PIELIKUMS Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM, ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienībai jāpieņem Publiskā iepirkuma komitejā attiecībā uz lēmumiem, ar kuriem īsteno konkrētus noteikumus protokolā, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu /* COM/2013/0142 final - NLE 2013/0077 */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. KONTEKSTS Nolīgums par publisko iepirkumu
(Nolīgums)[1]
patlaban ir vienīgais juridiski saistošais nolīgums PTO
attiecībā uz publisko iepirkumu. Par tā pašreizējo
redakciju vienojās paralēli 1994. gada Urugvajas kārtas
sarunām, un tas stājās spēkā 1996. gada 1. janvārī
("1994. gada nolīgums"). 1994. gada nolīguma
Līgumslēdzējas puses ir: Armēnija, Kanāda, Eiropas
Savienība attiecībā uz tās 27 dalībvalstīm,
Honkonga – Ķīna, Islande, Izraēla, Japāna, Koreja,
Lihtenšteina, Nīderlande Arubas vārdā, Norvēģija,
Singapūra, Šveice, Ķīnas Taibeja, Amerikas Savienotās
Valstis. Nolīgumu pārvalda Publiskā iepirkuma komiteja
(turpmāk "Komiteja"). 1994. gada nolīgums ietvēra
integrētas saistības iesaistīties sarunās
attiecībā uz Nolīguma tekstu un tvērumu kopš tā
pieņemšanas 1994. gadā (XXIV panta 7. punkta
b) apakšpunkts). Sarunas šajā nolūkā tika sāktas 1999. gadā. Sarunas ES vārdā vadīja
Komisija. Ar Tirdzniecības politikas komitejas starpniecību Padome
tika regulāri mutiski un rakstiski informēta par sarunu
stāvokli. Turklāt pirms katras sarunu sesijas Ženēvā tika
rīkotas koordinācijas sanāksmes ar dalībvalstīm.
Eiropas Parlaments tika regulāri informēts rakstiski, izmantojot INTA
komiteju. Sarunu dalībnieki 2012. gada 30. martā
pieņēma Lēmumu par sarunu rezultātiem, ar ko
pieņēma sarunu rezultātu elementus ("Lēmums par sarunu
rezultātiem"), ko veido: i) protokols, ar ko groza Nolīgumu
par publisko iepirkumu (turpmāk "protokols") un
ii) septiņi Komitejas lēmumi (turpmāk
"lēmumi"). Ar Lēmumu par sarunu rezultātiem
Nolīguma Puses pieņēma protokolu un atvēra to
pieņemšanai 1994. gada nolīguma Pusēm. Minētais
protokols stāsies spēkā attiecībā uz 1994. gada
nolīguma Pusēm, kuras ir deponējušas savus attiecīgos
instrumentus šā protokola pieņemšanai 30. dienā pēc
dienas, kad šādu deponēšanu veikušas divas trešdaļas no 1994. gada
nolīguma Pusēm. Turklāt Lēmumā par sarunu
rezultātiem izklāstīti Komitejas lēmumi, ar ko izveido
Publiskā iepirkuma komitejas turpmākas darba programmas, un
precīzas prasības par paziņošanu saskaņā ar
Nolīguma XIX un XXII pantu. Šie lēmumi ir daļa no
saskaņotā dokumentu kopuma un atspoguļo Nolīguma Pušu
apņemšanos sākt īstenot konkrētus pārskatītā
Nolīguma noteikumus, tiklīdz protokols būs stājies
spēkā. Ņemot vērā lēmumu
būtību, tika uzskatīts par nelietderīgu ietvert
lēmumus protokolā, līdz ar to piemērojot tiem tās
pašas grozījumu procedūras. Tāpat nebija iespējams tos
pieņemt, pirms spēkā stājušies protokola noteikumi, kurus
īsteno ar lēmumiem. Līdz ar to Nolīguma puses panāca vienošanos
par lēmumu būtību, kuriem būtu jāstājas
spēkā Komitejas pirmajā sanāksmē pēc protokola
stāšanās spēkā, kad Komiteja pieņems lēmumu, ar
ko apstiprina politisko apņemšanos pieņemt lēmumus, tiem
stājoties spēkā dienā, kurā stājies
spēkā protokols. Tā kā minētais protokols un
lēmumi ir 2012. gada martā pieņemtās vienošanās
objekts, tie veido daļu no tās pašas dokumentu paketes, kas
paredzēta pārskatītā Nolīguma ratificēšanai ES.
