<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><ORDER xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.ORDER><REF.CASE FILE="ECRT12005LVA.0300081701.case.xml"><NO.CASE>T-184/01</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62001B0184(02)</NO.CELEX><NO.SEQ>0006.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>819</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>834</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>16</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.ORDER><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20050310">2005. GADA 10. MARTA</DATE> RĪKOJUMS — LIETA T-184/01</LEFT><RIGHT>IMS HEALTH / KOMISIIA</RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Pirmās instances tiesas rīkojums</HT> (piektā palāta)</P><P><DATE ISO="20050310">2005. gada 10. martā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedibas valoda — angļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><ORDER.INIT><P>Lieta T-184/01</P></ORDER.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">IMS Health, Inc.,</HT></HT> Fērfīlda <HT TYPE="ITALIC">[Fairfield],</HT> Konektikutą (ASV), ko pārstāv N. Levi <HT TYPE="ITALIC">[N. Levy],</HT> J. Tempis Langs [J. <HT TYPE="ITALIC">Temple-Lang], solicitors,</HT> un R. O'Donahjū <HT TYPE="ITALIC">[R. O'Donoghue], barrister,</HT></P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Kopienu Komisiju,</HT> ko sākotnēji pārstāvēja A. Velans <HT TYPE="ITALIC">[A, Whelan],</HT> E. Džiplni Furnjē <HT TYPE="ITALIC">[É, Gippini Fournier]</HT> un F. Siredī Garnjē <HT TYPE="ITALIC">[F. Siredey-Garnier],</HT> vēlāk A. Velans <HT TYPE="ITALIC">[M. Whelan],</HT> pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburga,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS><?PAGE NO="II-820"?><P>ko atbalsta</P><INTERVENERS><P><HT TYPE="BOLD">NDC Health Corp.,</HT> agrāk National Data Corp., Atlanta, Džordžija (ASV), ko sākotnēji pārstāvēja I. Foresters [I. <HT TYPE="ITALIC">Forrester], QC,</HT> F. Fains <HT TYPE="ITALIC">[F. Fine], solicitor,</HT> K. Praiss [C. <HT TYPE="ITALIC">Price]</HT> un A. Galiardi <HT TYPE="ITALIC">[A. Gagliardi],</HT> advokāti, vēlāk K. Praiss [C <HT TYPE="ITALIC">Price],</HT> Ž. Buržuā [J. <HT TYPE="ITALIC">Bourgeois],</HT> advokāti, un F. Fains <HT TYPE="ITALIC">[Fine],</HT> beigās F. Fains.</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">NDC Health GmbH &amp; Co. KG,</HT> Bādkamberga (Vācija), ko sākotnēji pārstāvēja I. Foresters [I. Forrester], QC,</HT> F. Fains <HT TYPE="ITALIC">[F. Fine]</HT> un M. Pauels <HT TYPE="ITALIC">[M. Powell], solicitors,</HT> K. Praiss un A. Galiardi <HT TYPE="ITALIC">[A. Gagliardi],</HT> advokāti, vēlāk F. Fains, K. Praiss un Ž. Buržuā [J. <HT TYPE="ITALIC">Bourgeois],</HT> advokāti, beigās Fains,</P><P>un</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">AzyX Deutschland GmbH Geopharma Information Services,</HT> Noiīzenburga (Vācija), ko sākotnēji pārstāvēja Ž. Vandersandens [G. Vandersanden],</HT> L. Levi <HT TYPE="ITALIC">[L. Levi]</HT> un D. Diguā <HT TYPE="ITALIC">[D. Dugois],</HT> advokāti, pēc tam Ž. Vandersandens <HT TYPE="ITALIC">[Vandersanden]</HT> un L. Levī <HT TYPE="ITALIC">[Levi],</HT></P><PARTY.STATUS>personas, kas iestājušās lietā,</PARTY.STATUS></INTERVENERS></PARTIES><?PAGE NO="II-821"?><SUBJECT><P>par prasību atcelt Komisijas <DATE ISO="20010703">2001. gada 3. jūlija</DATE> Lēmumu 2002/165/EK par EKL 82. panta piemērošanu (lieta COMP D3/38.044 — NDC Health/IMS Health: pagaidu pasākumi) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="059" DATE.PUB="2002" PAGE.FIRST="18">OV 2002, L 59, 18. 1pp.</REF.DOC.OJ>).</P></SUBJECT><PREAMBLE.GEN><PREAMBLE.INIT><P>EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Vilars <HT TYPE="ITALIC">[M. Vilaras],</HT> tiesneši F. Deuss <HT TYPE="ITALIC">[E Dehousse]</HT> un D. Švābi <HT TYPE="ITALIC">[D. Šváby],</HT></P><P>sekretārs H. Jungs <HT TYPE="ITALIC">[H Jung]</HT>,</P></PREAMBLE.INIT><PREAMBLE.FINAL><P>izdod šo rīkojumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE.GEN><CONTENTS.ORDER><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Rīkojums</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Prāvas priekšvēsture</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">IMS Health, Inc.