<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-467/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0467</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:993">EU:C:2017:993</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>10</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>10</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><DATE ISO="20171220">2017. gada 20. decembra</DATE> spriedums – Lieta C‑467/16</HT></P><P><HT TYPE="SC">Schlömp</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20171220">2017. gada 20. decembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa</KEYWORD><KEYWORD>Tiesu iestāžu sadarbība civillietās</KEYWORD><KEYWORD>Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās</KEYWORD><KEYWORD>Lugāno II konvencija</KEYWORD><KEYWORD><HT TYPE="ITALIC">Lis pendens</HT> </KEYWORD><KEYWORD><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>Tiesas<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Par samierināšanas procedūru, kas īstenojama pirms katras tiesvedības, atbildīgā samierināšanas iestāde Šveices tiesībās</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑467/16</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Amtsgericht Stuttgart</HT> (Štutgartes pirmās instances tiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20160808">2016. gada 8. augustā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20160822">2016. gada 22. augustā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Brigitte Schlömp</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Landratsamt Schwäbisch Hall.</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M. Ilešič</HT>], tiesneši A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A. Rosas</HT>], K. Toadere [<HT TYPE="ITALIC">C. Toader</HT>] (referente), A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>] un E. Jarašūns [<HT TYPE="ITALIC">E. Jarašiūnas</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts M. Špunars [<HT TYPE="ITALIC">M. Szpunar</HT>],</P><P>sekretārs M. Aleksejevs [<HT TYPE="ITALIC">M. Aleksejev</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20170705">2017. gada 5. jūlija</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">B. Schlömp</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D. Adam</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Landratsamt Schwäbisch Hall</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D. Vollmer</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Šveices valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Schöll</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R. Rodriguez</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Wilderspin</HT>, kā arī vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Heller</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20171018">2017. gada 18. oktobra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kura parakstīta <DATE ISO="20071030">2007. gada 30. oktobrī</DATE> un kuras noslēgšana Kopienas vārdā tikusi apstiprināta ar Padomes <DATE ISO="20081127">2008. gada 27. novembra</DATE> Lēmumu 2009/430/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="147" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 147, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>Lugāno II konvencija<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), 27. un 30. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">Brigitte Schlömp</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Landratsamt Schwäbisch Hall</HT> (Švābu Halles apgabala Administratīvais dienests, Vācija, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>administratīvais dienests<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">B. Schlömp</HT> celto prasību par negatīva fakta konstatēšanu attiecībā uz pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>prasība par negatīva fakta konstatēšanu<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lugāno II konvencija</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Lugāno II konvencijas II sadaļas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Jurisdikcija<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> 2. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Īpašā jurisdikcija<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir ietverts tās 5. pants, un atbilstoši tā 2. punktam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Personu, kuras domicils ir valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, citā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, var iesūdzēt:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>lietās, kas attiecas uz uzturēšanu:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>uztura kreditora domicila vai pastāvīgās mītnesvietas tiesā [..].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs konvencijas II sadaļas 9. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/><HT TYPE="ITALIC">Lis pendens</HT> un saistītas prasības<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir ietverti tās 27.–30. pants. Atbilstoši minētās konvencijas 27. pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="027.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja prasības par vienu un to pašu pamatu un priekšmetu starp tām pašām pusēm ir celtas tiesās dažādās valstīs, kurām ir saistoša šī konvencija, visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, pēc savas iniciatīvas aptur tiesvedību, līdz tiek konstatēta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā celta prasība.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="027.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja ir konstatēta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā celta prasība, visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, atsakās no jurisdikcijas par labu pirmajai minētajai tiesai.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Tās pašas konvencijas 30. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Šajā iedaļā uzskata, ka prasība ir celta tiesā:</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>laikā, kad dokuments, ar ko celta prasība, vai līdzvērtīgs dokuments ir iesniegts tiesā, ar nosacījumu, ka prasītājs pēc tam ir veicis pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai nodrošinātu izsniegšanu atbildētājam; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>ja dokuments jāizsniedz pirms iesniegšanas tiesā – laikā, kad to saņem iestāde, kas ir atbildīga par izsniegšanu, ar nosacījumu, ka prasītājs pēc tam ir veicis visus pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai nodrošinātu dokumentu iesniegšanu tiesā.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Lugāno II konvencijas V sadaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Vispārīgi noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir ietverts tostarp šīs konvencijas 62. pants, kurā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Konvencijā termins <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>tiesa<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ietver jebkuru iestādi, ko valsts, kurai ir saistoša šī konvencija, noteikusi kā tādu, kurai ir jurisdikcija jautājumos, kas ir šīs konvencijas darbības jomā.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Šīs konvencijas VII sadaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Saistība ar Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 un citiem instrumentiem<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> ietvertajā 64. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="064.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šī konvencija neskar to, kā Eiropas Kopienas dalībvalstis piemēro Padomes [<DATE ISO="20001222">2000. gada 22. decembra</DATE>] Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās [(<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="012" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 12, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)], kā arī jebkurus tās grozījumus, <DATE ISO="19680927">1968. gada 27. septembrī</DATE> Briselē parakstīto Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, <DATE ISO="19710603">1971. gada 3. jūnijā</DATE> Luksemburgā parakstīto Protokolu par minētās konvencijas interpretāciju Eiropas Kopienu Tiesā, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Konvencijām par to valstu pievienošanos minētajai konvencijai un minētajam protokolam, kuras pievienojas Eiropas Kopienai, kā arī <DATE ISO="20051019">2005. gada 19. oktobrī</DATE> Briselē parakstīto Eiropas Kopienas un Dānijas Karalistes nolīgumu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="064.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Tomēr šo konvenciju jebkurā gadījumā piemēro:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>lietās par jurisdikciju, ja atbildētāja domicils ir tās valsts teritorijā, kurā piemēro šo konvenciju, bet nepiemēro kādu no šā panta 1. punktā minētajiem instrumentiem, vai kurā šīs konvencijas 22. vai 23. pants piešķir jurisdikciju šādas valsts tiesām;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> vai saistītām prasībām atbilstīgi 27. un 28. pantā paredzētajam, ja tiesvedība uzsākta valstī, kurā piemēro šo konvenciju, bet nepiemēro kādu no šā panta 1. punktā minētajiem instrumentiem, un valstī, kurā piemēro gan šo konvenciju, gan kādu no šā panta 1. punktā minētajiem instrumentiem;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesiskais regulējums</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 44/2001</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Regulas Nr. 44/2001 II nodaļas 9. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/><HT TYPE="ITALIC">Lis pendens</HT> un saistītas prasības<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir ietverti šīs regulas 27.–30. pants. Atbilstoši minētās regulas 27. pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="027.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja prasības par vienu un to pašu pamatu un priekšmetu starp tām pašām pusēm ir celtas dažādu dalībvalstu tiesās, tad visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, pēc savas iniciatīvas aptur tiesvedību, līdz tiek konstatēta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā celta prasība.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="027.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja ir konstatēta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā celta prasība, tad visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, atsakās no jurisdikcijas par labu pirmajai minētajai tiesai.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs pašas regulas 30. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>Šajā iedaļā uzskata, ka prasība ir celta tiesā:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>laikā, kad dokuments, ar ko celta prasība, vai līdzvērtīgs dokuments ir iesniegts tiesā, ar nosacījumu, ka prasītājs pēc tam ir veicis pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai nodrošinātu izsniegšanu atbildētājam; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>ja dokuments jāizsniedz pirms iesniegšanas tiesā – laikā, kad to saņem iestāde, kas ir atbildīga par izsniegšanu, ar nosacījumu, ka prasītājs pēc tam ir veicis visus pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai nodrošinātu dokumentu iesniegšanu tiesā.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula (ES) Nr. 1215/2012</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20121212">2012. gada 12. decembra</DATE> Regula (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="351" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 351, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), ar kuru tika atcelta Regula Nr. 44/2001, izņemot atsevišķas tās tiesību normas, ir piemērojama, sākot no <DATE ISO="20150110">2015. gada 10. janvāra</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Šīs regulas 29. panta 1. un 2. punktā un 32. pantā ir būtībā pārņemtas Regulas Nr. 44/2001 27. un 30. panta tiesību normas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula (EK) Nr. 4/2009</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Atbilstoši Padomes <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> Regulas (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="007" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 7, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 3. pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>Dalībvalstīs uzturēšanas saistību lietās jurisdikcija ir:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>atbildētāja pastāvīgās dzīvesvietas tiesai vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>kreditora pastāvīgās dzīvesvietas tiesai, vai</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Atbilstoši šīs regulas 68. panta 1. punktam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>Ievērojot 75. panta 2. punktu, ar šo regulu groza Regulu (EK) Nr. 44/2001, aizstājot minētās regulas noteikumus, kas piemērojami uzturēšanas saistību lietās.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Šveices tiesības</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Civilprocesa kodekss</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Code de procédure civile</HT> [Civilprocesa kodeksa] (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>CPK<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>) 62. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/><HT TYPE="ITALIC">Lis pendens</HT> sākuma brīdis<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, kas ir ietverts šī kodeksa 1. daļas 4. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/><HT TYPE="ITALIC">Lis pendens</HT> un atteikšanās no prasības<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>, ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="062.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Lieta ir izskatīšanā, kad ir iesniegts samierināšanas pieteikums, celta prasība, iesniegts pieteikums vai kopīgs pieteikums par laulības šķiršanu.</ALINEA><?PAGE NO="5"?><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Samierināšanas procedūra ir regulēta CPK 2. daļas 1. iedaļas 197.–212. pantā. Saskaņā ar CPK 197. pantu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>Princips<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>Pirms tiesvedības tiek īstenots samierināšanas mēģinājums samierināšanas iestādē.