[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 10.1.2011

COM(2010) 792 galīgā redakcija

2010/0389 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai apstiprinātu Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem , lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Ostas valsts pasākumi ir atzīti par galveno instrumentu starptautiskās sabiedrības cīņā pret NNN zveju. Jo īpaši tādēļ FAO 2005. gadā pieņēma paraugshēmu ostas valsts pasākumiem NNN zvejas apkarošanai. Minētajā paraugshēmā paredzēts standartu minimums, kam jāsekmē pasākumu pieņemšana valstīs, lai uzraudzītu, kontrolētu un inspicētu zvejas kuģus, kas peld ar ārvalstu karogu un vēlas izmantot attiecīgo valstu ostas. Tas ir brīvprātīgs un nesaistošs instruments.

Turklāt dažas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) ir noteikušas saistošus ostas valsts mehānismus, kurus piemēro minēto organizāciju dalībniekiem, lai tie savās ostās uzraudzītu izkraušanas, pārkraušanas un citu darbību likumību. Dažas RZPO ir ieviesušas īpašus noteikumus, lai aizliegtu ostā ienākt kuģiem, kuri iekļauti attiecīgās organizācijas kuģu sarakstā kā NNN zvejas darbības veikuši kuģi vai kā kuģi, kas palīdzējuši veikt šādas darbības.

ES ir FAO , kā arī 13 RZPO dalībniece. Ar Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999[1], RZPO pieņemtie ostas valsts mehānismi ir iestrādāti ES tiesību aktos, kuros paredzēti arī vispārīgie noteikumi, kuri attiecas uz zvejas produktu izkraušanu, ko Kopienas ostās veic trešās valsts kuģi.

FAO Zvejniecības komitejas 2007. gada sanāksmē tika nolemts, ka jāizstrādā starptautisks juridiski saistošs instruments par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zveju).

Šo jautājumu eksperti apsprieda Vašingtonā 2007. gada septembrī. Padome 2008. gada jūnijā pieņēma lēmumu, ar ko pilnvaroja Komisiju Eiropas Kopienas vārdā risināt sarunas par šāda instrumenta izstrādi.

FAO pēc tam noturēja četras tehniskas konsultācijas, kurās varēja piedalīties visi FAO dalībnieki, ar mērķi pabeigt starptautiskā instrumenta projektu par ostas valsts pasākumiem. Galīgais nolīgums tika pieņemts un atvērts parakstīšanai FAO 36. konferencē, kas norisinājās Romā 2009. gada 18.–23. novembrī. Nolīgums Eiropas Kopienas vārdā tika parakstīts Romā 2009. gada 22. novembrī saskaņā ar Padomes 2009. gada 20. novembra Lēmumu[2], ņemot vērā nolīguma paredzamo noslēgšanu nākotnē.

NNN zvejas apkarošana ir būtiska daļa no kopējās zivsaimniecības politikas, un Savienībai šajā jautājumā jāspēj veicināt starptautiskā sadarbība, aktīvi un konstruktīvi piedaloties starptautiska instrumenta pieņemšanā attiecībā uz ostas valsts pasākumiem. ES ir piedalījusies šajā procesā no paša sākuma, un tai ir bijusi aktīva un konstruktīva loma nolīguma projekta izstrādē.

Šā priekšlikuma mērķis ir Eiropas Savienības vārdā apstiprināt nolīgumu.

Padome tiek aicināta pieņemt šo priekšlikumu iespējami drīz pēc tam, kad būs saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana.

2010/0389 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai apstiprinātu Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem , lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[4],

tā kā:

1. Eiropas Savienības kompetencē ir pieņemt pasākumus par zvejas resursu saglabāšanu, pārvaldību un kontroli un slēgt nolīgumus ar trešām valstīm un starptautisku organizāciju ietvaros.

2. Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Konvencijā par jūras tiesībām, kas cita starpā paredz visu starptautiskās sabiedrības locekļu sadarbību jūras bioloģisko resursu pārvaldībā un saglabāšanā.

3. Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse 1995. gada Nolīgumā par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, kas stājās spēkā 2001. gada 11. decembrī.

4. Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ( FAO ) trīsdesmit sestās konferences sesijā, kas norisinājās Romā 2009. gada 18.–23. novembrī, saskaņā ar FAO konstitūcijas XIV pantu tika pieņemts Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (turpmāk "nolīgums").

5. Nolīgums Eiropas Kopienas vārdā tika parakstīts 2009. gada 22. novembrī saskaņā ar Padomes 2009. gada 20. novembra Lēmumu[5], ņemot vērā nolīguma paredzamo noslēgšanu nākotnē.

6. Eiropas Savienība ir viens no lielākajiem starptautiskās zvejniecības dalībniekiem un viens no galvenajiem zvejas produktu tirgiem pasaulē, un tā ir ieinteresēta efektīvi rīkoties nolīguma īstenošanā un apstiprināšanā, ko veic visas puses.

7. Tāpēc nolīgums ir jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (nolīgums), kā izklāstīts I pielikumā.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ieceļ personu, kurai ir tiesības apstiprināšanas dokumentu kopā ar II pielikumā izklāstīto kompetenču deklarāciju Eiropas Savienības vārdā deponēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram, kurš pilda depozitāra funkcijas saskaņā ar nolīguma 26. pantu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

NOLīGUMS PAR OSTAS VALSTS PASāKUMIEM , LAI AIZKAVēTU, NOVēRSTU UN IZSKAUSTU NELEGāLU, NEREģISTRēTU UN NEREGULēTU ZVEJU

PREAMBULA

Šā nolīguma Puses,

paužot nopietnas bažas par nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas turpināšanu un tās kaitīgo ietekmi uz zivju krājumiem, jūras ekosistēmām un likumīgo zvejnieku iztikas līdzekļiem, kā arī par pieaugošo vajadzību pēc pārtikas nodrošinājuma visā pasaulē,

apzinoties ostas valsts nozīmi efektīvu pasākumu pieņemšanā, lai veicinātu dzīvo jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un ilgtermiņa saglabāšanu,

atzīstot , ka karoga valstīm būtu jāuzņemas galvenā atbildība par pasākumiem, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un jāizmanto visa pieejamā jurisdikcija saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp ostas valsts pasākumi, piekrastes valsts pasākumi, ar tirgu saistīti pasākumi un pasākumi, kas nodrošinātu, ka valstspiederīgie neatbalsta vai nenodarbojas ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

atzīstot , ka ostas valsts pasākumi ir spēcīgs un rentabls līdzeklis, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

apzinoties vajadzību uzlabot koordināciju reģionālā un starpreģionālā mērogā, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, izmantojot ostas valsts pasākumus,

atzīstot to, ka strauji attīstās komunikāciju tehnoloģija, datu bāzes, tīkli un globāli reģistri, kas atbalsta ostas valsts pasākumus,

atzīstot vajadzību palīdzēt jaunattīstības valstīm ostas valsts pasākumu pieņemšanā un īstenošanā,

ņemot vērā pieprasījumus, ko caur Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmu, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ( FAO ) Zvejniecības komiteju, starptautiskā sabiedrība ir paudusi attiecībā uz saistošu starptautisku instrumentu, kas noteiktu standartu minimumu attiecībā uz ostas valsts pasākumiem, pamatojoties uz FAO 2001. gada Starptautisko nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānu un FAO 2005. gada paraugshēmu par ostas valsts pasākumiem, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

paturot prātā , ka valstis, īstenojot savu suverenitāti ostās, kas atrodas to teritorijā, var pieņemt stingrākus pasākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas (turpmāk "Konvencija") attiecīgos noteikumus,

ņemot vērā 1995. gada 4. decembra Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada 24. novembra Nolīgumu veicināt starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu uz tāljūrā esošiem zvejas kuģiem un FAO 1995. gada Atbildīgas zvejniecības rīcības kodeksu,

atzīstot nepieciešamību noslēgt starptautisku nolīgumu FAO ietvaros saskaņā ar FAO konstitūcijas XIV pantu,

ir vienojušās šādi .

1. DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants Lietotie termini

Šajā nolīgumā:

a) „saglabāšanas un pārvaldības pasākumi” ir dzīvo jūras resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kurus pieņem un piemēro saskaņā ar attiecīgajām starptautisko tiesību normām, tostarp tām, kas ir ietvertas Konvencijā;

b) „zivis” ir visu sugu dzīvie jūras resursi, gan apstrādāti, gan neapstrādāti;

c) „zveja” ir zivju meklēšana, pievilināšana, atrašana, zvejošana, notveršana vai ieguve, vai jebkura darbība, kuras pamatoti sagaidāmais rezultāts ir zivju pievilināšana, atrašana, zvejošana, notveršana vai ieguve;

d) „ar zveju saistītas darbības” ir jebkuras darbības, kuras veic, lai atbalstītu zveju vai gatavotos tai, tostarp kādā ostā iepriekš neizkrautu zivju izkraušana, iepakošana, apstrāde, pārkraušana citā kuģī un transportēšana, kā arī nodrošinājums ar personālu, degvielu, zvejas rīkiem un citiem piederumiem jūrā;

e) „nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja” apzīmē darbības, kuras aprakstītas FAO 2001. gada Starptautiskā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna 3. punktā, turpmāk „NNN zveja”;

f) „Puse” ir jebkura valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas piekritusi uzņemties saistības, ko uzliek šis nolīgums, un attiecībā uz kuru šis nolīgums ir spēkā;

g) „osta” ietver piestātnes atklātā jūrā un citus objektus, kas paredzēti izkraušanai, pārkraušanai citā kuģī, iepakošanai, apstrādei, degvielas uzpildei vai krājumu papildināšanai;

h) „reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija” ir reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kurai tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci par jautājumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, tostarp tiesības pieņemt lēmumus, kas ir saistoši tās dalībvalstīm attiecībā uz šiem jautājumiem;

i) „reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija” ir starpvaldību zvejniecības organizācija vai sistēma, kurai ir tiesības noteikt saglabāšanas un pārvaldības pasākumus; un

j) „kuģis” ir jebkurš zvejas kuģis, cita veida kuģis vai laiva, kuru izmanto zvejai vai ar zveju saistītām darbībām un kurš ir aprīkots tā, lai to varētu izmantot zvejai vai ar zveju saistītām darbībām, vai kurš ir paredzēts zvejas vai ar zveju saistītām darbībām.

2. pants Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju, izmantojot efektīvu ostas valsts pasākumu īstenošanu, un tādējādi nodrošināt dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

3. pants Piemērošana

8. Katra Puse, kura darbojas kā ostas valsts, piemēro šo nolīgumu attiecībā uz kuģiem, kam nav tiesību kuģot ar tās karogu un kuri vēlas ienākt tās ostās vai atrodas kādā no tās ostām, izņemot:

a) kādas kaimiņvalsts kuģus, kuri nodarbojas ar amatierzveju iztikas nodrošināšanai, ja ostas valsts un karoga valsts sadarbojas, lai nodrošinātu, ka šie kuģi neveic NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju; un

b) konteinerkuģus, kas nepārvadā zivis, vai, ja tie pārvadā zivis, tad tikai iepriekš izkrautas zivis, ja nav pamatota iemesla aizdomām, ka šie kuģi ir veikuši ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu NNN zveju.

9. Puse, kura darbojas kā ostas valsts, var nolemt nepiemērot šo nolīgumu kuģiem, ko nofraktējuši tās valstspiederīgie zvejai vienīgi šīs valsts jurisdikcijā esošās teritorijās un kuri darbojas tās pakļautībā. Šādi kuģi ir pakļauti šīs Puses pasākumiem, kuri ir tikpat efektīvi kā pasākumi, ko piemēro attiecībā uz kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu.

10. Šo nolīgumu piemēro jūras apgabalos veiktai zvejai, kura ir nelegāla, nereģistrēta un neregulēta, kā noteikts šā nolīguma 1. panta e) punktā, un ar zveju saistītām darbībām, lai atbalstītu šādu zveju.

11. Šo nolīgumu piemēro taisnīgā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, kas atbilst starptautiskajām tiesībām.

12. Tā kā šā nolīguma darbības joma ir globāla un tas attiecas uz visām ostām, Puses mudinā visas pārējās organizācijas veikt pasākumus, kas atbilst nolīguma nosacījumiem. Organizācijas, kuras citādi nevar kļūt par šā nolīguma Pusēm, var paust savu apņemšanos rīkoties atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem.

4. pants Saistība ar starptautiskajām tiesībām un citiem starptautiskiem instrumentiem

13. Nekas šajā nolīgumā neietekmē Pušu tiesības, jurisdikciju un pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Jo īpaši nekas šajā nolīgumā netiek interpretēts, lai ietekmētu:

Pušu suverenitāti attiecībā uz to iekšējiem, arhipelāgu un teritoriālajiem ūdeņiem vai Pušu suverēnās tiesības uz to kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomikas zonu;

Pušu suverenitātes īstenošanu pār to teritorijā esošām ostām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp tiesības liegt ienākšanu ostās, kā arī pieņemt stingrākus ostas valsts pasākumus salīdzinājumā ar šajā nolīgumā paredzētajiem, tostarp tādus pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas lēmumu.

14. Piemērojot šo nolīgumu, nevienai no Pusēm līdz ar to nekļūst saistoši vai nav jāatzīst pasākumi vai lēmumi, ko pieņēmusi reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, kurā šī Puse nav dalībniece.

15. Nekādā gadījumā nevienai no Pusēm saskaņā ar šo nolīgumu nav jāīsteno nekādi reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pasākumi vai lēmumi, ja šie pasākumi vai lēmumi nav pieņemti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

16. Šo nolīgumu interpretē un piemēro saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ņemot vērā piemērojamos starptautiskos noteikumus un standartus, tostarp tos, kas ieviesti ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas starpniecību, kā arī ar citiem starptautiskiem instrumentiem.

17. Puses godprātīgi pilda saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo nolīgumu, un ļaunprātīgi neizmanto šajā nolīgumā atzītās tiesības.

5. pants Integrācija un koordinācija valstu līmenī

Katra Puse, cik vien iespējams:

a) integrē un koordinē ar zveju saistītus ostas valsts pasākumus ostas valsts kontroles plašākas sistēmas ietvaros;

b) integrē ostas valsts pasākumus ar citiem pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un ar zveju saistītas darbības, ko veic, lai atbalstītu šādu zveju, ņemot vērā attiecīgi FAO 2001. gada Starptautisko nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānu; un

c) veic pasākumus, lai apmainītos ar informāciju starp attiecīgajām valsts aģentūrām un koordinētu šo aģentūru darbību šā nolīguma īstenošanai.

6. pants Sadarbība un informācijas apmaiņa

18. Lai veicinātu šā nolīguma efektīvu īstenošanu un ņemot vērā atbilstīgās konfidencialitātes prasības, Puses sadarbojas un apmainās ar informāciju ar attiecīgām valstīm, FAO , citām starptautiskām organizācijām un reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām, tostarp par pasākumiem, ko šīs reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas pieņēmušas attiecībā uz šā nolīguma mērķi.

19. Katra Puse, cik vien iespējams, veic pasākumus, lai atbalstītu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko pieņēmušas citas valstis un citas attiecīgās starptautiskās organizācijas.

20. Puses sadarbojas apakšreģionu, reģionu un pasaules mērogā, lai efektīvi īstenotu šo nolīgumu, tostarp attiecīgā gadījumā ar FAO vai reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju un sistēmu starpniecību.