</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>IMS<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>),</HT> ASV tiesību sabiedrība, vairākās valstīs farmācijas un veselības aizsardzības uzņēmumiem piedāvā informācijas pakalpojumus.</TXT></NP><?PAGE NO="II-822"?><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Vācijā <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> veic savu darbību ar filiāles <HT TYPE="ITALIC">IMS Health GmBH &amp; Co. OHG</HT> starpniecību. Tā piegādā ieinteresētajām farmācijas laboratorijām informāciju par pārdošanas apjomiem reģionā. Šis pakalpojums balstīts uz no vienībām sastāvošu struktūru ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>1860 vienību struktūra<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>, saskaņā ar kuru Vācijas teritorija ir sadalīta <FT TYPE="NUMBER">1860</FT> ģeogrāfiskās zonās ar mērķi iegūt informāciju par medikamentu pārdošanas apjomu.</TXT></NP><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Tā kā dažas sabiedrības — šajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">Pharma Intranet Information AG</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>PII<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/>)</HT> un <HT TYPE="ITALIC">AzyX Deutschland GmbH Geopharma Information Services</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>AzyX<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/>) —</HT> izmanto 1860 vienību struktūras atveidojumus, <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> uzsāka tiesvedību <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Frankfurt am Main</HT> (Frankfurtes pie Mainas Pavalsts tiesa, turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>Landgericht Frankfurt<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/>)</HT> par tās autortiesību pārkāpumu. <DATE ISO="20000526">2000. gada 26. maijā</DATE> tika uzsākta tiesvedība šajā lietā pret <HT TYPE="ITALIC">PII</HT> un <DATE ISO="20001222">2000. gada 22. decembrī</DATE> pret <HT TYPE="ITALIC">AzyX.</HT></TXT></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20001012">2000. gada 12. oktobra</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Frankfort</HT> aizliedza <HT TYPE="ITALIC">PU</HT> izmantot 1860 vienību struktūru. Ar <DATE ISO="20001027">2000. gada 27. oktobra</DATE> rīkojumu, kas ir apstiprināts ar <DATE ISO="20001116">2000. gada 16. novembra</DATE> spriedumu, <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Frankfurt</HT> aizliedza <HT TYPE="ITALIC">PII</HT> izmantot arī 2847 vai 3000 vienību struktūru, vai arī jebkuru citu šāda veida struktūru, kas ir atvasināta no 1860 vienību struktūras. <DATE ISO="20001012">2000. gada 12. oktobra</DATE> rīkojumu un <DATE ISO="20001116">2000. gada 16. novembra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Oberlandesgericht Frankfurt am Main</HT> (Frankfurtes pie Mainas Augstākā tiesa, turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>Oberlandesgericht Frankfurt<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/>)</HT> apstiprināja, attiecīgi, <DATE ISO="20020917">2002. gada 17. septembrī</DATE> un <DATE ISO="20010619">2001. gada 19. jūnijā</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">Pil</HT> iegādājās <HT TYPE="ITALIC">NDC Health Corp.</HT> (agrāk — <HT TYPE="ITALIC">National Data Corp.),</HT> ASV tiesību sabiedrību (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>NDC<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/>),</HT> kas kopš tā laika darbojas Vācijā ar savas filiāles <HT TYPE="ITALIC">NDC Health GmbH &amp; Co. KG</HT> starpniecību, ar <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Frankfurt</HT> <DATE ISO="20001228">2000. gada 28. decembra</DATE> rīkojumu, kas ir apstiprināts ar <DATE ISO="20010712">2001. gada 12. jūlija</DATE> spriedumu, šis pats aizliegums ir izteikts <HT TYPE="ITALIC">NDC.