<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-17/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CJ0017</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:379">EU:C:2020:379</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20200514">14.5.2020</DATE>. – Lieta C‑17/19</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Bouygues travaux publics</HT> u.c.</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas Spriedums</HT> (piektā palāta)</P><P><DATE ISO="20200514">2020. gada 14. maijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Migrējoši darba ņēmēji</KEYWORD><KEYWORD>Sociālais nodrošinājums</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EEK) Nr. 1408/71</KEYWORD><KEYWORD>Piemērojamie tiesību akti</KEYWORD><KEYWORD>14. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkta b) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 883/2004 – 12. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>13. panta 1. punkta a) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Norīkoti darba ņēmēji</KEYWORD><KEYWORD>Darba ņēmēji, kas strādā divās vai vairākās dalībvalstīs</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EEK) Nr. 574/72 – 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>12.a panta 2. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta a) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 987/2009 – 19. panta 2. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Apliecības E 101 un A 1</KEYWORD><KEYWORD>Saistoša iedarbība</KEYWORD><KEYWORD>Piemērojamība</KEYWORD><KEYWORD>Sociālais nodrošinājums</KEYWORD><KEYWORD>Darba tiesības</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑17/19</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> (Francija) iesniedza ar lēmumu, kurš pieņemts <DATE ISO="20190108">2019. gada 8. janvārī</DATE> un kurš Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20190110">2019. gada 10. janvārī</DATE>, kriminālprocesā pret</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Bouygues travaux publics,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Elco construct Bucarest,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Welbond armatures,</HT></HT></P></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [<HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Regan</HT>] (referents), tiesneši I. Jarukaitis [<HT TYPE="ITALIC">I</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Jarukaitis</HT>], E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Juhász</HT>], M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ilešič</HT>] un K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lycourgos</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: P. Pikamēe [<HT TYPE="ITALIC">P. Pikamäe</HT>],</P><P>sekretāre: V. Džakobo [<HT TYPE="ITALIC">V</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Giacobbo</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20200123">2020. gada 23. janvāra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Bouygues travaux publics</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">P. Spinosi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">V. Steinberg</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocats</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Elco construct Bucarest</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Bodin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">U</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Candas</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocats</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Welbond armatures</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J.‑J. Gatineau</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocat</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Francijas valdības vārdā – sākotnēji <HT TYPE="ITALIC">E. de Moustier</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Daly</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">R. Coesme</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. Ferrand</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D. Colas</HT>, vēlāk <HT TYPE="ITALIC">E. de Moustier</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Daly</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">R. Coesme</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Ferrand</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Čehijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Smolek</HT>, <HT TYPE="ITALIC">J. Pavliš</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Vláčil</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">L. Dvořáková</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Polijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Majczyna</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Van Hoof</HT>, <HT TYPE="ITALIC">B.‑R. Killmann</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D. Martin</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 11. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 574/72 (<DATE ISO="19720321">1972. gada 21. marts</DATE>), ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="074" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1972">OV 1972, L 74, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 118/97 (<DATE ISO="19961202">1996. gada 2. decembris</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="028" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1997">OV 1997, L 28, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā izdarīti grozījumi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 647/2005 (<DATE ISO="20050413">2005. gada 13. aprīlis</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="117" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 117, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Regula Nr. 574/72<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), un 19. