Briselē, 3.9.2024

COM(2024) 391 final

2024/0215(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komitejā un Reinas kuģniecības centrālajā komisijā jāieņem attiecībā uz iekšzemes kuģošanas standartu pieņemšanu


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums attiecas uz Padomes lēmumu par nostāju, kas Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komitejas (“CESNI”) 2024. gada 17. oktobra sēdē un Reinas kuģniecības centrālās komisijas (“CCNR”) 2024. gada 5. decembra plenārsēdē Savienības vārdā jāieņem jautājumā par paredzēto iekšzemes ūdensceļu kuģu tehnisko prasību Eiropas standarta (ES-TRIN 2025/1) un Eiropas upju informācijas pakalpojumu standarta (ES-RIS 2025/1) pieņemšanu.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.CCNR un CESNI

CCNR ir starptautiska organizācija ar pilnvarām regulēt Reinas iekšzemes ūdensceļu transporta jautājumus. CCNR locekles ir četras dalībvalstis (Beļģija, Francija, Nīderlande un Vācija) un Šveice.

Pārskatītā 1868. gada 17. oktobrī Manheimā parakstītā un 1967. gada 14. aprīlī grozītā Konvencija par kuģošanu Reinā (Manheimas konvencija) nosaka tiesisko regulējumu, kas reglamentē Reinas kā iekšzemes ūdensceļa izmantošanu kuģošanai un nosaka CCNR uzdevumus. Tā saglabā 1815. gadā Vīnes Kongresā izveidoto Reinas kuģošanas kārtību. Lēmumu pieņemšanai CCNR dalībvalstis pulcējas plenārsēdēs divreiz gadā. Katrai valstij ir viena balss, un tās panāk vienprātīgus lēmumus. Šīs rezolūcijas ir juridiski saistošas. ES nav CCNR locekle.

2015. gadā CCNR pieņēma rezolūciju par CESNI izveidi 1 . Starp tās uzdevumiem ir iekšzemes kuģošanas tehnisko standartu pieņemšana, sevišķi attiecībā uz kuģiem, informācijas tehnoloģijām un komandu, šo standartu un attiecīgo procedūru vienotu interpretāciju, kā arī kuģošanas drošuma, vides aizsardzības vai citu kuģošanas jautājumu apspriešana.

CESNI sastāv no ES un CCNR dalībvalstu ekspertiem. Viņiem ir balsstiesības tā, ka katrai valstij ir viena balss. Taču CESNI darbā ir iesaistītas arī ES un starptautiskas iestādes, kā arī eksperti. Tāpat kā citas starptautiskas organizācijas, kas risina CESNI darbības jomas jautājumus, ES vienmēr var piedalīties CESNI darbā bez balsstiesībām. Papildus šīm dalības tiesībām CESNI var uzaicināt ekspertus (individuālus ekspertus, klasifikācijas sabiedrības u. c.). CESNI plenārsēdē tiek galīgi apstiprināti standarti, par kuriem panākta ekspertu vienošanās.

ES un CCNR izdod noteikumus par tehniskajām prasībām iekšzemes ūdensceļu kuģiem, proti, Direktīvu (ES) 2016/1629 2 un Reinas Kuģu inspekcijas noteikumus (RVIR), kā arī upju informācijas pakalpojumiem (RIS), kas definēti Direktīvā 2005/44/EK 3 un Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos. Attiecībā uz tehniskajām prasībām iekšējo ūdensceļu kuģiem abi tiesiskie režīmi attiecas uz CESNI standartiem – Eiropas standartiem, kas nosaka tehniskās prasības iekšzemes kuģošanas kuģiem (ES-TRIN).

RIS sakarā ES tiesību aktos tiks iekļauts upju informācijas pakalpojumu Eiropas standarts (ES-RIS). Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumā par grozījumiem Direktīvā 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) Kopienas iekšējos ūdensceļos (Komisija to pieņēma 2024. gada janvārī) ir atsauce uz ES-RIS kā standartu, kas piemērojams ES. Šo pieeju Padome apstiprinājusi TTE sanāksmē 2024. gada 18. jūnijā. Atsaukšanās uz jaunāko ES-RIS redakciju ir paredzēta arī attiecīgajos Reinas noteikumos.