</HT></TXT></NP><?PAGE NO="II-823"?><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20001228">2000. gada 28. decembra</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Frankfurt</HT> tāpat arī aizliedza <HT TYPE="ITALIC">AzyX</HT> piegādāt, laist tirgū vai piedāvāt informāciju, pamatojoties uz 1860 vienību struktūru. Ar <DATE ISO="20010215">2001. gada 15. februāra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Frankfiirt</HT> apstiprināja šo rīkojumu.</TXT></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Paralēli šai tiesvedībai <HT TYPE="ITALIC">NDC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">AzyX</HT> lūdza <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> izsniegt licenci 1860 vienību struktūras izmantošanai par atlīdzību. <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> noraidīja šos lūgumus, attiecīgi, <DATE ISO="20001128">2000. gada 28. novembrī</DATE> un <DATE ISO="20010528">2001. gada 28. maijā</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Šajā sakarā <HT TYPE="ITALIC">NDC</HT> Komisijā <DATE ISO="20001219">2000. gada 19. decembrī</DATE> iesniedza sūdzību, pamatojoties uz EKL 82. pantu.</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT><DATE ISO="20010703">2001. gada 3. jūlijā</DATE> Komisija par šo sūdzību pieņēma Lēmumu 2002/165/EK par EKL 82. panta piemērošanu (lieta COMP D3/38.044 — <HT TYPE="ITALIC">NDC Health/IMS Health:</HT> pagaidu pasākumi) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="059" DATE.PUB="2002" PAGE.FIRST="18">OV 2002, L 59, 18. 1pp.</REF.DOC.OJ>, turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>Apstrīdētais lēmums<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/>).</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Šajā lēmumā Komisija nolēma, ka ir prezumējama ļaunprātīga rīcība EKL 82. panta nozīmē, jo <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> izvairās izdot licenci 1860 vienību struktūras izmantošanai. Turklāt Komisija uzskata, ka ir iespējams būtisks un neatgriezenisks kaitējums vispārējām interesēm. Šajā sakarā tā konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> konkurentes, tas ir, <HT TYPE="ITALIC">NDC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">AzyX,</HT> varētu pamest Vācijas tirgu, ja tām netiek izsniegtas licences.</TXT></NP><?PAGE NO="II-824"?><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Ar šādu pamatojumu Komisija nolēma, pieņemot <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> adresētu rīkojumu, noteikt pagaidu pasākumus rīkojuma veidā nekavējoties un bez diskriminācijas izsniegt licences 1860 vienību struktūras izmantošanai visiem uzņēmumiem, kas sniedz informācijas pakalpojumus Vācijas reģionos par pārdošanas apjomu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Process un lietas dalībnieku prasījumi</P></TI></TITLE><NP><NO.P>12</NO.P><TXT><DATE ISO="20010806">2001. gada 6. augustā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> ir iesniegusi, pamatojoties uz EKL 230. panta ceturto daļu, prasību atcelt Apstrīdēto lēmumu.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Ar atsevišķu dokumentu, kas ir iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā tajā pašā dienā, <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> turklāt prasa, pamatojoties uz EKL 242. un 243. pantu apturēt Apstrīdētā lēmuma piemērošanu līdz sprieduma pieņemšanai Pirmās instances tiesā.</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20010810">2001. gada 10. augusta</DATE> rīkojumu, kas pieņemts, pamatojoties uz Pirmās instances tiesas Reglamenta 105. panta 2. punktu, pagaidu noregulējuma tiesnesis nolēma apturēt Apstrīdēta lēmuma piemērošanu līdz lēmuma par pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu pieņemšanai (Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20010810">2001. gada 10. augusta</DATE> rīkojums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="T-184/01 R" YEAR="2001" PAGE.ECR="II-2349">T-184/01 R <HT TYPE="ITALIC">IMS Health/Komisija, Recueil,</HT> II-2349.1pp.