Tā kā ES būs jāpieņem nostāja attiecībā
uz lēmumiem Komitejas pirmajā sanāksmē pēc protokola
stāšanās spēkā, lēmumiem piemēro
atšķirīgu iekšējo lēmumu pieņemšanas procedūru
nekā protokolam. Tādēļ papildus lēmumam par protokola
noslēgšanu ir vajadzīgs atsevišķs Padomes lēmums
attiecībā uz lēmumiem. Ja Padome, saņēmusi Eiropas Parlamenta
piekrišanu, Eiropas Savienības vārdā pieņem lēmumu
noslēgt protokolu, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu,
Savienībai būtu jāspēj pieņemt nostāja
attiecībā uz lēmumiem Komitejā. 2. SARUNU REZULTĀTS Pieņemamie
lēmumi ir šādi: i) Publiskā
iepirkuma komitejas lēmums par paziņošanas prasībām
saskaņā ar Nolīguma XIX un XXII pantu: tā
mērķis ir atvieglot paziņošanas prasības, precizējot
veidus, kādos Puse veic paziņošanu, attiecībā uz
izmaiņām tās normatīvajos aktos un iestāžu
sarakstā; ii) Publiskā
iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu pieņemšanu:
norāda uz konkrētām darba programmām, kurās Puses
apņemas veikt turpmāku darbu; iii) Publiskā
iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par MVU: izklāsta
darba programmu attiecībā uz MVU, kuras mērķis ir
sekmēt MVU dalību publiskajā iepirkumā, novērst MVU
diskriminējošus pasākumus un palielināt pārredzamību; iv) Publiskā
iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu statistikas datu
vākšanai un paziņošanai: tās mērķis ir sekmēt
pienākuma apkopot statistikas datus izpildi; v) Publiskā
iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par ilgtspējīgu
iepirkumu: tajā izklāstīta darba programma, kuras
mērķis ir nodrošināt, ka ilgtspējīga iepirkuma
politika ir saderīga ar nediskriminācijas un pārredzamības
principiem; vi) Publiskā
iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par izņēmumiem un
ierobežojumiem Pušu pielikumos: pieņem darba programmu, kuras
mērķis ir pakāpeniski samazināt izņēmumus un
ierobežojumus, ko Puses ir noteikušas savos pielikumos; vii) lēmums
par darba programmu par drošības standartiem: pieņem darba programmu,
kuras mērķis ir pārliecināties, ka sabiedrības
drošība ir ievērota, neradot patvaļīgu un nepamatotu
diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus. Ciktāl
lēmumi sekmē Nolīguma principu īstenošanu un veicina
diskriminējošas prakses novēršanu, to pieņemšana radīs
labvēlīgu vidi publiskā iepirkuma turpmākai
atvēršanai. 2013/0077 (NLE) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas
Savienībai jāpieņem Publiskā iepirkuma komitejā
attiecībā uz lēmumiem, ar kuriem īsteno konkrētus
noteikumus protokolā, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta
pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, tā kā: (1) Sarunas par PTO nolīguma
par publisko iepirkumu (Nolīgums) pārskatīšanu sāka 1999. gada
janvārī, pamatojoties uz saistībām, kas noteiktas
Nolīguma XXIV panta 7. punkta b) apakšpunktā. (2) Sarunas vadīja Komisija,
apspriežoties ar Komiteju, kas izveidota ar Līguma par Eiropas
Savienības darbību 207. pantu. (3) Minēto sarunu
kontekstā sarunu dalībnieki 2012. gada 30. martā
vienojās par protokolu, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu
("protokols"), kā arī par septiņiem lēmumiem, kas
jāpieņem Publiskā iepirkuma komitejai, ar kuriem sāks
protokola konkrētu noteikumu īstenošanu, tiklīdz tas būs
stājies spēkā. Minētie lēmumi (turpmāk
"lēmumi") ir šādi: i) Publiskā iepirkuma
komitejas lēmums par paziņošanas prasībām saskaņā
ar Nolīguma XIX un XXII pantu; ii) Publiskā iepirkuma
komitejas lēmums par darba programmu pieņemšanu;
iii) Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par
MVU; iv) Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu
statistikas datu vākšanai un paziņošanai; v) Publiskā
iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par ilgtspējīgu
iepirkumu; vi) Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba
programmu par izņēmumiem un ierobežojumiem Pušu pielikumos; vii) lēmums
par darba programmu par drošības standartiem. (4) Plānots, ka 2012. gada
30. martā panāktā vienošanās stāsies
spēkā Publiskā iepirkuma komitejas pirmajā
sanāksmē pēc protokola stāšanās spēkā.
Minētajā sanāksmē Publiskā iepirkuma komiteja
pieņems lēmumu, ar ko apstiprina šo septiņu lēmumu
pieņemšanu un to stāšanos spēkā dienā, kurā
stājies spēkā protokols. (5) Ciktāl lēmumi
sekmē pārskatītā Nolīguma par publisko iepirkumu
principu īstenošanu un veicina diskriminējošas prakses
novēršanu, minēto lēmumu pieņemšana veicinās
publiskā iepirkuma turpmāku atvēršanu. (6) Tādēļ ir
lietderīgi noteikt nostāju, kas Komisijai jāpieņem
Savienības vārdā Publiskā iepirkuma komitejā
attiecībā uz lēmumiem, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Ar pozīciju, kas jāpieņem
Eiropas Savienībai Publiskā iepirkuma komitejā, ir
jāapstiprina šādu lēmumu pieņemšana: i) Publiskā
iepirkuma komitejas lēmums par paziņošanas prasībām
saskaņā ar Nolīguma XIX un XXII pantu;
ii) Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu
pieņemšanu; iii) Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par
darba programmu par MVU; iv) Publiskā iepirkuma komitejas lēmums
par darba programmu statistikas datu vākšanai un paziņošanai;
v) Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par
ilgtspējīgu iepirkumu; vi) Publiskā iepirkuma komitejas
lēmums par darba programmu par izņēmumiem un ierobežojumiem Pušu
pielikumos; vii) lēmums par darba programmu par drošības
standartiem; un jāpiekrīt, ka tie stājas spēkā
dienā, kurā stājies spēkā protokols, ar ko groza
Nolīgumu par publisko iepirkumu. Šo nostāju pauž Komisija. Lēmumu teksts ir pievienots šim
lēmumam. 2. pants Šis lēmums stājas spēkā
tā pieņemšanas dienā. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs [1] Oficiālais Vēstnesis
J C 256, 3.9. 1996., 1. lpp.
