<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-460/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CC0460</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:271">EU:C:2022:271</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>19</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>19</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">G. Pitruzzella</HT> secinājumi – Lieta C‑460/20</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Google</HT> (Atsauču uz domājami nepatiesu saturu atsaistīšana)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta džovanni pitrucellas<BR/>[<HT TYPE="ITALIC">Giovanni Pitruzzella</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20220407">2022. gada 7. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – itāļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑460/20</HT></P><P>TU,</P><P>RE</P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Google LLC</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā augstākā tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE=")" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Personas datu aizsardzība</KEYWORD><KEYWORD>Lūgums atsaistīt atsauces uz domājami nepatiesu informāciju un izņemt sīktēlus (<HT TYPE="ITALIC">thumbnails</HT></KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, par ko ir šie secinājumi, <HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā augstākā tiesa, Vācija; turpmāk tekstā –<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">BGH</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) uzdod Tiesai divus jautājumus par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (<DATE ISO="20160427">2016. gada 27. aprīlis</DATE>) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="119" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 119, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>VDAR<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) 17. panta 3. punkta a) apakšpunktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (<DATE ISO="19951024">1995. gada 24. oktobris</DATE>) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="281" PAGE.FIRST="31" DATE.PUB="1995">OV 1995, L 281, 31. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> 12. panta b) punktu un 14. panta pirmās daļas a) punktu, lasot tos Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) 7., 8., 11. un 16. panta gaismā. Šie jautājumi ir uzdoti saistībā ar prasību, ko TU un RE (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>prasītāji<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) ir cēluši pret <HT TYPE="ITALIC">Google LLC</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/><HT TYPE="ITALIC">Google</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>atbildētāja<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) par to, lai, pirmkārt, tiktu atsaistītas noteiktas, ar atbildētājas pārvaldītās meklētājprogrammas starpniecību veikto meklējumu rezultātu sarakstā uzrādītas atsauces uz trešās personas tiešsaistes rakstiem, kuros ir identificējami prasītāji, un, otrkārt, tiktu pārtraukts rādīt fotogrāfijas, kas vienam no minētajiem rakstiem pievienotas tā saukto sīktēlu (<HT TYPE="ITALIC">thumbnails</HT>) veidā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Ir zināms, ka meklētājprogramma ne tikai mitina citu personu ražotu saturu tīklā, bet tai ir arī aktīva loma informācijas izplatīšanā. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Tīkla bagātība<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> būtu tikai potenciāla, ja lietotājs nevarētu, izmantojot meklētājprogrammas, piekļūt sev nepieciešamajai informācijai, un internetā radītajā plašajā informācijas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>okeānā<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> daudz informācijas bez šādu programmu starpniecības paliktu<?PAGE NO="2"?> praktiski nepieejama. Kad meklētājprogramma atļauj lietotājam veikt meklējumu, ierakstot atslēgvārdu, piemēram, personas vārdu, tā izvēlas meklējumu rezultātos iekļaujamās vietnes un tām piešķiramo secību rezultātu sarakstā, un tam ir milzīga ietekme uz informācijas izplatīšanu. Šī atlase tiek veikta ar izmantoto algoritmu un tātad ir atkarīga no atlases kritērijiem, ko meklētājprogrammas pārvaldītājs ir izvēlējies programmēšanas darbībā. Turpmākā izvēle tiek īstenota plašā mērogā <HT TYPE="ITALIC">content moderation</HT> politiku jomā, ko platforma veic, pamatojoties uz tās pieņemtajiem standartiem, piemēram, lai aizsargātu savu biznesa modeli, lai aizsargātu noteiktus sensitīvus lietotājiem izplatītus datus vai lai izpildītu juridiskus pienākumus. Šīs darbības rada lēmumus par saturu, kas nav publicējams lietotāju veikto meklējumu rezultātos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Tādējādi meklētājprogramma darbojas kā informācijas <HT TYPE="ITALIC">gatekeeper</HT> – ar šo vārdu apzīmē struktūras, kuru darbība ir nepieciešama, lai atļautu demokrātiskās saziņas ķēdē iekļaut trešo personu radītus viedokļus vai informāciju. Šai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>vārtiņu<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>, pa kuriem iet informācijas plūsma, kontroles funkcijai, ko īsteno tādas meklētājprogrammas kā <HT TYPE="ITALIC">Google</HT>, ir nozīmīgas sekas gan attiecībā uz Hartas 11. pantā garantēto vārda un informācijas brīvību, gan tās 7. un 8. pantā noteiktajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību. It īpaši tīmekļlapas un tajā ietvertās informācijas par šo personu iekļaušana rezultātu sarakstā, kas atspoguļojas pēc meklējuma veikšanas, ierakstot personas vārdu, ievērojami atvieglo šādas informācijas pieejamību ikvienam interneta lietotājam, un tai var būt izšķiroša nozīme minētās informācijas izplatīšanā un tātad vārda un informācijas brīvības īstenošanā. Tā paša iemesla dēļ šī iekļaušana var nozīmīgāk aizskart pamattiesības uz datu subjekta privātās dzīves neaizskaramību nekā izdevēja veiktā minētās tīmekļlapas publicēšana, kā Tiesai jau ir bijusi iespēja precizēt savā judikatūrā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Skat. it īpaši šo secinājumu 14. un 15. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, par ko ir šie secinājumi, meklētājprogrammu veiktās funkcijas specifiskums un spriedze, ko tas rada starp Hartas 7., 8. un 11. pantā minētajām pamattiesībām, kļūst nozīmīgi Tiesas vēl neskatītā scenārijā, proti, tādā, kad datu subjekts apstrīd apstrādāto datu patiesumu un šā iemesla dēļ lūdz atsaistīt atsauces uz saitēm, kuras nosūta uz trešo personu publicētu saturu ar ietvertiem minētajiem datiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesiskais regulējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Papildus Hartas 7., 8., 11. un 16. pantam, kuros ir noteiktas attiecīgi tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību un darījumdarbības brīvību, šīs analīzes nolūkos nozīme ir it īpaši Direktīvas 95/46 12. panta b) punktam un 14. panta pirmās daļas a) punktam, uz kuriem es vienkārši atsaucos, kā arī VDAR 17. pantam. Šā panta 1. punktā ir noteiktas datu subjekta tiesības panākt, lai pārzinis dzēstu datu subjekta personas datus, it īpaši, ja šie dati ir apstrādāti nelikumīgi, un izrietošais pārziņa pienākums veikt šādu dzēšanu. Minētā panta 3. punkta a) apakšpunktā ir precizēts, ka 1. punktu nepiemēro, ciktāl apstrāde ir nepieciešama, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>lai īstenotu tiesības uz vārda [un informācijas] brīvību<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>. Pārējie Direktīvas 95/46 un VDAR noteikumi, kuriem ir nozīme lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatīšanā, tiks minēti analīzes gaitā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>TU ieņem atbildīgus amatus dažādās sabiedrībās, kuras piedāvā finanšu pakalpojumus, vai arī ir to kapitāldaļu turētājs. RE bija TU faktiskā dzīvesbiedre un līdz 2015. gada maijam – prokūriste vienā no šīm sabiedrībām. Tīmekļvietnē www.g...net (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>g‑net<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>) attiecīgi <DATE ISO="20150427">2015. gada 27. aprīlī</DATE>, 4. jūnijā un 16. jūnijā tika publicēti trīs raksti, kuros bija pausti kritiski viedokļi un šaubas par vairāku minēto sabiedrību ieguldījumu modeļa nopietnību. <DATE ISO="20150604">2015. gada 4. jūnija</DATE> rakstu ilustrēja četras fotogrāfijas – trīs TU fotogrāfijas un viena RE fotogrāfija, kurās prasītāji bija attēloti pie luksusa automašīnu stūres, helikopterā un pie čartera lidmašīnas. Attēli – kontekstā ar rakstiem – varēja likt domāt, ka prasītāji bauda greznu dzīvi par svešu naudu. Saskaņā ar tīmekļvietnes g‑net likumiskajām norādēm (<HT TYPE="ITALIC">Impressum</HT>) tās pārvaldītāja ir <HT TYPE="ITALIC">G‑LLC</HT>. Atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">G‑LLC</HT> sniegtajai informācijai tās uzņēmējdarbības mērķis ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>ar aktīvu informēšanu un pastāvīgu pārredzamību sekmēt krāpšanas novēršanu ekonomikā un sabiedrībā<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>. Dažādās publikācijās tomēr tiek kritiski ziņots par <HT TYPE="ITALIC">G‑LLC</HT> uzņēmējdarbības modeli, tostarp – izsakot pārmetumu, ka tā mēģinot šantažēt uzņēmumus, vispirms publicējot nelabvēlīgus rakstus un pēc tam piedāvājot šos rakstus dzēst, par to saņemot tā saukto aizsardzības naudu. <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> pārvaldītajā meklētājprogrammā ievadot prasītāju vārdus un uzvārdus – gan atsevišķi, gan saistībā ar konkrētu firmu nosaukumiem –, meklēšanas rezultātu sarakstā uzrādījās <DATE ISO="20150604">2015. gada 4. jūnija</DATE> un 16. jūnija raksti un saites uz tiem; ievadot konkrētas firmas nosaukumu, meklēšanas rezultātu sarakstā uzrādījās <DATE ISO="20150427">2015. gada 27. aprīļa</DATE> raksts. Šajos rezultātos bija ietverta saite uz konkrētajiem rakstiem. <DATE ISO="20150604">2015. gada 4. jūnija</DATE> rakstam pievienotās prasītāju fotogrāfijas <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> turklāt savā attēlu meklēšanas rezultātu sarakstā uzrādīja kā sīktēlus (<HT TYPE="ITALIC">thumbnails</HT>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Prasītāji lūdza atbildētāju, pirmkārt, atsaistīt atsauces uz konkrētajiem rakstiem, kuros, viņuprāt, ir noteikts skaits uz nepatiesiem faktiem balstītu kļūdainu argumentu un neslavu ceļošu viedokļu, un, otrkārt, izņemt sīktēlus no meklējumu rezultātu saraksta. Viņi apgalvoja, ka ir kļuvuši par <HT TYPE="ITALIC">G‑LLC</HT> šantāžas upuriem. Atbildētāja atteicās izpildīt minēto lūgumu, norādot uz profesionālo kontekstu, kurā iekļaujas strīdīgie raksti un attēli, un apgalvojot, ka nav zinājusi par tajos ietvertās informācijas domājamo nepatiesumu. Prasība pirmajās divās tiesu instancēs tika noraidīta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>1)</NO.P><TXT>Vai ar datu subjekta tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību [Hartas 7. pants] un tiesībām uz savu personas datu aizsardzību (Hartas 8. pants) ir saderīgi no Hartas 7., 8., 11. un 16. panta izrietošo atšķirīgo tiesību un interešu līdzsvarošanas kontekstā, kas saskaņā ar [VDAR] 17. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir jāveic, pārbaudot personas lūgumu interneta meklēšanas pakalpojumu pārzinim atsaistīt atsauci, tādā situācijā, kad atsauce, kuras atsaistīšana tiek prasīta, sasaista ar saturu, kurā ir ietverti faktu apgalvojumi un uz šiem apgalvojumiem balstīti vērtējumi, kuru patiesumu datu subjekts noliedz, un kura likumība ir atkarīga no jautājuma par tajā ietverto faktu apgalvojumu patiesumu, pamatā ņemt vērā arī to, vai datu subjekts saprātīgā veidā – piemēram, izmantojot pagaidu noregulējuma pasākumu – varētu izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret satura nodrošinātāju un tādējādi varētu vismaz sākt jautājuma par meklētājprogrammas pārziņa identificētā satura patiesumu provizorisku noskaidrošanu?</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai situācijā, kad lūgums atsaistīt atsauces ir izteikts interneta meklēšanas pakalpojumu pārzinim, kura meklētājprogramma, ja tiek meklēts pēc personas vārda, meklē fizisku personu fotogrāfijas, kuras trešās personas saistībā ar attiecīgās personas vārdu ir ievietojušas internetā, un tā atrastās fotogrāfijas savā rezultātu pārskatā rāda kā sīktēlus (<HT TYPE="ITALIC">thumbnails</HT>), no Hartas 7., 8., 11. un 16. panta izrietošo atšķirīgo tiesību un interešu līdzsvarošanas kontekstā, kas jāveic saskaņā ar [Direktīvas 95/46] 12. panta b) punktu un 14. panta pirmās daļas a) punktu un [VDAR] 17. panta 3. punkta a) apakšpunktu, pamatā ir jāņem vērā trešās personas sākotnējās publikācijas konteksts arī tad, ja, meklētājprogrammai parādot sīktēlu, gan tiek norādīta saite uz trešās personas tīmekļvietni, tomēr tā nav konkrēti nosaukta un interneta meklēšanas pakalpojumi neuzrāda no tās izrietošo kontekstu?<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus šajā lietā iesniedza pamatlietas puses, Rumānijas, Austrijas un Grieķijas valdības, kā arī Komisija. Tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20220124">2022. gada 24. janvārī</DATE>, mutvārdu apsvērumus sniedza pamatlietas puses un Komisija.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Pirms prejudiciālo jautājumu izskatīšanas ir jāatgādina Tiesas judikatūra par meklētājprogrammas pārvaldītāja pienākumiem, kad viņa darbība izraisa personas datu apstrādi, it īpaši, kad personai, uz kuru attiecas šī apstrāde, rodas tiesības uz tās datu dzēšanu. Kā redzēsim, minētie pienākumi ir samēroti, Tiesas vārdiem runājot, ar meklētājprogrammas pārvaldītāja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>atbildību, kompetencēm un iespējām<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Skat. šo secinājumu 15. punktu.</P></NOTE>, kas savukārt ir nesaraujami saistītas ar tās lomu interneta ekosistēmā, kura ir kodolīgi aprakstīta šo secinājumu ievadā.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Tiesas judikatūra</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>No Tiesas judikatūras personas datu apstrādes jomā meklētājprogrammu darbības kontekstā izriet četri stabili punkti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Pirmais attiecas uz meklētājprogrammu darbības kvalificēšanu un to subsumpciju Savienības tiesību aktu personas datu aizsardzības jomā piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><DATE ISO="20140513">2014. gada 13. maija</DATE> spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Google</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑131/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:317">EU:C:2014:317</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT><QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) Tiesa apgalvoja, ka meklētājprogrammas darbība, kas izpaužas kā publicētās vai trešo personu internetā ievietotās informācijas atrašana, to automātiski indeksējot, īslaicīgi uzglabājot un visbeidzot nododot interneta lietotāju rīcībā noteiktā svarīguma secībā, ir jākvalificē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>personas datu apstrāde<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> 2. panta b) punkta nozīmē, ja minētā informācija ietver trešo personu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>personas datus<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Proti, informāciju, kas attiecas uz identificētām vai identificējamām fiziskajām personām, un tātad <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>personas datus<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> minētās direktīvas 2. panta a) punkta izpratnē.</P></NOTE>. Šajā sakarā nav nozīmes apstāklim, ka šie dati jau ir bijuši publicēti internetā un meklētājprogramma tos negroza<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT>, 28. un 29.–31. punkts.</P></NOTE>. Šādas meklētājprogrammu darbības kvalifikācijas sekas ir otrs spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT> atrodamais apgalvojums. Meklētājprogrammas pārvaldītājs kā tiesību subjekts, kurš nosaka šīs programmas nolūkus un līdzekļus, ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>personas datu apstrādātāju<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> Direktīvas 95/46 2. panta d) punkta izpratnē par to personas datu apstrādi, ko šāda<?PAGE NO="5"?> darbība izraisa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT>, 32. un 33. punkts. Direktīvas 95/46 un VDAR itāļu valodas versijā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>responsabile del trattamento<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> Direktīvas 95/46 2. panta d) punkta izpratnē pašlaik atbilst jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>titolare del trattamento<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> VDAR 4. panta 7. punkta izpratnē [latviešu valodas versijā attiecīgi pēc definīcijām <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>personas datu apstrādātājs<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> Direktīvā 95/46 pašlaik atbilst VDAR terminam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>pārzinis<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>; savukārt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>responsabile del trattamento<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> šajā regulā ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>apstrādātājs<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, kas Direktīvā 95/46 atbilst itāļu valodas terminam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>incaricato del trattamento<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>].</P></NOTE>. Šajā sakarā Tiesa precizēja, ka izslēgt no jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>atbildīgais<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> minētās tiesību normas izpratnē meklētājprogrammas pārvaldītāju tikai tāpēc, ka tas neīsteno kontroli pār personas datiem, kuri publicēti trešo personu mājaslapās, būtu pretēji šīs tiesību normas mērķim – ar šī jēdziena plašu definēšanu nodrošināt efektīvu un pilnīgu attiecīgo personu aizsardzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT>, 34. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Otrais no Tiesas judikatūras izrietošais stabilais punkts attiecas uz datu subjektu pamattiesību iespējamu smagu aizskārumu, kas izriet no meklētājprogrammas darbināšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Kā jau ir bijusi iespēja norādīt, internets eksponenciāli palielina pamattiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību aizskaršanas risku to procedūru dēļ, ar kurām informācija tiek radīta un izplatīta tīklā. Labi apzinoties šo realitāti, spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT> Tiesa, pirmkārt, precizēja, ka personas datu apstrāde, kas veikta meklētājprogrammas darbības ietvaros, atšķiras no interneta vietnes izdevēju darbības, kas ietver šo datu atspoguļošanu interneta vietnē, un to papildina<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT>, 35. punkts.</P></NOTE>. Otrkārt, tā uzsvēra, ka meklētājprogrammas pārvaldītāja veikta personas datu apstrāde <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>var būtiski ietekmēt pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, ja meklēšana ir veikta ar šīs programmas palīdzību, izmantojot fiziskas personas vārdu, jo šāda apstrāde ļauj katram interneta lietotājam iegūt ar rezultātu sarakstu strukturētu tādas informācijas pārskatu saistībā ar šo personu, kas saistībā ar šo personu atrodama internetā, potenciāli skar daudzus tās privātās dzīves aspektus un bez minētās meklētājprogrammas nevarētu vai vienīgi ar lielām grūtībām varētu tikt savstarpēji saistīta, un tādējādi – izveidot vairāk vai mazāk detalizētu šīs personas profilu<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>. Iejaukšanās datu subjekta minētajās tiesībās turklāt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>tiek palielināta tās lomas dēļ, kāda ir internetam un meklētājprogrammām modernajā sabiedrībā, kuras piešķir šādā sarakstā ietvertajai informācijai vispārpieejamu raksturu<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT>, 80. punkts un tajā minētā judikatūra; skat. arī minētā sprieduma 36.–38. punktu.</P></NOTE>. Tāpēc Tiesas ieskatā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>ciktāl meklētājprogrammas darbība tādējādi var būtiski un papildus – salīdzinājumā ar mājaslapu izdevēju darbību – ietekmēt pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, šādas meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam kā personai, kas nosaka šīs darbības mērķus un līdzekļus, savas atbildības, kompetenču un iespēju ietvaros ir jānodrošina, lai tā atbilstu Direktīvas 95/46 prasībām, lai tajā paredzētās garantijas varētu tikt pilnībā nodrošinātas un lai faktiski varētu tikt realizēta tostarp attiecīgo personu efektīva un pilnīga privātās dzīves aizsardzība<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT>, 38. punkts.