“PIELIKUMI

KOPSAVILKUMS

I pielikums	Olīveļļas īpašības
Ia pielikums	Paraugu ņemšana no olīveļļas vai olīvu izspaidu eļļas, kas piegādāta tiešā iepakojumā
Ib pielikums	Plūsmkarte, ko izmanto, lai verificētu olīveļļas parauga atbilstību deklarētajai kategorijai
II pielikums	Brīvo taukskābju noteikšana pēc aukstās metodes
III pielikums	Peroksīda skaitļa noteikšana
IV pielikums	Vasku satura noteikšana ar kapilārās kolonnas gāzu hromatogrāfiju
VII pielikums	2-glicerilmonopalmitāta satura noteikšana
IX pielikums	Spektrofotometriskā analīze UV spektrā
X pielikums	Taukskābju metilesteru noteikšana ar gāzu hromatogrāfiju
XI pielikums	Gaistošo halogenēto šķīdinātāju noteikšana olīveļļā
XII pielikums	Starptautiskās Olīvu padomes metode, ko piemēro neapstrādātas olīveļļas organoleptiskajai novērtēšanai
XV pielikums	Eļļas saturs olīvu izspaidās
XVI pielikums	Joda skaitļa noteikšana
XVII pielikums	Stigmastadiēnu noteikšanas metode augu eļļās
XVIII pielikums	Faktiskā un teorētiskā triglicerīdu ar ECN 42 satura starpības noteikšana
XIX pielikums	Sterīnu sastāva un satura un spirtu savienojumu noteikšana ar kapilārās kolonnas gāzu hromatogrāfiju
XX pielikums	Vasku, taukskābju metilesteru un taukskābju etilesteru satura noteikšana ar kapilārās kolonnas gāzu hromatogrāfijas metodi
XXI pielikums	Saskaņā ar 8. panta 2. punktu veikto olīveļļas atbilstības pārbaužu rezultāti

“I PIELIKUMS

OLĪVEĻĻAS ĪPAŠĪBAS

Kvalitāte

Taukskābju etilesteri (mg/kg)		≤ 35	—	—	—	—	—	—	—
Organoleptiskais novērtējums	Augļainuma mediāna (Mf)	Mf > 0,0	Mf > 0,0	—	—	—	—	—	—
	Defektu mediāna (Md) (*)	Md = 0,0	Md ≤ 3,5	Md > 3,5 (1)
Delta-K		≤ 0,01	≤ 0,01	—	≤ 0,16	≤ 0,15	—	≤ 0,20	≤ 0,18
K268 vai K270		≤ 0,22	≤ 0,25	—	≤ 1,25	≤ 1,15	—	≤ 2,00	≤ 1,70
K232		≤ 2,50	≤ 2,60	—	—	—	—	—	—
Peroksīda skaitlis (mekv. O2/kg)		≤ 20,0	≤ 20,0	—	≤ 5,0	≤ 15,0	—	≤ 5,0	≤ 15,0
Skābums (%) (*)		≤ 0,80	≤ 2,0	> 2,0	≤ 0,30	≤ 1,00	—	≤ 0,30	≤ 1,00
Kategorija		1. Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa	2. Neapstrādāta olīveļļa	3. Spīdīgā olīveļļa	4. Rafinēta olīveļļa	5. Olīveļļa, kas sastāv no rafinētas olīveļļas un neapstrādātām olīveļļām	6. Neattīrīta olīvu izspaidu eļļa	7. Rafinēta olīvu izspaidu eļļa	8. Olīvu izspaidu eļļa

Tīrība

2-glicerilmonopalmitāts (%)

≤ 0,9, ja palmitīnskābes kop. saturs % ≤ 14,00 %

≤ 1,0, ja palmitīnskābes kop. saturs % > 14,00 %

≤ 0,9, ja palmitīnskābes kop. saturs % ≤ 14,00 %

≤ 1,0, ja palmitīnskābes kop. saturs % > 14,00 %

≤ 0,9, ja palmitīnskābes kop. saturs % ≤ 14,00 %

≤ 1,1, ja palmitīnskābes kop. saturs % > 14,00 %

≤ 0,9, ja palmitīnskābes kop. saturs % ≤ 14,00 %

≤ 1,1, ja palmitīnskābes kop. saturs % > 14,00 %

≤ 0,9, ja palmitīnskābes kop. saturs % ≤ 14,00 %

≤ 1,0, ja palmitīnskābes kop. saturs % > 14,00 %

≤ 1,4

≤ 1,4

≤ 1,2

Starpība: ECN42 (HPLC) un ECN42 (teorētiskais aprēķins)

≤ |0,20|

≤ |0,20|

≤ |0,30|

≤ |0,30|

≤ |0,30|

≤ |0,60|

≤ |0,50|

≤ |0,50|

Stigmastadiēni (mg/kg) (3)

≤ 0,05

≤ 0,05

≤ 0,50

—

—

—

—

—

Kopā translinolskābes un translinolēnskābes izomēri (%)

≤ 0,05

≤ 0,05

≤ 0,10

≤ 0,30

≤ 0,30

≤ 0,10

≤ 0,35

≤ 0,35

Kopā transoleīnskābes izomēri (%)

≤ 0,05

≤ 0,05

≤ 0,10

≤ 0,20

≤ 0,20

≤ 0,20

≤ 0,40

≤ 0,40

Taukskābju sastāvs (2)

skābe (%)

≤ 0,20

≤ 0,20

≤ 0,20

≤ 0,20

≤ 0,20

≤ 0,20

≤ 0,20

≤ 0,20

Behenskābe (%)

≤ 0,20

≤ 0,20

≤ 0,20

≤ 0,20

≤ 0,20

≤ 0,30

≤ 0,30

≤ 0,30

Eikozēnskābe (%)

≤ 0,50

≤ 0,50

≤ 0,50

≤ 0,50

≤ 0,50

≤ 0,50

≤ 0,50

≤ 0,50

Arahīnskābe (%)

≤ 0,60

≤ 0,60

≤ 0,60

≤ 0,60

≤ 0,60

≤ 0,60

≤ 0,60

≤ 0,60

Linolēnskābe (%)

≤ 1,00

≤ 1,00

≤ 1,00

≤ 1,00

≤ 1,00

≤ 1,00

≤ 1,00

≤ 1,00

Miristīnskābe (%)