PIELIKUMS
A PIELIKUMS Publiskā
iepirkuma komitejas lēmums par paziņošanas prasībām
saskaņā ar Nolīguma XIX un XXII pantu. 2 B PIELIKUMS Publiskā
iepirkuma komitejas lēmums PAR DARBA PROGRAMU
PIEņEMšANU 4 C PIELIKUMS Publiskās
iepirkuma komitejas lēmums par
darba programmu par MVU.. 5 D PIELIKUMS Publiskā iepirkuma
komitejas lēmums par darba programmu statistikas datu vākšanai un
paziņošanai 8 E PIELIKUMS Publiskās iepirkuma
komitejas lēmums par darba programmu par ILGTSPēJīGU IEPIRKUMU.. 10 F PIELIKUMS Publiskā iepirkuma
komitejas lēmums par darba programmu par izņēmumiem un
ierobežojumiem pušu pielikumos. 11 G PIELIKUMS Publiskā iepirkuma
komitejas lēmums par darba programmu par drošības standartiem
starptautiskajā iepirkumā. 13
a PIELIKUMS
Publiskā
iepirkuma komitejas lēmums par paziņošanas prasībām
saskaņā ar Nolīguma XIX un XXII pantu
2012. gada
30. marta lēmums Publiskā iepirkuma komiteja, ņemot vērā normatīvo aktu
pārredzamības nozīmīgumu, kas saistīti ar šo
Nolīgumu un tajā veiktajiem grozījumiem, kā paredzēts
Nolīguma XXII panta 5. punktā, ņemot vērā, cik svarīgi ir
uzturēt precīzus iestāžu sarakstus, kas ietverti Nolīguma
I papildinājuma Pušu pielikumos, saskaņā ar Nolīguma
XIX pantu, atzīstot grūtības, kas
Pusēm rodas, lai laikus iesniegtu Komitejai paziņojumus par
izmaiņām savos normatīvajos aktos, kas saistīti ar
Nolīgumu, kā paredzēts Nolīguma XXII panta
5. punktā, un ierosinātos labojumus savos
I papildinājumā ietvertajos pielikumos, kā paredzēts
Nolīguma XIX panta 1. punktā, ņemot vērā, ka Nolīguma
XIX panta noteikumos ir nodalīti paziņojumi par ierosinātajiem
labojumiem, kas nemaina Nolīgumā noteikto abpusēji
saskaņoto tvērumu, un par cita veida ierosinātajiem
grozījumiem tā I papildinājuma pielikumos, atzīstot, ka tehnoloģiskās
izmaiņas ir ļāvušas daudzām Pusēm izmantot
elektroniskos saziņas līdzekļus, lai sniegtu informāciju
par saviem publiskā iepirkuma režīmiem un paziņotu Pusēm
par izmaiņām konkrētajā režīmā, ir nolēmusi: Ikgadējie paziņojumi par
izmaiņām normatīvajos aktos 1. Ja Puse uztur oficiāli izraudzītu elektronisko
plašsaziņas līdzekli, kurā norādītas saites uz
tās pašreizējiem normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar šo
Nolīgumu, un tās normatīvie akti ir pieejami kādā no
PTO oficiālajām valodām, un šādi plašsaziņas
līdzekļi ir uzskaitīti II papildinājumā, attiecīgā
Puse var izpildīt XXII panta 5. punktā ietverto prasību, gada
beigās katru gadu paziņojot Komitejai par jebkurām
izmaiņām, ja šādas izmaiņas ir būtiskas, tas ir,
tās var ietekmēt Nolīgumā paredzētās
attiecīgās Puses saistības; šādos gadījumos paziņojumu iesniedz nekavējoties. 2. Pusēm ir iespēja apspriest jebkuras Puses ikgadējo
paziņojumu Komitejas pirmajā neoficiālajā
sanāksmē nākamajā gadā. Ierosinātie labojumi
I papildinājumā ietvertajos Puses pielikumos 3. Par labojumu saskaņā ar Nolīguma XIX pantu uzskata
I papildinājumā ietverto Puses pielikumu šādas
izmaiņas: a) iestādes
nosaukuma maiņa, b) pielikumā
minēto divu vai vairāku iestāžu apvienošanās, un c) pielikumā norādītas
iestādes sadalīšana divās vai vairākās
iestādēs, kuras ir pievienotas tajā pašā pielikumā
uzskaitītajām iestādēm. 4. Attiecībā uz 3. punktā minētajiem ierosinātajiem
labojumiem I papildinājumā ietvertajos Puses pielikumos attiecīgā
Puse par tiem paziņo Komitejai ik pēc diviem gadiem, sākot no
dienas, kad spēkā stājies esošā (1994. gada)
nolīguma grozījumu protokols. 5. Puse var paziņot Komitejai par iebildumu pret ierosināto