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 987/2009 (<DATE ISO="20090916">2009. gada 16. septembris</DATE>), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="284" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 284, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar kriminālprocesu, kas uzsākts pret sabiedrībām <HT TYPE="ITALIC">Bouygues travaux publics</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">Bouygues</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), <HT TYPE="ITALIC">Elco construct Bucarest</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/><HT TYPE="ITALIC">Elco</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Welbond armatures</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><HT TYPE="ITALIC">Welbond</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) par nedeklarētu darbu un darbaspēka nelikumīgu nodrošināšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 1408/71</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (<DATE ISO="19710614">1971. gada 14. jūnijs</DATE>) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97, kurā izdarīti grozījumi ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/98 (<DATE ISO="19980629">1998. gada 29. jūnijs</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="209" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1998">OV 1998, L 209, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Regula Nr. 1408/71<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>), I sadaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Vispārīgi noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> 1. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Šajā regulā:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>j)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>tiesību akti<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> attiecībā uz katru dalībvalsti nozīmē likumus un citus normatīvos aktus, kā arī visus pārējos pastāvošas vai turpmākas ieviešanas pasākumus, kas attiecas uz tām sociālā nodrošinājuma jomām un sistēmām, ko aptver 4. panta 1. un 2. punkts, vai tiem īpašajiem uz iemaksām nebalstītajiem pabalstiem, ko aptver 4. panta 2.a punkts.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1408/71 4. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Jautājumi, uz kuriem attiecas šī regula<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>, kas ietilpst tajā pašā sadaļā, bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šī regula attiecas uz visiem tiesību aktiem, kuri skar šādas sociālā nodrošinājuma jomas:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>slimības un maternitātes pabalsti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>invaliditātes pabalsti, to skaitā pabalsti, kuru uzdevums ir saglabāt vai uzlabot pelnītspēju;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>vecuma pabalsti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>pabalsti apgādnieka zaudējuma gadījumā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>pabalsti attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>apbedīšanas pabalsti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>bezdarbnieka pabalsti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>h)</NO.P><TXT>ģimenes pabalsti.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šo regulu piemēro visām vispārīgajām un īpašajām sociālā nodrošinājuma sistēmām, kuras var būt gan uz iemaksām balstītas, gan uz iemaksām nebalstītas sistēmas, un sistēmām, kas paredz darba devēja vai kuģa īpašnieka atbildību attiecībā uz 1. punktā minētajiem pabalstiem.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šīs regulas 13. un 14. pants ietilpst tās II sadaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Piemērojamo tiesību aktu noteikšana<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Minētās regulas 13. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Vispārīgi noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="013.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ievērojot 14.c un 14.f pantu, uz personām, kam piemēro šo regulu, attiecas tikai vienas dalībvalsts tiesību akti. Šos tiesību aktus nosaka saskaņā ar šo sadaļu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="013.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ievērojot 14. līdz 17. pantu:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>persona, kas ir nodarbināta vienā dalībvalstī, ir pakļauta šīs valsts tiesību aktiem arī tad, ja tā dzīvo citā dalībvalstī vai ja citā dalībvalstī atrodas tā uzņēmuma vai indivīda juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, kurš nodarbina šo personu;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Šīs pašas regulas 14. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Īpašie noteikumi, ko piemēro personām, kuras strādā algotu darbu, izņemot jūrniekus<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>13. panta 2. punkta a) apakšpunktu piemēro, ņemot vērā šādus izņēmumus un apstākļus.</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Uz personu, kuru kādā dalībvalstī nodarbina uzņēmums, ar ko šī persona ir parasti saistīta, un kuru šis uzņēmums nosūta uz citu dalībvalsti strādāt minētā uzņēmuma labā, turpina attiekties pirmās dalībvalsts tiesību akti ar noteikumu, ka šāda darba paredzamais ilgums nepārsniedz 12 mēnešus un šo personu nesūta nomainīt citu personu, kuras norīkojuma laiks ir beidzies;</TXT></NP></ITEM></LIST></TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><?PAGE NO="4"?><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Persona, kas parasti ir nodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs, ir pakļauta tiesību aktiem, ko nosaka šādi:</TXT><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>uz personu, kas nav minēta a) apakšpunktā, attiecas:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>tās dalībvalsts tiesību akti, kurā viņš dzīvo, ja viņš savas darbības veic pa daļai šajā valstī vai ja viņš ir saistīts ar vairākiem uzņēmumiem vai vairākiem uzņēmējiem, kuru juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas atrodas dažādās valstīs;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas tā uzņēmuma vai uzņēmēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, kurš viņu nodarbina, ja viņa dzīvesvieta neatrodas kādā no tām dalībvalstīm, kur viņš veic savas darbības.