2. DAĻA

IENĀKŠANA OSTĀ

7. pants Ostu apstiprināšana

21. Katra Puse apstiprina un publisko ostas, kurās kuģi drīkst lūgt ienākšanas atļauju saskaņā ar šo nolīgumu. Katra Puse iesniedz tās apstiprināto ostu sarakstu FAO , kas nodrošina šim sarakstam pienācīgu publicitāti.

22. Katra Puse, cik vien iespējams, nodrošina, lai katra osta, kas apstiprināta un publiskota saskaņā ar šā panta 1. punktu, būtu pietiekami nodrošināta inspekciju veikšanai saskaņā ar šo nolīgumu.

8. pants Iepriekšējs lūgums par ienākšanu ostā

23. Katra Puse, pirms tā kuģim piešķir atļauju ienākt ostā, pieprasa sniegt vismaz A pielikumā norādīto informāciju.

24. Katra Puse pieprasa, lai šā panta 1. punktā norādītā informācija būtu sniegta pietiekošu laiku iepriekš, lai nodrošinātu ostas valstij pietiekamu laiku šādas informācijas pārbaudei.

9. pants Ienākšana ostā, atļauja vai atteikums

25. Pēc tam, kad ir saņemta saskaņā ar 8. pantu pieprasītā attiecīgā informācija, kā arī jebkura cita informācija, kas varētu būt nepieciešama, lai noteiktu, vai kuģis, kurš lūdz atļauju ienākšanai ostā, nav iesaistīts NNN zvejā vai ar zveju saistītās darbībās, lai atbalstītu šādu zveju, katra Puse pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu kuģim ienākt ostā un šo lēmumu dara zināmu kuģim vai tā pārstāvim.

26. Ienākšanas atļaujas gadījumā kuģa kapteinim vai kuģa pārstāvim pēc kuģa ierašanās ostā ir jāuzrāda ienākšanas atļauja šīs Puses kompetentajām iestādēm.

27. Ienākšanas atteikuma gadījumā katra Puse paziņo savu lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar šā panta 1. punktu, kuģa karoga valstij un, ja vajadzīgs un ciktāl iespējams, attiecīgajām piekrastes valstīm, reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un citām starptautiskām organizācijām.

28. Neskarot šā panta 1. punktu, ja kādai Pusei ir pietiekami pierādījumi, ka kuģis, kas vēlas ienākt tās ostā, ir veicis NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju, jo īpaši ja kuģis ir iekļauts to kuģu sarakstā, kuri veikuši šādu zveju vai ar zveju saistītas darbības, un ja šo sarakstu ir apstiprinājusi attiecīgā reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija saskaņā ar šādas organizācijas noteikumiem un procedūrām un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, šī Puse neatļauj šādam kuģim ienākt savās ostās, pienācīgi ņemot vērā 4. panta 2. un 3. punktu.

29. Neatkarīgi no šā panta 3. un 4. punkta Puse var atļaut minētajos punktos norādītam kuģim ienākt savās ostās ar vienīgo nolūku veikt tā inspekciju un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām īstenot citus piemērotus pasākumus, kuri ir vismaz tikpat efektīvi kā atteikums ienākšanai ostā, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju.

30. Ja šā panta 4. vai 5. punktā norādīts kuģis kāda iemesla dēļ atrodas ostā, Puse aizliedz šim kuģim izmantot savas ostas zivju izkraušanai, pārkraušanai citā kuģī, iepakošanai un apstrādei, kā arī izmantot citus ostu pakalpojumus, tostarp arī degvielas uzpildi, krājumu papildināšanu, apkopi un ienākšanu sausajā dokā. Šādos gadījumos mutatis mutandis piemēro 11. panta 2. un 3. punktu. Šādam ostu izmantošanas aizliegumam ir jāatbilst starptautiskajām tiesībām.

10. pants Nepārvarama vara vai avārija

Nekas šajā nolīgumā neietekmē kuģu ienākšanu ostā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nepārvaramas varas apstākļu vai avārijas gadījumā un neliedz ostas valstij atļaut ienākšanu ostā kuģim tikai un vienīgi ar mērķi sniegt palīdzību personām, kuģiem vai gaisa kuģiem, kas atrodas briesmās avārijas stāvoklī.

3. DAĻA

OSTU IZMANTOŠANA

11. pants Ostu izmantošana

31. Ja kuģis ir ienācis kādā no Puses ostām, šī Puse saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem un atbilstīgi starptautiskajām tiesībām, tostarp šo nolīgumu, neatļauj šim kuģim izmantot ostu iepriekš neizkrautu zivju izkraušanai, pārkraušanai citā kuģī, iepakošanai un apstrādei, kā arī izmantot citus ostu pakalpojumus, tostarp arī degvielas uzpildi, krājumu papildināšanu, apkopi un ienākšanu sausajā dokā, ja:

a) Puse konstatē, ka kuģim nav derīgas un piemērojamas atļaujas veikt zveju vai ar zveju saistītas darbības, kādu pieprasa kuģa karoga valsts;

b) Puse konstatē, ka kuģim nav derīgas un piemērojamas atļaujas veikt zveju vai ar zveju saistītas darbības, kādu pieprasa piekrastes valsts attiecībā uz teritorijām, kuras atrodas šīs valsts jurisdikcijā;

c) Puse iegūst nepārprotamus pierādījumus, ka uz kuģa paturētās zivis ir nozvejotas pretrunā ar piekrastes valsts prasībām, kuras piemērojamas tās jurisdikcijā esošām teritorijām;

d) karoga valsts pēc ostas valsts pieprasījuma pieņemamā laika periodā neapstiprina, ka uz kuģa paturētās zivis ir nozvejotas saskaņā ar attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas piemērojamām prasībām, ņemot vērā 4. panta 2. un 3. punktu; vai

e) Pusei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka kuģis ir citādi veicis NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju, tostarp atbalstījis kādu kuģi, kā tas norādīts 9. panta 4. punktā, ja vien kuģis nevar apstiprināt:

i) ka tas ir rīkojies atbilstīgi attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, vai

ii) personāla, degvielas, zvejas rīku vai citu jūrā veiktu piegāžu gadījumā – ka apgādātais kuģis piegādes veikšanas brīdī nav bijis 9. panta 4. punktā minēts kuģis.

32. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta noteikumiem Puse nedrīkst liegt minētajā punktā norādītam kuģim izmantot ostu pakalpojumus:

a) kas ir būtiski apkalpes drošībai vai veselībai vai kuģa drošībai, ja šīs vajadzības tiek pienācīgi pierādītas, vai

b) attiecīgā gadījumā — lai kuģi nodotu sadalīšanai.

33. Ja kāda Puse nav atļāvusi izmantot savu ostu saskaņā ar šo pantu, tā savu lēmumu nekavējoties paziņo karoga valstij un nepieciešamības gadījumā attiecīgajām piekrastes valstīm, reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām.

34. Puse atsauc savu atteikumu izmantot tās ostu saskaņā ar šā panta 1. punktu attiecībā uz kuģi tikai tad, ja ir pietiekami pierādījumi tam, ka iemesli, kuru dēļ izmantošana tika liegta, ir bijuši neatbilstoši vai kļūdaini vai ka šādi iemesli vairs nav piemērojami.

35. Ja Puse ir atsaukusi savu atteikumu saskaņā ar šā panta 4. punktu, tā nekavējoties sniedz paziņojumu tiem, kuriem sniegts paziņojums saskaņā ar šā panta 3. punktu.

4. DAĻA

INSPEKCIJAS UN TURPMĀKIE PASĀKUMI

12. pants Inspekcijas intensitāte un prioritātes

36. Katra Puse inspicē tādu kuģu skaitu tās ostās, kāds vajadzīgs, lai nodrošinātu šā nolīguma mērķa sasniegšanai pietiekamu inspekciju intensitāti gadā.