</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><?PAGE NO="II-825"?><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20011026">2001. gada 26. oktobra</DATE> rīkojumu Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs apturēja Apstrīdētā lēmuma piemērošanu (Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20011026">2001. gada 26. oktobra</DATE> rīkojums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="T-184/01 R" YEAR="2001" PAGE.ECR="II-3193">T-184/01 R IMS Health/Komisija, Recueil, II-3193. lpp.</REF.DOC.ECR>). Pēc <HT TYPE="ITALIC">NDC</HT> sūdzības šo rīkojumu apstiprināja ar Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20020411">2002. gada 11. aprīļa</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-481/01 P(R)" YEAR="2002" PAGE.ECR="I-3401">C-481/01 P(R) <HT TYPE="ITALIC">NDC Health/IMS Health</HT> un Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-3401. lpp</REF.DOC.ECR>.</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Ar Pirmās instances tiesas trešās palātas priekšsēdētāja <DATE ISO="20020205">2002. gada 5. februāra</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">AzyX, NDC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">NDC Health GmbH &amp; Co. KG</HT> ļāva iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20020926">2002. gada 26. septembra</DATE> rīkojumu Pirmās instances tiesas trešās palātas priekšsēdētājs apturēja tiesvedību šajā lietā līdz brīdim, kad Tiesa pieņem nolēmumu par prejudiciālajiem jautājumiem attiecībā uz EKL 82. panta interpretāciju, ko <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Frankfurt</HT> uzdeva Vācijā notiekošās tiesvedības starp <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> un <HT TYPE="ITALIC">NDC</HT> ietvaros.</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT><DATE ISO="20030813">2003. gada 13. augustā</DATE> Komisija pieņēma Lēmumu 2003/741/EK par EKL 82. panta piemērošanu (lieta COMP D3/38.044 — <HT TYPE="ITALIC">NDC Health/IMS Health:</HT> pagaidu pasākumi) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="268" DATE.PUB="2003" PAGE.FIRST="69">OV L 268, 69. lpp.</REF.DOC.OJ>, turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/><DATE ISO="20030813">2003. gada 13. augusta</DATE> lēmums<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/>), ar ko tā atsauca Apstrīdēto lēmumu.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Ar vēstuli, kas iesniegta Pirmās instances tiesas kancelejā <DATE ISO="20030916">2003. gada 16. septembrī</DATE>, Komisija lūdza Pirmās instances tiesu atzīt, ka tiesvedība šajā lietā ir jāizbeidz pirms sprieduma taisīšanas un, pamatojot savu pieteikumu, iesniedza <DATE ISO="20030813">2003. gada 13. augusta</DATE> lēmuma kopiju. Komisija lūdza arī piespriest katram lietas dalībniekam segt savus tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP><?PAGE NO="II-826"?><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Lietas dalībnieki tika aicināti rakstveidā izteikties par jautājumu, vai šajā lietā ir nepieciešams taisīt spriedumu.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> apsvērumos par pieteikumu par tiesvedības lietā izbeigšanu, kas ir iesniegti Pirmās instances tiesas kancelejā <DATE ISO="20031128">2003. gada 28. novembrī</DATE>, lūdza:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pilnībā noraidīt Komisijas pieteikumu un nolēmumā, ar kuru lieta tiek izlemta pēc būtības, piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar šiem apsvērumiem;</P></ITEM><ITEM><P>pakārtoti, ja Komisijas pieteikums tiek apmierināts, piespriest tai segt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Kopīgajos apsvērumos par pieteikumu par tiesvedības lietā izbeigšanu, kas ir iesniegti Pirmās instances tiesas kancelejā <DATE ISO="20031104">2003. gada 4. novembrī</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">NDC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">NDC Health GmbH &amp; Co.KG</HT> uzskatīja, ka Pirmās instances tiesai nav jālemj par prasību par Apstrīdētā lēmuma atcelšanu un prasa piespriest katram lietas dalībniekam segt savus tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Šajos apsvērumos par pieteikumu par tiesvedības lietā izbeigšanu, kas ir iesniegti Pirmās instances tiesas kancelejā <DATE ISO="20031014">2003. gada 14. oktobrī</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">AzyX</HT> precizēja, ka tā nesniedz īpašus paskaidrojumus, bet prasa nepiespriest tai segt savus tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP><?PAGE NO="II-827"?