–

Vista‑Life Pharma SA vārdā – L. De Meese un P. Maeyaert, advokāti,

–

Laboratoires S.M.B. SA un Brussels Reps Pharma SRL vārdā – G. Sorreaux, advokāts,

–

Beļģijas valdības vārdā – M. Jacobs, L. Jans un C. Pochet, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – S. Delaude un B. Rous Demiri, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 2. panta 2. punkta 1. un 5. apakšpunktu, kā arī 14. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (OV 2006, L 404, 9. lpp.; labojums – OV 2007, L 12, 3. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regulu (EK) Nr. 109/2008 (OV 2008, L 39, 14. lpp.) (turpmāk – Regula Nr. 1924/2006).

2

Šis lūgums iesniegts Vista‑Life Pharma SA un Vista‑Life Pharma Belgium SCRL (turpmāk kopā – Vista‑Life) tiesvedībā pret Laboratoires S.M.B. SA un Brussels Reps Pharma SRL par informāciju, kas ietverta Vista‑Life komercreklāmā divu uztura bagātinātāju popularizēšanai.

Tiesiskais regulējums

Savienības tiesības

Direktīva 2002/46/EK

3

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/46/EK (2002. gada 10. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (OV 2002, L 183, 51. lpp.) 2. pantā noteikts:

Direktīva 2006/114/EK

4

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV 2006, L 376, 21. lpp.) 2. pantā paredzēts:

Regula Nr. 1924/2006

5

Regulas Nr. 1924/2006 3., 23. un 28. apsvērumā noteikts:

6

Šīs regulas 1. panta “Temats un darbības joma” 1. un 2. punktā noteikts:

7

Minētās regulas 2. pantā “Definīcijas” paredzēts:

8

Šīs pašas regulas 3. panta “Visu norāžu vispārēji principi” pirmā daļa formulēta šādi:

9

Regulas Nr. 1924/2006 4. panta “Nosacījumi, kā lietot uzturvērtības un veselīguma norādes” 2. punktā noteikts:

10

Minētās regulas 14. pants “Norādes par samazinātu slimības risku un norādes, kas attiecas uz bērnu attīstību un veselību” formulēts šādi:

Regula (ES) Nr. 1169/2011

11

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV 2011, L 304, 18. lpp.) 2. panta “Definīcijas” 2. punktā noteikts:

12

Šīs regulas 7. panta “Godīgas informēšanas prakse” 2. punktā paredzēts:

13

Minētās regulas 12. panta “Obligātās pārtikas produktu informācijas pieejamība un izvietojums” 1. un 2. punkts noteic:

14

Saskaņā ar šīs pašas regulas 53. pantu “Atcelšana”:

Īstenošanas lēmums 2013/63/ES

15

Komisijas Īstenošanas lēmuma 2013/63/ES (2013. gada 24. janvāris), ar ko pieņem pamatnostādnes par to, kā īstenojami īpaši nosacījumi attiecībā uz veselīguma norādēm, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1924/2006 10. pantā (OV 2013, L 22, 25. lpp.), pielikuma 2. punkts “Obligāta informācija, kas jāpievieno atļautām veselīguma norādēm: 10. panta 2. punkts” formulēts šādi:

Beļģijas tiesības

Ekonomikas tiesību kodekss

16

Code de droit économique (Ekonomikas tiesību kodekss; 2013. gada 29. marta Moniteur belge, 19975. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2013. gada 21. decembra loi portant insertion du titre VI “Pratiques du marché et protection du consommateur” dans le code de droit économique et portant insertion des définitions propres au livre VI, et des dispositions d’application de la loi propres au livre VI, dans les livres Ier et XV du code de droit économique (Likums par VI sadaļas “Komercprakse un patērētāju aizsardzība” iekļaušanu Ekonomikas tiesību kodeksā un par VI grāmatā izmantoto definīciju un VI grāmatā ietverto likuma piemērošanas noteikumu iekļaušanu Ekonomikas tiesību kodeksa I un XV grāmatā; 2013. gada 30. decembra Moniteur belge, 103506. lpp.) (turpmāk – Ekonomikas tiesību kodekss), VI.104. pantā noteikts:

2021. gada 30. maija Karaļa dekrēts par tādu uzturvielu un pārtikas produktu laišanu tirgū, kuriem ir pievienotas uzturvielas

17

2021. gada 30. maija arrêté royal concernant la mise dans le commerce de nutriments et de denrées alimentaires auxquelles des nutriments ont été ajoutés (Karaļa dekrēts par tādu uzturvielu un pārtikas produktu laišanu tirgū, kuriem ir pievienotas uzturvielas; 2021. gada 11. jūnija Moniteur belge, 61519. lpp.) 9. pantā paredzēts:

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

18

Laboratoires S.M.B. un Brussels Reps Pharma – atbildētājas pamatlietā – ir saskaņā ar Beļģijas tiesībām dibinātas sabiedrības, kas darbojas farmācijas un parafarmācijas nozarē. Tās ražo un tirgo tostarp uztura bagātinātājus.

