1.   Katru gadu līdz 31. janvārim dalībvalstis izstrādā tropisko tunzivju gada zvejas un kapacitātes pārvaldības plānus.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kopējā ar āķu jedām un riņķvadu zvejojošo kuģu flotes kapacitāte tiek pārvaldīta saskaņā ar 1. punktā minētajiem gada zvejas un kapacitātes pārvaldības plāniem, jo īpaši lai tropisko tunzivju nozvejas ierobežotu atbilstoši Savienības tiesību aktos noteiktajiem nozvejas limitiem.

3.   Dalībvalstis savu atbalsta kuģu skaitu saglabā tādu, kas nepārsniedz 2023. gada jūnijā reģistrēto skaitu.

4.   Dalībvalstis paziņo Komisijai datumus, kuros ir izmantots viss konkrētajai dalībvalstij pieejamais tropisko sugu tunzivju nozvejas limits. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam.

5.   Attiecībā uz Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un lieliem Savienības kuģiem (lielākais garums 20 m vai vairāk), kas zvejo ar āķu jedām, dalībvalstis par tropisko tunzivju nozveju Komisijai ziņo reizi mēnesī, bet tad, kad ir apgūti 80 % no to nozvejas limitiem, – reizi nedēļā.

6.   Dalībvalstis reizi trijos mēnešos sniedz Komisijai informāciju par tropisko tunzivju daudzumu pa sugām, ko nozvejojuši to karoga kuģi, 15 kalendāro dienu laikā pēc tā laikposma beigām, kurā nozveja gūta, proti, līdz katra gada 15. aprīlim, 15. jūlijam un 15. oktobrim un līdz nākamā gada 15. janvārim – ja vien šāda informācija Komisijai netiek nosūtīta katru mēnesi. Minēto informāciju – neatkarīgi no tā, vai to nosūta reizi trijos mēnešos vai reizi mēnesī – nosūta, izmantojot apkopoto nozvejas datu ziņojuma formātu. Komisija līdz katra gada 30. aprīlim, 30. jūlijam un 30. oktobrim un līdz nākamā gada 30. janvārim nosūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.”

1.   Savienības kuģi zvejai ar riņķvadu, kuriem atļauts zvejot tropiskās tunzivis, visas nozvejotās tropiskās tunzivis patur uz kuģa, izkrauj vai pārkrauj citā kuģī ostā.

2.   Tropiskās tunzivis, ko ar riņķvadu nozvejojis Savienības kuģis, pēc tam, kad ievietošanas laikā riņķvads ir pilnībā noslēgts un kad ir izcelta vairāk nekā puse riņķvada, neizmet. Ja ar riņķvada noslēgšanu vai izcelšanu ir tehniskas problēmas, kuru dēļ minēto aizliegumu nevar ievērot, kapteiņi vai apkalpes locekļi viņu vārdā dara visu iespējamo, lai tunzivis pēc iespējas ātrāk atbrīvotu, atlaižot ūdenī.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, tropiskās tunzivis atļauts izmest šādos gadījumos:

4.   Zvejas kuģu kapteiņi ziņo kuģu karoga dalībvalstīm par visiem novērotajiem izmetumiem. Izmetumu ziņojumus dalībvalstis Komisijai nosūta kā daļu no I un II uzdevuma datiem.”

1.   Attiecībā uz lielacu tunzivi dalībvalstij iedalītās gada kvotas vai nozvejas limita neizmantoto vai pārsniegto daļu attiecīgajai kvotai vai nozvejas limitam attiecīgā gadījumā var pieskaitīt vai arī no minētās kvotas vai nozvejas limita atvelk korekcijas gadā vai pirms tā, ievērojot spēkā esošos ICCAT ieteikumus par lielacu tunzivi.

2.   Maksimālais nenozvejotais lielacu tunzivs apjoms, ko dalībvalsts drīkst pārnest jebkurā konkrētā gadā, nepārsniedz apjomu, ko tajā konkrētajā gadā atļāvusi ICCAT.”

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka 15 dienu laikā pirms Savienības tiesību aktos noteikto zvejas aizliegumu periodu sākuma to karoga kuģi neizvieto dreifējošas ZPI.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi, kuriem ir atļauts zvejot tropiskās tunzivis, nosaka šādu minimālo novērotāju klātbūtni:

Dalībvalstis līdz 30. aprīlim, ievērojot 72. pantā minētās konfidencialitātes prasības, ICCAT sekretariātam un ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai paziņo informāciju, ko novērotāji vai apstiprināta elektroniskā monitoringa sistēma savākusi iepriekšējā gadā.”

1.   Atļaujas ICCAT konvencijas apgabalā zvejot Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivi dalībvalstis lielizmēra nozvejotājkuģiem, kas kuģo ar to karogu, izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2403 (*1) noteikumiem.

2.   Lielizmēra zvejas kuģiem, kurus ICCAT nav iekļāvusi to kuģu reģistrā, kam atļauts veikt Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs specializēto zveju, nav atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivi no ICCAT konvencijas apgabala. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

3.   Savienības zvejas kuģiem, kam nav saskaņā ar 1. punktu izdotas atļaujas zvejot Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivi, var atļaut Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs piezveju paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, apstrādāt vai izkraut, ievērojot šādiem kuģiem noteikto maksimālo uz kuģa esošās piezvejas limitu. Dalībvalstis gada ziņojumā Komisijai ziņo par saviem karoga kuģiem atļauto maksimālo piezvejas limitu.

1.   Attiecībā uz Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivi dalībvalstij iedalītās gada kvotas vai nozvejas limita neizmantoto vai pārsniegto daļu attiecīgajai kvotai vai nozvejas limitam attiecīgā gadījumā var pieskaitīt vai arī no minētās kvotas vai nozvejas limita atvelk korekcijas gadā vai pirms tā, ievērojot spēkā esošos ICCAT ieteikumus par Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivi.

2.   Maksimālais nenozvejotais Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma tunzivs apjoms, ko dalībvalsts drīkst pārnest jebkurā konkrētā gadā, nepārsniedz apjomu, ko minētajā konkrētajā gadā atļāvusi ICCAT.

1.   Neskarot jebkādus saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem noteiktos atpūtas zvejas aizliegumus, fiziskas vai juridiskas personas, kas nodarbojas ar atpūtas zveju, nedrīkst nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut vairāk nekā trīs Vidusjūras krājuma garspuru tunzivs īpatņus uz vienu kuģi dienā.

2.   Ir aizliegts laist tirgū Vidusjūras krājuma garspuru tunzivi, kas nozvejota atpūtas zvejā.

3.   Dalībvalstis vismaz 15 dienas pirms darbību veikšanas iesniedz Komisijai un ICCAT sekretariātam sarakstu ar visiem atpūtas zvejas kuģiem, kuri ir iesaistīti atpūtas zvejā un kuriem ir atļauts zvejot Vidusjūras krājuma garspuru tunzivi. Kuģiem, kas nav iekļauti minētajā sarakstā, nav atļauts zvejot Vidusjūras krājuma garspuru tunzivi.”;

1.   Atļaujas ICCAT konvencijas apgabalā zvejot Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivi dalībvalstis lielizmēra nozvejotājkuģiem, kas kuģo ar to karogu, izdod saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2403 noteikumiem.

