–

Telefónica Germany GmbH & Co. OHG vārdā – H. Plassmeier, Rechtsanwalt,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz P. Gentili, avvocato dello Stato,

–

Eiropas Komisijas vārdā – G. Braun un L. Nicolae, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 6.a pantu un 6.e panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 531/2012 (2012. gada 13. jūnijs) par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV 2012, L 172, 10. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris) (OV 2015, L 310, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 531/2012”).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Telefónica Germany GmbH & Co. OHG, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju, kurš darbojas galvenokārt ar nosaukumu O2, un Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband eV (Federālā patērētāju tiesību aizsardzības biroju apvienība, Vācija, turpmāk tekstā – “Bundesverband”) jautājumā par pēdējās minētās iesniegto prasību par O2 praktizēto darbību pārtraukšanu, kuras saistītas ar pārejas kārtību uz Eiropas Savienības līmenī regulēto jauno viesabonēšanas tarifu pēc tam, kad ar 2017. gada 15. jūniju Savienībā tika atcelta mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksa.

Atbilstošās tiesību normas

Regula Nr. 531/2012

3

Regulas Nr. 531/2012 2. panta 2. punkta r) apakšpunktā “iekšzemes mazumtirdzniecības cena” ir definēta šādi:

4

Šīs regulas 6.a pantā “Mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšana” ir noteikts:

5

Šīs pašas regulas 6.b pants “Godīga [saprātīga] izmantošana” ir formulēts šādi:

6

Saskaņā ar Regulas Nr. 531/2012 6.c panta 1. punktu “Mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanas ilgtspējība”:

7

Šīs direktīvas 6.e panta “Regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana” 1. un 3. punktā ir noteikts:

8

Šīs regulas 6.f pantā “Mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas pārejas laikā” ir noteikts:

9

Regulas Nr. 531/2012 14. panta “Viesabonēšanas zvanu un SMS īsziņu mazumtirdzniecības maksu pārredzamība” 3. punktā ir paredzēts:

Regula 2015/2120

10

Regulas 2015/2120 preambulas 21. un 25. apsvērumā ir noteikts:

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

11

Telefónica Germany ir telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs, kurš tostarp piedāvā mobilo sakaru pakalpojumus ar nosaukumu O2.

12

Pēc Regulas 2015/2120 pieņemšanas O2 savā tīmekļvietnē www.o2online.de publicēja informāciju par pārejas kārtību uz jauno Savienības līmenī regulēto viesabonēšanas tarifu, principā uz pakalpojumu Roam like at home (viesabonēšana pēc valsts tarifiem) (turpmāk tekstā – “IATN”). Precīzāk, šīs vietnes sadaļā “Vispārīga informācija” ir norādīts šādi:

13

No šīs vietnes sadaļas “Kā piekļūt regulētajam ES viesabonēšanas tarifam?” izriet, ka:

14

Bundesverband uzskata, ka kārtība pārejai uz jauno regulēto viesabonēšanas tarifu, kāda ir norādīta O2 tīmekļvietnē, būtībā prasa O2 klientiem, kuri pirms 2017. gada 15. jūnija saņēma rēķinus saskaņā ar citu tarifu, nevis regulēto viesabonēšanas tarifu (turpmāk tekstā – “cits tarifs” vai “alternatīvais tarifs”), iesniegt O2 īpašu deklarāciju, lai saņemtu jaunā regulētā viesabonēšanas tarifa priekšrocības, un tostarp – IATN, nosūtot SMS un/vai izmantojot O2 lietojumprogrammu. Bundesverband, uzskatot, ka šī prakse ir pretēja tostarp Regulas Nr. 531/2012 6.a pantam un 6.e panta 3. punktam, vērsās iesniedzējtiesā – Landgericht München I (Minhenes I apgabaltiesa, Vācija) ar prasību par šīs prakses izbeigšanu.

15

Šajā prasībā Bundesverband norādīja, ka saskaņā ar šiem noteikumiem IATN būtu automātiski jāpiemēro visiem patērētājiem no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, proti, no 2017. gada 15. jūnija. Tātad O2 būtu jādara tā, lai visi klienti var automātiski saņemt IATN neatkarīgi no tā, vai tie iepriekš ir izvēlējušies alternatīvo tarifu vai ne. Tādējādi O2 nevarēja saviem klientiem, kuriem rēķins bija izrakstīts pēc cita tarifa, IATN saņemšanai prasīt, lai tie norāda savu vēlmi mainīt tarifu.