19

Vista‑Life arī tirgo uztura bagātinātājus un šajās nozarēs konkurē ar atbildētājām pamatlietā. Šo bagātinātāju vidū tostarp ir divi produkti ar nosaukumu attiecīgi “Vista‑D3” un “VistaSterol”.

20

Ar 2021. gada 18. marta vēstuli atbildētājas pamatlietā pieprasīja Vista‑Life 2021. gada februārī vairs neizplatīt divas reklāmas, kas attiecas uz uztura bagātinātāju “Vista‑D3” un kas bija ievietotas divos veselības aprūpes speciālistiem paredzētos periodiskajos izdevumos, pamatojoties uz to, ka šī uztura bagātinātāja ikdienas lietošana tajos tika raksturota kā tāda, kas ļauj panākt “stabilu līmeni plazmā”, un tā esot veselīguma norāde, kas nav atļauta saskaņā ar Regulu Nr. 1924/2006.

21

Ar 2021. gada 25. marta vēstuli Vista‑Life apstrīdēja, ka tā būtu pārkāpusi šo regulu, apgalvojot, ka šāda norāde nav veselīguma norāde minētās regulas izpratnē.

22

2021. gada aprīlī Vista‑Life veselības aprūpes speciālistiem paredzētā žurnālā publicēja citu reklāmu, kura attiecas uz uztura bagātinātāju “VistaSterol” un kurā ir šāda norāde: “risinājums holesterīna kontrolei”. Šajā reklāmā bija arī norādīts, ka šis uztura bagātinātājs satur fitosterīnus.

23

2021. gada 9. jūnijā atbildētājas pamatlietā tribunal de l’entreprise francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā Uzņēmumu tiesa, Beļģija) cēla prasību par atturēšanos no darbības, lai tostarp, pirmkārt, konstatētu, ka ar veselīguma norādēm “stabils līmenis plazmā” un “risinājums holesterīna kontrolei”, ko Vista‑Life izmanto saviem produktiem “Vista‑D3” un “VistaSterol”, ir pārkāpts Regulas Nr. 1924/2006 10. pants un 14. panta 2. punkts, kā arī Ekonomikas tiesību kodeksa VI.104. pants, un, otrkārt, lai Vista‑Life tiktu uzdots izbeigt šo pārkāpumu, pretējā gadījumā paredzot kavējuma naudu.

24

Ar 2022. gada 6. aprīļa spriedumu tribunal de l’entreprise francophone de Bruxelles šo prasību apmierināja.

25

No 2022. gada oktobra līdz decembrim Vista‑Life trijos periodiskos izdevumos, kas paredzēti veselības aprūpes speciālistiem, izplatīja četras jaunas reklāmas attiecībā uz uztura bagātinātāju “Vista‑D3”, kuras lika noprast, ka šī uztura bagātinātāja izmantošana ļauj novērst mirstības riska palielināšanos, un/vai ietvēra it īpaši norādes, ka D vitamīna uzņemšana katru dienu ir vēlamāka, nevis tikai vienā reizē (“labāk katru dienu nekā vienā devā”) un ka produkta “Vista‑D3” sublingvālā uzņemšana “ir preferenciāls uzņemšanas veids, kas sniedz daudzas priekšrocības salīdzinājumā ar perorālo uzņemšanu: tā nodrošina ātrāku uzsūkšanos un ļauj izvairīties no pirmā loka metabolisma aknās un fermentatīvas noārdīšanās kuņģī.”

26

Ar 2022. gada 23. novembra vēstuli atbildētājas pamatlietā pieprasīja Vista‑Life pārtraukt izmantot šajās reklāmās ietvertās norādes, uzskatīdamas, ka tās ir veselīguma norādes, kas ir aizliegtas ar Regulu Nr. 1924/2006, un ka ar tām tiek pārkāpts 2021. gada 30. maija Karaļa dekrēts par tādu uzturvielu un pārtikas produktu laišanu tirgū, kuriem ir pievienotas uzturvielas, Regula Nr. 1169/2011, kā arī Ekonomikas tiesību kodekss.

27

Ar 2022. gada 2. decembra vēstuli Vista‑Life apstrīdēja atbildētāju pamatlietā šādi izteiktos apgalvojumus un atteicās izpildīt šo pieprasījumu.