><NP><NO.P>24</NO.P><TXT><DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlī</DATE> Tiesa pasludināja spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-418/01" YEAR="2004" PAGE.ECR="I-5039">C-418/01 IMS Health, Recueil, I-5039.1pp.</REF.DOC.ECR>, par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT><DATE ISO="20040608">2004. gada 8. jūnijā</DATE> lietas dalībniekiem procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, kas noteikti Reglamenta 64. pantā, tika uzdoti vairāki jautājumi par <DATE ISO="20030813">2003. gada 13. augusta</DATE> lēmuma piemērošanas jomu. Tie atbildēja noteiktajos termiņos.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par pieteikumu par tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku argumenti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Komisija pieteikumā par tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas pauž viedokli, ka šai prasībai nav prasības priekšmeta.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Atbildē uz Pirmās instances tiesas <DATE ISO="20040608">2004. gada 8. jūnijā</DATE> uzdoto jautājumu par <DATE ISO="20030813">2003. gada 13. augusta</DATE> lēmuma piemērošanas jomu Komisija paskaidro, ka tas balstīts uz apstākļiem, kas iestājās pēc Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. <DATE ISO="20030813">2003. gada 13. augusta</DATE> lēmumam līdz ar to pašam par sevi nav atpakaļejoša spēka.</TXT></NP><?PAGE NO="II-828"?><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Komisija tomēr piebilst, ka Apstrīdētajam lēmumam nav bijušas nekādas tiesiskās sekas. Pirmkārt, ar Apstrīdēto lēmumu ir noteikti vienīgi <QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>pagaidu pasākumi<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/> un līdz ar to tas nav balstīts uz galīgo secinājumu par EKL 82. panta pārkāpumu. Otrkārt, Apstrīdētais lēmums ir bijis apturēts visā savas iespējamās piemērošanas laikposmā.</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka vienīgās faktiskās tiesiskās sekas ir tās, kas ir piekritīgas Vācijas tiesām valsts tiesvedības ietvaros. Tomēr Komisija uzskata, ka šī tiesvedība nav jāturpina; tā kā Apstrīdētais lēmums ir atsaukts <DATE ISO="20030813">2003. gada 13. augusta</DATE> lēmumā, tas vairs nevar radīt sekas šīm tiesām. Līdz ar to nepastāv pretrunīgu lēmumu iespēja, kas būtu pretrunā ar tiesiskās drošības principu.</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> savukārt uzskata, ka šajā gadījumā nevar izbeigt tiesvedību.</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> apgalvo, ka Apstrīdētā lēmuma atsaukšana nav likusi izzust tā tiesiskajām sekām. Atsaucoties uz to, ka tiesvedība lietā pirms sprieduma taisīšanas var tikt izbeigta, ja attiecīgais akts ir pilnībā atcelts vai aizstāts ar vēlāku aktu, kurš pats ir apstrīdēts, prasītāja apgalvo, ka tiesvedībai vēl aizvien ir priekšmets arī tad, ja atsauktais lēmums turpina radīt tiesiskas sekas, it īpaši tāpēc, ka atsaukšana attiecas vienīgi uz nākotni. <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> piebilst, ka tādā mērā, kādā atsaukšanai nav atpakaļejoša spēka, tiesvedības lietā izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas tai atņemtu iespēju apstrīdēt Apstrīdētā lēmuma spēkā esamību un sekas.</TXT></NP><?PAGE NO="II-829"?><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Otrkārt, IMS uzskata, ka Apstrīdētā lēmuma pamatojums ir būtisks elements lēmumu pieņemšanai Vācijas tiesās izskatāmajos strīdos, un min šajā sakarā šobrīd notiekošo tiesvedību starp to un <HT TYPE="ITALIC">NDC.