≤ 0,03

≤ 0,03

≤ 0,03

≤ 0,03

≤ 0,03

≤ 0,03

≤ 0,03

≤ 0,03

Kategorija

1. Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa

2. Neapstrādāta olīveļļa

3. Spīdīgā olīveļļa

4. Rafinēta olīveļļa

5. Olīveļļa, kas sastāv no rafinētas olīveļļas un neapstrādātām olīveļļām

6. Neattīrīta olīvu izspaidu eļļa

7. Rafinēta olīvu izspaidu eļļa

8. Olīvu izspaidu eļļa

Vaski (mg/kg) (**)		C42 + C44 + C46 ≤ 150	C42 + C44 + C46 ≤ 150	C40 + C42 + C44 + C46 ≤ 300 (6)	C40 + C42 + C44 + C46 ≤ 350	C40 + C42 + C44 + C46 ≤ 350	C40 + C42 + C44 + C46 > 350 (7)	C40 + C42 + C44 + C46 > 350	C40 + C42 + C44 + C46 > 350
Eritrodiols un uvaols (%) (**)		≤ 4,5	≤ 4,5	≤ 4,5 (6)	4,5	≤ 4,5	> 4,5 (7)	4,5	> 4,5
Kopā sterīni (mg/kg)		≥ 1 000	≥ 1 000	≥ 1 000	≥ 1 000	≥ 1 000	≥ 2 500	≥ 1 800	≥ 1 600
Sterīnu sastāvs	Delta-7-stigmastenols (4) (%)	≤ 0,5	≤ 0,5	≤ 0,5	≤ 0,5	≤ 0,5	≤ 0,5	≤ 0,5	≤ 0,5
	Nosac. β-sitosterīns (5) (%)	≥ 93,0	≥ 93,0	≥ 93,0	≥ 93,0	≥ 93,0	≥ 93,0	≥ 93,0	≥ 93,0
	Stigmasterīns (%)	< kamp.	< kamp.	—	< kamp.	< kamp.	—	< kamp.	< kamp.
	Kampesterīns (4) (%)	≤ 4,0	≤ 4,0	≤ 4,0	≤ 4,0	≤ 4,0	≤ 4,0	≤ 4,0	≤ 4,0
	Brasikasterīns (%)	≤ 0,1	≤ 0,1	≤ 0,1	≤ 0,1	≤ 0,1	≤ 0,2	≤ 0,2	≤ 0,2
	Holesterīns (%)	≤ 0,5	≤ 0,5	≤ 0,5	≤ 0,5	≤ 0,5	≤ 0,5	≤ 0,5	≤ 0,5
Kategorija		1. Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa	2. Neapstrādāta olīveļļa	3. Spīdīgā olīveļļa	4. Rafinēta olīveļļa	5. Olīveļļa, kas sastāv no rafinētas olīveļļas un neapstrādātām olīveļļām	6. Neattīrīta olīvu izspaidu eļļa	7. Rafinēta olīvu izspaidu eļļa	8. Olīvu izspaidu eļļa

Piezīmes

a)	Analīžu rezultāti jāuzrāda ar tādu pašu decimālzīmju skaitu aiz komata kā attiecīgās īpašības skaitliskā vērtība. Pēdējais cipars jānoapaļo uz augšu, ja nākamais cipars, kas jāatmet, ir lielāks par 4.

b)	Ja kaut viena īpašība norādītajām vērtībām neatbilst, šīs regulas piemērošanas vajadzībām eļļas kategoriju var mainīt vai deklarēt eļļu par kategorijai neatbilstīgu.

c)	Spīdīgās olīveļļas gadījumā abas kvalitātes īpašības, kas apzīmētas ar zvaigznīti (*), drīkst vienlaikus atšķirties no attiecīgajai kategorijai noteiktajām robežvērtībām.

d)

Ja īpašība ir atzīmēta ar divām zvaigznītēm (**), neattīrītas olīvu izspaidu eļļas gadījumā tas nozīmē, ka abas attiecīgās robežvērtības drīkst vienlaikus atšķirties no norādītajām vērtībām. Olīvu izspaidu eļļas un rafinētas olīvu izspaidu eļļas gadījumā tas nozīmē, ka viena no attiecīgajām robežvērtībām drīkst atšķirties no norādītajām vērtībām.

Papildinājums

Lēmumu pieņemšanas shēmas

Kampesterīna lēmumu pieņemšanas shēma attiecībā uz neapstrādātu olīveļļu un neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu

Pārējie parametri atbilst šajā regulā noteiktajām robežvērtībām.

Delta-7-stigmastenola lēmumu pieņemšanas shēma attiecībā uz:

—	neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu un neapstrādātu olīveļļu

Pārējie parametri atbilst šajā regulā noteiktajām robežvērtībām.

—	olīvu izspaidu eļļu (neattīrītu un rafinētu)

Pārējie parametri atbilst šajā regulā noteiktajām robežvērtībām.

“Ib PIELIKUMS

PLŪSMKARTE, KO IZMANTO, LAI VERIFICĒTU OLĪVEĻĻAS PARAUGA ATBILSTĪBU DEKLARĒTAJAI KATEGORIJAI

Vispārīgā tabula

1. tabula. Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa: kvalitātes kritēriji

2. tabula. Neapstrādāta olīveļļa: kvalitātes kritēriji

3. tabula. Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa un neapstrādāta olīveļļa: tīrības kritēriji

4. tabula. Spīdīgā olīveļļa: tīrības kritēriji

5. tabula. Rafinēta olīveļļa: kvalitātes kritēriji

6. tabula. Olīveļļa, kas sastāv no rafinētas olīveļļas un neapstrādātām olīveļļām: kvalitātes kritēriji

7. tabula. Rafinēta olīveļļa un olīveļļa, kas sastāv no rafinētas olīveļļas un neapstrādātām olīveļļām: tīrības kritēriji

8. tabula. Neattīrīta olīvu izspaidu eļļa: tīrības kritēriji

9. tabula. Rafinēta olīvu izspaidu eļļa: kvalitātes kritēriji

10. tabula. Olīvu izspaidu eļļa: kvalitātes kritēriji

11. tabula. Rafinēta olīvu izspaidu eļļa un olīvu izspaidu eļļa: tīrības kritēriji

“XIX PIELIKUMS

STERĪNU SASTĀVA UN SATURA NOTEIKŠANA UN SPIRTU SAVIENOJUMU NOTEIKŠANA AR KAPILĀRĀS KOLONNAS GĀZU HROMATOGRĀFIJU

1.   DARBĪBAS JOMA

Šī metode apraksta procedūru, kā nosakāms atsevišķu spirtu savienojumu saturs un kopējais spirtu savienojumu saturs olīveļļās un olīvu izspaidu eļļās, kā arī abu minēto eļļu maisījumos.