16

Savukārt Telefónica Germany apgalvo, ka, piemērojot Regulu Nr. 531/2012, ir jānošķir divu veidu viesabonēšanas tarifi, proti, regulētais un “alternatīvais” tarifs. Regulētais tarifs esot standarta tarifs, kuru principā nevar paaugstināt salīdzinājumā ar valsts mazumtirdzniecības tarifu, lai gan alternatīvajā tarifā var paredzēt nosacījumus, kas atšķiras no valsts mazumtirdzniecības tarifa. Telefónica Germany uzskata, ka šis tarifs prasot, lai tie klienti, kas saņēma rēķinus pēc regulētā tarifa jau pirms 2017. gada 15. jūnija, automātiski saņemtu IATN. Savukārt saskaņā ar šīs pašas regulas 6.e panta 3. punktu pienākums automātiski pāriet uz IATN nav piemērojams klientiem, kuriem izrakstīts rēķins pēc alternatīvā tarifa 2017. gada 15. jūnijā.

17

Iesniedzējtiesa uzskata, ka jautājums par to, vai no 2017. gada 15. jūnija jaunais regulētais viesabonēšanas tarifs būtu jāpiemēro automātiski visiem klientiem, ir noteicošs strīda pamatlietā atrisināšanai, jo pat pēc robeždatuma 2017. gada 15. jūnijā O2 nebija piedāvājusi izmantot šo tarifu visiem saviem klientiem, uz kuriem attiecās alternatīvais tarifs.

18

Šādos apstākļos Landgericht München I (Minhenes I apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

Par prejudiciālo jautājumu

19

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 531/2012 6.a pants un 6.e panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jaunais regulētais viesabonēšanas tarifs, kas minēts šīs regulas 6.a pantā, ir piemērojams automātiski no 2017. gada 15. jūnija ne tikai tiem klientiem, kuri jau izmanto regulēto viesabonēšanas tarifu, bet arī tiem klientiem, kuri līdz šai dienai bija izvēlējušies citu tarifu.

20

Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedums, 2019. gada 3. oktobris, Wasserleitungsverband Nördliches Burgenland u.c., C‑197/18, EU:C:2019:824, 48. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

21

Pirmkārt, vispirms jākonstatē, ka no Regulas Nr. 531/2012 6.a panta izriet, ka “viesabonēšanas klientu dalībvalstī” pārejai uz IATN vispārīgā veidā būtu jānotiek no 2017. gada 15. jūnija, bet šajā noteikumā nav ietverti izņēmumi vai atrunas saistībā ar šiem “viesabonēšanas klientiem”, nedz a fortiori atrunas saistībā ar jautājumu, vai šie klienti līdz šim ir izmantojuši citu tarifu. Proti, vienīgās atrunas Regulas Nr. 531/2012 6.a pantā izriet no šīs regulas 6.b panta “Godīga [saprātīga] izmantošana” un no 6.c panta “Mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanas ilgtspējība”, kuros ir definēts ietvars, kurā viesabonēšanas pakalpojuma sniedzēji attiecīgi var piemērot IATN godīgas izmantošanas politiku un izņēmuma kārtā iekļaut rēķinā viesabonēšanas papildu izmaksas.

22

Tālāk – pārejas uz regulēto viesabonēšanas tarifu automātiskums visiem klientiem ir apstiprināts Regulas Nr. 531/2012 6.e panta 3. punktā.

