<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-10-202510C109202405400-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0540-24-202509820-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="3/11/2025 12:49:47" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="6HaPOM1STWLtE+9ZWR7M0soVzK0ZYSwWm6xHA9j2nnNxq7RKeIbMpPWJr+qGxhIqMa98Tx1bEOjmjyA+gx9zMQVGGYfb1+xbKBWelA5xiqSvw3X7U/jtTldSKQ0BPgIZHw77zLLvIFekT/E9iBBDkhnUhEi2KxCI7wgXxM9SFWs=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0540" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 01-10-25 17:49:27" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="722f4bdbf6724614a05545c6283cc641" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0540" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 9.10.2025. – Lieta C‑540/24</div>
      <div id="rId21" style="default">Cabris Investments</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2025. gada 9. oktobrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula (ES) Nr. 1215/2012 – Piemērošanas joma – 25. pants – Vienošanās par jurisdikcijas piešķiršanu – Vienā un tajā pašā trešā valstī reģistrētas līgumslēdzējas puses – Jurisdikcijas izskatīt saistībā ar šo līgumu radušos strīdus piešķiršana kādas dalībvalsts tiesām – Pārrobežu elements – Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības sekas
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑540/24
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Handelsgericht Wien (Vīnes Komerctiesa, Austrija) iesniegusi ar 2024. gada 1. augusta lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2024. gada 8. augustā, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      Cabris lnvestments Ltd
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      Revetas Capital Advisors LLP,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-9" title="page-1">
      TIESA (pirmā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs F. Biltšens [F. Biltgen] (referents), Tiesas priekšsēdētāja vietnieks T. fon Danvics [T. von Danwitz], kas pilda pirmās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši I. Ziemele, A. Kumins [A. Kumin] un S. Žervazonī [S. Gervasoni],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos Sánchez‑Bordona],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Revetas Capital Advisors LLP vārdā – B. Knötzl un B. Ortner, Rechtsanwälte,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – S. Noë un J. Vondung, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-19" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LES 50. panta 3. punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Briseles Ia regula”) 25. un 68.–70. pantu, kā arī 1968. gada 27. septembra Konvencijas par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (OV 1972, L 299, 32. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar turpmākām konvencijām par jaunu dalībvalstu pievienošanos šai konvencijai (turpmāk tekstā – “Briseles konvencija”), 17., 18., 55., 56. un 66. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp saskaņā ar Anglijas tiesībām dibinātām sabiedrībām Cabris lnvestments Ltd un Revetas Capital Advisors LLP par pirmās minētās sabiedrības Austrijas tiesā celtu prasību pret otru samaksāt naudas summu, izpildot līgumsaistības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līgums par ES</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LES 50. panta 3. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-1">
      “Līgumi attiecīgai valstij vairs nav saistoši no dienas, kad stājas spēkā izstāšanās līgums, vai, ja tāds nav noslēgts, divus gadus pēc 2. punktā minētā paziņojuma, ja vien Eiropadome, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “Izstāšanās līgums”), kas pieņemts 2019. gada 17. oktobrī, stājies spēkā 2020. gada 1. februārī un Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EAEK) vārdā apstiprināts ar Padomes 2020. gada 30. janvāra Lēmumu (ES) 2020/135 (OV 2020, L 29, 1. lpp.), 126. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-1">
      “Ir paredzēts pārejas jeb īstenošanas periods, kas sākas šā līguma spēkā stāšanās dienā un beidzas 2020. gada 31. decembrī.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Briseles konvencija</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Briseles konvencijas 17. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-1">
      “Ja puses, no kurām vienai vai vairākām domicils ir kādā līgumslēdzējā valstī, ir vienojušās par to, ka tiesai vai tiesām kādā līgumslēdzējā valstī ir jurisdikcija izskatīt jebkādus strīdus, kas radušies vai varētu rasties saistībā ar noteiktām tiesiskām attiecībām, tad jurisdikcija ir tikai šai tiesai vai tiesām. [..]” [Šeit un turpmāk neoficiāls tulkojums.]