2.   Lielizmēra zvejas kuģiem, kurus ICCAT nav iekļāvusi to kuģu reģistrā, kam atļauts veikt Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivs specializēto zveju, nav atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivi no ICCAT konvencijas apgabala. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

3.   Savienības zvejas kuģiem, kam nav saskaņā ar 1. punktu izdotas atļaujas zvejot Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivi, var atļaut Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivs piezveju paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, apstrādāt vai izkraut, ievērojot šādiem kuģiem noteikto maksimālo uz kuģa esošās piezvejas limitu. Dalībvalstis gada ziņojumā Komisijai ziņo par saviem karoga kuģiem atļauto maksimālo piezvejas limitu.

1.   Attiecībā uz Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivi dalībvalstij iedalītās gada kvotas vai nozvejas limita neizmantoto daļu attiecīgajai kvotai vai nozvejas limitam var pieskaitīt korekcijas gadā vai pirms tā, ievērojot spēkā esošos ICCAT ieteikumus par Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivi.

2.   Maksimālais nenozvejotais Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivs apjoms, ko dalībvalsts drīkst pārnest jebkurā konkrētā gadā, nepārsniedz apjomu, ko minētajā konkrētajā gadā atļāvusi ICCAT.”

1.   Ciktāl iespējams, Savienības kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām un Savienības kuģi zvejai ar riņķvadu atbrīvo visus Atlantijas zilos marlīnus (Makaira nigricans), baltos marlīnus (Tetrapturus albidus) un apaļzvīņu marlīnus (Tetrapturus georgei), kas laikā, kad tos uzceļ uz kuģa, ir dzīvi, pienācīgi ievērojot apkalpes locekļu drošību un tādā veidā, kas nodara vismazāko kaitējumu un maksimāli palielina minēto īpatņu izdzīvošanas iespējas pēc atbrīvošanas.

2.   Dalībvalstis, izstrādājot savai flotei paredzētas vadlīnijas, veicina ICCAT Ieteikuma 19-05 1. pielikumā noteikto drošas apiešanās un dzīvu īpatņu atbrīvošanas procedūru minimālo standartu īstenošanu. Lai droši atbrīvotu nozvejotu dzīvu Atlantijas zilo marlīnu, balto marlīnu un apaļzvīņu marlīnu, uz Savienības zvejas kuģu klāja ir tūlītēji pieejami un apkalpes locekļiem viegli piekļūstami šādi rīki: pacelšanas ierīce, grieznes metāla griešanai, āķu izņemšanas rīks un auklas griešanas rīks.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas kuģu kapteiņi un apkalpes locekļi ir pienācīgi apmācīti, zina un izmanto piemērotus ietekmējuma mazināšanas, identificēšanas, apiešanās un atbrīvošanas paņēmienus un uz kuģa glabā visu aprīkojumu, kas vajadzīgs Atlantijas zilā marlīna, baltā marlīna un apaļzvīņu marlīna atbrīvošanai saskaņā ar vadlīnijām par minimālajiem drošas apiešanās un dzīvu īpatņu atbrīvošanas procedūru standartiem, kas minēti 2. punktā.

4.   Dalībvalstis savās ICCAT zvejniecībās cenšas līdz minimumam samazināt Atlantijas zilā marlīna, baltā marlīna un apaļzvīņu marlīna mirstību pēc atbrīvošanas.

5.   Dalībvalstis sava karoga kuģiem, kas zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām un riņķvadiem, var atļaut nozvejas limita robežās nozvejot un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nedzīvus Atlantijas zilos marlīnus, baltos marlīnus un apaļzvīņu marlīnus.

1.   Karoga dalībvalstis, kuru kuģi ir iesaistījušies Atlantijas zilā marlīna, baltā marlīna un apaļzvīņu marlīna atpūtas zvejā, nodrošina zinātnisko novērotāju klātbūtni attiecībā uz 5 % Atlantijas zilā marlīna, baltā marlīna un apaļzvīņu marlīna zvejas turnīru izkrāvumu.

2.   Atpūtas zvejā, kurā zvejo Atlantijas zilo marlīnu, piemēro minimālo saglabāšanas izmēru, kas ir 251 cm no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai.

3.   Atpūtas zvejā, kurā zvejo balto marlīnu un apaļzvīņu marlīnu, piemēro minimālo saglabāšanas izmēru, kas ir 168 cm no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai.

4.   Ir aizliegts pārdot vai piedāvāt pārdošanai jebkuru atpūtas zvejā nozvejota Atlantijas zilā marlīna, baltā marlīna un apaļzvīņu marlīna liemeņa daļu vai visu liemeni.

5.   Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atpūtas zvejā atbrīvojamās zivis atbrīvo tādā veidā, kas rada vismazāko kaitējumu.

1.   Dalībvalstis īsteno datu vākšanas programmas, kas nodrošina, ka ICCAT tiek paziņoti pareizi buruzivju un marlīnu nozvejas, zvejas piepūles, izmēra un izmetumu dati un ievērotas ICCAT prasības par I un II uzdevuma datu iesniegšanu.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai savas buruzivīm un marlīniem piemērojamo pasākumu kontroles lapas, kas norādītas ICCAT Ieteikuma 18-05 1. pielikumā, kā arī informāciju par darbībām, ko tās iekšzemē veikušas, lai uzraudzītu nozvejas un saglabātu un pārvaldītu buruzivis un marlīnus.

3.   Ja I uzdevuma dati par Atlantijas zilo marlīnu, balto marlīnu un apaļzvīņu marlīnu, kā arī par nedzīvu zivju izmetumiem, netiek paziņoti saskaņā ar ICCAT Rezolūciju 01-06 un ICCAT Ieteikumu 11-15, šīs sugas paturēt ir aizliegts.”

1.   Ziemeļatlantijas krājuma īsspuru mako, ko nozvejojuši Savienības zvejas kuģi, netiek nodarīts kaitējums, un, ciktāl tas ir iespējams, tās nekavējoties atbrīvo jūrā, vienlaikus pienācīgi ievērojot apkalpes locekļu drošību.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi piemēro minimālos drošas apiešanās un atbrīvošanas procedūru standartus attiecībā uz Ziemeļatlantijas krājuma īsspuru mako, kā noteikts IX pielikumā.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi piemēro minimālos drošas apiešanās un atbrīvošanas procedūru standartus attiecībā uz Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako, kā noteikts IX pielikumā.

2.   Dalībvalstis katru mēnesi ziņo Komisijai par visiem pieļaujamajiem to karoga kuģu Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako izkrāvumiem. Minētos ziņojumus iesniedz Komisijai 15 dienu laikā pēc tā kalendārā mēneša beigām, kurā gūtas nozvejas. Turklāt dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par to karoga kuģu nedzīvajiem izmetumiem, to īpatņu skaitu, kas atbrīvoti dzīvi, un kopējo nozveju.