23

Proti, no vienas puses, šī noteikuma pirmajā daļā viesabonēšanas pakalpojuma sniedzējiem tiek dota iespēja “piedāvāt” un viesabonēšanas klientiem – “apzināti izvēlēties” “tādu viesabonēšanas tarifu, kas nav noteikts saskaņā ar 6.a, 6.b, 6.c pantu [..], kas viņiem būtu piešķirti, nepastāvot šādai izvēlei”. Tātad ar Regulas Nr. 531/2012 6.e panta 3. punktu tiek ieviesta atkāpes (opt‑out) sistēma, saskaņā ar kuru būtībā, ja klients nevēlas izmantot IATN, viņam tas ir tieši jādara zināms. Šī interpretācija turklāt ir apstiprināta šī noteikuma pirmās daļas pēdējā teikumā, kurā ir paredzēts, ka “šādiem viesabonentiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs atgādina par viesabonēšanas priekšrocībām, kas tādējādi tiktu zaudētas[, ja tie izvēlētos citu viesabonēšanas tarifu, nevis to, kas noteikts šīs regulas 6.a, 6.b un 6.c pantā]”. Turklāt šī paša noteikuma tekstā nav noteiktas tā piemērošanas robežas laikā, kas ļauj no tā secināt, ka šādu opt‑out izvēli varētu veikt arī pirms robeždatuma 2017. gada 15. jūnijā. Tādējādi, lai izmantotu šādu izvēli pirms šī datuma un saglabātu citu tarifu pēc tam, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem pirms šī paša datuma bija jāsazinās ar attiecīgajiem klientiem, lai tiem jautātu, vai viņi vēlas saglabāt citu tarifu, tiem atgādinot “par viesabonēšanas priekšrocībām, kas tādējādi tiktu zaudētas[, ja viņi veic šo izvēli]”. Saskaņā ar šo normu, ja klients atbild noliedzoši vai neatbild vispār, viņam automātiski piemēro IATN tarifu.

24

No otras puses, Regulas Nr. 531/2012 6.e panta 3. punkta otrajā daļā ir apstiprināts, ka “viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji visiem esošiem un jauniem viesabonentiem automātiski piemēro [regulēto viesabonēšanas tarifu]”. Līdz ar to nav nozīmes tam, ka šī automātiskā piemērošana attiecas uz “visiem klientiem”, nešķirojot pēc klientu profila vai tarifa, kurš tiem līdz šim bija piemērojams. Šajā nozīmē šīs otrās daļas ievadteikums (“neskarot pirmo daļu”) ir paredzēts, lai uzsvērtu, ka var turpināt piedāvāt citu tarifu pat pēc IATN tarifa stāšanās spēkā ar nosacījumu, ka minētā 6.e panta 3. punkta pirmās daļas nosacījumi ir izpildīti un it īpaši – ka klients to ir “apzināti izvēlējies”.

25

Otrkārt, runājot par kontekstu, kādā ierakstās Regulas Nr. 531/2012 6.a pants un 6.e panta 3. punkts, ir jānorāda, ka šie noteikumi tika ieviesti ar Regulu 2015/2120, lai izbeigtu viesabonēšanas mazumtirdzniecības papildizmaksas Savienībā.

26

Proti, kā izriet no Regulas 2015/2120 preambulas 21. apsvēruma, Savienības likumdevējs ir konstatējis, ka, ievērojot vairumtirdzniecības cenu novēroto līmeni, atšķirību izbeigšana starp iekšzemes cenām un viesabonēšanas cenām, kas bija galīgais Regulas Nr. 531/2012 mērķis, kā tas noteikts šīs regulas preambulas 3. apsvēruma sākotnējā redakcijā, nevar tikt sasniegta ilglaicīgi – kas ir iemesls, kādēļ tika nolemts no 2017. gada 15. jūnija atcelt mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildizmaksas.

27

Šīs pārejas uz IATN automātiskums izriet arī no Regulas 2015/2120 preambulas 25. apsvēruma, kurā ir paredzēts “pārejas laiks, kura laikā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai iekšzemes cenām pievienot papildmaksu [..]”, tomēr neatsaucoties uz citu tarifu vai pat uz iespēju uz IATN piemērošanu attiecināt prasību par atbilstošo klientu paziņojumu pakalpojuma sniedzējam.