Spirtu savienojumi olīveļļās un olīvu izspaidu eļļās ir alifātiskie spirti, sterīni un triterpēndioli.

2.   PRINCIPS

Eļļas, kurām kā iekšējais standarts ir pievienots α-holestanols un 1-eikozanols, pārziepjo ar kālija hidroksīda šķīdumu etanolā, un nepārziepjoto vielu pēc tam ekstrahē ar etilēteri.

Dažādās spirtu savienojumu frakcijas no nepārziepjojamās vielas atdala ar plānslāņa hromatogrāfiju uz bāziskas silikagela plates (standartmetode) vai ar HPLC, kurā izmanto silikagela kolonnu. Atdalīšanā ar silikagelu reģenerēto frakciju pārveido trimetilsililēteros un analizē ar kapilārās kolonnas gāzu hromatogrāfiju.

1. DAĻA

NEPĀRZIEPJOJAMĀS VIELAS SAGATAVOŠANA

1.   DARBĪBAS JOMA

Šajā daļā aprakstīta nepārziepjojamās vielas sagatavošana un ekstrakcija. Tā aptver nepārziepjojamās vielas sagatavošanu un ekstrakciju no olīveļļām un olīvu izspaidu eļļām.

2.   PRINCIPS

Testējamo daudzumu pārziepjo, vārot ar atteces dzesinātāju kālija hidroksīda šķīdumā etanolā. Nepārziepjojamo vielu ekstrahē ar dietilēteri.

3.   APARATŪRA

Parastais laboratorijas aprīkojums, jo īpaši turpmāk nosauktais.

3.1.	Apaļkolba, kas ar pieslīpēta stikla savienojumu savienota ar atteces dzesinātāju, 250 ml.

3.2.	Dalāmā piltuve, 500 ml.

3.3.	Kolbas, 250 ml.

3.4.	Mikrošļirces, 100 μl un 500 μl.

3.5.	Cilindrisks poraina stikla filtrtīģelis G3 (poru lielums 15–40 μm), diametrs aptuveni 2 cm, augstums aptuveni 5 cm, piemērots filtrēšanai vakuumā, ar stikla savienojumu ar ārējo pieslīpējumu.

3.6.	Koniskā kolba (Erlenmeiera kolba), 50 ml, ar stikla savienojumu ar iekšējo pieslīpējumu, izmantojama kopā ar filtrtīģeli (3.5. punkts).

3.7.	Mēģene ar sašaurinātu konusveida galu un blīvi noslēdzošu stikla aizbāzni, 10 ml.

3.8.	Kalcija dihlorīda eksikators.

4.   REAĢENTI

4.1.	Kālija hidroksīds ar 85 % minimālo titru.

4.2.	Kālija hidroksīds, aptuveni 2 M šķīdums etanolā. 130 g kālija hidroksīda (4.1. punkts) dzesējot izšķīdina 200 ml destilēta ūdens, pēc tam uzpilda ar etanolu (4.7. punkts) līdz vienam litram. Šķīdumu glabā cieši noslēgtās tumša stikla pudelēs ne ilgāk kā divas dienas.

4.3.	Etilēteris, analīzes kvalitātes.

4.4.	Bezūdens nātrija sulfāts, analīzes kvalitātes.

4.5.	Acetons, hromatogrāfijas kvalitātes.

4.6.	Etilēteris, hromatogrāfijas kvalitātes.

4.7.	Etanols, analītiskas kvalitātes.

4.8.	Etilacetāts, analītiskas kvalitātes.

4.9.	Iekšējais standarts, α-holestanols, vairāk nekā 99 % tīrība (tīrība jāpārbauda ar gāzu hromatogrāfijas analīzi).

4.10.

α-holestanola iekšējais standartšķīdums, 0,2 % šķīdums (masa/tilp.) etilacetātā (4.8. punkts).

4.11.

Fenolftaleīna šķīdums etanolā, 10 g/l (4.7. punkts).

4.12.

0,1 % (masa/tilp.) 1-eikozanola šķīdums etilacetātā (iekšējais standarts).

5.   PROCEDŪRA

Ar 500 μl mikrošļirci (3.4. punkts) 250 ml tilpuma kolbā (3.1. punkts) ievada tādu daudzumu α-holestanola iekšējā standartšķīduma (4.10. punkts) un tādu daudzumu 1-eikozanola (4.12. punkts), kas satur, attiecīgi, tādu holestanola un eikozanola daudzumu, kurš atbilst aptuveni 10 % no sterīnu un spirtu satura paraugā. Piemēram, 5 g olīveļļas parauga pievieno 500 μl α-holestanola šķīduma (4.10. punkts) un 250 μl 1-eikozanola šķīduma (4.12. punkts). Olīvu izspaidu eļļām pievieno 1 500 μl α-holestanola šķīduma (4.10. punkts) un identisku daudzumu 1-eikozanola (4.12. punkts). Silta ūdens vannā, mērenā slāpekļa plūsmā ietvaicē sausu. Pēc kolbas atdzesēšanas tajā pašā kolbā iesver 5,00 ± 0,01 g sausā nofiltrētā parauga.

1. piezīme.

Dzīvnieku vai augu eļļas un tauki, kas satur lielākus daudzumus holesterīna, var uzrādīt smaili ar aiztures laiku, kas ir identisks holestanola aiztures laikam. Tādā gadījumā sterīnu frakcija jāanalizē divreiz – ar iekšējo standartu un bez tā.

Pievieno 50 ml 2 M kālija hidroksīda šķīduma etanolā (4.2. punkts) un nedaudz pumeka, pievieno atteces dzesinātāju un uzsilda līdz lēnai viršanai, līdz notiek pārziepjošanās (šķīdums kļūst dzidrs). Turpina sildīt vēl 20 minūtes, tad caur dzesinātāja augšgalu pievieno 50 ml destilēta ūdens, atvieno dzesinātāju un atdzesē kolbu aptuveni līdz 30 °C.

