023. gada statistikas ziņojums (81), GAIN ziņojumi par Ķīnu (82) un Eiropas Savienību (83), tirgus informācija (84) un vairākas Komisijas veiktās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas (85). Attiecībā uz importu no Singapūras Komisija apkopoja pierādījumus, kas liecina, ka šāda importa cenas neatspoguļo faktiskos tirgus apstākļus. Attiecībā uz Apvienotās Karalistes izcelsmes importu Savienībā (86) jānorāda, ka tās bija galvenokārt tirgotas preces (87), iespējams, ietverot pozīcijas līdzsvarošanu pārrobežas AK (88)/ES ražotājiem par transfertcenām, kuras Komisija nevarēja tālāk izsekot. Turklāt ir pazīmes, kas liecina, ka attiecīgajā periodā Apvienotajā Karalistē nozarē bija netipiska tirdzniecības prakse (89). Treškārt, Apvienotās Karalistes attiecīgās iestādes attiecībā uz biodīzeļdegvielas importu ir piešķīrušas naftas uzņēmumiem ievešanas pārstrādei atļaujas, kas atviegloja biodīzeļdegvielas, kuras izcelsme nav Apvienotajā Karalistē, tirdzniecību Savienībā caur Apvienoto Karalisti, tādējādi izjaucot statistiku. Šī prakse ir beigusies tikai nesen (90), (91).

(213)

Komisija apstiprināja, ka izmeklēšanas periodā Ķīnas UCO / no atkritumiem ražotā biodīzeļdegviela atviegloja konkrētu valsts normu ātrāku izpildi, jo bija mazāki biodīzeļdegvielas fiziskie apjomi un tika piesaistīts uzcenojums Savienības tirgū. Saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvām dalībvalstīm savā enerģijas patēriņā ir jāsasniedz atjaunojamo energoresursu īpatsvars. Lai sasniegtu savu kopējo mērķa daļu, dalībvalstīm ir atšķirīgi mērķrādītāji/apakšnormas. Transporta nozarē modernās biodegvielas, proti, biodīzeļdegvielu, kas ražota no UCO un noteiktu tauku atkritumiem var ieskaitīt valstu mērķrādītājos divreiz. Šī divkāršā uzskaite ierobežo normu palielināšanas ietekmi uz fizisko maisījumu apjomiem, jo, lai izpildītu normu, ir vajadzīgs mazāk (t. i., puse) biodegvielas.

(214)

Komisija norādīja, ka operatori nevarēja sasniegt savu mērķi tik ātri (kā Ķīnas biodīzeļdegvielas gadījumā), izmantojot lielāko daļu importa no citām trešām valstīm, jo tas bija balstīts uz kultūraugiem. Tādējādi Komisija secināja, ka jēgpilnu salīdzinājumu starp dažādas izcelsmes biodīzeļdegvielas cenām, apjomiem un tirgus daļām varētu veikt tikai tad, ja tiktu atzīts attiecīgais ražojumu sortiments. No kultūraugiem iegūtas biodīzeļdegvielas imports no citām trešām valstīm neaizstāja Savienības biodīzeļdegvielu tādā apmērā, kā Ķīnas biodīzeļdegvielas (divkāršais) apjoms, un nevarēja radīt kaitējumu tādā apmērā, kas mazinātu cēloņsakarība starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(215)

Tā kā nav citu piezīmju par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 368.–372. apsvērumā izklāstītie secinājumi, ņemot vērā galīgo 12. tabulu.

(216)

Tā kā nebija piezīmju par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 373.–376. apsvērumā minētie secinājumi.

(217)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCMC apgalvoja, ka ražošanas izmaksu un darbaspēka izmaksu pieaugums un ražīguma samazināšanās ir potenciāls kaitējuma cēlonis Savienības ražošanas nozarei. Komisija noraidīja CCCMC apgalvojumus, jo tieši Ķīnas biodīzeļdegvielas radītais cenu spiediens neļāva Savienības ražošanas nozarei atspoguļot izmaksu pieaugumu cenās. Tāpēc izmaksu pieaugums nemazināja konstatēto cēloņsakarību.

(218)

Tā kā nebija citu piezīmju par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 377. apsvērumā minētie secinājumi.

(219)

CCCMC apgalvoja, ka Savienības ražotāji paši ir nodarījuši kaitējumu, ņemot vērā viņu nespēju saražot biodīzeļdegvielu, kas piesaista divkāršas uzskaites uzcenojumu.