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 883/2004</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Regula Nr. 1408/71 no <DATE ISO="20100501">2010. gada 1. maija</DATE> tika atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 (<DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="166" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 166, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 465/2012 (<DATE ISO="20120522">2012. gada 22. maijs</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="149" PAGE.FIRST="4" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 149, 4. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojums – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="200" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 200, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Regula Nr. 883/2004<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1408/71 1. panta j) punkts un 4. panta 1. punkts tika aizstāti attiecīgi ar Regulas Nr. 883/2004 1. panta 1) punktu un 3. panta 1. punktu, kuru noteikumi būtībā ir identiski.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1408/71 13. panta 2. punkta a) apakšpunkts būtībā tika aizstāts ar Regulas Nr. 883/2004 11. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kurā ir noteikts, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>ievērojot 12.–16. pantu: [..] persona, kas veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā kādā dalībvalstī, ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1408/71 14. panta 1. punkta a) apakšpunkts būtībā tika aizstāts ar Regulas Nr. 883/2004 12. panta 1. punktu, kurā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>persona, kas kādā dalībvalstī veic darbību nodarbinātas personas statusā tāda darba devēja uzdevumā, kurš parasti tur veic savas darbības, un ko minētais darba devējs ir nosūtījis uz citu dalībvalsti veikt darbu minētā darba devēja uzdevumā, arī turpmāk ir pakļauta pirmās dalībvalsts tiesību aktiem, ja paredzamais minētā darba ilgums nepārsniedz 24 mēnešus un šī persona nav nosūtīta aizstāt citu personu<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1408/71 14. panta 2. punkta b) apakšpunkts būtībā tika aizstāts ar Regulas Nr. 883/2004 13. panta 1. punktu, kurā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Uz personu, kas parasti veic darbību nodarbinātas personas statusā divās vai vairāk dalībvalstīs, attiecas:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti, ja viņa šajā dalībvalstī veic būtisku savas darbības daļu; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ja viņa dzīvesvietas dalībvalstī neveic būtisku savas darbības daļu:</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 574/72</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Regulas Nr. 574/72 III sadaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>To regulas noteikumu izpilde, kas nosaka piemērojamos tiesību aktus<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> ir ietverti tostarp Regulas Nr. 1408/71 13. un 14. panta piemērošanas noteikumi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Konkrēti, Regulas Nr. 574/72 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kā arī 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktā un 4. punkta a) apakšpunktā bija noteikts, ka gadījumos, kuri paredzēti tostarp Regulas Nr. 1408/71 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā, institūcijai, ko izraudzījusies tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību aktus turpina piemērot, ir jāizsniedz apliecība (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>apliecība E 101<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>), kas apliecina, ka attiecīgajam darba ņēmējam joprojām ir piemērojami šie tiesību akti.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 987/2009</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Regula Nr. 574/72 no <DATE ISO="20100501">2010. gada 1. maija</DATE> tika atcelta un aizstāta ar Regulu Nr. 987/2009.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 987/2009 5. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Dalībvalsts iestādes izsniegtus dokumentus, kas norāda personas stāvokli pamatregulas un īstenošanas regulas piemērošanas vajadzībām, un apstiprinošos pierādījumus, uz kuru pamata dokuments ir izsniegts, citas dalībvalsts iestādes atzīst, ja tā dalībvalsts, kas tos izdeva, nav tos atsaukusi vai pasludinājusi par spēkā neesošiem.<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Regulas Nr. 987/2009 19. panta 2. punktā, ar kuru daļēji tika aizstāts Regulas Nr. 574/72 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts, kā arī 12.a panta 2. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta a) apakšpunkts, ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>pēc attiecīgās personas vai darba devēja lūguma tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti ir piemērojami, ievērojot [Regulas Nr. 883/2004] II sadaļu, nodrošina apliecinājumu, ka šādi tiesību akti ir piemērojami, un vajadzības gadījumā norāda, līdz kuram datumam un ar kādiem nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>. Šo apliecinājumu nodrošina ar apliecību (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>apliecība A 1<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Francijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Code du travail</HT> [Darba kodeksa] L. 1221‑10. pantā, redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, ir paredzēts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>Darbinieks var tikt pieņemts darbā tikai pēc tam, kad darba devējs ir iesniedzis oficiālu paziņojumu šim nolūkam izraudzītām sociālās apdrošināšanas iestādēm.</P><P>Darba devējs aizpilda šo paziņojumu visās darbavietās, kur tiek nodarbināti darbinieki.