|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2025/78 |
15.1.2025 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/78
(2025. gada 15. janvāris),
ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vairākkārtu koka grīdas dēļu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 7. pantu,
apspriedusies ar dalībvalstīm,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Procedūras sākšana
|
(1) |
Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 16. maijā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”, “ĶTR” vai “Ķīna”) izcelsmes vairākkārtu koka grīdas dēļu (“MWF”) importu. Paziņojumu par procedūras sākšanu Komisija publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”). |
|
(2) |
Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2024. gada 4. aprīlī Eiropas Parketa federācija (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzība tika iesniegta MWF Savienības ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. |
1.2. Reģistrācija
|
(3) |
Ar Komisijas 2024. gada 24. oktobra Īstenošanas regulu (ES) 2024/2733 (“reģistrācijas regula”) (3) Komisija uz attiecīgā ražojuma importu attiecināja reģistrāciju. |
1.3. Ieinteresētās personas
|
(4) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, attiecīgās valsts iestādes, zināmos importētājus, lietotājus un tirgotājus un aicināja tos piedalīties. |
|
(5) |
Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. |
1.4. Atlase
|
(6) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. |
1.4.1. Savienības ražotāju atlase
|
(7) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas apjomiem saistībā ar pastāvīgo analīzi pirms procedūras sākšanas. Šajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji. Atlasītie Savienības ražotāji pārstāvēja vairāk nekā 20 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā Savienības ražošanas apjoma un vairāk nekā 20 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā pārdošanas apjoma Savienībā. Tika uzskatīts, ka izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par pagaidu izlasi. Piezīmes netika saņemtas, un tāpēc izlase tika apstiprināta. |
1.4.2. Importētāju atlase
|
(8) |
Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. |
|
(9) |
Divi nesaistīti importētāji (Lamett Europe N.V. un Svartes s.r.o) sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. Komisija aicināja abus iepriekš norādītos uzņēmumus aizpildīt importētājiem paredzēto anketu. Galu galā atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza tikai Lamett Europe N.V., kā paskaidrots 17. apsvērumā. |
1.4.3. ĶTR ražotāju eksportētāju atlase
|
(10) |
Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas varētu vēlēties piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties. |
|
(11) |
78 ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, izveidoja izlasi no tādiem pieciem ražotājiem no divām grupām, kurus atvēlētajā laikā bija saprātīgi iespējams izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par atlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Pēc apspriešanās tika saņemtas piezīmes par minētās izlases izveidi no vienas ražotāju eksportētāju grupas. Grupa apgalvoja, ka ierosinātā izlase nav pietiekami reprezentatīva pamatregulas 17. panta 1. punkta nozīmē, jo tā veido tikai ierobežotu daļu no visu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksportētā apjoma. Komisija novērtēja apgalvojumu un nolēma paplašināt izlasē iekļauto uzņēmumu skaitu, pievienojot trešo lielāko ražotāju eksportētāju grupu ar pieciem ražotājiem. Pārskatītā izlase veidoja 40 % no attiecīgā ražojuma apjoma un 27 % no attiecīgā ražojuma aplēstā kopējā eksporta apjoma, par kuru ziņoja visi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un kurš izmeklēšanas periodā eksportēts uz Eiropas Savienību. Papildu piezīmes par ierosināto izlasi netika saņemtas. |
|
(12) |
Turklāt izmeklēšanas gaitā, pamatojoties uz publiski pieejamiem avotiem, Komisija pārbaudīja informāciju, ko snieguši eksportētāji, kuri sadarbojās, lai apstiprinātu uzņēmumu kā attiecīgā ražojuma ražotāju statusu. Vajadzības gadījumā Komisija pieprasīja papildu dokumentus, piemēram, uzņēmējdarbības licenci un statūtus. Viena persona nepierādīja saikni ar izmeklēšanu, tāpēc tika uzskatīts, ka tā nesadarbojās. |
1.4.4. Atsevišķa pārbaude
|
(13) |
19 ĶTR ražotāji eksportētāji pieprasīja atsevišķu pārbaudi, ko paredz pamatregulas 17. panta 3. punkts. Tomēr neviens no tiem neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem Komisijas noteiktajā termiņā. Attiecīgi Komisija provizoriski secina, ka šajā gadījumā netiks veikta atsevišķa pārbaude. |
1.5. Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi
|
(14) |
Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. |
|
(15) |
Turklāt sūdzības iesniedzējs sūdzībā sniedza pietiekamus pirmšķietamus pierādījumus, ka saistībā ar attiecīgā ražojuma izejvielām ĶTR pastāv kropļojumi. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana aptvēra šos izejvielu tirgus kropļojumus, lai noteiktu, vai attiecībā uz ĶTR piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 7. panta 2.b punkta noteikumus. Tādēļ Komisija šajā sakarā ĶV nosūtīja papildu anketu. |
|
(16) |
No ĶV netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc Komisija informēja ĶV, ka tā plāno piemērot pamatregulas 18. pantu un izmantot pieejamos faktus attiecībā uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. No ĶV netika saņemtas papildu piezīmes par anketas jautājumiem. |
|
(17) |
Savienības ražotāju, nesaistītu importētāju, lietotāju un ražotāju eksportētāju anketas tika publicētas tiešsaistē (4) procedūras sākšanas dienā. Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, viena nesaistīta importētāja (Lamett Europe N.V.) un trim ražotāju eksportētāju grupām (Jinfa Group, Forest Group un Fusong Group). |
|
(18) |
Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski konstatētu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti turpmāk uzskaitīto uzņēmumu telpās.
Ražotāji eksportētāji un saistītie uzņēmumi ĶTR
|
1.6. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
|
(19) |
Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču izvērtēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
1.7. Piezīmes par procedūras sākšanu
|
(20) |
Komisija saņēma piezīmes par procedūras sākšanu no:
|
|
(21) |
AUMI un CNFPIA apgalvoja, ka sūdzības pamatā bija Eurostat importa daudzumi kvadrātmetros, kurus sūdzības iesniedzējs bija koriģējis. AUMI un CNFPIA arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav paskaidrojis ne korekcijas nepieciešamību, ne arī atklājis korekcijas metodi. AUMI un CNFPIA norādīja, ka, izmantojot sūdzības iesniedzēja ierosinātos koriģētos importa daudzumus, attiecīgajā periodā importa apjoms no Ķīnas palielinājās par vairāk nekā 20 %. AUMI un CNFPIA piebilda, ka, izmantojot Eurostat paziņotos importa daudzumus, t. i., bez jebkādām korekcijām, attiecīgajā periodā importa daudzumi no Ķīnas samazinātos par 3 %. Turklāt AUMI un CNFPIA norādīja, ka koriģētie importa daudzumi ietekmēja citus ekonomiskos rādītājus, piemēram, Ķīnas importa cenas, patēriņu un tirgus daļas. |
|
(22) |
Šajā saistībā FEP norādīja, ka, lai gan MWF virsmas blīvuma diapazons bija no 7 līdz 9,5 kilogramiem (kg) uz kvadrātmetru (m2), vairāki Eurostat ieraksti bija ārpus šā virsmas blīvuma diapazona. FEP paskaidroja, ka uzņēmējiem ir jāziņo muitas dienestiem par neto masu (tonnās vai kilogramos), bet ne vienmēr par papildu mērvienību (m2). Tāpēc FEP koriģēja ierakstus ārpus diapazona, dalot deklarēto neto masu ar iepriekš minētā diapazona vidējo blīvumu. FEP arī atjaunināja sūdzības nekonfidenciālās versijas attiecīgo daļu, lai ilustrētu korekcijas metodi. |
|
(23) |
Komisija arī analizēja šo jautājumu izmeklēšanas laikā un pievērsās tam 4.4. iedaļā. |
|
(24) |
AUMI apgalvoja, ka sūdzībā nav iekļauti skaitļi par pieciem no 15 kaitējuma rādītājiem, jo īpaši par ienākumu no ieguldījumiem, faktoriem, kas ietekmē cenas Savienībā, faktisko un iespējamo negatīvo ietekmi uz naudas plūsmu, algām un izaugsmi. |
|
(25) |
Komisija norādīja, ka iepriekš minēto rādītāju iekļaušana sūdzības posmā nebija obligāta. Izmeklēšanas laikā Komisija pārbaudīja šos rādītājus 4. iedaļā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(26) |
AUMI un CNFPIA apgalvoja, ka sūdzībā nebija iekļauta ticama informācija, kas pamatotu apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Attiecībā uz makroekonomiskajiem rādītājiem AUMI un CNFPIA apgalvoja, ka ražošanas apjomi, jaudas izmantojums, pārdošanas apjomi un nodarbinātība Savienībā no 2020. līdz 2022. gadam bija stabili un samazinājās tikai izmeklēšanas periodā pieprasījuma samazināšanās dēļ Savienībā. Turklāt AUMI un CNFPIA norādīja, ka Savienības ražotāji sūdzības izmeklēšanas periodā palielināja savu tirgus daļu un cenas, pierādot, ka Savienības ražotājiem ir stabila ekonomiskā veselība. Attiecībā uz mikroekonomiskajiem rādītājiem AUMI un CNFPIA norādīja, ka sūdzības iesniedzēju ražošanas, pārdošanas un nodarbinātības dati pasliktinājās tikai izmeklēšanas periodā. Turklāt AUMI un CNFPIA apgalvoja, ka Savienības ražotāji periodā, uz kuru attiecas sūdzība, palielināja savus ieguldījumus par 56 %, kas liecina par to finansiālo stabilitāti. AUMI un CNFPIA norādīja, ka izmeklēšanas periodā Ķīnas ražotāji eksportētāji, šķiet, ir labāk pielāgojušies pieprasījuma samazinājumam Savienībā: lai gan imports no Ķīnas bija samazinājies, Savienības ražotāju krājumu līmenis palielinājās. Attiecībā uz finanšu rādītājiem AUMI un CNFPIA norādīja, ka Savienības ražotāji laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam, šķiet, ir uzlabojuši gan pārdošanas apjomu, gan rentabilitāti, neraugoties uz Ķīnas importa pieaugumu minētajā periodā. Visbeidzot, AUMI arī apgalvoja, ka periodā, uz kuru attiecas sūdzība, imports no Ķīnas palielinājās par 21 %, savukārt vismaz viens Savienības ražotājs samazināja savu cenu zem nesaistīto importētāju cenas un joprojām guva peļņu. |
|
(27) |
Ar provizorisku piezīmi Komisija atgādina, ka pirmšķietamai būtiska kaitējuma konstatēšanai cita starpā ir jāizvērtē attiecīgie faktori, kā aprakstīts pamatregulas 5. panta 2. punkta d) apakšpunktā. Pamatregulas 5. panta 2. punkta formulējumā patiešām ir norādīts, ka sūdzība satur informāciju par izmaiņām varbūtējā (apgalvotajā) importa par dempinga cenām apjomā, šā importa ietekmi uz līdzīgiem izstrādājumiem (līdzīgu ražojumu cenām) Savienības tirgū un izrietošo importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, par ko liecina būtiskie (ne obligāti visi) faktori un indeksi, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli, piemēram, tie, kas minēti pamatregulas 3. panta 3. un 5. punktā. Turklāt pamatregulas 3. panta 5. punktā ir noteikts, ka šis faktoru uzskaitījums nav pilnīgs un ka viens vai vairāki no šiem faktoriem nevar droši norādīt, kāds lēmums ir jāpieņem. Tādēļ, lai pirmšķietami noteiktu, ka ir noticis būtisks kaitējums, ne visiem faktoriem ir jāuzrāda situācijas pasliktināšanās. Tāpat tas, ka ir citi faktori, kas varētu ietekmēt ražošanas nozares stāvokli Savienībā, nebūt nenozīmē, ka importa par dempinga cenām ietekme uz šo ražošanas nozari nav būtiska. |
|
(28) |
Komisijas veiktā konkrētā sūdzības kaitējuma analīze atklāja, ka ir pietiekami pierādījumi, kas liecina par to, ka Savienības tirgū arvien vairāk ienāk imports no Ķīnas (gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē) par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un mērķa cenām. Tas, šķiet, ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozares stāvoklim, ko apliecina, piemēram, ražošanas un pārdošanas apjomu, kā arī tirgus daļas samazināšanās, finansiālo rezultātu pasliktināšanās un Savienības ražošanas nozares iekasēto cenu līmenis. Attiecībā uz apgalvojumiem par konkrētiem makroekonomiskajiem rādītājiem, mikroekonomiskajiem rādītājiem un cenu samazinājumu Komisija 4. iedaļā sniedza detalizētu novērtējumu par būtisku kaitējumu attiecīgajā periodā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
2. IZMEKLĒJAMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
2.1. Izmeklējamais ražojums
|
(29) |
Izmeklējamais ražojums ir salikti koka grīdas dēļi no vairākām kārtām, kurus pašlaik klasificē ar KN kodu 4418 75 00 (“izmeklējamais ražojums”). Nav iekļauti dēļi no bambusa vai vismaz ar virsējo kārtu (virsmu) no bambusa un grīdas dēļi mozaīkas grīdām. |
|
(30) |
MWF ir koksnes ražojums, kas sastāv no vairākām koka finieru kārtām, kas salīmētas vai savienotas kopā. MWF galvenokārt izmanto iekštelpu grīdas segumiem. |
2.2. Attiecīgais ražojums
|
(31) |
Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes izmeklējamais ražojums (“attiecīgais ražojums”). |
2.3. Līdzīgais ražojums
|
(32) |
Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visiem tālāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, kā arī vienādi pamatlietojuma veidi:
|
|
(33) |
Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
3. DEMPINGS
3.1. Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra
|
(34) |
Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu par ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts. |
|
(35) |
Tāpēc nolūkā savākt datus, kas nepieciešami, lai vēlāk varētu piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par MWF ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju iesniedza 73 ražotāji eksportētāji. |
|
(36) |
Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienās no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem no ĶV un netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pamatregulas 18. panta nozīmē pieejamos faktus, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi. |
|
(37) |
Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, par attiecīgu reprezentatīvo valsti ir provizoriski izvēlējusies Turciju. Bez tam Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem. |
|
(38) |
Komisija 2024. gada 23. augustā ar paziņojumu (“paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto MWF ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, kas nosaka attiecīgas reprezentatīvās valsts izvēli saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, un uz attiecīgās finanšu informācijas pieejamību, Komisija noteica trīs iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Turciju, Indonēziju un Malaiziju. Pamatojoties uz informāciju, kas tolaik bija pieejama Komisijai, tā uzskatīja, ka Turcija varētu būt attiecīga reprezentatīvā valsts. Komisija saņēma divus iesniegumus ar piezīmēm par paziņojumu no divām ražotāju eksportētāju grupām, proti, JINFA Group un Fusong Jinlong Group. Piezīmes iesniedza arī Eiropas Parketa federācija (sūdzības iesniedzējs). Šīs piezīmes ir sīkāk aplūkotas 3.2. iedaļā. |
|
(39) |
Pēc tam, kad tika pabeigta saņemto piezīmju un informācijas analīze, Komisija secināja, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, kuru izmantot kā neizkropļotu cenu un izmaksu avotu normālās vērtības noteikšanai. |
3.2. Normālā vērtība
|
(40) |
Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts šādi: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”. |
|
(41) |
Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas”, tālāk “PVA izmaksas”). |
|
(42) |
Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
3.2.1. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana
|
(43) |
Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir teikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, cita starpā ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:
|
|
(44) |
Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jānorāda visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus. |
|
(45) |
Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja saskaņā ar eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementiem ir paredzēts, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē. |
|
(46) |
Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir teikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”. |
|
(47) |
Saskaņā ar šo noteikumu Komisija publicēja ziņojumu par Ķīnu (“ziņojums”) (6), kurā ietverti pierādījumi par būtisku valdības iejaukšanos daudzos ekonomikas līmeņos, tai skaitā par daudzu būtisku ražošanas faktoru konkrētiem kropļojumiem (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītiem kropļojumiem), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, koksnes ražojumu nozarē). Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Sākot izmeklēšanu, šis ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos. |
|
(48) |
Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka izmeklējamā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, un ka rezultātā normālās vērtības noteikšanai nav piemēroti izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. |
|
(49) |
Lai pamatotu šo nostāju, sūdzības iesniedzējs atsaucās uz ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kā arī uz konstatējumiem iepriekšējās Komisijas un ASV iestāžu veiktajās izmeklēšanās. |
|
(50) |
Sūdzības iesniedzējs jo īpaši norādīja uz Komisijas iepriekšējiem konstatējumiem par to, ka Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir sociālistiska tirgus ekonomikas doktrīna, Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP” jeb “partija”) vadošā loma un valsts intervences ekonomikas politika. |
|
(51) |
Turklāt, norādot, ka MWF nozare ir daļa no Ķīnas mežsaimniecības un koksnes izstrādājumu nozares, sūdzības iesniedzējs norādīja uz turpmāk izklāstītajiem elementiem, kas liecina par nozīmīgiem kropļojumiem. |
|
(52) |
Pirmkārt, MWF nozarē lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder valsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes.
|
|
(53) |
Otrkārt, valsts klātbūtne MWF uzņēmumos ļauj valsts iestādēm iejaukties cenās un/vai izmaksās.
|
|
(54) |
Treškārt, ĶV īsteno diskriminējošu valsts politiku vai pasākumus, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus.
|
|
(55) |
Ceturtkārt, līdzīgi kā pārējās Ķīnas ekonomikas nozares MWF nozare ir pakļauta kropļojumiem, ko rada bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību un īpašumtiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga īstenošana.
|
|
(56) |
Piektkārt, algu izmaksas ir izkropļotas arī MWF nozarē.
|
|
(57) |
Sestkārt, MWF nozares ražotājiem ir piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība ir citādi atkarīga no valsts.