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs konvencijas 18. pants formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-1">
      “Papildus jurisdikcijai, kas atvasināta no citiem šīs konvencijas noteikumiem, jurisdikcija ir tās līgumslēdzējas valsts tiesai, kurā atbildētājs vēršas. Šo normu nepiemēro, ja atbildētājs vērsies tiesā, lai apstrīdētu jurisdikciju, vai ja citai tiesai ir izņēmuma jurisdikcija saskaņā ar 16. pantu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās konvencijas 55. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-1">
      “Neskarot 54. panta otro daļu un 56. pantu, šī konvencija starp valstīm, kas ir tās līgumslēdzējas puses, aizstāj konvencijas, ko noslēgušas divas vai vairākas no šīm valstīm, proti:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konvenciju starp Apvienoto Karalisti un Austriju par savstarpēju spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas parakstīta Vīnē 1961. gada 14. jūlijā, un Protokolu par grozījumiem, kas parakstīts Londonā 1970. gada 6. martā [(turpmāk tekstā – “konvencija starp Apvienoto Karalisti un Austriju”)],</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-1">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pašas konvencijas 56. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-1">
      “Līgums un konvencijas, kas minētas 55. pantā, paliek spēkā attiecībā uz jautājumiem, kuros nepiemēro šo konvenciju.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-1">
      Tie paliek spēkā attiecībā uz pieņemtiem spriedumiem un attiecībā uz dokumentiem, kas sagatavoti pirms šīs konvencijas stāšanās spēkā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Briseles konvencijas 66. pants formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-1">
      “Šī konvencija ir noslēgta uz nenoteiktu laiku.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Briseles I regula</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Briseles I regula”) stājās spēkā 2002. gada 1. martā un starp dalībvalstīm aizstāja Briseles konvenciju. Šī regula savukārt no 2015. gada 10. janvāra ir atcelta un aizstāta ar Briseles Ia regulu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Briseles I regulas 23. panta 1. punkts bija formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-1">
      “Ja puses, no kurām vienai vai vairākām domicils ir kādā dalībvalstī, ir vienojušās par to, ka tiesai vai tiesām kādā dalībvalstī ir jurisdikcija izskatīt jebkādus strīdus, kas radušies vai varētu rasties saistībā ar noteiktām tiesiskām attiecībām, tad jurisdikcija ir šai tiesai vai tiesām. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Briseles Ia regula</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Briseles Ia regulas 3., 13., 14., 15., 19. un 21. apsvērumā teikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-50" title="page-1">
      “(3) Savienībai jāpieņem pasākumi saistībā ar tiesu sadarbību civillietās, kurām ir pārrobežu ietekme, īpaši tad, kad tas nepieciešams iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-51" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-52" title="page-1">
      (13) Jābūt saistībai starp tiesvedību, kam piemēro šo regulu, un dalībvalstu teritoriju. Tāpēc kopēji noteikumi par jurisdikciju principā būtu jāpiemēro, ja atbildētāja domicils ir kādā dalībvalstī.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-53" title="page-1">
      (14) Uz atbildētāju, kura domicils nav kādā dalībvalstī, būtu jāattiecas valsts noteikumiem par jurisdikciju, ko piemēro tās dalībvalsts teritorijā, kuras tiesā ir celta prasība.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-54" title="page-1">
      Tomēr, lai nodrošinātu patērētāju un darba ņēmēju aizsardzību, aizsargātu dalībvalstu tiesu jurisdikciju situācijās, kurās tām ir izņēmuma jurisdikcija, un lai garantētu pušu autonomiju, atsevišķi šīs regulas jurisdikcijas noteikumi būtu jāpiemēro neatkarīgi no atbildētāja domicila.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-55" title="page-1">
      (15) Jurisdikcijas noteikumiem vajadzētu būt ļoti paredzamiem, un tiem būtu jābalstās uz principu, ka jurisdikcijas pamatā ir atbildētāja domicils. Jurisdikcijai vienmēr vajadzētu būt pieejamai ar šādu pamatojumu, izņemot dažās skaidri noteiktās situācijās, kurās strīda priekšmets vai pušu autonomija garantē citu sasaistes faktoru. [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-56" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-57" title="page-1">