37. Puses cenšas vienoties par kuģu inspekciju minimālo intensitāti, ar attiecīgi reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju, FAO starpniecību vai kā savādāk.

38. Nosakot inspicējamos kuģus, Puses dod priekšroku:

a) kuģiem, kuriem ir bijusi liegta ienākšana ostā vai ostas izmantošana saskaņā ar šo nolīgumu;

b) citu attiecīgo Pušu, valstu vai reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieprasījumiem inspicēt konkrētus kuģus, jo īpaši ja šādi pieprasījumi ir pamatoti ar pierādījumiem par to, ka attiecīgais kuģis ir veicis NNN zveju vai zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju; un

c) citiem kuģiem, par kuriem ir pamatots iemesls aizdomām, ka tie ir veikuši NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju.

13. pants Inspekciju veikšana

39. Katra Puse nodrošina, lai tās inspektori pildītu vismaz B pielikumā norādītās funkcijas.

40. Veicot inspekcijas savās ostās, katra Puse:

a) nodrošina, lai inspekcijas veiktu pienācīgi kvalificēti un šim nolūkam pilnvaroti inspektori, jo īpaši ņemot vērā 17. pantu;

b) nodrošina, lai pirms inspekcijas veikšanas inspektoriem būtu pienākums uzrādīt kuģa kapteinim attiecīgu inspektorus identificējošu dokumentu;

c) nodrošina, lai inspektori pārbaudītu visas attiecīgās kuģa telpas, uz kuģa paturētās zivis, tīklus un citus zvejas rīkus, aprīkojumu un visus uz kuģa esošos dokumentus vai reģistrus, kuri ir būtiski, lai pārbaudītu atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;

d) pieprasa, lai kuģa kapteinis sniedz inspektoriem visu nepieciešamo palīdzību un informāciju, kā arī uzrāda attiecīgos materiālus un dokumentus, kādi varētu būt vajadzīgi, vai to apliecinātas kopijas;

e) gadījumā, ja pastāv attiecīgas vienošanās ar kuģa karoga valsti, uzaicina karoga valsti piedalīties inspekcijā;

f) dara visu iespējamo, lai izvairītos no pārmērīgas kuģa aizkavēšanas, lai mazinātu traucējumus un neērtības, tostarp jebkādu nevajadzīgu inspektoru klātbūtni uz kuģa, un lai izvairītos no darbībām, kas negatīvi ietekmētu uz kuģa paturēto zivju kvalitāti;

g) dara visu iespējamo, lai atvieglotu sazināšanos ar kuģa kapteini vai vecākajiem kuģa apkalpes locekļiem, tostarp, ja iespējams un ja nepieciešams, nodrošina inspektoram tulka pakalpojumus;

h) nodrošina, lai inspekcijas tiktu veiktas taisnīgā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā un lai tās netraucētu kuģim; un

i) netraucē kapteiņa iespējas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām sazināties ar karoga valsts iestādēm.

14. pants Inspekciju rezultāti

Katra Puse rakstiskajā ziņojumā par katras inspekcijas rezultātiem iekļauj vismaz C pielikumā norādīto informāciju.

15. pants Inspekcijas rezultātu nosūtīšana

Katra Puse nosūta katras inspekcijas rezultātus inspicētā kuģa karoga valstij un vajadzības gadījumā:

a) attiecīgajām Pusēm un valstīm, tostarp:

i) valstīm, kuru jurisdikcijā esošajos ūdeņos, kā apliecina inspekcijā iegūtie pierādījumi, kuģis ir veicis NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju, un

ii) valstij, kuras valstspiederīgais ir kuģa kapteinis;

b) attiecīgajām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām; un

c) FAO un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām.

16. pants Elektroniska informācijas apmaiņa

41. Lai atvieglotu šā nolīguma īstenošanu, katra Puse, ja iespējams, izstrādā saziņas mehānismu, kas ļauj veikt tiešu elektronisku informācijas apmaiņu, pienācīgi ņemot vērā atbilstīgās konfidencialitātes prasības.

42. Iespēju robežās un ņemot vērā atbilstīgās konfidencialitātes prasības, Puses sadarbojas, lai saistībā ar citām attiecīgām daudzpusējām un starpvaldību iniciatīvām izveidotu informācijas apmaiņas mehānismu, vēlams, saskaņojot to ar FAO , un lai atvieglotu informācijas apmaiņu ar esošajām datubāzēm, kuras attiecas uz šo nolīgumu.

43. Katra Puse izraugās iestādi, kas darbojas kā kontaktpunkts informācijas apmaiņai saskaņā ar šo nolīgumu. Katra Puse paziņo FAO savu attiecīgo izraudzīto iestādi.

44. Ar informāciju, kura jānosūta, izmantojot jebkuru saskaņā ar šā panta 1. punktu izveidotu mehānismu, katra Puse rīkojas atbilstīgi D pielikumam.

45. FAO pieprasa attiecīgajām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām sniegt informāciju par pasākumiem vai lēmumiem, kurus tās pieņēmušas un īstenojušas saistībā ar šo nolīgumu ar nolūku, iespēju robežās un ņemot vērā atbilstīgās konfidencialitātes prasības, iesaistīties šā panta 2. punktā norādītajā informācijas apmaiņas mehānismā.

17. pants Inspektoru apmācība

Katra Puse nodrošina, ka tās inspektori ir pienācīgi apmācīti, ņemot vērā E pielikumā sniegtās inspektoru apmācības pamatnostādnes. Puses cenšas sadarboties šajā jautājumā.

18. pants Ostas valsts darbības pēc inspekcijas

46. Ja pēc inspekcijas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka kuģis ir veicis NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju, inspekciju veikusī Puse:

a) nekavējoties paziņo savus konstatētos faktus karoga valstij un vajadzības gadījumā attiecīgajām piekrastes valstīm, reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un citām starptautiskām organizācijām, kā arī valstij, kuras valstspiederīgais ir kuģa kapteinis; un

b) aizliedz kuģim izmantot savu ostu iepriekš neizkrautu zivju izkraušanai, pārkraušanai citā kuģī, iepakošanai un apstrādei, kā arī izmantot citus ostu pakalpojumus, tostarp arī degvielas uzpildi, krājumu papildināšanu, apkopi un ienākšanu sausajā dokā, ja šādas darbības vēl nav veiktas attiecībā uz šo kuģi šim nolīgumam, tostarp 4. pantam, atbilstīgā veidā.

47. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, Puse nedrīkst liegt nevienam minētajā punktā norādītam kuģim izmantot ostas pakalpojumus, kas ir būtiski apkalpes drošībai vai veselībai vai kuģa drošībai.

48. Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt pasākumus, kas atbilst starptautiskajām tiesībām un kas tiek veikti papildus šā panta 1. un 2. punktā norādītajiem, tostarp tādus pasākumus, kādus ir skaidri pieprasījusi kuģa karoga valsts vai kuriem tā ir piekritusi.

19. pants Informācija par tiesisko aizsardzību ostas valstī

49. Puse nodrošina attiecīgās informācijas pieejamību sabiedrībai un pēc rakstiska pieprasījuma sniedz šādu informāciju kuģa īpašniekam, operatoram, kapteinim vai pārstāvim attiecībā uz tiesisko aizsardzību, kas pastāv saskaņā ar šīs Puses valsts tiesību aktie m attiecībā uz ostas valsts pasākumiem, ko šī Puse veikusi saskaņā ar 9., 11., 13. vai 18. pantu, tostarp informāciju par valsts dienestiem vai tiesu iestādēm, kas ir pieejamas šim nolūkam, kā arī informāciju par to, vai saskaņā ar šīs Puses valsts tiesību aktiem ir kādas tiesības pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem vai kaitējumu, kas radies Puses varbūtējas nelikumīgas rīcības rezultātā.