|
|
(58) |
Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka MWF nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē. |
|
(59) |
Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, bija pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem. |
|
(60) |
Šī analīze aptvēra pārbaudi par būtisku valdības iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, ieskaitot attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā. |
3.2.1.1. Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā
|
(61) |
Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums” (27). |
|
(62) |
Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (28). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet arī tieši pilnvaro šādi iejaukties. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos ir uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. |
|
(63) |
Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (29). |
|
(64) |
Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās ĶKP vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. |
|
(65) |
Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. |
|
(66) |
Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” – tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (30). Tas parāda neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu. |
|
(67) |
Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras satvarā darbojas brīvā tirgus spēki. |
|
(68) |
Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervences ekonomikas politiku (31). Ķīnas iestāžu izmantotie intervences ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni. |
|
(69) |
Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu sektoru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. |
|
(70) |
Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Turklāt plānos ir precizēti līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Atsevišķos plānos joprojām ir skaidri formulēti mērķrādītāji attiecībā uz izlaidi. |
|
(71) |
Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izcelti atsevišķi rūpniecības sektori un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). |
|
(72) |
Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (32). |
|
(73) |
Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valstij piederošas komercbankas un valsts bankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (33). |
|
(74) |
Tas pats attiecas uz citiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, piemēram, akciju tirgiem, obligāciju tirgiem, privātā kapitāla tirgiem u. c. Arī šie finanšu nozares komponenti ir institucionālā un darbības ziņā strukturēti tā, ka tie ir vērsti nevis uz finanšu tirgu efektīvas darbības maksimizēšanu, bet gan valsts un ĶKP kontroles nodrošināšanu un iejaukšanās atvieglošanu (34). |
|
(75) |
Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumus regulāri izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav definēta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (35). |
|
(76) |
Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan pār privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto kā nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (36). |
|
(77) |
Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kuras paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (37). |
3.2.1.2. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes
|
(78) |
Ķīnas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes. |
|
(79) |
Attiecīgā ražojuma nozari galvenokārt apkalpo privāti uzņēmumi, piemēram, Nature Home (38), Power Dekor (39) vai Der (40), bet nelielā mērā arī tādi valstij piederoši uzņēmumi kā Jilin Group (41). |
|
(80) |
Tomēr ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai valstij piederošos, bet arī privātos uzņēmumos (42), un ĶKP pretendē uz vadošo lomu attiecībā uz gandrīz visiem valsts ekonomikas aspektiem. Valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski noved pie tā, ka ekonomikas dalībnieki ir valdības kontrolē un stratēģiskā uzraudzībā, ņemot vērā to, cik lielā mērā Ķīnā ir savstarpēji saaugušas valsts un partijas struktūras. |
|
(81) |
Turklāt uz MWF nozari attiecas vairākas valdības rīcībpolitikas, jo kokapstrādes nozare ir minēta kā veicināma nozare gan 2019. gada Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes katalogā (43), gan tā 2024. gada atjauninātajā redakcijā (44). Līdzīgi 14. mežsaimniecības piecgades plānā ir noteikti šādi mērķi: “Veicināt jaunu videi draudzīgu līmvielu izstrādi, izmantošanu un veicināšanu un pakāpeniski palielināt tādu koksnes apstrādes ražojumu īpatsvaru, kuriem ir zems formaldehīda saturs un kuri nesatur formaldehīdu. Konsolidēt un uzlabot tradicionālās izdevīgās pozīcijās esošās nozares, piemēram, koka grīdas segumu ražošanu [..]. Līdz 2025. gadam [..] grīdas seguma izlaide stabilizēsies aptuveni 800 miljonu kvadrātmetru apmērā” (45). |
|
(82) |
Valdības kontroli un stratēģisko uzraudzību var novērot arī attiecīgo nozares apvienību līmenī (46). Piemēram, CNFPIA statūtu 3. pantā ir noteikts, ka organizācija “pieņem uzņēmējdarbības norādījumus, pārraudzību un pārvaldību, ko īsteno struktūras, kuras atbild par reģistrāciju un pārvaldību, struktūras, kuras atbild par partijas veidošanu, kā arī attiecīgie administratīvie departamenti, kas atbild par rūpniecības pārvaldību” (47). |
|
(83) |
Nature Home, Der, kā arī Jilin Forest Industry Jinqiao Flooring Group, valstij piederošās Jilin Group meitasuzņēmums, ir CFPIA biedri (48). |
|
(84) |
Līdzīgi arī Ķīnas Kokmateriālu un koksnes ražojumu izplatīšanas apvienības (“CTWPDA”) statūtu 3. pantā ir noteikts, ka organizācija “pieņem uzņēmējdarbības norādījumus, pārraudzību un pārvaldību, ko īsteno struktūras, kuras atbild par reģistrāciju un pārvaldību, struktūras, kuras atbild par partijas veidošanu, kā arī attiecīgie administratīvie departamenti, kas atbild par rūpniecības pārvaldību” (49) , un sevi raksturo kā “apvienību, kas pakļauta Civillietu ministrijas administrācijai un Valsts padomes valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijas uzraudzībai un vadībai [..]” (50). |
|
(85) |
Power Dekor ir CTWPDA biedrs, un tās valdes priekšsēdētājs pilda arī priekšsēdētāja vietnieka pienākumus apvienības valdē (51). |
|
(86) |
Tādējādi pat privātīpašumā esošiem ražotājiem attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Gan valsts, gan privātie uzņēmumi nozarē ir pakļauti politiskai uzraudzībai un norādījumiem. |
3.2.1.3. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām
|
(87) |
Būdama klātesoša uzņēmumos, ĶV spēj ietekmēt cenas un izmaksas. ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos ir nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. |
|
(88) |
Saskaņā ar Ķīnas uzņēmējdarbības tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (52)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. |
|
(89) |
Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP saskaņā ar politikas principu ir pastiprinājusi savas prasības kontrolēt uzņēmējdarbības lēmumus uzņēmumos (53), t. sk. izdarot spiedienu uz privātiem uzņēmumiem izvirzīt priekšplānā “patriotismu” un ievērot partijas disciplīnu (54). |
|
(90) |
Jau 2018. gadā tika ziņots, ka partijas pirmorganizācijas bija izveidotas 73 % no aptuveni 2,57 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (55). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, arī attiecīgā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem. |
|
(91) |
Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“pamatnostādnes”) (56), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma. |
|
(92) |
Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs”; un to III.6. iedaļā ir teikts: “mums vēl aktīvāk ir jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, ka partijas pirmorganizācijas var efektīvi izpildīt savus partijas posteņa uzdevumus un ka partijas biedri var uzņemties līderu un pionieru lomu”. Tādējādi pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (57). |
|
(93) |
Pašreizējā izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka MWF nozarē bieži vien pārklājas vadības un ĶKP piederības funkcijas. Piemēram, Der valdes loceklis ir arī uzņēmuma kontrolējošā akcionāra partijas sekretārs (58). Turklāt Jilin Forestry Jinqiao Flooring Group valdes priekšsēdētājs ir arī grupas partijas komitejas sekretārs (59). |
|
(94) |
Bez tam Power Dekor“ņem vērā Sji Dzjiņpina norādījumus “Pārdomas par sociālismu ar Ķīnas iezīmēm jaunajam laikmetam” un rūpīgi izpēta, popularizē un īsteno 20. ĶKP Nacionālā kongresa garu, sniedzot spēcīgas politiskas, ideoloģiskas un organizatoriskas garantijas grupai, lai tā varētu izpildīt savus uzņēmējdarbības mērķus un uzdevumus un panākt kvalitatīvu attīstību” (60). |
|
(95) |
Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos tāpat kā izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (61). Tādējādi valsts klātbūtne MWF un citu nozaru (piem., finanšu un izejresursu nozaru) uzņēmumos ļauj ĶV iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām. |
3.2.1.4. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus
|
(96) |
Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās, provinču un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. |
|
(97) |
Kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (62). |
|
(98) |
Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākus rīcībpolitikas virzienus, kas virza MWF nozares darbību. |
|
(99) |
Piemēram, mežsaimniecības vadošajā atzinumā ir ietverts arī šāds noteikums: “Līdz 2025. gadam tiks izveidota sistēma un mehānisms meža un pļavu platību resursu racionālai izmantošanai, tiks ievērojami palielināta meža un pļavu platību resursu atbalsta spēja, ievērojami palielināsies augstas kvalitātes meža un pļavu platību ražojumu izlaide un meža ražojumu tirdzniecība tiks vēl vairāk paplašināta, cenšoties palielināt valsts mežsaimniecības izlaides vērtību par 50 % salīdzinājumā ar pašreizējiem rādītājiem. [..] Līdz 2035. gadam [..] vēl vairāk paplašinās meža un pļavu platību nozares mērogu, [...] tiks vēl vairāk optimizēta nozares struktūra, visaptveroši uzlabosies ražojumu kvalitāte un pakalpojumu līmenis, resursu izmantošanas uzraudzība būs efektīvāka, lai pastāvīgi uzlabotu nozares spēju kalpot valsts stratēģijām.” |
|
(100) |
Turklāt provinču līmenī Guansji autonomās provinces ekonomikas un sociālās attīstības 14. PP un 2035. gada perspektīvu (63) mērķis ir “papildināt, stiprināt un paplašināt izdevīgās pozīcijās esošas rūpniecības ķēdes”, tostarp “veicinot tradicionālo nozaru, piemēram, [...] kokapstrādes, pārveidi un modernizāciju”. Bez tam attiecībā uz mežsaimniecības pārstrādes rūpniecību: “koncentrēties uz papīra ražošanas [un] koksnes paneļu ražošanas attīstību [..]” un “koncentrēties uz visas rūpniecības ķēdes izveidi, kurā ietilpst kartons, mēbeles un mājas aprīkojums”. |
|
(101) |
Arī vietējā līmenī Šujanas apgabals (Dzjansu province) 2024. gada janvārī pieņēma atzinumu par koksnes apstrādes un mēbeļu ražošanas nozares augstas kvalitātes attīstību (64) ar mērķi “līdz 2026. gada beigām attīstīt vienu līdz divus biržā kotētus uzņēmumus, vienu līdz divas uzņēmumu grupas, kuru izlaides vērtība pārsniedz 5 miljardus RMB, un pastāvīgi uzlabot nozares kopējo kvalitāti [..] [un] uzlabot rūpniecības ķēdi, palielināt tādu gatavo ražojumu īpatsvaru kā augstas klases grīdas segumi, mēbeles un dekoratīvie materiāli”. |
|
(102) |
Turklāt – atkal attiecībā uz Dzjansu provinci – izmeklēšana apstiprināja, ka valsts iestādes un valstij piederošas bankas īsteno preferenciālu politiku attiecībā uz atsevišķiem MWF ražotājiem, kā tas bija Der gadījumā, kas 2020. gadā parakstīja “stratēģiskas sadarbības nolīgumu ar Sudžou pašvaldības Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju biroju, Ķīnas Rūpniecības un tirdzniecības banku (Sudžou filiāle) un Ķīnas Banku (Sudžou filiāle)” (65). Šis nolīgums tika parakstīts Sudžou pašvaldības partijas komitejas ĶKP biedru uzraudzībā, un tā mērķis ir “atbalstīt privātā uzņēmuma attīstību un kopīgi veicināt uzņēmuma pārveidi un modernizāciju”. |
|
(103) |
Ar šiem un citiem līdzekļiem ĶV tādējādi dod rīkojumus praktiski par ikvienu sektora attīstības un darbības aspektu un augšupējiem izejresursiem un kontrolē tos. |
|
(104) |
Kopumā ĶV ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt attiecībā uz ražošanas nozari izvirzītos valsts politikas mērķus. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties. |
3.2.1.5. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde
|
(105) |
Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā, piemēram, prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan formāli Ķīnas bankrota tiesību aktu pamatā ir principi, kas ir līdzīgi principiem, kurus piemēro attiecīgajos tiesību aktos citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. |
|
(106) |
Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (66). |
|
(107) |
Pie tam īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (67). Visa zeme ir valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (68). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, citastarp ekonomikas plānu īstenošanu (69). |
|
(108) |
Ļoti līdzīgi kā citos Ķīnas ekonomikas sektoros uz attiecīgā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, darījumdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, izskatās, ka minētie apsvērumi pilnībā ir attiecināmi arī uz mežsaimniecību un koksnes apstrādes nozari un tātad arī MWF nozari. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt. |
|
(109) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi. |
3.2.1.6. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas
|
(110) |
Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas SDO pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (70). |
|
(111) |
Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (71). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. |
|
(112) |
Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kurām ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (72). |
|
(113) |
Netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz MWF nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma). |
3.2.1.7. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts
|
(114) |
Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota. |
|
(115) |
Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs tas, ka pastāv spēcīgas valsts īpašumā esošas bankas (73), kuras, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā valstij piederoši nefinanšu uzņēmumi arī bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (74), un arī bankas regulāri īsteno ĶV izstrādāto valsts politiku. |
|
(116) |
Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties no valsts rūpniecības rīcībpolitikām (75). Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā, piemēram, nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme. |
|
(117) |
Piemēram, ĶV paskaidroja, ka ĶKP ir jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un ka tiem ir jāatbilst valsts politikai. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (76). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos patlaban jo īpaši ir jāņem vērā tas, kā subjekti “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un it sevišķi tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (77). |
|
(118) |
Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļots – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē sabiedrības stratēģiskā nozīme ĶV un netiešo valdības garantiju spēks (78). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kas virza finansējumu uz nozarēm, kuras valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (79). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valstij piederošiem uzņēmumiem, lielām privātām sabiedrībām ar labiem sakariem un sabiedrībām, kas darbojas vadošajās rūpniecības nozarēs, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas. |
|
(119) |
Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To parāda to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai. |
|
(120) |
Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien nevis izriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. 2018. gada beigās to aizdevumu daļa, kuriem nav pārsniegta atsauces vērtība, joprojām bija vismaz viena trešdaļa no visiem aizdevumiem (80). Ķīnas oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “virzīt uz leju aizdevumu tirgus procentu likmi” (81). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantojumu. |
|
(121) |
Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi varētu kļūt stingrāki, kā tas būtu sagaidāms neizkropļotā tirgus vidē. Tāpēc ir audzis tādu aizdevumu skaits, kas ieņēmumus nenes, Ķīnas valdībai vairākkārt cenšoties vai nu izvairīties no maksājumu saistību nepildīšanas un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus, vai arī nodot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus. |
|
(122) |
Būtībā, lai gan ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos. |
|
(123) |
Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz attiecīgā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos. |
3.2.1.8. Aprakstīto kropļojumu sistēmiskais raksturs
|
(124) |
Komisija norādīja, ka ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš minētajiem un ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem. |
|
(125) |
Komisija atgādina, ka attiecīgā ražojuma izgatavošanai ir vajadzīgi konkrēti izejresursi. Kad attiecīgā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar kropļojumi finanšu nozarē/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs. Šie kropļojumi ir sīkāk aprakstīti iepriekš, it sevišķi 78.–123. apsvērumā. Komisija norādīja, ka regulatīvā struktūra, kas ir šo kropļojumu pamatā, ir vispārēji piemērojama, jo šie noteikumi attiecas uz MWF ražotājiem tāpat kā uz jebkuru citu ekonomikas dalībnieku Ķīnā. Tāpēc kropļojumi tieši ietekmē attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru. |
|
(126) |
Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot par izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta ziņojuma I un II daļā. |
|
(127) |
Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem utt. |
|
(128) |
ĶV šajā izmeklēšanā nav sniegusi pierādījumus vai argumentus par pretējo. |
3.2.1.9. Ieinteresēto personu apsvērumi
|
(129) |
Jinfa Group un Fusong Jinlong Group2024. gada 2. septembrī, atbildot uz paziņojumu par ražošanas faktoriem, iesniedza vairākas piezīmes. |
|
(130) |
Pirmkārt, puses pauda nostāju, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav piemērojams, jo tas nav saderīgs ar PTO nolīgumiem un PTO Strīdu izšķiršanas padomes (“DSB”) nolēmumiem. |
|
(131) |
Šajā sakarā puses apgalvoja, ka:
|
|
(132) |
Otrkārt, puses apgalvoja, ka iespējamie kropļojumi nav labi pierādīti un, pat ja tie pastāvētu, tie neietekmēja attiecīgo ražojumu. |
|
(133) |
It sevišķi puses apgalvoja, ka:
|
|
(134) |
Attiecībā uz pušu apgalvojumiem par atbilstību PTO tiesību aktiem Komisija atgādināja, ka antidempinga procedūrās saistībā ar ražojumiem no Ķīnas, nosakot normālo vērtību gan attiecībā uz tirgus ekonomikas standartu, gan attiecībā uz tādas metodikas izmantošanu, kas nav balstīta uz stingru salīdzinājumu ar Ķīnas cenām vai izmaksām, piemēro tās daļas Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. iedaļā, kuras vēl nav zaudējušas spēku. |
|
(135) |
Attiecībā uz pušu atsauci uz DS473 Komisija atgādināja, ka Apelācijas institūcijas ziņojums lietā DS473 neskar pamatregulas 2. panta 6.a punkta īstenošanu, bet gan konkrēta noteikuma īstenošanu pamatregulas 2. panta 5. punktā. Tomēr PTO tiesību akti, kā tos interpretē Apelācijas institūcija lietā DS 473, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Tādēļ pušu apgalvojumus nevarēja pieņemt. |
|
(136) |
Attiecībā uz pušu apgalvojumiem par pierādījumu pietiekamību, lai parādītu ievērojamu kropļojumu pastāvēšanu, Komisija sākumā atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu Komisija var sākt izmeklēšanu, ja tā uzskata, ka sūdzības iesniedzēju iesniegtie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem ir pietiekami. Komisija šajā kontekstā norādīja, ka, kā to ir apstiprinājusi Vispārējā tiesa lietā Viraj Profiles, pierādījumu, kas nepieciešami, lai izpildītu pierādījumu pietiekamības kritērijus, lai uzsāktu izmeklēšanu, kvantitāte un kvalitāte atšķiras no tās, kas ir nepieciešama, lai provizoriski vai galīgi noteiktu dempinga, kaitējuma vai cēloņsakarības esību (82). Tādējādi sūdzība atbilda pamatregulas 5. panta 9. punktā noteiktajiem standartiem apvienojumā ar 2. panta 6.a punkta d) apakšpunktu. Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sākotnējā posmā Komisija uzskatīja, ka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 9. punktu ir pietiekami pierādījumi par to, ka cenas un izmaksas ir ietekmējuši nozīmīgi kropļojumi, tādēļ ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas izmantot nav pareizi un tie pamato izmeklēšanas sākšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
|
(137) |
Tāpēc Komisija turpināja rīkoties, lai pierādītu šādus kropļojumus. Šajā nolūkā Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu ir savākusi datus, kas vajadzīgi, lai noteiktu nozīmīgu kropļojumu esību un ietekmi un pēc tam izmantotu pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikto metodiku. Komisijas savāktie dati un no tiem izrietošie secinājumi par valsts uzņēmumu darbību attiecīgā ražojuma nozarē vai saiknēm ar ĶKP ir izklāstīti šīs regulas 3.2.1.2. un 3.2.1.3. iedaļā. Tāpēc pušu argumenti par sūdzībā ietvertajiem pierādījumiem nav pieņemami. |
3.2.2. Reprezentatīvā valsts
Vispārīgas piezīmes
|
(138) |
Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:
|
|
(139) |
Kā paskaidrots 38. apsvērumā, Komisija 2024. gada 23. augustā lietas materiālos publicēja paziņojumu par avotiem normālās vērtības noteikšanai un par ražošanas faktoriem (tālāk – “paziņojums”). Paziņojumā tika izklāstīti fakti un pierādījumi, kas ir attiecīgo kritēriju pamatā, un ieinteresētās personas tika informētas par iespēju uzskatīt Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti šajā gadījumā, ja tiks apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
Līdzīgs ekonomikas attīstības līmenis kā ĶTR
|
(140) |
Paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka Turcija, Malaizija un Indonēzija, par kurām zināms, ka tajās ražo izmeklējamo ražojumu, ir valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās klasificēja pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”. |
|
(141) |
Piezīmes par identificēto valstu ekonomiskās attīstības līmeni netika saņemtas. Piezīmes par ekonomiskajiem apstākļiem Turcijā iesniedza JINFA Group un Fusong Group. Tās ir aplūkotas tālāk 151. apsvērumā. |
Attiecīgo datu viegla pieejamība reprezentatīvajā valstī
|
(142) |
Paziņojumā Komisija norādīja, ka attiecībā uz valstīm, kas identificētas kā valstis, kurās ražo izmeklējamo ražojumu, t. i., Turciju, Malaiziju un Indonēziju, datu pieejamība ir jāpārbauda sīkāk, it sevišķi attiecībā uz viegli pieejamiem datiem, kas ļautu Komisijai noteikt neizkropļotas atsauces vērtības ražošanas faktoriem, kā arī attiecībā uz viegli pieejamiem finanšu datiem no izmeklējamā ražojuma ražotājiem, lai Komisija varētu noteikt neizkropļotas un samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu. |
|
(143) |
Attiecībā uz viegli pieejamiem datiem, kas ļautu noteikt neizkropļotas atsauces vērtības ražošanas faktoriem (“RF”), Komisija paziņojumā analizēja GTA paziņotos datus par galveno RF importu iespējamajās reprezentatīvajās valstīs no Ķīnas un citām valstīm, arī Krievijas, kurās iespējami kropļojumi. |
|
(144) |
Komisija norādīja, ka attiecībā uz HS kodiem, kas atbilst konkrētiem RF (dažādu veidu koka galdniekplātnes saplākšņi un papeles zāģmateriāli), Indonēzijā un Malaizijā ir liels importa īpatsvars no Ķīnas. Turklāt HS kodam 4408 90 , kas atbilst finieriem (arī ozola finieriem), Turcijā bija liels importa īpatsvars no Krievijas. Komisija uzskatīja, ka sakarā ar sankcijām, kas Krievijai pēc militārās agresijas pret Ukrainu 2022. gadā noteiktas koksnes ražojumiem, un ņemot vērā lielo Krievijas izcelsmes importa īpatsvaru Turcijā, cenas importam no Krievijas Turcijā, visticamāk, būs izkropļotas. |
|
(145) |
Runājot par finanšu datu pieejamību no izmeklējamā ražojuma ražotājiem, Komisija paziņojumā sniedza šādus sākotnējās analīzes rezultātus, kuru pamatā bija dati no datubāzes “Orbis” (84):
|
|
(146) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija paziņojumā pauda viedokli, ka, pamatojoties uz informāciju, kas tai bija tobrīd pieejama, Turcija varētu būt attiecīga reprezentatīvā valsts. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par iespējamo reprezentatīvo valstu atbilstību, par identificētajiem ražotājiem iespējamās reprezentatīvajās valstīs un par ražošanas faktoriem. |
|
(147) |
Komisija 2024. gada 2. septembrī saņēma piezīmes no Eiropas Parketa federācijas (sūdzības iesniedzējs). Komisija saņēma kopīgas piezīmes arī no divām ražotāju eksportētāju grupām, proti, JINFA Group un Fusong Jinlong Group, divos iesniegumos (pirmais 2024. gada 2. septembrī un otrais – 2024. gada 19. novembrī). |
|
(148) |
Eiropas Parketa federācija (“EPF”) piezīmēs norādīja, ka Turciju varētu izvēlēties un ka tā faktiski būtu jāizvēlas par vispiemērotāko reprezentatīvo valsti šādu iemeslu dēļ: a) svarīgāko izejvielu ievērojami apjomi, kas Malaizijā un Indonēzijā importēti no Ķīnas; b) Malaizijas un Indonēzijas specializēšanās MWF ražošanā no tropu koku koksnes, kas nav reprezentatīva ražojumam, kuru Savienībā importē no Ķīnas; c) par ražotājiem Malaizijā un Indonēzijā pieejamās atbilstīgās finanšu informācijas trūkums vai nepilnīgums; d) iespējami zemāks sociālās un vides aizsardzības līmenis Malaizijā un Indonēzijā salīdzinājumā ar Turciju. |
|
(149) |
Attiecībā uz izejvielu apjomiem, kas no Ķīnas importēti Malaizijā un Indonēzijā, un atbilstīgas finanšu informācijas trūkumu vai nepilnīgumu par šīm valstīm Komisija norādīja, ka EPF apgalvojumi atbilst paziņojumā sniegtajiem sākotnējiem konstatējumiem. Runājot par Malaizijas un Indonēzijas iespējamo koncentrēšanos uz MWF, ko ražo no tropu koku koksnes, Komisija norādīja, ka, lai gan tas ir ticams, apgalvojums nav pamatots, tāpēc provizoriski tika noraidīts. Sociālās un vides aizsardzības līmeņa atbilstība potenciālajās reprezentatīvajās valstīs ir aplūkota tālāk 166. apsvērumā. |
|
(150) |
Eiropas Parketa federācija arī apgalvoja, ka četri uzņēmumi, kurus Komisija iekļāvusi sarakstā kā izmeklējamā ražojuma potenciālos ražotājus Turcijā, faktiski neražo izmeklējamo ražojumu, bet ražo citus ražojumus koksnes nozarē. Šajā sakarā Komisija veica papildu dokumentu izpēti par to darbībām un apstiprināja, ka tie darbojas plašākā koksnes nozarē, tomēr tā neatrada pierādījumus tam, ka tie ir izmeklējamā ražojuma ražotāji. Komisija ņēma vērā šo informāciju, lai noteiktu to uzņēmumu sarakstu, kuru finanšu dati tika izmantoti neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtību noteikšanai, kā izklāstīts tālāk 163. un 164. apsvērumā. |
|
(151) |
Pirmajā iesniegumā ar piezīmēm par paziņojumu JINFA Group un Fusong Group norādīja, ka nevar ierosināt attiecīgu reprezentatīvo valsti. Tomēr tās norādīja, ka Turcija nav piemērota reprezentatīvā valsts, cita starpā tās nestabilās un ārkārtējās ekonomiskās situācijas dēļ, arī augstās inflācijas dēļ, kas ietekmētu visas ražošanas izmaksas un citus ekonomiskos rādītājus, padarot tos neuzticamus un nepiemērotus normālās vērtības noteikšanai. Lai pamatotu savus apgalvojumus, abas puses citēja jaunāko Komisijas ziņojumu par Turciju (85). Piezīmes par Turcijas ekonomisko situāciju un tās kā reprezentatīvas valsts piemērotību tika atkārtoti izklāstītas pušu otrajā iesniegumā par paziņojumu. |
|
(152) |
Šajā saistībā Komisija atgādināja pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteiktos kritērijus reprezentatīvas valsts izvēlei un norādīja, ka saskaņā ar pirmo kritēriju visām trim valstīm, arī it sevišķi Turcijai, ir tāds pats ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnai, kā liecina Pasaules Bankas datubāze. Nekas no JINFA un Fusong Jinlong citētās informācijas Komisijas ziņojumā nevar likt apšaubīt Turcijas piemērotību, pamatojoties uz pirmo kritēriju. Attiecībā uz apgalvojumu par inflāciju Komisija norādīja, ka neizkropļotās cenas, ko tā nosaka ražošanas izmaksām, ir izteiktas attiecīgās valsts valūtā un inflācijas atšķirības starp reprezentatīvo valsti un attiecīgo valsti jau lielā mērā atspoguļojas attiecīgajā valūtas maiņas kursā. Tāpēc inflācija reprezentatīvajā valstī lielākoties neietekmē aprēķinātās atsauces vērtības. Tādēļ attiecīgais arguments tika noraidīts. |
|
(153) |
Savā pirmajā iesniegumā ar piezīmēm par paziņojumu JINFA Group un Fusong Group arī apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija secina, ka viena vai vairāku galveno RF imports no valsts, kurā ir izkropļota cena, nav problemātisks tādā mērā, ka tas nekavējoties izslēgtu šo valsti kā piemērotu reprezentatīvo valsti, šis pamatojums būtu jāattiecina ne tikai uz Turciju, bet arī uz Malaiziju un Indonēziju. Tāpēc šīs divas valstis nav uzskatāmas par nepiemērotām, pamatojoties tikai uz to, ka attiecībā uz dažiem galvenajiem RF ir bijis ievērojams importa īpatsvars no Ķīnas. |
|
(154) |
Šajā sakarā Komisija paskaidroja, ka, ņemot vērā to, ka Malaizija un Indonēzija paziņojumā bija iekļautas iespējamo reprezentatīvo valstu sarakstā, ir skaidrs, ka tās nebija a priori izslēgtas. Komisija atgādināja, ka reprezentatīvās valsts izvēle balstās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta kritērijiem. Šie kritēriji ietver arī attiecīgo finanšu datu pieejamību, ko uzskatīja par nepietiekamiem gan Malaizijā, gan Indonēzijā. Tāpēc attiecīgais apgalvojums tika noraidīts. |
|
(155) |
Pirmajā iesniegumā ar piezīmēm par paziņojumu JINFA Group un Fusong Group apgalvoja, ka attiecībā uz PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtībām būtu jāņem vērā tikai tie uzņēmumi, par kuriem ir pieejami finanšu dati par 2023. gadu. Komisija ņēma vērā šo argumentu, lai galīgi noteiktu to uzņēmumu sarakstu, kuru finanšu dati tika izmantoti, lai noteiktu neizkropļotas PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtības, kā izklāstīts tālāk 163. apsvērumā. |
|
(156) |
Savā otrajā paziņojumā JINFA Group un Fusong Group norādīja, ka atšķirībā no Turcijas Malaizija būtu piemērota reprezentatīvā valsts. |
|
(157) |
Lai pamatotu šo apgalvojumu, šīs abas puses iesniedza vairākus argumentus saistībā ar konkrētiem RF. Tie ir sīki izklāstīti un aplūkoti tālāk 175.–179. apsvērumā par avotiem, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu noteikšanai, un par neizkropļotām izmaksām un atsauces vērtībām. |
|
(158) |
Turklāt šīs puses identificēja divus Malaizijas grīdas segumu ražotājus, par kuriem ir pieejami pietiekami detalizēti revidēti finanšu pārskati par 2023. gadu. Šie uz uzņēmumi ir Unilin (Malaysia) Sdn. Bhd. un Kim Teck Lee Timber Flooring Sdn. Bhd. Ņemot vērā minēto, Fusong un JINFA apgalvoja, ka salīdzinājumā ar Turciju Malaizija var arī labāk nodrošināt kvalitatīvus finanšu datus par izmeklēšanas periodu. Puses arī nodrošināja darbaspēka izmaksu un enerģijas cenu avotus Malaizijā. |
|
(159) |
Komisija apstiprināja, ka par abiem Fusong un JINFA identificētajiem Malaizijas uzņēmumiem ir pieejami finanšu dati par izmeklēšanas periodu. |
|
(160) |
Veicot turpmāku izpēti, Komisija norādīja, ka pirmais no abiem uzņēmumiem, proti, Unilin (Malaysia) Sdn. Bhd., ir izmeklējamā ražojuma ražotājs. Tomēr šis uzņēmums, kas ir daļa no starptautiskas grupas, ziņoja par ļoti zemu pārdošanas, vispārējo un administratīvo (PVA) izmaksu līmeni, t. i., 2,8 % (izteikts procentos no tā pārdoto preču izmaksām). Šāds līmenis, visticamāk, atspoguļo uzņēmuma specifiskās iezīmes, kas nav reprezentatīvas nozarei. Piemēram, ņemot vērā to, ka uzņēmums ir daļa no starptautiskas grupas un tā darbība koncentrējas uz ražošanu, iespējams, ka dažas PVA funkcijas, piemēram, pārdošana, IT un cilvēkresursu pārvaldība, zināmā mērā ir centralizētas un to izmaksas nav atspoguļotas uzņēmuma paziņotajās PVA izmaksās. Šīs PVA izmaksas šķiet ievērojami zemākas salīdzinājumā ar vidējām PVA izmaksām valstī ar ievērojami attīstītāku MWF nozari, piemēram, Turciju (sk. 163. apsvērumu). Šīs PVA izmaksas ir arī ievērojami zemākas salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares ziņotajām vidējām PVA izmaksām, kas ir aptuveni 9 %, un pat salīdzinājumā ar izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju ziņotajām vidējām PVA izmaksām, kas ir aptuveni 11 %. Ņemot vērā minēto, iepriekš minētā Malaizijas ražotāja PVA izmaksas nevar uzskatīt par piemērotām saprātīgas un neizkropļotas atsauces vērtības noteikšanai. |
|
(161) |
Attiecībā uz otro uzņēmumu, proti, Kim Teck Lee Timber Flooring Sdn. Bhd., Komisija norādīja, ka tas darbojas tikai grīdas seguma tirgus nišas segmentā, t. i., augstas kvalitātes sporta grīdas segumu segmentā. Sporta grīdas segumi ir ļoti neliela daļa no kopējā grīdas seguma tirgus, kas ir vērsts uz mājokļu un komerciālo klientu apkalpošanu. To nosaka arī tas, ka ražojumiem, ko izmanto šajā konkrētajā segmentā, ir jāatbilst stingriem tehniskajiem standartiem, un to apliecina attiecīgie uzņēmuma iegūtie un reklamētie sertifikāti. Pamatojoties uz minēto, Komisija provizoriski secināja, ka uzņēmumi nav reprezentatīvi attiecībā uz MWF vai plašāku grīdas segumu nozari. |
|
(162) |
Turklāt Komisija norādīja, ka salīdzinājumā ar Turciju MWF nozare Malaizijā ir lielā mērā nepietiekami attīstīta. Par to liecina ļoti mazs MWF ražotāju skaits Malaizijā (tikai viens vai divi) salīdzinājumā ar vairākiem desmitiem MWF ražotāju Turcijā (86). To apliecina arī MWF eksporta līmenis no Malaizijas, kas izmeklēšanas periodā bija aptuveni viena trešdaļa no attiecīgā eksporta no Turcijas (87). Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija provizoriski secināja, ka MWF nozare Turcijā labāk atspoguļo ĶTR MWF nozares lielumu saražotā un pārdotā daudzuma un tirgū aktīvo ražotāju skaita ziņā. |