(220)

Komisija nepiekrita tam, ka Savienības ražotāji nespēj saražot biodīzeļdegvielu, kas piesaista divkāršas uzskaites uzcenojumu. Komisija atgādināja pagaidu regulas 57. apsvērumu un to, ka cenu samazinājuma noteikšana, kas izskaidrota pagaidu regulas 4.4.2. iedaļā, tika veikta dalījumā pa ražojuma veidiem un ka Ķīnas biodīzeļdegviela tika salīdzināta ar Savienībā ražotu biodīzeļdegvielu, kura ražota no tām pašām izejvielām, kas piesaista tāda paša veida (divkāršas uzskaites) uzcenojumu.

(221)

CCCMC apgalvoja, ka Savienības ražotāji paši ir nodarījuši kaitējumu lielo ieguldījumu dēļ, kas radījis negatīvu naudas plūsmu un samazinātu ienākumu no ieguldījumiem.

(222)

Jautājums par saikni starp samazināto rentabilitāti un Savienības ražotāju ieguldījumiem tika aplūkots iepriekš 197.–201. apsvērumā. Komisija atgādināja, ka imports no Ķīnas samazināja Savienības ražotāju rentabilitāti. Kā redzams Savienības ražotājiem paredzētajās tukšajās aptaujas anketās, rentabilitāte ir galvenais faktors formulā, ko izmanto, lai noteiktu naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem rādītājus. Pagaidu regulas 359. apsvērumā norādīts, ka būtiskie ieguldījumi attiecīgā perioda pēdējā posmā bija jau sen plānoti un attiecās tikai uz diviem uzņēmumiem.

(223)

Excellence New Energy B.V. apgalvoja, ka, tā kā mērķa cena 1 900–2 200 EUR/t ir daudz augstāka par importa cenām, Savienības ražošanas nozare nevarēja konkurēt ar importu. Komisija paskaidroja, ka mērķa cena 1 900–2 200 EUR/t atspoguļoja tikai ļoti specifisku ražojumu sortimentu, ar kuru tika salīdzināti Ķīnas modeļi, un tādējādi nevarēja likt apšaubīt Savienības ražošanas nozares konkurētspēju. Pagaidu regulas 12. tabulā norādītais imports attiecās uz dažādiem ražojumu sortimentiem, kā uzsvērts pagaidu regulas 370. apsvērumā.

(224)

Tā kā nebija citu piezīmju par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 378.–380. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(225)

Atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punkta trešajai daļai un tā kā Komisija nereģistrēja importu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā, tā analizēja importa apjomu dinamiku, lai noteiktu, vai 4. apsvērumā minētajā iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā notika turpmāks ievērojams izmeklējamā importa pieaugums, un tādējādi kaitējuma starpības noteikšanā ņemtu vērā šāda pieauguma radīto papildu kaitējumu.

(226)

Pamatojoties uz datiem no Surveillance 2 datubāzes, tika noskaidrots, ka importa apjomi no Ķīnas četru nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā bija par 58 % lielāki nekā vidējie četru nedēļu importa apjomi izmeklēšanas periodā. Uz šāda pamata Komisija secināja, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā nav noticis ievērojams izmeklējamā importa pieaugums.

(227)

Līdz ar to Komisija šajā saistībā nekoriģēja kaitējuma novēršanas līmeni.

(228)

Vairāki Ķīnas lietas dalībnieki apstrīdēja mērķa peļņu 11 % apmērā, kas izmantota kaitējuma starpības aprēķināšanai, pamatojoties uz to, ka šāda peļņas norma ir nereāla un/vai bezjēdzīga tirgus norišu un citu elementu (piemēram, regulējuma izmaiņu, izmaksu jautājumu) dēļ kopš 2013. gada, t. i., gada, kad mērķa peļņa tika noteikta 11 %. Personas lūdza Komisiju meklēt nesenāku/jēgpilnāku mērķa peļņu, un CCCMC apgalvoja, ka peļņai vajadzētu būt tādai, ko Savienības ražošanas nozare var sasniegt. Jiaao grupa prognozēja, ka mērķa peļņa būs mazāka par 11 %, jo tas uzskata, ka lielākajā daļā rūpniecības nozaru peļņas norma laika gaitā samazināsies tirgus konkurences un tehnoloģiskā progresa dēļ. Attiecībā uz Zhuoyue grupu būtu jāatrod jauna mērķa peļņa pēc tam, kad 2018. gadā tika izbeigtas antidempinga izmeklēšanas pret Argentīnu un Indonēziju, pamatojoties uz to, ka šāda izmeklēšanu izbeigšana nozīmēja, ka Savienības ražošanas nozarei vairs netika nodarīts kaitējums. Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Zhuoyue grupa atkārtoja šīs piezīmes, pamatojoties uz to, ka tās rentabilitātes līmenis pēdējos gados būs tāds, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos.