<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>CPK 198. pantā ir uzskaitīti izņēmumi, kuru gadījumā samierināšanas procedūra nav paredzēta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>CPK 2. daļas 1. iedaļas 2. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>Samierināšanas procedūra<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> ir ietverts 202.–207. pants. CPK 202. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>Procedūras uzsākšana<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="202.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Procedūra tiek uzsākta, iesniedzot samierināšanas pieteikumu. [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="202.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Samierināšanas pieteikumā norāda pretējo pusi, prasījumus un sniedz strīda priekšmeta aprakstu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="202.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Samierināšanas iestāde par pieteikumu nekavējoties paziņo pretējai pusei un vienlaikus uzaicina puses uz sēdi.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>CPK 2. daļas 1. iedaļas 3. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>Vienošanās un atļauja celt prasību<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> ir ietverts 208. un 209. pants. Atbilstoši CPK 208. pantam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>Vienošanās<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="208.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja samierināšanas mēģinājums izdodas, samierināšanas iestāde izdara ierakstu par izlīgumu, prasības atzīšanu vai beznosacījumu atteikšanos no prasības protokolā, ko pēc tam izsniedz pusēm parakstīšanai. Katra puse saņem protokola kopiju.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="208.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Izlīgums, prasības atzīšana vai beznosacījumu atteikšanās no prasības rada tādas tiesiskās sekas kā spēkā stājies nolēmums.<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Saskaņā ar CPK 209. pantu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>Atļauja celt prasību<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="209.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja samierināšanas mēģinājums neizdodas, samierināšanas iestāde izdara par to ierakstu protokolā un izsniedz atļauju celt prasību:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b.</NO.P><TXT>prasītājam [..]</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="209.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Prasītājam ir tiesības celt prasību tiesā trīs mēnešu laikā no atļaujas celt prasību izsniegšanas brīža.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>CPK 2. daļas 1. iedaļas 4. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>Sprieduma priekšlikums un nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> ir ietverts 210.–212. pants. CPK 210. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>Sprieduma priekšlikums<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="210.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Samierināšanas iestāde var pusēm iesniegt sprieduma priekšlikumu:</P><P>[..]</P><?PAGE NO="6"?><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c.</NO.P><TXT>citos mantiska rakstura strīdos, kuros strīda summa nepārsniedz 5000 [Šveices] frankus [CHF, aptuveni 4350 EUR].</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>CPK 211. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>Tiesiskās sekas<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="211.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Sprieduma priekšlikums tiek pieņemts un rada tādas tiesiskās sekas kā spēkā stājies nolēmums, ja neviena no pusēm to nenoraida 20 dienu laikā no dienas, kad tas ir ticis rakstveidā paziņots pusēm. Noraidījums nav jāpamato.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="211.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Pēc noraidījuma saņemšanas samierināšanas iestāde izsniedz atļauju celt prasību:</ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Saskaņā ar CPK 212. pantu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>Nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>samierināšanas iestāde, pamatojoties uz prasītāja pieteikumu, var izlemt lietu pēc būtības mantiska rakstura strīdos, kuros strīda summa nepārsniedz 2000 [CHF, aptuveni 1740 EUR] un “procedūra ir mutvārdu<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Federālais likums par starptautiskajām privāttiesībām</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Loi fédérale sur le droit international privé</HT> [Federālā likuma par starptautiskajām privāttiesībām] redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, 2. sadaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>Jurisdikcija<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> ietvertajā 9. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/><HT TYPE="ITALIC">Lis pendens</HT><QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="009.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja prasība par vienu un to pašu priekšmetu starp tām pašām pusēm jau tiek izskatīta ārvalstī, Šveices tiesa aptur tiesvedību, ja ir paredzams, ka ārvalsts tiesa pienācīgā termiņā pieņems nolēmumu, kuru varēs atzīt Šveicē.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="009.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Lai noteiktu, kad prasība ir tikusi celta Šveicē, noteicošais ir datums, kurā ir iesniegts pirmais lietas ierosināšanai nepieciešamais dokuments. Pietiek ar to, ka ir uzsākta samierināšanas procedūra.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="009.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šveices tiesa atsakās no jurisdikcijas, tiklīdz tai tiek iesniegts ārvalsts nolēmums, kuru var atzīt Šveicē.<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">B. Schlömp</HT>, kuras domicils ir Šveicē, ir <HT TYPE="ITALIC">H. S</HT>. – kas viņai vajadzīgās aprūpes dēļ ir ievietota pansionātā Vācijā un saņem administratīvā dienesta izmaksātu papildu sociālās aprūpes pabalstu – bioloģiskā meita.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Saskaņā ar Vācijas tiesību normām no publiskajiem līdzekļiem piešķirtie pabalsti tiek pārskaitīti aprūpes sniedzējam, kam ir tiesības, ceļot regresa prasību, pieprasīt to atmaksu no personas bioloģiskajiem bērniem, kuriem ir pietiekama maksātspēja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT><DATE ISO="20151016">2015. gada 16. oktobrī</DATE> administratīvais dienests iesniedza samierināšanas pieteikumu <HT TYPE="ITALIC">Friedensrichteramt des Kreises Reiat</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Kanton Schaffhausen</HT> (Šafhauzenes kantona Reijatas apgabala miertiesa, Šveice), kura darbojas kā samierināšanas iestāde, un pieprasīja <HT TYPE="ITALIC">B. Schlömp</HT> samaksāt minimālo summu 5000 EUR apmērā, saglabājot iespēju šo summu mainīt pēc tam, kad no viņas būs saņēmis pieprasīto informāciju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Tā kā samierināšanas mēģinājums neizdevās, <HT TYPE="ITALIC">Friedensrichteramt des Kreises Reiat</HT> (Reijatas apgabala miertiesa) <DATE ISO="20160125">2016. gada 25. janvārī</DATE> izsniedza <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>atļauju celt prasību<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, par kuru administratīvajam dienestam tika paziņots <DATE ISO="20160126">2016. gada 26. janvārī</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT><DATE ISO="20160511">2016. gada 11. maijā</DATE> administratīvais dienests <HT TYPE="ITALIC">Kantonsgericht Schaffhausen</HT> (Šafhauzenes kantona tiesa, Šveice) cēla prasību pret <HT TYPE="ITALIC">B. Schlömp</HT> par uzturlīdzekļu samaksu šī sprieduma 26. punktā minētās minimālās summas apmērā, saglabājot iespēju šo summu palielināt atbilstoši iespējamai papildu informācijai par pēdējās minētās maksātspēju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Pēc samierināšanas pieteikuma iesniegšanas, bet pirms bija celta prasība <HT TYPE="ITALIC">Kantonsgericht Schaffhausen</HT> (Šafhauzenes kantona tiesa), <HT TYPE="ITALIC">B. Schlömp</HT>, pamatojoties uz Regulas Nr. 4/2009 3. panta a) vai b) punktu, vērsās <HT TYPE="ITALIC">Amtsgericht (Familiengericht) Schwäbisch Hall</HT> (Švābu Halles pirmās instances tiesa (Ģimenes lietu tiesa), Vācija), ar <DATE ISO="20160219">2016. gada 19. februāra</DATE> procesuālo rakstu, kas šajā tiesā tika saņemts 2016. gada 22. februārī, ceļot prasību par negatīva fakta konstatēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160307">2016. gada 7. marta</DATE> lēmumu šī tiesa atzina, ka nevar lietu izskatīt, jo tā nav šīs tiesas teritoriālajā piekritībā, un nosūtīja to iesniedzējtiesai <HT TYPE="ITALIC">Amtsgericht Stuttgart</HT> (Štutgartes pirmās instances tiesa), kuras izskatīšanā lieta nonāca <DATE ISO="20160321">2016. gada 21. martā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Pēc prasības par negatīva fakta konstatēšanu izsniegšanas administratīvajam dienestam <DATE ISO="20160426">2016. gada 26. aprīlī</DATE>, šis dienests <DATE ISO="20160517">2016. gada 17. maijā</DATE> izvirzīja <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> iebildi, to pamatojot ar tiesvedību, kas norit Šveicē, tāpēc iesniedzējtiesai atbilstoši Lugāno II konvencijas 27. panta 1. punktam bija tiesvedība jāaptur. <HT TYPE="ITALIC">B. Schlömp</HT> lūdza šo iebildi noraidīt, uzskatot, ka samierināšanas iestāde nav <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>tiesa<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> un līdz ar to Lugāno II konvencijas 27. panta 1. punkta