|
(163) |
Ņemot vērā ieinteresēto personu piezīmes par paziņojumu un ierobežoto finanšu informācijas pieejamību attiecībā uz izmeklējamā ražojuma ražotājiem, Komisija uzskatīja, ka attiecīgo finanšu datu avots ir ražotāji plašākā nozarē, kas definēta pēc darbībām, kuras klasificē ar NACE kodu 1621 (finiera lokšņu un koka paneļu ražošana), 1622 (parketa paneļu ražošana) un 1629 (pārējo koka izstrādājumu ražošana; korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana). Komisija identificēja šādus uzņēmumus Turcijā, kuru finanšu dati par 2023. gadu uzrāda pozitīvu rentabilitāti:
|
|
(164) |
Attiecībā uz Pelit Arslan Kontraplak Fabrikasi Anonim Sirketi Komisija uzskatīja, ka tā peļņas līmenis ir pārāk augsts, lai tas būtu reprezentatīvs. Attiecībā uz Dendro Parke Sanayi Anonim Sirketi Komisija norādīja, ka savos ziņojumos nav nošķīrusi dažādus izmaksu veidus ar pietiekamu detalizācijas pakāpi, lai varētu aprēķināt šā uzņēmuma PVA procentuālo daļu. Attiecībā uz pārējiem diviem uzņēmumiem Komisija secināja, ka to ziņotie PVA izmaksu un peļņas līmeņi ir piemēroti saprātīgas un neizkropļotas PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtības noteikšanai. |
|
(165) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts. |
Sociālās un vides aizsardzības līmenis
|
(166) |
Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Turcija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu. |
Secinājums
|
(167) |
Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Turcija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti. |
Avoti, kas izmantoti nekropļotu izmaksu noteikšanai
|
(168) |
Paziņojumā Komisija uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā materiāli, enerģija un darbaspēks, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un norādīja, ka, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos GTA, lai noteiktu neizkropļotas izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, it sevišķi izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka un enerģijas izmaksu noteikšanai tā izmantos valsts statistiku. |
Neizkropļotas izmaksas un atsauces vērtības
Ražošanas faktori
|
(169) |
Ņemot vērā visu informāciju, ko iesniedza ieinteresētās personas un kas savākta pārbaudes apmeklējumu laikā, Komisija konsolidēja un saskaņoja paziņojumā uzskaitīto ražošanas faktoru aprakstus un attiecīgā gadījumā laboja vai grozīja attiecīgos HS kodus. Pievienotie HS kodi ir 4407 12 (parastās egles zāģmateriāli), 4407 93 zāģmateriāli no kļavas, 4407 95 zāģmateriāli no oša un 4808 10 gofrēts kartons. |
|
(170) |
Attiecībā uz avotiem normālās vērtības noteikšanai galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar paziņojumu attiecas uz dažādu koku sugu finieriem. Piezīmē attiecībā uz šiem RF aplūkotais avots bija GTA dati par importu ar HS kodiem 4408 90 un 4408 10 . Komisija ņēma vērā to, ka šie HS kodi nav specifiski koku sugām, bet attiecas uz diezgan plašām koksnes kategorijām. Konkrētāk, HS kods 4408 90 ietver visas lapu koku un netropu koku sugas, piemēram, ozolu, papeli, kļavu un osi. Līdzīgi HS kods 4408 10 ietver visus skujkokus. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka šā RF cenas ir lielā mērā atkarīgas no koku sugām. Tāpēc, tā kā nav informācijas par finieru importa koku sugām iespējamās reprezentatīvajās valstīs, Komisija uzskatīja, ka – it sevišķi attiecībā uz dažiem finieriem, kas ir galvenie ražošanas faktori, piemēram, ozola un papeles finieriem – GTA dati par importu saskaņā ar šiem HS kodiem nav piemērots informācijas avots atbilstošu izmaksu noteikšanai. |
|
(171) |
Tāpēc Komisija noteica atsauces vērtību finieriem, pamatojoties uz attiecīgo zāģmateriālu atsauces vērtību, par ko attiecīgā informācija ir pieejama un attiecas uz konkrētām koku sugām. It sevišķi attiecībā uz finieriem, kas izgatavoti no ozola, priedes, oša, kļavas un papeles, atsauces vērtības tika noteiktas, pamatojoties uz attiecīgajām atsauces vērtībām zāģmateriāliem (HS kodi 4407 91 , 4407 11 , 4407 95 , 4407 93 un 4409 97). |
|
(172) |
Aprēķins ir specifisks katrai ražotāju eksportētāju grupai un balstījās uz informāciju, ko attiecīgā grupa sniedza pārbaudes apmeklējumu laikā, attiecībā uz izejvielu ražību un papildu faktoriem viena kubikmetra zāģmateriālu pārstrādei finieros. Vienai ražotāju eksportētāju grupai, kurai tās ražošanas procesa dēļ nebija šādas informācijas, aprēķins tika balstīts uz vidējām ražības vērtībām un papildu pārstrādes koeficientiem, ko iesniedza abas pārējās grupas. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ sīkāka informācija par aprēķinu tika sniegta ražotājiem eksportētājiem kā daļa no īpašās informācijas izpaušanas. |
|
(173) |
Attiecībā uz papeles zāģmateriāliem (klasificēti ar HS kodu 4407 97 ), kas arī ir galvenais ražošanas faktors, Komisija norādīja, ka Turcijā importētie daudzumi ir ļoti mazi un tāpēc attiecīgā importa cena varētu nebūt reprezentatīva. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai noteiktu papeles zāģmateriālu atsauces vērtību, Komisija izmantoja informāciju par importu Malaizijā. Atlasē tika ņemts vērā, ka Malaizijā daļēji tiek ražots izmeklējamais ražojums un ka ražojumus, kas klasificēti ar šo HS kodu, Malaizijā importē ievērojami lielākos daudzumos, savukārt no Ķīnas un no valstīm, kuras uzskaitītas Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā, tie netiek importēti vai veido importa nelielu daļu. Indonēzijas situācija stipri atšķiras, proti, tur imports no Ķīnas bija ievērojams. |
|
(174) |
Attiecībā uz finieriem, kas izgatavoti no riekstkoka un valriekstu koku koksnes (attiecībā uz kuriem attiecīgajai zāģmateriālu koksnei nav noteikts īpašs HS kods), un finieriem, kuru koksnes suga nav norādīta, atsauces vērtība tika noteikta, pamatojoties uz importu Turcijā ar kodu 4408 90 95 , kas atbilst netropu koku un lapu koku finieriem, biezākiem par 1 mm. Komisija norādīja, ka tādas koksnes finieri, kas nav ozols, papele un priede, veido ļoti nelielu procentuālo daļu no kopējā finieru daudzuma un no kopējām ražošanas izmaksām. |
|
(175) |
Otrajā iesniegumā par paziņojumu Fusong un JINFA izteicās par iespējamajām atsauces vērtībām galvenajiem RF. Konkrētāk, tika apgalvots, ka:
|
|
(176) |
Attiecībā uz pirmo, trešo un ceturto punktu, kā paskaidrots 170.–172. apsvērumā iepriekš, finieriem, kas izgatavoti no ozola, priedes, oša, kļavas un papeles, atsauces vērtības tika noteiktas, pamatojoties uz attiecīgajām zāģmateriālu atsauces vērtībām. Tāpēc imports no Krievijas un ĶTR ar HS kodu 4408 90 uz šīm atsauces vērtībām neattiecās, savukārt zāģmateriāli ar attiecīgajiem HS kodiem nav ievērojamā apjomā importēti no Krievijas un ĶTR. Turklāt nodalīšana Malaizijas nomenklatūrā ar HS kodu 4408 90 (plaknes finieri un citādi finieri) nav saistīta ar koksni, tāpēc to nevar izmantot, lai noteiktu uzticamu atsauces vērtību finieriem, kas ir galvenie RF, vai lai izdarītu secinājumus par kropļojumiem. |
|
(177) |
Kā paskaidrots iepriekš, finieriem, kuri izgatavoti no riekstkoka un valriekstu koku koksnes un kuru attiecīgajiem zāģmateriāliem nav noteikts īpašs ar koksni saistīts HS kods, kā arī finieriem, kas izgatavoti no citiem (neprecizētiem) koksnes veidiem, atsauces vērtības tika noteiktas, pamatojoties uz importu ar KN kodu 4408 90 95 . Tas tā ir tāpēc, ka, kā norādīja arī Fusong un JINFA, šis KN kods vairāk atbilst izmantotajiem izejresursiem, it sevišķi finiera biezuma ziņā. Katrā ziņā, kā paskaidrots iepriekš, finieri, kas izgatavoti no riekstkoka, valriekstu vai cita veida koku koksnes, nav galvenie RF, un tie veido ļoti nelielu daļu no kopējām izejvielu izmaksām. Tāpēc atsauces vērtības šiem RF nevar būtiski ietekmēt normālās vērtības aprēķinu. |
|
(178) |
Attiecībā uz otro punktu Komisija norādīja, ka no abām izejvielām galvenais RF ir tikai papeles zāģmateriāli. Kā paskaidrots 173. apsvērumā, attiecībā uz šo RF Komisija nolēma izmantot datus par importu no Malaizijas, kas uzrāda ievērojami lielākus daudzumus salīdzinājumā ar Turciju. |
|
(179) |
Kopumā Komisija uzskatīja, ka JINFA un Fusong apsvērumi neliek apšaubīt a) izvēlētos avotus un metodiku neizkropļotu izejvielu cenu noteikšanai un b) Turcijas kā attiecīgas reprezentatīvās valsts izvēli, tāpēc šie apsvērumi tika noraidīti. |
|
(180) |
Ņemot vērā augstāk minēto, tika noteikti šādi ražošanas faktori un to avoti, kas ir jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. 1. tabula. Izmeklējamā ražojuma ražošanas faktori
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(181) |
Lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību. Lai noteiktu šo summu, Komisija ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kas saistībā ar izmeklējamā ražojuma ražošanu radušās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, izteica procentos no izmantoto izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas pieskaitāmās izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām pieskaitāmajām izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotas ražošanas pieskaitāmās izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai. |
3.2.2.1. Izejvielas
|
(182) |
Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā uzskaitītās valstis, kas nav PTO dalībvalstis (88). Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 126. un 127. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu par to, ka tie paši izkropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši izkropļojumi ietekmē eksporta cenas. Atlikušos apjomus Komisija uzskatīja par reprezentatīviem. |
|
(183) |
Turklāt paziņojumā Komisija bija konstatējusi, ka ievērojama daļa importa ar HS kodu 4408 90 (finieri) Turcijā tika importēta no Krievijas, un Krievijai noteikto sankciju dēļ šāda importa cenas, visticamāk, ir izkropļotas. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka, ja par reprezentatīvo valsti tiks izvēlēta Turcija, tad, nosakot 4408 90 atsauces vērtību, imports no Krievijas nebūtu jāņem vērā. |
|
(184) |
Pirmajā iesniegumā par paziņojumu Fusong un JINFA apgalvoja, ka Krievijas importu nevajadzētu izslēgt no neizkropļotās vērtības aprēķina, jo tā cenas 2022. un 2023. gadā ir pieaugušas, tāpēc sankcijas to nav ietekmējušas. |
|
(185) |
Ņemot vērā metodiku, kas pieņemta, lai noteiktu atsauces vērtību galvenajiem RF attiecībā uz finieriem, Komisija uzskatīja, ka Krievijas importa ar HS kodu 4408 90 procentuālā daļa vairs nav būtiska. Ņemot vērā to, ka Krievijas importa īpatsvars attiecībā uz citām izejvielām ir nulle vai ierobežots, un neieņemot nekādu nostāju attiecībā iespējamību, ka šāds imports ir izkropļots, Komisija nolēma iekļaut Krievijas importu savos aprēķinos. |
|
(186) |
Lai noteiktu neizkropļotas izejvielu cenas, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, pieskaitīja attiecīgos ievedmuitas nodokļus CIF vērtībai, kas reģistrēta attiecīgās reprezentatīvās valsts importa statistikā, kura pieejam GTA. |
|
(187) |
Izejvielu piegādes transportēšanas izmaksas, kas radušās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai. |
3.2.2.2. Darbaspēks
|
(188) |
Sīku informāciju par algām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs publicē Turcijas Statistikas institūts (89). Komisija izmantoja jaunākos pieejamos statistikas datus par 2022. gada vidējām darbaspēka izmaksām saimnieciskajai darbībai C.16 “Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles, salmu un pīto izstrādājumu ražošana”) saskaņā ar NACE 2. red. klasifikāciju. 2022. gada vidējā mēneša vērtība tika pienācīgi koriģēta atbilstoši inflācijai, izmantojot Turcijas Statistikas institūta (90) publicēto darbaspēka izmaksu indeksu, lai pielāgotos 2023. gadam (izmeklēšanas periods), t. i., 36,10 CNY stundā. |
3.2.2.3. Elektroenerģija
|
(189) |
Komisija izmantoja elektroenerģijas cenu statistiku, ko savos regulārajos paziņojumos presei publicējusi Enerģijas tirgus regulatīvā iestāde (EMRA) (91). Komisija izmantoja datus par rūpniecības elektroenerģijas cenām, kas 2023. gadā izteiktas kurušos/KWh rūpniecības nozarē, aptverot izmeklēšanas periodu, t. i., 0,89 CNY/KwH. |
3.2.2.4. Dabasgāze
|
(190) |
Komisija izmantoja gāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Turcijā, ko publicējis Turcijas Statistikas institūts savos regulārajos paziņojumos presei. Komisija izmantoja datus par gāzes cenām atbilstošajā patēriņa grupā kurušos/m3, kas pienācīgi koriģēti atbilstoši inflācijai, izmantojot Turcijas Statistikas institūta (92) publicēto ražotāju cenu indeksu, kurš pielāgots izmeklēšanas periodam, t. i., 4,11 CNY/m3. Cenu koriģē, ņemot vērā 18 % PVN, jo norādītajā cenā ir iekļauts PVN. |
3.2.2.5. Tvaiks
|
(191) |
Komisija aprēķināja tvaika cenu Turcijā izmeklēšanas periodā, izmantojot ASV Enerģētikas departamenta ierosināto metodiku (93), kuras pamatā ir tvaika ražošanai nepieciešamās gāzes izmaksas, un tām tiek pieskaitītas samērīgas summas, lai ņemtu vērā citas darbības izmaksas, PVA izmaksas un peļņu. Iegūtā vidējā cena 2023. gadā ir 0,4 CNY/kg. |
3.2.2.6. Ūdens
|
(192) |
Komisija izmantoja Turcijas Republikas Investīciju biroja (94) publicētās vidējās ūdens izmaksas Turcijā 2023. gadam, t. i., 4,96 CNY/m3. Šī cena ietver notekūdeņu piemaksu un attīrīšanas maksu, bet neietver PVN. |
3.2.2.7. Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas, peļņa un amortizācija
|
(193) |
Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība. |
|
(194) |
Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām ražošanas izmaksām. |
|
(195) |
Lai noteiktu, kāds ir neizkropļots un samērīgs ražošanas pieskaitāmo izmaksu, PVA izmaksu, peļņas un amortizācijas apjoms, Komisija izmantoja no datubāzes “Orbis” iegūtos datus par 2023. gadu šādiem uzņēmumiem:
|
3.2.3. Aprēķins
|
(196) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem. |
|
(197) |
Vispirms Komisija noteica neizkropļotas ražošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Šie pieteikuma iesniedzēja norādītie patēriņa rādītāji tika pārbaudīti. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī, kā norādīts 3.2.2.1. iedaļā. |
|
(198) |
Tad Komisija pieskaitīja ražošanas pieskaitāmās izmaksas un amortizāciju, kā skaidrots 194. apsvērumā, neizkropļotām ražošanas izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas. |
|
(199) |
Ražošanas izmaksām, kas noteiktas iepriekšējā apsvērumā aprakstītajā kārtībā, Komisija piemēroja 195. apsvērumā norādīto trīs uzņēmumu PVA izmaksas un peļņu. PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 19,5 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 28 %. |
|
(200) |
Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī. |
3.2.4. Eksporta cena
|
(201) |
Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica tieši neatkarīgiem klientiem vai arī ar saistītu uzņēmumu starpniecību ĶTR, kuri tomēr pildīja minimālas funkcijas. |
|
(202) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību. |
3.2.5. Salīdzinājums
|
(203) |
Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai i) tās norādītu EXW līmenī un ii) tās pielāgotu, ņemot vērā to faktoru atšķirības, par kuriem tika apgalvots un pierādīts, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. |
3.2.5.1. Normālās vērtības korekcijas
|
(204) |
Kā skaidrots 196. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tādējādi neto aprēķins iepriekšējā līmenī nebija nepieciešams. |
|
(205) |
Attiecībā uz korekcijām Komisija konstatēja, ka uz HS kodu, saskaņā ar kuru izmeklējamais ražojums ir klasificēts eksportam ĶTR, attiecas neatmaksājams PVN 13 % apmērā, savukārt normālā vērtība tika aprēķināta bez PVN. Tāpēc, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas šis PVN, tika veikta normālās vērtības augšupvērsta korekcija. |
|
(206) |
Komisija nekonstatēja iemeslus citai normālās vērtības koriģēšanai, un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja šādas korekcijas. |
3.2.5.2. Eksporta cenas korekcijas
|
(207) |
Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā transporta, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un iepakošanas izmaksas. |
|
(208) |
Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, banku un komisijas maksas. Šīs izmaksas, kā arī iepriekšējā apsvērumā minētās izmaksas tika atskaitītas no eksporta cenas, pamatojoties uz eksportētāja paziņotajiem datiem, darījumu līmenī. |
3.2.6. Dempinga starpības
|
(209) |
Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. |
|
(210) |
Tādējādi iegūtās vidējās svērtās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir norādītas turpmāk.
|
|
(211) |
Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām. |
|
(212) |
Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pagaidu dempinga starpība ir 50,7 %. |
|
(213) |
Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa, kurš noteikts, pamatojoties uz Eurostat datiem, no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā. |
|
(214) |
Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksports veidoja vairāk nekā 80 % no kopējā importa apjoma izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība. |
|
(215) |
Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir parādītas tabulā turpmāk.