labojumu 45 dienu laikā no dienas, kad attiecīgais paziņojums ir
darīts zināms Pusēm. Saskaņā ar XIX panta 2. punktu, ja Puse iesniedz
iebildumu, tā izklāsta šāda iebilduma iemeslus, tostarp
iemeslus, kāpēc tā uzskata, ka ierosinātais labojums
ietekmētu abpusēji saskaņoto Nolīguma tvērumu, un
līdz ar to ierosinātajam labojumam nepiemēro 3. punktu. Ja netiek iesniegts rakstisks iebildums,
ierosinātais labojums stājas spēkā 45 dienu laikā
pēc dienas, kad paziņojums ir darīts zināms, kā
paredzēts XIX panta 5. punkta a) apakšpunktā. 6. Četru gadu laikā no šī lēmuma pieņemšanas
Puses pārskata tā darbību un efektivitāti un veic
vajadzīgos pielāgojumus.
B PIELIKUMS
Publiskā
iepirkuma komitejas lēmums
PAR DARBA PROGRAMU
PIEņEMšANU
2012. gada
30. marta lēmums Publiskā
iepirkuma komiteja, ievērojot, ka saskaņā ar XXII panta 8. punkta
b) apakšpunktu Komiteja var pieņemt lēmumu, kurā
uzskaitītas papildus darba programmas, kuras Komiteja īsteno, lai
sekmētu Nolīguma izpildi un Nolīguma XXII panta 7. punktā
paredzēto sarunu īstenošanu, ir nolēmusi
šādi: 1. Turpmāk
norādītās darba programmas ir pievienotas darba programmu
sarakstam, kuras Komiteja izmantos turpmākajā darbā: a) publiskā
un privātā sektora partnerību izmantošanas,
pārredzamības un tiesisko regulējumu pārskatīšana un
to saistība ar aptverto iepirkumu, b) preču un
pakalpojumu kopējās nomenklatūras izstrādes
priekšrocības un trūkumi, un c) standartizētu
paziņojumu izstrādes priekšrocības un trūkumi. 2. Katrai
šādai darba programmai darbības jomu un grafiku Komiteja
izstrādā vēlāk. 3. Komiteja
regulāri pārskata šo programmu sarakstu un veic atbilstošus
pielāgojumus.
C PIELIKUMS
Publiskās iepirkuma
komitejas lēmums
par darba programmu
par MVU
2012. gada
30. marta lēmums Publiskā
iepirkuma komiteja, ievērojot, ka Nolīguma par publisko iepirkumu (Nolīgums)
XXII panta 8. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka
Puses pieņem un periodiski pārskata darba programmu, tostarp darba
programmu par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), atzīstot, cik svarīgi ir veicināt MVU dalību publiskajā
iepirkumā, un atzīstot, ka Puses ir XXII panta 6. punktā piekritušas
mēģināt novērst diskriminējošu pasākumu ieviešanu
vai turpināšanu, kas kropļo atklāto iepirkumu, ar šo pieņem
šādu darba programmu attiecībā uz MVU. 1. Darba
programmas par MVU uzsākšana. Komiteja pirmajā sanāksmē pēc protokola, ar ko
groza esošo (1994. gada) nolīgumu, stāšanās spēkā
sāk darba programmu par MVU. Komiteja pārskata pasākumus un politiku attiecībā
uz MVU, ko Puses izmanto, lai palīdzētu, veicinātu,
rosinātu vai atvieglotu MVU dalību publiskajā iepirkumā, un
sagatavo ziņojumu par pārskatīšanas rezultātiem. 2. MVU diskriminējošu
pasākumu novēršana. Puses
novērš to, ka tiek ieviesti diskriminējoši pasākumi, kas sniedz
priekšrocības tikai pašmāju MVU, un neatbalsta to, ka Puses, kas
pievienojas Nolīgumam, ievieš šādus pasākumus un politiku. 3. Pārredzamības
programma un MVU aptauja. 3.1 Pārredzamības
programma. Tiklīdz
spēkā stājies protokols, ar ko groza esošo (1994. gada)
nolīgumu, Puses, kas I papildinājumā ietvērušas
īpašus noteikumus par MVU, tostarp kompensācijas prasības,
paziņo Komitejai par šādiem pasākumiem un politiku. Paziņojumā ietver šādu
pasākumu un politikas pilnīgu aprakstu, to attiecīgo tiesisko
regulējumu kopā ar to darbību un konkrētā iepirkuma
vērtību, kam piemēro šādus pasākumus. Turklāt minētās Puses
paziņo Komitejai par jebkurām būtiskām izmaiņām
šādos pasākumos un politikā saskaņā ar Nolīguma