      (19) Izņemot šajā regulā noteikto izņēmuma jurisdikcijas pamatojumu gadījumus, būtu jāievēro līgumslēdzēju pušu autonomija līgumos, kas nav apdrošināšanas, patērētāju vai darba līgumi, attiecībā uz kuriem ir atļauta vienīgi ierobežota autonomija noteikt tiesu, kurai ir jurisdikcija.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-58" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-59" title="page-1">
      (21) Tiesvedības saskaņotas norises interesēs ir jāsamazina paralēlas tiesvedības iespēja un jānodrošina, ka atšķirīgās dalībvalstīs nepieņem nesavienojamus spriedumus. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 4. panta 1. punkts formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-61" title="page-1">
      “Saskaņā ar šo regulu personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt minētās dalībvalsts tiesā neatkarīgi no viņu pilsonības.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās regulas 6. panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-1">
      “Ja atbildētāja domicils nav kādā dalībvalstī, tad katras dalībvalsts tiesu jurisdikciju, ievērojot 18. panta 1. punktu, 21. panta 2. punktu, 24. un 25. pantu, nosaka minētās dalībvalsts tiesību akti.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pašas regulas II nodaļas 7. iedaļas “Vienošanās par jurisdikciju” 25. panta 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-65" title="page-1">
      “Ja puses neatkarīgi no to domicila ir vienojušās par to, ka kādas dalībvalsts tiesai vai tiesām ir jurisdikcija izskatīt jebkādus strīdus, kas radušies vai varētu rasties saistībā ar konkrētām tiesiskām attiecībām, tad jurisdikcija ir minētajai tiesai vai tiesām, ja vien šī vienošanās saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem nav spēkā neesoša attiecībā uz tās spēkā esamību pēc būtības. Tā ir izņēmuma jurisdikcija, ja vien puses nav vienojušās citādi. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Briseles Ia regulas 31. panta 2. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-67" title="page-1">
      “Neskarot 26. pantu, ja prasība celta kādas dalībvalsts tiesā, kurai izņēmuma jurisdikcija piešķirta ar vienošanos, kā minēts 25. pantā, jebkura citas dalībvalsts tiesa aptur tiesvedību līdz laikam, kad tiesa, kurā celta prasība, pamatojoties uz vienošanos, paziņo, ka tai nav jurisdikcijas saskaņā ar vienošanos.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas VII nodaļā “Saistība ar citiem instrumentiem” citastarp ietverts 68.–70. pants. Šīs regulas 68. pants formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-69" title="page-1">
      “1. Attiecībās starp dalībvalstīm šī regula aizstāj Briseles konvenciju, izņemot attiecībā uz dalībvalstu teritorijām, kuras ir minētās konvencijas teritoriālajā darbības jomā un attiecībā uz kurām šo regulu nepiemēro saskaņā ar [LESD] 355. pantu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-70" title="page-1">
      2. Ciktāl šī regula attiecībās starp dalībvalstīm aizstāj Briseles konvencijas noteikumus, visas atsauces uz minēto konvenciju uzskata par atsaucēm uz šo regulu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās regulas 69. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-72" title="page-1">
      “Saskaņā ar 70. un 71. pantu šī regula attiecībās starp dalībvalstīm aizstāj konvencijas, kas noslēgtas par tiem pašiem jautājumiem kā tie, kuriem piemēro regulu. Jo īpaši aizstātas tiek konvencijas, kas iekļautas [Eiropas] Komisijas sagatavotajā sarakstā saskaņā ar 76. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 76. panta 2. punktu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pašas regulas 70. panta 1. punkts formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-74" title="page-1">
      “Konvencijas, kas minētas 69. pantā, paliek spēkā attiecībā uz jautājumiem, kuros nepiemēro šo regulu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Briseles Ia regulas 76. panta 2. punktu Komisija sagatavo šīs regulas 69. pantā minēto konvenciju sarakstu, pamatojoties uz dalībvalstu paziņojumiem atbilstoši šīs regulas 76. panta 1. punkta c) apakšpunktam. Saskaņā ar minētās regulas 76. panta 4. punktu Komisija sarakstus un jebkādus turpmākus tajos izdarītus grozījumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, balstoties uz šīs pašas regulas 76. pantā paredzētajiem paziņojumiem, ir izveidojusi un publicējusi trīs sarakstus (OV 2015, C 4, 2. lpp.), no kuriem trešais (turpmāk tekstā – “3. saraksts”) formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-77" title="page-1">