Kolbas saturu kvantitatīvi pārnes 500 ml dalāmajā piltuvē (3.2. punkts), vairākas reizes skalojot ar destilētu ūdeni (50 ml). Pievieno aptuveni 80 ml etilētera (4.6. punkts), enerģiski krata aptuveni 60 sekundes, periodiski atbrīvo spiedienu, dalāmo piltuvi apvēršot otrādi un atverot krānu. Ļauj nostāties, līdz abas fāzes ir pilnībā atdalījušās (2. piezīme). Tad pēc iespējas pilnīgāk atdala ziepju šķīdumu, savācot to citā dalāmajā piltuvē. Ūdens-spirta fāzi tieši tādā pašā veidā ekstrahē vēl divas reizes, katrai ekstrakcijai izlietojot 60–70 ml etilētera (4.6. punkts).

2. piezīme.

Radušos emulsiju var likvidēt, pievienojot nedaudz etanola (4.7. punkts).

Trīs ētera ekstraktus apvieno vienā dalāmajā piltuvē, kurā ir 50 ml ūdens. Turpina mazgāt ar ūdeni (50 ml), līdz mazgājamais ūdens pēc fenolftaleīna šķīduma (4.11. punkts) piliena pievienošanas vairs neiekrāsojas sārts. Kad mazgājamais ūdens ir aizvadīts, filtrē uz bezūdens nātrija sulfāta (4.4. punkts) iepriekš nosvērtā 250 ml tilpuma kolbā, mazgājot piltuvi un filtru ar maziem daudzumiem etilētera (4.6. punkts).

Šķīdinātāju ietvaicē, destilējot vakuumā rotācijas ietvaicētājā 30 °C temperatūrā. Pievieno 5 ml acetona (4.5. punkts) un ar mērenu slāpekļa plūsmu likvidē pilnīgi visu gaistošo šķīdinātāju. Atlikumu 15 minūtes žāvē žāvēšanas skapī 103 ± 2 °C temperatūrā. Atdzesē eksikatoros un nosver ar 0,1 mg precizitāti.

2. DAĻA

SPIRTU SAVIENOJUMU FRAKCIJU ATDALĪŠANA

1.   DARBĪBAS JOMA

Nepārziepjojamo vielu, kas sagatavota saskaņā ar 1. daļu, sadala frakcijās, iegūstot dažādus spirtu savienojumus, alifātiskos spirtus, sterīnus un triterpēndiolus (eritrodiolu un uvaolu).

2.   PRINCIPS

Izmantojot parasto plānslāņa hromatogrāfiju (atsauces metode), nepārziepjojamo vielu var sadalīt frakcijās, atsegt, un pēc tam noskrāpēt un ekstrahēt atbilstošās joslas. Alternatīva atdalīšanas metode ir HPLC, kurā izmanto silikagela kolonnu ar UV starojuma detektoru un savāc dažādās frakcijas. Alifātiskos spirtus un triterpēnspirtus, kā arī sterīnus un triterpēndiolus atdala kopā.

3.   APARATŪRA

Parastais laboratorijas aprīkojums, jo īpaši turpmāk nosauktais.

3.1.	Komplekts analīzei ar plānslāņa hromatogrāfiju, kurā izmanto 20 × 20 cm stikla plates.

3.2.	Ultravioletā spuldze ar viļņu garumu 366 vai 254 nm.

3.3.	Mikrošļirces, 100 μl un 500 μl.

3.4.	Cilindrisks poraina stikla filtrtīģelis G3 (poru lielums 15–40 μm), diametrs aptuveni 2 cm, augstums aptuveni 5 cm, piemērots filtrēšanai vakuumā, ar stikla savienojumu ar ārējo pieslīpējumu.

3.5.	Koniskā kolba (Erlenmeiera kolba), 50 ml, ar stikla savienojumu ar iekšējo pieslīpējumu, izmantojama kopā ar filtrtīģeli (3.4. punkts).

3.6.	Mēģene ar sašaurinātu konusveida galu un blīvi noslēdzošu stikla aizbāzni, 10 ml.

3.7.	Kalcija dihlorīda eksikators.

3.8.	HPLC sistēma, kurā ir: 3.8.1. binārais sūknis; 3.8.2. manuāls vai automātisks inžektors, kuram ir 200 μl inžektora cilpa; 3.8.3. integrēts atgāzētājs; 3.8.4. UV-VIS vai IR detektors.

3.9.	HPLC kolonna (25 cm x 4 mm iekš. diam.) ar silikagelu 60 (daļiņu lielums 5 μm).

3.10.

Šļirces filtrs, 0,45 μm.

3.11.

Koniskā kolba (Erlenmeiera kolba), 25 ml.

4.   REAĢENTI

4.1.	Kālija hidroksīds ar 85 % minimālo titru.

4.2.	Kālija hidroksīds, aptuveni 2 M šķīdums etanolā. 130 g kālija hidroksīda (4.1. punkts) dzesējot izšķīdina 200 ml destilēta ūdens, pēc tam uzpilda ar etanolu (4.9. punkts) līdz vienam litram. Šķīdumu glabā cieši noslēgtās tumša stikla pudelēs ne ilgāk kā 2 dienas.

4.3.	Etilēteris, analīzes kvalitātes.

4.4.	Kālija hidroksīds, aptuveni 0,2 M šķīdums etanolā. 13 g kālija hidroksīda (4.1. punkts) izšķīdina 20 ml destilēta ūdens un uzpilda ar etanolu (4.9. punkts) līdz vienam litram.

4.5.	20 × 20 cm stikla plates ar silikagela pārklājumu, bez fluorescences indikatora, 0,25 mm biezas (nopērkamas lietošanai gatavas).

4.6.	Acetons, hromatogrāfijas kvalitātes.

4.7.	n-heksāns, hromatogrāfijas kvalitātes.

4.8.	Etilēteris, hromatogrāfijas kvalitātes.

4.9.	Etanols, analītiskas kvalitātes.

4.10.

Etilacetāts, analītiskas kvalitātes.

4.11.

Standartšķīdums plānslāņa hromatogrāfijai: holesterīns, fitosterīni, spirti un eritrodiola šķīdums (5 %) etilacetātā (4.10. punkts).

4.12.

2,7-dihlorfluoresceīna šķīdums (0,2 %) etanolā. To padara viegli bāzisku, pievienojot dažus pilienus 2 M kālija hidroksīda šķīduma spirtā (4.2. punkts).

4.13.

n-heksāna (4.7. punkts)/etilētera (4.8. punkts) maisījums 65:35 (tilp./tilp.).

4.14.

HPLC kustīgā fāze, n-heksāna (4.7. punkts)/etilētera (4.8. punkts) maisījums 1:1 (tilp./tilp.).