28

2022. gada 9. decembrī atbildētājas pamatlietā vērsās tribunal de l’entreprise francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā Uzņēmumu tiesa) ar prasību par atturēšanos no darbības, lūdzot tostarp konstatēt, ka ar šī sprieduma 25. punktā minētajām veselīguma norādēm ir pārkāpts Regulas Nr. 1924/2006 10. pants, kā arī līdz ar to – Ekonomikas tiesību kodeksa VI.104. pants, un uzdot Vista‑Life pārtraukt izmantot šīs norādes, kā arī jebkādas līdzīgas norādes, pretējā gadījumā paredzot kavējuma naudu.

29

Ar 2023. gada 5. aprīļa spriedumu tribunal de l’entreprise francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā Uzņēmumu tiesa) tostarp konstatēja, ka apgalvojums, saskaņā ar kuru produkts “Vista‑D3” ļauj izvairīties no mirstības riska palielināšanās, apgalvojums, ka produkts “Vista‑D3” ļauj izvairīties no pirmā loka metabolisma aknās un fermentatīvas noārdīšanās kuņģī, un norāde “labāk katru dienu nekā vienā devā” ir neatļautas veselīguma norādes, ar kurām tādējādi tiek pārkāpts Regulas Nr. 1924/2006 10. pants un Ekonomikas tiesību kodeksa VI.104. pants. Turklāt tā uzdeva Vista‑Life pārtraukt izmantot šīs norādes, kā arī jebkādas līdzīgas norādes, pretējā gadījumā paredzot kavējuma naudu.

30

Vista-Life par tribunal de l’entreprise francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā Uzņēmumu tiesa) 2022. gada 6. aprīļa un 2023. gada 5. aprīļa spriedumiem iesniedza apelācijas sūdzības cour d’appel de Bruxelles (Briseles apelācijas tiesa, Beļģija), kas ir iesniedzējtiesa un kas abas lietas apvienoja.

31

Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu pēdējā minētā tiesa, pirmām kārtām, konstatē, ka atbildētājas pamatlietā un Vista‑Life atšķiras viedokļi par to, vai norādes “stabils līmenis plazmā”, “produkts “Vista‑D3” ļauj izvairīties no pirmā loka metabolisma aknās un fermentatīvas noārdīšanās kuņģī”, kā arī “labāk katru dienu nekā vienā devā” ir veselīguma norādes Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5. apakšpunkta izpratnē.

32

Šajā ziņā minētā tiesa, pirmkārt, norāda, ka netiek apstrīdēts, ka šīs norādes nav iekļautas saskaņā ar Regulu Nr. 1924/2006 atļauto veselīguma norāžu sarakstos.

33

Otrkārt, tā uzskata, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5. apakšpunktā ietverto jēdziena “veselīguma norāde” definīciju, ir jāpārbauda, vai minētās norādes pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pastāv saikne starp “Vista‑D3” uztura bagātinātāju un veselību.

34

Šajā gadījumā iesniedzējtiesa konstatē, ka šī sprieduma 31. punktā minētās norādes liek domāt par saiknes pastāvēšanu starp produkta “Vista‑D3” lietošanas biežumu, kā arī uzņemšanas veidu un tā uzsūkšanos organismā, kas esot padarīta efektīvāka.

35

Tomēr tā norāda, ka Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 1. apakšpunktā ietvertajā jēdziena “norāde” vispārējā definīcijā nav precizēts, kas ir jāsaprot ar “sevišķām īpašībām”, un ka jēdziena “veselīguma norāde” definīcijā šīs regulas 2. panta 2. punkta 5. apakšpunktā nav norādīts, vai jēdziens “pārtikas produkts vai kāda tā sastāvdaļa” aptver īpašības, kas saistītas ar attiecīgā pārtikas produkta lietošanas biežumu vai uzņemšanas veidu.

36

Otrām kārtām, par norādi “risinājums holesterīna kontrolei” attiecībā uz uztura bagātinātāju “VistaSterol” iesniedzējtiesa norāda, ka Vista‑Life un atbildētājas pamatlietā ir vienisprātis šo norādi kvalificēt par “veselīguma norādi”, un konkrētāk – par “samazināta slimības riska norādi” Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 6. apakšpunkta izpratnē.

37

Taču tām ir domstarpības par to, vai šī veselīguma norāde atbilst vai neatbilst minētās regulas 14. panta 2. punktam.

38

Šajā ziņā iesniedzējtiesa konstatē, ka strīdīgajā reklāmā nav ietverts šajā tiesību normā minētais paziņojums, ka saslimšanai, uz kuru ir atsauce šajā norādē, proti, šajā gadījumā kardiovaskulārajām slimībām, var būt vairāki riska faktori un ka izmaiņām kādā vienā no šiem riska faktoriem, šajā gadījumā – fitosterīnu uzņemšanai, var būt vai var arī nebūt labvēlīga ietekme.

39

Tomēr tā norāda, ka uztura bagātinātāja “VistaSterol” iepakojumā un lietošanas instrukcijā, kā arī Vista‑Life interneta vietnē ir norāde, ka augsts holesterīna līmenis ir sirds un asinsvadu slimību riska faktors.