<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Šī kodeksa L. 8211‑1. pantā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Par nelikumīgu darbu saskaņā ar šajā sadaļā paredzētajiem nosacījumiem uzskata šādus pārkāpumus:</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1°</NO.P><TXT>nedeklarētu darbu;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>3°</NO.P><TXT>darbaspēka nelikumīgu nodrošināšanu;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Minētā kodeksa L. 8221‑1. pantā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>Ir aizliegts:</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1°</NO.P><TXT>pilnībā vai daļēji nedeklarēts darbs, kas definēts un veikts saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti L. 8221‑3 un L. 8221‑5. pantā;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="6"?><ITEM><NP><NO.P>2°</NO.P><TXT>īstenot jebkāda veida reklāmu, kuras mērķis ir apzināti veicināt nedeklarētu darbu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>apzināti izmantot personas, kas veic nedeklarētu darbu, pakalpojumus tieši vai ar starpnieka palīdzību.<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šī paša kodeksa L. 8221‑3. pantā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>Par nedeklarētu darbu ir uzskatāma ražošanas, pārstrādes, remonta darbību veikšana vai pakalpojumu sniegšana peļņas gūšanas nolūkā vai jebkura komercdarbība, kuru veic persona, kas, apzināti izvairoties no savu pienākumu pildīšanas:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>2°</NO.P><TXT>nav iesniegusi deklarācijas, kuras saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām ir jāiesniedz sociālā nodrošinājuma iestādēm vai nodokļu iestādei. [..]</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Saskaņā ar Darba kodeksa L. 8221‑5. pantu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>Par nedeklarētu darbu ir uzskatāma nodarbinātības slēpšana, ja darba devējs:</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1°</NO.P><TXT>vai nu apzināti izvairās pildīt kādu no L. 1221‑10. pantā minētajām formalitātēm saistībā ar nodarbinātības iepriekšēju deklarēšanu;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>3°</NO.P><TXT>vai arī neiesniedz sociālo iemaksu un maksājumu iekasēšanas iestādēm deklarācijas par viņu atalgojumu vai par viņiem veiktajām sociālajām iemaksām.<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Laikposmā no <DATE ISO="20110618">2011. gada 18. jūnija</DATE> līdz <DATE ISO="20160810">2016. gada 10. augustam</DATE> šis pēdējais minētais noteikums bija izteikts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>3°</NO.P><TXT>apzināti izvairās no deklarāciju par viņu atalgojumu vai par viņiem veiktajām sociālajām iemaksām iesniegšanas sociālo iemaksu un maksājumu iekasēšanas iestādēm vai nodokļu administrācijai saskaņā ar tiesību normām.<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Francijā reģistrēta sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Bouygues</HT>, ar kuru tika noslēgti publiskā iepirkuma līgumi par jaunas paaudzes kodolreaktora – paaugstināta ūdens spiediena reaktora, tā dēvētā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/><HT TYPE="ITALIC">EPR</HT><QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> – būvniecību Flamanvillā [<HT TYPE="ITALIC">Flamanville</HT>] (Francijā), minēto līgumu izpildes nolūkā kopā ar diviem citiem uzņēmumiem nodibināja kopuzņēmumu, kas noslēdza apakšlīgumus ar ekonomisko interešu grupu, kurā tostarp ietilpa <HT TYPE="ITALIC">Welbond</HT>, arī Francijā dibināta sabiedrība. Šī grupa pati izmantoja, no vienas puses, apakšuzņēmējus, tostarp <HT TYPE="ITALIC">Elco</HT>, kas ir Rumānijā reģistrēts uzņēmums, un, no otras puses, <HT TYPE="ITALIC">Atlanco Ltd</HT>, pagaidu darba uzņēmumu, kas reģistrēts Īrijā un kam ir meitasuzņēmums Kiprā, kā arī birojs Polijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Pēc oficiāla paziņojuma par ārvalstu darba ņēmēju izmitināšanas apstākļiem, pēc Polijas pagaidu darbinieku streika par neesošu vai nepietiekamu sociālo apdrošināšanu nelaimes gadījumiem, kā arī pēc vairāk nekā simts nepaziņotu nelaimes gadījumu darbā konstatēšanas un tam sekojošas izmeklēšanas, ko sākumā veica <HT TYPE="ITALIC">Autorité de sûreté nucléaire (ASN)</HT> [Kodoldrošības iestāde] un vēlāk – policijas iestādes, pret <HT TYPE="ITALIC">Bouygues</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Welbond</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Elco</HT> tika uzsākti kriminālprocesi saistībā ar faktiem, kas<?PAGE NO="7"?> norisinājās laikposmā no 2008. gada jūnija līdz 2012. gada oktobrim, proti, par nedeklarētu darbu un darbaspēka nelikumīgu nodarbināšanu – pret pirmajām divām sabiedrībām un par nedeklarētu darbu – pret trešo sabiedrību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Cour d'appel de Caen</HT> [Kānas apelācijas tiesa] (Francija) ar <DATE ISO="20170320">2017. gada 20. marta</DATE> spriedumu, ar kuru daļēji tika apstiprināts <HT TYPE="ITALIC">chambre correctionnelle du tribunal d’instance de Cherbourg</HT> [Šerbūras pirmās instances tiesas Krimināllietu palātas] <DATE ISO="20150707">2015. gada 7. jūlija</DATE> spriedums, attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Elco</HT> nosprieda, ka šī sabiedrība ir izdarījusi ar nedeklarētu darbu saistītu noziedzīgu nodarījumu, neiesniedzot sociālo iemaksu un maksājumu iekasēšanas iestādēm oficiālus iepriekšējus paziņojumus par nodarbinātību, kā arī deklarācijas par atalgojumu vai sociālajām iemaksām. Šī tiesa uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Elco</HT> darbība Francijā bija ierasta, stabila un nepārtraukta, kas tai neļāva atsaukties uz tiesību aktiem par norīkošanu darbā. Šajā ziņā tā konstatēja, ka lielāko daļu attiecīgo darbinieku <HT TYPE="ITALIC">Elco</HT> pieņēma darbā tikai tāpēc, lai dažas dienas iepriekš nosūtītu viņus uz Franciju, un lielākā daļa no viņiem iepriekš nebija strādājuši <HT TYPE="ITALIC">Elco</HT> vai arī tur bija strādājuši tikai ļoti īsu laiku; ka <HT TYPE="ITALIC">Elco</HT> darbība Rumānijā bija kļuvusi par sekundāru attiecībā pret tās darbību Francijā; ka Rumānijā netika nodrošināta attiecīgo darbinieku administratīvā vadība un ka daži norīkojumi ilga vairāk nekā 24 mēnešus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Cour d’appel de Caen</HT> attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Bouygues</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Welbond</HT> atzina, ka