XXII panta 5. punktu. 3.2 MVU
aptauja: a) Komiteja veic
Pušu aptauju, izmantojot anketu, lai iegūtu informāciju par
pasākumiem un politiku, ko izmanto, lai palīdzētu,
veicinātu, rosinātu vai atvieglotu MVU dalību publiskajā
iepirkumā. Minētajā
aptaujā no katras Puses būtu jāiegūst šāda
informācija: i) attiecīgās
Puses izmantoto pasākumu un politikas apraksts, tostarp šādu
pasākumu un politikas ekonomikas, sociālie un citi mērķi,
un to pārvaldības veids; ii) kā Puse definē MVU; iii) apjoms,
kādā Pusei ir specializētās aģentūras vai
iestādes, lai palīdzētu MVU attiecībā uz publisko
iepirkumu; iv) dalības
līmenis publiskajā iepirkumā attiecībā uz MVU
piešķirto līgumu vērtību un skaitu; v) MVU
apakšuzņēmumu līgumu pasākumu un politikas apraksts,
tostarp apakšuzņēmumu līgumu mērķi, garantijas un
stimuli; vi) MVU
dalības atvieglošana kopējos piedāvājumos (kopā ar
citiem lieliem vai maziem piegādātājiem); vii) pasākumi
un politika, kuru mērķis ir nodrošināt iespējas MVU
piedalīties publiskajā iepirkumā (piemēram, MVU
sniedzamās informācijas par publisko iepirkumu labāka
pārredzamība un pieejamība; kritēriju vienkāršošana dalībai konkursa
procedūrā; līgumu
apjoma samazināšana; un
savlaicīgu maksājumu nodrošināšana attiecībā uz precēm
un pakalpojumiem); un (viii) publiskā
iepirkuma pasākumu un politikas izmantošana, lai stimulētu inovāciju
MVU; b) MVU aptaujas atbilžu apkopošana, ko
veic PTO sekretariāts: PTO sekretariāts nosaka termiņu,
kurā visām Pusēm PTO sekretariātam jāiesniedz atbildes
uz anketā pieprasīto informāciju. Pēc atbilžu
saņemšanas sekretariāts atbildes apkopo un dara atbildes un to
kopsavilkumu zināmu Pusēm. Sekretariāts ietver Pušu sarakstu,
kas iesniegušas vispilnīgākās atbildes, c) Pušu savstarpēja apmaiņa par atbildēm MVU
aptaujā. Pamatojoties uz dokumentu, ko sagatavojis PTO sekretariāts,
Komiteja nosaka periodu, kurā var apmainīties ar jautājumiem,
pieprasīt papildu informāciju un izteikt piezīmes par citu Pušu
atbildēm. 4. MVU aptaujas rezultātu
novērtējums un īstenošana. 4.1 MVU aptaujas rezultātu
novērtējums. Komiteja nosaka
pasākumus un politiku, ko tā uzskata par paraugpraksi
nolūkā veicināt un sekmēt Pušu MVU dalību
publiskajā iepirkumā, un sagatavo ziņojumu, kas ietver
pasākumu un politikas paraugpraksi, un citu pasākumu sarakstu. 4.2 MVU aptaujas rezultātu
īstenošana: a) Puses veicina paraugprakses pieņemšanu, kas ir noteikta
aptaujas novērtēšanā, lai rosinātu un sekmētu Pušu MVU
dalību publiskajā iepirkumā, b) attiecībā uz citiem pasākumiem Komiteja
rosina Puses, kas piemēro šādus pasākumus, tos
pārskatīt, lai tos novērstu vai piemērotu citu Pušu MVU. Minētās
Puses informē Komiteju par šādas pārskatīšanas
iznākumu, c) Puses, kas piemēro šādus pasākumus, iepirkuma
vērtību, uz ko šādi pasākumi attiecas, ietver statistikas
datos, ko tās iesniedz Komitejai saskaņā ar Nolīguma XVI
panta 4. punktu, d) Puses var pieprasīt šādus citus pasākumus
ietvert turpmākajās sarunās saskaņā ar Nolīguma
XXII panta 7. punktu, un šādus pieprasījumus labprāt
ņem vērā attiecīgā Puse, kas šādus pasākumus
piemēro. 5. Pārskatīšana. Divus gadus
pēc tam, kad stājies spēkā protokols, ar ko izdara
grozījumus esošajā (1994. gada) nolīgumā, Komiteja
pārskata to, kā paraugprakse ietekmē MVU dalības
paplašināšanu publiskajā iepirkumā, un izvērtē, vai
citas prakses turpmāk uzlabotu MVU dalību. Tā var izskatīt
citu pasākumu ietekmi uz citu Pušu MVU dalību to Pušu publiskajā
iepirkumā, kuras piemēro šādus pasākumus.