 

2.2.Paredzētie CESNI un CCNR akti

2024. gada 17. oktobra sēdē CESNI pieņems jaunu Eiropas standartu redakciju, kas nosaka iekšzemes kuģošanas kuģiem piemērojamās tehniskās prasības (ES-TRIN 2025/1), un jaunu Eiropas upju informācijas pakalpojumu standarta (ES-RIS 2025/1) redakciju.

ES-TRIN

Pirmo ES-TRIN redakciju (ES-TRIN 2015/1) galīgi apstiprināja CESNI sēdē 2015. gada 28. septembrī. To oficiāli pieņēma CESNI komitejas sēdē, kas notika 2015. gada 26. novembrī. CESNI pieņēmusi šādus ES-TRIN grozījumus:

1.standartu ES-TRIN 2017/1 2017. gada 6. jūlijā,

2.standartu ES-TRIN 2019/1 2018. gada 8. novembrī,

3.standartu ES-TRIN 2021/1 2020. gada 13. oktobrī,

4.standartu ES-TRIN 2023/1 2022. gada 13. oktobrī.

ES-TRIN tiek regulāri atjaunināts, ievērojot CESNI darba grupu darbu.

ES-TRIN ir regulāri jāatjaunina, lai:

·uzturētu augstu iekšzemes kuģošanas drošumu,

·sekotu tehnikas (piemēram, ugunsdzēsības sistēmu, navigācijas ierīču) attīstībai,

·nodrošinātu saderību ar ES tiesisko regulējumu.

2023. un 2024. gadā CESNI eksperti izstrādājuši jaunu ES-TRIN redakciju – ES-TRIN 2025/1.

ES-TRIN 2025/1 ietverti vairāki grozījumi, sevišķi šādās jomās:

•    degvielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru, sevišķi metanola uzglabāšana un izmantošana,

•    bīstamu zonu iezīmēšana un degvielas marķēšana,

•    elektrovilces sistēmas,

•    litija jonu akumulatori,

•    alumīnija vai ar stiklšķiedru stiegrotas plastmasas izmantošana pasažieru kuģu būvē,

•    atteikšanās no dzinēja parametru protokola,

•    atbrīvojuma no dzinēju pārbaudes dabā atzīšana,

•    uzpildīšanas savienojumi un piemēroti krāsu kodi,

•    navigācijas un informācijas iekārtas, sevišķi iekšzemes AIS iekārtas,

•    notekūdeņu attīrīšanas iekārtas,

•    paceļamas stūres mājas un pārejas noteikumi par nolaižamām stūres mājām,

•    automātiskas paaugstināta spiediena sprinkleru sistēmas,

•    savienojošās daļas starp enkuru un ķēdi,

•    guļamkajītes,

•    atjauninātas atsauces uz Noteikumiem par Reinas kuģošanas personālu, ES-RIS 2025/1 un citiem starptautiskiem standartiem.

2024. gada 11. aprīļa sēdē CESNI nolēma ieplānot standarta ES-TRIN 2025/1 pieņemšanu 2024. gada 17. oktobra sēdē. Gaidāms, ka pirms minētās 2024. gada 17. oktobra sēdes standarta projektā tiks izdarītas tikai nelielas formālas izmaiņas. Standartu ES-TRIN 2025/1 publicēs speciālā vietnē (cesni.eu). Visām ES dalībvalstīm ir (aizsargāta) piekļuve iepriekšminētajiem standartu projektiem.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK 4 , standarts ES-TRIN 2025/1 ir iekļaujams ES tiesību aktos.

Atsauces uz CESNI pieņemto standartu ir iekļautas Direktīvas (ES) 2016/1629 II pielikumā. Saskaņā ar minētās direktīvas 31. panta 1. punktu Komisija var pieņemt deleģētus aktus nolūkā pielāgot II pielikumu, lai bez liekas kavēšanās atjauninātu atsauci uz jaunāko standarta ES-TRIN redakciju un noteiktu tā piemērošanas dienu.

Minētajā direktīvā pašlaik ir atsauce uz ES-TRIN 2023/1. CESNI reglamenta 9. pants ļauj pieņemt standartus tikai pēc lēmuma, kas ir saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu.

CCNR arī pieņems rezolūciju, kas groza Reinas noteikumus (sevišķi RVIR). Tajā būs atsauce uz atjaunināto ES-TRIN 2025/1.