      “Regulas 69. pantā minētās konvencijas ir šādas:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Austrijā:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-79" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">[konvencija starp Apvienoto Karalisti un Austriju],</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-81" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apvienotajā Karalistē:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-83" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">[konvencija starp Apvienoto Karalisti un Austriju],</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-85" title="page-1">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 6. maijā Apvienotajā Karalistē reģistrētās sabiedrības Cabris lnvestments un Revetas Capital Advisors noslēdza konsultāciju līgumu, kuram bija pievienota pavadvēstule; tajos bija ietverta jurisdikcijas noteikšanas klauzula (turpmāk tekstā – “aplūkotā jurisdikcijas noteikšanas klauzula”), kas bija izteikta šādā redakcijā:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-88" title="page-1">
      “Šis līgums un pušu attiecības reglamentētas Austrijas tiesību aktos un jāinterpretē atbilstoši tiem. Attiecībā uz strīdiem, kas izriet no šī līguma vai saistīti ar to, vai arī skar tā izpildi vai spēkā esību, izņēmuma jurisdikcija ir Handelsgericht Wien [(Vīnes Komerctiesa, Austrija)].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 30. jūnijā Cabris lnvestments vērsās Handelsgericht Wien (Vīnes Komerctiesa), kas ir iesniedzējtiesa, ar prasību piespriest Revetas Capital Advisors tai samaksāt 360 000 EUR, kuriem pieskaitīti nokavējuma procenti, lai izpildītu līgumisku maksāšanas pienākumu, kas izriet no šī līguma un ir saistīts ar finanšu direktora funkcijas izpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka, izņemot aplūkoto jurisdikcijas noteikšanas klauzulu, starp pamatlietas pusēm un Austriju nav acīmredzamas saiknes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Revetas Capital Advisors ir apstrīdējusi iesniedzējtiesas starptautisko jurisdikciju, apgalvojot, ka, tā kā Briseles Ia regula tiesiskajām attiecībām, kurām ir saistība ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kopš Izstāšanās līgumā paredzētā pārejas perioda beigām 2020. gada 31. decembrī (turpmāk tekstā – “pārejas periods”) vairs nav piemērojama, šīs regulas 25. pants, kā to interpretējusi Tiesa 2024. gada 8. februāra spriedumā Inkreal (C‑566/22, EU:C:2024:123), pamatlietas faktiem nav piemērojams. Tādējādi aplūkotā jurisdikcijas noteikšanas klauzula esot neefektīva un tāpēc iesniedzējtiesai neesot starptautiskās jurisdikcijas izskatīt strīdu, kas nodots tās izskatīšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai Briseles Ia regulas 25. pants un principi, ko Tiesa izvirzījusi 2024. gada 8. februāra spriedumā Inkreal (C‑566/22, EU:C:2024:123), joprojām ir piemērojami tādas vienošanās par jurisdikcijas piešķiršanu gadījumā, kas pārejas periodā noslēgta starp divām pusēm, kuru juridiskā adrese ir Apvienotajā Karalistē, un ar ko dalībvalsts tiesa izvēlēta šo pušu strīdu izskatīšanai, ja prasība šajā tiesā celta gan pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, gan pēc pārejas perioda beigām un šī strīda pamatā esošajām līgumattiecībām nav nekādas saiknes ar šo dalībvalsti. No šīs regulas 13. un 14. apsvēruma, LES 50. panta 3. punkta un iepriekš minētā sprieduma iesniedzējtiesa sliecas secināt, ka šāda saikne ir nepieciešama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gadījumā, ja Tiesai nāktos secināt, ka Briseles Ia regulas 25. pants šādā situācijā nav piemērojams, iesniedzējtiesa, otrām kārtām, vēlas noskaidrot, vai ir piemērojama Briseles konvencija, un konkrēti – tās 17. un 18. pants, vai, ja tā nav, – konvencija starp Apvienoto Karalisti un Austriju. Šīs tiesas ieskatā atbilde uz šo jautājumu atkarīga no tā, vai ar Briseles Ia regulas 68. un 69. pantu abas šīs konvencijas ir galīgi atceltas. Minētā tiesa uzskata, ka starptautisko publisko tiesību principi, kas reglamentē līgumu izbeigšanos, un apstāklis, ka šie dažādie juridiskie instrumenti reglamentē līdzīgus jautājumus, liecina par labu interpretācijai, saskaņā ar kuru minēto konvenciju piemērojamība tiesiskajām attiecībām, kam ir saistība ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, ir izslēgta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai LES 50. panta 3. punkts un 2019. gada 4. marta Civil Jurisdiction and Judgments (Amendment) (EU Exit) Regulations 2019 (2019. gada Noteikumi par jurisdikciju civillietās un spriedumiem (grozījumi) (Brexit); Statutory Instruments 2019, Nr. 479) 4. daļas 82. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts vispār izslēdz Briseles konvencijas piemērojamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Handelsgericht Wien (Vīnes Komerctiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-96" title="page-1">