28

Šajā nozīmē ir jāuzskata, ka, protams, Regula Nr. 531/2012 tās sākotnējā redakcijā paredzēja Savienības līmenī noteikt maksimālo mazumtirdzniecības cenu, tā saukto “Eiropas tarifu”, un paredzēja, ka tas automātiski ir piemērojams no 2012. gada 1. jūlija visiem esošajiem viesabonentiem, izņemot tos, kuri jau apzināti ir izvēlējušies atšķirīgu viesabonēšanas tarifu, nevis to, kas tiem tiktu piešķirts šīs izvēles neizdarīšanas gadījumā. Par to liecina Regulas Nr. 531/2012 tās sākotnējā redakcijā 48. un 77. apsvērums, kā arī, runājot par “Eiropas tarifu balss zvaniem”, – šīs pašas regulas 8. panta 2. un 3. punkts, par “SMS Eiropas tarifu” – šīs regulas 10. panta 2. un 4. punkts un par “datu Eiropas tarifu” – minētās regulas 13. panta 2. un 3. punkts.

29

Tomēr visi šie noteikumi Regulas Nr. 531/2012 sākotnējā redakcijā, kas attiecās uz Eiropas tarifa automātisku piemērošanu, tika ne vien atcelti, bet turklāt tie atbilda citādam ratio legis, saskaņā ar kuru klients varēja saņemt citu tarifu – zemāku nekā Eiropas tarifs. Tādējādi it īpaši Regulas Nr. 531/2012 sākotnējās redakcijas 13. panta 3. punktā ir atsauce uz “tarifu, kas ir acīmredzami zemāks par datu Eiropas tarifu”.

30

Savukārt IATN gadījumā cenas atšķirība starp citu viesabonēšanas tarifu Savienībā un regulēto viesabonēšanas tarifu principā nepastāv.

31

Līdz ar to, neizslēdzot to, ka automātiska pāreja uz IATN konkrētos gadījumos – tādēļ, ka eventuāli ir jāpielāgo viesabonēšanas līgums, – var izraisīt dažu ar klienta individuālām vajadzībām saistītu priekšrocību izbeigšanos, Savienības likumdevēja vēlme dot priekšroku automātiskai IATN ieviešanai visiem klientiem nav viennozīmīga.

32

Treškārt, šo interpretāciju atbalsta Regulas Nr. 531/2012 izvirzītais mērķis, kurš, kā izriet no tās 1. panta 2. punkta un no Regulas 2015/2120 21. apsvēruma, ir “izveidot mobilo sakaru pakalpojumu iekšējo tirgu un lai tā rezultātā vairs netiktu nošķirti valsts un viesabonēšanas tarifi”. Līdz ar to, lai gan automātiska pāreja uz IATN visiem viesabonēšanas klientiem ir pilnīgā saskaņā ar šo mērķi, tomēr prasība aktivizēt IATN, skaidri izsakot šādu vēlmi (opt‑in), riskē būt pretēja šim mērķim tajās situācijās, kad cits tarifs joprojām ir augstāks nekā valsts tarifs.

33

Šajā ziņā ir svarīgi uzsvērt, ka opt‑in un opt‑out režīmi rada vienlīdz lielas neērtības klientiem, jo tas nozīmē, ka gan vieniem, gan otriem klientiem ir jāizsaka sava vēlme viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam. Tomēr Savienības likumdevējs ir uzskatījis, ka automātiskās pārejas uz IATN sistēma ir tāda, kas ļauj visefektīvāk – it īpaši tādēļ, ka atkāpes (opt‑out) sistēmā klusēšana tika pielīdzināta IATN akceptēšanai, – sasniegt Regulas Nr. 531/2012 mērķi izveidot mobilo sakaru pakalpojumu iekšējo tirgu, nenošķirot valsts un viesabonēšanas tarifus.

34

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 531/2012 6.a pants un 6.e panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no 2017. gada 15. jūnija viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem bija automātiski jāpiemēro visiem klientiem regulētais viesabonēšanas tarifs, kurš minēts it īpaši šīs regulas 6.a pantā, neraugoties uz to, vai šie klienti iepriekš ir izvēlējušies regulēto vai citu viesabonēšanas tarifu, ja vien pirms robeždatuma 2017. gada 15. jūnijā tie nav skaidri norādījuši savu vēlmi izmantot šo citu tarifu atbilstoši šim nolūkam minētās regulas 6.e panta 3. punkta pirmajā daļā paredzētajai procedūrai.

Par tiesāšanās izdevumiem

35

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.