No 2026. gada 1. janvāra uz standartu ES-TRIN 2025/1 atsauksies gan ES tiesību akti, gan CCNR noteikumi.

ES-RIS

ES-RIS pirmā redakcija (ES-RIS, red. 2021/1) tika oficiāli pieņemta CESNI plenārsēdē 2021. gada 15. aprīlī. Grozītos standartus ES-RIS 2023/1 CESNI pieņēma 2022. gada 13. oktobrī.

2023. un 2024. gadā CESNI eksperti izstrādājuši jaunu ES-RIS redakciju – ES-RIS 2025/1.

ES-RIS 2025/1 arī izdarītas formāta izmaiņas, standartizējot izkārtojumu, vispārējo uzbūvi un pielikumus. Pārskatīta pantu, nodaļu, tabulu, diagrammu un shēmu numerācija. Iestrādāti dažādi uzlabojumi, kas skar atsevišķo standarta daļu iekšējo konsekvenci un saskanību.

ES-RIS 2025/1 ietverti vairāki grozījumi, sevišķi šādās jomās:

— 0. daļas izveide, kurā ir saīsinājumi, definīcijas, atsauces uz ārējiem dokumentiem,

— standartu izveide navigācijas līdzekļiem un attiecīgu ES-RIS daļu grozīšana,

— pielikumu pārnumurēšana, sevišķi sadaļās, kas attiecas uz:

elektronisko karšu attēlošanas un informācijas standartsistēmām iekšzemes kuģošanai,

kuģošanas līdzekļu identifikācijas un trasēšanas standartu iekšzemes kuģošanai,

elektronisko kuģu ziņojumu standartu iekšzemes kuģošanā,

standartpaziņojumiem kapteiņiem,

— labojumi un precizējumi bez satura grozīšanas.

2024. gada 11. aprīļa sēdē CESNI nolēma ieplānot ES-RIS 2025/1 pieņemšanu 2024. gada 17. oktobra sēdē. Gaidāms, ka pirms minētās 2024. gada 17. oktobra sēdes standarta projektā tiks izdarītas tikai nelielas izmaiņas. ES-RIS 2025/1 publicēs speciālā tīmekļa vietnē (cesni.eu). Visām ES dalībvalstīm ir (aizsargāta) piekļuve iepriekšminētajiem standartu projektiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumā par grozījumiem Direktīvā 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) Kopienas iekšējos ūdensceļos (ko Komisija pieņēma 2024. gada janvārī) ir atsauce uz ES-RIS kā standartu, kas ES piemērojams upju informācijas pakalpojumiem. Paredzēts, ka abi likumdevēji to pieņems 2025. gada vidū. Tāpēc ir jāpieņem ES-RIS 2025/1, lai to iekļautu Direktīvā 2005/44/EK kā standartu pašu jaunāko redakciju.

CCNR pieņems rezolūciju, kas groza CCNR noteikumus, iekļaujot atsauci uz ES-RIS 2025/1.

Tā kā ES-TRIN 2025/1 ir atsauces uz ES-RIS 2025/1, ir svarīgi, lai CESNI 2024. gada 17. oktobra sēdē pieņemtu abus standartus.

3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

Lēmums, kas nosaka Savienības nostāju, vajadzīgs tāpēc, ka pieņemamajiem aktiem ir juridiskas sekas LESD 218. panta 9. punkta piemērošanas nolūkā, it īpaši ņemot vērā to ietekmi uz ES tiesību aktu jomu, kas saskaņā ar LESD 3. panta 2. punktu ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.

Tehniskā standarta ES-TRIN un ES-RIS atjauninājumi ir intensīvi gatavoti CESNI ekspertu līmenī. Šajā sakarā notika apspriešanās ar plašu publiskā un privātā sektora ekspertu loku. Standarta izstrādes laikā notika tehniskas sanāksmes CESNI līmenī.

Šīs sanāksmes ļāva ekspertu līmenī panākt vienošanos par iekšzemes kuģošanas standartiem.

Ierosinātā Savienības nostāja ir pieņemt standartu ES-TRIN 2025/1 un ES-RIS 2025/1, jo tie nodrošina pašu augstāko drošumu kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem, ievēro tehnikas attīstību šajā nozarē un nodrošina kuģiem noteikto prasību saderību un upju informācijas pakalpojumu saderību Eiropā.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, kuros nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, ka Savienība ir attiecīgās struktūras locekle vai nolīguma puse 5 .