5.   ATSAUCES METODE: SPIRTU SAVIENOJUMU ATDALĪŠANA AR BĀZISKO PLĀNSLĀŅA HROMATOGRĀFIJAS (TLC) PLATI

Bāzisko plānslāņa hromatogrāfijas plašu sagatavošana. Silikagela plates (4.5. punkts) uz 10 sekundēm iegremdē vai iemērc 0,2 M kālija hidroksīda šķīdumā etanolā (4.4. punkts) aptuveni 4 cm dziļumā, tad divas stundas žāvē velkmes skapī un pēc tam uz vienu stundu ievieto žāvēšanas skapī 100 °C temperatūrā.

Izņem no žāvēšanas skapja un līdz lietošanai glabā eksikatorā (3.7. punkts) virs kalcija hlorīda (šādi apstrādātas plates jāizlieto 15 dienu laikā).

Attīstīšanas kamerā pārnes heksāna/etilētera maisījumu (4.13. punkts) (3. piezīme), izveidojot aptuveni 1 cm biezu slāni. Kameru noslēdz ar piemērotu vāku un vismaz uz pusstundu atstāj vēsā vietā, lai iestātos šķidruma un tvaika līdzsvars. Kameras iekšējām virsmām var piestiprināt filtrpapīra sloksnes, kas iegremdētas eluentā. Tas aptuveni par trešdaļu samazina attīstīšanas laiku, un komponentu eluēšanās notiek vienmērīgāk.

3. piezīme.

Lai eluēšanas apstākļi būtu pilnībā atkārtojami, attīstīšanas maisījums pirms katras analīzes jānomaina. Par šķīdinātāju var lietot arī n-heksāna/etilētera maisījumu 50:50 (tilp./tilp.).

Sagatavo saskaņā ar 1. daļu sagatavotās nepārziepjojamās vielas aptuveni 5 % šķīdumu etilacetātā (4.10. punkts) un ar 100 μl mikrošļirci (3.3. punkts) 0,3 ml šā šķīduma tievā un vienādā svītrā uznes uz hromatogrāfijas plates (4.5. punkts) apakšējās malas (2 cm attālumā). Vienādā attālumā ar šo svītru uznes 2–3 μl materiāla standartšķīduma (4.11. punkts), lai pēc attīstīšanas varētu identificēt sterīnu, triterpēndiolu un spirtu joslas.

Plati ievieto attīstīšanas kamerā (3.1. punkts). Apkārtējās vides temperatūrai jābūt no 15 līdz 20 °C (4. piezīme). Kameru tūlīt noslēdz ar vāku un atstāj eluēties, līdz šķīdinātāja fronte sasniedz aptuveni 1 cm no plates augšējās malas. Plati izņem no attīstīšanas kameras un šķīdinātāju iztvaicē, izmantojot karsta gaisa plūsmu vai plati uz neilgu laiku atstājot velkmē.

4. piezīme.

Augstāka temperatūra varētu pasliktināt atdalīšanos.

Uz plates vienmērīgi uzsmidzina nedaudz 2,7-dihlorfluoresceīna šķīduma (4.12. punkts) un tad atstāj nožūt. Novērojot plati zem ultravioletās spuldzes (3.2. punkts), sterīnu, triterpēndiolu un spirtu joslas var identificēt pēc tā, ka tās ir vienādā attālumā ar standartšķīdumam (4.11. punkts) atbilstošajiem plankumiem. Joslu robežas apkārt fluorescējošajam plankumam apvelk ar melnu zīmuli (sk. TLC plati 1. attēlā).

No apvilktā laukuma ar metāla lāpstiņu noskrāpē silikagelu. Sīki sasmalcinātu no plates noņemto materiālu pārvieto uz filtrtīģeli (3.4. punkts). Pievieno 10 ml karsta etilacetāta (4.10. punkts), rūpīgi samaisa ar metāla lāpstiņu un filtrē (vajadzības gadījumā vakuumā), filtrātu uztver filtrtīģelim pievienotajā koniskajā kolbā (3.5. punkts).

Nogulsnes kolbā trīs reizes mazgā ar etilēteri (4.3. punkts) (katru reizi aptuveni 10 ml), filtrātu savācot tajā pašā filtrtīģelim pievienotajā kolbā; filtrātu ietvaicē, līdz iegūst no 4–5 ml tilpuma, atlikušo šķīdumu pārnes iepriekš nosvērtā 10 ml mēģenē (3.6. punkts), uzmanīgi sildot, lēnā slāpekļa straumē ietvaicē sausu, vēlreiz uzpilina dažus pilienus acetona (4.6. punkts), atkal ietvaicē sausu. Mēģenē iegūtais atlikums sastāv no sterīnu un triterpēndiolu vai spirtu un triterpēnspirtu frakcijām.

6.   SPIRTU FRAKCIJAS ATDALĪŠANA AR HPLC

Saskaņā ar 1. daļu sagatavoto nepārziepjojamo vielu izšķīdina 3 ml kustīgās fāzes (4.14. punkts), šķīdumu filtrē ar šļirces filtru (3.10. punkts) un uzglabā.

200 μl filtrētā nepārziepjojamā šķīduma ievada HPLC (3.8. punkts).

Sāk HPLC atdalīšanas procesu ar ātrumu 0,8 ml/min, pirmajās 5 minūtēs iegūto rezultātu izmet un 25 ml koniskajās kolbās (3.11. punkts) laikā no 5. līdz 10. minūtei savāc alifātiskos spirtus un triterpēnspirtus, bet laikā no 11. līdz 25. minūtei sterīnus, eritrodiolu un uvaolu (5. piezīme).

Atdalīšanu var novērot ar UV detektoru 210 nm viļņu garumā vai ar refrakcijas koeficienta detektoru (sk. 6. attēlu).

Frakcijas ietvaicē sausas un sagatavo hromatogrāfiskajai analīzei.

5. piezīme.

HPLC sūkņa spiediens ir rūpīgi jākontrolē, etilēteris var paaugstināt spiedienu; lai kontrolētu spiedienu, ir jākoriģē plūsma.

3. DAĻA

SPIRTU SAVIENOJUMU FRAKCIJU GĀZU HROMATOGRĀFISKĀ ANALĪZE

1.   DARBĪBAS JOMA

Šajā daļā doti vispārīgi norādījumi par to, kā kapilārās kolonnas gāzu hromatogrāfija izmantojama, lai noteiktu tādu spirtu savienojumu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, kas atdalīti saskaņā ar šīs metodes 2. daļā izklāstīto metodi.