</P></NOTE>. <DATE ISO="20190924">2019. gada 24. septembra</DATE> spriedumā GC u.c. (Atsauču uz sensitīviem datiem atsaistīšana)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑136/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:773">EU:C:2019:773</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>spriedums GC<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>) Tiesa uzsvēra visu pienākumu, kuri noteikti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>personas datu apstrādātājam<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>pārzinim<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> [par personas datu apstrādi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>atbildīgajai<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> personai] saskaņā ar Direktīvu 95/46 vai VDAR, pilnu piemērojamību meklētājprogrammas pārvaldītājam, ieskaitot aizliegumus un ierobežojumus šīs direktīvas 8. panta 1. un 5. punktā un VDAR 9. panta 1. un 10. punktā minētajai sensitīvu datu apstrādei. Minētajā spriedumā Tiesa precizēja, ka tad, ja meklētājprogrammas pārvaldītāja savas darbības ietvaros veiktās apstrādes īpatnības nevar attaisnot viņa atbrīvošanu no minēto noteikumu ievērošanas, šīs īpatnības tomēr var ietekmēt minētā pārvaldītāja konkrēto atbildību un pienākumu tvērumu. Tā kā pēdējais minētais atbild nevis par to, ka sensitīvi dati parādās trešo personu publicētā tīmekļlapā, bet gan par atsauces<?PAGE NO="6"?> piesaisti uz minēto lapu, tikai šīs atsauču piesaistīšanas dēļ tam ir piemērojamas tiesību normas par minēto datu apstrādi, un tātad <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>tas darāms, kompetento valsts iestāžu uzraudzībā veicot pārbaudi pēc datu subjekta pieprasījuma<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Skat. spriedumu GC, 45.–47. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Trešais Tiesas noteiktais stabilais punkts attiecas uz nepieciešamību ņemt vērā visas iesaistītās pamattiesības meklētājprogrammas pārvaldītājam adresētā atsauču atsaistīšanas pieprasījuma kontekstā un līdzsvarot minētās tiesības, ievērojot ne tikai konkrētā gadījuma apstākļus, bet arī interneta vides tehnoloģiskos raksturlielumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Šajā sakarā, lai gan, no vienas puses, Tiesa ir izslēgusi, ka datu subjekta pamattiesību aizskārumu – kuru radījusi to skarošas informācijas uzrādīšana meklējuma rezultātos, ko meklē, ierakstot tā vārdu meklētājprogrammā internetā, – var, ievērojot šāda aizskāruma potenciālo smagumu, attaisnot, pamatojoties uz minētās programmas pārvaldītāja vienkāršu ekonomisko interesi, no otras puses, tā ir atzinusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>rezultātu sarakstā iekļauto saišu dzēšana atkarībā no attiecīgās informācijas varētu skart interneta lietotāju, kuri [..] ir ieinteresēti piekļūt attiecīgajai informācijai, leģitīmo interesi<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT>, 81. punkts.</P></NOTE>. Tiesas ieskatā šādās situācijās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>ir jāatrod taisnīgs līdzsvars it īpaši starp šo interesi un šī datu subjekta pamattiesībām saskaņā ar Hartas 7. un 8. pantu<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT>, 81. punkts.</P></NOTE>. Šī nepieciešamība ir uzsvērta spriedumā GC ar atsauci uz VDAR 17. pantu, kurā ir kodificētas Tiesas spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT>, it īpaši 88. un 99. punktu. Tiesības uz personas datu dzēšanu Tiesa izsecināja, interpretējot Direktīvas 95/46 12. panta b) punktu un 14. panta pirmās daļas a) punktu.</P></NOTE> atzītās tiesības uz personas datu dzēšanu (jeb <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>tiesības tikt aizmirstam<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>) un kura 3. punkta a) apakšpunktā ir konkrēti noteikta, kā to arī uzsvērusi pati Tiesa, prasība līdzsvarot iepriekš minētās tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Skat. spriedumu GC, 54.–59. punkts.</P></NOTE>. Minētajā spriedumā Tiesa apstiprina arī to, kas jau apstiprināts spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT> par kritērijiem, uz kuru pamata veikt šādu līdzsvarošanu, uzsverot, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>lai gan Hartas 7. un 8. pantā aizsargātās datu subjekta tiesības principā ir pārākas par interneta lietotāju informācijas brīvību, šis samērs tomēr īpašos gadījumos var būt atkarīgs no attiecīgās informācijas būtības un no tā, cik šī informācija ir sensitīva saistībā ar datu subjekta privāto dzīvi, kā arī no sabiedrības interesēm saņemt šo informāciju, kas var atšķirties tostarp atkarībā no attiecīgā subjekta lomas sabiedriskajā dzīvē<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Skat. spriedumu GC, 66. punkts; šajā ziņā, lai gan bez konkrētas atsauces uz Hartas 11. pantā noteiktajām tiesībām uz informāciju, skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT>, 81. punkts.</P></NOTE>. Papildus Tiesas pieņemtajiem formulējumiem it īpaši no sprieduma GC izriet, ka līdzsvarošana tiek veikta starp <HT TYPE="ITALIC">vienāda nozīmīguma</HT> pamattiesībām, kuras veido obligātus nosacījumus pareizai demokrātiskas sabiedrības darbībai. Tātad nevar abstraktos terminos paredzēt vienu tiesību prevalenci pār citām, bet ir jāsasniedz līdzsvars tā, lai īstenotu līdzāspastāvēšanu, kas katrām iesaistītajām pamattiesībām nodara mazāko iespējamo kaitējumu. No minētā sprieduma izriet arī tas, ka šāds līdzsvars no Hartas 7. un 8. pantā paredzētajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību novirzās uz Hartas 11. pantā garantētajām tiesībām informēt un tikt informētiem, vēl jo vairāk, ja konkrētajai personai ir sabiedriska loma un tātad pastāv interneta lietotāju interese saņemt informāciju par šo personu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Tajā pašā nozīmē skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190924">2019. gada 24. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Google</HT> (Atsauču atsaistīšanas teritoriālā piemērojamība)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑507/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:772">EU:C:2019:772</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Ceturtais no Tiesas judikatūras izrietošais stabilais punkts ir uzdevuma izsvērt iesaistītās pamattiesības uzticēšana meklētājprogrammas pārvaldītājam kā personas datu apstrādes, ko veic minētās programmas darbošanās vajadzībām, pārzinim, lai nodrošinātu, ka šī apstrāde atbilst VDAR prasībām (un agrāk Direktīvas 95/46 prasībām)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Tiesību īstenošanu uz atsauču atsaistīšanu Tiesa sasaistīja ar Direktīvas 95/46 12. panta b) punktā un 14. panta pirmās daļas a) punktā paredzēto mehānismu, uz kura pamata attiecīgos pieprasījumus datu subjekts var tieši iesniegt personas datu apstrādātājam, kuram tādā gadījumā ir pienācīgi jāizskata to pamatotība un, iespējams, jāizbeidz konkrēto datu apstrāde; skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT>, 77. punkts. Attiecībā uz VDAR skat. konkrēti spriedumu GC, 66. punkts.</P></NOTE>. Šī loma vēlāk tika kodificēta VDAR 17. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Kad nozīmīgumu iegūst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>tiesības tikt aizmirstam<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, meklētājprogrammas pārvaldītājam ir pienākums, pamatojoties uz iesaistīto tiesību un interešu kopumu un atsevišķā gadījuma konkrēto apstākļu aspektā, nolemt, kāds saturs ir atkārtoti ietverams ar minēto programmu veikto meklējumu sarakstā un kāds savukārt ir no šā saraksta izslēdzams. Ja personas datu apstrādātājs (vai pārzinis saskaņā ar VDAR) neizpilda atsauču atsaistīšanas pieprasījumu, datu subjekts var vērsties kontroles iestādēs vai tiesā, lai tās veiktu nepieciešamās pārbaudes un noteiktu pārvaldītājam pienākumu veikt attiecīgus pasākumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT>, 77. punkts.</P></NOTE>. Minētajos apstākļos ir jāatceras, ka <DATE ISO="20141126">2014. gada 26. novembrī</DATE> 29. panta darba grupa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46 29. pantu, 29. panta darba grupa ir neatkarīga konsultatīva Eiropas iestāde par datu un privātās dzīves aizsardzību.</P></NOTE> pieņēma vadlīnijas sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Google Spain</HT> īstenošanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>https://ec.europa.eu/newsroom/article29/items/667236/en</P></NOTE>, kuru mērķis ir sniegt informāciju par to, kā darba grupā apvienotās datu aizsardzības iestādes plāno īstenot minēto spriedumu. Šajās vadlīnijās ir ietverts arī neizsmeļošs saraksts ar vispārīgiem kritērijiem, kurus datu aizsardzības iestādes piemēros, atsevišķi skatot katru sūdzību, kas iesniegta to nacionālajā birojā pēc meklētājprogrammu atteikuma dzēst rezultātus no saraksta. Tieši piemērojot šīs vadlīnijas, <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> izskata tai iesniegtos atsauču atsaistīšanas pieprasījumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Tieši līdz šim izklāstīto principu kontekstā ir jāskata <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT> uzdotie prejudiciālie jautājumi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo prejudiciālo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Google</HT> apstrīd pirmā prejudiciālā jautājuma pieņemamību, jo tam esot hipotētisks raksturs, tāpēc ka <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT> ierosinātais risinājums esot abstrakts veidojums, kas nav saistīts ar pamatlietas faktiem. Turklāt Tiesas rīcībā neesot nepieciešamo elementu, lai sniegtu lietderīgu atbildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Šajā ziņā uzskatu, ka, pirmkārt, ir jānoraida <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> arguments, atbilstoši kuram lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar šo punktu neesot pienācīgi pamatots. Manuprāt, <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT> ir sniegusi pietiekami precīzu un pilnīgu faktiskā konteksta ainu, kas raksturo tās izskatīšanai iesniegto lietu un nepieciešamību minētajā kontekstā saņemt atbildi uz pirmo prejudiciālo jautājumu. Tiesas rīcībā ir visi nepieciešamie elementi, lai atbildētu uz šo jautājumu, un tas ir neatkarīgi no apstākļa, ka iesniedzējtiesa nav precizējusi nedz to, vai prasītājiem pamatlietā faktiski ir tiesas aizsardzība pret satura nodrošinātāju, nedz to, kādas būtu šāda apstākļa iespējama negatīva konstatējuma sekas. Otrkārt, tikai fakts, ka <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT> ieskatā tās izskatīšanai nodotā strīda atrisināšanai ir iepriekš jāpārbauda, cik pareiza ir vispārīgos un abstraktos terminos izklāstītā metodoloģija, ko tā uzskata par piemērojamu tādā situācijā kā pamatlietā aplūkojamā, nenozīmē, ka Tiesai šajā ziņā uzdotais prejudiciālais jautājums ir hipotētisks, ja izrādās, ka atbilde uz minēto jautājumu var atļaut iesniedzējtiesai pēc vajadzīgo faktu pārbaudes izlemt pamatlietu.