tiesību normas nav piemērojamas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Pamatojoties uz Tiesas judikatūru, it īpaši uz <DATE ISO="19871208">1987. gada 8. decembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gubisch Maschinenfabrik</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>144/86</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:528">EU:C:1987:528</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <DATE ISO="19941206">1994. gada 6. decembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tatry</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑406/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:400">EU:C:1994:400</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), iesniedzējtiesa uzskata, ka administratīvā dienesta Šveicē celtajai prasībai par [uzturlīdzekļu] samaksu, kurai ir pievienots informācijas pieprasījums, tāpat kā Vācijā celtajai prasībai par negatīva fakta konstatēšanu, abām pamatā ir jautājums, vai saskaņā ar tiesisko subrogāciju <HT TYPE="ITALIC">B. Schlömp</HT> ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa konstatē, ka no CPK tiesību normām, it īpaši no tā 62. panta 1. punkta, skatot to kopā ar tā 202. panta 1. punktu, izriet, ka atbilstoši Šveices tiesību normām ar dažiem izņēmumiem, kas nav piemērojami šajā gadījumā, lieta obligāti ir izskatīšanā, kad ir iesniegts samierināšanas pieteikums. Tādējādi šī tiesa uzskata, ka samierināšanas procedūra un vēlākā tiesvedība tiesā veido vienu un to pašu procesuālo vienību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai tomēr ir šaubas par to, vai samierināšanas iestāde, kurai ir iesniegts samierināšanas pieteikums, var tikt kvalificēta kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>tiesa<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> 27. un 30. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Amtsgericht Stuttgart</HT> (Štutgartes pirmās instances tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>Vai saskaņā ar Šveices tiesību normām izveidota samierināšanas iestāde arī ietilpst <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>tiesas<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> jēdzienā, piemērojot Lugāno [II] konvencijas 27. un 30. pantu?<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālo jautājumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Lugāno II konvencijas 27. un 30. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> gadījumā datums, kurā ir tikusi uzsākta obligāta samierināšanas procedūra saskaņā ar Šveices tiesību normām izveidotā samierināšanas iestādē, ir uzskatāms par datumu, kurā prasība ir celta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>tiesā<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par Lugāno II konvencijas piemērojamību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Lugāno II konvencija starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju stājās spēkā <DATE ISO="20110101">2011. gada 1. janvārī</DATE> (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="138" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 138, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Atbilstoši šīs konvencijas 5. panta 2. punktam lietas, kas attiecas uz uzturēšanu, principā ietilpst tās piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Iesākumā ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā Lugāno II konvencijas 64. pantu, kurā ir regulēta šīs konvencijas saistība ar Regulu Nr. 44/2001, Lugāno II konvencija var būt piemērojama pamatlietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Saskaņā ar Lugāno II konvencijas 64. panta 1. punktu pēdējā minētā neskar to, kā dalībvalstis piemēro Regulu Nr. 44/2001, kā arī jebkurus tās grozījumus. Tomēr, kā izriet no šīs konvencijas 64. panta 2. punkta b) apakšpunkta, to jebkurā gadījumā piemēro attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT>, ja tiesvedība ir uzsākta valstī, kurā piemēro minēto konvenciju, bet nepiemēro kādu no šā paša 64. panta 1. punktā minētajiem instrumentiem, – tādā kā Šveices Konfederācija – un valstī, kurā piemēro gan šo konvenciju, gan kādu no minētā panta 1. punktā minētajiem instrumentiem – tādā kā Vācijas Federatīvā Republika.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Regula Nr. 44/2001 tika atcelta ar Regulu Nr. 1215/2012, kura, izņemot atsevišķas tās tiesību normas, ir piemērojama, sākot no <DATE ISO="20150110">2015. gada 10. janvāra</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Kā izriet no Regulas Nr. 4/2009 68. panta 1. punkta, ar šo regulu groza Regulu Nr. 44/2001, aizstājot pēdējās minētās noteikumus, kas piemērojami uzturēšanas saistību lietās. Atbilstīgi Regulas Nr. 4/2009 pārejas noteikumiem dalībvalstīm uzturēšanas saistību lietās attiecībā uz jurisdikciju, atzīšanu, izpildāmību un izpildi, kā arī juridisko palīdzību no dienas, kad šī regula ir piemērojama, ir jāpiemēro šīs regulas noteikumi, nevis Regulas Nr. 44/2001 noteikumi. Pie Regulas Nr. 4/2009 noteikumiem attiecībā uz jurisdikciju pieder tās 3. panta a) punkts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Kad Lugāno II konvencijas 64. panta 1. punktā tiek izdarīta atsauce uz jebkuriem Regulas Nr. 44/2001 grozījumiem, šī atsauce ir jāsaprot tā, ka tie ietver Regulu Nr. 4/2009 un Regulu Nr. 1215/2012.