50. Puse informē attiecīgi karoga valsti, īpašnieku, operatoru, kapteini vai pārstāvi par šādas tiesiskās aizsardzības iznākumu. Ja citas puses, valstis vai starptautiskas organizācijas ir informētas par iepriekšējo lēmumu saskaņā ar 9., 11., 13. vai 18. pantu, Puse informē tās par visām izmaiņām savā lēmumā.

5. DAĻA

KAROGA VALSTU LOMA

20. pants Karoga valstu loma

51. Katra Puse pieprasa kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, sadarboties ar ostas valsti inspekcijā, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu.

52. Ja kādai Pusei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka jebkurš kuģis, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, ir veicis NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju, un vēlas ienākt vai atrodas citas valsts ostā, šī Puse attiecīgā gadījumā lūdz šo valsti veikt šāda kuģa inspekciju vai citus pasākumus saskaņā ar šo nolīgumu.

53. Katra Puse aicina kuģus, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, izkraut, pārkraut citā kuģī, iepakot un apstrādāt zivis, kā arī izmantot citus ostas pakalpojumus to valstu ostās, kuras rīkojas saskaņā ar šo nolīgumu vai šim nolīgumam atbilstīgā veidā. Puses tiek aicinātas izveidot, tostarp ar reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju un FAO starpniecību, taisnīgas, pārredzamas un nediskriminējošas procedūras, lai identificētu valsti, kura, iespējams, nerīkojas saskaņā ar šo nolīgumu vai šim nolīgumam atbilstīgā veidā.

54. Ja pēc ostas valsts veiktās inspekcijas karoga valsts, kas ir šā nolīguma Puse, saņem inspekcijas ziņojumu, kurā ir norādīts, ka ir skaidrs pamats uzskatīt, ka kuģis, kuram ir tiesības kuģot ar tās karogu, ir veicis NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju, šī karoga valsts nekavējoties un pilnībā izmeklē šo jautājumu un pietiekamu pierādījumu gadījumā nekavējoties veic noteikumu izpildes darbības saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem.

55. Katra Puse, kura darbojas kā karoga valsts, paziņo pārējām Pusēm, attiecīgajām ostas valstīm un vajadzības gadījumā citām attiecīgajām valstīm, reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un FAO par pasākumiem, kurus tā ir veikusi attiecībā uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar tās karogu un kuri, kā konstatēts saskaņā ar šo nolīgumu veikto ostas valsts pasākumu rezultātā, ir veikuši NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju.

56. Katra Puse nodrošina, ka pasākumi, ko piemēro kuģiem, kam ir tiesības peldēt ar tās karogu, NNN zvejas un ar zveju saistītu darbību, lai atbalstītu šādu zveju, aizkavēšanā, novēršanā un izskaušanā ir vismaz tikpat efektīvi kā pasākumi, ko piemēro 3. panta 1. punktā norādītajiem kuģiem.

6. DAĻA

JAUNATTĪSTĪBAS VALSTU VAJADZĪBAS

21. pants Jaunattīstības valstu vajadzības

57. Puses pilnībā atzīst jaunattīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, īpašās vajadzības saistībā ar ostas valsts pasākumu īstenošanu saskaņā ar šo nolīgumu. Šim nolūkam Puses tieši vai ar FAO , citu specializētu ANO aģentūru un citu atbilstīgu starptautisko organizāciju un struktūru, tostarp reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju, starpniecību sniedz atbalstu jaunattīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, lai, cita starpā:

a) veicinātu jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu un mazo salu jaunattīstības valstu, spēju izstrādāt juridisko pamatu un spējas efektīvu ostas valsts pasākumu īstenošanai;

b) sekmētu to dalību starptautiskās organizācijās, kas veicina ostas valsts pasākumu efektīvu izstrādi un īstenošanu, un

c) veicinātu tehnisko palīdzību ar nolūku stiprināt ostas valsts pasākumu izstrādāšanu un īstenošanu šajās valstīs, saskaņojot tos ar attiecīgiem starptautiskiem mehānismiem.

58. Puses pienācīgi ņem vērā jaunattīstības ostas valstu, kas ir šā nolīguma Puses, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu un mazo salu jaunattīstības valstu, īpašās vajadzības, lai nodrošinātu, ka tām tiešā vai netiešā veidā nerodas nesamērīgs slogs saistībā ar šā nolīguma īstenošanu. Gadījumos, kad ir radies nesamērīgs slogs, Puses sadarbojas, lai atvieglotu attiecīgajām jaunattīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, to konkrēto saistību izpildi šā nolīguma ietvaros.

59. Puses vai nu tieši, vai ar FAO starpniecību novērtē jaunattīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, īpašās vajadzības šā nolīguma īstenošanā.

60. Puses sadarbojas atbilstošu finansēšanas mehānismu izveidē, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm šā nolīguma īstenošanā. Šie mehānismi cita starpā jo īpaši ir paredzēti:

a) attiecīgās valsts un starptautisku ostas valsts pasākumu izstrādāšanai;

b) cita starpā, uzraudzības, kontroles un pārraudzības, kā arī ostu pārvaldnieku, inspektoru noteikumu, izpildes un juridisko darbinieku apmācības iespēju attīstībai un uzlabošanai valsts un reģionālā līmenī;

c) uzraudzības, kontroles, pārraudzības un atbilstības darbībām, kas ietilpst ostas valsts pasākumos, ieskaitot piekļuvi tehnoloģijām un aprīkojumam; un

d) jaunattīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, izmaksu segšanu saistībā ar strīdu izšķiršanas procedūrām, kuros tās var būt iesaistītas sakarā ar pasākumiem, ko tās veikušas atbilstīgi šim nolīgumam.

61. Sadarbība ar un starp jaunattīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, šajā pantā norādītajiem nolūkiem var ietvert tehniskas un finansiālas palīdzības sniegšanu, izmantojot divpusējus, daudzpusējus un reģionālus kanālus, tostarp arī jaunattīstības valstu savstarpēju sadarbību.

62. Puses izveido ad hoc darba grupu, kas Pusēm regulāri sniedz ziņojumus un ieteikumus par finansēšanas mehānismu, tostarp līdzekļu ieguldījumu, identifikācijas un mobilizācijas sistēmas, izveidi un šo finansēšanas mehānismu īstenošanas vadības kritēriju un procedūru izstrādi un īstenošanas gaitu. Papildus šajā pantā norādītajiem apsvērumiem ad hoc darba grupa ņem vērā cita starpā:

a) jaunattīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu un mazo salu jaunattīstības valstu, vajadzību novērtējumu;

b) līdzekļu pieejamību un savlaicīgu izmaksāšanu;

c) pārredzamību lēmumu pieņemšanā un pārvaldības procesos, kas attiecas uz līdzekļu piesaisti un piešķīrumiem, un

d) jaunattīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses un saņem šādus līdzekļus, atbildību par šo līdzekļu saskaņotu izmantošanu.

Puses ņem vērā ad hoc darba grupas ziņojumus un visus ieteikumus un veic atbilstīgus pasākumus.

7. DAĻA

STRĪDU IZŠĶIRŠANA

22. pants Strīdu izšķiršana mierīgā ceļā

63. Jebkura Puse var ierosināt apspriešanos ar jebkuru citu Pusi vai Pusēm par jebkuru strīdu saistībā ar šā nolīguma noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, lai iespējami drīz panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

64. Ja strīds šādu apspriešanos ceļā nav atrisināts pieņemamā laikposmā, attiecīgās Puses iespējami drīz savstarpēji apspriežas, lai nodrošinātu strīda atrisināšanu sarunu, izmeklēšanas, starpniecības, samierināšanas, šķīrējtiesas, tiesas ceļā vai ar citiem mierīgiem līdzekļiem pēc to izvēles.