(229)

Kā norādīts pagaidu regulas 384. apsvērumā, Komisija nevarēja noteikt peļņas normu, balstoties uz kādu no gadiem pirms Ķīnas izcelsmes importa palielināšanās, jo Savienības ražošanas nozare vairākus gadus cieta no importa par dempinga cenām / subsidēta importa pieplūduma, un tāpēc nevienu laikposmu nevar uzskatīt par tādu, kurā Savienības tirgū būtu pastāvējusi normāla konkurences situācija. Līdz ar to Komisija izmantoja peļņu, kas šāda veida nozarei noteikta iepriekšējās izmeklēšanās, t. sk. 2019. gadā pabeigtajā izmeklēšanā. Pamata peļņas norma tika noteikta 11 % apmērā (92). Jiaao grupas apgalvojums, ka peļņas normas laika gaitā samazinātos tirgus konkurences un tehnoloģiskā progresa dēļ, nebija pamatots, proti, attiecībā uz biodīzeļdegvielas nozari. Izņemot Jiaao grupas ierosinātos 6 %, kas noteikti pamatregulas 7. panta 2.c punktā, neviena cita persona neierosināja samērīgu (samērīgāku) pamatpeļņu. Apgalvojumi, ka 11 % bija nepiemērota mērķa peļņa, tika noraidīti.

(230)

Kāda persona no Ķīnas apgalvoja, ka pagaidu regulas 387. apsvērumā aprēķināto cenu, kas nerada kaitējumu, nevajadzētu balstīt uz pagaidu regulas 8. tabulā norādītajām ražošanas izmaksām, kuru tendence tika uzskatīta par neparastu, un aicināja veikt korekciju (tomēr nepaskaidrojot, kādā veidā un cik lielā mērā) cenas, kas nerada kaitējumu, aprēķinā, lai, iespējams, labotu novirzes, piemēram, kara izraisītās augstās enerģijas cenas. Komisija noraidīja šos apgalvojumus un atgādināja, ka pagaidu regulas 8. tabulā ir norādītas ražošanas izmaksas plašākam ražojumu sortimentam nekā tas, attiecībā pret kuru galu galā imports tika salīdzināts.

(231)

Saistītais importētājs Excellence New Energy B.V. apšaubīja Komisijas noteikto mērķa cenu, pamatojoties uz to, ka, pagaidu regulas 8. tabulā ražošanas izmaksām pieskaitot 11 % mērķa peļņu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, diez vai tika iegūti tikai 1 508 EUR/t. Komisija paskaidroja, ka ražošanas izmaksas pagaidu regulas 8. tabulā atspoguļo plašāku ražojumu sortimentu nekā tās ražošanas izmaksas, ar kurām tika salīdzināti Ķīnas modeļi.

(232)

Tā kā nebija piezīmju, tika apstiprināts pagaidu regulas 389. apsvērums. Galīgais kaitējuma novēršanas līmenis ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visiem pārējiem uzņēmumiem ir šāds.

(233)

Atbilstīgi iepriekš izklāstītajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi.

(234)

EBP (tās locekļu vārdā) un Neste uzskatīja, ka pasākumi ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(235)

CCCMC apgalvoja, ka Komisijas apsvērumi šajā pagaidu regulas iedaļā nav pārliecinoši, jo saglabāsies konkurence ar importu no trešām valstīm un tiks importētas arī izejvielas biodīzeļdegvielas ražošanai. Komisija norādīja, ka veselīga konkurence tirgū tiek vērtēta atzinīgi, un noraidīja CCCMC apgalvojumus.

(236)

Tā kā nebija citu piezīmju par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 392.–394. apsvērumā minētie secinājumi.