40

Šādos apstākļos cour d’appel de Bruxelles (Briseles apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

41

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5. apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka norādes par uztura bagātinātāja lietošanas biežumu un/vai uzņemšanas veidu ietilpst jēdzienā “veselīguma norāde” šīs tiesību normas izpratnē.

42

Iesākumā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 1. panta 2. punktu tā ir piemērojama pārtikas produktu uzturvērtības un veselīguma norādēm, kas sniegtas tirdzniecības informācijā marķējuma, noformējuma vai reklāmas veidā attiecībā uz pārtikas produktiem, ko piegādā galapatērētājam, tostarp – kā izriet no šīs regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta, skatot to kopsakarā ar Direktīvas 2002/46 2. panta a) punktu, – uztura bagātinātājiem.

43

Saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 3. panta pirmo daļu šādas norādes Eiropas Savienības tirgū laisto pārtikas produktu marķēšanai, noformēšanai un reklāmai var izmantot tikai tad, ja tās atbilst šīs regulas noteikumiem.

44

Šajās tiesību normās ir paredzēta virkne prasību, kas reglamentē veselīguma norāžu izmantošanu uz pārtikas produktiem Savienībā, it īpaši – šīs regulas 23. apsvērumā minētā prasība, saskaņā ar kuru šāda izmantošana būtu jāatļauj tikai pēc tam, kad ir veikts zinātnisks novērtējums iespējami visaugstākajā līmenī, kas, lai nodrošinātu saskaņotu novērtējumu, ir jāveic EFSA (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 30. aprīlis, Novel Nutriology, C‑386/23, EU:C:2025:304, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).

45

Šajā ziņā, pirmām kārtām, jānorāda, ka Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 1. apakšpunktā jēdziens “norāde” ir definēts plaši kā “jebkurš ziņojums vai atveidojums, kas nav obligāts saskaņā ar Kopienas vai valstu tiesību aktiem, tostarp ilustrēts, grafisks vai jebkāda veida simbolisks atveidojums, kurš pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pārtikas produktam ir sevišķas īpašības”.

46

No darbības vārdu “liek domāt vai netieši norāda” izmantošanas izriet, ka kvalificēšanai par “norādi” šīs tiesību normas izpratnē nav nepieciešams, lai ziņojumā vai atveidojumā, uz kuru attiecas šis jēdziens, būtu skaidri norādīts, ka pārtikas produktam piemīt noteiktas sevišķas īpašības. Pietiek ar to, ka šāds ziņojums vai atveidojums samērā informētam, uzmanīgam un apdomīgam vidusmēra patērētājam var radīt iespaidu, ka pārtikas produktam ir šādas īpašības (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2013. gada 18. jūlijs, Green – Swan Pharmaceuticals CR, C‑299/12, EU:C:2013:501, 24. punkts).

47

Turklāt, kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 26. punktā, atsauce uz pārtikas produkta “sevišķajām īpašībām” – pretēji tam, ko rakstveida apsvērumos apgalvo Vista Life, – nav jāsaprot kā tāda, kas attiecas tikai uz šim produktam raksturīgajām īpašībām, piemēram, tā sastāvu vai saturu. Tas attiecas arī uz veidu, kādā minēto pārtikas produktu ir paredzēts patērēt, ja šis veids tiek pasniegts kā tāds, kas ietekmē šim pārtikas produktam piedēvētās īpašības.

48

Līdz ar to tādas norādes par uztura bagātinātāja lietošanas biežumu kā “labāk katru dienu nekā vienā devā” vai tā uzņemšanas veidu, piemēram, “sublingvāli”, šim uztura bagātinātājam var piedēvēt sevišķas īpašības Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 1. apakšpunkta izpratnē.

49

Otrām kārtām, Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5. apakšpunktā “veselīguma norāde” ir definēta kā “jebkura norāde, kas pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pastāv saikne starp pārtikas produktu kategoriju, pārtikas produktu vai kādu tā sastāvdaļu un veselību”.

50

Kā Tiesa jau ir nospriedusi, “veselīguma norāde” minētās tiesību normas izpratnē ir definēta, izmantojot saikni, kādai ir jāpastāv starp pārtikas produktu vai kādu tā sastāvdaļu, no vienas puses, un veselību, no otras puses; šajā definīcijā nav precizēts ne tas, vai šai saiknei ir jābūt tiešai vai netiešai, ne tas, cik tai ir jābūt intensīvai vai ilgstošai, un no tā izriet, ka jēdziens “saikne” ir jāinterpretē plaši (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Green – Swan Pharmaceuticals CR, C‑299/12, EU:C:2013:501, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

51

Tādējādi jēdzienam “veselīguma norāde” ir jāattiecas ne tikai uz saikni, kas netieši nozīmē veselības stāvokļa uzlabošanu pārtikas produktu patēriņa dēļ, bet arī uz ikvienu saikni, kas liecina par negatīvas ietekmes uz veselību, kas ir saistīta vai citos gadījumos izriet no šāda patēriņa, neesību vai samazināšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 6. septembris, Deutsches Weintor, C‑544/10, EU:C:2012:526, 35. punkts).