2.   PRINCIPS

Frakcijas, kas iegūtas no nepārziepjojamās vielas, izmantojot TLC vai HPLC, derivatizē trimetilsililēteros un analizē ar kapilārās kolonnas gāzu hromatogrāfiju, kurā izmanto inžektoru ar plūsmas sadalītāju un liesmas jonizācijas detektoru.

3.   APARATŪRA

Parastais laboratorijas aprīkojums, jo īpaši turpmāk nosauktais.

3.1.	Mēģene ar sašaurinātu konusveida galu un blīvi noslēdzošu stikla aizbāzni, 10 ml.

3.2.

Gāzu hromatogrāfs, kurā var izmantot kapilāro kolonnu plūsmas dalīšanas režīmā un kura sastāvdaļas ir šādas: 3.2.1. termostatējama kamera kolonnām vēlamās temperatūras uzturēšanai ar precizitāti līdz ± 1 °C; 3.2.2. termoregulējams inžektors ar persilanizētu stikla iztvaicētāju un plūsmas sadalītāju; 3.2.3. liesmas jonizācijas detektors (FID); 3.2.4. datu ieguves sistēma, kas piemērota izmantošanai ar FID (3.10.3. punkts) un ko iespējams manuāli integrēt.

3.3.	20–30 m gara kvarca kapilārā kolonna ar iekšējo diametru no 0,25 līdz 0,32 mm, vienmērīgi pārklāta ar difenilu (5 %) un dimetilpolisiloksānu (95 %) (SE-52 vai SE-54 stacionārā fāze vai līdzvērtīga fāze), kuru slāņa biezums ir 0,10–0,30 μm.

3.4.	Gāzu hromatogrāfijai paredzēta mikrošļirce ar 10 μl tilpumu un rūdītu adatu, kas piemērota ievadīšanai plūsmas dalīšanas režīmā.

4.   REAĢENTI

4.1.	Bezūdens piridīns, hromatogrāfijas kvalitātes.

4.2.	Heksametildisilazāns, analītiskas kvalitātes.

4.3.	Trimetilhlorsilāns, analītiskas kvalitātes.

4.4.	Sterīnu trimetilsililēteru parauga šķīdumi. Pagatavo lietošanas gaitā no sterīniem un eritrodiola, kas iegūti no sterīnus un eritrodiolu saturošām eļļām.

4.5.	C20 līdz C28 alifātisko spirtu trimetilsililēteru standartšķīdumi. Vajadzības gadījumā tos var pagatavot no tīru spirtu maisījumiem.

4.6.	Nesējgāze: ūdeņradis vai hēlijs, gāzu hromatogrāfijas tīrības.

4.7.	Palīggāzes: ūdeņradis, hēlijs, slāpeklis un gaiss, gāzu hromatogrāfijas tīrības.

4.8.	Sililēšanas reaģents, kas ir piridīna/heksametildisilazāna/trimetilhlorsilāna maisījums 9:3:1 (tilp./tilp./tilp.).

4.9.	n-heksāns, hromatogrāfijas kvalitātes.

5.   TRIMETILSILILĒTERU IEGŪŠANA

Mēģenē (3.1. punkts), kurā ir spirtu savienojuma frakcija, pievieno sililēšanas reaģentu (4.8. punkts) (6. piezīme) proporcijā 50 μl uz katru miligramu spirtu savienojuma, novēršot mitruma absorbciju (7. piezīme).

6. piezīme.

Tirdzniecībā ir pieejami lietošanai gatavi šķīdumi. Ir pieejami arī citi sililēšanas reaģenti, piemēram, bis-trimetilsililtrifluoracetamīds ar 1 % trimetilhlorsilānu, kas ir jāatšķaida ar vienādu tilpumu bezūdens piridīna. Piridīnu var aizstāt ar tādu pašu daudzumu acetonitrila.

7. piezīme.

Var veidoties viegla opalescence, kas nerada traucējumus. Baltu pārslu veidošanās vai sārta krāsojuma parādīšanās norāda uz mitruma klātbūtni vai reaģenta bojāšanos. Ja tā notiek, analīze ir jāatkārto (tikai tad, ja izmanto heksametildisilazānu/trimetilhlorsilānu).

Mēģeni (3.1. punkts) noslēdz ar aizbāzni, uzmanīgi krata (neapvēršot otrādi), līdz savienojumi ir pilnībā izšķīduši. Ļauj nostāties vismaz 15 minūtes istabas temperatūrā, pēc tam dažas minūtes centrifugē. Dzidrais šķīdums ir gatavs gāzu hromatogrāfiskajai analīzei.

6.   GĀZU HROMATOGRĀFISKĀ ANALĪZE

6.1.   Sagatavošanas operācijas, kapilārās kolonnas kondicionēšana

Kolonnu (3.3. punkts) iemontē gāzu hromatogrāfā, tās ieeju pievienojot inžektoram ar plūsmas sadalītāju, bet izeju – detektoram.

Izdara gāzu hromatogrāfijas iekārtas vispārējo pārbaudi (noplūdes no gāzu kontūriem, detektora, plūsmas sadalīšanas un reģistrējošās sistēmas efektivitāte utt.).

Ja kolonnu lieto pirmoreiz, to ieteicams kondicionēt. Lēnu gāzes plūsmu laiž cauri kolonnai, pēc tam ieslēdz gāzu hromatogrāfu un pakāpeniski uzsilda līdz temperatūrai, kas ir vismaz 20 °C virs darba temperatūras (8. piezīme). Šo temperatūru uztur vismaz divas stundas, pēc tam iekārtu noregulē darba režīmā (noregulē gāzu plūsmas un sadali, liesmas aizdedzi, savienojumu ar datošanas sistēmu, kā arī noregulē kolonnas, detektora un inžektora temperatūru utt.), pēc tam reģistrē signālu, izvēloties jutību, kas ir vismaz divas reizes augstāka par analīzei paredzēto jutību. Nulles līnijai ir jābūt lineārai, bez smailēm, un tā nedrīkst nobīdīties. Negatīva taisnvirziena nobīde norāda uz noplūdēm kolonnas savienojumu vietās; pozitīva nobīde norāda uz nepareizu kolonnas kondicionēšanu.

8. piezīme.