šīs sabiedrības ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar nedeklarētu darbu <HT TYPE="ITALIC">Atlanco</HT> norīkoto darbinieku gadījumā un ar darbaspēka nelikumīgu nodarbināšanu. Šajā ziņā šī tiesa vispirms konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">Bouygues</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Welbond</HT> ar <HT TYPE="ITALIC">Atlanco</HT> meitasuzņēmuma Kiprā un šī meitasuzņēmuma Polijas biroja starpniecību bija pieņēmušas darbā Polijas pagaidu darbiniekus, liekot viņiem parakstīt grieķu valodā sastādītu līgumu par viņu norīkošanu darbā Francijas uzņēmumos ar divu minētā meitasuzņēmuma darbinieku starpniecību, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir Dublinā (Īrija) un kuri strādā Francijā. Turpinājumā minētā tiesa norādīja, ka šis pats meitasuzņēmums nebija reģistrēts Francijas komercreģistrā un ka tas neveica nekādu darbību ne Kiprā, ne Polijā. Visbeidzot šī pati tiesa konstatēja, ka, lai gan <HT TYPE="ITALIC">Bouygues</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Welbond</HT> patiešām bija lūgušas no <HT TYPE="ITALIC">Atlanco</HT> dokumentus par Polijas pagaidu darbiniekiem, kas atrodas Flamanvillas objektā, tostarp apliecības E 101 un A 1, tās turpināja nodarbināt šos darbiniekus, nesaņēmušas visus šos dokumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bouygues</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Elco</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Welbond</HT> iesniedza apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> [Kasācijas tiesā] (Francija) par <HT TYPE="ITALIC">Cour d'appel de Caen</HT> <DATE ISO="20170320">2017. gada 20. marta</DATE> spriedumu, it īpaši apgalvojot, ka šī tiesa nav ņēmusi vērā ietekmi, kas saistīta ar apliecību E 101 un A 1 izsniegšanu attiecīgajiem darbiniekiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas skatījumā, no <DATE ISO="20170427">2017. gada 27. aprīļa</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A‑Rosa Flussschiff</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑620/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:309">EU:C:2017:309</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <DATE ISO="20180206">2018. gada 6. februāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altun</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑359/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:63">EU:C:2018:63</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izriet, ka gadījumā, ja valsts tiesā tiek ierosināts kriminālprocess par nedeklarētu darbu sakarā ar paziņojumu neiesniegšanu sociālās apdrošināšanas iestādēm un ja aizdomās turētais kriminālprocesā saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu iesniedz apliecības E 101, kas tagad ir apliecības A 1, par konkrētajiem darba ņēmējiem, valsts tiesa var tiesas izmeklēšanas beigās noraidīt minētās apliecības tikai tad, ja, pamatojoties uz kriminālizmeklēšanā savāktās konkrētās informācijas pārbaudi, kas ir ļāvusi konstatēt, ka šīs apliecības ir iegūtas vai izmantotas krāpnieciski un ka izdevējiestāde to nav saprātīgā termiņā ņēmusi vērā, tā konstatē krāpšanu, kuras objektīvais elements ir iepriekš minētajā tiesību normā paredzēto nosacījumu neievērošana un subjektīvais elements – kriminālprocesā aizdomās turētā nodoms apiet un neievērot minētās apliecības izsniegšanas nosacījumus, lai iegūtu ar tām saistītu priekšrocību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Tomēr iesniedzējtiesa norāda, ka šajā gadījumā pret darba devējiem ir uzsākts kriminālprocess par nedeklarēta darba izmantošanu tāpēc, ka sociālo iemaksu un maksājumu iekasēšanas iestādēm netika iesniegtas ne vien deklarācijas par atalgojumu vai sociālajām iemaksām, bet arī iepriekšēji oficiāli paziņojumi par darbinieku pieņemšanu darbā, jo īpaši pamatojoties uz Darba kodeksa L. 8221‑3. un L. 8221‑5. pantu, savukārt pret divām sabiedrībām <HT TYPE="ITALIC">Bouygues</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Welbond</HT> ir uzsākts kriminālprocess par nedeklarētu darbu saistībā ar darbiniekiem, kas nodarbināti sabiedrībā, kurai tiek pārmesta to pašu pienākumu neizpilde, pamatojoties tostarp uz šī kodeksa L. 8221‑1. pantu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Līdz ar to, kā norāda iesniedzējtiesa, rodas jautājums, vai sekas, kas saistītas ar apliecībām E 101 un A 1, kuras šajā gadījumā tika izsniegtas attiecīgi saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu, kā arī Regulas Nr. 883/2004 13. panta 1. punktu, attiecībā uz likuma noteikšanu, kurš ir piemērojams sociālā nodrošinājuma sistēmai un darba devēja paziņojumiem sociālās apdrošināšanas iestādēm, attiecas arī uz tā likuma noteikšanu, kurš piemērojams darba tiesībām un darba devēja pienākumiem, kas izriet no tās valsts darba tiesību piemērošanas, kurā darbinieki, uz ko attiecas šīs apliecības, veic savu darbu, un jo īpaši uz paziņojumiem, kuri darba devējam ir jāiesniedz pirms šo darbinieku pieņemšanas darbā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>Vai Regulas [Nr. 574/72] 11. [pants] un Regulas [Nr. 987/2009] 19. [pants] ir jāinterpretē tādējādi, ka apliecība E 101, kuru ir izsniegusi iestāde, ko saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 [..] 14. panta 1. [punktu] un 2. [punkta] b) apakšpunktu ir izraudzījusies kompetentā dalībvalsts iestāde, vai apliecība A 1, kas ir izsniegta saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 [..] 13. panta 1. punktu, ir saistošas tās dalībvalsts tiesām, kurā tiek veikts darbs, lai noteiktu tiesību aktus, kas piemērojami ne tikai sociālā nodrošinājuma sistēmai, bet arī darba tiesībām, ja šajos tiesību aktos ir noteikti darba devēju pienākumi un darbinieku tiesības, jo, beidzoties tiesas izmeklēšanai, tās var noraidīt minētās apliecības tikai tad, ja, pamatojoties uz kriminālizmeklēšanā savākto konkrēto pierādījumu pārbaudi, kas ir ļāvuši konstatēt, ka šīs apliecības tika iegūtas vai izmantotas krāpnieciski un ka izdevējiestāde to nebija ņēmusi vērā saprātīgā termiņā, šīs tiesas konstatē krāpšanu, kuras objektīvais elements ir tas, ka nav ievēroti Regulas [Nr. 574/72] un Regulas [Nr. 987/2009] vienā vai otrā no iepriekš minētajiem pantiem paredzētie nosacījumi, un kuras subjektīvais elements ir apsūdzētās personas nodoms apiet vai neievērot minētās apliecības izdošanas nosacījumus, lai iegūtu ar to saistītu priekšrocību?