(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) 1999. gada augustā piemēroja antidempinga maksājumu 60,4 % apmērā tādu tērauda trošu un tauvu (“tērauda stiepļu troses” vai “SWR”) importam, kuru izcelsme ir, cita starpā, Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”).

(2)

Komisija 2004. gada 5. janvārī no Eiropas Stiepļu trošu rūpniecības federācijas (EWRIS) sadarbības komitejas saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu izmeklēt ĶTR izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam piemērojamo antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu. Šis pieprasījums tika iesniegts Kopienas SWR ražotāju lielākās daļas vārdā.

(3)

Pieprasījumā tika apgalvots un tika iesniegti sākotnēji pietiekami pamatoti pierādījumi, kas liecināja, ka pēc pasākumu piemērošanas ĶTR izcelsmes SWR importam ir būtiski mainījusies tirdzniecības prakse, kas saistīta ar SWR eksportu no ĶTR un Marokas uz Kopienu. Tika apgalvots, ka šās tirdzniecības prakses izmaiņas izriet no tā, ka ĶTR izcelsmes SWR tiek pārkrauts Marokā. Bija ievērojami pieaudzis imports no Marokas, kamēr aptuveni vienādā apmērā bija būtiski samazinājies imports no ĶTR.

(4)

Pieprasījumā tika secināts, ka iepriekš minētajām izmaiņām nav pietiekama pamata vai ekonomiska pamatojuma, izņemot tā antidempinga maksājuma esamību, kas piemērojams ĶTR izcelsmes SWR.

(5)

Visbeidzot, EWRIS arī iesniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka šā maksājuma koriģējošais efekts tika mazināts gan daudzumu, gan cenu ziņā un ka no Marokas sūtītajam SWR bija dempinga cenas salīdzinājumā ar normālajām vērtībām, kas agrāk bija noteiktas ĶTR izcelsmes SWR.

(6)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 275/2004 (3) (“izmeklēšanas uzsākšanas regula”) uzsāka izmeklēšanu attiecībā uz iespējamu apiešanu un saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu lika muitas iestādēm no 2004. gada 19. februāra reģistrēt no Marokas sūtītu SWR importu, neatkarīgi no tā, vai Maroka bija norādīta kā to izcelsmes valsts. Komisija paziņoja ĶTR un Marokas iestādēm par izmeklēšanas uzsākšanu.

(7)

Pieprasījumā minētajiem Kopienas importētājiem, SWR eksportētājiem, kas atradās Marokā un ĶTR, kā arī citām ieinteresētām personām, kuras atsaucās noteiktajā termiņā, tika nosūtītas anketas. Visas puses tika informētas par to, ka nesadarbošanās gadījumā var piemērot pamatregulas 18. pantu. Tās arī tika brīdinātas par nesadarbošanās sekām.

(8)

Vairāki Kopienas importētāji rakstveidā sazinājās ar Komisiju, apgalvodami, ka viņi nav importējuši SWR no Marokas.

(9)

Atbildes uz anketām netika saņemtas no eksportētājiem/ražotājiem ĶTR.

(10)

Atbilde uz anketu tika saņemta no viena Marokas ražotāja eksportētāja, tas ir, Remer Maroc SARL, Settat. Komisija veica pārbaudes apmeklējumu šā uzņēmuma telpās.

(11)

Izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“IP”). Tika savākti dati par laikposmu no 1999. gada līdz IP beigām, lai noteiktu, vai tirdzniecības praksē ir notikušas izmaiņas.

(12)

Kā minēts 9. apsvērumā, sadarbība netika panākta no SWR ražotājiem vai eksportētājiem ĶTR. Tomēr tika iegūta informācija no viena Marokas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, Remer Maroc SARL, kurš ražoja SWR un IP laikā nelielu daļu savas produkcijas eksportēja uz Kopienu. Pēc Eiropas Kopienu Statistikas biroja sniegtajiem datiem šis uzņēmums IP laikā veidoja mazāk nekā 5 % no kopējā SWR importa apjoma no Marokas Kopienā. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu atzinums daļēji bija jāpamato ar pieejamajiem faktiem.