52

Tādējādi tādas norādes par uztura bagātinātāja lietošanas biežumu vai uzņemšanas veidu, kādas ir minētas šī sprieduma 48. punktā, var ietilpt jēdzienā “veselīguma norāde” Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5. apakšpunkta izpratnē, ja tās tiek pasniegtas kā tādas, kurām ir nozīme labvēlīgas ietekmes uz veselību sasniegšanā vai negatīvas ietekmes uz veselību, kas varētu izrietēt no cita lietošanas biežuma vai cita uzņemšanas veida, neesību vai samazināšanu.

53

Savukārt, kā izriet no šī sprieduma 50. punktā atgādinātās definīcijas, ja šīs norādes tikai sniedz patērētājiem tīri praktisku informāciju par attiecīgā produkta patēriņa veidu, tieši vai netieši neatsaucoties uz ietekmi uz veselību, tās nevar ietilpt šajā jēdzienā.

54

Šī interpretācija turklāt atbilst Regulas Nr. 1924/2006 mērķim, kurš, kā noteikts tās 1. panta 1. punktā, ir, pirmkārt, nodrošināt efektīvu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, it īpaši pret maldinošām norādēm, atvieglojot patērētājiem izvēli, kad tirgū tiek laisti droši un pienācīgi marķēti produkti. Otrkārt, veselības aizsardzība ir viens no galvenajiem šīs regulas mērķiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 30. aprīlis, Novel Nutriology, C‑386/23, EU:C:2025:304, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).

55

Lai sasniegtu mērķus nodrošināt patērētāju aizsardzības un cilvēku veselības aizsardzības augstu līmeni, jo īpaši būtu jāsniedz patērētājiem informācija, kas vajadzīga, lai viņi varētu izdarīt apzinātu izvēli (spriedums, 2025. gada 30. aprīlis, Novel Nutriology, C‑386/23, EU:C:2025:304, 64. punkts un tajā minētā judikatūra).

56

Interpretācija, ar kuru no jēdziena “veselīguma norāde” Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5. apakšpunkta izpratnē tiek izslēgtas norādes par uztura bagātinātāja lietošanas biežumu vai uzņemšanas veidu, neaprobežojoties tikai ar tīri praktisku informāciju, būtu pretrunā šiem mērķiem. Proti, šāda interpretācija ļautu saimnieciskās darbības subjektiem izmantot šādas norādes, lai gan tās var likt patērētājiem domāt, ka pastāv labvēlīga ietekme uz veselību vai negatīvas ietekmes uz veselību neesība vai samazināšana, bez pienākuma ievērot šajā regulā paredzētās prasības, it īpaši šī sprieduma 44. punktā minēto prasību, saskaņā ar kuru veselīguma norāžu izmantošana būtu jāatļauj tikai pēc tam, kad ir veikts zinātnisks novērtējums visaugstākajā līmenī.

57

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5. apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka norādes par uztura bagātinātāja lietošanas biežumu un/vai uzņemšanas veidu ietilpst jēdzienā “veselīguma norāde” šīs tiesību normas izpratnē, ja šie praktiskie noteikumi ir norādīti kā tādi, kas ir saistīti ar labvēlīgu ietekmi uz veselību vai negatīvas ietekmes uz veselību neesību vai samazināšanu.

Par otro jautājumu

58

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1924/2006 14. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir prasīts, lai attiecīgā uztura bagātinātāja marķējumā vai, ja marķējuma nav, noformējumā vai reklāmā būtu burtiski atveidots šajā tiesību normā ietvertais paziņojums, saskaņā ar kuru “slimībai, uz kuru attiecas norāde, var būt vairāki riska faktori un [..] izmaiņām vienā no šiem riska faktoriem var būt vai var arī nebūt labvēlīga ietekme”.

59

Kā izriet no šīs regulas 14. panta nosaukuma, tajā tostarp ir reglamentētas norādes par samazinātu slimības risku.

60

Jēdziens “samazināta slimības riska norāde” minētās regulas 2. panta 2. punkta 6. apakšpunktā ir definēts kā “jebkura veselīguma norāde, kas pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka attiecīgās pārtikas produktu kategorijas, pārtikas produkta vai kādas tā sastāvdaļas lietošana būtiski mazina kādas cilvēka saslimšanas riska faktoru”.