3.   Katru gadu līdz 30. jūnijam karoga dalībvalstis, kuru kuģi ir nozvejojuši (izkrāvumi un nedzīvie izmetumi) Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako, paziņo Komisijai statistikas metodiku, ko izmanto, lai novērtētu nedzīvos izmetumus un to īpatņu skaitu, kas atbrīvoti dzīvi. Dalībvalstis, kurās ir nerūpnieciskas un mazapjoma zivsaimniecības, sniedz informāciju arī par savām datu vākšanas programmām.

4.   Ikgadējās I un II uzdevuma datu iesniegšanas ietvaros dalībvalstis iesniedz Komisijai visus attiecīgos datus par Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako, tostarp aprēķinus par nedzīviem izmetumiem un to īpatņu skaitu, kas atbrīvoti dzīvi, izmantojot ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas apstiprinātās metodes.

5.   Zvejas kuģiem, kas patur Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako, ir aizliegts pilnībā vai daļēji pārkraut citā kuģī Dienvidatlantijas īsspuru mako, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.”

1.   Dalībvalstis īsteno datu vākšanas programmas, kas nodrošina, ka ICCAT tiek pareizi paziņoti haizivju nozvejas, zvejas piepūles, izmēra un izmetumu dati un ir ievērotas I un II uzdevuma datu sniegšanas prasības.

2.   Dalībvalstis Komisijai iesniedz savas ICCAT Ieteikuma 18-06 1. pielikumā norādītās kontroles lapas par haizivīm piemērojamo pasākumu īstenošanu, kā arī informāciju par darbībām, ko tās savā valstī veikušas, lai uzraudzītu nozvejas un saglabātu un pārvaldītu haizivis.”

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka katrs to karoga kuģis, uz kura atrodas ICCAT reģionālais novērotājs, visā ikviena reisa laikā ir aprīkots ar atbilstošu drošības aprīkojumu, tostarp šādu aprīkojumu:

2.   Katrs Savienības zvejas kuģis, uz kura atrodas ICCAT reģionālais novērotājs, izstrādā un īsteno ārkārtas rīcības plānu (“ĀRP”), kas jāievēro, ja novērotājs nomirst, pazūd vai tiek uzskatīts, ka viņš ir pārkritis pār bortu, smagi saslimst vai iegūst traumu, kas apdraud novērotāja veselību, drošību vai labklājību, vai bijis pakļauts uzbrukumiem, iebiedēšanai, draudiem vai aizskaršanai. Šādā ĀRP cita starpā iekļauj ICAAT Ieteikuma 19-10 1. pielikumā noteiktos elementus.

3.   Katrs Savienības zvejas kuģis, uz kura atrodas ICCAT reģionālais novērotājs, iesniedz Komisijai ĀRP, ko pārsūta ICCAT publicēšanai ICCAT tīmekļvietnē. Jaunu vai grozītu ĀRP iesniedz Komisijai pārsūtīšanai uz ICCAT, lai to publicētu ICCAT tīmekļvietnē tiklīdz tas kļūst pieejams.

4.   Savienības zvejas kuģis ICCAT reģionālo novērotāju var uzņemt tikai tad, ja tas ir iesniedzis ĀRP. Turklāt, ja Komisija, pamatojoties uz ĀRP sniegto informāciju, konstatē neatbilstību ICCAT Ieteikuma 19-10 1. pielikumā noteiktajiem standartiem, Komisija var nolemt novērotāja izvietošanu uz attiecīgās karoga dalībvalsts kuģa atlikt līdz brīdim, kad minētā neatbilstība ir pietiekami novērsta.”

1.   Katra dalībvalsts pieprasa novērotājiem veikt jo īpaši šādus uzdevumus:

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka novērotāji:

3.   Tā kuģa kapteinis, uz kuru ir norīkots novērotājs:

4.   Katra dalībvalsts:

1.   Ja Savienības zvejas kuģis, trešās valsts zvejas kuģis vai kuģis bez valstspiederības ir pamanīts zvejojam vai piedalāmies ar zveju saistītās darbībās (piemēram, pārkraušanā citā kuģī), kas, iespējams, ir NNN zvejas darbības, dalībvalstis ar inspekcijas un pārraudzības operāciju palīdzību, ko dalībvalsts kompetentās iestādes veic ICCAT konvencijas apgabalā, par to ievāc pēc iespējas vairāk informācijas.

2.   Informāciju par kuģa pamanīšanu dalībvalstis vāc saskaņā ar ICCAT Ieteikuma 19-09 pielikumā iekļauto kuģa pamanīšanas informācijas lapu.

3.   Pamanījusi kuģi saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts (“pamanītāja dalībvalsts”) bez liekas kavēšanās par to paziņo pamanītā kuģa karoga dalībvalsts vai Puses vai karoga valsts, kas nav Puse, attiecīgajām iestādēm un iesniedz tām visus uzņemtos kuģa attēlus, un:

1.   Automātiska neizmantotu kvotu pārnešana nav atļauta.

2.   Dalībvalsts var pieprasīt pārcelt uz nākamo gadu ne vairāk kā 5 % no savas gada kvotas. Attiecīgā dalībvalsts iekļauj minēto pieprasījumu savā gada zvejas un kapacitātes pārvaldības plānā, lai to iekļautu Savienības zvejas un kapacitātes pārvaldības plānā apstiprināšanai ICCAT.”

1.   Kā daļu no sava zvejas plāna katra dalībvalsts Komisijai elektroniski iesniedz sarakstu ar zivaudzētavām, kurām atļauts darboties saistībā ar zilajām tunzivīm Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

Lai minētās zivaudzētavas varētu tikt iekļautas ICCAT zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā, Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

2.   Zivaudzētavas, kas nav iekļautas ICCAT zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā, neuzskata par tādām, kam atļauts darboties saistībā ar zilajām tunzivīm Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

3.   Neviena zivju audzēšanas darbība, tostarp barošana nobarošanai vai ieguve, nav atļautas ārpus ģeogrāfiskajām koordinātām, kas apstiprinātas zivju audzēšanas darbībām.

4.   Dalībvalstis uzreiz paziņo Komisijai par visiem papildinājumiem, svītrojumiem vai grozījumiem savos zivaudzētavu sarakstos. Komisija šādas izmaiņas nekavējoties nosūta ICCAT sekretariātam.

5.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka zilās tunzivis netiek ievietotas zivaudzētavā, kas nav minēta ICCAT zivju audzēšanas iekārtu reģistrā, un ka minētās zivaudzētavas nesaņem zilās tunzivis no kuģiem, kas nav iekļauti ICCAT kuģu reģistrā. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu jebkādas operācijas zivaudzētavās, kas nav reģistrētas ICCAT zivju audzēšanas iekārtu reģistrā.”

1.   Ja 43. pantā minētais videoieraksts neatbilst X pielikumā izklāstītajiem videoieraksta uzņemšanas procedūru minimālajiem standartiem un jo īpaši, ja tā kvalitāte un skaidrība nav pietiekama, lai noteiktu pārvietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu, nosūtošais operators var veikt brīvprātīgu pārvietošanu.

2.   Ja brīvprātīga pārvietošana nav veikta vai ja, neraugoties uz brīvprātīgu pārvietošanu, joprojām nav iespējams noteikt pārvietojamo zilās tunzivs īpatņu skaitu, nosūtošā operatora karoga, krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde dod rīkojumu veikt kontroles pārvietošanu, ko atkārto, līdz videoieraksta kvalitāte ļauj noteikt pārvietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu.