(13)

Attiecīgais ražojums, kā noteikts izmeklēšanā, kuras rezultātā tika piemēroti spēkā esošie pasākumi (“sākotnējā izmeklēšana”), ir ĶTR izcelsmes tērauda troses un tauvas, tostarp slēgta tinuma troses, izņemot nerūsošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma izmēru vairāk nekā 3 mm (saskaņā ar terminoloģiju, ko izmanto attiecīgajā rūpniecības nozarē, sauktas par “SWR”), ko parasti deklarē ar KN kodiem ex 7312 10 82 , ex 7312 10 84 , ex 7312 10 86 , ex 7312 10 88 un ex 7312 10 99 .

(14)

Izmeklēšana parādīja, ka SWR, ko no ĶTR ieveda Kopienā un ko no Marokas nosūtīja uz Kopienu, piemita tās pašas fiziskās īpašības, tehniskie parametri un lietošanas veids, tādēļ tās ir uzskatāmas par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(15)

Uzņēmums Remer Maroc SARL, kas sadarbojās, 2001. gadā tika nodibināts kā meitas uzņēmums, kas pilnībā pieder Itālijas uzņēmējsabiedrībai Remer Italia Srl. IP laikā Remer Maroc SARL eksportēja tikai pavisam nelielu daudzumu attiecīgā ražojuma Kopienā, un tas minētajā laikposmā bija mazāk nekā 5 % no kopējā SWR importa no Marokas. Lielākā daļa no pārdošanas apjomiem ir paredzēta vietējam tirgum Marokā.

(16)

Turklāt ir konstatēts, ka Remer Maroc SARL ir gan SWR ražotājs, gan eksportētājs, kura ražotnēs notiek viss attiecīgās preces ražošanas process, kurā tiek izmantotas iegādātās tērauda stieples, troses, kas sastāv no tekstilmateriāla serdeņa, un smēreļļas. Tas pārdod tikai savu vai sava mātes uzņēmuma Itālijā produkciju un nekad nav iepircis SWR vai citus materiālus ĶTR.

(17)

Ievērojot iepriekš minēto, Remer Maroc SARL ir pierādījis, ka tā eksports neizraisa izmaiņas tirdzniecības praksē starp ĶTR un Kopienu. Līdz ar to izmeklēšana saistībā ar Remer Maroc SARL eksportētajām SWR būtu jāizbeidz.

(18)

Attiecībā uz eksportētājiem, kas nesadarbojās, eksports uz Kopienu bija jānosaka, balstoties uz faktiem, kas bija pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tika uzskatīts, ka Statistikas biroja dati KN līmenī ir vislabākā pieejamā informācija, lai iegūtu atzinumu par eksportu uz Kopienu pēc tam, kad ĶTR izcelsmes SWR importam tika piemērots antidempinga maksājums. Šajā sakarā jāatzīmē, ka Kopienas ražotāju pieprasījums arī ir sagatavots, balstoties uz Statistikas biroja datiem, un ka šīs izmeklēšanas laikā Komisijai nebija pieejami nekādi citi neatkarīgi datu avoti. Cena eksportam no Marokas uz ES tika noteikta, pamatojoties uz kopējo eksporta vērtību un tonnu skaitu, ko Statistikas birojs uzrādīja KN līmenī, no tiem atskaitot tā Marokas uzņēmuma eksportētos daudzumus un vērtības, kurš sadarbojās. Turklāt par datiem, kas tika apkopoti par laikposmu pirms pasākumu ieviešanas, tika pieņemts, ka, tā kā nebija neviena cita neatkarīga avota, Statistikas biroja dati KN līmenī bija vislabākā pieejamā informācija.

(19)

Tika konstatēts, ka skaidri redzamā pāreja no importa, kas no ĶTR tika veikts uz Kopienu, uz importu, kas no Marokas tika veikts uz Kopienu, bija novērojama pēc tam, kad 1999. gada augustā bija stājušies spēkā antidempinga pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes SWR. Pēc tam, kad Kopiena bija piemērojusi antidempinga pasākumus, SWR imports no ĶTR Kopienā ievērojami samazinājās no 14 057 tonnām 1998. gadā līdz 364 tonnām 2000. gadā un laikposmā no 2000. līdz 2003. gadam saglabājās vienādi zemā līmenī. Šai pašā laikposmā SWR imports no Marokas Kopienā palielinājās no nulles 1998. gadā līdz 2 338 tonnām 2003. gadā.