      “1) Vai [Briseles Ia regulas] 25. pants jāinterpretē tādējādi, ka minētais noteikums attiecas uz tādu vienošanos par jurisdikciju, ar kuru līgumslēdzējas puses ar juridisko adresi Apvienotajā Karalistē un tādējādi (tagad) trešā valstī vienojas par kādas Savienības dalībvalsts tiesu jurisdikciju attiecībā uz strīdiem, kas izriet no šī līguma, pat ja vienošanās pamatā esošais līgums neuzrāda nekādu citu saistību ar šo dalībvalsti, kura izraudzīta par strīdu izskatīšanas vietu? Vai līdz ar to Tiesas 2024. gada 8. februāra spriedumā [Inkreal (C‑566/22, EU:C:2024:123)] ietvertie principi tādā pašā veidā piemērojami arī gadījumā, ja datums, kurā starp divām līgumslēdzējām pusēm ar juridisko adresi Apvienotajā Karalistē tika noslēgta vienošanās par jurisdikciju, vēl ietilpst laikposmā pirms Brexit pārejas posma beigām 2020. gada 31. decembrī, taču prasība tika celta tikai pēc Brexit stāšanās spēkā? Šajā ziņā jāņem vērā apstāklis, ka līgumiskā situācija starp šiem (tagad) trešo valstu valstspiederīgajiem neuzrāda nekādu citu saistību ar izvēlēto Savienības dalībvalsti (šajā ziņā skat. [šīs regulas] 13. un 14. apsvērumu), kā arī tas, ka [LES] 50. panta 3. punkts vispārīgi izslēdz Savienības līgumu piemērojamību Apvienotajai Karalistei pēc Brexit.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-97" title="page-1">
      Ja Tiesa neapstiprina [Briseles Ia regulas] 25. panta piemērošanu attiecīgajā trešo valstu konstelācijā, rodas šādi papildu jautājumi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-98" title="page-1">
      2) Vai [Briseles Ia regulas] 68. pants jāinterpretē tādējādi, ka [Briseles konvencija] arī saistībā ar tiesvedību attiecībā uz Apvienoto Karalisti (ņemot vērā Brexit) ar to ir galīgi atcelta un Savienības dalībvalstij pašreiz vairs nav iespējams atsaukties uz šo konvenciju?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-99" title="page-1">
      3) Vai [Briseles Ia regulas] 69. pants [3. saraksta] redakcijā [..], kā arī Briseles konvencijas 55. panta trīspadsmitais ievilkums jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem [konvencija starp Apvienoto Karalisti un Austriju] ir galīgi atcelt[a] arī attiecībā uz Apvienoto Karalisti (ņemot vērā Brexit) un tādējādi tiesvedībā, kas attiecas uz Apvienoto Karalisti (ņemot vērā Brexit), uz minēto [..] starptautisko līgumu vairs nav iespējams atsaukties? Šajā ziņā arī jāņem vērā apstāklis, ka saskaņā ar [Briseles Ia regulas] 70. panta 1. punktu konvencijas, kas minētas šīs regulas 69. pantā, paliek spēkā attiecībā uz jautājumiem, kuriem nepiemēro [minēto] regulu. Vai tāpēc saskaņā ar [šīs regulas] 70. panta 1. punktu attiecībā uz Apvienoto Karalisti tādu [..] līgumu, kas noslēgts ar Austrijas Republiku un kas jau pagātnē atzīts par “aizstātu” ar primārajām tiesībām, pēc Brexit ar atpakaļejošu spēku var atzīt par atkal piemērojamu starp šīm valstīm (tā sauktā “valsts līguma atjaunošana”)?
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-100" title="page-1">
      Ja atbilde ir apstiprinoša: vai šāda “atjaunošana” ietilptu arī Briseles konvencijas – šajā ziņā uz to pašu mērķi vērstā – 56. panta piemērošanas jomā?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-101" title="page-1">
      4) Vai LES 50. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā Briseles konvencijas 17. un 18. panta piemērošana vai “atjaunošana” arī attiecībā uz Apvienoto Karalisti (ņemot vērā Brexit), ja Austrijā ir uzsākta tiesvedība starp tādām divām pusēm ar juridisko adresi Apvienotajā Karalistē, kas savā 2020. gada 6. maija līgumā ir vienojušās par to, ka Handelsgericht Wien [(Vīnes Komerctiesa)] ir izņēmuma jurisdikcija? Vai šajā ziņā LES 50. panta 3. punktā ietvertais regulējums ir prioritārs attiecībā pret Briseles konvencijas 66. pantu, saskaņā ar kuru konvencija noslēgta “uz nenoteiktu laiku”?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-102" title="page-1">
      5) [a)] Ja Tiesa iepriekš izklāstītā otrā līdz ceturtā jautājuma izpratnē secinās, ka prioritāra – arī attiecībā uz Apvienoto Karalisti – ir Briseles konvencijas piemērošana, rodas šāds jautājums: vai Briseles konvencijas principiālā piemērošanas prioritāte ir pretrunā Apvienotās Karalistes tiesiskajam regulējumam, saskaņā ar kuru atsaukšanās uz Briseles konvenciju ir skaidri izslēgta arī tādu vienošanos par jurisdikciju gadījumā, kas noslēgtas pirms Brexit stāšanās spēkā (skat. Civil Jurisdiction and Judgments (Amendment) (EU Exit) Regulations 2019 (2019. gada Noteikumi par jurisdikciju civillietās un spriedumiem (grozījumi) (Brexit)) 4. daļas 82. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā paredzēto Apvienotās Karalistes tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2024. gada 29. februārim un šajā gadījumā – tā kā prasība tika celta 2023. gada 30. jūnijā – acīmredzami vēl bija piemērojams)?