(237)

Tā kā nebija piezīmju par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 395.–398. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(238)

Uzņēmums Quatra, kas ir UCO savācējs, apgalvoja, ka SAF un UCO izslēgšana no pasākumiem izraisītu šādu preču importu Savienībā un negatīvi ietekmētu Savienības ilgtspējas centienus, atturot no UCO/izejvielu iekšzemes sagādes. Komisija noraidīja šos apgalvojumus, jo UCO neietilpa izmeklēšanas tvērumā.

(239)

Liels biodegvielas uzglabāšanas nodrošinātājs Eiropā Chane, kas arī pārstrādā SAF, apgalvoja, ka pasākumi apdraudētu tā ilgtspējas mērķus un radītu problēmas piegādes ķēdes dinamikai, potenciāli ietekmējot atjaunojamo energoresursu pieejamību un piekļūstamību tiem. Chane pauda bažas par traucējumiem, uzglabāšanas iekārtu neefektivitāti, iespējamu nepietiekamu izmantošanu un negatīvu finansiālo ietekmi. Komisija norādīja, ka, lai gan pasākumi varētu ietekmēt noteiktas plūsmas piegādes ķēdē, biodīzeļdegvielas pieejamība tika piešķirta, ņemot vērā Savienības ražotāju ražošanas jaudu un lielo importa apjomu. Pasākumu mērķis nav novērst importu, bet gan atjaunot godīgas konkurences apstākļus biodīzeļdegvielas tirgū Savienībā.

(240)

Tā kā nebija citu piezīmju par šo iedaļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 399.–400. apsvērumā minētie secinājumi.

(241)

CCCMC apstrīdēja Komisijas apgalvojumu, kas norādīts pagaidu regulas šajā iedaļā, ka Savienības ražošanas nozarei bija pietiekama jauda, lai apmierinātu pieprasījumu, kā pamatojumu minot to, ka Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā nedarbojās labi un rapša sēklu ražošanas izredzes bija sliktas. Komisija nepiekrita šiem konstatējumiem par neizmantoto jaudu izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī, vispārējiem konstatējumiem par Savienības ražošanas nozari un vairākām izejvielām, no kurām var ražot biodīzeļdegvielu.

(242)

CCCMC apstrīdēja Komisijas apgalvojumu, kas norādīts pagaidu regulas 402. apsvērumā par to, ka pasākumu noteikšanai būtu pozitīva ietekme uz ilgtspēju un SEG (93) emisijām. Komisija norādīja uz dažu Savienības ražotāju ierosinātās lauksaimniecības paraugprakses nozīmi oglekļa sekvestrēšanā augsnē (94) un noraidīja CCCMC apgalvojumus.

(243)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas saistītais importētājs Excellence New Energy B.V. apstrīdēja aizliedzošos maksājumus, kas plašākiem dekarbonizācijas mērķiem ir neproduktīvi, un, tāpat kā CCCMC, apšaubīja, vai antidempinga pasākumi ir atbilstoši plašākā kontekstā, proti, saistībā ar starptautisko rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām. CCCMC piebilda, ka vides politikas nenoteiktība kavē uzņēmumu zaļās investīcijas un zaļo inovāciju un ka pasākumi ietekmētu tāda veida biodīzeļdegvielu, kurai ES likumdevējs piešķir vislielāko priekšroku.

(244)

Komisija norādīja, ka maksājumu līmenis nav aizliedzošs un ka pasākumu mērķis nav novērst importu, bet gan atjaunot godīgas konkurences apstākļus biodīzeļdegvielas tirgū Savienībā. Komisijas apņemšanos cīnīties pret klimata pārmaiņām nevar apšaubīt ar to, ka tiek noteikti antidempinga pasākumi, kad tie ir juridiski pamatoti. Šie konstatējumi skaidri liecināja par pamatoto nepieciešamību atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā. Tika norādīts, ka Savienības biodīzeļdegvielas ražotņu slēgšana palielinātu atkarību no biodīzeļdegvielas importa no trešām valstīm tālu esošās vietās, un tas nav produktīvi Savienības oglekļa pēdas mazināšanas ziņā. Komisija noraidīja Excellence New Energy B.V. un CCCMC apgalvojumus.

(245)

Excellence New Energy B.V. apgalvoja, ka var rasties traucējumi termināļos un ostās, ja šie pasākumi tiktu ieviesti. Šis apgalvojums tika noraidīts kā nepamatots.