(20)

Tādēļ attiecībā uz uzņēmumiem, kas nesadarbojās, iezīmējās skaidras tirdzniecības prakses izmaiņas, kas bija vērojamas pēc tam, kad 1999. gada augustā stājās spēkā Kopienas antidempinga pasākumi par ĶTR izcelsmes SWR.

(21)

Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, tika konstatēts, ka šādām tirdzniecības prakses izmaiņām nav ekonomiska pamatojuma vai arī tas ir nepietiekams. Pirmkārt, Marokas ražotājs, kurš sadarbojās, neieveda SWR no ĶTR. Otrkārt, pamatojoties uz Ķīnas, Marokas un EK statistiku, ir vērojams eksporta pieaugums no ĶTR uz Maroku, kas atbilst eksporta pieaugumam šai pašā laikposmā no Marokas uz Kopienu. Jāatzīst, ka Marokas un Ķīnas tirdzniecības statistikā SWR netiek nošķirts no trosēm (SWR pusfabrikātiem), savukārt EK statistikā šāda nošķiršana notiek. Tomēr, ņemot vērā bieži sastopamo nesadarbošanos un to, ka nekas nenorāda uz to, ka trošu pārstrāde tauvās notiek Marokā, var pamatoti pieņemt, ka šie statistikas dati sniedz atbilstīgu priekšstatu par SWR importu no ĶTR uz Maroku. Turklāt, ja šāda pārstrāde notiktu, tā nebūtu ievērojama. Ekonomiskā ziņā nebūtu vērts troses pārstrādāt SWR vietā, kas nav trošu ražotne, jo šā procesa pievienotā vērtība ir diezgan neliela, salīdzinot ar transporta izmaksām. Tāpat tiek atzīmēts, ka viens Marokas uzņēmums, kurš neaizpildīja anketu un nepiekrita pārbaudes apmeklējumam, sniedza pretrunīgu informāciju par savu darbību, kamēr tas varēja viegli precizēt stāvokli, sadarbojoties izmeklēšanā. Tā kā neviens cits uzņēmums, izņemot Remer Maroc SARL, nesadarbojās, tad, spriežot pēc tendencēm, var secināt, ka imports no ĶTR uz Maroku nebija paredzēts Marokas tirgum, bet gan eksportam uz Kopienu.

(22)

Šo secinājumu apstiprina fakts, ka vienīgais zināmais attiecīgā ražojuma eksportētājs no Marokas, kas nav eksportētājs, kurš sadarbojās, ir Ķīnas ražotāja eksportētāja meitas uzņēmums. Šis meitas uzņēmums tika reģistrēts Marokā 2001. gadā, kas sakrita ar SWR eksporta uzsākšanu no Marokas uz Kopienu.

(23)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka iepriekš minētā no ĶTR veiktā importa aizstāšana ar importu no Marokas notika laikposmā pēc antidempinga maksājumu piemērošanas, jebkura cita skaidrojuma trūkuma dēļ jāsecina, ka izmaiņas tirdzniecības praksē drīzāk izrietēja no maksājuma piemērošanas nevis jebkura cita pietiekama iemesla vai ekonomiskā pamatojuma dēļ, pamatregulas 13. panta 1. punkta otrā teikuma nozīmē.

(24)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var pamatoti secināt, ka sūdzībā ietverto apgalvojumu var apstiprināt, proti, ka lielākā daļa eksporta no ĶTR uz Maroku tika vienkārši nosūtīts caur Maroku uz Kopienu.

(25)

No 19. apsvērumā dotajiem skaitļiem ir skaidri redzams, ka kopš pasākumu ieviešanas ir notikušas skaidri saskatāmas kvantitatīvās izmaiņas saistībā ar attiecīgā ražojuma importu Kopienā. Ievērojamais SWR eksporta apjoms no ĶTR uz Kopienu, kas bijis novērots pirms pasākumu ieviešanas, daļēji tika aizstāts ar mazāku, taču joprojām ievērojamu eksporta apjomu no Marokas eksportētājiem, kuri nesadarbojās. Pēdējais minētais apjoms atbilst 20 %-25 % no apjoma, ko sākotnējās izmeklēšanas periodā (no 1997. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 1. martam) veidoja imports no ĶTR. Tādēļ uzskata, ka šīs tirdzniecības plūsmās iezīmējušās izmaiņas mazināja pasākumu koriģējošo ietekmi to daudzumu ziņā, kas tika importēti Kopienas tirgū.