3.   Brīvprātīgās un kontroles pārvietošanas veic tukšā sprostā. Pārvietojamo zilās tunzivs īpatņu skaitu, kas noteikts derīgas brīvprātīgas vai kontroles pārvietošanas laikā, izmanto, lai aizpildītu zvejas žurnālu, ITD un attiecīgās eBCD iedaļas.

4.   Pārvadāšanas sprosta atdalīšana no kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavas sprosta nenotiek, pirms ICCAT reģionālais novērotājs uz kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, vai novērotājs, kurš atrodas zivaudzētavā vai pie krātiņveida lamatām, nav izpildījis attiecīgos uzdevumus.

5.   Ja brīvprātīgas pārvietošanas videoieraksta kvalitāte joprojām neļauj noteikt pārvietojamo īpatņu skaitu, nosūtošā operatora dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut atdalīt pārvadāšanas sprostus no kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, no krātiņveida lamatām vai zivaudzētavas. Šādā gadījumā nosūtošā operatora dalībvalsts kompetentā iestāde dod rīkojumu aizzīmogot attiecīgo pārvadāšanas sprostu durvis saskaņā ar XVa pielikumā izklāstīto procedūru un pieprasa kontroles nodošanu veikt noteiktā laikā un vietā, klātesot attiecīgās karoga, krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

6.   Ja karoga, krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes nevar būt klāt pie kontroles pārvietošanas, kontroles pārvietošanu veic ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtnē. Šādā gadījumā zivaudzētavas operators, kam pieder pārvietojamie zilās tunzivs īpatņi, ir atbildīgs par ICCAT reģionālā novērotāja izvietošanu kontroles pārvietošanas verifikācijas nolūkā.”

1.   Nosūtošā operatora dalībvalsts kompetentās iestādes izmeklē visus gadījumus, kad:

Pirmās daļas a) apakšpunktā minēto 10 % kļūdas robežu izsaka kā nosūtošā operatora norādīto skaitļu procentuālo attiecību.

Uzsākot izmeklēšanu, nosūtošā operatora dalībvalsts kompetentā iestāde informē attiecīgo velkoņu karoga dalībvalsts vai Puses kompetento iestādi par izmeklēšanu un nodrošina, ka pārvietošana no attiecīgā pārvadāšanas sprosta vai uz to nav atļauta, kamēr izmeklēšana nav pabeigta.

Attiecīgā gadījumā izmeklēšanā iekļauj visu attiecīgo videoierakstu analīzi. Izņemot force majeure gadījumus, šādu izmeklēšanu pabeidz pirms ievietošanas sprostos zivaudzētavā un jebkurā gadījumā 96 stundu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas. Kamēr nav saņemti izmeklēšanas rezultāti, ievietošana sprostos netiek atļauta un attiecīgā eBCD iedaļa netiek validēta.

2.   Attiecībā uz visām pārvietošanas operācijām, kurās ir vajadzīgs videoieraksts, ja starpība starp to pārvietojamo zilās tunzivs īpatņu skaitu, par ko ITD ziņojis nosūtošais operators, un nosūtošā operatora dalībvalsts vai Puses kompetentās iestādes noteikto skaitu ir lielāka par 10 %, to uzskata par attiecīgā zvejas kuģa, krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas potenciālu neatbilstību.”

1.   Katra zivaudzētavas dalībvalsts izraugās vienu kompetento iestādi, kas ir atbildīga par to, lai koordinētu informācijas vākšanu un verifikāciju par tās jurisdikcijā veiktajām sprostos ievietošanas operācijām, par tās jurisdikcijā veikto zivaudzētavu darbību kontroli, kā arī par ziņošanu to karoga un krātiņveida lamatu dalībvalstu un Pušu kompetentajām iestādēm, kuru kuģi vai krātiņveida lamatas nozvejojušas sprostos ievietotās tunzivis, un par sadarbību ar minētajām kompetentajām iestādēm.

2.   Visas zilo tunzivju zvejas un zivaudzētavu darbības pakļauj kontrolei, kas izklāstīta ikgadējā monitoringa, kontroles un inspekcijas plānā, kurš iesniegts saskaņā ar 14. pantu.

3.   Dalībvalstis, kas iesaistītas darbībās, kuras saistītas ar ievietošanu sprostos, apmainās ar informāciju un sadarbojas, lai nodrošinātu, ka ievietošanai sprostos paredzēto zilās tunzivs īpatņu skaits un svars ir precīzs, atbilst nozvejas apjomiem, ko paziņojis ar riņķvadu zvejojošā kuģa kapteinis vai krātiņveida lamatu operators un kas deklarēts attiecīgajās eBCD iedaļās.

4.   Zivaudzētavas dalībvalstis nodrošina, ka zivaudzētavas operatori vienmēr uztur precīzu savu zivaudzētavu shematisko plānu, norādot 45.c pantā minētos visu sprostu unikālos identifikācijas numurus un to individuālo pozīciju zivaudzētavā. Minēto plānu kontroles nolūkos vienmēr dara pieejamu zivaudzētavas dalībvalsts kompetentajai iestādei un ICCAT reģionālajam novērotājam, kas atrodas zivaudzētavā. Par visiem shematiskā plāna atjauninājumiem iepriekš paziņo zivaudzētavas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Shematisko plānu atjaunina ikreiz, kad tiek mainīts zivaudzētavas sprostu skaits vai sadalījums.

5.   Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde vismaz 3 gadus saglabā visu informāciju, dokumentāciju un materiālus, kas saistīti ar sprostos ievietošanas operācijām, kuras veic tās jurisdikcijā esošajās zivaudzētavās, un glabā informāciju tik ilgi, cik tas nepieciešams izpildes vajadzībām. Šo pienākumu mutatis mutandis piemēro zivaudzētavu operatoriem attiecībā uz sprostos ievietošanas operācijām, ko veic to zivaudzētavās.

1.   Pirms zilo tunzivju zvejas kampaņas sākuma zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde piešķir unikālu identifikācijas numuru katram sprostam (“sprosta numurs”), kas saistīts ar tās jurisdikcijā esošajām zivaudzētavām, tostarp tiem sprostiem, kurus izmanto zivju transportēšanai uz zivaudzētavu.

2.   Sprostu numurus izdod saskaņā ar unikālu numerācijas sistēmu, kurā ietilpst vismaz trīsburtu kods, kas atbilst zivaudzētavas dalībvalstij, un tam sekojoši trīs cipari. Sprosta numuri ir pastāvīgi un nav nododami no viena sprosta citam.

3.   Sprosta numuri ir uzzīmogoti vai uzkrāsoti divās sprosta gredzena pretējās pusēs un virs ūdens līnijas krāsā, kas kontrastē ar fonu, uz kura tie ir uzkrāsoti vai uzzīmogoti, un kontroles nolūkos tie ir vienmēr redzami un salasāmi. Burtu un ciparu augstums ir vismaz 20 cm, un līnijas biezums ir vismaz 4 cm.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, ir atļautas alternatīvas metodes sprosta numura marķēšanai uz sprosta ar noteikumu, ka tās nodrošina tādu pašu redzamības, salasāmības un neaizskaramības garantiju.