61

Saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 14. panta 2. punktu papildus šajā regulā paredzētajām vispārīgajām prasībām un īpašajām prasībām, kas paredzētas šī panta 1. punktā, attiecībā uz norādēm par samazinātu slimības risku uz marķējuma vai, ja marķējuma nav, noformējumā vai reklāmā ir arī paziņojums, kurā norādīts, ka slimībai, uz kuru attiecas norāde, var būt vairāki riska faktori un ka izmaiņām vienā no šiem riska faktoriem var būt vai var arī nebūt labvēlīga ietekme.

62

Pirmām kārtām, jānorāda, pirmkārt, ka minētā 14. panta 2. punkta formulējumā nav minēta prasība burtiski atveidot vārdus, kas seko vārdiem “norāde”, jo šādai norādei, kā izriet no šī formulējuma, tostarp ir jābūt saistītai ar slimību, uz kuru ir atsauce attiecīgajā norādē.

63

Otrkārt, kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 32. punktā, Savienības likumdevējs citās Regulas Nr. 1924/2006 normās ir skaidri paredzējis noteikta formulējuma obligātu izmantošanu. Tā tas it īpaši ir šīs regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kā arī dažās minētās regulas pielikuma sadaļās, kurās ir paredzēts, ka noteiktām uzturvērtības norādēm ir jāpievieno norāde, kuras formulējums ir konkrēti noteikts.

64

Otrām kārtām, kā atgādināts šī sprieduma 54. un 55. punktā, tā kā veselības aizsardzība ir viens no Regulas Nr. 1924/2006 galvenajiem mērķiem, patērētājam tostarp ir jāsniedz nepieciešamā informācija, lai viņš varētu izdarīt apzinātu izvēli.

65

Lai sasniegtu šo mērķi, ir svarīgi, kā izriet no šīs regulas 3. apsvēruma, aizsargāt patērētāju no informācijas, kas viņu var maldināt, piedēvējot pārtikas produktiem tādas ārstnieciskas īpašības, kādu tiem nav.

66

Minētās regulas 14. panta 2. punkts iekļaujas tieši minētā mērķa ietvaros.

67

Kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 33. punktā, šajā tiesību normā paredzētās norādes mērķis ir relativizēt norādes par slimības riska samazināšanu tvērumu un izvairīties no tā, ka šī norāde tiek uztverta kā terapeitisks solījums. Tādējādi tā palīdz novērst jebkādu risku, ka patērētājs varētu tikt maldināts, saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 28. apsvērumu atgādinot, ka uzturs ir tikai viens no daudziem faktoriem, kas ietekmē noteiktu cilvēku slimību rašanos, un ka šo slimību rašanos var ietekmēt arī citi faktori.

68

Lai sasniegtu mērķi nodrošināt cilvēku veselības aizsardzību, ja samazināta slimības riska norāde šīs regulas 2. panta 2. punkta 6. apakšpunkta izpratnē tiek izmantota komerciālā paziņojumā, pietiek ar to, ka šai norādei ir pievienots paziņojums, kas, ne obligāti burtiski atkārtojot minētās regulas 14. panta 2. punktā izmantoto formulējumu, precīzi, skaidri un viegli saprotamā veidā informē patērētāju, pirmkārt, par to, ka slimībai, uz kuru attiecas norāde, var būt vairāki riska faktori un, otrkārt, ka izmaiņām vienā no šiem riska faktoriem var būt vai var arī nebūt labvēlīga ietekme.

69

Jānorāda, ka šo prasību par precīzu, skaidru un viegli saprotamu informāciju apstiprina Regulas Nr. 1169/2011 7. panta 2. punkts, kas ietilpst Regulas Nr. 1924/2006 normu sistēmiskas interpretācijas satvarā.

70

Jāatgādina: kā izriet no pēdējās minētās regulas 3. apsvēruma, tās mērķis ir papildināt Direktīvā 2000/13 noteiktos vispārējos principus. Tā kā šī direktīva tika atcelta un aizstāta ar Regulu Nr. 1169/2011, ar kuru tika ieviests jauns regulējums, kas aizstāj šajā direktīvā paredzēto, Regula Nr. 1924/2006 ir jāaplūko, ņemot vērā Regulu Nr. 1169/2011.

71

Regulas Nr. 1169/2011 7. panta “Godīgas informēšanas prakse” 2. punktā ir paredzēts, ka pārtikas produktu informācijai ir jābūt precīzai, skaidrai un patērētājiem viegli saprotamai.

72

Šajā gadījumā, neskarot pārbaudi, kas jāveic iesniedzējtiesai, šķiet, ka norādes “risinājums holesterīna kontrolei” gadījumā norāde “augsts holesterīns ir sirds un asinsvadu slimību riska faktors” samērā informētam, uzmanīgam un apdomīgam vidusmēra patērētājam Regulas Nr. 1924/2006 14. panta 2. punktā prasīto informāciju nevar sniegt precīzi, skaidri un viegli saprotami.