(26)

Attiecībā uz cenām, ņemot vērā zemo sadarbības pakāpi, bija jāizmanto pieejamie fakti, proti, Statistikas biroja KN līmenī sniegtie statistikas dati. Saskaņā ar šiem datiem CIF eksporta cenas no Marokas nominālajā izteiksmē bija apmēram par 3 % zemākas nekā no Ķīnas veiktā eksporta CIF cenas sākotnējā izmeklēšanā. Tādējādi jāpieņem, ka eksporta cenas eksportam no Marokas ir zemākas nekā Kopienas cenu līmenis, ar kādu tiek novērsts kaitējums, kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(27)

Tāpēc tiek secināts, ka attiecīgais imports mazināja maksājuma koriģējošo ietekmi gan daudzumu, gan cenu ziņā.

(28)

Lai noteiktu, vai ir atrodamas liecības par dempingu attiecībā uz SWR, ko IP laikā eksportētāji, kuri nesadarbojās, eksportēja no Marokas uz Kopienu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu par pamatu eksporta cenu noteikšanai uz Kopienu tika izmantoti Statistikas biroja sniegtie eksporta dati KN līmenī.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu normālā vērtība, kas izmantojama pret apiešanu vērstajā izmeklēšanā, ir normālā vērtība, kas noteikta sākotnējās izmeklēšanas laikā.

(30)

Sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka Polija ir ĶTR atbilstoša analoga tirgus ekonomikas valsts, un normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kā arī uz salikto normālo vērtību šajā analogajā valstī. Balstoties uz to, ĶTR tika noteikta valsts vienotā dempinga starpība 60,4 % apmērā.

(31)

Patlaban notiekošajā pret apiešanu vērstajā izmeklēšanā sadarbības trūkuma dēļ dempinga starpības nevarēja sīki aprēķināt pa ražojumu veidiem. Eksporta cenas tomēr varēja salīdzināt ar cenām, kas KN kodu līmenī noteiktas sākotnējās izmeklēšanas laikā, izmantojot Statistikas biroja sniegtos datus, kas piedāvā zināmu detalizāciju. Minētais salīdzinājums atklāja, ka CIF eksporta cenas no Marokas uz Kopienu IP laikā vidēji bija par 3 % zemākas nekā CIF eksporta cenas no ĶTR uz Kopienu sākotnējā izmeklēšanā. Tā kā šīs eksporta cenas ir jāsalīdzina ar valstij raksturīgajām normālajām vērtībām, ko izmantoja sākotnējās dempinga starpības 60,4 % noteikšanai, tad var secināt, ka tās izraisījušas cenu dempingu līmenī, kas augstāks par 60 %.

(32)

Komisija no viena Marokas ražotāja, Remer Maroc SARL, saņēma pieprasījumu par atbrīvošanu no reģistrācijas un pasākumiem. Kā norādīts 12. apsvērumā, šis uzņēmums izmeklēšanā sadarbojās, iesniedzot atbildes uz anketu un piekristot pārbaudes apmeklējumam.

(33)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1699/2004 (4) izdarīja grozījumus izmeklēšanas uzsākšanas regulā, lai pārtrauktu SWR importa reģistrāciju no Marokas uzņēmuma, proti, Remer Maroc SARL, par kuru tika konstatēts, ka tas neapiet antidempinga maksājumus.

(34)

Saskaņā ar iepriekš minēto atzinumu par to, ka tika konstatēts, ka uzņēmums nav izvairījies no spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, minētais uzņēmums jāatbrīvo arī no paredzamo pasākumu piemērošanas.