|
4. KAITĒJUMS
4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms
|
(216) |
Līdzīgo ražojumu Savienībā izmeklēšanas periodā izgatavoja aptuveni 200 ražotāju (95). Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. |
|
(217) |
Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 48 000 kvadrātmetru. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz verificēto FEP iesniegto anketu par makroekonomiskajiem datiem. Kā norādīts 7. apsvērumā, trīs izlasē atlasīto Savienības ražotāju ražošanas apjoms pārsniedza 20 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā. |
4.2. Attiecīgā Savienības tirgus noteikšana
|
(218) |
Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā analīzē ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums. |
|
(219) |
MWF var izmantot gatavo preču ražošanai būvniecības nozarē, piemēram, kāpņu un grīdlīstu ražošanā. Komisija konstatēja, ka ļoti nelielu daļu no Savienības ražotāju produkcijas bija paredzēts lietot pašu vajadzībām (vidēji mazāk nekā 1 % attiecīgajā periodā). Šajos gadījumos MWF tika vienkārši pārvests (bez rēķina) tajā pašā ražotnē vai uzņēmumā turpmākai lejupējai pārstrādei. |
|
(220) |
Atšķirība starp pašu noieta tirgu un brīvo tirgu kaitējuma analīzes kontekstā ir būtiska, jo ražojumi, kas ir paredzēti izmantošanai pašu vajadzībām, tieši nekonkurē ar importu. Gluži pretēji, produkcija, ko paredzēts pārdot brīvā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgo ražojumu, kuru importē. |
|
(221) |
Tomēr, ņemot vērā to, ka pašu vajadzībām izmantotā MWF daudzums ir ļoti mazs, Komisija neuzskatīja, ka būtu lietderīgi kaitējuma rādītājus nodalīt starp patēriņa pašu vajadzībām un brīvā patēriņa rādītājiem papildus datiem, kas norādīti 2. tabulā. |
4.3. Patēriņš Savienībā
|
(222) |
Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz pārbaudītām atbildēm uz makroekonomisko datu anketas jautājumiem par Savienības nozares pārdošanas apjomiem Savienībā un uz Eurostat datiem par importu. |
|
(223) |
Savienības patēriņam tika novērota turpmāk norādītā dinamika. 2. tabula. Patēriņš Savienībā (kvadrātmetri)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(224) |
Kopējais patēriņš Savienībā palielinājās no aptuveni 70,4 miljoniem kvadrātmetru 2020. gadā līdz aptuveni 77,6 miljoniem kvadrātmetru 2022. gadā, kas ir 10 % pieaugums. Tomēr 2023. gadā kopējais patēriņš Savienībā samazinājās līdz aptuveni 50,5 miljoniem kvadrātmetru, kas ir par 28 % mazāk nekā 2020. gadā. |
|
(225) |
Brīvais patēriņš Savienībā attīstījās ļoti līdzīgi kā kopējais patēriņš Savienībā. Tas palielinājās no aptuveni 69,6 miljoniem kvadrātmetru 2020. gadā līdz aptuveni 77 miljoniem kvadrātmetru 2022. gadā, kas ir 11 % pieaugums. Tomēr 2023. gadā brīvais patēriņš Savienībā samazinājās līdz aptuveni 49,7 miljoniem kvadrātmetru, kas ir par 29 % mazāk nekā 2020. gadā. |
|
(226) |
Izmantošana pašu vajadzībām bija ļoti zema salīdzinājumā ar kopējo patēriņu. Tās attīstība bija stabilāka, un attiecīgajā periodā tā samazinājās tikai par 2 %. |
4.4. Imports no attiecīgās valsts
4.4.1. Importa no attiecīgās valsts daudzums un tirgus daļa
|
(227) |
Komisija importa daudzumu noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Eurostat reģistrēja importa apjomu galvenokārt masā (kg) un arī kvadrātmetros kā papildu mērvienībā. Tomēr, kā minēts sūdzībā, bija skaidrs, ka reģistrētās papildu mērvienības nebija ticamas, jo no tā izrietošais virsmas blīvums dažiem reģistrētajiem importa datiem nebija atbilstīgs MWF virsmas blīvums. Sūdzības iesniedzējs sūdzībā koriģēja papildu mērvienības, ja tās nebija diapazonā no 7 līdz 9,5 attiecībā uz virsmas blīvumu, lai koriģētu kvadrātmetros paziņotos skaitļus. Sūdzības iesniedzējs šo diapazonu noteica no publiski pieejamiem avotiem. Tomēr izmeklēšanas laikā Komisijai bija pieejams plašāks datu klāsts, nekā bija pieejams sūdzības posmā. Tāpēc korekcijas tika veiktas, ja virsmas blīvums nebija diapazonā no 4,59 līdz 14,94, pamatojoties uz datiem, kas bija pieejami par uzņēmumiem, kuri sadarbojās šajā izmeklēšanā. Ja bija vajadzīga korekcija, tika izmantots vidējais svērtais virsmas blīvums, kas iegūts no pusēm, kuras sadarbojās (7,73), un tika iegūts pārskatīts importa daudzums kvadrātmetros. Šī metodika tika piemērota importam no visām valstīm attiecīgā perioda četros gados. Importa no attiecīgās valsts tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz Savienības importu no visām valstīm, kā reģistrēts Eurostat, bet ar korekcijām attiecībā uz papildu mērvienībām, kā minēts iepriekš, pieskaitot pārbaudītos pārdošanas apjomus Savienības tirgū, ko FEP iesniedza par Savienības ražotājiem. |
|
(228) |
3. tabulā ir parādīts koriģētais importa daudzums kvadrātmetros, kā arī sniegti dati masas izteiksmē kilogramos. Dati kilogramos liecina, ka korekcijas metodikai uz importa datiem bija pozitīva koriģējoša, nevis kropļojoša ietekme. 3. tabula. Importa apjoms (kvadrātmetri un kg) un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(229) |
Imports no attiecīgās valsts palielinājās no aptuveni 11,7 miljoniem kvadrātmetru 2020. gadā līdz aptuveni 19,6 miljoniem kvadrātmetru 2022. gadā, kas ir 67 % pieaugums. Tomēr 2023. gadā šis imports samazinājās līdz aptuveni 11,2 miljoniem kvadrātmetru, kas ir par 4 % mazāk nekā 2020. gadā. |
|
(230) |
Importam pēc svara kilogramos bija ļoti līdzīga tendence kā importam kvadrātmetros. |
|
(231) |
Tirgus daļas ziņā imports (kvadrātmetros) no attiecīgās valsts palielinājās no 16,8 % 2020. gadā līdz 25,4 % 2022. gadā, t. i., par 51 %. Tomēr 2023. gadā šā importa tirgus daļa samazinājās līdz 22,5 %, kas joprojām ir pieaugums par 34 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. |
4.4.2. No attiecīgās valsts veiktā importa cenas un cenu samazinājums
|
(232) |
Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz pārbaudītām izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju atbildēm par rēķina vērtību (CNY, kas konvertēta EUR par kvadrātmetru) un izmantojot Eurostat datus par svaru (EUR par kilogramu). Kā minēts iepriekš, importa cenas, izmantojot Eurostat papildu datus kvadrātmetros, nebija ticamas. |
|
(233) |
Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz atlasīto Ķīnas ražotāju eksportētāju pārbaudītajām CIF cenām un izlasē iekļauto Savienības ražotāju EXW cenām. |
|
(234) |
Savienībā no attiecīgās valsts veiktā importa vidējās svērtās cenas dinamika ir parādīta tabulā turpmāk. 4. tabula. Importa cenas (EUR par kvadrātmetru un EUR par kilogramu)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(235) |
Izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju paziņotās Ķīnas eksporta cenas, kas konvertētas EUR/m2, laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam palielinājās par 21 %. Tomēr 2023. gadā šīs cenas samazinājās par 10 %. Cenas 2023. gadā bija par 11 % augstākas nekā 2020. gadā. |
|
(236) |
Saskaņā ar Eurostat datiem Ķīnas importa cenas, izteiktas EUR/kg, laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam palielinājās par 30 %. 2022. gadā cenas pieauga par 20 %, salīdzinot ar 2021. gadu. Tomēr 2023. gadā šīs cenas samazinājās par 13 %. Cenas 2023. gadā bija par 13 % augstākas nekā 2020. gadā. |
|
(237) |
Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:
|
|
(238) |
Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no atlasīto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas saistībā ar importu no attiecīgās valsts Savienības tirgū uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību intervālā no 31,0 % līdz 35,9 %. Tika konstatēts, ka vairāk nekā 95 % no attiecīgā importa bija samazināta cena. Turklāt aptuveni 93 % no izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importa precīzi atbilda Savienības ražošanas nozares pārdotajiem veidiem. |
|
(239) |
Ķīnas ražotājs eksportētājs JINFA ierosināja izmaiņas ražojuma kontroles numura (PCN) struktūrā. JINFA ierosināja palielināt virsējās kārtas biezuma un klasifikācijas granularitāti. JINFA arī ierosināja pievienot vēl vienu parametru attiecībā uz kopējo biezumu. F. W. Barth and Co. GmbH (“Barth”), Thede & Witte Holzimport GmbH & Co. KG (“Thede & Witte”), Puderbach Holzhandel GmbH & Co. KG (“Puderbach”), MEFO Floor GmbH & Co. KG (“MEFO Floor”) un Floors 4Ever UAB (“Floors 4Ever”) arī sniedza īsas piezīmes par klasifikācijas jautājumiem. |
|
(240) |
Komisija grozīja PCN struktūru, palielinot virsējās kārtas granularitāti, jo iepriekšējie diapazoni nebija viendabīgi. Pārējie parametri netika mainīti, jo tika konstatēts, ka pušu papildu ierosinājumi PCN struktūrai nav nepieciešami un tikai sarežģī PCN. It sevišķi Komisija konstatēja, ka neprimāro produktu klasifikācija ir subjektīva un ka katram uzņēmumam ir savs veids, kā definēt dažādus neprimāro produktu veidus. |
|
(241) |
AUMI apgalvoja, ka cenu samazinājuma aprēķinā būtu jāņem vērā tirdzniecības līmeņa atšķirības. |
|
(242) |
Komisija konstatēja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdeva ražojumus importētājiem vai vairumtirgotājiem. Savienības nozare arī pārdeva šādiem klientu veidiem, bet turklāt pārdeva arī citiem lejupējiem klientu veidiem, piemēram, mazumtirgotājiem, “dari pats” veikaliem, arhitektiem un citiem būvniecības un renovācijas nozares dalībniekiem. Tāpēc Komisija veica otru cenu samazinājuma aprēķinu, samazinot Savienības nozares cenas pārdošanai šādiem lejupējiem klientiem. Šajā samazinājumā tika ņemts vērā, ka aģenti par MWF pārdošanu dažās Savienības valstīs parasti iekasē 5 % komisijas maksu, lai segtu savas izmaksas un peļņas normu. Tāpēc šajā aprēķinā, ja Savienības nozare pārdeva ražojumus klientiem, kas nav tirgotāji un vairumtirgotāji, tika veikts tirdzniecības līmeņa samazinājums 5 % apmērā. Izmantojot šo metodiku, vidējās svērtās cenu samazinājuma starpības svārstījās no 28,8 % līdz 34 %. |
|
(243) |
AUMI apgalvoja, ka Savienības ražotāja cenas bija ievērojami zemākas nekā tās, ko parasti izmanto AUMI dalībnieki, tāpēc tiem nebija iespējams konkurēt. AUMI apgalvoja, ka starp AUMI dalībniekiem, kas veic iepirkumus no Ķīnas, un Savienības uzņēmumiem, kuri neiesaistās iepirkumos no Ķīnas, pastāv cenu atšķirības līdz pat 40 % apmērā. |
|
(244) |
Komisija novērtēja AUMI iesniegtos pierādījumus, kas attiecās uz ierobežota skaita ražojuma veidu cenas piedāvājumu ārpus izmeklēšanas perioda. Šādi pierādījumi tika uzskatīti par neoficiāliem un neizmainīja Komisijas veikto visaptverošo aprēķinu, kas aptvēra visus atlasīto Savienības ražotāju un ražotāju eksportētāju pārdošanas apjomus Savienībā izmeklēšanas periodā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
4.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
4.5.1. Vispārīgas piezīmes
|
(245) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kam attiecīgajā periodā bija ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. |
|
(246) |
Kā minēts 7. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase. |
|
(247) |
Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, kuru pamatā bija dati, kas bija ietverti FEP sniegtajā atbildē uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, vadoties pēc atlasīto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. |
|
(248) |
Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga. |
|
(249) |
Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās pārdošanas cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. |
4.5.2. Makroekonomiskie rādītāji
4.5.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
(250) |
Attiecīgajā periodā kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika: 5. tabula. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(251) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 31 %. Detalizēta analīze liecina, ka šis ražošanas kritums notika galvenokārt 2023. gadā. |
|
(252) |
Savienības ražošanas jauda tika aprēķināta, pamatojoties uz ilgtermiņā sasniedzamo maksimālo ražošanas apjomu un ņemot vērā apkopi. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas jauda samazinājās par 9 %. |
|
(253) |
Attiecīgajā periodā, neraugoties uz ražošanas jaudas samazinājumu par 9 %, Savienības jaudas izmantojums samazinājās par 24 %. |
4.5.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
|
(254) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija turpmāk atspoguļotā dinamika. 6. tabula. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(255) |
Kopējais pārdošanas apjoms Savienībā 2020.–2022. gadā bija salīdzinoši stabils. Tomēr Savienības pārdošanas apjoms samazinājās no 50,4 miljoniem kvadrātmetru 2022. gadā līdz aptuveni 33,4 miljoniem kvadrātmetru 2023. gadā, kas ir par 35 % mazāk nekā 2020. gadā. |
|
(256) |
Visa šāda pārdošana notika brīvajā tirgū, jo attiecīgajā periodā pārdošana pašu vajadzībām nenotika. Dati par pašu vajadzībām 2. tabulā ir saistīti ar izmantošanu pašu vajadzībām bez faktiskas pārdošanas. |
|
(257) |
Tirgus daļas ziņā Savienības pārdošanas apjomi samazinājās no 73,4 % 2020. gadā līdz 65,5 % 2022. gadā, t. i., par 11 %. Tomēr 2023. gadā šīs pārdošanas tirgus daļa palielinājās līdz 67,1 %, kas ir par 9 % mazāk nekā 2020. gadā. |
|
(258) |
Savienības nozares pārdošanas apjoms Savienībā attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās tāpēc, ka tirgū ietilpa imports no Ķīnas par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, kā parādīts iepriekš 237.–242. apsvērumā. Turklāt lielais pārdošanas apjoma kritums 2023. gadā cita starpā bija saistīts ar pieprasījuma kritumu būvniecības nozarē. |
|
(259) |
Savienības nozares tirgus daļas attīstību attiecīgajā periodā izraisīja arī šie faktori. Tirgus daļas zaudējums līdz 2022. gadam sasniedza 11 %, bet izmeklēšanas periodā nedaudz atguvās, būvniecības nozarē pastāvot lielām problēmām. |
4.5.2.3. Izaugsme
|
(260) |
Ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja 9 % no tirgus daļas un tās pārdošanas apjoms brīvajā tirgū samazinājās par 35 %, ir skaidrs, ka izaugsme nenotika, bet gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret patēriņu brīvajā tirgū šajā periodā notika sarukums. |
4.5.2.4. Nodarbinātība un ražīgums
|
(261) |
Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija turpmāk norādītā dinamika. 7. tabula. Nodarbinātība un ražīgums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(262) |
Savienības ražošanas nozares nodarbinātība attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %, izsakot pilnslodzes ekvivalentos (PSE). |
|
(263) |
Ražīgums tonnu izteiksmē uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā samazinājās par 20 %. |
4.5.2.5. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga
|
(264) |
Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa no attiecīgās valsts apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska. |
|
(265) |
Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu. |
4.5.3. Mikroekonomiskie rādītāji
4.5.3.1. Cenas un faktori, kas tās ietekmē
|
(266) |
Atlasīto Savienības ražotāju vidējo svērto vienības pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā periodā bija šāda. 8. tabula. Pārdošanas cenas Savienībā
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(267) |
Vienības pārdošanas cenas Savienības tirgū nesaistītām personām attiecīgajā periodā palielinājās no 21,5 EUR par kvadrātmetru līdz 26,7 EUR par kvadrātmetru, t. i., par 24 %. Galvenais pieaugums notika 2022. gadā, kad vienības pārdošanas cenas pieauga par 21 %. |
|
(268) |
Šī acīmredzamā pozitīvā tendence būtu jāskata saistībā ar izejvielu izmaksu būtisku pieaugumu. Izmeklēšanas periodā šīs izmaksas veidoja vairāk nekā 50 % no kopējām vienības ražošanas izmaksām. Šīs vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 42 %, t. i., daudz lielākā mērā nekā vidējās pārdošanas cenas Savienības brīvajā tirgū. |
|
(269) |
Gan vienības pārdošanas cenas, gan vienības izmaksas 2021. gadā palielinājās par 2 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Tomēr 2022. gadā pārdošanas cenas palielinājās par 21 % izejvielu izmaksu pieauguma dēļ. Turklāt, tā kā vienības izmaksu pieaugums bija daudz lielāks (29 %), bija skaidrs, ka cenas tika apspiestas. Kā norādīts iepriekš 4. tabulā, Ķīnas importa cenas 2022. gadā palielinājās tikai par 20 %. |
|
(270) |
2023. gadā vienības izmaksas palielinājās līdz 25,2 EUR par kvadrātmetru, galvenokārt tāpēc, ka ievērojami samazinājās pārdošanas apjomi, ko izraisīja pieprasījuma samazināšanās būvniecības nozarē, kā parādīts 6. tabulā. Tomēr Savienības ražošanas nozare nespēja pielāgoties jaunajai tirgus situācijai, un tās tirgus cenas pieauga tikai par 1 %. Ķīnas cenas 2023. gadā samazinājās par 13 %, radot milzīgu cenu spiedienu uz Savienības nozari. |
4.5.3.2. Darbaspēka izmaksas
|
(271) |
Atlasīto Savienības ražotāju darbaspēka vidējo izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda. 9. tabula. Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku
|
||||||||||||||||||||||
|
(272) |
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā palielinājās par 18 %. Algu izmaiņas tika apspriestas ar arodbiedrībām, un citas ar darbiniekiem saistītas izmaksas noteica valsts pārvaldes iestādes, turklāt attiecīgais periods bija augstas inflācijas laiks. |
4.5.3.3. Krājumi
|
(273) |
Atlasīto Savienības ražotāju krājumu dinamika attiecīgajā periodā ir atspoguļota tabulā turpmāk. 10. tabula. Krājumi
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(274) |
Atlasīto Savienības ražotāju krājumi perioda beigās attiecīgajā periodā palielinājās par 32 %. Šie krājumi procentos no ražošanas apjoma attiecīgajā periodā palielinājās par 65 %. Krājumi Savienības MWF nozarē ir ļoti svarīgi, jo pārdošanu parasti veic no krājumiem, un ražošana pēc pasūtījuma drīzāk ir izņēmums no šīs prakses. Tāpēc krājumi parasti ir diezgan lieli, par ko liecina 10. tabulā parādītais ražošanas procents. Krājumu pieaugums gan absolūtā izteiksmē, gan procentos no ražošanas apjoma izrietēja no liela pārdošanas apjoma krituma 2023. gadā, jo Savienības nozare mēģināja efektīvi koriģēt savu ražošanas līmeni. |