<?PAGE NO="8"?> Visbeidzot, norādīšu, ka turpmākie <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> izvirzītie argumenti pirmā prejudiciālā jautājuma nepieņemamības atbalstam būtībā ir par sekām, kādas būtu tam, ja Tiesa, iespējams, apmierinātu iesniedzējtiesas piedāvāto risinājumu, tātad tie attiecas uz minētā jautājuma būtību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Ar pirmo prejudiciālo jautājumu Tiesai būtībā tiek lūgts precizēt, kādi ir meklētājprogrammas pārvaldītāja pienākumi, apstrādājot atsauču atsaistīšanas pieprasījumu, kas pamatojas uz apgalvojumu bez pievienotiem pierādījumiem par saturā, uz kuru ir piesaistīta atsauce, iekļautās informācijas daļas nepatiesumu, konkrētajā lietā norādot uz vairākiem rakstiem, kuros ir iekļauti dati un komentāri par ieguldījumu modeli un par prasītāju pamatlietā pārvaldīto sabiedrību rezultātiem. Tā kā – it īpaši, ņemot vērā konkrēto rakstu profesionālo kontekstu un informācijas nozīmību ieguldītājiem, ievērojot riskanto nozari, kurā darbojas prasītāji,<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Izklāstīti ir tikai daži no <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT> aplūkotajiem kritērijiem, kas konkrēti minēti lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu. Tomēr no dažu šā nolēmuma fragmentu lasījuma izriet, ka šī tiesa ir globāli izvērtējusi dažādus elementus, kuri raksturo tās izskatīšanai nodoto gadījumu.</P></NOTE> – atsauču atsaistīšana būtu attaisnota tikai tad, ja strīdīgā informācija izrādītos tiešām nepatiesa, <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT> interesējas, vai prasītājiem pamatlietā ir pienākums sniegt pierādījumus vai noteiktas pakāpes liecību par šādas informācijas nepatiesumu vai tomēr <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> ir jāpieņem par pamatotiem minēto prasītāju apgalvojumi un jāatsaista prasītās atsauces vai pašai jācenšas noskaidrot faktus. <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT> ierosina atrisināt jautājumu atkarībā no tā, vai datu subjektam ir saprātīga iespēja saņemt tiesas aizsardzību, piemēram, ar pagaidu pasākumu, vērstu tieši pret satura nodrošinātāju, un būtībā lūdz Tiesu sniegt atbildi par šādas VDAR 17. panta 3. punkta a) apakšpunkta interpretācijas pareizību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Ar daļēji atšķirīgiem argumentiem visas puses un datu subjekti, kas iesniedza apsvērumus šajā tiesvedībā, iebilst pret <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT> ierosināto risinājumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Grieķijas valdības nostāja šķiet ne tik konkrēta.</P></NOTE>, vismaz tiktāl, cik šis risinājums paredz – pretēji šo secinājumu 11.–19. punktā atgādinātajai judikatūrai –, ka interešu līdzsvarošana atbilstoši VDAR 17. panta 3. punkta a) apakšpunktam tiek veikta, pamatojoties tikai uz kritēriju, ka pastāv saprātīga aizsardzības tiesā iespēja attiecībā pret satura nodrošinātāju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Uzvēršu – no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu skaidri izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT> nodarbina jautājums par minētajam kritērijam piešķiramu iespējamu nozīmi tikai pēc Hartas 7., 8. un 11. pantā noteikto tiesību līdzsvarošanas, pamatojoties uz konkrētās lietas apstākļu kopumu, un pēc secinājuma – pieņemot, ka apstrīdētā informācija ir patiesa –, ka prevalē interneta lietotāju tiesības uz informāciju. Gadījums, uz ko atsaucas <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT>, ir tāds, kurā pēc visu pārējo nozīmīgo faktoru pienācīgas izsvēršanas atsauču atsaistīšanas pieprasījuma apmierināšana vai noraidīšana ir atkarīga <HT TYPE="ITALIC">tikai</HT> no tās informācijas patiesuma vai nepatiesuma, kuru ir lūgts dzēst. No tā izriet, ka iespējamai apstiprinošai Tiesas atbildei uz <HT TYPE="ITALIC">BHG</HT> uzdoto jautājumu nebūtu tādu seku, ka atsauču atsaistīšanas pieprasījuma apmierināšana vai noraidīšana, kas pamatota ar meklētājprogrammā atrodamās informācijas domājamu nepatiesumu, būtu atkarīga <HT TYPE="ITALIC">tikai</HT> no apstākļa, vai datu subjektam ir iespēja saņemt aizsardzību pret satura nodrošinātāju, nedz – pretēji <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> apgalvojumiem – šādas aizsardzības nepieejamības gadījumā nozīmētu, ka meklētājprogrammas pārvaldītājam automātiski rastos pienākums atsaistīt atsauces. Šādi rezultāti turklāt būtu pretrunā pareizai saiknei starp VDAR 17. panta 1. punktā un 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, kuri izslēdz jebkuru automātismu, kas, darbojoties pārzinim, kontroles iestādei vai tiesai, varētu iejaukties nepieciešamajā iesaistīto pamattiesību līdzsvarošanā. Apstiprinoša Tiesas atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu nozīmētu vienkārši, ka tad, kad interneta lietotāju tiesības uz informāciju un satura nodrošinātāja vārda brīvība,<?PAGE NO="9"?> pamatojoties uz nozīmīgo apstākļu kopumu, šķiet prevalējam pār pieteikuma iesniedzēja tiesībām <HT TYPE="ITALIC">un</HT> atsauču atsaistīšanas pieprasījuma apmierināšana tiek attaisnota tikai apstrīdētās informācijas faktiska nepatiesuma gadījumā, valsts tiesai – un pirmstiesas stadijā meklētājprogrammas pārvaldītājam – būtu ļauts noteicoši pamatoties uz minēto apstākli, ja vien šis nepatiesums nav acīmredzams un pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis vismaz kādu sākotnēju šāda nepatiesuma pierādījumu. Turklāt saprātīgas iespējas saņemt aizsardzību tiesā pret satura nodrošinātāju esamība vai neesamība – lai kāds būtu tās pamats – ne tikai nevar pati par sevi veidot ekskluzīvu vai noteicošu kritēriju atsauču atsaistīšanas pieprasījuma noraidīšanai vai apmierināšanai, bet tā neveido arī nozīmīgu kritēriju līdzsvarošanas darbam, kas veicams saskaņā ar VDAR 17. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Pats par sevi šis kritērijs neko nesaka nedz par tiesību uz strīdīgajā saturā esošo datu dzēšanu, nedz par nepieciešamību saglabāt atsauces uz šādu saturu nolūkā īstenot tiesības uz vārda un informācijas brīvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Pēc minētajiem precizējumiem, lai sagatavotu atbildi uz pirmo prejudiciālo jautājumu, manuprāt, iesākumā ir jānoskaidro, cik nozīmīga, izsverot tādā lietā kā pamatlieta iesaistītās pamattiesības, ir, pirmkārt, datu subjekta loma sabiedrības dzīvē Tiesas judikatūras izpratnē un, otrkārt, cik svarīgi ir tas, ka tiek apstrīdēts apstrādātās informācijas patiesums.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Hartas 7. un 8. pantā aizsargāto pamattiesību aizskārums un personas loma sabiedriskajā dzīvē</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, lai arī tās ir nozīmīgas Savienības konstitucionālajās tiesībās, nav absolūtas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Skat. spriedumu GC, 58. punkts un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>. Kā izriet it īpaši no VDAR 17. panta 3. punkta a) apakšpunkta, tiesības uz personas datu aizsardzību ir jāņem vērā saistībā ar to sociālo funkciju un ir jālīdzsvaro ar citām pamattiesībām atbilstoši samērīguma principam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat. spriedumu GC, 57. punkts un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>. Šajā līdzsvarošanas darbā ir jādod pareizais svars tīmekļlapas, kuras atsauču atsaistīšana tiek prasīta, pārziņa tiesībām informēt un sabiedrības tiesībām saņemt minētajā tīmekļlapā ietverto informāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Kā izriet no iepriekš minētās Tiesas judikatūras, šī interese var atšķirties tostarp atkarībā no personas, uz kuru attiecas informācija, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>lomas sabiedriskajā dzīvē<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>. Šī vārdkopa ietver, ciktāl tam ir nozīme šajā lietā, ne tikai situācijas, kad minētajai personai ir kāds politisks amats, kas pēc definīcijas pakļauj to sabiedriskā viedokļa demokrātiskajai kontrolei, bet arī situācijas, kad šai personai ir nozīmīga ekonomiskā loma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Šajā nozīmē skat. ECT spriedumu, <DATE ISO="20171019">2017. gada 19. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Fuchsmann</HT> pret Vāciju, CE:ECHR:2017:1019JUD007123313, 40. un 41. punkts, un <DATE ISO="20061214">2006. gada 14. decembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Verlagsgruppe News GmbH</HT> pret Austriju, CE:ECHR:2006:1214JUD001052002, 36. punkts.</P></NOTE>. Vispārīgāk – tirgus pareizai darbībai obligāts nosacījums ir gan pārējo uzņēmēju, gan patērētāju uzticēšanās. Šāda uzticēšanās prasa sabiedrības piekļuvi informācijai par personām, kuru profesionālā loma var ietekmēt tirgus dinamikas un patērētāju intereses, dažreiz pat spēcīgāk nekā politisko lēmumu pieņēmēju akti. Protams, šī informācija ir galvenokārt attiecināma uz personu profesionālo lomu, bet var attiekties arī uz viņu privātās jomas aspektiem, ja tie ir saistīti vai var ietekmēt to profesionālo darbību un ietekmēt sabiedrības uzticēšanos. Šajā aspektā jānorāda – Tiesai jau ir bijusi iespēja apgalvot, ka ekonomiskās lomas akceptēšana izraisa privātās dzīves neaizskaramības jomas ierobežojuma akceptēšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170309">2017. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Manni</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑398/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:197">EU:C:2017:197</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Ja datu subjektam ir sabiedriska loma iepriekš minētajā nozīmē – ne tikai tad, ja šī loma ir nozīmīga, bet arī ja tai ir ierobežotāks tvērums –, saskaņā ar VDAR 17. panta 1. un 3. punktu veicamajā līdzsvarošanas darbā nozīmīgo apstākļu aspektā tiesības informēt un tiesības tikt informētam var iegūt lielāku svaru, kas prevalē pār Hartas 7. un 8. pantā noteiktajām pamattiesībām. Pamatlietas apstākļos par labu šādai prevalencei liecina, kā norādījusi iesniedzējtiesa, ne tikai konkrēto publikāciju profesionālais konteksts un žurnālistikas raksturs, bet arī strīdīgās informācijas raksturs, kas attiecas galvenokārt uz prasītāju pārvaldīto sabiedrību darbību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Informācijas patiesums un līdzsvarošanas kārtība</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tiesību uz vārda un informācijas brīvību tendence prevalēt pār tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, ja datu subjektam ir nozīmīga loma sabiedriskajā dzīvē, tiek invertēta gadījumā, ja tiek konstatēts tās informācijas nepatiesais raksturs, par kuru iesniegts atsauču atsaistīšanas pieprasījums. Drīzāk šādā gadījumā varētu varbūt apgalvot, ka patiesībā tiesības informēt un tiesības tikt informētam pat netiek iesaistītas, jo tās nevar ietvert tiesības izplatīt nepatiesu informāciju un tiesības piekļūt šādai informācijai. Arī nepārcērtot attiecību starp tiesībām uz vārda un informācijas brīvību un tiesībām uz informācijas patiesumu Gordija mezglu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Šis jautājums iegūst īpašu nozīmi ASV sistēmā, ievērojot no Konstitūcijas pirmā labojuma izrietošās vārda brīvības aizsardzības tvērumu.</P></NOTE>, var vienkārši norādīt, ka minētās tiesības savā divkāršajā – aktīvajā un pasīvajā – valencē, ja tās attiecas uz nepatiesu informāciju, tomēr nevar likt vienā līmenī ar pamattiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību. Šajā gadījumā darbojas prevalences kritērijs, kas sakņojas vienā no Eiropas Savienības pamatvērtībām, proti, cilvēka cieņas ievērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>LES 2. pants, turklāt sasaistoties ar dalībvalstu konstitucionālajām tradīcijām, vērtību sarakstā, uz ko pamatojas Savienība, pirmajā vietā liek cilvēka cieņas ievērošanu. Savukārt Hartas 1. pantā ir kategoriski apgalvots, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>cilvēka cieņa ir neaizskarama<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> un ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>tā ir jārespektē un jāaizsargā<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>Vērtību Savienībā<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>, kas ir Savienība, cilvēka cieņai ir savā ziņā primārums, tas ir atbalsta punkts, uz kā balstās lielākā daļa Eiropas arhitektūras. Ja cilvēka cieņa ir neaizskarama un tā vienmēr ir jārespektē un jāaizsargā, neparedzot – kā tas notiek attiecībā uz lielāko daļu Hartā garantēto pamattiesību – intereses šo tiesību ierobežošanas attaisnošanai, nevarēs piesaukt nevienu juridisku iemeslu, pat ne tādu, kas atsaucas uz pamattiesību īstenošanu, lai to upurētu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Skat. paskaidrojumus par Hartu, 1. pants (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="303" PAGE.FIRST="17" DATE.PUB="2007">OV 2007, C‑303, 17. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Nepatiesa informācija ne tikai kaitē personas, uz kuru tā attiecas, pamattiesībām uz personas datu aizsardzību, bet galu galā aizskar arī tās cieņu, jo uzrāda tās nepatiesu attēlojumu, izraisot šīs personas identitātes izkropļojumu. Tas tā ir galvenokārt interneta ekosistēmā, kurā informācija izplatās ātri, ir pastāvīga un līdz ar meklētājprogrammu darbību nosaka personas precīzu profila izveidi. Bitu pasaulē nepatiesas informācijas izplatīšana par kādu ir šīs personas identitātes – kas šodien tiek noteikta galvenokārt tīklā – pastāvīgs izkropļojums un smags personas cieņas aizskārums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Pēc iepriekš izklāstītā norādīšu, ka pašā VDAR ir sniegta skaidra atbilde uz jautājumu par to, kāds nozīmīgums ir piešķirams apstrādāto personas datu patiesumam. Starp minētās regulas 5. panta 1. punktā uzskaitītajiem principiem, kas piemērojami minēto datu apstrādei, d) apakšpunktā ir norādīts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>precizitātes<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> princips, uz kura pamata, pirmkārt, personas dati obligāti ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>precīzi un, ja vajadzīgs, atjaunināti<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> un, otrkārt, ir jānodrošina, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>neprecīzi personas<?PAGE NO="11"?> dati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>, bez kavēšanās tiek dzēsti vai laboti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Skat. arī VDAR 39. un 71. apsvērumu, kā arī 16. pantu un 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu – attiecīgi par tiesību labot un tiesību ierobežot apstrādi īstenošanu.</P></NOTE>. Datu precizitāte Tiesas ieskatā ir viens no personas datu apstrādes <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>likumīguma nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Šajā nozīmē skat. sprieduma GC 64. punktu, lai gan formāli VDAR ir ietverts nošķīrums starp minētās regulas 5. pantā uzskaitītajiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>personas datu apstrādes principiem<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> un 6. pantā uzskaitītajiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>apstrādes likumīguma<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> nosacījumiem.</P></NOTE> un tātad iegūst nozīmīgumu it īpaši VDAR 17. panta 1. punkta d) apakšpunkta piemērošanas nolūkā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Ja nozīmību iegūst meklētājprogrammas pārvaldītāja apstrādātās informācijas patiesums, kā pamatlietā aplūkojamajā gadījumā, jautājums par iesaistīto pamattiesību līdzsvarošanu izgaismojas visai īpatnējos terminos, vismaz posmā, kurā informācijas patiesums vai nepatiesums vēl nav konstatēts. Šajā posmā galvenais jautājums – jānosaka, kurš ir subjekts, kam jāveic šāda konstatācija, un ar kādām procedūrām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Pirms skatīšu šo jautājumu, uzskatu par lietderīgu izdarīt vēl dažus precizējumus par veidu, kādu iegūst iesaistīto pamattiesību līdzsvarošanas darbs, kad runa ir par meklētājprogrammu darbību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">d)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pamattiesību līdzsvarošana saistībā ar meklētājprogrammas pārvaldītāja iespējām, kompetenci un atbildību</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Konfliktējošu pamattiesību līdzsvarošanas darbs, kas jāveic meklētājprogrammas pārvaldītājam, izskatot atsauču atsaistīšanas pieprasījumu, katrā ziņā jūt ietekmi, ko atstāj tā tehnoloģiskā konteksta raksturlielumi, kurā konflikts iekļaujas. Spriedze starp informācijas brīvību tās dubultajā aktīvajā un pasīvajā aspektā, no vienas puses, un tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, no otras puses, bitu pasaulē izpaužas citādi. Interneta tehnoloģija ne tikai ietekmē veidu, kādā mijiedarbojas tiesības uz informāciju un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, bet arī to līdzsvarošanas darbu. Šā iemesla dēļ iepriekš atgādinātā Tiesas judikatūra par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>tiesībām tikt aizmirstam<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> atsaucas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>iespējām<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>, kādas ir meklētājprogrammas pārvaldītājam, uz viņa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>kompetenci<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>atbildību<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>. Tas ir spēkā arī gadījumā, kad atsauču atsaistīšanas pieprasījums ir pamatots ar tīmekļlapā, uz kuru ir atsauce atsaistāmajā saitē, ietvertās informācijas apgalvotu nepatiesumu. Meklētājprogrammas pārvaldītājam nevar uzlikt pienākumu vispārēji uzraudzīt mitināto saturu un pārbaudīt tā patiesumu. Šāda uzraudzība turklāt būtu ārkārtīgi grūti īstenojama. Tāpat arī meklētājprogrammas pārvaldītāja iespējās neietilpst <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> pārbaudīt, vai tīmekļvietnē, kas iekļauta meklējuma rezultātu sarakstā, publicēta raksta saturs ir patiess vai nepatiess, jo viņa rīcībā nav tās informācijas, kas ir tīmekļa izdevēja rīcībā, un viņam nav pilnvaru šādas pārbaudes veikšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Vienlaikus tomēr nevar neņemt vērā īpašo atbildību, kas meklētājprogrammas pārvaldītājam ir informācijas <HT TYPE="ITALIC">gatekeeper</HT> statusā. Tā kā viņam ir aktīva, nevis vienkārši tehniska un neitrāla loma informācijas izplatīšanā tīklā, kurā viņš ir uzbūvējis savu biznesa modeli un no kura gūst savu peļņu, šim pārvaldītājam būs tāpat arī aktīvi jāpiedalās satura, kurā ir nepatiesi personas dati, dzēšanā no meklējuma rezultātiem, ja vien šis uzdevums paliek viņa kompetences un iespēju robežās. Par to norādīšu, ka īpašā atbildība, saistīta ar informācijas <HT TYPE="ITALIC">gatekeeper</HT> funkciju, kāda ir noteiktām platformām, ir uzsvērta <DATE ISO="20191003">2019. gada 3. oktobra</DATE> spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Glawischnig‑Piesczek</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑18/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:821">EU:C:2019:821</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, kurā Tiesa nosprieda, ka Elektroniskās tirdzniecības direktīvas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (<DATE ISO="20000608">2000. gada 8. jūnijs</DATE>) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="178" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2000">OV 2000, L 178, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> noteikumi neliedz valsts tiesām likt<?PAGE NO="12"?> kādam hostinga pakalpojumu sniedzējam izņemt ne tikai informāciju, kas iepriekš atzīta par nepatiesu, jo tā ceļ neslavu, vai bloķēt piekļuvi šādai informācijai, bet arī izņemt līdzvērtīgu saturu vai bloķēt piekļuvi tam, lai novērstu tā izplatīšanos par spīti sākotnējā satura izņemšanai. Tātad indivīda tiesību aizsardzības efektivitāte attiecībā pret galvenajām procedūrām, ar kuru starpniecību informācija izplatās internetā, Tiesas ieskatā attaisno – arī kaitējot platformas ekonomiskajām interesēm – specifisku uzraudzības pienākumu (vispārēja uzraudzība būtu nesaderīga ar Elektroniskās tirdzniecības direktīvas 15. panta 1. punktu), ja vien tas nenozīmē pārmērīgu slogu starpniekiem. Tajā pašā virzienā ir vērsti pasākumi, kuru mērķis ir apkarot dezinformācijas un naida runas izplatīšanos tīklā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>It īpaši es atsaucos uz Komisijas izstrādāto 2016. gada ES Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē (https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/combatting-discrimination/racism-and-xenophobia/eu-code-conduct-countering-illegal-hate-speech-online_en) un 2018. gada ES Prakses kodeksu dezinformācijas jomā (https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/code-practice-disinformation), ko parakstījušas galvenās elektroniskās platformas.