1.   Uz katru sprostos ievietošanas operāciju attiecas 2.–4. punktā izklāstītā procedūra.

2.   Zivaudzētavas operators pieprasa zivaudzētavas dalībvalsts kompetentajai iestādei izdot sprostos ievietošanas atļauju. Sprostos ievietošanas atļaujā iekļauj šādu informāciju:

3.   Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde 2. punktā minēto informāciju paziņo attiecīgajām nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalstīm vai Pusēm un lūdz apstiprinājumu, ka sprostos ievietošanas operācija var tikt atļauta.

4.   Nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalstu kompetentās iestādes trīs darba dienu laikā paziņo zivaudzētavas dalībvalsts vai Puses kompetentajai iestādei, ka attiecīgā sprostos ievietošanas operācija var tikt atļauta vai ir atteikta. Atteikuma gadījumā nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde norāda minētā atteikuma iemeslus. Atteikumā iekļauj attiecīgu atbrīvošanas rīkojumu.

5.   Zivaudzētavas dalībvalsts izdod sprostos ievietošanas atļauju tūlīt pēc tam, kad attiecīgā nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts vai Puses kompetentā iestāde ir saņēmusi apstiprinājumu. Ja minētā apstiprinājuma nav, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde neatļauj veikt sprostos ievietošanas operāciju.

6.   Sprostos ievietošanas operācijas netiek atļautas, ja visa informācija, kas prasīta saskaņā ar 2. punktu, nav pievienota zivīm, uz kurām attiecas sprostos ievietošanas atļauja.

7.   Kamēr tiek gaidīti rezultāti 44. pantā minētajai izmeklēšanai, ko veikusi nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts vai Puses kompetentā iestāde, sprostos ievietošanas operācija netiek atļauta un attiecīgās eBCD iedaļas, kas attiecas uz nozvejas informāciju un tirdzniecības informāciju par dzīvu zivju tirdzniecību, netiek validētas.

8.   Ja zivaudzētavas dalībvalsts vai Puses kompetentā iestāde nav izsniegusi sprostos ievietošanas atļauju viena mēneša laikā pēc tam, kad zivaudzētavas operators sprostos ievietošanas atļauju ir pieprasījis, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar XII pielikumu izdod rīkojumu un sāk atbrīvot visas attiecīgajā pārvadāšanas sprostā esošās zivis. Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde par atbrīvošanu nekavējoties informē attiecīgās nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts vai Puses kompetento iestādi un ICCAT sekretariātu.”

1.   Par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ievietošanu sprostos, ja tā uzskata, ka:

2.   Ja par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts atsakās apstiprināt ievietošanu sprostos, tā:

1.   Kad velkonis pietuvojas zivaudzētavai, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka līdz zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes fiziskai klātbūtnei minētais velkonis tiek turēts vismaz 1 jūras jūdzes attālumā no jebkuras zivaudzētavas iekārtas. Minētā velkoņa atrašanās vieta un darbība tiek nepārtraukti uzraudzīta.

2.   Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes neatļauj sākt ievietošanu sprostos bez minētās iestādes un ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtnes vai pirms nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalstu vai Pušu kompetentās iestādes ir aizpildījušas un validējušas attiecīgās eBCD iedaļas par nozvejas informāciju un tirdzniecības informāciju par dzīvu zivju tirdzniecību.

3.   Pārvadāšanas sprostu kā zivaudzētavas sprostu noenkurošana zivaudzētavā bez zivju pārvietošanas, lai stereoskopiskās kameras varētu veikt ierakstu, ir aizliegta.

4.   Pēc zilās tunzivs īpatņu pārvietošanas no velkošā sprosta uz zivaudzētavas sprostu zivaudzētavas dalībvalsts kontroles iestāde nodrošina, ka zivaudzētavas sprosti, kuros atrodas zilās tunzivs īpatņi, vienmēr ir aizzīmogoti. Atzīmogošana ir iespējama tikai zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes klātbūtnē un pēc tās atļaujas saņemšanas. Zivaudzētavas dalībvalsts kontroles iestāde izstrādā protokolus zivaudzētavu sprostu aizzīmogošanai, kas nodrošina oficiālo zīmogu izmantošanu un to, ka minētos zīmogus novieto tā, lai tie novērstu durvju atvēršanos bez zīmogu salaušanas.

5.   Zivaudzētavas dalībvalstis nodrošina, ka zilās tunzivs nozvejas tiek ievietotas atsevišķos sprostos vai sprostu grupās un nodalītas pēc izcelsmes karoga dalībvalsts vai Puses un nozvejas gada. Tomēr, ja zilās tunzivis ir nozvejotas kopīgā zvejas operācijā, attiecīgās nozvejas ievieto atsevišķos sprostos vai sprostu grupās un nodala, pamatojoties uz kopīgo zvejas operāciju un nozvejas gadu.

6.   Zivis katru gadu ievieto sprostos pirms 22. augusta, ja vien par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes nenorāda pamatotus iemeslus, tostarp force majeure, kurus dara zināmus laikā, kad iesniedz ziņojumu par ievietošanu sprostos. Zivis nekādā gadījumā neievieto sprostos pēc kārtējā gada 7. septembra. Iepriekšminētos termiņus nepiemēro, ja pārvietošana notiek zivaudzētavas iekšienē.”

1.   Zivaudzētavu dalībvalstis nodrošina, ka to kontroles iestādes veic sprostos ievietošanas operāciju monitoringu, izmantojot gan parasto, gan stereoskopisko kameru. Videoierakstus uzņem katrai sprostos ievietošanas operācijai saskaņā ar X pielikumā izklāstītajiem videoierakstu uzņemšanas procedūru minimālajiem standartiem.

2.   Ja kontrolkameras videoieraksta kvalitāte, ko izmanto sprostos ievietoto zilās tunzivs īpatņu skaita un svara noteikšanai, neatbilst X pielikumā noteiktajiem videoierakstu uzņemšanas procedūru minimālajiem standartiem, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde izdod rīkojumu veikt kontroles sprostos ievietošanu, līdz kamēr ir iespējams noteikt zilās tunzivs īpatņu skaitu un svaru. Sprostos ievietošanas operāciju atkārtošanai nav vajadzīga jauna sprostos ievietošanas atļauja.

3.   Kontroles sprostos ievietošanas gadījumā zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina nosūtošās zivaudzētavas sprosta aizzīmogošanu un to, ka ar sprostu nevar veikt manipulācijas pirms jaunās sprostos ievietošanas operācijas. Saņēmējas zivaudzētavas sprosti, ko izmanto kontroles sprostos ievietošanai, ir tukši.

4.   Pēc sprostos ievietošanas operācijas pabeigšanas zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka ICCAT reģionālajam novērotājam ir tūlītēja piekļuve visiem kontrolkameras videoierakstiem un ka viņam ir atļauts izgatavot kopiju, ja tas ir vajadzīgs, lai pabeigtu minēto videoierakstu analīzi citā laikā vai vietā.