</HT> Saistībā ar šo <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> it īpaši uzsver to, ka <HT TYPE="ITALIC">NDC</HT> izvirza argumentu, ka saskaņā ar Apstrīdētā lēmuma <HT TYPE="ITALIC">prima facie</HT> vērtējumu <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, atsakoties tai izdot licenci. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> piebilst, ka <HT TYPE="ITALIC">NDC</HT> var apgalvot, ka Apstrīdētais lēmums laikposmā no <DATE ISO="20010703">2001. gada 3. jūlija</DATE> līdz <DATE ISO="20030813">2003. gada 13. augusta</DATE>m nebija ne atsaukts, ne atzīts par spēkā neesošu un ka tai bija tiesības saņemt licenci darbībai šajā laika posmā. It īpaši ņemot vērā <DATE ISO="20001214">2000. gada 14. decembra</DATE> Tiesas spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-344/98" YEAR="2000" PAGE.ECR="I-11369">C-344/98 <HT TYPE="ITALIC">Masterfoods</HT> un <HT TYPE="ITALIC">HB, Recueil,</HT> I-11369. lpp.</REF.DOC.ECR>, <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> apgalvo, ka Vācijas tiesām varēja pastāvēt šaubas par to, kā tām bija jālemj, pieņemot, ka Apstrīdētais lēmums nebija ne atcelts, ne atsaukts ar atpakaļejošu spēku. Visbeidzot, <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> precizē, ka <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Frankfurt</HT> Tiesai uzdotie prejudiciālie jautājumi neattiecas uz visiem jautājumiem, kas ir minēti prasības pieteikumā par lēmuma atcelšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Treškārt, <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> uzsver, ka procesuālās ekonomijas apsvērumi ir pamats, lai noraidītu pieteikumu par tiesvedības lietā izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas. <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> šajā sakarā apgalvo, ka tā arī turpmāk saglabā interesi par lēmuma atcelšanas procesu, jo tā ir pakļauta riskam, ka nākotnē tā tiks pakļauta līdzīgiem aktiem kā apstrīdētais. Turklāt Komisija ir vienmēr atteikusies izteikties par jautājumu, vai izmeklēšana ir jāatliek; vēl jo vairāk par jautājumu, vai tiesvedība ir izbeigta. Visbeidzot <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> uzskata, ka pastāv risks, ka <HT TYPE="ITALIC">NDC</HT> vai citi uzņēmumi var balstīties uz Apstrīdēto lēmumu, lai, iespējams, prasītu licences izdošanu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Pirmās instances tiesas vērtējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Komisijas pieteikums par tiesvedības izbeigšanu lietā pirms sprieduma taisīšanas ir procesa jautājums, par ko, pamatojoties uz Reglamenta 114. panta 3. punktu, var lemt, neuzsākot mutvārdu izskatīšanu, jo Pirmās instances tiesa uzskata, ka lietas materiāli tai sniedz pietiekamu informāciju.</TXT></NP><?PAGE NO="II-830"?><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Ir jāatzīst, ka Komisija tiesvedības laikā ar <DATE ISO="20030813">2003. gada 13. augusta</DATE> lēmumu ir viennozīmīgi atcēlusi Apstrīdēto lēmumu.</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>No <DATE ISO="20030813">2003. gada 13. augusta</DATE> lēmuma pamatojuma izriet, ka izdarītajai <QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>atsaukšanai<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/>, kā uzsver Komisija, nav atpakaļejoša spēka un ka minētais lēmums līdz ar to ir uzskatāms par tādu, kas atceļ Apstrīdēto lēmumu.</TXT></NP><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Apstrīdētajam lēmumam kopš <DATE ISO="20030813">2003. gada 13. augusta</DATE> lēmuma stāšanās spēkā vairāk nav tiesisku seku attiecībā uz prasītāju.</TXT></NP><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Tomēr saskaņā ar judikatūru prasītājai var būt arī turpmāk interese atcelt aktu, kas tiesvedības laikā ir atcelts, ja šī akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas (skat. Pirmās instances tiesas <DATE ISO="19970314">1997. gada 14. marta</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="T-25/96" YEAR="1997" PAGE.ECR="II-363">T-25/96 <HT TYPE="ITALIC">Arbeitsgemeinschaft Deutscher Luftfahrt-Unternehmen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Hapag-Lloyd/Komisija, Recueil,</HT> II-363. lpp., 16. punkts</REF.DOC.ECR>, un minēto judikatūru).