Kondicionēšanas temperatūrai vienmēr jābūt vismaz par 20 °C zemākai nekā maksimālā temperatūra, kas norādīta lietojamajai stacionārajai fāzei.

6.2.   Darba apstākļi

Optimizē temperatūras programmu un nesējgāzes plūsmu, lai iegūtu hromatogrammas, kas ir līdzīgas 3.–6. attēlā redzamajām.

Turpinājumā norādītie parametri ir testēti un atzīti par lietderīgiem.

6.2.1.   Alifātiskie spirti

Žāvēšanas skapja programma	180 °C (8 min) → 260 °C (ar kāpumu 5 °C/min) → 260 °C (15 min)
Inžektora temperatūra	280 °C
Detektora temperatūra	290 °C
Nesējgāzes lineārais ātrums	Hēlijs (20–30 cm/s); ūdeņradis (30–50 cm/s)
Dalījuma attiecība	1:50 līdz 1:100
Ievadītais tilpums	0,5 līdz 1 μl TMSE šķīduma

6.2.2.   Sterīni un triterpēndioli

Žāvēšanas skapja programma	260 ± 5 °C, izotermiska
Inžektora temperatūra	280–300 °C
Detektora temperatūra	280–300 °C
Nesējgāzes lineārais ātrums	Hēlijs (20–30 cm/s); ūdeņradis (30–50 cm/s)
Dalījuma attiecība	1:50 līdz 1:100
Ievadītais tilpums	0,5 līdz 1 μl TMSE šķīduma

Atbilstīgi kolonnas un gāzu hromatogrāfa īpašībām norādītos apstākļus var mainīt, lai iegūtu hromatogrammas, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

—	spirta C26 aiztures laiks ir 18 ± 5 min,

—	spirta C22 smaile ir 80 ± 20 % no skalas pilnas vērtības olīveļļai un 40 ± 20 % no skalas pilnas vērtības olīvu izspaidu eļļai,

—	β-sitosterīna smailes aiztures laikam jābūt 20 ± 5 minūtēm,

—	kampesterīna smailei jābūt: olīveļļai (vidējais saturs 3 %) 20 ± 5 % no pilnas skalas,

—

visiem klātesošajiem sterīniem jābūt atdalītiem. Turklāt atdalītajām smailēm ir jābūt arī pilnībā nošķirtām, t. i., smailes līnijai ir jāatgriežas uz nulles līnijas, pirms sāk veidoties jauna smaile. Tomēr nepilnīga nošķiršana ir pieņemama, ja smailes ar relatīvo aiztures laiku RRT 1,02 (sitostanols) var kvantitatīvi noteikt, izmantojot perpendikulu.

6.3.   Analītiskā procedūra.

10 μl mikrošļircē (3.4. punkts) vispirms ievelk 1 μl heksāna, tad 0,5 μl gaisa un pēc tam 0,5–1 μl parauga šķīduma. Pavelk šļirces virzuli, lai iztukšotu adatu. Adatu izdur cauri inžektora membrānai un pēc vienas vai divām sekundēm strauji ievada šļirces saturu, tad aptuveni pēc piecām sekundēm lēnām izvelk adatu. Var izmantot arī automātisku inžektoru.

Turpina reģistrēt, līdz atbilstošo klātesošo spirtu savienojumu TMSE ir pilnībā eluēti. Nulles līnijai visu laiku ir jāatbilst attiecīgo darba apstākļu prasībām (6.2.1. vai 6.2.2. punkts).

6.4.   Smaiļu identificēšana

Atsevišķās smailes identificē pēc aiztures laikiem, salīdzinot ar alifātisko spirtu un triterpēnspirtu vai sterīnu un triterpēndiolu TMSE maisījumiem, kas analizēti tādos pašos apstākļos. Alifātisko spirtu un triterpēnspirtu frakcijas hromatogramma ir redzama 3. attēlā, un attiecīgās sterīnu un triterpēndiolu hromatogrammas ir redzamas 2. attēlā.

Alifātiskie spirti eluējas šādā secībā: C20-ols (I.S.), C22-ols, C23-ols, C24-ols, C25-ols, C26-ols, C27-ols un C28-ols.

Sterīni un triterpēndioli eluējas šādā secībā: holesterīns, brasikasterīns, ergosterīns, 24-metilēnholesterīns, kampesterīns, kampestanols, stigmasterīns, Δ7-kampesterīns, Δ5,23-stigmastadienols, klerosterīns, β-sitosterīns, sitostanols, Δ5-avenasterīns, Δ5,24-stigmastadienols, Δ7-stigmastenols, Δ7-avenasterīns, eritrodiols un uvaols.

6.5.   Kvantitatīvā novērtēšana

Alifātisko spirtu C22, C24, C26 un C28 un 1-eikozanola smaiļu laukumus aprēķina datu ieguves sistēmā. Uzskata, ka 1-eikozanola atbildes koeficients ir vienāds ar 1.

Izmantojot datošanas sistēmu, aprēķina α-holestanola, sterīnu un triterpēndiolu smaiļu laukumus. To savienojumu smailes, kas nav ietverti 1. tabulā, neņem vērā (ergosterīns nav jāaprēķina). Uzskata, ka α-holestanola atbildes koeficients ir vienāds ar 1.

Katra atsevišķā spirtu savienojuma koncentrāciju, kas izteikta mg/kg taukvielas, aprēķina šādi:

kur:

Ax	=	spirtu savienojuma x smailes laukums datošanas sistēmas uzskaites vienībās;
As	=	1-eikozanola/α-holestanola smailes laukums datošanas sistēmas uzskaites vienībās;
ms	=	pievienotā 1-eikozanola/α-holestanola masa miligramos;
m	=	noteikšanai ņemtā parauga masa gramos.

7.   REZULTĀTU IZTEIKŠANA

Atsevišķo alifātisko spirtu un triterpēnspirtu koncentrāciju izsaka mg/kg taukvielas, un to summu norāda kā “kopējo alifātisko spirtu saturu”. Kopējais saturs ir C22, C24, C26 un C28 summa.

Katra atsevišķā spirtu savienojuma sastāvu izsaka ar skaitli līdz vienai zīmei aiz komata.

Kopējā sterīnu koncentrācija ir jāizsaka veselā skaitlī.

Katra atsevišķā sterīna procentus aprēķina pēc attiecīgā smailes laukuma attiecības pret sterīnu smaiļu kopējo laukumu:

kur:

Ax	=	sterīna x smailes laukums;
ΣA	=	sterīnu smaiļu kopējais laukums.