5.   Zivaudzētavas dalībvalstis nodrošina, ka par katru sprostos ievietošanas operāciju zivaudzētavas operators iesniedz ICCAT deklarāciju par ievietošanu sprostos vienas nedēļas laikā pēc faktiskās sprostos ievietošanas operācijas, izmantojot XIV pielikumā norādīto veidlapu.

1.   Ja attiecībā uz vienu zvejas operāciju ir vairāk nekā 10 % atšķirība starp sprostos ievietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu, ko zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde paziņojusi saskaņā ar 51. panta 3. punktu, un skaitu, kas e-BCD vai ITD paziņots kā nozvejots un/vai pārvietots, nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde sāk izmeklēšanu, lai noteiktu precīzu nozvejas svaru, kas jāatvelk no valsts zilās tunzivs kvotas.

2.   Lai atbalstītu 1. punktā minēto izmeklēšanu, nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa visu papildu informāciju un attiecīgās videoierakstu analīzes rezultātus, kuru veikušas karoga dalībvalsts un zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes, kas ir bijušas iesaistītas attiecīgajā transportēšanas un sprostos ievietošanas operācijā.

3.   Dalībvalstu – arī to karoga dalībvalstu, kuru kuģi ir bijuši iesaistīti zivju transportēšanā, – kompetentās iestādes aktīvi sadarbojas, tostarp, apmainoties ar visu to rīcībā esošo informāciju un dokumentāciju.

4.   Nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde izmeklēšanu pabeidz viena mēneša laikā pēc tam, kad zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde ir paziņojusi ievietošanas sprostos rezultātus.

5.   Ja starpība starp zilās tunzivs īpatņu skaitu, par kuru ziņots, ka tas nozvejots ar attiecīgo kuģi vai krātiņveida lamatām, un skaitu, ko izmeklēšanas rezultātā konstatējusi nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde, ir lielāka par 10 %, to uzskata par attiecīgā kuģa vai krātiņveida lamatu potenciālu neatbilstību.

6.   Kļūdas robežvērtību 10 % apmērā, kas minēta 1. un 5. punktā, izsaka kā procentuālu to skaitļu attiecību, kurus paziņojis zvejas kuģa kapteinis vai kapteiņa pārstāvis, vai krātiņveida lamatu operators vai krātiņveida lamatu operatora pārstāvis, un to piemēro atsevišķu sprostos ievietošanas operāciju līmenī.

7.   Nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts nosaka zilo tunzivju svaru, kas atskaitāms no tās valsts zilās tunzivs kvotas, ņemot vērā sprostos ievietotos daudzumus, kuri aprēķināti saskaņā ar XI pielikumu, ar ko tiek nodrošināts, ka ievietošanas sprostā laikā svaru aprēķina, pamatojoties uz savvaļas zivju garuma un svara attiecību un paziņoto nedzīvo zivju daudzumu saskaņā ar XIII pielikumu.

8.   Neraugoties uz to, ja šā panta 1. punktā minētajā izmeklēšanā tiek secināts, ka zilās tunzivs īpatņi ir zudušas zivis, kā definēts XIII pielikumā, zudušo zivju svaru atvelk no dalībvalsts kvotas saskaņā ar XIII pielikumu, vidējo individuālo svaru ievietošanas sprostā laikā, par kuru paziņojusi zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde, piemērojot zilās tunzivs īpatņu skaitam nozvejā, kā to noteikusi karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde un kas izriet no izmeklēšanas kontekstā veiktās pirmās pārvietošanas videoieraksta analīzes.

9.   Neatkarīgi no 8. punkta pēc apspriešanās ar karoga dalībvalsts kompetento iestādi, kas iesaistīta zivju transportēšanā līdz galamērķa zivaudzētavai, karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde var nolemt neatskaitīt no dalībvalsts kvotas zivis, kas noteiktas izmeklēšanā kā zudušas zivis, ja operators zaudējumus ir pienācīgi dokumentējis kā nepārvaramas varas rezultātus (t. i., bojātā krātiņa attēli, meteoroloģiskie ziņojumi), attiecīgā informācija ir paziņota operatora dalībvalsts kompetentajai iestādei tūlīt pēc notikuma un zaudējumi nav izraisījuši mirstības gadījumus, par kuriem zināms.

1.   Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde nosaka sprostos ievietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu un svaru, analizējot zivaudzētavas operatora iesniegto videoierakstu no katras sprostos ievietošanas operācijas. Lai veiktu minēto analīzi, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes ievēro XI pielikumā izklāstītās procedūras.

2.   Ja ir vairāk nekā 10 % atšķirība starp zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes noteikto skaitu vai svaru un atbilstošajām skaitliskajām vērtībām, par kurām ziņots ICCAT deklarācijā par ievietošanu sprostos, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde sāk izmeklēšanu, lai noteiktu neatbilstības iemeslus un attiecīgā gadījumā koriģētu sprostos ievietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu un/vai svaru. Minēto kļūdas robežvērtību 10 % apmērā izsaka kā procentuālu to skaitļu attiecību, kurus iesniedzis zivaudzētavas operators.

3.   Pēc tam, kad sprostos ievietošanas operācija ir pabeigta vai – tās pašas dalībvalsts kopīgas zvejas operācijas vai krātiņveida lamatu gadījumā – kad ir pabeigta pēdējā sprostos ievietošanas operācija, kura saistīta ar minēto kopīgo zvejas operāciju vai ar minētajām krātiņveida lamatām, zivaudzētavas dalībvalsts saskaņā ar XI pielikuma B iedaļas 2. punktu paziņo nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalstij vai Pusei XI pielikumā minētās stereoskopiskās programmas rezultātus.

4.   Šā panta 3. punktā minētās stereoskopiskās programmas rezultātus zivaudzētavas dalībvalsts paziņo arī subjektam, kas ICCAT vārdā īsteno ICCAT reģionālo novērotāju programmu.

5.   Šā panta 3. punktā minēto stereoskopisko programmu īsteno saskaņā ar XI pielikumā izklāstītajām procedūrām. Alternatīvas metodes var izmantot tikai tad, ja ICCAT tās apstiprinājusi savā gadskārtējā sanāksmē.

6.   Katra zivaudzētavas dalībvalsts līdz katra gada 30. septembrim iesniedz Komisijai procedūras un rezultātus, kas saistīti ar 5. punktā minēto stereoskopisko programmu vai alternatīvām metodēm un kas līdz katra gada 31. oktobrim jānosūta SCRS.

7.   Zivaudzētavas operators saskaņā ar XIII pielikumu ziņo par visām zilajām tunzivīm, kas nobeigušās sprostos ievietošanas operācijas laikā.

8.   Nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts saskaņā ar XII pielikumā izklāstītajām procedūrām izdod rīkojumu atbrīvot sprostos ievietotos daudzumus, kas pārsniedz daudzumus, kuri deklarēti kā nozvejoti un pārvietoti, ja:

Pārsnieguma daudzumus atbrīvo kontroles iestāžu klātbūtnē.

9.   Stereoskopiskās programmas rezultātus izmanto, lai nolemtu, vai atbrīvošana ir vajadzīga, un attiecīgi aizpilda deklarācijas par ievietošanu sprostos un attiecīgās BCD iedaļas. Kad izdots atbrīvošanas rīkojums, zivaudzētavas operators prasa, lai klāt būtu nacionālā kontroles iestāde un ICCAT reģionālais novērotājs, kas uzraudzītu atbrīvošanu.