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Līdz ar to atbilstoši Lugāno II konvencijas 64. panta 2. punktam tā pamatlietā ir piemērojama.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Kā izriet no Lugāno II konvencijas 27. panta 1. punkta formulējuma, <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> situācija rodas, tiklīdz par vienu un to pašu pamatu un priekšmetu starp tām pašām pusēm tiek celtas prasības dažādu dalībvalstu tiesās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Lugāno II konvencijas 30. pantā ir noteikts, ka par datumu, kad prasība ir celta tiesā šīs konvencijas II sadaļas 9. iedaļas piemērošanas nolūkā, tiek uzskatīts vai nu datums, kad dokuments, ar ko celta prasība, vai līdzvērtīgs dokuments ir iesniegts tiesā, ar nosacījumu, ka prasītājs pēc tam ir veicis pasākumus, kuri viņam bija jāveic, lai nodrošinātu izsniegšanu atbildētājam, vai, ja dokuments ir jāizsniedz pirms iesniegšanas tiesā, – datums, kad to saņem iestāde, kas ir atbildīga par izsniegšanu, ar nosacījumu, ka prasītājs pēc tam ir veicis visus pasākumus, kuri viņam bija jāveic, lai nodrošinātu dokumentu iesniegšanu tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka šīs Lugāno II konvencijas normas ir formulētas gandrīz identiski Regulas Nr. 44/2001 un Regulas Nr. 1215/2012 atbilstošajiem pantiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Kā norādīts arī ģenerāladvokāta secinājumu 27. punktā, Lugāno II konvencijas un Regulas Nr. 44/2001 līdzvērtīgo tiesību normu, kā arī jebkuru šīs regulas grozījumu vienveidīgas interpretācijas mērķis izriet tostarp no 2. protokola par konvencijas vienotu interpretāciju un par Pastāvīgo komiteju (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="339" PAGE.FIRST="27" DATE.PUB="2007">OV 2007,<?PAGE NO="9"?> L 339, 27. lpp.</REF.DOC.OJ>) preambulas pēdējā apsvēruma, kā arī no šī protokola 1. panta, saskaņā ar kuriem tiesām, kam ir jāpiemēro un jāinterpretē šī konvencija, ir pienākums nodrošināt minēto tiesību aktu līdzvērtīgo tiesību normu saskanīgu interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Tiesa ir norādījusi arī uz Regulas Nr. 44/2001 un Lugāno II konvencijas normu priekšmetu un formulējumu identiskumu, kas ļauj garantēt abu tiesisko regulējumu saskaņotību (šajā nozīmē skat. Atzinumu <REF.DOC.ECR><NO.CASE>1/03</NO.CASE> (<NAME.CASE>Jaunā Lugāno konvencija</NAME.CASE>), <DATE ISO="20060207">2006. gada 7. februāris</DATE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:81">EU:C:2006:81</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0152">152.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0153">153.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Turpinājumā, ņemot vērā paralēlismu, kas pastāv starp mehānismiem <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> gadījumu atrisināšanai, kuri ir ieviesti ar Lugāno II konvenciju un ar Regulām Nr. 44/2001 un Nr. 1215/2012, un ievērojot vienveidīgas interpretācijas mērķi, kas tika aprakstīts šī sprieduma 47. punktā, ir jāuzskata, ka Lugāno II konvencijas 27. pants ir objektīvs un automātisks un ir balstīts uz hronoloģisko secību, kādā prasības ir celtas attiecīgajās tiesās (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170504">2017. gada 4. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">HanseYachts</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑29/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:343">EU:C:2017:343</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Šajā kontekstā, kā norādīts arī ģenerāladvokāta secinājumu 41. punktā, Lugāno II konvencijas 30. pantā datums, kas tiek uzskatīts par prasības celšanas tiesā datumu šīs konvencijas II sadaļas 9. iedaļas un, konkrēti, šīs konvencijas 27. panta piemērošanas nolūkā, ir definēts vienveidīgi un autonomi, lai mazinātu risku, ka dažādās līgumslēdzējās valstīs noritētu paralēlas tiesvedības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Visbeidzot, attiecībā uz Lugāno II konvencijas 27. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem par to, lai puses, pamats un priekšmets prasībām, kuras ir celtas dažādu valstu tiesās, būtu identiski, kā izriet no Tiesas judikatūras par Regulas Nr. 44/2001 27. panta interpretāciju, kas ir attiecināma uz Lugāno II konvencijas 27. panta interpretāciju, ir jāmin, ka prasībai, ar kuru tiek lūgts atzīt, ka atbildētājs ir atbildīgs par kaitējuma nodarīšanu, ir tas pats pamats un priekšmets kā šī atbildētāja prasībai par negatīva fakta konstatēšanu, ar ko tiek lūgts atzīt, ka tas nav atbildīgs par minētā kaitējuma nodarīšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131219">2013. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">NIPPONKOA Insurance</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑452/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:858">EU:C:2013:858</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, kā ir konstatējusi iesniedzējtiesa, pastāv <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> situācija attiecībā uz tās izskatāmo lietu un lietu, ko izskata <HT TYPE="ITALIC">Kantonsgericht Schaffhausen</HT> (Šafhauzenes kantona tiesa), jo šo abu lietu pamatā ir jautājums, vai saskaņā ar tiesisko subrogāciju <HT TYPE="ITALIC">B. Schlömp</HT> ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>No CPK izriet, ka saskaņā ar Šveices tiesību normām lieta ir izskatīšanā, kad ir iesniegts samierināšanas pieteikums, celta prasība, iesniegts pieteikums vai kopīgs pieteikums par laulības šķiršanu. Samierināšanas procedūra ir paredzēta likumā, uz to attiecas sacīkstes princips, un tā principā ir obligāta. Tās neievērošana izraisa iespējamas vēlākas prasības tiesā nepieņemamību. Šī procedūra var noslēgties vai nu ar saistošu spriedumu strīdos, kuros strīda summa nepārsniedz 2000 CHF (aptuveni 1740 EUR), vai arī – strīdos, kuros strīda summa nepārsniedz 5000 CHF (aptuveni 4350 EUR), – ar sprieduma priekšlikumu, kas, ja netiek apstrīdēts, var iegūt <HT TYPE="ITALIC">res judicata</HT> spēku, vai arī ar vienošanās apstiprināšanu, vai atļaujas celt prasību izsniegšanu. Pēdējā minētajā gadījumā prasītājam ir tiesības celt prasību tiesā trīs mēnešu laikā no atļaujas celt prasību izsniegšanas brīža. Savukārt Federālā likuma par starptautiskajām privāttiesībām 9. pantā ir paredzēts, ka <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> gadījumā, lai noteiktu, kad prasība ir tikusi celta Šveicē, noteicošais ir datums, kurā ir iesniegts pirmais lietas ierosināšanai nepieciešamais dokuments, turklāt pietiek ar to, ka ir uzsākta samierināšanas procedūra.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Piedevām, kā savos mutvārdu apsvērumos ir norādījusi Šveices valdība, uz samierināšanas iestādēm, pirmkārt, attiecas CPK paredzētās garantijas attiecībā uz miertiesnešu noraidīšanu, kuri ir šo iestāžu sastāvā, un, otrkārt, tās savas funkcijas pilda pilnīgi autonomi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>No šīm tiesību normām izriet, ka savu funkciju izpildē, kas tām ir uzticētas ar CPK, samierināšanas iestādes var tikt kvalificētas kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>tiesa<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> Lugāno II konvencijas 62. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Atbilstoši Lugāno II konvencijas 62. panta formulējumam termins <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>tiesa<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> ietver jebkuru iestādi, kuru valsts, kam ir saistoša šī konvencija, ir noteikusi kā tādu, kurai ir jurisdikcija jautājumos, kas ir šīs konvencijas darbības jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Kā ir uzsvērts Izskaidrojošajā ziņojumā par minēto konvenciju, ko ir izstrādājis <HT TYPE="ITALIC">Fausto Pocar</HT> un apstiprinājusi Padome (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="319" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, C 319, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), Lugāno II konvencijas 62. panta formulējumā ir nostiprināta funkcionāla pieeja, saskaņā ar kuru iestāde tiek kvalificēta kā tiesa pēc tās funkcijām, nevis pēc oficiālās klasifikācijas valsts tiesību aktos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Lugāno II konvencijas 27. un 30. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> gadījumā datums, kurā ir uzsākta obligāta samierināšanas procedūra saskaņā ar Šveices tiesību normām izveidotā samierināšanas iestādē, ir uzskatāms par datumu, kurā prasība ir celta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>tiesā<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kura parakstīta <DATE ISO="20071030">2007. gada 30. oktobrī</DATE> un kuras noslēgšana Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes <DATE ISO="20081127">2008. gada 27. novembra</DATE> Lēmumu 2009/430/EK, 27. un 30. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> gadījumā datums, kurā ir uzsākta obligāta samierināšanas procedūra saskaņā ar Šveices tiesību normām izveidotā samierināšanas iestādē, ir uzskatāms par datumu, kurā prasība ir celta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>tiesā<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>