</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Šajā sakarā prasītāja tieši apgalvo, ka tai ir interese pieprasīt Apstrīdētā lēmuma atcelšanu, ņemot vērā tā tiesiskās sekas laikposmā pirms lēmuma par atcelšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Tomēr ir jāmin, ka Apstrīdētā lēmuma piemērošana vispirms ir atlikta ar Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20010810">2001. gada 10. augusta</DATE> rīkojumu un pēc tam arī ar Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20011026">2001. gada 26. oktobra</DATE> rīkojumu. Tātad Apstrīdētais lēmums nevarēja radīt tiesiskas sekas no brīža, kad tā piemērošana tika atlikta pirmo reizi, tas ir, <DATE ISO="20010810">2001. gada 10. augusta</DATE>, līdz <DATE ISO="20030813">2003. gada 13. augusta</DATE> lēmuma spēkā stāšanās brīdim.</TXT></NP><?PAGE NO="II-831"?><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Līdz ar to Apstrīdētajam lēmumam tiesiskas sekas varēja rasties tikai no tā spēkā stāšanās brīža līdz piemērošanas pārtraukšanai. Tomēr no lietas materiāliem izriet, ka arī tad, ja bija sākta Apstrīdētā lēmuma piemērošana, nepastāv tādas sekas, kas pamatotu intereses iesniegt prasības pieteikumu par Apstrīdētā lēmuma atcelšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Tādējādi no Apstrīdētā lēmuma 2. panta izriet, ka pienākums izsniegt licenci bija jāizpilda saskaņā ar šī paša lēmuma 1. pantu tikai pēc IMS konkurentu prasības un, nošalcot, iespējams, pamatojoties uz eksperta atzinumu, samaksu.</TXT></NP><NP><NO.P>43</NO.P><TXT>No dokumentiem izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> konkurentes, šajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">AzyX</HT> un <HT TYPE="ITALIC">NDC,</HT> pēc Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas ir iesniegušas pieteikumu par licences izsniegšanu. Lietas dalībnieki nevarēja vienoties par atbilstošu samaksu, un sākās atbilstoša eksperta izvēles procedūra. Pamatojoties uz Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20010810">2001. gada 10. augusta</DATE> rīkojumu, tomēr šī procedūra netika pabeigta, un Komisija atlika eksperta nozīmēšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>44</NO.P><TXT>Tātad ir skaidrs, ka prasītājai nebija pienākuma, pamatojoties uz Apstrīdēto lēmumu, piešķirt licenci vienai no tās konkurentēm, un šī paša iemesla dēļ tai tagad nevar būt šāds pienākums, jo Apstrīdētais lēmums ir atcelts <DATE ISO="20030813">2003. gada 13. augustā</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>45</NO.P><TXT>Tāpat arī ir skaidrs, ka Apstrīdētā lēmuma 3. pantā noteiktais naudas sods nevar tikt piemērots attiecībā uz šo laikposmu un, tā kā minētais lēmums ir atcelts, vairāk nevar tikt piemērots.</TXT></NP><?PAGE NO="II-832"?><NP><NO.P>46</NO.P><TXT>Par prasītājas argumentiem attiecībā uz Vācijā notiekošo tiesvedību un spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Masterfoods</HT> un <HT TYPE="ITALIC">HB</HT> (skat. šī sprieduma 32. punktu), ir jākonstatē, ka šī sprieduma mērķis ir novērst pretrunas starp valsts tiesu un Komisijas lēmumiem. Tātad pietiek atgādināt, ka Apstrīdētais lēmums ir izzudis no Kopienu tiesību sistēmas <DATE ISO="20030813">2003. gada 13. augustā</DATE>, līdz ar to šajā gadījumā nav iespējamas pretrunas. Vācijas tiesas līdz ar to var lemt pilnīgi brīvi, turklāt ir jānorāda, ka Apstrīdētā lēmuma priekšmets katrā ziņā bija vienīgi pagaidu pasākumu noteikšana.</TXT></NP><NP><NO.P>47</NO.P><TXT>Ir jāpiebilst, ka iemeslu, kas minēti šī sprieduma 40., 44. un 45. punktā, dēļ Apstrīdētajam lēmumam nesaglabājas nekādas tiesiskās sekas. Fakts, ka prasītājas konkurentes Vācijā vai citi ieinteresēti uzņēmumi, iespējams, var atsaukties valsts tiesās uz Apstrīdētā lēmuma agrāko faktisko pastāvēšanu, lai pieprasītu licenci vai zaudējumu atlīdzību, pats par sevi neietekmē prasītājas tiesisko stāvokli.