</P></NOTE>, un Savienības tiesību tendence noteikt tādām platformām kā <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> specifiskās jomās lielākus kontroles pienākumus attiecībā uz mitināto saturu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Šī tendence ir arī 17. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2019/790/ES (<DATE ISO="20190417">2019. gada 17. aprīlis</DATE>) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="130" PAGE.FIRST="92" DATE.PUB="2019">OV 2019, L 130, 92. lpp.</REF.DOC.OJ>) un 3. un 5. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/784 (<DATE ISO="20210429">2021. gada 29. aprīlis</DATE>) par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="172" PAGE.FIRST="79" DATE.PUB="2021">OV 2021, L 172, 79. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">e)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Šajā tiesvedībā ierosinātie dažādie risinājumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Līdz šim skatītajā vispārējā ainā risinājumi, ko konkrēti piedāvājušas pamatlietas puses un iesniedzējtiesa, mani nepārliecina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Pretēji tam, ko ierosina pamatlietas puses, nevar atsaistīt atsauces, pamatojoties tikai uz vienpusēju datu subjekta lūgumu, kurš bez pierādījumiem apgalvo, ka konkrētais saturs ietver nepatiesu informāciju, galvenokārt tad, ja, kā šķiet esam šo prasītāju gadījumā, runa ir par personām, par kuru darbību to veiktās funkcijas tirgū dēļ principā pastāv sabiedrības tiesības uz informāciju. Šāds risinājums atstātu datu subjekta vienpersonīgai izvēlei atsauču atsaistīšanu uz saturu, kas to skar, bez iespējas spriest par to apgalvojumu pamatotību, kuri varētu to attaisnot, un noteiktu tīmekļa izdevēja tiesību informēt un sabiedrības tiesību tikt informētai pārmērīgu un nepamatotu upurēšanu, neatzīstot minēto tiesību lomu demokrātiskā sabiedrībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Tomēr nepārliecina arī <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> piedāvātais risinājums, kas, izslēdzot jebkādu meklētājprogrammas pārvaldītāja iesaisti, uzliktu datu subjektam pienākumu vērsties pie tīmekļlapas izdevēja, lūdzot izņemt saturu, kura nepatiesums tiek apgalvots. Ja tiktu ievērots šāds risinājums, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>ierocis<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> tās personas rokās, kura uzskata, ka ir aizskartas tās pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, būtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>truls ierocis<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>. Līdz ar tīmekļa izdevēja atteikumu izņemt informāciju tā turpinātu tikt izplatīta ar meklētājprogrammas starpniecību un, ja tā tik tiešām būtu nepatiesa, turpinātu nepamatoti kaitēt datu subjekta pamattiesībām. Tāpēc šeit ir novērojama iepriekšējai situācijai pretēja situācija, kad līdzsvarošana starp dažādajām pamattiesībām būtu pilnībā par labu tiesībām uz informāciju, nesamērīgi un nepamatoti upurējot Hartas 7. un 8. pantā aizsargātās pamattiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Visbeidzot, ciktāl tas attiecas uz iesniedzējtiesas piedāvāto risinājumu, kas uzliek datu subjektam par pienākumu, kad iespējams, vērsties tiesu iestādē pret tīmekļa izdevēju, arī tas, manuprāt, izraisa Hartas 7. un 8. pantā garantēto tiesību nesamērīgu upurēšanu. Pirmkārt, ātrums, ar kādu informācija izplatās internetā, un grūtības to vēlāk izņemt, ja tiek konstatēts tās nepatiesums, konfliktē ar tiesu procedūru ilgumu, pat ja tās notiek steidzamības kārtā, un no tā<?PAGE NO="13"?> izrietošais kaitējums datu subjektam varētu būt arī neatgriezenisks. Otrkārt, šāds risinājums varētu izrādīties grūti praktizējams visos tajos gadījumos – kas nemaz nav tik reti interneta ekosistēmā –, kad pastāv nopietni praktiski šķēršļi celt tiesā prasību pret tās tīmekļvietnes pārvaldītāju, kurā atrodams apstrīdētais saturs, kas var atrasties kādā trešā valstī vai būt grūti identificējams. Turklāt, ja iespējai celt tiesā prasību pret satura nodrošinātāju tiktu atzīta izšķiroša nozīme datu subjekta tiesību aizsardzības nolūkā tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, no tā izrietētu atbildības noņemšana no meklētājprogrammas pārvaldītāja, un tas pats par sevi ir pretrunā gan ar meklētājprogrammu darbību saistītās personas datu apstrādes autonomā rakstura atzīšanai, gan Tiesas noteiktajam principam, atbilstoši kuram datu subjektam ir jābūt iespējai vērsties pie datu apstrādes pārziņa, lai panāktu atsauču uz minētajiem to skarošajiem datiem atsaistīšanu neatkarīgi no agrākas šo datu dzēšanas, ko veicis subjekts, kurš pirmais publiskojis strīdīgo saturu. Kā man jau ir bijusi iespēja norādīt, šim principam kopā ar lomu, kas atzīta meklētājprogrammām satura izplatīšanā internetā un līdz ar to kaitējuma paplašināšanai, kas indivīdiem tiek nodarīts to skarošās informācijas publicēšanas dēļ tiešsaistē, ir pretrunā jebkurš risinājums, kas atbrīvo meklētājprogrammas pārvaldītāju no viņam kā pārzinim noteiktā pienākuma ievērot apstrādes likumīguma nosacījumus, starp kuriem figurē apstrādāto datu precizitāte.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Katrā izklāstītajā risinājumā svaru kauss nosliecas pilnībā par labu vienām no iesaistītajām tiesībām, savukārt ir jāatrod līdzsvara punkts, kas izraisītu iesaistīto pamattiesību vismazāko iespējamo upurēšanu. Turpmākajos apsvērumos paskaidrošu, kā, manuprāt, ir meklējams šis līdzsvara punkts.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">f)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ierosinātais risinājums un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>procedural data due process<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Tādā gadījumā kā pamatlietā aplūkojamais, kad tiesības uz atsauču atsaistīšanu būtībā ir atkarīgas no saturā, uz kuru atsauce ir atsaistīta, iekļautās informācijas patiesuma konstatējuma un tātad no to personas datu precizitātes, kurus apstrādā meklētājprogrammas pārvaldītājs, vienīgais ejamais ceļš, manuprāt, ir identificēt specifisku <HT TYPE="ITALIC">procedural fairness</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Interneta ekosistēmā ir nostiprinājušās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>privātās pilnvaras<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> – arī līdzekļa tehnisko raksturlielumu un ekonomiskās dinamikas dēļ, kas nenovēršami izraisa ekonomiskās un sociālās varas koncentrēšanos dažu platformu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>rokās<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> –, kuras var spēcīgi ietekmēt pamattiesību – konkrēti, Hartas 7., 8. un 11. pantā noteikto pamattiesību – īstenošanu. It īpaši ietekme uz šādu pamattiesību faktisku baudīšanu ir informācijas <HT TYPE="ITALIC">gatekeepers</HT> lomas, ko veic dažas šādas platformas, neizbēgamas sekas. Lai risinātu šo fenomenu, judikatūrā par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>tiesībām tikt aizmirstam<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> Tiesa būtībā ir atzinusi horizontālo efektivitāti, kas vērsta uz Hartas 7. un 8. pantā minētajām pamattiesībām. Lai padarītu šīs tiesības efektīvas, loģisks secīgais solis ir atzīt privātpersonām pietiekamas procesuālās garantijas attiecībā pret elektroniskajām platformām, kuras ir atbildīgas par personas datu aizsardzību un kurām piekrīt korelatīvie pienākumi, kas, protams, ir pielāgoti tehnoloģiskā līdzekļa raksturlielumiem un pamattiesību konfliktu, kas norisinās interneta vidē, īpatnībām. Interneta pasaulē manā skatījumā ir jūtama nepieciešamība pēc kaut kāda veida <HT TYPE="ITALIC">procedural data due process</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Šajā ziņā skat. K. Crawford, J. Schultz, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>Big Data and Due process: Towards a Framework to Redress Predictive Privacy Harms<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>, <HT TYPE="ITALIC">Boston College Law Review</HT>, 2014, 93. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Privātpersonai uz VDAR pamata ir tiesības lūgt atsaistīt atsauces uz tīmekļlapu, kurā ir šo personu skaroši dati un ko šī persona uzskata par nepatiesiem. Šādu tiesību īstenošana, manuprāt, tomēr izraisa slogu norādīt elementus, uz kuriem pamatojas lūgums, un iesniegt<?PAGE NO="14"?> satura, uz kuru atsauces tiek lūgts atsaistīt, nepatiesuma sākotnējus pierādījumus, ja tas neizrādās, it īpaši attiecībā uz konkrētās informācijas raksturu, acīmredzami neiespējami vai pārmērīgi grūti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P><HT TYPE="ITALIC">BGH</HT> izskatīšanai nodotajā lietā informācija, par kuru tiek apgalvots, ka tā ir nepatiesa, būtībā attiecas uz prasītāju pārvaldīto sabiedrību ekonomiskajiem datiem. Šajos apstākļos ir grūti apgalvot, ka prasītāji pamatlietā nespēj iesniegt pat ne sākotnēju pierādījumu par strīdīgajos rakstos ietverto datu nepatiesumu.