73

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 1924/2006 14. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav prasīts, lai attiecīgā uztura bagātinātāja marķējumā vai, ja marķējuma nav, noformējumā vai reklāmā būtu burtiski atveidots šajā tiesību normā ietvertais paziņojums, saskaņā ar kuru “slimībai, uz kuru attiecas norāde, var būt vairāki riska faktori un [..] izmaiņām vienā no šiem riska faktoriem var būt vai var arī nebūt labvēlīga ietekme”, ar nosacījumu, ka šajā marķējumā, noformējumā vai reklāmā ir ietverts paziņojums, kas precīzi, skaidri un viegli saprotamā veidā informē patērētāju par abiem šiem elementiem.

Par trešo jautājumu

74

Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātajā valstu tiesu un Tiesas sadarbības procedūrā Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā ir jāpārformulē tai uzdotie jautājumi (spriedums, 2026. gada 26. marts, AVEPA, C‑294/25, EU:C:2026:254, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

75

Šajā gadījumā jākonstatē, ka no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet – pamatlieta attiecas uz reklāmu, kuras mērķis ir popularizēt uztura bagātinātājus un kura publicēta veselības aprūpes speciālistiem paredzētos periodiskajos izdevumos. Tādējādi ir svarīgi ierobežot analīzi tikai ar rakstveida reklāmas gadījumu.

76

Līdz ar to, lai iesniedzējtiesai sniegtu noderīgu atbildi, ir jāuzskata, ka ar trešo jautājumu šī tiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1924/2006 14. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir prasīts, lai rakstveida reklāmā, kuras mērķis ir popularizēt uztura bagātinātāju un kurā ietverta norāde par slimības riska samazināšanu, būtu ietverts arī paziņojums, ka slimībai, uz kuru attiecas norāde, var būt vairāki riska faktori un ka izmaiņām vienā no šiem riska faktoriem var būt vai var arī nebūt labvēlīga ietekme, ja šis paziņojums ir norādīts uz šī uztura bagātinātāja iepakojuma, lietošanas instrukcijā un interneta vietnē.

77

Šajā ziņā, kā atgādināts šī sprieduma 61. punktā, saskaņā ar minētā 14. panta 2. punktu papildus šajā regulā paredzētajām vispārīgajām prasībām un īpašajām prasībām, kas paredzētas šī panta 1. punktā, samazināta slimības riska norādes gadījumā pārtikas produkta marķējumā vai, ja marķējuma nav, noformējumā vai reklāmā ir jābūt arī paziņojumam, ka slimībai, uz kuru attiecas norāde, ir vairāki riska faktori un ka izmaiņām vienā no šiem faktoriem var būt vai var arī nebūt labvēlīga ietekme.

78

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedums, 2020. gada 11. jūnijs, ratiopharm, C‑786/18, EU:C:2020:459, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

79

Pirmām kārtām, attiecībā uz Regulas Nr. 1924/2006 14. panta 2. punkta formulējumu ir jānorāda, ka sakārtojuma saikļa “vai” izmantošana pirms vārdkopas “ja marķējuma nav” ir jāsaprot tādējādi, ka paziņojums, ka slimībai, uz kuru attiecas norāde, var būt vairāki riska faktori un ka izmaiņām vienā no šiem riska faktoriem var būt vai var arī nebūt labvēlīga ietekme, prioritāri ir jānorāda uz attiecīgā produkta marķējuma un tikai tad, ja šāda marķējuma nav, uz citiem informācijas nesējiem, tādiem kā šī produkta noformējums vai ar to saistītā reklāma.

80

Šajā ziņā jēdziens “marķējums” Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā – atsaucoties uz Direktīvas 2000/13 1. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kas tagad ir aizstāts ar Regulas Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta j) apakšpunktu, – ir definēts kā tāds, kas ietver tekstus, ziņas, zīmolvārdus, attēlu vai simbolu, kas ir saistīti ar pārtikas produktu, atrodas uz jebkura iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, aptveres vai uzlīmes, kura pievienota šādam produktam vai attiecas uz to.

81

Kā izriet no minētā 2. panta 2. punkta j) apakšpunkta, jebkurš paziņojums vai norāde, kas attiecas uz pārtikas produktu un ir uz tā iepakojuma, ietilpst jēdzienā “marķējums” šīs tiesību normas izpratnē.

82

Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet – norāde, ka augsts holesterīna līmenis ir sirds un asinsvadu slimību riska faktors, ir izvietota uz uztura bagātinātāja “VistaSterol” iepakojuma un tā lietošanas instrukcijā, tātad uz tā marķējuma minētā 2. panta 2. punkta j) apakšpunkta izpratnē.