<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 574/72 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 12.a panta 2. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta a) apakšpunkts, kā arī Regulas Nr. 987/2009 19. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apliecība E 101, ko dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 14. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir izsniegusi darba ņēmējiem, kuri ir nodarbināti citā dalībvalstī, un apliecība A 1, ko šī iestāde saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 12. panta 1. punktu vai 13. panta 1. punktu ir izsniegusi šādiem darba ņēmējiem, ir saistošas šīs pēdējās minētās dalībvalsts tiesām ne tikai sociālā nodrošinājuma, bet arī darba tiesību jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>No Tiesas rīcībā esošās informācijas izriet, ka šis jautājums tiek uzdots kriminālprocesa ietvaros, kurš tostarp sakarā ar nedeklarētu darbu ir uzsākts pret darba devējiem, kas Francijā laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam ir nodarbinājuši darbiniekus, uz kuriem attiecas apliecības E 101 vai A 1, kas izsniegtas – atkarībā no katra konkrētā gadījuma – darbinieku norīkošanai vai algotu darbu veikšanai vairākās dalībvalstīs, pirms pieņemšanas darbā Francijas kompetentajām iestādēm neiesniedzot paziņojumu, kā tas prasīts Darba kodeksā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Tādējādi iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, kā šīs apliecības ietekmē šādu pienākumu iesniegt iepriekšēju paziņojumu un tādējādi – šo apliecību ietekmi uz uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktu darba tiesību jomā piemērošanu attiecīgajiem darbiniekiem, šai jautājumā balstoties uz pieņēmumu, ka minētās apliecības ir derīgas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda – tā kā Regulas Nr. 1408/71 un Nr. 574/72 no <DATE ISO="20100501">2010. gada 1. maija</DATE> tika aizstātas attiecīgi ar Regulu Nr. 883/2004 un Regulu Nr. 987/2009, visas šīs regulas, kā pamatoti konstatēja iesniedzējtiesa, ir piemērojamas pamatlietā. Turklāt Regulā Nr. 574/72 paredzētā apliecība E 101 bija pirms apliecības A 1, kas paredzēta Regulā Nr. 987/2009, un noteikumi par E 101 apliecības<?PAGE NO="9"?> izsniegšanu, proti, tostarp Regulas Nr. 574/72 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 12.a panta 2. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta a) apakšpunkts, daļēji tika aizstāti ar Regulas Nr. 987/2009 19. panta 2. punktu, kas paredz apliecības A 1 izsniegšanu. Bez tam Regulas Nr. 1408/71 14. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkta b) apakšpunkts būtībā tika aizstāti attiecīgi ar Regulas Nr. 883/2004 12. panta 1. punktu un 13. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru apliecību E 101 un A 1 – gluži tāpat kā Regulas Nr. 1408/71 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā, kā arī Regulas Nr. 883/2004 12. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā paredzēto materiālo tiesību normu – mērķis ir atvieglot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un pakalpojumu sniegšanas brīvību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 6. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altun</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑359/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:63">EU:C:2018:63</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šīs apliecības atbilst standarta veidlapai, kuru atkarībā no katra konkrētā gadījuma saskaņā ar Regulas Nr. 574/72 III sadaļu vai Regulas Nr. 987/2009 II sadaļu izsniedz iestāde, ko ir norādījusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā ir piemērojami, lai saskaņā tostarp ar Regulas Nr. 574/72 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktu un 4. punkta a) apakšpunktu, kā arī Regulas Nr. 987/2009 19. panta 2. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>apliecinātu<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, ka uz darbiniekiem, kas ir nonākuši kādā no situācijām, kuras minētas dažos Regulu Nr. 1408/71 un Nr. 987/2009 II sadaļas noteikumos, attiecas šīs dalībvalsts tiesību akti (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150909">2015. gada 9. septembris</DATE>, <NAME.CASE>X un <HT TYPE="ITALIC">van Dijk</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑72/14 un C‑197/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:564">EU:C:2015:564</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Tādējādi saskaņā ar principu, ka darba ņēmējiem ir piemērojama tikai viena sociālā nodrošinājuma shēma, ar šo apliecību tiek noteikts, ka citas dalībvalstu sociālā nodrošinājuma shēmas nav piemērojamas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 6. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altun</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑359/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:63">EU:C:2018:63</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Saskaņā ar LES 4. panta 3. punktā noteikto lojālas sadarbības principu, kas netieši ietver arī savstarpējas uzticēšanās principu, ciktāl apliecības E 101 un A 1 rada pieņēmumu, ka attiecīgais darba ņēmējs ir piederīgs tās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma shēmai, kuras kompetentā iestāde izsniedza šīs apliecības, pēdējās minētās principā ir saistošas tās dalībvalsts kompetentajai iestādei un tiesām, kurā darba ņēmējs veic darbu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 6. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altun</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑359/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:63">EU:C:2018:63</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180906">2018. gada 6. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Alpenrind</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑527/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:669">EU:C:2018:669</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Tādējādi līdz brīdim, kamēr minētās apliecības nav atsauktas vai atzītas par spēkā neesošām, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā darba ņēmējs veic darbu, ir jāņem vērā, ka šim darba ņēmējam jau tiek piemēroti tās valsts tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā, kuras kompetentā iestāde ir izsniegusi šīs apliecības, un līdz ar to šī iestāde uz attiecīgo darba ņēmēju nevar attiecināt savas valsts sociālā nodrošinājuma režīmu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 6. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altun</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑359/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:63">EU:C:2018:63</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas judikatūru tas attiecas arī uz gadījumiem, kad tiek konstatēts, ka attiecīgā darba ņēmēja darba nosacījumi acīmredzami neietilpst Regulu Nr. 1408/71 un Nr. 883/2004 II sadaļas materiāltiesiskajā piemērošanas jomā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170427">2017. gada 27. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">A‑Rosa Flussschiff</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑620/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:309">EU:C:2017:309</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Kā pamatoti ir norādījusi iesniedzējtiesa, uzņemošās dalībvalsts tiesa apliecības E 101 drīkst anulēt tikai tad, ja ir izpildīti divi kumulatīvi nosacījumi, proti, pirmkārt, šīs dalībvalsts kompetentā iestāde ir nekavējoties vērsusies apliecību izdevējiestādē ar lūgumu pārskatīt minēto apliecību izdošanas pamatotību, taču tā to saprātīgā termiņā nav darījusi, ņemot vērā pirmās minētās sniegto informāciju, un nav arī paudusi savu nostāju par šo lūgumu, attiecīgā gadījumā anulējot vai atsaucot šīs apliecības, un, otrkārt, minētā informācija šai tiesai ļauj konstatēt, ievērojot garantijas, kas ietilpst tiesībās uz<?PAGE NO="10"?> lietas taisnīgu izskatīšanu, ka šīs apliecības ir tikušas iegūtas vai izmantotas krāpnieciskā veidā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200402">2020. gada 2. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CRPNPAC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Vueling Airlines</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑370/17 un C‑37/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:260">EU:C:2020:260</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Tomēr no minētā izriet, ka, lai arī apliecībām E 101 un A 1 ir saistoša iedarbība, šī iedarbība aprobežojas tikai ar pienākumiem, ko uzliek valsts tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā, uz kuriem attiecas ar Regulām Nr. 1408/71 un Nr. 883/2004 īstenotā saskaņošana (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911004">1991. gada 4. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">De Paep</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑196/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:381">EU:C:1991:381</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150909">2015. gada 9. septembris</DATE>, <NAME.CASE>X un <HT TYPE="ITALIC">van Dijk</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑72/14 un C‑197/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:564">EU:C:2015:564</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 1. panta j) punktu un Regulas Nr. 883/2004 1. panta l) punktu jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>tiesību akti<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> šajās regulās ietver dalībvalstu tiesības, kas attiecas uz tām sociālā nodrošinājuma jomām un sistēmām, kuras uzskaitītas attiecīgi Regulas Nr. 1408/71 4. panta 1. un 2. punktā un Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka šo regulu piemērošanā izšķirošais elements ir tieša un pietiekami būtiska saikne, kādai konkrētajam pabalstam ir jābūt ar valsts tiesību aktiem, kuri reglamentē šīs sociālā nodrošinājuma jomas un sistēmas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">de Ruyter</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑623/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:123">EU:C:2015:123</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190123">2019. gada 23. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zyla</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑272/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:49">EU:C:2019:49</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka apliecības E 101 un A 1, ko ir izsniegusi dalībvalsts kompetentā iestāde, ir saistošas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un tiesām tikai, ciktāl tās apliecina, ka uz attiecīgo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma jomā attiecas pirmās dalībvalsts tiesību akti saistībā ar tādu pabalstu piešķiršanu, kuri ir tieši saistīti ar vienu no jomām un sistēmām, kas uzskaitītas Regulas Nr. 1408/71 4. panta 1. un 2. punktā, kā arī Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Tādējādi šīm apliecībām nav saistošas iedarbības attiecībā uz pienākumiem, kurus valsts tiesību akti šo regulu izpratnē uzliek citās jomās, kas nav sociālā nodrošinājuma joma, piemēram, pienākumiem, kuri attiecas uz darba attiecībām starp darba devējiem un darba ņēmējiem, it īpaši pēdējo minēto nodarbinātības un darba apstākļiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911004">1991. gada 4. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">De Paep</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑196/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:381">EU:C:1991:381</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0013">13.