1.   Atbrīvojamās zivis nosaka saskaņā ar XI pielikuma B iedaļas 3. punktu.

2.   Ja sprostos ievietoto zilo tunzivju svars pārsniedz to, kas deklarēts kā nozvejots un/vai pārvietots, nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde izdod atbrīvošanas rīkojumu un nekavējoties par to paziņo attiecīgās zivaudzētavas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Atbrīvošanas rīkojumu izdod saskaņā ar XI pielikuma B iedaļas 3. punktu, ņemot vērā iespējamo kompensāciju kopīgās zvejas operācijas vai krātiņveida lamatu līmenī saskaņā ar XI pielikuma B iedaļas 5. punktu.

3.   Atbrīvošanas operāciju veic saskaņā ar XII pielikumā noteikto protokolu.”

1.   Apstrādes kuģi, kas plāno darboties zivaudzētavās vai krātiņveida lamatās, vismaz 48 stundas pirms kuģa ierašanās zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu zonā nosūta iepriekšēju paziņojumu zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu dalībvalstij. Iepriekšējā paziņojumā iekļauj vismaz ierašanās datumu un paredzamo ierašanās laiku un informāciju par to, vai uz apstrādes kuģa ir zilās tunzivis, un, ja ir, sniedz sīku informāciju par kravu, tostarp par apstrādātā svara un dzīvsvara daudzumiem un sīku informāciju par uz kuģa esošo zilo tunzivju izcelsmi (zivaudzētava vai krātiņveida lamatas un dalībvalsts vai Puse).

2.   Visām ieguves operācijām zivaudzētavās vai krātiņveida lamatās vajadzīga zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu dalībvalsts atļauja. Minētajā nolūkā zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators, kas plāno iegūt zilās tunzivis, savai zivaudzētavas vai – attiecīgā gadījumā – krātiņveida lamatu dalībvalstij iesniedz atļaujas pieprasījumu, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

3.   Izņemot zilās tunzivs īpatņus, kas ir gandrīz nobeigušies, ieguves operācijas nav atļautas, pirms nav noteikti kvotu apguves rezultāti saskaņā ar 50. panta 7.–9. punktu un nav veikta saistītā atbrīvošana.

4.   Ieguves operācijas nenotiek bez valsts novērotāja klātbūtnes krātiņveida lamatu gadījumā vai ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtnes, ja notiek ieguve zivaudzētavās. Attiecībā uz zivīm, kas piegādātas apstrādes kuģiem, valsts novērotājs vai ICCAT reģionālais novērotājs var pildīt savus attiecīgos uzdevumus no apstrādes kuģiem.

5.   Zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu dalībvalstu kompetentās iestādes, izmantojot visu savā rīcībā esošo attiecīgo informāciju, verificē visu to ieguves operāciju rezultātus un veic visu to ieguves operāciju rezultātu kontrolpārbaudi, kuras veiktas to jurisdikcijā esošajās zivaudzētavās un krātiņveida lamatās. Zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu dalībvalstu kompetentās iestādes pārbauda visas to zilo tunzivju ieguves operācijas, kuras paredzētas apstrādes kuģiem, un procentuālu daļu no pārējām ieguves operācijām, pamatojoties uz riska analīzi.

6.   Ja zilo tunzivju galamērķis ir apstrādes kuģis, apstrādes kuģa kapteinis vai tā pārstāvis aizpilda apstrādes deklarāciju. Ja iegūtās zilās tunzivis paredzēts izkraut tieši ostā, zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators aizpilda ieguves deklarāciju. Apstrādes un ieguves deklarācijas validē valsts novērotājs vai ICCAT reģionālais novērotājs, kas piedalās ieguves operācijā.

7.   Apstrādes un ieguves deklarācijas, izmantojot XVb pielikumā doto veidlapu, pa e-pastu pārsūta zivaudzētavas dalībvalsts kompetentajām iestādēm 48 stundu laikā pēc ieguves operācijas.

1.   Pārvietošana zivaudzētavas iekšienē nenotiek bez zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes atļaujas un klātbūtnes. Lai apstiprinātu pārvietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu, katru pārvietošanu ieraksta ar kontrolkamerām. Videoierakstīšana atbilst X pielikumā izklāstītajiem videoieraksta uzņemšanas procedūru minimālajiem standartiem. Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde uzrauga un kontrolē minētās pārvietošanas un nodrošina, ka katra pārvietošana zivaudzētavas iekšienē tiek reģistrēta eBCD sistēmā.

2.   Neatkarīgi no 5. panta 30. punktā dotās ievietošanas sprostos definīcijas zilās tunzivs īpatņu pārvietošanu starp divām dažādām vietām tajā pašā zivaudzētavā (pārvietošana zivaudzētavas iekšienē), izmantojot transportēšanas sprostu, neuzskata par ievietošanu sprostos 7. iedaļas nolūkā.

3.   Veicot pārvietošanu zivaudzētavas iekšienē, tās pašas karoga izcelsmes un tās pašas kopīgās zvejas operācijas zivju pārgrupēšanu zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut ar noteikumu, ka tiek saglabāta izsekojamība un SCRS pieauguma rādītāju piemērojamība.

4.   Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde un zivaudzētavas operators vismaz 3 gadus saglabā videoierakstus no pārvietošanas zivaudzētavas iekšienē, kas veikta tās jurisdikcijā esošajās zivaudzētavās, un glabā informāciju tik ilgi, cik tas nepieciešams izpildes vajadzībām.

1.   Pirms kuģu, kas zvejo ar riņķvadu, un krātiņveida lamatu nākamo zvejas sezonu sākuma zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde rūpīgi izvērtē tās jurisdikcijā esošajās zivaudzētavās pārnestās dzīvās zilās tunzivis. Minētajā nolūkā attiecīgās dzīvās zilās tunzivis pārvieto uz tukšiem sprostiem un uzrauga, izmantojot kontrolkameras, lai noteiktu pārvietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu un svaru.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, zilo tunzivju pārnešanu no tiem gadiem un sprostiem, kuros nav notikusi ieguve, katru gadu kontrolē, piemērojot 56.e pantā noteikto izlases veida kontroles procedūru.

3.   Pārnestās dzīvās zilās tunzivis zivaudzētavā ievieto atsevišķos sprostos vai sprostu grupā un nodala, pamatojoties uz kopīgo zvejas operāciju vai to pašu krātiņveida lamatu izcelsmes dalībvalsti vai Pusi un nozvejas gadu.

4.   Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka kontrolkameras videoieraksts no pārnešanas novērtējuma pārvietojumiem atbilst attiecīgajiem X pielikumā izklāstītajiem videoieraksta uzņemšanas procedūru minimālajiem standartiem un ka pārnesto zilās tunzivs īpatņu skaits un svars ir noteikts saskaņā ar XI pielikuma A iedaļu.