</P></NOTE>. Šāda sloga uzlikšana šķiet saskanīga ar VDAR formulējumu un struktūru, kurā dažādās datu subjektam atzītās tiesības uz labošanu, dzēšanu, apstrādes ierobežošanu un iebildumiem ir pakļautas specifiskiem nosacījumiem, un personai, kas vēlas tās izmantot, ir jāapliecina šo nosacījumu esamība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Kad meklētājprogrammas pārvaldītājs saņem šādu atsauču atsaistīšanas pieprasījumu, viņam saskaņā ar savu funkciju informācijas izplatīšanā un atbildību, kas no tās izriet, ir pienākums veikt pārbaudes pieprasījuma pamatotības apstiprināšanai vai noliegšanai un pārbaudes, kas ietilpst viņa konkrētajās iespējās. Šādas pārbaudes var tikt veiktas par datiem, ko tas mitina un kas attiecas uz konkrēto personu un uz tās tīmekļlapas izdevēju, kurā publicēts strīdīgais saturs; datiem, ko meklētājprogrammas pārvaldītājs var ātri izanalizēt, izmantojot savā rīcībā esošos tehnoloģiskos instrumentus. Turklāt, ja vien iespējams, meklētājprogrammas pārvaldītājam būs ātri jāaktivizē sacīkste ar tīmekļa izdevēju, kurš pirmais ir izplatījis informāciju un kuram tādējādi tiks dota iespēja izklāstīt iemeslus apstrādāto personas datu patiesuma un apstrādes likumīguma atbalstam. Visbeidzot meklētājprogrammas pārvaldītājam būs jālemj, vai apmierināt vai ne atsauču atsaistīšanas pieprasījumu, kodolīgi aprakstot lēmuma iemeslus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Tikai gadījumā, ja saglabājas nozīmīgas šaubas par konkrētās informācijas patiesumu vai nepatiesumu vai ja nepatiesās informācijas svars publicētā raksta kontekstā ir acīmredzami nenozīmīgs un šī informācija nav sensitīva, meklētājprogrammas pārvaldītājs varēs noraidīt pieprasījumu. Datu subjekts saistībā ar sūdzību par meklētājprogrammas pārvaldītāja lēmumu tad varēs vērsties tiesu iestādē, kurai ir pilnvaras veikt konkrētā gadījuma pārbaudes, vai VDAR 51. pantā minētajā kontroles iestādē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Ja raksta saturs attiecas uz personu, kurai ir publiska loma iepriekš norādītajā nozīmē, tā kā tiesībām uz informāciju principā ir lielāks svars nekā Hartas 7. un 8. pantā noteiktajām tiesībām, izvēlei atsaistīt atsauces būs jāpamatojas uz īpaši pārliecinošām liecībām par informācijas nepatiesumu. Tādos gadījumos, ja paliek saprātīgas šaubas par informācijas patiesumu vai nepatiesumu, atsauču atsaistīšana, manuprāt, būs jāizslēdz. Katrā ziņā, vēl jo vairāk tad, ja strīdīgais saturs attiecas uz personu tās sabiedriskajā dzīvē veiktās funkcijas dēļ, atsauču atsaistīšana nevarēs tikt piešķirta, ja ir pausti tikai viedokļi, kaut arī ļoti kritiski, arī asi izteiksmīgi un pat neglaimojoši, vai ja tā ir satīra<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Citastarp skat. ECT spriedumu, <DATE ISO="20210525">2021. gada 25. maijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Milosavlievic</HT> pret Serbiju, CE:ECHR:2021:0525JUD005757414, 63. punkts.</P></NOTE>. Nepatiesu datu labošana attiecas uz informāciju par datiem, nevis viedokļiem, kas tomēr veicina publisko debašu attīstību demokrātiskā sabiedrībā, ja vien tas nepārvēršas par neslavas celšanu. Savukārt ir skaidrs, ka arī pieprasījuma sākotnēja noraidījuma gadījumā meklētājprogrammas pārvaldītājam būs jāatsaista atsauces, ja informācijas nepatiesums vēlāk tiks konstatēts tiesā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Visbeidzot, ja lietas apstākļi to pieprasa nolūkā nepieļaut neatgriezenisku kaitējumu datu subjektam, meklētājprogrammas pārvaldītājs varēs uz laiku apturēt indeksēšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Iespēja uz laiku ierobežot datu apstrādi ir konkrēti paredzēta VDAR 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā gadījumam, kad datu subjekts apstrīd personas datu precizitāti, un uz laikposmu, kas nepieciešams pārzinim, lai pārbaudītu šādu personas datu precizitāti.</P></NOTE> vai arī meklējuma rezultātos norādīt, ka saturā, uz kuru nosūta konkrētā saite, ietvertās informācijas daļas patiesums ir apstrīdēts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Šāda veida risinājumu skat. ECT spriedumā, <DATE ISO="20090310">2009. gada 10. marts</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Times Newspaper Ltd</HT> pret Apvienoto Karalisti (Nr. 1 un Nr. 2), CE:ECHR:2009:0310JUD000300203.</P></NOTE>, neskarot tomēr tīmekļa izdevēja tiesības <HT TYPE="ITALIC">in primis</HT> apstrīdēt šādu iniciatīvu tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Ierosinātais risinājums, manuprāt, paredz līdzsvarotu dažādu iesaistīto tiesību kompozīciju, turklāt izvairoties no riska pārvērst <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>patiesības soģi<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> vai īstenot sava veida privātu cenzūru pār informāciju tīklā. Šis pēdējais minētais risks varētu viegli īstenoties, ja meklētājprogrammai tiktu noteikti vispārēji pienākumi nemitināt publikācijas, kas satur nepatiesu informāciju, vai vispārēji pienākumi pārliecināties par informācijas, uz kuru atsauces tiek prasīts atsaistīt, nepatiesumu vai patiesumu. Šajā gadījumā, lai izvairītos no iespējamas atbildības, meklētājprogramma būtu mudināta atsaistīt atsauces uz jebkuru šaubīgu saturu, pat ja nebūtu elementu, kas saprātīgi liktu uzskatīt to par nepatiesu, tādējādi nodarot smagu kaitējumu informācijas brīvībai. Lai novērstu šādu risku, ir vērts procesualizēt tiesību uz atsauču atsaistīšanu īstenošanu, kas uzliek specifiskus slogus visām iesaistītajām pusēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz pirmo prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka VDAR 17. panta 3. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no Hartas 7., 8., 11. un 16. panta izrietošo konfliktējošo pamattiesību līdzsvarošanas kontekstā, pārbaudot personas lūgumu meklētājprogrammas pārvaldītājam atsaistīt atsauci, pamatojoties uz indeksētajā saturā ietvertās informācijas domājamu nepatiesumu, nevar izšķirīgi balstīties uz apstākli, vai datu subjekts var saprātīgi saņemt aizsardzību tiesā pret satura nodrošinātāju, piemēram, ar maksājuma rīkojuma starpniecību. Saistībā ar minēto lūgumu datu subjektam ir jāsniedz sākotnējs pierādījums par tā satura nepatiesumu, uz kuru atsauci tiek lūgts atsaistīt, ja vien tas neizrādās – it īpaši attiecībā uz konkrētās informācijas raksturu – acīmredzami neiespējami vai pārmērīgi grūti. Meklētājprogrammas pārvaldītājam ir jāveic viņa konkrētajās iespējās ietilpstošās pārbaudes par apgalvotajām apstrādāto datu neprecizitātēm, kad iespējams, kontaktējoties arī ar indeksētās tīmekļlapas izdevēju. Ja konkrētās lietas apstākļi to pieprasa nolūkā nepieļaut neatgriezenisku kaitējumu datu subjektam, meklētājprogrammas pārvaldītājs varēs uz laiku apturēt indeksēšanu vai arī meklējuma rezultātos norādīt, ka saturā, uz kuru nosūta konkrētā saite, ietvertās informācijas daļas patiesums ir apstrīdēts.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro prejudiciālo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Ar otro prejudiciālo jautājumu <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT> būtībā vaicā Tiesai, vai nolūkā izsvērt Hartas 7., 8., 11. un 16. pantā minētās konfliktējošās tiesības un intereses, kas jāveic saskaņā ar Direktīvas 95/46 12. panta b) punktu un 14. panta pirmās daļas a) punktu un VDAR 17. panta 3. punkta a) apakšpunktu saistībā ar meklētājprogrammas pārvaldītājam kā pārzinim adresētu atsauču atsaistīšanas pieprasījumu, kura mērķis ir panākt, ka no attēlu meklējuma rezultātiem, ko meklē, ierakstot fiziskas personas vārdu, tiek izņemtas sīktēlu veidā atspoguļotas fotogrāfijas, kuras attēlo minēto personu, ir noteicoši jāņem vērā tās interneta publikācijas konteksts, kurā sākotnēji parādās minētās fotogrāfijas, – konteksts, ko meklētājprogramma neuzrāda, bet uz kuru tikai nosūta, izmantojot saiti, kas parādās vienlaikus ar minētajiem sīktēliem. <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT> paskaidro, ka,<?PAGE NO="16"?> aplūkotas atsevišķi, prasītāju fotogrāfijas nedod nekādu ieguldījumu publiskajās debatēs, tomēr tā raksta kontekstā, kuram tās pievienotas, tās sekmē rakstā paustās informācijas un viedokļu tālāknodošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Google</HT> uzskata, ka šis jautājums ir hipotētisks, pirmkārt, tāpēc, ka – pretēji tam, kas izrietot no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, – galvenā strīda priekšmets esot nevis atsauču uz attēlu meklējuma rezultātiem, ko meklē, ierakstot prasītāju vārdu, atsaistīšanas pieprasījums, bet gan vispārējs aizliegums atspoguļot attēlus sīktēlos, kuri parādās vienā no strīdīgajiem rakstiem, un, otrkārt, tāpēc, ka atsauču uz konkrētajām fotogrāfijām <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> meklētājprogrammā vairs neesot kopš 2017. gada septembra un strīdīgie raksti g‑net vietnē vairs neesot pieejami kopš <DATE ISO="20180628">2018. gada 28. jūnija</DATE>. Šajā sakarā ir jāatceras, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tikai tās valsts tiesas ziņā, kuras izskatīšanai iesniegts strīds un kurai jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ir izvērtēt, ievērojot konkrētā gadījuma īpatnības, gan nepieciešamību iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu sava sprieduma taisīšanai, gan to jautājumu nozīmīgumu, ko tā uzdod Tiesai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Skat. spriedumu, 2022. gada 24. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eulex Kosovo</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑283/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:126">EU:C:2022:126</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Tiesas atteikums spriest par valsts tiesas iesniegtu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir iespējams tikai tad, kad ir acīmredzams, ka prasītajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saiknes ar faktisko realitāti vai ar pamatlietas priekšmetu, ja problēma ir gluži hipotētiska vai arī ja Tiesai nav nepieciešamo faktisko vai juridisko elementu, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Skat. spriedumu, 2022. gada 24. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eulex Kosovo</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑283/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:126">EU:C:2022:126</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Šajā lietā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem acīmredzami neizriet, ka iesniedzējtiesas jautājums par Direktīvas 95/46 un VDAR noteikumu interpretāciju nebūtu reāls vai ka to interpretācijai nebūtu nekādas saistības ar faktisko realitāti vai ar pamatlietas priekšmetu. Ciktāl tas it īpaši attiecas uz faktu, ka nedz konkrētās fotogrāfijas, nedz strīdīgie raksti vairs neparādās g‑net vietnē, iesniedzējtiesa paskaidro, ka tā vadās pēc principa, ka minētā satura izņemšanai ir tīri pagaidu raksturs un ka prasītāji pamatlietā saglabā interesi, lai tiktu pieņemts nolēmums par atsauču atsaistīšanas pieprasījumu. Šajos apstākļos prasītās interpretācijas realitāti un lietderību, manuprāt, šaubu gadījumā nevar atsaukt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Pārejot pie <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT> uzdotā jautājuma būtības, vispirms ir jāuzsver – kā to pareizi ir norādījusi <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> –, ka attēlu meklējumiem, ierakstot interneta meklētājprogrammā vārdu, tiek piemēroti tie paši noteikumi, kas piemērojami meklējumiem tīmeklī. Šo secinājumu 11.