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-103" title="page-1">
      [b)] Ja atbilde ir noliedzoša: vai Austrijas tiesai, pārbaudot 2020. gada 6. maijā (tātad pirms Brexit) starp divām saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesībām dibinātām sabiedrībām noslēgtu vienošanos par jurisdikciju, ar kuru par strīdu izskatīšanas vietu izraudzīta Austrija, it īpaši, ņemot vērā primāro tiesību piemērošanas prioritāti, vienalga ir saistoša šī Apvienotajā Karalistē reglamentētā Briseles konvencijas piemērošanas izslēgšana saskaņā ar [2019. gada Noteikumu par jurisdikciju civillietās un spriedumiem (grozījumi) (Brexit) 4. daļas] 82. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu un tādējādi principā būtu liegta efektīva izpilde Apvienotajā Karalistē (pēdējā jautājumā trešā jautājuma izpratnē tiek pieņemts, ka [konvencija starp Apvienoto Karalisti un Austriju] ir galīgi atcelt[a])?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Briseles Ia regulas 25. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma attiecas uz situāciju, kad divas līgumslēdzējas puses, kuru domicils ir Apvienotajā Karalistē, ar vienošanos par jurisdikcijas piešķiršanu, kas noslēgta Izstāšanās līgumā paredzētajā pārejas periodā, vienojas par dalībvalsts tiesas jurisdikciju izskatīt strīdus, kuri radušies saistībā ar šo līgumu, ja strīds starp šīm pusēm izskatīšanai šajā tiesā nodots pēc šī perioda beigām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jāatgādina – tā kā jurisdikcijas noteikšanas klauzula pēc būtības ir jurisdikcijas izvēle, kurai nav tiesisku seku, kamēr nav sākta tiesvedība, un kura rada sekas tikai no dienas, kad tiek ierosināta tiesvedība, šāda klauzula jāvērtē datumā, kad tiek celta prasība tiesā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1979. gada 13. novembris, Sanicentral, 25/79, EU:C:1979:255, 6. punkts, kā arī 2022. gada 24. novembris, Tilman, C‑358/21, EU:C:2022:923, 30. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc, lai atbildētu uz uzdoto jautājumu, jānosaka, vai uz strīdu starp divām līgumslēdzējām pusēm, kuru domicils ir vienā un tajā pašā trešā valstī, piemēram, Apvienotajā Karalistē kopš 2020. gada 1. februāra, un kuras tā izskatīšanai izvēlējušās dalībvalsts tiesu, attiecas Briseles Ia regulas un tās 25. panta 1. punkta piemērošanas joma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās formulējums, bet arī konteksts, kādā tā iekļaujas, kā arī šo normu ietverošā tiesību akta mērķi un nolūks (skat. spriedumus, 1983. gada 17. novembris, Merck, 292/82, EU:C:1983:335, 12. punkts, un 2024. gada 8. februāris, Inkreal, C‑566/22, EU:C:2024:123, 15. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, runājot par formulējumu, atbilstoši Briseles Ia regulas 25. panta 1. punktam, ja puses neatkarīgi no to domicila ir vienojušās par to, ka kādas dalībvalsts tiesai vai tiesām ir jurisdikcija izskatīt jebkādus strīdus, kas radušies vai varētu rasties saistībā ar konkrētām tiesiskām attiecībām, tad jurisdikcija ir minētajai tiesai vai tiesām, ja vien šī vienošanās saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem nav spēkā neesoša attiecībā uz tās spēkā esību pēc būtības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no paša šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka tajā paredzētais noteikums piemērojams neatkarīgi no pušu domicila. Konkrētāk, šī noteikuma piemērošanai nav izvirzīts neviens nosacījums, kas izriet no pušu vai vienas no tām domicila atrašanās kādā dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, runājot par kontekstu, kādā iekļaujas Briseles Ia regulas 25. panta 1. punkts, pirmkārt, jāuzsver, ka šī tiesību norma atšķiras no tās priekšteces, proti, Briseles I regulas 23. panta 1. punkta, kurā uz vienošanos par jurisdikcijas piešķiršanu balstītā jurisdikcijas noteikuma piemērošanai savukārt bija izvirzīta prasība, lai vismaz vienai no šīs vienošanās pusēm domicils būtu kādā dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, jāatgādina, ka ar Briseles Ia regulu izveidotais jurisdikcijas režīms ir Savienības iekšējs režīms, kam ir savi mērķi, piemēram, iekšējā tirgus pienācīga darbība, kā arī brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide, kā izriet no šīs regulas 3. apsvēruma (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 25. februāris, BSH Hausgeräte, C‑339/22, EU:C:2025:108, 55. punkts). Turklāt minētās regulas 13. apsvērumā teikts, ka “jābūt saistībai starp tiesvedību, kam piemēro šo regulu, un dalībvalstu teritoriju” un ka “kopēji noteikumi par jurisdikciju principā būtu jāpiemēro, ja atbildētāja domicils ir kādā dalībvalstī”. Tomēr šīs pašas regulas 14. apsvērumā paredzēts: “Lai garantētu pušu autonomiju, atsevišķi šīs regulas jurisdikcijas noteikumi būtu jāpiemēro neatkarīgi no atbildētāja domicila.”