65. Visus šāda rakstura neatrisinātos strīdus ar visu strīdā iesaistīto Pušu piekrišanu nodod izšķiršanai Starptautiskajā Tiesā, Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā vai šķīrējtiesā. Ja neizdodas panākt vienošanos par lietas nodošanu izskatīšanai Starptautiskajā Tiesā, Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā vai šķīrējtiesā, Puses turpina apspriesties un sadarboties, lai panāktu strīda atrisināšanu saskaņā ar starptautisko tiesību noteikumiem attiecībā uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu.

8. DAĻA

SUBJEKTI, KAS NAV ŠĀ NOLĪGUMA PUSES

23. pants Subjekti, kas nav šā nolīguma Puses

66. Puses aicina subjektus, kas nav šā nolīguma Puses, kļūt par tādām un/vai pieņemt ar nolīguma noteikumiem saskaņotus tiesību aktus un īstenot tā noteikumiem atbilstīgus pasākumus.

67. Puses veic taisnīgus, nediskriminējošus un pārredzamus pasākumus, kas atbilst šim nolīgumam un citām piemērojamām starptautiskajām tiesībām, lai atturētu subjektus, kas nav šā nolīguma Puses, no tādu darbību veikšanas, kas apdraud šā nolīguma faktisku īstenošanu.

9. DAĻA

UZRAUDZĪBA, PĀRSKATĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

24. pants Uzraudzība, pārskatīšana un novērtēšana

68. Puses, izmantojot FAO un tās attiecīgās struktūras, nodrošina regulāru un sistemātisku šā nolīguma īstenošanas uzraudzību un pārskatīšanu, kā arī vērtējumu par panākumiem šā nolīguma mērķa sasniegšanā.

69. Četrus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā FAO sasauc Pušu sanāksmi, lai pārskatītu un izvērtētu šā nolīguma efektivitāti tā mērķa sasniegšanā. Puses pieņem lēmumu par turpmākām šādām sanāksmēm, ja nepieciešams.

10. DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants Parakstīšana

Šis nolīgums ir atvērts parakstīšanai visām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām FAO no 2009. gada divdesmit otrā novembra līdz 2010. gada divdesmit pirmajam novembrim.

26. pants Ratifikācija, atzīšana vai apstiprināšana

70. Šis nolīgums ir jāratificē, jāatzīst vai jāapstiprina tā parakstītājiem.

71. Ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē depozitāram.

27. pants Pievienošanās

72. Pēc perioda, kurā šis nolīgums ir atvērts parakstīšanai, tam var pievienoties jebkura valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija.

73. Pievienošanās dokumentus deponē depozitāram.

28. pants Reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju piedalīšanās

74. Gadījumos, kad reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kura ir starptautiska organizācija, kas minēta Konvencijas IX pielikuma 1. pantā, nav kompetenta visos jautājumos, ko reglamentē šis nolīgums, šādas reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas līdzdalībai šajā nolīgumā mutatis mutandis piemēro Konvencijas IX pielikumu, izņemot šādus minētā pielikuma noteikumus:

a) pielikuma 2. panta pirmo teikumu un

b) pielikuma 3. panta 1. punktu.

75. Gadījumos, kad reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kura ir starptautiska organizācija, kas minēta Konvencijas IX pielikuma 1. pantā, ir kompetenta visos jautājumos, ko reglamentē šis nolīgums, šādas reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas līdzdalībai šajā nolīgumā piemēro šādus noteikumus:

a) parakstīšanas vai pievienošanās brīdī šāda organizācija sniedz deklarāciju, kurā paziņo:

i) ka tā ir kompetenta visos jautājumos, uz ko attiecas šis nolīgums,

ii) ka šā iemesla dēļ tās dalībvalstis nekļūs par šā nolīguma Pusēm, izņemot attiecībā uz tām šo valstu teritorijām, par kurām organizācija nav atbildīga, un

iii) ka tā pieņem valstu tiesības un pienākumus saskaņā ar šo nolīgumu;

b) šādas organizācijas līdzdalība nekādā gadījumā nepiešķir organizācijas dalībvalstīm nekādas šajā nolīgumā noteiktās tiesības;

c) pretrunu gadījumā starp šīs organizācijas saistībām saskaņā ar šo nolīgumu un tās saistībām saskaņā ar organizācijas dibināšanas līgumu vai jebkuriem ar to saistītiem aktiem noteicošās ir šajā nolīgumā noteiktās saistības.

29. pants Stāšanās spēkā

76. Šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc dienas, kad depozitāram deponēts divdesmit piektais ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments saskaņā ar 26. vai 27. pantu.

77. Attiecībā uz katru parakstītāju, kas nolīgumu ratificē, atzīst vai apstiprina pēc nolīguma stāšanās spēkā, šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmit dienas dienas, kad deponēts tā ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas dokuments.

78. Attiecībā uz katru valsti vai reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju, kas pievienojas šim nolīgumam pēc tā stāšanās spēkā, šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmit diena pēc dienas, kad deponēts tās pievienošanās dokuments.

79. Šā panta piemērošanas nolūkā jebkurš dokuments, ko deponē kāda reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, nav uzskatāms par papildu dokumentu tiem, kurus deponējušas tās dalībvalstis.

30. pants Atrunas un izņēmumi

Šim nolīgumam nav pieļaujamas nekādas atrunas vai izņēmumi.

31. pants Deklarācijas un paziņojumi

Nolīguma 30. pants nekavē valsti vai reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju, parakstot, ratificējot, atzīstot vai apstiprinot šo nolīgumu vai pievienojoties tam, sniegt deklarāciju vai paziņojumu neatkarīgi no to nosaukuma vai formulējuma, lai cita starpā saskaņotu savus tiesību aktus ar šā nolīguma noteikumiem, ja šādas deklarācijas vai paziņojuma nolūks nav izslēgt vai mainīt šā nolīguma noteikumu juridiskās sekas, to piemērojot attiecīgai valstij vai reģionālai ekonomikas integrācijas organizācijai.

32. pants Provizoriska piemērošana

80. Valstis vai reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas, kas piekrīt šā nolīguma provizoriskai piemērošanai, rakstveidā paziņojot depozitāram, to piemēro provizoriski. Šāda provizoriska piemērošana stājas spēkā no paziņojuma saņemšanas dienas.

81. Valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija izbeidz nolīguma provizorisku piemērošanu tad, kad šis nolīgums stājas spēkā attiecībā uz šo valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju, vai kad šī valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija depozitāram rakstveidā paziņo par nodomu izbeigt nolīguma provizorisku piemērošanu.

33. pants Grozījumi

82. Ikviena Puse var ierosināt grozījumus šajā nolīgumā pēc divu gadu termiņa beigām no dienas, kad šis nolīgums stājās spēkā.

83. Jebkurš ierosinātais šā nolīguma grozījums tiek nosūtīts ar rakstisku paziņojumu depozitāram kopā ar lūgumu sasaukt Pušu sanāksmi šā grozījuma izskatīšanai. Depozitārs nosūta visām Pusēm šo paziņojumu, kā arī visas no Pusēm saņemtās atbildes uz minēto lūgumu. Ja vien sešu mēnešu laikā no paziņojuma izsūtīšanas vienai pusei no Pusēm nav iebildumu pret šo lūgumu, depozitārs sasauc Pušu sanāksmi ierosinātā grozījuma izskatīšanai.

84. Ievērojot 34. panta noteikumus, jebkuru šā nolīgumu grozījumu var pieņemt tikai ar vienprātīgu visu to Pušu lēmumu, kuras piedalās sanāksmē, kurā ir ierosināts pieņemt šo grozījumu.

85. Ievērojot 34. panta noteikumus, jebkurš Pušu sanāksmē pieņemts grozījums stājas spēkā starp Pusēm, kas to ir ratificējušas, atzinušas vai apstiprinājušas, deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad ir deponēti divu trešdaļu šā nolīguma Pušu ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas dokumenti, pamatojoties uz Pušu skaitu grozījuma pieņemšanas dienā. Vēlāk grozījums stājas spēkā attiecībā uz jebkuru citu Pusi deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī Puse ir deponējusi savu šā grozījuma ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

86. Šā panta piemērošanas nolūkā jebkurš dokuments, ko deponē kāda reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, nav uzskatāms par papildu dokumentu tiem, kurus deponējušas tās dalībvalstis.