Jēdzienā “lēmumi ar juridiskām sekām” ietilpst akti, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tajā ietilpst arī instrumenti, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 6 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Lai gan CESNI pieņemtie standarti paši nav saistoši, tie CCNR locekļiem kļūs saistoši, kad CCNR būs grozījusi savu tiesisko regulējumu (noteikumus par Reinas kuģu pārbaudēm RVIR, Reinas policijas noteikumus RPNR), atsaucoties uz CESNI pieņemtajiem standartiem un nosakot šos standartus par obligātiem pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā piemērošanā. Tādu noteikumu saistošais raksturs CCNR locekļiem ir noteikts Manheimas konvencijā.

Plenārsēdes notiek divreiz gadā. Tajās piedalās CCNR dalībvalstu pārstāvji. Plenārsēde ir CCNR lēmējstruktūra. Tā pieņem CCNR rezolūcijas. Katrai valstij ir viena balss, un tās panāk vienprātīgus lēmumus. Šīs rezolūcijas ir juridiski saistošas.

Saskaņā ar Manheimas konvencijas 22. un 23. pantu CCNR ir pilnvaras noteikt iekšzemes ūdensceļu kuģiem saistošas tehniskas prasības. Rezolūcija, kas jāpieņem CCNR un kas grozīs CCNR noteikumus, iekļaujot atsauci uz ES-TRIN 2025/1, tādējādi CCNR pusēm būs juridiski saistošs akts. 

No otras puses un saskaņā ar Manheimas konvencijas 1. pantu CCNR var grozīt savu tiesisko regulējumu attiecībā uz upju informācijas pakalpojumiem (“RIS”), lai RIS piemērojamās tehniskās specifikācijas saskaņotu ar ES-RIS 2025/1. Rezolūcija, kas CCNR jāpieņem un kas grozīs CCNR noteikumus, iekļaujot atsauci uz ES-RIS 2025/1, CCNR pusēm būs juridiski saistošs akts. Ar to gan netiks papildināta vai grozīta Manheimas konvencijas iestāžu sistēma.

Paredzētie akti tādējādi būs saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atbilstīgi Manheimas konvencijas 1. un 22. pantam.

Turklāt ES-TRIN 2025/1 un ES-RIS 2025/1 ir akti ar juridiskām sekām LESD 218. panta 9. punkta piemērošanas nolūkā, jo tie var būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu, proti, Direktīvu (ES) 2016/1629 un Direktīvu 2005/44/EK. 

Attiecībā uz ES-TRIN standartu tas ir tāpēc, ka saskaņā ar Manheimas konvenciju piemērojamais regulējums ir jāņem vērā Direktīvas (ES) 2016/1629 kontekstā, jo dokumenti, kas izdoti saskaņā ar Reinas tiesisko regulējumu, tiek atzīti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1629 7. pantu. Bez tam CESNI pieņemtie tehniskie standarti ir iekļauti Direktīvas 2016/1629 II pielikumā un ir atjaunināmi ar deleģētiem aktiem.

Attiecībā uz upju informācijas pakalpojumiem Direktīvas 2005/44 5. pants pilnvaro Komisiju pieņemt tehniskas vadlīnijas un tehniskas specifikācijas, kas atbalsta RIS un nodrošina šo pakalpojumu sadarbspēju. Direktīvas 3. apsvērumā noteikts, ka drošības apsvērumu dēļ un nolūkā veikt saskaņošanu visā Eiropā tādu kopīgu prasību un tehnisku specifikāciju saturs jāizstrādā, pamatojoties uz darbu, ko šajā jomā veikušas attiecīgas starptautiskas organizācijas, galvenokārt CCNR un ANO Eiropas Ekonomikas komisija (ANO EEK). ES-RIS 2025/1 saturā būs tehniskās specifikācijas, kuras vajadzīgs pieņemt saskaņā ar Direktīvas 2005/44 5. pantu. Pieņemšanas process tiks pieskaņots pašreizējam direktīvas par grozījumiem Direktīvā 2005/44/EK pieņemšanas procesam, kas tieši atsaucas uz ES-RIS kā piemērojamu standartu. Lai ievērotu saskaņotu kuģošanas kārtību Reinā, jautājumā par ES-RIS CCNR lēmumam ir jābūt pieņemt ES-RIS 2025/1.