(35)

Ņemot vērā iepriekš minētos faktus par pasākumu apiešanu pamatregulas 13. panta 1. punkta otrā teikuma nozīmē, spēkā esošie antidempinga pasākumi, kas bija saistīti ar ĶTR izcelsmes SWR, jāattiecina uz to pašu ražojumu, kas sūtīts no Marokas, neatkarīgi no tā, vai Maroka ir norādīta kā tā izcelsmes valsts, ievērojot to pašu pamatregulas 13. panta 1. punktu, izņemot preces, ko izgatavojis Remer Maroc SARL – ražotājs, kurš sadarbojas.

(36)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, kas paredz, ka visi paplašinātie pasākumi jāpiemēro reģistrētam importam no tā reģistrēšanas dienas, būtu jāiekasē antidempinga maksājums attiecībā uz to SWR importu, kas sūtītas no Marokas un kas ievestas Kopienā, reģistrējot tās atbilstīgi izmeklēšanas uzsākšanas regulai, izņemot SWR, ko saražojis Remer Maroc SARL.

(37)

Lēmums neattiecināt maksājumus to SWR importam, ko eksportējis Remer Maroc SARL, tika pieņemts, balstoties uz pašreizējā izmeklēšanā iegūto atzinumu. Tādējādi to piemēro tikai to SWR importam, kas sūtītas no Marokas un kuru ražotājs ir minētā juridiskā persona. Importētās SWR, ko ražojusi vai sūtījusi jebkura cita sabiedrība, kuras nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp sabiedrības, kas saistītas ar norādītajām sabiedrībām, nevar saņemt atbrīvojumu un uz tām jāattiecina maksājuma likme, ko paredz Regula (EK) Nr. 1796/1999.

(38)

Apiešana notiek ārpus Kopienas. Pamatregulas 13. pants ir vērsts uz to, lai apkarotu apiešanas praksi, neskarot uzņēmējus, kuri var pierādīt, ka viņi šādā praksē nav iesaistīti, tomēr minētajā pantā nav ietverts īpašs noteikums, kurš paredz attieksmi pret ražotājiem, kas varējuši pierādīt, ka viņi apiešanas praksē nav iesaistīti. Tāpēc ražotājiem, kuri attiecīgo ražojumu IP laikā nav eksportējuši un nav saistīti ne ar eksportētājiem, ne ar ražotājiem, uz kuriem šo antidempinga maksājumu attiecina, jāparedz iespēja pieprasīt atbrīvojumu no pasākumiem attiecībā uz šādu importu. Attiecīgajiem ražotājiem, kuri varētu iesniegt pieprasījumu atbrīvot no attiecinātā antidempinga maksājuma, var būt jāaizpilda anketa, lai dotu Komisijai iespēju noteikt, vai šāds atbrīvojums varētu būt pamatots. Šādu atbrīvojumu var piešķirt pēc attiecīgā ražojuma tirgus situācijas, ražošanas jaudas un jaudu izmantošanas, apgādes un pārdošanas novērtēšanas, kā arī ņemot vērā tādu darbību iespējamību, kurām nav pietiekama pamata vai ekonomiska pamatojuma un kas liecina par dempingu. Parasti Komisija var veikt arī pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Pieprasījums nekavējoties būtu jāadresē Komisijai kopā ar visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par uzņēmuma darbības izmaiņām, kas saistītas ar produkcijas ražošanu un pārdošanu.

(39)

Importētāji tomēr var gūt labumu no reģistrācijas vai pasākumu atbrīvojuma, ja to imports ir no eksportētājiem, kuriem šāds atbrīvojums ir piešķirts saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(40)

Ja atbrīvojums tiek atzīts par pamatotu, Komisija, apspriežoties ar Padomdevēju komiteju, attiecīgi ierosinās veikt šīs regulas grozījumus. Pēc tam visi piešķirtie atbrīvojumi tiks kontrolēti, lai nodrošinātu tajos izklāstīto nosacījumu ievērošanu.

(41)

Ieinteresētās puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, balstoties uz kuriem Padome spēkā esošo galīgo antidempinga maksājumu ir nodomājusi paplašināt, un tām tika dota iespēja sniegt atsauksmes un tikt uzklausītām. Nekādas atsauksmes, kas varētu izmainīt iepriekš minētos secinājumus, netika saņemtas,