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ atšķirībā no noteikuma – kurš nostiprināts Briseles Ia regulas 4. panta 1. punktā, to lasot 13. apsvēruma gaismā, un saskaņā ar kuru jurisdikciju nosaka atbilstoši vispārējam principam, ka jurisdikcija ir atbildētāja domicila valsts tiesai, ja tā domicils ir kādā dalībvalstī, – šīs regulas 6. panta 1. punktā, to lasot 14. apsvēruma gaismā, paredzēts, ka tad, ja atbildētāja domicils nav kādā dalībvalstī, katras dalībvalsts tiesu jurisdikciju nosaka minētās dalībvalsts tiesību akti, tomēr ievērojot atsevišķas minētās regulas normas, tostarp tās 25. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc no Briseles Ia regulas 6. panta 1. punkta interpretācijas kopsakarā ar 25. panta 1. punktu secināms, ka situāciju – kad atbildētāja domicils nav kādā dalībvalstī, bet līgumslēdzējas puses ir vienojušās par to, ka to līgumiskos strīdus izskatīs kādas dalībvalsts tiesa vai tiesas, – reglamentē šīs regulas 25. panta 1. punktā formulētais noteikums par jurisdikciju, kas izriet no vienošanās par jurisdikcijas piešķiršanu, nevis Briseles Ia regulas 6. panta 1. punktā paredzētie jurisdikcijas noteikumi atbilstoši katras dalībvalsts tiesību aktiem. Tādējādi tā apstiprina no šī sprieduma 35. punkta izrietošo gramatisko interpretāciju, saskaņā ar kuru šīs regulas 25. panta 1. punkts ir piemērojams pat tad, ja visu pušu domicils ir trešā valstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, saskaņā ar Tiesas judikatūru, lai uz aplūkoto situāciju attiektos Briseles Ia regulas piemērošanas joma, tai jāietver pārrobežu elements. Šis pārrobežu elements var izrietēt gan no atbildētāja domicila atrašanās dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kuras tiesā celta prasība, gan no citiem faktoriem, kas saistīti it īpaši ar lietas būtību, jo minētie var atrasties pat trešā valstī. Šāda situācija var raisīt jautājumus par tiesu starptautiskās jurisdikcijas noteikšanu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2005. gada 1. marts, Owusu, C‑281/02, EU:C:2005:120, 26. punkts; 2022. gada 8. septembris, IRnova, C‑399/21, EU:C:2022:648, 28. punkts; 2024. gada 29. jūlijs, FTI Touristik (Pārrobežu elements), C‑774/22, EU:C:2024:646, 26., 28. un 29. punkts, kā arī 2025. gada 25. februāris, BSH Hausgeräte, C‑339/22, EU:C:2025:108, 59. un 60. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Tiesai jau ir nācies precizēt, ka pārrobežu elementu ietver situācija, kad vienā un tajā pašā dalībvalstī reģistrētas līgumslēdzējas puses vienojas par kādas citas dalībvalsts tiesu jurisdikciju izskatīt strīdus, kuri radušies saistībā ar šo līgumu, pat ja minētajam līgumam nav nekādas citas saiknes ar šo citu dalībvalsti. Šādā situācijā fakts, ka pastāv vienošanās par jurisdikcijas piešķiršanu par labu nevis tās dalībvalsts, kurā reģistrētas līgumslēdzējas puses, bet citas dalībvalsts tiesām, pats par sevi pierāda aplūkotās situācijas starptautisko raksturu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 8. februāris, Inkreal, C‑566/22, EU:C:2024:123, 25. un 39. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc analoģijas ar risinājumu, kādu Tiesa sniegusi šī sprieduma 40. un 41. punktā minētajā judikatūrā, jāatzīst – fakts, ka pastāv vienošanās par jurisdikcijas piešķiršanu par labu kādas dalībvalsts tiesai, lai gan līgumslēdzēju pušu domicils ir trešā valstī, raisa jautājumu par tiesu starptautiskās jurisdikcijas noteikšanu, un tāpēc šāda situācija ietver prasīto pārrobežu elementu šīs judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, šādu interpretāciju apstiprina Briseles Ia regulas 25. panta mērķi, kas minēti šīs regulas 15., 19. un 22. apsvērumā, proti, ievērot pušu autonomiju un stiprināt vienošanos par izņēmuma tiesas izvēli efektivitāti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 8. februāris, Inkreal, C‑566/22, EU:C:2024:123, 26. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas atbilst arī Briseles Ia regulas nolūkam, jo ar šo regulu paredzēts vienādot jurisdikcijas kolīziju normas civillietās un komerclietās, izmantojot jurisdikcijas noteikumus, kas ir ļoti paredzami, un tai tādējādi ir tiesiskās drošības mērķis. Iespēja līgumslēdzējām pusēm, kas reģistrētas vienā un tajā pašā trešā valstī, vienoties par kādas dalībvalsts tiesu jurisdikciju palīdz nodrošināt, ka prasītājs zina tiesu, kurā tas var celt prasību, un ka atbildētājam ir paredzama tiesa, kurā to var iesūdzēt. Šajā kontekstā tiesiskās drošības mērķis prasa, lai valsts tiesa, kurā celta prasība, varētu viegli lemt par savu jurisdikciju, nebūdama spiesta veikt lietas pārbaudi pēc būtības (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 29. jūlijs, FTI Touristik (Pārrobežu elements), C‑774/22, EU:C:2024:646, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Briseles Ia regulas 25. panta saskaņoto noteikumu piemērošana palīdz novērst tādus jurisdikcijas konfliktus dalībvalstīs, kas kaitētu tiesiskajai drošībai un varētu rasties, ja aplūkoto situāciju reglamentētu dalībvalstu starptautisko privāttiesību normas. Bez tam saskaņoto noteikumu piemērošana samazina paralēlu tiesvedību iespējamību un novērš to, ka dažādās dalībvalstīs tiek pieņemti nesavienojami spriedumi, kā prasa šīs regulas 21. apsvērumā minētais tiesvedības saskaņotas norises mērķis (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 8. februāris, Inkreal, C‑566/22, EU:C:2024:123, 30. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc tāds strīds kā pamatlietā aplūkotais starp divām līgumslēdzējām pusēm, kuru domicils ir trešā valstī un kuras savu līgumisko strīdu izskatīšanai izvēlējušās dalībvalsts tiesu, ietilpst Briseles Ia regulas un tās 25. panta 1. punkta piemērošanas jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstāklis, ka vienošanās par jurisdikcijas piešķiršanu – ar ko līgumslēdzējas puses, kuru domicils ir Apvienotajā Karalistē, to strīdu izskatīšanai izvēlējušās dalībvalsts tiesu, kas šajā gadījumā ir iesniedzējtiesa, – tikusi noslēgta pārejas periodā un ka strīds izskatīšanai šajā tiesā nodots pēc tā beigām, nevar mainīt atbildi, kāda sniedzama uz šo jautājumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Fakts ir ne vien tas, ka Izstāšanās līgumā šāda situācija nav reglamentēta, bet no šī sprieduma 31.–46. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka, lai gan strīda pušu domicils atrodas trešā valstī, piemēram, Apvienotajā Karalistē kopš 2020. gada 1. februāra, pamatlieta ietilpst Briseles Ia regulas un tās 25. panta 1. punkta piemērošanas jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild: Briseles Ia regulas 25. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma attiecas uz situāciju, kad divas līgumslēdzējas puses, kuru domicils ir Apvienotajā Karalistē, ar vienošanos par jurisdikcijas piešķiršanu, kas noslēgta pārejas periodā, vienojas par dalībvalsts tiesas jurisdikciju izskatīt strīdus, kuri radušies saistībā ar šo līgumu, pat ja strīds starp šīm pusēm izskatīšanai šajā tiesā nodots pēc šī perioda beigām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro līdz piekto jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, ka tāda situācija kā pamatlietā aplūkotā ietilpst Briseles Ia regulas un tās 25. panta 1. punkta piemērošanas jomā, uz otro līdz piekto jautājumu vairs nav jāatbild.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-130" title="page-1">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-131" title="page-1">
      Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 25. panta 1. punkts
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-132" title="page-1">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-133" title="page-1">
      šī tiesību norma attiecas uz situāciju, kad divas līgumslēdzējas puses, kuru domicils ir Apvienotajā Karalistē, ar vienošanos par jurisdikcijas piešķiršanu, kas noslēgta pārejas periodā, vienojas par dalībvalsts tiesas jurisdikciju izskatīt strīdus, kuri radušies saistībā ar šo līgumu, pat ja strīds starp šīm pusēm izskatīšanai šajā tiesā nodots pēc šī perioda beigām.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-134" title="page-1">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – vācu.</p>
</body>
</html>