Nosacītais β-sitosterīns: Δ5,23-stigmastadienols + klerosterīns + β-sitosterīns + sitostanols + Δ5-avenasterīns + Δ5,24-stigmastadienols.

Aprēķina eritrodiola un uvaola procentus:

kur:

AEr	=	eritrodiola laukums datošanas sistēmas uzskaites vienībās;
AUv	=	uvaola laukums datošanas sistēmas uzskaites vienībās;
Σ AT	=	sterīna + eritrodiola + uvaola kopējais laukums datošanas sistēmas uzskaites vienībās.

Līdztekus atsevišķu sterīnu un triterpēndiolu relatīvajiem procentiem un sterīnu kopējai koncentrācijai ir jāaprēķina eritrodiola un uvaola koncentrācija un to summa mg/kg taukvielas, izmantojot šādas formulas:

kur:

AEr	=	eritrodiola smailes laukums datošanas sistēmas uzskaites vienībās;
AUv	=	uvaola laukums datošanas sistēmas uzskaites vienībās;
As	=	α-holestanola smailes laukums datošanas sistēmas uzskaites vienībās;
ms	=	pievienotā α-holestanola masa miligramos;
m	=	noteikšanai ņemtā parauga masa gramos.

Papildinājums

1. Ogļūdeņraži 2. α-tokoferols 3. Prenoli 4. Triterpēnspirti 5. Alifātiskie spirti 6. Metilsterīni 7. Sterīni 8. Triterpēndioli

1. attēls. TLC, kas iegūta no olīvu izspaidu eļļas nepārziepjojamās frakcijas, kura divreiz elutēta ar heksānu:dietilēteri (65:35), attīstīta ar SO4H2 (50 %) un karsēta. Noskrāpējamās joslas atrodas taisnstūrī, 1. taisnstūrī ir alifātisko spirtu joslas, bet 2. taisnstūrī sterīnu un triterpēndiolu joslas.

I tabula. Sterīnu relatīvie aiztures laiki

Smaile	Identifikācija		Relatīvie aiztures laiki
			SE 54 kolonna	SE 52 kolonna
1.	Holesterīns	Δ-5-holesten-3β-ols	0,67	0,63
2.	Holestanols	5α-holestan-3β-ols	0,68	0,64
3.	Brasikasterīns	[24S]-24-metil-Δ-5,22-holestadien-3β-ols	0,73	0,71
*	Ergosterīns	[24S]-24-metil-Δ-5,7,22 holestatrien-3β-ols	0,78	0,76
4.	24-metilēnholesterīns	24-metilēn-Δ-5,24-holestadien-3β-ols	0,82	0,80
5.	Kampesterīns	(24R)-24-metil-Δ-5-holesten-3β-ols	0,83	0,81
6.	Kampestanols	(24R)-24-metil-holestan-3β-ols	0,85	0,82
7.	Stigmasterīns	[24S]-24-etil-Δ-5,22-holestadien-3β-ols	0,88	0,87
8.	Δ-7-kampesterīns	(24R)-24-metil-Δ-7-holesten-3β-ols	0,93	0,92
9.	Δ-5,23-stigmastadienols	(24R)-24-etil-Δ-5,23-holestadien-3β-ols	0,95	0,95
10.	Klerosterīns	[24S]-24-etil-Δ-5,25-holestadien-3β-ols	0,96	0,96
11.	Betasitosterīns	(24R)-24-etil-Δ-5-holesten-3β-ols	1,00	1,00
12.	Sitostanols	24-etil-holestan-3β-ols	1,02	1,02
13.	Δ-5-avenasterīns	(24Z)-24-etiliden-Δ-holesten-3β-ols	1,03	1,03
14.	Δ-5,24-stigmastadienols	(24R,S)-24-etil-Δ-5,24-holestadien-3β-ols	1,08	1,08
15.	Δ-7-stigmastenols	(24R,S)-24-etil-Δ-7-holesten-3β-ols	1,12	1,12
16.	Δ-7-avenasterīns	(24Z)-24-etiliden-Δ-7-holesten-3β-ols	1,16	1,16
17.	Eritrodiols	5α-olean-12-en-3β,28-diols	1,41	1,41
18.	Uvaols	Δ12-ursen-3β,28-diols	1,52	1,52

2. attēls. Rafinētas olīveļļas sterīnu un triterpēndiolu GC-FID hromatogrāfiskais profils. (1) Holesterīns, (2) α-holestanols (I.S.), (3) 24-metilēnholesterīns, (4) kampesterīns, (5) kampestanols, (6) stigmasterīns, (7) Δ5,23-stigmastadienols, (8) klerosterīns, (9) betasitosterīns, (10) sitostanols, (11) Δ5-avenasterīns, (12) Δ5,24-stigmastadienols, (13) Δ7-stigmastenols, (14) Δ7-avenasterīns, (15) eritrodiols, (16) uvaols.

3. attēls. Spīdīgās olīveļļas sterīnu un triterpēndiolu GC-FID hromatogrāfiskais profils. (1) Holesterīns, (2) α-holestanols, (3) brasikasterīns, (4) 24-metilēnholesterīns, (5) kampesterīns, (6) kampestanols, (7) stigmasterīns, (8) Δ7-kampesterīns, (9) Δ5,23-stigmastadienols, (10) klerosterīns, (11) betasitosterīns, (12) sitostanols, (13) Δ5-avenasterīns, (14) Δ5,24-stigmastadienols, (15) Δ7-stigmastenols, (16) Δ7-avenasterīns, (17) eritrodiols, (18) uvaols.

4. attēls. Olīveļļas alifātisko spirtu un triterpēnspirtu GC-FID hromatogrāfiskais profils. (I.S.) C20-ols, (1) C22-ols, (2) C24-ols, (3) C26-ols, (4) C28-ols, (5) triterpēnspirti.

5. attēls. Rafinētas olīveļļas un otrās centrifugēšanas olīveļļas alifātisko spirtu un triterpēnspirtu GC-FID hromatogrāfiskais profils. (I.S.) C20-ols, (1) C22-ols, (2) C24-ols, (3) C26-ols, (4) C28-ols, (5) triterpēnspirti.

6. attēls. HPLC hromatogramma, kas iegūta no olīveļļas nepārziepjojamās vielas, kura atdalīta ar HPLC, izmantojot UV detektoru. (1) Alifātiskie spirti un triterpēnspirti; (2) sterīni un triterpēndioli.