D
PIELIKUMS
Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu statistikas
datu vākšanai un paziņošanai
2012. gada
30. marta lēmums Publiskā
iepirkuma komiteja, ievērojot, ka Nolīguma par publisko iepirkumu (Nolīgums)
XXII panta 8. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka
Puses pieņem un periodiski pārskata darba programmu, tostarp darba
programmu statistikas datu vākšanai un paziņošanai, ņemot
vērā, cik svarīga ir statistikas datu
vākšana un paziņošana, kā paredzēts Nolīguma par
publisko iepirkumu (Nolīgums) XVI panta 4. punktā, lai
nodrošinātu Nolīgumā ietvertā iepirkuma
pārredzamību, ņemot
vērā, ka statistikas dati, kas
atspoguļo apjomu, kādā Puses no citām Nolīguma
Pusēm iepērk Nolīgumā aptvertās preces un
pakalpojumus, varētu būt svarīgs instruments, lai rosinātu
citus PTO dalībniekus pievienoties Nolīgumam, atzīstot vispārējās grūtības, ar ko saskaras
Nolīguma Puses, lai apkopotu datus publiskā iepirkuma jomā, un
īpaši lai noteiktu to preču un pakalpojumu izcelsmes valsti, ko
tās iepērk saskaņā ar Nolīgumu, un atzīstot, ka Puses izmanto dažādas metodes, lai apkopotu statistiku
nolūkā izpildīt Nolīguma XVI panta 4. punktā
noteiktās prasības par ziņošanu, un var izmantot dažādas
metodes, lai apkopotu datus par centrālajām pārvaldes
iestādēm un decentralizētajām pārvaldes
iestādēm, ar šo pieņem šādu darba programmu attiecībā uz statistikas
datu vākšanu un paziņošanu. 1. Darba programmas statistikas
datu vākšanai un paziņošanai uzsākšana. Komiteja
pirmajā sanāksmē pēc protokola, ar ko groza esošo
(1994. gada) nolīgumu, stāšanās spēkā sāk
darba programmu statistikas datu vākšanai un paziņošanai. Komiteja
pārskata Pušu veikto statistikas datu vākšanas un paziņošanas
procesu, izskata iespēju to saskaņot un sagatavo ziņojumu par
rezultātiem. 2. Datu iesniegšana, ko veic Puses.
Komiteja vienojas par dienu, līdz kurai visas Puses attiecībā uz
statistikas datiem par iepirkumu, uz ko attiecas Nolīgums, Komitejai
iesniedz šādu informāciju: a) tādas metodes apraksts, ko tā izmanto, lai
apkopotu, novērtētu un paziņotu statistikas datus par iepirkumu,
kuru vērtība ir zemāka par Nolīgumā noteiktajām
robežvērtībām vai tās pārsniedz, un par iepirkumu, kas
aprakstīts darba programmas par MVU 4.2. panta
c) apakšpunktā, tostarp informāciju par to, vai dati par
Nolīgumā aptverto iepirkumu ir balstīti uz piešķirto
līgumu pilnu vērtību vai uz iepirkuma kopējiem izdevumiem
konkrētajā periodā, b) informācija par to, vai dati, ko tā apkopo, ietver
iepērkamo preču un pakalpojumu izcelsmes valsti, un, ja tā ir
norādīta, tad kā to nosaka vai novērtē, kā
arī tehniskie šķēršļi, apkopojot datus par izcelsmes
valsti, c) izmantoto klasifikāciju skaidrojums statistikas
ziņojumos, un d) datu avotu apraksts. 3. Iesniegto datu apkopošana. Sekretariāts
sagatavo apkopojumu par iesniegtajiem datiem un dara Pusēm pieejamus
iesniegtos datus un to apkopojumu. Sekretariāts ietver to Pušu sarakstu,
kas ir iesniegušas vispilnīgākos datus. 4. Ieteikumi. Komiteja pārskata Pušu
iesniegtos datus un sniedz ieteikumus par: a) to, vai
Pusēm būtu jāpieņem kopēja statistikas vākšanas
metode, b) to, vai Puses spēj standartizēt
klasifikācijas Komitejai paziņotajos statistikas datos, c) instrumentiem, kas atvieglo informācijas par to
preču un pakalpojumu, uz ko attiecas Nolīgums, izcelsmes valstu
apkopošanu, un d) citiem
tehniskiem jautājumiem, uz ko norādījusi jebkura Puse
saistībā ar ziņošanu par publiskā iepirkuma datiem. 5. Komiteja
vajadzības gadījumā izstrādā ieteikumus, kuri attiecas
uz: a) statistikas ziņojumu iespējamu saskaņošanu
nolūkā ietvert statistiku par publisko iepirkumu PTO gada
ziņojumos, b) tehnisko palīdzību, ko sniedz sekretariāts,
attiecībā uz statistikas ziņojumiem PTO dalībniekiem, kuri
ir pievienošanās procesā šim Nolīgumam, un c) līdzekļiem, ar ko nodrošina, ka PTO
dalībniekiem, kas patlaban pievienojas Nolīgumam, ir atbilstoši
instrumenti, lai izpildītu prasības par statistikas datu vākšanu
un ziņošanu. 6. Datu analīze. Komiteja
izskatīs, kā statistikas datus, ko Puses katru gadu iesniedz
sekretariātam, var izmantot turpmākai analīzei, lai sekmētu
lielāku izpratni par Nolīguma nozīmi ekonomikā, tostarp par
robežvērtību ietekmi uz Nolīguma izpildi.