34. pants Pielikumi

87. Pielikumi ir šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa, un atsauce uz šo nolīgumu ir arī atsauce uz pielikumiem.

88. Grozījumu šā nolīguma pielikumā var pieņemt ar divu trešdaļu to šā nolīguma Pušu balsu vairākumu, kuras piedalās sanāksmē, kurā tiek izskatīts ierosinātais pielikuma grozījums. Tomēr ir jādara viss, lai panāktu vienprātīgu pielikuma grozījuma pieņemšanu. Pielikuma grozījums tiek iekļauts šajā nolīgumā un stājas spēkā attiecībā uz savu piekrišanu izteikušajām Pusēm no dienas, kurā depozitārs saņēmis paziņojumu par grozījuma pieņemšanu no vienas trešdaļas no šā nolīguma Pusēm, pamatojoties uz Pušu skaitu grozījuma pieņemšanas dienā. Grozījumi pēc tam stājas spēkā attiecībā uz katru atlikušo Pusi pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu par grozījuma pieņemšanu.

35. pants Izstāšanās

Jebkura Puse var izstāties no šā nolīguma jebkurā laikā, kad pagājis viena gada termiņš no dienas, kurā nolīgums stājies spēkā attiecībā uz šo Pusi, sniedzot rakstisku paziņojumu depozitāram par šādu izstāšanos. Izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu par izstāšanos.

36. pants Depozitārs

FAO ģenerāldirektors ir šā nolīguma depozitārs. Depozitārs:

a) nosūta apliecinātas šā nolīguma kopijas katram parakstītājam un Pusei;

b) reģistrē šo nolīgumu pēc tā stāšanās spēkā Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 102. pantu;

c) nekavējoties informē katru parakstītāju un šā nolīguma Pusi par visiem:

i) parakstiem un ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas un pievienošanās dokumentiem, kas deponēti saskaņā ar 25., 26. un 27. pantu,

ii) dienu, kad šis nolīgums stājas spēkā saskaņā ar 29. pantu,

iii) ierosinātajiem šā nolīguma grozījumiem un to pieņemšanu un stāšanos spēkā saskaņā ar 33. pantu;

iv) ierosinātajiem šā nolīguma grozījumiem un to pieņemšanu un stāšanos spēkā saskaņā ar 34. pantu, un

v) izstāšanos no šā nolīguma saskaņā ar 35. pantu.

37. pants Autentiskie teksti

Šā nolīguma teksti angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Romā, 2009. gada divdesmit otrajā novembrī.

A PIELIKUMS

IEPRIEKšēJA INFORMāCIJA, KAS JāSNIEDZ KUģIEM, KURI LūDZ ATļAUJU IENāKšANAI OSTā

1. Paredzētā piestāšanas osta |

2. Ostas valsts |

3. Plānotais ierašanās datums un laiks |

4. Mērķis(-i) |

5. Pēdējā piestāšanas osta un datums |

6. Kuģa vārds |

7. Karoga valsts |

8. Kuģa tips |

9. Starptautiskais radio izsaukuma signāls |

10. Kuģa kontaktinformācija |

11. Kuģa īpašnieks(-i) |

12. Reģistrācijas identifikācijas apliecība |

13. SJO kuģa identifikācija, ja pieejama |

14. Ārējā identifikācija, ja pieejama |

15. RZPO identifikācija, ja piemērojama |

17. Kuģa izmēri | Garums | Platums | Iegrime |

18. Kuģa kapteiņa vārds un valstspiederība |

19. Attiecīgā(-ās) zvejas atļauja(-as) |

20. Attiecīgā(-ās) pārkraušanas atļauja(-as) |

Identifikators | Izdevējs | Derīgums |

21. Pārkraušanas informācija par pārkrāvējkuģiem |

B PIELIKUMS

OSTAS VALSTS INSPEKCIJAS PROCEDūRAS

Inspektori:

a) iespēju robežās pārbauda, vai uz kuģa esošā kuģa identifikācijas dokumentācija un informācija par kuģa īpašnieku ir patiesa, pilnīga un pareiza, tostarp atbilstīgi sazinoties ar karoga valsti vai starptautiskiem kuģu reģistriem gadījumā, ja tas ir nepieciešams;

b) pārbauda, vai kuģa karogs un marķējumi (piemēram, vārds, ārējais reģistrācijas numurs, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) kuģa identifikācijas numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls un citi marķējumi, galvenie izmēri) saskan ar informāciju, kas iekļauta dokumentācijā;

c) iespēju robežās pārbauda, vai zvejas un ar zveju saistīto darbību atļaujas ir patiesas, pilnīgas, pareizas un atbilst informācijai, kas sniegta saskaņā ar A pielikumu;

d) izskata visus pārējos attiecīgos dokumentus un ierakstus, kas atrodas uz kuģa, tostarp iespēju robežās elektroniskā formātā esošos un kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) datus no karoga valsts vai attiecīgajām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RZPO). Attiecīgā dokumentācija var ietvert žurnālus, nozvejas, pārkraušanas un tirdzniecības dokumentus, apkalpes sarakstus, uzglabāšanas plānus un rasējumus, zivju tilpņu aprakstus un dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar Konvenciju par apdraudēto sugu savvaļas dzīvnieku un augu starptautisko tirdzniecību;

e) iespēju robežās pārbauda visus attiecīgos zvejas rīkus uz kuģa, tostarp zvejas rīkus, kas tiek uzglabāti ārpus redzesloka, kā arī ar tiem saistītās ierīces, un iespēju robežās pārbauda to atbilstību atļaujas nosacījumiem. Zvejas rīkus iespēju robežās arī pārbauda, lai pārliecinātos, ka tādi raksturlielumi kā tīklu, murdu, dragu linuma acs izmērs un auklas diametrs, ierīces un piestiprinājumi, izmēri un konfigurācija, āķu izmēri un skaits atbilst piemērojamiem noteikumiem un ka marķējumi atbilst kuģim izdotajām atļaujām;

f) iespēju robežās nosaka, vai uz kuģa paturētās zivis ir iegūtas saskaņā ar attiecīgajām atļaujām;

g) pārbauda zivis, tostarp ņemot to paraugus, lai noteiktu to daudzumu un nozvejas sastāvu. To darot, inspektori var atvērt tvertnes, ja zivis ir safasētas, un pārvietot nozveju vai tvertnes, lai pārliecinātos par zivju tilpņu integritāti. Šāda pārbaude var ietvert produktu veida pārbaudes un nominālā svara noteikšanu;

h) novērtē, vai ir skaidri pierādījumi, lai uzskatītu, ka kuģis ir veicis NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju;

i) sniedz kuģa kapteinim ziņojumu, kurš satur inspekcijas rezultātus, tostarp iespējamos pasākumus, ko varētu veikt; šo ziņojumu paraksta inspektors un kapteinis. Kapteiņa paraksts uz ziņojuma kalpo tikai kā apstiprinājums par ziņojuma kopijas saņemšanu. Kapteinim tiek dota iespēja pievienot ziņojumam savas piezīmes vai iebildumus un vajadzības gadījumā sazināties ar attiecīgajām karoga valsts iestādēm, jo īpaši ja kapteinim ir nopietnas grūtības izprast ziņojuma saturu. Ziņojuma kopiju nodod kapteinim; un

j) nodrošina, ja nepieciešams un iespējams, attiecīgās dokumentācijas tulkošanu.