</TXT></NP><NP><NO.P>48</NO.P><TXT>Visbeidzot, par <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> apgalvojumiem, ka attiecībā uz to nākotnē varētu tikt pieņemts apstrīdētajam identisks akts, Pirmās instances tiesa uzskata, ka prasītājas stāvokli var ietekmēt tikai no Apstrīdētā lēmuma atšķirīgi lēmumi, kuru iespējamā apstrīdēšana notiktu prāvā, kas atšķiras no šīs prasības par atcelšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>49</NO.P><TXT>Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ ir jāsecina, ka <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas ļautu secināt, ka, neraugoties uz Apstrīdētā lēmuma atcelšanu, tai saglabājas interese lēmuma atcelšanā. No tā izriet, ka šai prasībai nav priekšmeta un ka tiesvedība šajā lietā ir jāizbeidz.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="II-833"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>50</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka katram lietas dalībniekam ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus, jo Apstrīdētais lēmums ir atsaukts būtisku izmaiņu apstākļos dēļ. Tātad šī atsaukšana nenozīmēja, ka Komisija ir mainījusi savu uzskatu par pirmā mirklī šķietamu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt ar šo atsaukumu netiek apšaubīts ne steidzamības kritērija vērtējums, ne Apstrīdētajā lēmumā panāktā interešu samērošana, ne arī tam noteiktā pagaidu noregulējuma piemērotība.</TXT></NP><NP><NO.P>51</NO.P><TXT>IMS turpretim apgalvo, ka Komisijai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Vispirms tā uzskata, ka lietas dalībnieku sākotnēji celto iebildumu relatīvā vērtība ir atskaites punkts, kas sniedz iespēju Pirmās instances tiesai īstenot savu kompetenci attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem. Šajā sakarā <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> it īpaši norāda uz šī sprieduma 15. punktā minēto <DATE ISO="20011026">2001. gada 26. oktobra</DATE> rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">IMS Health/Komisija.</HT> Turklāt <HT TYPE="ITALIC">IMS</HT> uzskata, ka ir taisnīgi, ka Komisijai piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, un būtībā paskaidro, ka šī lieta un pieļautās kļūdas ir radījušas tai papildu izdevumus.</TXT></NP><NP><NO.P>52</NO.P><TXT>Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 6. punktu, ja tiesvedību lietā izbeidz pirms sprieduma taisīšanas, Pirmās instances tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem pēc saviem ieskatiem.</TXT></NP><NP><NO.P>53</NO.P><TXT>Ir jāmin, ka Komisija ir atcēlusi Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz to apstākļu maiņu, kuri pastāvēja tā pieņemšanas laikā, proti, stāvokļa konkurences jomā maiņu. Ne <DATE ISO="20030813">2003. gada 13. augusta</DATE> lēmums, ne lietas materiāli neliek domāt, ka Komisija būtu uzskatījusi, ka Apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, ņemot vērā prasītājas izteiktos iebildumus.</TXT></NP><?PAGE NO="II-834"?><NP><NO.P>54</NO.P><TXT>Tāpat arī ir jāatzīmē, ka saskaņā ar Reglamenta 107. panta 4. punktu pagaidu noregulējuma tiesneša pieņemtajiem rīkojumiem ir vienīgi pagaidu raksturs, un tie nekādi neietekmē Pirmās instances tiesas nolēmumu par lietas būtību.</TXT></NP><NP><NO.P>55</NO.P><TXT>Pirmās instances tiesa uzskata, ka, taisnīgi izvērtējot šīs lietas apstākļus, katram lietas dalībniekam ir pašam jāsedz tiesāšanās izdevumi, tai skaitā tie, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>PIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)</P><P>izdod rīkojumu:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, tai skaitā tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību.</TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.ORDER><SIGNATURE.CASE><P>Izdots Luksemburga <DATE ISO="20050310">2005. gada 10. martā</DATE>.</P><SIGNATORY><P>Sekretārs</P><P>H. Jung</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Priekšsēdētājs</P><P>M. Vilaras</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></ORDER>