83

Otrām kārtām, attiecībā uz kontekstu, kādā iekļaujas Regulas Nr. 1924/2006 14. panta 2. punkts, jānorāda, ka Regulas Nr. 1169/2011 mērķiem pēdējās minētās regulas 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā ir atsauce uz jēdziena “reklāma” definīciju Direktīvas 2006/114 2. panta a) punktā, saskaņā ar kuru “priekšstata veidošanu jebkādā veidā saistībā ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatniecību vai brīvām profesijām, lai veicinātu preču vai pakalpojumu noietu”, uzskata par reklāmu.

84

Tādējādi no Regulas Nr. 1169/2011 izriet, ka jēdzieni “marķējums” un “reklāma” šajā regulā ir aplūkoti atšķirīgi.

85

Turklāt, pirmkārt, Regulas Nr. 1169/2011 12. panta “Obligātās pārtikas produktu informācijas pieejamība un izvietojums” 1. punktā ir noteikts, ka attiecībā uz visiem pārtikas produktiem obligātā informācija, kura, kā izriet no šīs regulas 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta, ietver Regulas Nr. 1924/2006 14. panta 2. punktā uzskaitīto informāciju, ir jānorāda un jādara viegli pieejama saskaņā ar Regulu Nr. 1169/2011. Otrkārt, minētā 12. panta 2. punktā paredzēts, ka attiecībā uz fasētu pārtiku obligāto pārtikas informāciju norāda tieši uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes.

86

Šajā ziņā Īstenošanas lēmuma 2013/63 – ko Eiropas Komisija pieņēmusi atbilstoši īstenošanas pilnvarām, kuras tai ir piešķīris Savienības likumdevējs saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 10. panta 4. punktu un 25. pantu, – pielikuma 2.1. punkta trešās daļas b) apakšpunkta otrajā daļā ir noteikts, ka ar “[Regulas Nr. 1169/2011] 12. pantu ieviests princips, ka patērētājam būtu vienmēr jāsaņem obligātā informācija, veicot izvēli par pārtikas produkta iegādi”.

87

Šī īstenošanas lēmuma pielikuma 2.1. punkta trešajā daļā ir arī precizēts, ka ““marķējums” ir saistīts ar pārtikas produkta piegādi gala patērētājam, savukārt “reklāma” attiecas uz pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja pārtikas produktu piedāvājuma veicināšanu”.

88

Ja pārtikas produkts ietver marķējumu, kurā ir iekļauta Regulas Nr. 1924/2006 14. panta 2. punktā minētā obligātā informācija, tad ar šī marķējuma palīdzību šī obligātā informācija patērētājam ir pieejama, pirms viņš izdara izvēli, jo šāda marķējuma mērķis tieši ir informēt galapatērētāju, kā tas norādīts iepriekšējā punktā. Šādos apstākļos, lai sasniegtu Regulas Nr. 1169/2011 12. panta mērķi, netiek prasīts, lai minētā obligātā informācija būtu norādīta arī šī produkta rakstveida reklāmā.

89

Trešām kārtām, attiecībā uz Regulas Nr. 1924/2006 mērķi, kā norādīts šī sprieduma 54. un 64. punktā, veselības aizsardzība ir viens no šīs regulas galvenajiem mērķiem. Šajā nolūkā patērētājam it īpaši ir jāsniedz nepieciešamā informācija, lai viņš varētu izdarīt apzinātu izvēli.

90

Taču, ciktāl, kā norādīts šī sprieduma 82. punktā, Regulas Nr. 1924/2006 14. panta 2. punktā prasītais paziņojums ir ietverts uz attiecīgā produkta marķējuma, nav nepieciešams, lai šis paziņojums būtu ietverts arī šī produkta rakstveida reklāmā, jo attiecīgajam patērētājam ir visa vajadzīgā informācija, lai izdarītu informētu izvēli pašā pirkuma brīdī.

91

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz trešo jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 1924/2006 14. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav prasīts, lai rakstveida reklāmā, kuras mērķis ir popularizēt uztura bagātinātāju un kurā ietverta norāde par slimības riska samazināšanu, būtu ietverts arī paziņojums, ka slimībai, uz kuru attiecas norāde, var būt vairāki riska faktori un ka izmaiņām vienā no šiem riska faktoriem var būt vai var arī nebūt labvēlīga ietekme, ja šis paziņojums ir norādīts uz paša šī uztura bagātinātāja iepakojuma.

Par tiesāšanās izdevumiem

92

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regulu (EK) Nr. 109/2008, 2. panta 2. punkta 5. apakšpunkts

2)

Regulas Nr. 1924/2006, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 109/2008, 14. panta 2. punkts

3)

Regulas Nr. 1924/2006, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 109/2008, 14. panta 2. punkts