Tāpēc ir jānosaka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem CESNI un CCNR, lai pieņemtu iekšzemes kuģošanas kuģu tehnisko prasību standartus un saskaņotu upju informācijas pakalpojumu standartus.

Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmumā, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, par kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopīgo transporta politiku.

Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 91. panta 1. punkts.

4.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam jābūt LESD 91. panta 1. punktam sasaistē ar LESD 218. panta 9. punktu.

2024/0215 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komitejā un Reinas kuģniecības centrālajā komisijā jāieņem attiecībā uz iekšzemes kuģošanas standartu pieņemšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu sasaistē ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Pārskatītā 1868. gada 17. oktobra Konvencija par kuģošanu Reinā, kas grozīta 1963. gada 20. oktobra pārskatīšanā (“Nolīgums”), stājās spēkā 1967. gada 14. aprīlī. Nolīgums uztur spēkā Reinas Kuģniecības centrālo komisiju (“CCNR”) un 1815. gadā izveidoto iekšzemes kuģošanas kārtību Reinā. CCNR satvarā 2015. gada 3. jūnijā tika izveidota Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komiteja (“CESNI”), kam jāizstrādā tehniskie standarti dažādām iekšzemes ūdensceļu jomām, sevišķi attiecībā uz kuģiem, informācijas tehnoloģiju un komandu.

(2)Direktīvā (ES) 2016/1629 7 1 ir atsauce uz jaunākajiem CESNI standartiem tehniskajām prasībām iekšzemes ūdensceļu kuģiem – ES-TRIN. Uz jaunākajiem standartiem atsaucas arī CCNR savos Reinas noteikumos. Atbilstīgi nolīguma 22. un 23. pantam CCNR drīkst pieņemt saistošas rezolūcijas, kas nosaka tehniskas prasības iekšzemes ūdensceļu kuģiem iekšzemes kuģošanā pa Reinu. Tāpēc CESNI pieņemtie standarti kļūs saistoši, tiklīdz attiecīgajos saistošajos CCNR lēmumos būs atsauce uz šiem standartiem.

(3)Saskaņā ar nolīgumu CCNR var grozīt savu tiesisko regulējumu, kas attiecas uz upju informācijas pakalpojumiem (“RIS”), izdarot atsauces uz Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komitejas (CESNI) pieņemtiem standartiem un tos padarot obligātus nolīguma piemērošanas jomā.

(4)Paredzams, ka 2024. gada 17. oktobra sēdē CESNI pieņems atjaunināto Eiropas standartu, kas nosaka iekšzemes kuģošanas kuģiem piemērojamās tehniskās prasības 2025/1 (“ES-TRIN 2025/1”), un Eiropas upju informācijas pakalpojumu standartu 2025/1 (“ES-RIS 2025/1”). Pēc to pieņemšanas CCNR plāno 2024. gada 5. decembra plenārsēdē pieņemt rezolūciju par Reinas noteikumu grozījumiem, kas atsauksies uz ES-TRIN 2025/1 un ES-RIS 2025/1. ES-TRIN 2025/1 un ES-RIS 2025/1 attiecīgi aizstāj ES-TRIN 2023/1 un ES-RIS 2023/1.

(5)ES-TRIN 2025/1 nosaka vienotas tehniskās prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu iekšzemes ūdensceļu kuģu drošumu. Tajā ir noteikumi par iekšzemes ūdensceļu kuģu būvi, tehnisko aprīkojumu un iekārtām, īpaši noteikumi par specifiskām kuģu kategorijām, piemēram, pasažieru kuģiem, stumjamām karavānām un konteinerkuģiem, noteikumi par automātiskās identifikācijas sistēmas iekārtām, noteikumi par kuģu identifikāciju, sertifikātu un reģistru paraugi, pārejas noteikumi, kā arī norādījumi par tehnisko standartu piemērošanu.