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Attiecībā uz iepriekšējā paziņojuma par nodarbinātību, kas ir paredzēts Darba kodeksā, raksturu un piemērojamību, kura iesniegšanas prasība no Francijas iestāžu puses ir pamatā strīdam pamatlietā, ir jānorāda, ka saskaņā ar to, ko apgalvo prasītājas pamatlietā, šī paziņojuma, lai gan tas ir formāli paredzēts šajā kodeksā, mērķis ir pārbaudīt, vai daba ņēmējs piedalās vienā vai otrā sociālās nodrošināšanas sistēmas jomā, un tādējādi nodrošināt sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanu Francijā. Minētais paziņojums darba devējam ir jāsniedz sociālā nodrošinājuma iestādēm, un tas šīm iestādēm ir veids, kā pārbaudīt valsts tiesību normu sociālā nodrošinājuma jomā ievērošanu, lai apkarotu nelegālu nodarbinātību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>No otras puses, Francijas valdība paskaidro, ka iepriekšējs paziņojums par nodarbinātību ir administratīvās vienkāršošanas mehānisms, kas darba devējam ļauj vienā solī vienlaikus izpildīt vairākas saistības, no kurām dažas neapšaubāmi attiecas uz sociālo drošību, bet nekādi nenozīmē dalību Francijas sociālā nodrošinājuma sistēmā. Sniedzot kompetentajām iestādēm visu būtisko informāciju par turpmākajām līgumattiecībām starp darba devēju un attiecīgo darba ņēmēju, šis iepriekšējais paziņojums par nodarbinātību <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> ļauj nodrošināt nodarbinātības un to darba apstākļu noteikumu ievērošanu, kas noteikti valsts darba tiesību normās, ja darba ņēmējs, kā tas ir pamatlietā, nav norīkots darbā šo noteikumu izpratnē, bet tiek nodarbināts Francijā kā algots darbinieks. Tādējādi šis strīds attiecas nevis uz sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu šajā dalībvalstī, bet gan uz to, vai prasītājas pamatlietā ievēro visas Francijas darba tiesību normas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka ar LESD 267. pantu Tiesa ir pilnvarota nevis piemērot Savienības tiesību normas konkrētam gadījumam, bet gan tikai lemt par Līgumu un Eiropas Savienības iestāžu pieņemto aktu interpretāciju (skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191119">2019. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>A. K. u.c. (Augstākās tiesas disciplinārlietu palātas neatkarība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:982">EU:C:2019:982</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0132">132.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Tiesas kompetencē nav konstatēt faktus, kuri ir strīda pamatā, un izdarīt no tiem secinājumus lēmumam, kas ir jāpieņem iesniedzējtiesai, nedz arī interpretēt attiecīgos valsts leģislatīvos vai reglamentējošos aktus (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191016">2019. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Glencore Agriculture Hungary</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑189/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:861">EU:C:2019:861</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Līdz ar to iesniedzējtiesai ir jānoskaidro, vai Darba kodeksā paredzētā pienākuma iesniegt iepriekšēju paziņojumu par nodarbinātību vienīgais mērķis ir nodrošināt, ka attiecīgie darba ņēmēji ir piesaistīti vienai vai otrai sociālā nodrošinājuma sistēmas jomai, tādējādi nodrošinot tikai atbilstību tiesību aktiem šajā jomā (šādā gadījumā izdevējiestādes izsniegtās apliecības E 101 un A 1 principā nepieļautu šādu pienākumu), vai arī šī pienākuma mērķis, lai gan tikai daļēji, ir nodrošināt kompetento valsts iestāžu veikto pārbaužu efektivitāti, lai nodrošinātu darba tiesībās noteikto nodarbinātības un darba apstākļu nosacījumu ievērošanu (šādā gadījumā šīm apliecībām nebūtu nekādas ietekmes uz minēto pienākumu, ņemot vērā, ka šis pienākums katrā ziņā nevar pierādīt attiecīgo darbinieku līdzdalību vienā vai otrā sociālās nodrošinās sistēmas jomā).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 574/72 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 12.a panta 2. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta a) apakšpunkts, kā arī Regulas Nr. 987/2009 19. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apliecība E 101, ko dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 14. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir izsniegusi darba ņēmējiem, kuri ir nodarbināti citā dalībvalstī, un apliecība A 1, ko šī iestāde saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 12. panta 1. punktu vai 13. panta 1. punktu ir izsniegusi šādiem darba ņēmējiem, ir saistošas šīs pēdējās minētās dalībvalsts tiesām tikai sociālā nodrošinājuma jomā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">11. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 12.a panta 2. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta a) apakšpunkts Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 (<DATE ISO="19720321">1972. gada 21. marts</DATE>), ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā – redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 118/97 (<DATE ISO="19961202">1996. gada 2. decembris</DATE>), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 647/2005 (<DATE ISO="20050413">2005. gada 13. aprīlis</DATE>) –, kā arī 19. panta 2. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 987/2009 (<DATE ISO="20090916">2009. gada 16. septembris</DATE>), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, ir jāinterpretē tādējādi, ka apliecība E 101, ko dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 14. panta 2. punkta b) apakšpunktu Padomes Regulā (EEK) Nr. 1408/71 (<DATE ISO="19710614">1971. gada 14. jūnijs</DATE>) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā – redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/98 (<DATE ISO="19980629">1998. gada 29. jūnijs</DATE>) –, ir izsniegusi darba ņēmējiem, kuri ir nodarbināti citā dalībvalstī, un apliecība A 1, ko šī iestāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un<?PAGE NO="12"?> Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (<DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 465/2012 (<DATE ISO="20120522">2012. gada 22. maijs</DATE>), 12. panta 1. punktu vai 13. panta 1. punktu ir izsniegusi šādiem darba ņēmējiem, ir saistošas šīs pēdējās minētās dalībvalsts tiesām tikai sociālā nodrošinājuma jomā.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>