4.5.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu
|
(275) |
Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 11. tabula. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(276) |
Komisija atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, līdzīgā ražojuma pārdošanā nesaistītiem pircējiem Savienībā gūto neto pirmsnodokļu peļņu izsakot procentos no minētās pārdošanas apgrozījuma. Atlasīto ražotāju rentabilitāte 2020. un 2021. gadā pārsniedza 7 %, bet 2022. gadā samazinājās līdz 5 %. Tas bija saistīts ar cenu spiedienu, ko radīja pieaugošais importa apjoms no Ķīnas, kā paskaidrots 269. apsvērumā iepriekš. Izmeklēšanas periodā rentabilitāte atkal samazinājās, šoreiz ievērojami samazinoties zem peļņas un zaudējumu sliekšņa līdz –3,9 %. Izmeklēšanas periodā Savienības nozare joprojām cieta no cenu spiediena, ko radīja imports no Ķīnas, bet to negatīvi ietekmēja arī grūtības būvniecības nozarē, kas izraisīja pieprasījuma samazināšanos pēc MWF par 35 %, kā parādīts 3. tabulā. |
|
(277) |
Rentabilitātes attīstība, skatot to kopā ar pārdošanas cenām un ražošanas izmaksām 8. tabulā, kā arī importa no Ķīnas cenas attīstību, liecina par cenu ievērojamu apspiešanu. Savienības nozare nespēja paaugstināt cenas, lai pietiekami atspoguļotu izmaksu pieaugumus un varētu pārdot par samērīgi rentablām cenām. Tas nozīmēja, ka Savienības nozares rentabilitāte izmeklēšanas periodā bija zem peļņas un zaudējumu sliekšņa. |
|
(278) |
Neto naudas plūsma liecina par Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savas darbības. Neto naudas plūsmas tendence attīstījās līdzīgi kā peļņa no apgrozījuma, kas vispirms samazinājās 2022. gadā un pēc tam izmeklēšanas periodā kļuva negatīva. |
|
(279) |
Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Arī ienākuma no ieguldījumiem tendence attīstījās līdzīgi kā peļņa no apgrozījuma – tas vispirms samazinājās 2022. gadā, bet izmeklēšanas periodā piedzīvoja ievērojamu kritumu, samazinoties no 30,7 % 2022. gadā līdz –7,2 % izmeklēšanas periodā. |
|
(280) |
Spriežot pēc iepriekš norādītajiem ieguldījumu skaitliskajiem rādītājiem, atlasītie Savienības ražotāji attiecīgajā periodā turpināja veikt ieguldījumus. Ieguldījumi bija no 5 līdz 13 miljoniem EUR gadā, un tie galvenokārt tika veikti, lai palielinātu efektivitāti un uzturētu esošās iekārtas. Savienības nozares uzņēmumi paskaidroja, ka šādi ieguldījumi bija nepieciešamais minimums, lai saglabātu efektivitāti. Katrā no četriem attiecīgā perioda gadiem tie veidoja mazāk nekā 4 % no apgrozījuma. Savienības nozare paskaidroja, ka ieguldījumus ierobežoja mazāka spēja piesaistīt kapitālu. Kā minēts 338. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares uzņēmumi sniedza pierādījumus tam, ka ieguldījumi 10–15 miljonu EUR apmērā tika atcelti sliktās situācijas dēļ tirgū 2022. un 2023. gadā. Ienākuma no ieguldījumiem samazināšanās apdraud Savienības nozares turpmāko spēju piesaistīt kapitālu un līdz ar to tās izdzīvošanu vidējā termiņā un ilgtermiņā. |
4.5.4. Secinājums par kaitējumu
|
(281) |
Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās tirgū, kurā līdz 2022. gadam palielinājās pieprasījums. Tomēr 2023. gadā patēriņš samazinājās par 35 %. Savienības nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 9 % – no 73,4 % 2020. gadā līdz 67,1 % izmeklēšanas periodā. |
|
(282) |
Izmantošana pašu vajadzībām attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās (par 2 %). Izmeklēšana parādīja, ka izmantošanu pašu vajadzībām tieši neietekmē imports par dempinga cenām. Tas nozīmē, ka izmantošana pašu vajadzībām nebija galvenais faktors kaitējuma analīzē. |
|
(283) |
Pārdošanas cenu attīstība attiecīgajā periodā uzrādīja šķietami pozitīvu tendenci. Tomēr izmeklēšana parādīja, ka pārdošanas cenu pozitīvā attīstība bija saistīta ar izejvielu cenu attīstību, kas minētajā periodā ievērojami palielinājās. |
|
(284) |
Lielākā daļa rādītāju uzrādīja izteikti negatīvu tendenci, piemēram, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma, kas no pozitīvajiem rādītājiem 2020. un 2021. gadā samazinājās 2022. gadā un kļuva negatīvi 2023. gadā. Palielinājās gatavo preču krājumi perioda beigās, un tam bija arī negatīva ietekme uz naudas plūsmu. Šīs tendences izrietēja no pārdošanas cenu un ražošanas izmaksu attīstības. Šādi faktori, aplūkojot tos kopā ar Ķīnas importa cenu attīstību augošos daudzumos, skaidri liecina par cenu apspiešanu. 2022. gadā imports par dempinga cenām palielinājās daudzuma ziņā un cenas nepalielinājās atbilstoši izejvielu izmaksām. 2023. gadā importa cenas samazinājās un Savienības nozare nespēja noteikt cenas tādā līmenī, kas tai ļautu segt savas izmaksas, un, lai gan 2020. un 2021. gadā tā spēja gūt saprātīgu peļņu, 2022. gadā šāda peļņa samazinājās zem mērķa peļņas normas (7,3 %) un 2023. gadā rentabilitāte kļuva būtiski negatīva. |
|
(285) |
Attiecīgajā periodā Savienības nozare veica ieguldījumus, lai saglabātu efektivitāti. Tomēr attiecībā uz laiku pēc 2021. gada ir pierādījumi, ka spēja piesaistīt kapitālu samazinājās. |
|
(286) |
Lai gan šajā izmeklēšanā kaitējumu galvenokārt veidoja cenu un darbības rādītāji, piemēram, rentabilitāte un spēja piesaistīt kapitālu, Savienības ražošanas nozare piedzīvoja arī apjoma rādītāju samazināšanos. Ražošanas apjoms, jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms un tirgus daļa Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās. Turklāt samazinājās arī nodarbinātība un ražīgums, kas bija saistīts ar zemāku ražošanas un pārdošanas apjomu līmeni. Imports no Ķīnas 2020.–2022. gadā palielināja tirgus daļu, bet izmeklēšanas periodā daļu no iegūtā zaudēja. Tomēr 2023. gadā Ķīnas importa cenas ievērojami samazinājās, un tām bija spēcīga ietekme uz Savienības nozares finanšu rādītājiem, rentabilitāti, ienākumam no ieguldījumiem un naudas plūsmai kļūstot negatīvai. |
|
(287) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secina, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. |
5. CĒLOŅSAKARĪBA
|
(288) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu radījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir patēriņa samazināšanās, imports no trešām valstīm, ar Savienības nozari saistītu uzņēmumu imports uz Savienību, Savienības nozares eksporta rādītāji un izmaksu pieaugums, ieskaitot ieguldījumus un izmantošanu pašu vajadzībām. |
5.1. Importa par dempinga cenām ietekme
|
(289) |
Kā redzams 3. tabulā, importa par dempinga cenām apjoms no Ķīnas palielinājās no aptuveni 11,7 miljoniem kvadrātmetru 2020. gadā līdz aptuveni 19,6 miljoniem kvadrātmetru 2022. gadā, t. i., par 67 %. Izmeklēšanas periodā importa apjoms samazinājās līdz 11,2 miljoniem kvadrātmetru. Tirgus daļas ziņā imports par dempinga cenām no Ķīnas palielinājās no 16,8 % 2020. gadā līdz 25,4 % 2022. gadā, t. i., par 51 %. Izmeklēšanas periodā tirgus daļa samazinājās līdz 22,5 %. Visā attiecīgajā periodā Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās par 34 %. |
|
(290) |
Šie novērojumi sakrita ar Savienības nozares pārdošanas apjoma samazinājumu par 35 % brīvajā tirgū un tirgus daļas samazinājumu no 73,4 % līdz 67,1 %, kas ir samazinājums par 9 %. |
|
(291) |
Kā paskaidrots 269. un 270. apsvērumā, imports no Ķīnas izraisīja cenu apspiešanu Savienības nozarē 2022. gadā un izmeklēšanas periodā. Šāda cenu apspiešana nozīmēja, ka tad, kad Savienības ražotāju vienības izmaksas 2022. gadā palielinājās par 29 % (galvenokārt izejvielu izmaksu pieauguma dēļ), Savienības ražotāji nespēja koriģēt savas pārdošanas cenas tā, lai saglabātu rentabilitātes līmeni. Šī situācija pasliktinājās izmeklēšanas periodā, kad izmaksas turpināja palielināties. Faktiski izmeklēšanas periodā Ķīnas importa cenas samazinājās par 13 %. Šīs cenu apspiešanas rezultātā Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā cieta zaudējumus 3,9 % apmērā. |
|
(292) |
Importa no Ķīnas izplatība attiecīgajā periodā bija iespējama tāpēc, ka izmeklējamo ražojumu parasti pārdod no krājumiem un cenai ir galvenā nozīme klientu lēmumu pieņemšanā. Laika sakritība starp Savienības nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos un ievērojamo Ķīnas izcelsmes importa par dempinga cenām klātbūtni, kas bija zemākas nekā ES nozares cenas un apspieda ES tirgus cenu līmeņus, apstiprina cēloņsakarību starp šiem diviem faktoriem. |
|
(293) |
AUMI un CNFPIA apgalvoja, ka, ja arī tika nodarīts būtisks kaitējums, to neizraisīja imports no Ķīnas, jo apgalvotais būtiskais kaitējums radās, kad Ķīnas importa apjoms bija viszemākajā līmenī. |
|
(294) |
Komisija norādīja, ka šajā apgalvojumā nav ņemti vērā divi svarīgi faktori, kas saistīti ar Savienības nozarei nodarīto kaitējumu. Pirmkārt, nodarītais kaitējums sākās 2022. gadā, kad peļņa samazinājās no 7,9 % līdz 5 %, t. i., par 36 %. Turklāt 11. tabulā redzams, ka naudas plūsma 2022. gadā samazinājās par 17 % un ienākums no ieguldījumiem – par 14 %. Šo pasliktināšanos izraisīja Savienības ražošanas nozares nespēja paaugstināt pārdošanas cenas atbilstoši izmaksu pieaugumam, ko izraisīja cenu spiediens, kurš sākās minētajā gadā. Savienības ražošanas nozarei 2022. gadā nodarītais kaitējums nebija saistīts ar patēriņu, kas minētajā gadā palielinājās par 4 %. |
|
(295) |
Otrkārt, kā aprakstīts iedaļā “Secinājums par kaitējumu”, kaitējums šajā gadījumā galvenokārt bija saistīts ar cenu apspiešanu un tās ietekmi uz Savienības nozares darbības rādītājiem. Tāpēc nav pareizi apgalvot, ka kaitējums nevarēja pastāvēt, jo izmeklēšanas periodā samazinājās importa apjoms. Būtisku kaitējumu Savienības nozarei radīja galvenokārt šāda importa zemās cenas apvienojumā ar tā daudzumiem, kas saglabājās ievērojami visā attiecīgajā periodā. Par to liecina izmaksu un cenu analīze visā attiecīgajā periodā. Lai gan Ķīnas izcelsmes importa cenas pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības nozares cenas, 2020. un 2021. gadā tās saglabājās augstākas par Savienības nozares izmaksām. Tomēr 2022. gadā Ķīnas cenas atbilda Savienības nozares izmaksām un 2023. gadā bija ievērojami zemākas par tām, radot būtisku kaitējumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(296) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas izcelsmes imports par dempinga cenām radīja būtisku kaitējumu Savienības nozarei. |
5.2. Citu faktoru ietekme
5.2.1. Imports no trešām valstīm
|
(297) |
Citu trešo valstu izcelsmes importa apjoma attiecīgajā periodā attīstība ir parādīta tabulā turpmāk. 12. tabula. Imports no trešām valstīm
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(298) |
Imports no Ukrainas bija lielākais importa apjoms no trešām valstīm. Importu no Ukrainas galvenokārt veica Barlinek Group, kas attiecīgajā periodā veidoja 70–90 % no Ukrainas importa. |
|
(299) |
Laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam importa apjoms no Ukrainas bija salīdzinoši stabils, un izmeklēšanas periodā tas samazinājās par 29 %. Šā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā bija stabila. Faktiski tā tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija tādā pašā līmenī kā 2020. gadā (5,6 %). |
|
(300) |
Vidējās Ukrainas importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 41 %. Importa cenas galvenokārt veidoja Barlinek Group transfertcenas, un imports ietvēra MWF pamata veidus nolūkā papildināt grupas ražojumus Savienībā. Transfertcenās nebija iekļautas konkrētas grupas izmaksas, kas tiktu pieskaitītas pirms tālākpārdošanas Savienībā. Tāpēc bija skaidrs, ka Ukrainas importa cenas neradīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
|
(301) |
Importa daudzumi no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par 17 %. Visā periodā šis imports saglabājās zem 5 % no tirgus daļas. |
|
(302) |
Importa cenas no citām trešām valstīm pastāvīgi bija augstākas nekā Ķīnas cenas. |
|
(303) |
Tāpēc Komisija secināja, ka imports no trešām valstīm neradīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un nemazināja cēloņsakarību attiecībā uz importu no Indonēzijas. |
5.2.2. Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji
|
(304) |
Atlasīto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija tabulā turpmāk parādītā dinamika. 13. tabula. Atlasīto Savienības ražotāju eksporta rādītāji
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(305) |
Attiecīgajā periodā Savienības nozares eksporta apjoms samazinājās par 24 %. Šā eksporta pārdošanas cenas tajā pašā periodā palielinājās par 38 %. |
|
(306) |
Ievērojot to, ka eksporta apjomi veidoja tikai aptuveni 25 % no Savienības pārdošanas apjoma un ka pārdošanas apjomu un cenu tendences bija līdzīgas tām, kas novērotas attiecībā uz Savienības nozares pārdošanas apjomiem Savienības brīvajā tirgū, ir skaidrs, ka Savienības nozares eksporta rādītāji nav galvenais elements Savienības nozares ekonomiskā stāvokļa vispārējā novērtējumā. |
|
(307) |
Tāpēc Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji neradīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un nevarēja mazināt cēloņsakarību attiecībā uz importu no Ķīnas. |
5.2.3. Patēriņa dinamika
|
(308) |
AUMI, CNFPIA, Barth, Puderback, MEFO Floor un Thede & Witte savos dažādajos iesniegumos norādīja uz patēriņa dinamiku kā cēloņsakarības faktoru. |
|
(309) |
Kā parādīts 2. tabulā, patēriņš no 2020. līdz 2022. gadam palielinājās par 11 %, bet izmeklēšanas periodā samazinājās par 35 %. Šo lielo kritumu izraisīja norises būvniecības nozarē. Savienības nozare reaģēja, izmeklēšanas periodā samazinot ražošanas un pārdošanas apjomus, lai pielāgotos samazinātajam tirgus apjomam. |
|
(310) |
Patēriņa samazināšanās izraisīja arī vienības izmaksu pieaugumu izmeklēšanas periodā, jo fiksētās izmaksas tika sadalītas uz samazinātiem ražošanas apjomiem. Tāpēc bija skaidrs, ka Savienības nozari būtiski ietekmēja patēriņa kritums izmeklēšanas periodā. |
|
(311) |
Tomēr 2022. gadā patēriņš palielinājās par 4 %, bet Savienības nozari sāka skart kaitējums, it sevišķi rentabilitātei samazinoties par 36 % no 7,9 % 2021. gadā līdz 5 %. Šāda negatīva tendence acīmredzami neizrietēja no patēriņa dinamikas. |
|
(312) |
Turklāt, tā kā Savienības nozares izmaksas izmeklēšanas periodā palielinājās par 8 %, tā nespēja proporcionāli paaugstināt cenas. Tā rezultātā rentabilitāte samazinājās zem peļņas un zaudējumu sliekšņa (–3,9 %). Kā paskaidrots 269. un 270. apsvērumā, šo tendenci izraisīja Ķīnas ražotāju eksportētāju izdarītais cenu spiediens. |
|
(313) |
Tādējādi ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums sākās 2022. gadā un ka to izraisīja Ķīnas cenu spiediens, kā arī ka izmeklēšanas periodā tas turpinājās un pasliktinājās, jo samazinājās patēriņš un vēl vairāk pazeminājās Ķīnas izcelsmes importa cenas. Lai gan patēriņa samazinājums ietekmēja Savienības nozares pārdošanas apjomu un rentabilitāti, tā būtu varējusi saglabāt savu tirgus daļu un palielināt cenas, lai neitralizētu palielināto izmaksu ietekmi, ja nebūtu apspiešanas efekta, ko radīja Ķīnas izcelsmes importa dempinga cena. Citiem vārdiem sakot, lai gan patēriņa samazinājums ietekmēja Savienības nozares ekonomisko stāvokli, šī ietekme netika neitralizēta un tādējādi materializējās Ķīnas cenu apspiešanas ietekmes dēļ. Katrā ziņā Komisijas uzskata, ka ietekme nemazina cēloņsakarību starp Ķīnas cenām un Savienības nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. |
5.2.4. Izmaksu pieaugums
|
(314) |
AUMI un CNFPIA savos dažādajos iesniegumos norādīja uz izejvielu un citu izmaksu pieaugumu kā cēloņsakarības faktoru. Citi minētie izmaksu palielinājumi bija enerģijas izmaksas, inflācija, vides un regulatīvās izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem. Tomēr Komisija pievērsīsies izmaksu pieaugumam kopumā, par ko vienības izmaksu dati jau ir sniegti 8. tabulā. Tas tā ir tāpēc, ka pārējās minētās izmaksas neveidoja lielu daļu no Savienības nozares izmaksām, un tāpēc jebkādam šādu izmaksu pieaugumam būtu nenozīmīga ietekme uz Savienības nozares stāvokli. |
|
(315) |
Savienības nozares vienības ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā palielinājās par 42 %, tomēr Savienības nozare sāka ciest no kaitējuma 2022. gadā, kad izmaksas palielinājās par 29 %. Tas galvenokārt bija saistīts ar izejvielu izmaksu pieaugumu, kas veidoja vairāk nekā 50 % no kopējām vienības ražošanas izmaksām. |
|
(316) |
Lai ražotāji arī turpmāk būtu dzīvotspējīgi, izmaksu pieaugums kādā posmā ir jānovirza uz klientiem. Tomēr 2022. gadā vienības izmaksas palielinājās par 29 %, savukārt pārdošanas cenas palielinājās tikai par 21 %. Ķīnas izcelsmes importa cenas 2022. gadā palielinājās tikai par 20 %. |
|
(317) |
Izmeklēšanas periodā Savienības nozares vienības izmaksas palielinājās vēl par 8 %, bet pārdošanas cenas pieaugums nepārsniedza 1 %. Ķīnas cenas izmeklēšanas periodā samazinājās par 13 %. Tā rezultātā samazinājās 11. tabulā parādītā rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma. |
|
(318) |
Tādējādi ir skaidrs, ka Savienības nozares vienības izmaksu pieaugums tikai veicina būtisko kaitējumu, kas Savienības ražošanas nozarei nodarīts 2022. gadā un izmeklēšanas periodā. Tomēr, kā paskaidrots 313. apsvērumā, būtiska kaitējuma patiesais iemesls bija Ķīnas cenu spiediens, kas neļāva Savienības nozarei pielāgoties izmaksu pieauguma situācijai. Tāpēc izmaksu pieauguma ietekme nebūtu jāuzskata par kaitējuma cēloni, bet gan par normālu uzņēmējdarbības attīstību, uz kuru nozare nevarēja pilnībā reaģēt Ķīnas cenu spiediena dēļ. |
5.2.5. Izmantošana pašu vajadzībām
|
(319) |
Izmantošana pašu vajadzībām attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 2 % absolūtā izteiksmē un vidēji veidoja tikai nedaudz vairāk par 1 % no kopējā tirgus patēriņa šajā periodā, kā norādīts 2. tabulā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka izmantošanas pašu vajadzībām attīstība bija stabila kopējā tirgus ļoti nelielā sektorā. |