(6)Pienākas noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem CESNI un CCNR sanāksmēs, jo ES-TRIN 2025/1 izšķirīgi ietekmēs Savienības tiesību aktu saturu. Direktīvas (ES) 2016/1629 31. un 32. pantā ir noteikts, ka Komisijai ir jāpieņem deleģētie akti, kas atsaucas uz standarta ES-TRIN jaunāko redakciju, un jānosaka to piemērošanas laiks, ar nosacījumu, ka CESNI lēmumu pieņemšanas procesa izmaiņas neapdraud Savienības intereses.

(7)ES-RIS 2025/1 nosaka vienotas tehniskās specifikācijas un standartus, lai atbalstītu RIS un nodrošinātu to sadarbspēju. Tehniskās specifikācijas un standarti ES-RIS 2025/1 sakrīt ar tām tehniskajām specifikācijām un standartiem, kuru pieņemšana ir prasīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK 8 , sevišķi šādās jomās: elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas iekšzemes kuģošanai, elektroniskie kuģu ziņojumi, paziņojumi kapteiņiem, kuģošanas līdzekļu identifikācijas un trasēšanas sistēmas un RIS izmantošanai nepieciešamo iekārtu saderība.

(8)RIS tehnisko specifikāciju pamatā ir Direktīvas 2005/44/EK II pielikumā izklāstītie tehniskie principi, un tajās ņemts vērā darbs, ko šajā jomā veikušas attiecīgas starptautiskas organizācijas.

(9)Tāpēc pienākas noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem CESNI, jo ES-RIS 2025/1 spēs būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, saistošās tehniskās specifikācijas, kuras pieņemtas saskaņā ar Direktīvu 2005/44/EK.

(10)Gaidāms, ka kādā nākamajā plenārsēdē CCNR pieņems rezolūcijas, kas grozīs CCNR noteikumus, iekļaujot atsauci uz ES-TRIN 2025/1 un ES-RIS 2025/1. Tāds grozījums saskaņā ar konvencijas 1. un 22. pantu būs saistošs atbilstīgi starptautiskajām tiesībām. Tāpēc pienākas arī noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem CCNR sanāksmē.

(11)Lai iekšzemes kuģošanā veicinātu pašu augstāko drošumu, ievērotu tehnikas attīstību šajā nozarē un Eiropā nodrošinātu kuģiem noteikto prasību saderību un upju informācijas pakalpojumu saderību, ir svarīgi, lai kuģu un upju informācijas pakalpojumu tehniskās prasības dažādos Eiropas tiesiskajos režīmos tiktu optimāli saskaņotas. Proti, dalībvalstīm, kuras ir arī CCNR locekles, jābūt pilnvarotām atbalstīt lēmumus, kuri CCNR noteikumus saskaņo ar Savienībā piemērojamajiem.

(12)Savienības dalībvalstīm, kuras ir CESNI un CCNR locekles, Savienības nostāja ir jāpauž ar kopīgu rīcību Savienības interesēs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem CESNI attiecībā uz ES-TRIN 2025/1 un ES-RIS 2025/1 pieņemšanu, ir piekrist to pieņemšanai.

2.Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem CCNR, ir atbalstīt visus priekšlikumus, kuri CCNR noteikumus pieskaņo ES-TRIN 2025/1 un ES-RIS 2025/1.

2. pants

1.Šā lēmuma 1. panta 1. punktā minēto nostāju ar kopīgu rīcību Savienības interesēs pauž Savienības dalībvalstis, kuras ir CESNI locekles.

2.Šā lēmuma 1. panta 2. punktā minēto nostāju ar kopīgu rīcību Savienības interesēs pauž Savienības dalībvalstis, kuras ir CCNR locekles.

3. pants

Par maznozīmīgām tehniskām izmaiņām 1. pantā noteiktajās nostājās var vienoties bez jauna Padomes lēmuma.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

(1)    Rezolūcija 2015-I-3, CC/R (15) 1, 1. lpp.
(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK (OV L 252, 16.9.2016., 118. lpp.)
(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/44/EK (2005. gada 7. septembris) par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp.).
(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK (OV L 252, 16.9.2016., 118. lpp.)
(5)    Tiesas spriedums, 2014. gada 7. oktobris, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 64. punkts.
(6)    Tiesas spriedums, 2014. gada 7. oktobris, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.
(7) 1    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK (OV L 252, 16.9.2016., 118. lpp.).
(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/44/EK (2005. gada 7. septembris) par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp.).