C PIELIKUMS

ZIņOJUMS PAR INSPEKCIJAS REZULTāTIEM

1. Inspekcijas ziņojums Nr. | 2. Ostas valsts |

3. Inspekciju veikusī iestāde |

4. Galvenā inspektora vārds | ID |

5. Inspekcijas osta |

6. Inspekcija uzsākta | GGGG | MM | DD | HH |

7. Inspekcija pabeigta | GGGG | MM | DD | HH |

8. Iepriekšējs paziņojums saņemts | Jā | Nē |

9. Mērķis(-i) | LAN | TRX | PRO | Citi (precizēt) |

10. Pēdējā piestāšanas osta, valsts un datums | GGGG | MM | DD |

11. Kuģa vārds |

12. Karoga valsts |

13. Kuģa tips |

14. Starptautiskais radio izsaukuma signāls |

15. Reģistrācijas identifikācijas apliecība |

16. SJO kuģa identifikācija, ja pieejama |

17. Ārējā identifikācija, ja pieejama |

18. Reģistrācijas osta |

19. Kuģa īpašnieks(-i) |

20. Kuģa beneficiārs(-i), ja zināms(-i) un nav kuģa īpašnieks |

21. Kuģa operators(-i), ja tas nav kuģa īpašnieks |

22. Kuģa kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība |

23. Zvejas kuģa kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība |

24. Kuģa aģents |

26. Statuss RZPO apgabalos, kuros veikta zveja vai ar zveju saistītas darbības, tostarp atrašanās NNN kuģu sarakstā |

27. Attiecīgā(-ās) zvejas atļauja(-as) |

28. Attiecīgā(-s) pārkraušanas atļauja(-s) |

Identifikators | Izdevējs | Derīgums |

29. Pārkraušanas informācija par pārkrāvējkuģiem |

30. Izkrautās nozvejas novērtējums (daudzums) |

31. Uz kuģa paturētā nozveja (daudzums) |

32. Žurnāla(-u) un citas dokumentācijas pārbaude | Jā | Nē | Piezīmes |

33. Atbilstība piemērojamai(-ām) nozvejas dokumentācijas shēmai(-ām) | Jā | Nē | Piezīmes |

34. Atbilstība piemērojamai(-ām) tirdzniecības informācijas shēmai(-ām) | Jā | Nē | Piezīmes |

35. Izmantoto zvejas rīku veids |

36. Saskaņā ar B pielikuma e) punktu pārbaudītie rīki | Jā | Nē | Piezīmes |

37. Inspektora(-u) konstatētie fakti |

38. Atzīmētais(-ie) novērotais(-ie) pārkāpums(-i), tostarp atsauce uz attiecīgo(-iem) tiesību aktu(-iem) |

39. Kapteiņa piezīmes |

40. Veiktie pasākumi |

41. Kapteiņa paraksts |

42. Inspektora paraksts |

D PIELIKUMS

INFORMāCIJAS SISTēMAS PAR OSTAS VALSTS PASāKUMIEM

Īstenojot šo nolīgumu, katra Puse:

a) cenšas izveidot datorizētu saziņu saskaņā ar 16. pantu;

b) iespēju robežās izveido tīmekļa vietnes, lai publiskotu saskaņā ar 7. pantu apstiprināto ostu sarakstu un darbības, kas veiktas saskaņā ar šā nolīguma attiecīgajiem noteikumiem;

c) iespēju robežās piešķir katram inspekcijas ziņojumam unikālu atsauces numuru, kurš sākas ar ostas valsts trīsburtu kodu un izdevējas iestādes identifikāciju;

d) iespēju robežās izmanto A un C pielikumā norādīto starptautisko kodēšanas sistēmu un pārvērš jebkuru citu kodēšanas sistēmu šajā starptautiskajā sistēmā.

valstis/teritorijas: ISO-3166 trīsburtu valsts kods

suga: ASFIS trīs burtu kods (pazīstams kā FAO trīsburtu kods)

kuģu tipi: ISSCFV kods (pazīstams kā FAO burtu kods)

zvejas rīku veidi: ISSCFG kods (pazīstams kā FAO burtu kods)

E PIELIKUMS

INSPEKTORU APMāCīBAS PAMATNOSTāDNES

Ostas valsts inspektoru mācību programmas elementos būtu jāiekļauj vismaz šādas jomas.

89. Ētika.

90. Veselības, drošuma un drošības jautājumi.

91. Piemērojamie valsts tiesību akti, attiecīgo RZPO kompetences jomas un saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, un piemērojamās starptautiskās tiesības.

92. Pierādījumu vākšana, novērtēšana un saglabāšana.

93. Vispārējas inspekcijas procedūras, piemēram, ziņojumu rakstīšana un iztaujāšanas metodes.

94. Informācijas, piemēram, kuģa žurnālu, elektroniskās dokumentācijas un kuģu vēstures (vārds, piederība un karoga valsts), analīze, kas vajadzīga kuģa kapteiņa sniegtās informācijas apstiprināšanai.

95. Uzkāpšana uz kuģa un inspekcija, tostarp tilpņu inspekcijas un kuģa tilpņu ietilpības aprēķināšana.

96. Ar izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī, apstrādi un zivju paturēšanu uz kuģa saistītās informācijas pārbaude un apstiprināšana, tostarp izmantojot dažādu sugu un produktu pārrēķina koeficientus.

97. Zivju sugu identifikācija un to garuma un citu bioloģisko parametru mērīšana.

98. Kuģu un zvejas rīku identifikācija un zvejas rīku inspekcijas un mērīšanas metodes.

99. VMS un citu elektronisko izsekošanas sistēmu aprīkojums un darbība.

100. Pasākumi, kas veicami pēc inspekcijas.

II PIELIKUMS

DEKLARĀCIJA PAR EIROPAS SAVIENīBAS KOMPETENCI ATTIECīBā UZ JAUTāJUMIEM, KURUS REGULē NOLīGUMĀ PAR OSTAS VALSTS PASāKUMIEM , LAI AIZKAVēTU, NOVēRSTU UN IZSKAUSTU NELEGāLU, NEREģISTRēTU UN NEREGULēTU ZVEJU

(Deklarācija, kas izstrādāta saskaņā ar nolīguma 28. panta 2. punkta a) apakšpunktu)

101. Nolīguma 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka gadījumos, kad reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācijai ir kompetence visos nolīgumā reglamentētajos jautājumos, šāda organizācija, parakstot vai pievienojoties nolīgumam, šajā sakarā iesniedz deklarāciju par kompetenci.

102. Saskaņā ar nolīguma 1. panta h) apakšpunktu „reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija” ir reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kurai tās dalībvalstis ir piešķīrušas kompetenci šajā nolīgumā ietvertajos jautājumos, tostarp pilnvarojumu pieņemt lēmumus, kas ir saistoši tās dalībvalstīm attiecībā uz šiem jautājumiem.

103. Saskaņā ar minētajiem pantiem Eiropas Savienību uzskata par reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju.

104. Ar šo Eiropas Savienība paziņo, ka

i) tās kompetencē ir visi šajā nolīgumā reglamentētie jautājumi;

ii) tādēļ Eiropas Savienības dalībvalstis nekļūst par līgumslēdzējām valstīm, izņemot jautājumus attiecībā uz to teritorijām, kur Eiropas Savienībai nav atbildības;

Pašreizējās Eiropas Savienības dalībvalstis ir Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārijas Republika, Malta, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste;

iii) Eiropas Savienība akceptē valstu tiesības un pienākumus atbilstīgi šim nolīgumam.

105. Eiropas Savienība paziņo, ka pretrunu gadījumā, kā minēts nolīguma 28. panta 2. punkta c) apakšpunktā, tā piemēros pienākumus, kas izriet no minētā noteikuma saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas interpretācijai.

[1] OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

[2] Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta 2009. gada 20. novembra nota (16430/09).

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta 2009. gada 20. novembra nota (16430/09).

52010PC0792