E
PIELIKUMS
Publiskās iepirkuma komitejas lēmums
par darba programmu par ILGTSPēJīGU IEPIRKUMU
2012. gada
30. marta lēmums Publiskā
iepirkuma komiteja, ievērojot, ka Nolīguma par publisko iepirkumu (Nolīgums)
XXII panta 8. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka
Puses pieņem un periodiski pārskata darba programmu, tostarp darba
programmu par ilgtspējīgu iepirkumu, atzīstot, ka dažas Puses ir izstrādājušas ilgtspējīgu
iepirkuma politiku valsts un decentralizētā līmenī, apstiprinot, cik svarīgi ir nodrošināt, ka visu iepirkumu veic
saskaņā ar nediskriminācijas un pārredzamības
principiem, kā noteikts Nolīgumā. ar šo pieņem darba programmu attiecībā uz
ilgtspējīgu iepirkumu. 1. Darba programmas par
ilgtspējīgu iepirkumu uzsākšana. Komiteja
pirmajā sanāksmē pēc protokola, ar ko groza esošo
(1994. gada) nolīgumu, stāšanās spēkā sāk
darba programmu par ilgtspējīgu iepirkumu. 2. Darba programma cita starpā
izskatīs šādus jautājumus: a) ilgtspējīga
iepirkuma mērķi, b) veidi, kādos ilgtspējīga iepirkuma
jēdziens ir integrēts valsts un teritoriālā iepirkuma politikā, c) veidi, kādos var īstenot ilgtspējīgu
iepirkumu, ievērojot principu "ekonomiski visizdevīgākais
piedāvājums", un d) veidi, kādos var īstenot ilgtspējīgu
iepirkumu, ievērojot Pušu starptautiskās tirdzniecības
saistības. 3. Komiteja nosaka pasākumus un
politiku, ko tā uzskata par ilgtspējīgu iepirkumu, ko
īsteno saskaņā ar principu "ekonomiski
visizdevīgākais piedāvājums" un ar Pušu
starptautiskajām tirdzniecības saistībām, un sagatavo
ziņojumu par šādu pasākumu un politikas paraugpraksi.
F PIELIKUMS
Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par
izņēmumiem un ierobežojumiem pušu pielikumos
2012. gada
30. marta lēmums Publiskā
iepirkuma komiteja, ievērojot, ka Nolīguma par publisko iepirkumu (Nolīgums)
XXII panta 8. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka
Puses pieņem un periodiski pārskata darba programmu, tostarp darba
programmu par izņēmumiem un ierobežojumiem Pušu pielikumos, atzīstot, ka Puses ir ietvērušas izņēmumus un ierobežojumus
savos Nolīguma I papildinājuma attiecīgajos pielikumos
(izņēmumi un ierobežojumi), atzīstot pārredzamu pasākumu nozīmi attiecībā uz
publisko iepirkumu, un ņemot
vērā, cik svarīgi ir pakāpeniski
samazināt un novērst izņēmumus un ierobežojumus
turpmākajās sarunās, kā noteikts Nolīguma
XXII panta 7. punktā, ar šo pieņem šādu darba programmu attiecībā uz
izņēmumiem un ierobežojumiem Pušu pielikumos. 1. Darba programmas par
izņēmumiem un ierobežojumiem uzsākšana. Komiteja
pirmajā sanāksmē pēc protokola, ar ko groza esošo
(1994. gada) nolīgumu, stāšanās spēkā sāk
darba programmu par izņēmumiem un ierobežojumiem Pušu pielikumos,
lai: a) veicinātu pārredzamību attiecībā uz
Nolīguma I papildinājumā ietverto Pušu pielikumos noteikto
izņēmumu un ierobežojumu piemērošanas jomu un ietekmi, un b) sniegtu informāciju par izņēmumiem un
ierobežojumiem nolūkā veicināt sarunas, kā noteikts
Nolīguma XXII panta 7. punktā. 2. Pārredzamības
programma. Visas Puses ne vēlāk kā sešu mēnešu
laikā pēc darba programmas uzsākšanas iesniedz Komitejai
sarakstu, kurā norāda: a) konkrētas valsts izņēmumus, ko tā
noteikusi savos Nolīguma I papildinājuma pielikumos, un b) visus pārējos izņēmumus un
ierobežojumus, ko tā noteikusi savos Nolīguma
I papildinājuma pielikumos, uz kuriem attiecas Nolīguma
II panta 2. punkta e) apakšpunkts, izņemot
izņēmumus un ierobežojumus, kurus pārskata darba programmas par
MVU ietvaros, vai gadījumā, ja Pusei ir saistības
pakāpeniski svītrot izņēmumu vai ierobežojumu, kas noteikts
Nolīguma I papildinājuma kādā pielikumā. 3. Iesniegto datu apkopošana.