–19. punktā minētā Tiesas judikatūra tātad ir spēkā arī gadījumā, kad tiek prasīts atsaistīt atsauces, kuras attiecas uz šā veida meklējumu rezultātiem. Fizisku personu fotogrāfiju vizualizācija sīktēlu veidā tādos rezultātos ir personas datu apstrāde, par ko meklētājprogrammas pārvaldītājs pieņem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>personas datu apstrādātāja<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>pārziņa<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> statusu saskaņā attiecīgi ar Direktīvas 95/46 2. panta d) punktu un VDAR 4. panta 7. punktu, atbilstīgi savai atbildībai, kompetencei un iespējām atbildot par minētajos aktos ietverto noilgumu ievērošanu. Kad tiek prasīts atsaistīt atsauces uz attēlu meklējuma rezultātiem, meklētājprogrammas pārvaldītājam būs jāveic dažādo iesaistīto pamattiesību līdzsvarošana un jāizvērtē, vai prevalē datu subjekta tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību vai uz vārda un informācijas brīvību. To darot, pārvaldītājam būs jāņem vērā nozīmīgo elementu kopums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Par nozīmīgiem elementiem šādas līdzsvarošanas nolūkos, kur domājami kaitējošā rīcība attiecas uz fotogrāfiju publicēšanu, citastarp skat. ECT spriedumu, 2012. gada 7. februāris, <HT TYPE="ITALIC">Von Hannover</HT> pret Vāciju, CE:ECHR:2012:0207JUD004066008, 109.–113. punkts un tajos minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Jautājums, vai minēto elementu vidū ir jābūt arī tās tīmekļlapas saturam, kurā ir iekļauta fotogrāfija, ko tiek prasīts izņemt, ir atkarīgs, manuprāt, no konkrētās apstrādes priekšmeta pareizas identifikācijas, kā arī no šīs apstrādes rakstura. Pamatlietā, kā jau sacīts, prasītāji lūdz<?PAGE NO="17"?> atsaistīt atsauces uz četrām fotogrāfijām, kurās viņi attēloti. Šī pieprasījuma priekšmets nav nedz raksta tekstā ietvertā informācija, kas parādās kopā ar fotogrāfijām izdevēja tīmekļlapā, nedz šīs fotogrāfijas savā vizuālajā un tekstu aprakstošajā funkcijā un kā konkrētā raksta neatņemama daļa. Indeksācija, izmantojot tīmekļa meklējumu ar saiti, kas nosūta uz minēto rakstu un uz fotogrāfijām, ko tas satur, veido atsevišķu apstrādi ar konkrētu priekšmetu, pret kuru prasītāji iebilst ar atsevišķu atsauču atsaistīšanas pieprasījumu (par ko <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT> ir uzdevusi pirmo prejudiciālo jautājumu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Izgūstot internetā publicētas fizisku personu fotogrāfijas un tās reproducējot attēlu meklējuma rezultātos sīktēlu veidā neatkarīgi no satura, kurā tās iekļaujas, un atbrīvojot tās no, iespējams, informatīvās vai aprakstošās vērtības, kas tām sākotnēji bija piešķirta, meklētājprogrammas pārvaldītājs piedāvā pakalpojumu, kurā veic autonomu personas datu apstrādi, kas atšķiras gan no tīmekļlapas, no kuras ņemtas fotogrāfijas, izdevēja veiktās apstrādes, gan no minētās lapas indeksācijas, par ko tas ir vienlīdz atbildīgs. Kā pareizi ir norādījusi <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT>, ievērojot šādas apstrādes raksturu, kurā viena daļa trešo personu radīta satura, kam ir sava autonomija, tiek fragmenta veidā izvilkta un vizualizēta atsevišķi, meklētājprogrammas pārvaldītājs šķiet darbojamies nevis starpnieka statusā, bet gan kā satura radītājs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītā, manuprāt, izriet, ka konfliktējošo pamattiesību līdzsvarošanas darbā, kas jāveic, pamatojoties uz nozīmīgajiem Direktīvas 95/46 un VDAR noteikumiem, pārbaudot pieprasījumu no attēlu meklējuma rezultātiem, ko meklē, ierakstot fiziskas personas vārdu, izņemt fotogrāfijas, kuras attēlo minēto personu, ir jāņem vērā tikai fotogrāfiju kā tādu informatīvā vērtība neatkarīgi no satura, kurā tās ir iekļautas tīmekļlapā, no kuras tās ņemtas. Savukārt, ja saistībā ar atsauču atsaistīšanas no saites, kas nosūta uz tīmekļlapu, pieprasījumu tiktu apstrīdēta fotogrāfiju vizualizācija šīs lapas satura kontekstā, minētās līdzsvarošanas nolūkā būtu jāņem vērā tieši informatīvā vērtība, kāda ir šīm fotogrāfijām minētajā kontekstā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Google</HT> rakstveida apsvērumos izvirzītie apsvērumi, manuprāt, neļauj atspēkot šādu secinājumu. Ja ir taisnība tas, ka attēlu meklējumā sīktēli parādās ar pievienotu saiti, kas nosūta uz tās tīmekļlapas saturu, kurā tie iekļauti, to vizualizācija meklētājprogrammā tomēr notiek gluži autonomi un nesaistīti ar kontekstu, kurā iekļaujas fotogrāfijas. Atšķirībā no tīmekļa meklējuma gadījuma, kura rezultāti neļauj tūlīt izmantot indeksēto saturu, attēlu meklējumā grafiskā satura, tostarp internetā publicēto fotogrāfiju sīktēlu, vizualizācija pati par sevi ir lietotāja meklētais rezultāts neatkarīgi no viņa vēlākā lēmuma piekļūt vai nepiekļūt sākotnējai tīmekļlapai. Iesniedzējtiesas uzsvērtais apstāklis, ka šāda vizualizācija atbilst <HT TYPE="ITALIC">Google</HT> uzņēmējdarbības modelim un ka neesot tehniski iespējams darīt citādi, arī neliek apšaubīt tādas datu apstrādes autonomo raksturu, ko šāda vizualizācija izraisa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Protams, nav izslēgts, ka, lūdzot izņemt sevi attēlojošas fotogrāfijas, datu subjekts īstenībā cenšas ierobežot piekļuvi – ar šīm fotogrāfijām pievienotās saites starpniecību – saturam, kurā tās iekļautas, un tajā ietvertajai informācijai, kas, iespējams, interesē sabiedrību. Tomēr šajā sakarā ir jānorāda, ka tad, ja fotogrāfiju izņemšana no attēlu meklējuma rezultātiem nešaubīgi ierobežo iespēju piekļūt saturam, kurā tās iekļautas, šis saturs tomēr paliek tieši pieejams, izmantojot tradicionālo tīmekļa meklējumu. Šāds meklējums turklāt ar indeksētās saites starpniecību ļauj vizualizēt visu saturu, tostarp fotogrāfijas, kas sākotnējā kontekstā pilnībā pilda savu tīmekļa izdevēja, iespējams, piešķirto lomu nodot tālāk un nostiprināt sniegto informāciju un paustos viedokļus. Tādējādi pamatlietā, pat ja prasība atsaistīt atsauces uz konkrētajiem rakstiem tiks noraidīta, ievērojot vārda un informācijas brīvības prevalenci pār prasītāju tiesībām uz to privātās<?PAGE NO="18"?> dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, iespējama prasības izņemt viņus attēlojošās fotogrāfijas apmierināšana nedz pārmērīgi, nedz nepamatoti neierobežotu šo brīvību, ja, kā apgalvo <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT>, šīm fotogrāfijām, izrautām no attiecīgā konteksta, ir niecīga informatīvā vērtība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Ievērojot iepriekšējā punktā minētos precizējumus, mans secinājums šo secinājumu 56. punktā, kas ir tāls no gandrīz absolūtas aizsardzības piešķiršanas tiesībām uz attēlu, atzīst minētajām tiesībām taisnīgu dimensiju, kas tām ir citu tiesību vidū, kuras attiecas uz indivīda personību. Personas attēls ir viens no indivīda personības galvenajiem atribūtiem, jo izsaka viņa oriģinalitāti un ļauj to atšķirt no viņam līdzīgajiem. Personas tiesības uz sava attēla aizsardzību ir viens no viņa personas izpaušanās nosacījumiem un paredz personas kontroli pār savu attēlu un – it īpaši – iespēju liegt tās izplatīšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>ECT spriedums, 2012. gada 7. februāris, <HT TYPE="ITALIC">Von Hannover</HT> pret Vāciju, CE:ECHR:2012:0207JUD004066008, 96. punkts.</P></NOTE>. No tā izriet – ja, bez šaubām, vārda un informācijas brīvība ietver fotogrāfiju publicēšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Skat. ECT spriedumu, <DATE ISO="20061214">2006. gada 14. decembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Verlagsgruppe</HT> pret Austriju, CE:ECHR:2006:1214JUD001052002, 29. un 40. punkts un tajos minētā judikatūra.</P></NOTE>, personas tiesību uz privātumu aizsardzība šajā kontekstā ieņem īpašu nozīmi, ievērojot fotogrāfiju spēju nodot tālāk īpaši personīgu vai pat intīmu informāciju par kādu personu vai tās ģimeni<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>ECT spriedums, 2012. gada 7. februāris, <HT TYPE="ITALIC">Von Hannover</HT> pret Vāciju, CE:ECHR:2012:0207JUD004066008, 103. punkts un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz otro prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka Direktīvas 95/46 12. panta b) punkts un 14. panta pirmās daļas a) punkts un VDAR 17. panta 3. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no Hartas 7., 8., 11. un 16. panta izrietošo pamattiesību līdzsvarošanas kontekstā, kas jāveic saistībā ar meklētājprogrammas pārvaldītājam adresētu atsauču atsaistīšanas pieprasījumu, ar ko tiek lūgts izņemt no attēlu meklējuma rezultātiem, ja tiek meklēts pēc fiziskas personas vārda, sīktēlu veidā vizualizētas šo personu attēlojošas fotogrāfijas, nav jāņem vērā tās interneta publikācijas konteksts, kurā sākotnēji ir parādījušās minētās fotogrāfijas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Ievērojot izklāstīto apsvērumu kopumu, iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">BGH</HT> uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Regulas 2016/679 17. panta 3. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no Hartas 7., 8., 11. un 16. panta izrietošo konfliktējošo pamattiesību līdzsvarošanas kontekstā, pārbaudot personas lūgumu meklētājprogrammas pārvaldītājam atsaistīt atsauci, pamatojoties uz indeksētajā saturā ietvertās informācijas domājamu nepatiesumu, nevar izšķirīgi balstīties uz apstākli, vai datu subjekts var saprātīgi saņemt aizsardzību tiesā pret satura nodrošinātāju, piemēram, ar maksājuma rīkojuma starpniecību. Saistībā ar minēto lūgumu datu subjektam ir jāsniedz sākotnējs pierādījums par tā satura nepatiesumu, uz kuru atsauci tiek lūgts atsaistīt, ja vien tas neizrādās – it īpaši attiecībā uz konkrētās informācijas raksturu – acīmredzami neiespējami vai pārmērīgi grūti. Meklētājprogrammas pārvaldītājam ir jāveic viņa konkrētajās iespējās ietilpstošās pārbaudes par apgalvotajām apstrādāto datu neprecizitātēm, kad iespējams, kontaktējoties arī ar indeksētās tīmekļlapas izdevēju. Ja konkrētās lietas apstākļi to iesaka nolūkā nepieļaut neatgriezenisku kaitējumu datu subjektam, meklētājprogrammas pārvaldītājs varēs uz laiku apturēt indeksēšanu vai arī meklējuma rezultātos norādīt, ka saturā, uz kuru nosūta konkrētā saite, ietvertās informācijas daļas patiesums ir apstrīdēts.</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="19"?><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Direktīvas 95/46 12. panta b) punkts un 14. panta pirmās daļas a) punkts un Regulas 2016/679 17. panta 3. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no Hartas 7., 8., 11. un 16. panta izrietošo pamattiesību līdzsvarošanas kontekstā, kas jāveic saistībā ar meklētājprogrammas pārvaldītājam adresētu atsauču atsaistīšanas pieprasījumu, ar ko tiek lūgts izņemt no attēlu meklējuma rezultātiem, ja tiek meklēts pēc fiziskas personas vārda, sīktēlu veidā vizualizētas šo personu attēlojošas fotogrāfijas, nav jāņem vērā tās interneta publikācijas konteksts, kurā sākotnēji ir parādījušās minētās fotogrāfijas.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>