|
(320) |
Tāpēc izmaiņas saistībā ar izmantošanu pašu vajadzībām nevarēja radīt būtisku kaitējumu Savienības nozarei vai mazināt cēloņsakarību attiecībā uz importu no Ķīnas. |
5.2.6. Citi faktori
|
(321) |
AUMI kā cēloņsakarības faktoru norādīja, ka Savienības nozarei esot nodarīts “pašradīts kaitējums”. AUMI it sevišķi apgalvoja, ka Savienības nozare atteicās pārdot dažiem tās koalīcijas locekļiem un ka tā bija slikta uzņēmējdarbības prakse, kas negatīvi ietekmēja Savienības nozares finansiālo stāvokli. |
|
(322) |
Komisija norādīja, ka šis apgalvojums ir neskaidrs un slikti definēts. Paturot prātā, ka šis apgalvojums bija pilnīgi nepamatots, to nevarēja pieņemt kā nozīmīgu cēloņsakarības faktoru. |
|
(323) |
AUMI arī apgalvoja, ka vairāki Savienības ražotāji importēja Ķīnas MWF, kas varētu būt radījis kaitējumu. Turklāt AUMI norādīja, ka daudziem Savienības ražotājiem ir ražotnes ārpus Savienības, kurām ir konkurences priekšrocības, piemēram, zemākas algas un zemākas enerģijas cenas, un ka to MWF ražojumi konkurē ar Savienības nozares pārdotajiem ražojumiem. |
|
(324) |
Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka Savienības nozares imports galvenokārt tika veikts no Ukrainas. Turklāt Komisija norādīja, ka šajā cēloņsakarības analīzē 5.2.1. iedaļā jau ir aplūkots imports no ražotnēm, kas pieder Savienības nozarei trešās valstīs, piemēram, Ukrainā. AUMI apgalvojumi par Kährs Group importu (no Ķīnas uz Zviedriju) nebija pamatoti, jo apgalvojumi neietvēra sīkāku informāciju par iesaistītajiem daudzumiem un cenām. Šis apgalvojums arī nepaskaidroja, kā un cik lielā mērā šāda tirdzniecība ir nodarījusi kaitējumu Savienības nozarei. |
|
(325) |
Visbeidzot, AUMI apgalvoja, ka zemās kravu pārvadājumu izmaksas, par kurām sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tā rezultātā palielinājās imports no Ķīnas, nebija būtisks arguments, jo kravu pārvadājumu izmaksas 2023. gada septembrī sāka palielināties. |
|
(326) |
Komisija neuzskatīja, ka kravu pārvadājumu izmaksas pašas par sevi ir galvenais kaitējuma cēlonis, bet tās ir tikai daļa no izmaksām, kas saistītas ar eksporta nodrošināšanu CIF līmenī. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
5.3. Secinājums par cēloņsakarību
|
(327) |
Izmeklēšanā atklājās, ka imports par zemām dempinga cenām no Ķīnas attiecīgajā periodā izraisīja cenu apspiešanu Savienības tirgū 2022. gadā un izmeklēšanas periodā. Tas nozīmēja, ka Savienības nozares cenu līmenis nevarēja palielināties tā, lai segtu izejvielu cenu pieaugumu šajos gados. Rezultātā Savienības nozares pārdošanas rentabilitāte samazinājās par 36 % 2022. gadā un izmeklēšanas periodā kļuva negatīva. Šāda rentabilitāte bija zemāka par peļņu, kas nozarei būtu jāgūst parastos konkurences apstākļos, un ir acīmredzami nepietiekama, lai nodrošinātu nozares ilgtermiņa izdzīvošanu. Savienības nozarei ieguldījumi bija jāveic, lai saglabātu esošās iekārtas, bet samazinātā spēja piesaistīt kapitālu apdraudēja ieguldījumu līmeni. |
|
(328) |
Savienības brīvajā tirgū bija ievērojams daudzums importa par zemām dempinga cenām no Ķīnas. Lai gan šāda importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā samazinājās, tā palielinājās salīdzinājumā ar 2020. vai 2021. gadu. Tādējādi izmeklēšanas periodā tas veidoja aptuveni divas trešdaļas no visa importa Savienības tirgū. Izmeklēšana parādīja, ka šī izplatība tirgū negatīvi ietekmēja arī Savienības nozari, jo īpaši ražošanas un pārdošanas apjomus, kas attiecīgajā periodā samazinājās attiecīgi par 31 % un 35 %. |
|
(329) |
Citi pārbaudītie faktori bija imports no citiem avotiem, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izmaiņas saistībā ar izmantošanu pašu vajadzībām, patēriņa tendences un Savienības nozares ražošanas izmaksu palielināšanās. |
|
(330) |
Tāpēc Komisija ir nošķīrusi un nodalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Netika konstatēts, ka kāds no faktoriem, kopā vai atsevišķi, ietekmētu Savienības nozares stāvokli tā, ka varētu apšaubīt secinājumu par importa no Ķīnas radītu būtisku kaitējumu. |
|
(331) |
Patēriņa kritums izmeklēšanas periodā veicināja Savienības nozarei nodarīto kaitējumu, tāpat kā vienības izmaksu pieaugums 2022. un 2023. gadā, un šādas problēmas bija pastiprinoši faktori, kas palielināja nozarei nodarīto kaitējumu. |
|
(332) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām nodarīja būtisku kaitējumu Savienības nozarei. Kaitējumu galvenokārt veido cenu apspiešana, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma, spēja piesaistīt kapitālu un krājumu pieaugums. Tomēr apjoma rādītāju ziņā Savienības nozare zaudēja tirgus daļu, un samazinājās ražošanas apjoms, ražīgums, pārdošanas apjoms un nodarbinātība. |
6. PASĀKUMU LĪMENIS
|
(333) |
Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības nozarei ir radījis imports par dempinga cenām. |
|
(334) |
Šajā lietā sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pastāv kropļojumi izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Šajā izmeklēšanas posmā Komisija nav pieņēmusi lēmumu par kropļojumiem izejvielu tirgū, un tas tiks pieņemts izmeklēšanas galīgajā posmā. |
6.1. Kaitējuma starpība
|
(335) |
Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības nozare varētu gūt mērķa peļņu, pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 2.d punkta nozīmē. |
|
(336) |
Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts; rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju; rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādai peļņas normai nevajadzētu būt mazākai par 6 %. |
|
(337) |
Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Šī pamatpeļņa tika noteikta, pamatojoties uz Savienības nozares rentabilitāti 2020. gadā, kā parādīts 11. tabulā, t. i., gadu, pirms nozare tika pakļauta kaitējumu radošam dempingam. Šāds peļņas procents tika noteikts 7,15 % līmenī. |
|
(338) |
Savienības nozare sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tās ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja šo informāciju un identificēja vienu atlasīto ražotāju, kurš plānoja ieguldīt savā MWF rūpnīcā, bet šie ieguldījumi tika atcelti izmeklēšanas periodā dominējošo slikto ekonomisko apstākļu dēļ. Tādēļ tika konstatēts, ka Savienības nozares apgalvojumi ir pamatoti. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas (“IRI”) izdevumiem, kurus iesniedza Savienības nozare un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem IRI izdevumiem attiecīgajā periodā. Neveikto ieguldījumu gada vērtība, kas izteikta procentos no atlasītās Savienības nozares apgrozījuma, bija 0,19 %. |
|
(339) |
Šī procentuālā daļa 0,19 % apmērā tika pieskaitīta 337. apsvērumā minētajai pamatpeļņai 7,15 % apmērā, kā rezultātā tika iegūta mērķa peļņa 7,3 % apmērā. |
|
(340) |
Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija Savienības nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīgā ražojuma cenu, atlasīto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot mērķa peļņas normu. |
|
(341) |
Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, atlasīto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē atlasīto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no importa vidējās svērtās CIF vērtības. |
|
(342) |
Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam” ir definēts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem un importam (sk. 213. un 214. apsvērumu).
|
6.2. Izvērtējums par Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma likvidēšanai nepieciešamo starpību
|
(343) |
Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem, kas attiecīgajā valstī skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika pārbaudīti apgalvojumi par kropļojumiem, lai novērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu. |
|
(344) |
Komisija turpinās izmeklēt iespējamos kropļojumus, lai izmeklēšanas galīgajā posmā veiktu novērtējumu par attiecīgā līmeņa pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Tāpēc Komisija nolēma noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. |
|
(345) |
Pēc iepriekš minētā novērtējuma Komisija secina, ka ir atbilstoši noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. |
6.3. Secinājums par pasākumu līmeni
|
(346) |
Atbilstīgi minētajam novērtējumam būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.
|
7. SAVIENĪBAS INTERESES
|
(347) |
Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var nepārprotami secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības nozares, importētāju, vairumtirgotāju, mazumtirgotāju, lietotāju, patērētāju un piegādātāju intereses. |
7.1. Savienības ražošanas nozares intereses
|
(348) |
Savienībā ir aptuveni 200 uzņēmumu, kas ražo MWF un attiecīgajā periodā nodarbināja no 10 500 līdz 13 300 darbinieku. Ražotāji ir plaši izvietoti visā Savienībā. Atlasītā Savienības nozare, kas ražo vairāk nekā 25 % no kopējā ražošanas apjoma, sadarbojās izmeklēšanā. |
|
(349) |
Analīze šīs regulas 4. un 5. iedaļā apstiprināja, ka Savienības nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums un ka galvenais šā kaitējuma cēlonis bija Ķīnas ražotāju eksportētāju veikts attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām. Nodarītais kaitējums ir novedis Savienības nozari neaizsargātā situācijā. Tās rentabilitāte bija samazinājusies no vairāk nekā 7 % 2020. un 2021. gadā līdz –3,9 % 2023. gadā. To izraisīja Ķīnas ražotāju cenu spiediens izmaksu pieauguma un pieprasījuma samazināšanās kontekstā. |
|
(350) |
Ņemot vērā konstatējumu par būtisku kaitējumu Savienības nozarei, pasākumu noteikšana ļautu Savienības nozarei uzlabot rentabilitāti līdz ilgtspējīgam līmenim, palielināt ieguldījumus un tādējādi saglabāt konkurētspēju savā pamattirgū. Savienības nozare arī spētu atgūt zaudēto tirgus daļu, palielinot ražošanas un pārdošanas apjomus Savienības tirgū. |
|
(351) |
Pasākumu neveikšana, visticamāk, vēl vairāk negatīvi ietekmēs Savienības nozari, samazinot pārdošanas un ražošanas apjomus, turpinot cenu apspiešanu, kas vēl vairāk pasliktinās tās ekonomisko stāvokli rentabilitātes un ieguldījumu ziņā, apdraudot tās nākotni un nodarbinātību. |
|
(352) |
Barth paziņoja Komisijai, ka tam ir Savienības MWF ražotājs grupā Zviedrijā, kas ražo ražojumus “augstākās cenas segmentā”. Nesniedzot sīkāku informāciju, kas pamatotu šo apgalvojumu, Barth norādīja, ka šis uzņēmums sekmīgi konkurēja Savienības tirgū. Tomēr šis uzņēmums tika iekļauts makroekonomiskajos rādītājos, ko izmantoja, lai noteiktu kaitējumu šajā izmeklēšanā, bet nepiedalījās atlases procesā, kura rezultātā tika aprēķināti mikroekonomiskie rādītāji. Lai gan Barth viedoklis ir pienācīgi ņemts vērā, tas neatspēko vispārējos konstatējumus par kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm Savienības nozarei kopumā. |
|
(353) |
Tāpēc pasākumu noteikšana Ķīnas MWF nepārprotami ir Savienības nozares interesēs. |
7.2. Nesaistītu importētāju un tirgotāju intereses
|
(354) |
Izmeklēšanas sākumā Komisija nosūtīja anketas 36 importētājiem un tirgotājiem. Šajā sarakstā tika iekļauti lielie importētāji, kas Savienības tirgū darbojas arī kā vairumtirgotāji. |
|
(355) |
Tikai viens importētājs sadarbojās izmeklēšanā, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Šī atbilde pārstāvēja mazāk nekā 6 % no Ķīnas importa izmeklēšanas periodā. |
|
(356) |
Turklāt 12 importētāju un tirgotāju grupa (AUMI) iesniedza piezīmes, iebilstot pret pasākumu noteikšanu. No šiem 12 uzņēmumiem atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza tikai Lamett Europe N.V. (Lamett). AUMI nenorādīja savu procentuālo daļu no Savienības importa izmeklēšanas periodā. Visbeidzot, 2024. gada novembrī vēl pieci importētāji, to vidū daži no lielākajiem importētājiem uzņēmumiem, reģistrējās kā ieinteresētās personas un iesniedza informāciju, iebilstot pret pasākumu noteikšanu. |
|
(357) |
AUMI, Barth, Floors 4Ever, Puderbach, MEFO Floor un Thede & Witte apgalvoja, ka pasākumi palielinātu MWF importa izmaksas un tādējādi kaitētu importētājiem. |
|
(358) |
Komisijas rīcībā nebija informācijas, lai precīzi noteiktu pasākumu piemērošanas ietekmi uz nesaistīto importētāju/tirgotāju darbībām. Saskaņā ar informāciju, ko sniedza vienīgais importētājs, kurš sadarbojās, pasākumu noteikšanai būtu zināma ietekme uz importējošo nozari, jo MWF bija svarīgs ražojums uzņēmumam Lamett (bet veidoja mazāk nekā 50 % no tā apgrozījuma). Tā kā pārējie importētāji izmeklēšanā nesadarbojās, Komisija nevarēja pārliecināties, vai šī situācija bija tipiska importa nozarei kopumā. Turklāt lielo importētāju tīmekļvietnes liecina, ka tie pārdod daudzus citus ražojumus, nevis tikai MWF. Turklāt Barth apgalvoja, ka MWF imports no Ķīnas veidoja 50 % no tā uzņēmējdarbības. |
|
(359) |
Tāpēc varētu sagaidīt, ka pasākumu noteikšana importam no Ķīnas zināmā mērā ietekmētu importējošo nozari, jo pēc pasākumu noteikšanas būtu sagaidāms, ka imports no Ķīnas samazināsies. Tomēr daļējā mērā importētāji varētu iepirkt ražojumus no trešām valstīm vai Savienības nozares un, iespējams, mazākā daudzumā – no Ķīnas. |
|
(360) |
Barth un Floors 4Ever apgalvoja, ka antidempinga pasākumu noteikšana MWF varētu arī palielināt citu grīdas seguma ražojumu, piemēram, vinila, importu. |
|
(361) |
Tomēr nebija skaidrs, kā un cik lielā mērā tas ietekmētu importētājus, jo tie jau importē šādus ražojumus. |
|
(362) |
Attiecībā uz MWF cenām sagaidāms, ka daži importētāji varēs novirzīt cenu pieaugumu (kas izriet no pasākumiem) saviem klientiem, lai gan šāda tirdzniecība var radīt mazāku peļņu. Informācija par importējošās nozares rentabilitāti attiecās tikai uz vienīgo importētāju, kas sadarbojās. Tomēr, ņemot vērā kopumā zemās importa cenas no Ķīnas, par ko liecina 4.4.2. iedaļā aprēķinātās lielās cenu samazinājuma starpības, bija skaidrs, ka vidējā importētāju rentabilitāte bija pozitīva un daudz augstāka nekā Savienības nozares rentabilitāte. |
|
(363) |
Barth, Floors4Ever un Thede & Witte apgalvoja, ka importētāji apgādāja Savienības tirgu ar MWF, ar kuru Savienības nozare nespēja to apgādāt, jo tai nebija šādas jaudas. |
|
(364) |
Tomēr netika gaidīts, ka imports no Ķīnas tiks pilnībā pārtraukts, bet gan ka šā importa cena palielināsies šajā izmeklēšanā noteikto pasākumu rezultātā. Turklāt, ņemot vērā 3. tabulā norādītos skaitļus un daudzus citus 12. tabulā norādītos piegādes avotus, šī piezīme tika noraidīta. |
|
(365) |
Tāpēc, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, Komisija secināja, ka pasākumu ietekme uz importētājiem/tirgotājiem nebūtu nesamērīga. |
7.3. Lietotāju, mazumtirgotāju utt. intereses
|
(366) |
MWF lietotāju nozari galvenokārt veido mazumtirgotāji, piemēram, “dari pats” veikali, kā arī arhitekti, uzņēmēji un citi būvniecības un renovācijas nozares dalībnieki. Neviens no lietotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. |
|
(367) |
Tāpat arī būvniecības un renovācijas nozares dalībnieki neciestu no piedāvājuma trūkuma un varētu novirzīt MWF cenu pieaugumu uz saviem klientiem. MWF iepirkumi veidotu ļoti nelielu daļu no uzņēmuma apgrozījuma. |
|
(368) |
Varētu sagaidīt, ka pasākumi nesamērīgi neietekmēs mazumtirgotājus un “dari pats” veikalus, jo tie necietīs no piegādes trūkuma tādēļ, ka pastāv daudzi citi piegādes avoti. Būtu arī sagaidāms, ka imports no Ķīnas netiktu pārtraukts līdz ar pasākumu noteikšanu, bet ka drīzāk tam būtu jāpaaugstina cenas līdz līmenim, kas rada mazāku kaitējumu. |
|
(369) |
Tāpat arī būvniecības un renovācijas nozares dalībnieki neciestu no piedāvājuma trūkuma un varētu novirzīt MWF cenu pieaugumu uz saviem klientiem. MWF iepirkumi veidotu ļoti nelielu daļu no uzņēmuma apgrozījuma. |
7.4. Savienības koksnes nozares intereses
|
(370) |
Savienības koksnes nozare piegādā lapu koku un skuju koku apaļkokus, parasti no valsts mežu uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs. Koksnes nozare arī piegādā lapkoku un skujkoku zāģmateriālus Savienības MWF ražotājiem, kuri ir mazāk integrēti. Šādu koksni var piegādāt arī Ķīnas MWF ražotājiem eksportētājiem. |
|
(371) |
Savienības koksnes nozare nesadarbojās. |
|
(372) |
AUMI, Barth, un Thede & Witte apgalvoja, ka, tā kā Ķīnas ražotāji importē ievērojamus koksnes daudzumus no Savienības, pasākumi kaitēs arī Savienības koksnes nozarei. |
|
(373) |
Tomēr sagaidāms, ka jebkurš MWF ražošanas samazinājums Ķīnā, kas izriet no šajā izmeklēšanā noteiktajiem pasākumiem, tiks aizstāts ar ražošanu Savienībā vai trešās valstīs. Tāpēc nav pierādījumu, ka pasākumi nesamērīgi ietekmētu koksnes nozari. Gluži pretēji, pasākumi, visticamāk, atbalstīs Savienības MWF nozari un tādējādi arī koksnes nozari. |
7.5. Savienības patērētāju intereses
|
(374) |
Barth, Floors4Ever, Puderbach, MEFO Floor un Thede & Witte apgalvoja, ka pasākumi negatīvi ietekmētu patērētājus, jo maksājumi šajā nozarē novestu pie augstākām cenām. |
|
(375) |
Šis apgalvojums netika pamatots, jo nebija paskaidrots, vai importam piemērotie maksājumi tiktu pilnībā novirzīti patērētājiem. Turklāt MWF nav ražojums, ko patērētāji iegādājas regulāri, un faktiski MWF nebūtu svarīgs elements lielākajā daļā patērētāju budžetu. |
|
(376) |
Tāpēc, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, Komisija secināja, ka pasākumu ietekme uz patērētājiem nebūtu nesamērīga. |
7.6. Secinājums par Savienības interesēm
|
(377) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana attiecīgās valsts izcelsmes MWF importam nebūtu Savienības interesēs. |
8. PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
|
(378) |
Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām. |
|
(379) |
Ķīnas izcelsmes MWF importam būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām 215. apsvērumā. Maksājumu apmērs tika noteikts attiecīgi zemākās – dempinga starpības vai kaitējuma starpības – līmenī. |
|
(380) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt tādām, kā uzskaitīts turpmāk.