Sekretariāts sagatavo apkopojumu par iesniegtajiem datiem un dara
Pusēm pieejamus iesniegtos datus un to apkopojumu. Sekretariāts
ietver to Pušu sarakstu, kas ir iesniegušas vispilnīgākos datus. 4. Papildu informācijas
pieprasījums. Jebkura Puse var regulāri pieprasīt papildu
informāciju par izņēmumiem vai ierobežojumiem, uz ko attiecas
2. panta a) un b) apakšpunkts, tostarp par pasākumiem, kuriem
piemēro jebkuru izņēmumu vai ierobežojumu, to tiesisko
regulējumu, īstenošanas politiku un praksi, un tāda iepirkuma
vērtību, kam piemēro šādus pasākumus. Puse, kas
saņem šādu pieprasījumu, nekavējoties sniedz
pieprasīto informāciju. 5. Papildu informācijas
apkopošana. Sekretariāts sagatavo papildu informācijas apkopojumu
par jebkuru Pusi un nosūta to pārējām Pusēm. 6. Pārskatīšana, ko veic
Komiteja. Ikgadējā sanāksmē, kas paredzēta
Nolīguma XXI panta 3. punkta a) apakšpunktā, Komiteja
pārskata Pušu iesniegto informāciju, lai noteiktu, vai tā
ietver: a) iespējami lielāko pārredzamību
attiecībā uz Nolīguma I papildinājumā ietverto
Pušu pielikumos noteiktajiem izņēmumiem un ierobežojumiem, un b) pietiekamu informāciju, lai sekmētu sarunas,
kā paredzēts Nolīguma XXII panta 7. punktā. 7. Jaunas Puses pievienošanās
Nolīgumam. Jauna Puse, kas pievienojas Nolīgumam, iesniedz
Komitejai 2. punktā minēto sarakstu sešu mēnešu laikā
pēc pievienošanās.
G PIELIKUMS
Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par
drošības standartiem starptautiskajā iepirkumā
2012. gada
30. marta lēmums Publiskā
iepirkuma komiteja, ievērojot, ka Nolīguma par publisko iepirkumu (Nolīgums)
XXII panta 8. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka
Puses pieņem un periodiski pārskata darba programmu, tostarp darba
programmu par drošības standartiem starptautiskajā iepirkumā, ievērojot, ka Nolīguma X panta 1. punktā noteikts, ka
iepirkuma iestādes "nesagatavo, nepieņem un nepiemēro
tehniskās specifikācijas nolūkā radīt
nevajadzīgus šķēršļus starptautiskai tirdzniecībai, un
tam nav tādu seku", ievērojot, ka Nolīguma III panta 2. punkta a) apakšpunkts
neliedz Pusēm piemērot vai īstenot pasākumus, kas ir
vajadzīgi sabiedrības drošības aizsardzībai, ja šādus
pasākumus nepiemēro veidā, kas radītu patvaļīgu
vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptu starptautiskās
tirdzniecības ierobežojumu, atzīstot vajadzību pēc līdzsvarotas pieejas starp
sabiedrības drošību un nevajadzīgiem šķēršļiem
starptautiskajai tirdzniecībai, atzīstot, ka atšķirīga prakse Pušu starpā attiecībā uz
sabiedrības drošību var negatīvi ietekmēt Nolīguma
izpildi, ar šo pieņem šādu darba programmu attiecībā uz
drošības standartiem. 1. Darba programmas par
drošības standartiem starptautiskajā iepirkumā uzsākšana.
Komiteja pirmajā sanāksmē pēc protokola, ar ko groza esošo
(1994. gada) nolīgumu, stāšanās spēkā sāk
darba programmu par drošības standartiem starptautiskajā
tirdzniecībā. 2. Darba programma izskata
jautājumus, lai dalītos ar paraugpraksi par elementiem, kas ietver: a) veidu, kādā drošības politikas jautājumi
tiek risināti Pušu tiesību aktos, noteikumos un praksē, un
vadlīnijas attiecībā uz to, kā iepirkuma iestādes
īsteno Nolīgumu, b) saistību starp Nolīguma X pantā
paredzētajiem noteikumiem par tehniskajām specifikācijām un
III pantā paredzētajiem noteikumiem par sabiedrības
drošības aizsardzību un I papildinājumā ietvertajiem
Pušu pielikumiem, c) paraugpraksi, ko var pieņemt, lai aizsargātu
sabiedrības drošību, ņemot vērā noteikumus par
X pantā paredzētajām tehniskajām
specifikācijām un konkursa dokumentāciju. 3. Komiteja izstrādā
tvērumu un grafiku katra 2. punktā minētā
jautājuma izskatīšanai. Komiteja sagatavo ziņojumu, kurā
apkopo minēto jautājumu izskatīšanas rezultātus, un ietver
2. punkta c) apakšpunktā noteikto paraugpraksi. __________