(246)

Tā kā nebija citu piezīmju par Savienības interesēm, tika apstiprināti pagaidu regulas 404. un 405. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(247)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(248)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

(249)

EBP norādīja, ka tas, ka daži uzņēmēji izmantojuši AED masas bilances sistēmu, bija antidempinga maksājumu apiešana attiecībā uz Ķīnas biodīzeļdegvielu. EBP norādīja, ka tirgotāji varētu apmainīt “ilgtspējas apliecinājuma” sertifikātus starp ES un ārpussavienības produktiem, ievedot T1 (t. i., pirms muitošanas) ārpussavienības biodīzeļdegvielu, kā “ilgtspējas apliecinājums” tiktu pārdots Savienībā (proti, ja materiāli tiek divreiz ieskaitīti ES atjaunojamo energoresursu mērķrādītājos), un nosūtīt fizisko biodīzeļdegvielu ārpus Savienības. Komisija nepiekrita tam, ka minētās darbības varētu uzskatīt par apiešanas praksi, kas būtu jānovērš šīs izmeklēšanas ietvaros.

(250)

Neste un EBP norādīja, ka HEFA-SPK / jaukta SAF izslēgšana no pasākumiem palielinātu Ķīnas biodīzeļdegvielai noteikto antidempinga pasākumu apiešanas risku un mazinātu pasākumu korektīvo ietekmi. Šajā saistībā Neste norādīja, ka lielākajai daļai atjaunīgo degvielu nav atsevišķu KN kodu un ka HEFA-SPK un HVO var klasificēt ar vienu un to pašu preces kodu, ja atbilst vienām un tām pašām destilācijas specifikācijām. EBP apgalvoja, ka pie valsts robežas ir grūti atšķirt SAF un HVO.

(251)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Neste un EBP pēc būtības atkārtoja iepriekšējā apsvērumā apkopotās piezīmes. EBP apgalvoja, ka Ķīnas ražošanas nozare ātri pārietu no HVO uz SAF, tādējādi izvairoties no antidempinga maksājumu maksāšanas par HVO. EcoCeres grupa nepiekrita tam, ka pāreja uz SAF varētu notikt ātri. EBP aicināja Komisiju pieņemt proaktīvu pieeju attiecībā uz jaunu eksporta nodokļa mehānismu Ķīnas UCO, kas, iespējams, ir sava veida atbalsts antidempinga maksājumu absorbēšanai, kā arī kompensējama subsīdija, kas tuvākajā nākotnē samazinātu FAME, HVO un SAF eksporta cenas no Ķīnas uz Savienību. EBP īpaši aicināja uzraudzības nolūkā izveidot jaunus SAF specifiskus Taric kodus, lai rūpīgi uzraudzītu biodīzeļdegvielas importa cenu Savienībā, kā arī veikt ex officio izmeklēšanu, lai pārskatītu pašreizējās izmeklēšanas dempinga starpības. EcoCeres grupa atgādināja par instrumentiem, kas jau ir ieviesti biodegvielu aprites uzraudzībai, proti, Komisijas izstrādāto Savienības Biodegvielu datubāzi, kas darbojas kopš 2024. gada.

(252)

Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu minētos jautājumus un apņēmās uzraudzīt biodīzeļdegvielas un SAF plūsmas pēc antidempinga pasākumu noteikšanas Ķīnas biodīzeļdegvielai, kā noteikts šīs regulas 1. pantā. Tāpēc uzraudzības nolūkā tika izveidoti atsevišķi Taric kodi ilgtspējīgām aviācijas degvielām, kas definētas šīs regulas 1. pantā un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

(253)

CCCMC apšaubīja šādu pasākumu veidu. Komisija noraidīja CCCMC apgalvojumu, kas nebija pamatots.

(254)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko izgatavojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tai skaitā tiesību subjekti, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes, un uz to būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(255)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (95). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(256)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(257)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes, un tie, tāpat kā citos gadījumos, var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota maksājuma likme.

(258)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālā maksājuma likmes, īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam piemērot attiecīgo valsts mēroga maksājumu.

(259)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(260)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas perioda laikā neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, ir jānodrošina iespēja lūgt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai jāapmierina šāds lūgums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) izmeklēšanas periodā tas nav veicis attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību, ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to veica, un iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(261)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar pagaidu regulu, galīgi jāiekasē apjomos, kas noteikti pagaidu regulā, un nepārsniedzot šajā regulā noteikto apjomu.

(262)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (96) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir tā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(263)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,