5.   Kamēr SCRS nav izstrādājusi algoritmu garuma pārrēķināšanai nobarotu un/vai zivaudzētavā audzētu zivju svarā, pārnesto zilās tunzivs īpatņu svaru nosaka, izmantojot SCRS sagatavotās atjauninātākās pieauguma rādītāju tabulas.

6.   Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde pienācīgi izmeklē un reģistrē eBCD sistēmā zilās tunzivs īpatņu skaita atšķirību starp skaitu, kas izriet no pārnešanas novērtējuma, un paredzamo skaitu pēc ieguves. Skaita pārsnieguma gadījumā zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde izdod rīkojumu atbrīvot attiecīgo skaitu zilās tunzivs īpatņu. Atbrīvošanas operāciju veic saskaņā ar XII pielikumu. Kompensācija par atšķirībām starp dažādiem sprostiem zivaudzētavā nav atļauta. Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut kļūdas robežvērtību līdz pat 5 % starp zilās tunzivs īpatņu skaitu, kas izriet no pārnešanas novērtējuma, un to īpatņu skaitu, kuri, paredzams, būs sprostā.

7.   Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde vismaz 3 gadus saglabā videoierakstus un visu attiecīgo informāciju no pārnešanas novērtējumiem, kas veikti tās jurisdikcijā esošajās zivaudzētavās, un minēto informāciju glabā tik ilgi, cik tas nepieciešams izpildes vajadzībām.

1.   Zivsaimniecības dalībvalstu kompetentās iestādes 10 dienu laikā pēc pārnešanas novērtējuma beigām aizpilda un nosūta Komisijai gada pārnešanas deklarāciju, kas pievienota pārskatītajam zivaudzētavas pārvaldības plānam. Šādā deklarācijā ietver vismaz šādu informāciju:

Komisija 15 dienu laikā pēc pārnešanas novērtējuma operācijas beigām gada pārnešanas deklarāciju pārsūta ITTC sekretariātam.

2.   Attiecīgā gadījumā gada pārnešanas deklarācijai pievieno stereoskopiskās sistēmas ziņojumu.

1.   Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde tās jurisdikcijā esošajās zivaudzētavās veic izlases veida kontroles. Minimālo skaitu izlases veida kontroļu, kas minēts 2. punktā, veic zivaudzētavās laikā no sprostos ievietošanas operāciju pabeigšanas līdz nākamā gada pirmajai ievietošanai sprostā. Šādas kontroles ietver visu zilās tunzivs īpatņu obligātu pārvietošanu no zivaudzētavas sprostiem uz citiem zivaudzētavas sprostiem, lai zilās tunzivs īpatņu skaitu varētu uzskaitīt, izmantojot kontroles videoierakstus.

2.   Katra zivaudzētavas dalībvalsts nosaka minimālo izlases veida kontroļu skaitu, kas jāveic katrai tās jurisdikcijā esošai zivaudzētavai. Izlases veida kontroļu skaits aptver vismaz 10 % no sprostu skaita katrā zivaudzētavā pēc sprostos ievietošanas operāciju pabeigšanas, katrā zivaudzētavā veicot vismaz vienu kontroli un vajadzības gadījumā rezultātu noapaļojot uz augšu. Kontrolējamo sprostu atlases pamatā ir riska analīze. Veicamo izlases veida kontroļu plānošanu atspoguļo 14. pantā minētajā dalībvalsts monitoringa, kontroles un inspekcijas plānā.

3.   Lai arī tas nav obligāti, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde var attiecīgajām zivaudzētavām ne vairāk kā 2 kalendārās dienas iepriekš paziņot, ka notiks izlases veida kontrole. Šādos gadījumos zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde atlasītos sprostus zivaudzētavas operatoram paziņo tikai pēc ierašanās attiecīgajā zivaudzētavā.

4.   Zivaudzētavas operatori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglinātu izlases veida kontroli, un, ja tiek sniegts iepriekšējs paziņojums, tie nodrošina, ka ir pieejami visi līdzekļi, lai zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde jebkurā laikā un jebkurā sprostā zivaudzētavā varētu veikt izlases veida kontroles.

5.   Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde cenšas samazināt laiku starp izlases veida kontroļu norīkošanu un dienu, kad kontroles operācijas tiek veiktas. Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka zivaudzētavas operatoram nav iespējas veikt manipulācijas ar attiecīgajiem sprostiem, pirms tiek veikta izlases veida kontrole.

6.   Pēc izlases veida kontroles visas atšķirības starp izlases veida kontrolēs noteikto zilās tunzivs īpatņu skaitu un sprostā paredzamo skaitu pienācīgi izmeklē un reģistrē eBCD sistēmā. Skaita pārsnieguma gadījumā zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde izdod rīkojumu atbrīvot attiecīgo skaitu zilās tunzivs īpatņu. Atbrīvošanas operāciju veic saskaņā ar XII pielikumu. Kompensācija par atšķirībām starp dažādiem sprostiem zivaudzētavā nav atļauta. Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut 5 % kļūdas robežvērtību starp zilās tunzivs īpatņu skaitu, kas izriet no kontroles pārvietošanas, un to īpatņu skaitu, kuri, paredzams, būs sprostā.

7.   Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde vismaz 3 gadus saglabā visus videoierakstus no izlases veida kontrolēm, kas veiktas tās jurisdikcijā esošajās zivaudzētavās, un minēto informāciju glabā tik ilgi, cik tas nepieciešams izpildes vajadzībām.

8.   Komisija izlases veida kontroļu rezultātus paziņo ICCAT sekretariātam pirms kuģu, kas zvejo ar riņķvadu, jaunās zvejas sezonas sākuma, ko piemēro katrai dalībvalstij saskaņā ar 17. pantu, nosūtīšanai ICCAT Atbilstības komitejai.

1.   Dzīvu zilās tunzivs īpatņu pārvietošana starp divām dažādām zivaudzētavām nenotiek bez attiecīgo zivaudzētavas dalībvalstu kompetento iestāžu iepriekšējas rakstiskas atļaujas.

2.   Pārvietošana no nosūtošās zivaudzētavas sprosta uz transportēšanas sprostu atbilst 6. iedaļā izklāstītajām prasībām, tostarp videoierakstam, kas apstiprina pārvietoto zilo tunzivju īpatņu skaitu, ITD pabeigšanu un ICCAT reģionālā novērotāja veikto operācijas verifikāciju.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta gadījumos, kad viss zivaudzētavas sprosts jāpārvieto uz galamērķa zivaudzētavu, nav nepieciešams veikt operācijas videoierakstu, un sprostu aizzīmogotu transportē līdz galamērķa zivaudzētavai.

4.   Uz zilo tunzivju ievietošanu sprostos galamērķa zivaudzētavā attiecas 46.a un 49. pantā un 51. panta 1., 2. un 7. punktā izklāstītās prasības attiecībā uz sprostos ievietošanas operācijām, tostarp videoieraksts, kas apstiprina sprostos ievietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu un svaru un ICCAT reģionālā novērotāja veikto operācijas verifikāciju. Svara noteikšanu sprostos ievietotiem zilās tunzivs īpatņiem no citas zivaudzētavas nepiemēro, iekams SCRS nav izstrādājusi algoritmu garuma pārrēķināšanai nobarotu un/vai zivaudzētavā audzētu zivju svarā.”;