|
|
(381) |
Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes. |
|
(382) |
Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālie antidempinga maksājumi ir piemērojami tikai, uzrādot derīgu rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājumu, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam”. |
|
(383) |
Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota. |
|
(384) |
Ja uzņēmuma, kas gūst labumu no zemākām individuālajām maksājumu likmēm, eksporta apjoms pēc attiecīgo pasākumu piemērošanas būtiski palielinās, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi varētu uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko radījusi pasākumu piemērošana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes (vai likmju) atcelšanas un valsts mēroga maksājuma piemērošanas. |
9. ĪPAŠĀ UZRAUDZĪBA
|
(385) |
Attiecīgo ražojumu pašlaik klasificē ar TARIC kodu 4418 75 00 . Komisijai lietas materiālos ir pierādījumi, ka, eksportējot attiecīgo ražojumu, tas dažkārt tiek nepareizi deklarēts ar Ķīnas muitas kodu 4412 52 00 . Minētais kods attiecas uz galdniekplātnēm, saklātņu plātnēm un plātnēm ar vidusdaļu no līmētām līstēm ar vismaz vienu ārējo kārtu no lapu koku koksnes, izņemot tropu koku koksni. Turklāt Komisija konstatēja, ka, lai gan attiecīgais ražojums tika ražots Ķīnā, eksportējot to uz galamērķiem, kas nav Savienība, reizēm tas bija marķēts kā citas trešās valsts izcelsmes ražojums. Tāpēc, lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, Komisija uzskatīja par lietderīgu uzraudzīt ar KN kodu 4412 52 00 deklarēto ražojumu importu no Ķīnas un citu trešo valstu izcelsmes vai no citām trešām valstīm nosūtīta attiecīgā ražojuma importu. |
10. REĢISTRĀCIJA
|
(386) |
Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika nolūkā maksājumus potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu. |
|
(387) |
Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrācija būtu jāizbeidz. |
|
(388) |
Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. |
11. INFORMĀCIJA PAGAIDU POSMĀ
|
(389) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļvietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām nosūtītie aprēķini ir pareizi. |
|
(390) |
Fusong Group iesniedza piezīmes par formulu, ko izmanto, lai aprēķinātu atsauces vērtības finieriem. Ņemot vērā minētās piezīmes, Komisija pārskatīja dempinga aprēķinus, jo īpaši attiecībā uz Fusong Group un Forest Group. Fusong Group iesniedza piezīmes arī par dempinga aprēķinu metodiskajiem aspektiem. Minētās piezīmes vajadzības gadījumā tiks izskatītas izmeklēšanas galīgajā posmā. . |
12. NOBEIGUMA NOTEIKUMS[I]
|
(391) |
Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. |
|
(392) |
Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā var tikt grozīti, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes saliktu koka grīdas dēļu no vairākām kārtām, kurus patlaban klasificē ar KN kodu 4418 75 00 , importam.
2. Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas tālāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir tādas, kā uzskaitīts turpmāk.
|
Izcelsmes valsts |
Uzņēmums |
Pagaidu antidempinga maksājums |
TARIC papildu kods |
||||||||||
|
Ķīna |
Forest Group
|
45,9 % |
89IL |
||||||||||
|
Ķīna |
Fusong Group
|
42,3 % |
89IM |
||||||||||
|
Ķīna |
Jinfa Group
|
42,7 % |
89IN |
||||||||||
|
Ķīna |
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un ir uzskaitīti I pielikumā |
46,7 % |
|
||||||||||
|
Ķīna |
Viss pārējais Ķīnas izcelsmes imports |
49,2 % |
8999 |
3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto eksportam uz Eiropas Savienību pārdoto (attiecīgais ražojums) (apjoms mūsu izmantotajā mērvienībā) ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese), (TARIC papildu kods), [attiecīgajā valstī]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro maksājumu, kas piemērojams visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam.
4. Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.
5. Šā panta 1. punktā aprakstītais ražojums neietver šādus ražojumus:
|
— |
dēļi no bambusa vai vismaz ar virsējo kārtu (virsmu) no bambusa un grīdas dēļi mozaīkas grīdām. |
6. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
1. Ieinteresētās personas rakstiskās piezīmes par šo regulu iesniedz Komisijai 15 kalendārajās dienās no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
2. Ieinteresētās personas, kas to vēlas, uzklausīšanu Komisijā pieprasa piecu kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3. Ieinteresētās personas, kas to vēlas, tiek aicinātas pieprasīt uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas piecu kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Uzklausīšanas amatpersona var izskatīt arī pēc šā termiņa iesniegtos pieprasījumus un attiecīgā gadījumā var lemt par šo pieprasījumu apmierināšanu.
3. pants
1. Muitas dienestiem ar šo tiek dots rīkojums vairs neturpināt ar Komisijas 2024. gada 24. oktobra Īstenošanas regulas (ES) 2024/2733 1. pantu paredzēto importa reģistrēšanu.
2. Savāktos datus par ražojumiem, kuri laisti apgrozībā patēriņam Eiropas Savienībā ne agrāk kā 90 dienas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, glabā, līdz stājas spēkā iespējamie galīgie pasākumi vai līdz šīs procedūras izbeigšanai.
4. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2025. gada 15. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) OV C, C/2024/3186, 16.5.2024.
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2733 (2024. gada 24. oktobris), ar ko uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vairākkārtu koka grīdas dēļu importu attiecina reģistrāciju. OV L, 2024/2733, 25.10.2024.
(4) https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2728.
(5) Izmeklēšanas periodā uzņēmums darbojās kā Jilin Forest Industry Jinqiao Flooring Group Co., Ltd., Sundzjanhes filiāle, Sundzjanhe, Dzjiliņas province, ĶTR, tomēr pēc izmeklēšanas perioda uzņēmums tika pārstrukturēts un filiāle tika nodota jaunizveidotajam uzņēmumam – Jilin Forest Industry New Jinqiao Songlin Flooring Co.,Ltd., Sundzjanhe, Dzjiliņas province, ĶTR.
(6) Komisijas dienestu darba dokuments “On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations”, 2024. gada 10. aprīlis, SWD(2024) 91 final.
(7) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1159 (2023. gada 13. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes okoume saplākšņa importam, OV L 154, 14.6.2026., 3. lpp., 83. apsvērums; http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/1159/oj.
(8) Ķīnas Valsts meža produktu nozares apvienības statūti, kas pieņemti 2009. gada 21. aprīlī, sk.: http://www.cnfpia.org/about-law.html (skatīts 2024. gada 25. oktobrī).
(9) Sk. šeit: http://www.jlsgjt.com/english/index.htm (skatīts 2024. gada 25. oktobrī).
(10) Ziņojums, 2. nodaļa, 26. lpp.
(11) Sk. šeit: https://www.made-in-china.com/showroom/yuhuatimber/ (skatīts 2024. gada 25. oktobrī).
(12) Līdzīgu secinājumu Komisija izdarīja okoume saplākšņa lietā, sk. Regulas (ES) 2023/1159 59. apsvērumu.
(13) Ziņojums, 7. nodaļa, 167. un 168. lpp.
(14) Ziņojums, 8. nodaļa, 169. un 170. lpp., 200. un 201. lpp.
(15) Sk. Regulas (ES) 2023/1159 61. apsvērumu.
(16) “ NFGA ”.
(17) Sk. šeit: https://www.gov.cn/xinwen/2019-02/19/content_5366730.htm (skatīts 2024. gada 25. oktobrī).
(18) Sk. Komisijas 2020. gada 1. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2020/492, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam, 139.–141. apsvērums; http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/492/oj.
(19) Sk. Regulas (ES) 2023/1159 64. apsvērumu.
(20) Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, Valstu ziņojums, “Ķīna”, 2020. gads, sk.: https://openknowledge.fao.org/server/api/core/bitstreams/8612fc97-9e62-460c-b57e-fdb7f6749772/content (skatīts 2024. gada 18. novembrī).
(21) Sk. Regulas (ES) 2020/492 143. apsvērumu.
(22) Sk. Regulas (ES) 2020/492 143. apsvērumu. ziņojumu, 337.–341. lpp.; Regulas (ES) 2023/1159 67. apsvērumu.
(23) Ziņojums, 6. nodaļa, 120. un 135. lpp.
(24) Ziņojums, 6. nodaļa, 119. lpp.
(25) Ziņojums, 5. nodaļa, 121., 122., 126.–128. un 133.–135. lpp.
(26) Sk. Regulas (ES) 2023/1159 74. apsvērumu.
(27) Ziņojums, 2. nodaļa, 7. lpp.
(28) Ziņojums, 2. nodaļa, 7. un 8. lpp.
(29) Ziņojums, 2. nodaļa, 10. un 18. lpp.
(30) Sk. šeit: http://www.npc.gov.cn/zgrdw/englishnpc/Constitution/node_2825.html (skatīts 2024. gada 21. oktobrī).
(31) Ziņojums, 2. nodaļa, 29. un 30. lpp.
(32) Ziņojums, 4. nodaļa, 57. un 92. lpp.
(33) Ziņojums, 6. nodaļa, 149. un 150. lpp.
(34) Ziņojums, 6. nodaļa, 153. un -171. lpp.
(35) Ziņojums, 7. nodaļa, 204. un 205. lpp.
(36) Ziņojums, 8. nodaļa, 207. un 208. lpp., 242. un 243. lpp.
(37) Ziņojums, 2. nodaļa, 19.–24. lpp.; 4. nodaļa, 69., 99. un 100. lpp.; 5. nodaļa, 130. un 131. lpp.
(38) Sk. šeit: https://www.nature-cn.cn/about.html (skatīts 2024. gada 7. novembrī).
(39) Sk. šeit: http://www.powerdekor-woodfloor.com/?c=12 (skatīts 2024. gada 7. novembrī).
(40) Sk. šeit: https://www.der.com.cn/index.php/about.html (skatīts 2024. gada 7. novembrī).
(41) Sk. šeit: http://cn.jinqiaoflooringgroup.com/ (skatīts 2024. gada 7. novembrī).
(42) Sk. ĶKP konstitūcijas 33. pantu, Ķīnas Uzņēmējdarbības likuma 19. pantu. Sk. arī ziņojuma 3. nodaļu, 47.–50. lpp.
(43) Sk. I.1.39. iedaļu, 4. lpp., pieejams: https://www.gov.cn/xinwen/2019-11/06/5449193/files/26c9d25f713f4ed5b8dc51ae40ef37af.pdf, (skatīts 2024. gada 7. novembrī).
(44) Sk. I.1.7. iedaļu, 11. lpp., pieejams:
https://www.ndrc.gov.cn/xxgk/zcfb/fzggwl/202312/P020231229700886191069.pdf, (skatīts 2024. gada 7. novembrī).
(45) Sk. III.2. iedaļu, 4. lpp., pieejams: http://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/2022-02/13/content_5673332.htm, (skatīts 2024. gada 7. novembrī).
(46) Ziņojums, 2. nodaļa, 24.–27. lpp.
(47) Sk. šeit: http://www.cnfpia.org/about-law.html (skatīts 2024. gada 7. novembrī).
(48) Sk. šeit: http://www.lcjzwl.com/dongtaifabu1/3248.html (skatīts 2024. gada 8. novembrī).
(49) Sk. šeit: https://www.cnwood.org.cn/article/11_1102_0_0.html (skatīts 2024. gada 8. novembrī).
(50) Sk. šeit: https://www.cnwood.org.cn/article/11_1101_0_0.html (skatīts 2024. gada 8. novembrī).
(51) Sk. šeit: https://www.cnwood.org.cn/article/11_1151_0_0.html (skatīts 2024. gada 8. novembrī).
(52) Ziņojums, 3. nodaļa, 40. lpp.
(53) Sk., piemēram: Blanchette, J. - Xi's Gamble: The Race to Consolidate Power and Stave off Disaster; Foreign Affairs, 100. sējums, Nr. 4, 2021. gada jūlijs/augusts, 10.–19. lpp.
(54) Ziņojums, 3. nodaļa, 41. lpp.
(55) Sk. šeit: https://merics.org/en/comment/who-ccp-chinas-communist-party-infographics (skatīts 2024. gada 18. oktobrī).
(56) ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu, sk.: www.gov.cn/zhengce/2020-09/15/content_5543685.htm (skatīts 2024. gada 21. oktobrī).
(57) Financial Times (2020) - Chinese Communist Party asserts greater control over private enterprise, sk.: https://on.ft.com/3mYxP4j (skatīts 2024. gada 21. oktobrī).
(58) Sk. šeit: http://static.cninfo.com.cn/finalpage/2024-04-20/1219691321.PDF, 45. lpp. (skatīts 2024. gada 8. novembrī).
(59) Sk. šeit: http://www.menchuang.net/news/131307.html (skatīts 2024. gada 8. novembrī).
(60) Sk. Power Dekor 2023. gada ilgtspējīgas attīstības ziņojumu, 23. lpp., pieejams: https://powerdekor.com.cn/93/ (skatīts 2024. gada 8. novembrī).
(61) Ziņojums, 12. nodaļa.
(62) Ziņojums, 4. nodaļa, 56., 57., 99. un 100. lpp.
(63) Sk. plāna XI.1. un XV.3. iedaļu; pieejams: https://www.ndrc.gov.cn/fggz/fzzlgh/dffzgh/202106/t20210617_1283435.html (skatīts 2024. gada 11. novembrī).
(64) Sk. šeit: https://shyang.investchn.com/news/detail/id/512215.html (skatīts 2024. gada 11. novembrī).
(65) Sk. šeit: https://www.sohu.com/a/423747078_120186115 (skatīts 2024. gada 12. novembrī).
(66) Ziņojums, 6. nodaļa, 171.–179. lpp.
(67) Ziņojums, 9. nodaļa, 260. un 261. lpp.
(68) Ziņojums, 9. nodaļa, 257.–260. lpp.
(69) Ziņojums, 9. nodaļa, 252.–254. lpp.
(70) Ziņojums, 13. nodaļa, 360., 361., 364.–370. lpp.
(71) Ziņojums, 13. nodaļa, 366. lpp.
(72) Ziņojums, 13. nodaļa, 370.–373. lpp.
(73) Ziņojums, 6. nodaļa, 137.–140. lpp.
(74) Ziņojums, 6. nodaļa, 146.–149. lpp.
(75) Ziņojums, 6. nodaļa, 149. lpp.
(76) Sk. trīs gadu rīcības plānu banku un apdrošināšanas nozares korporatīvās pārvaldības uzlabošanai (2020.–2022. gads), ko 2020. gada 28. augustā izdeva Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulatīvā komisija (“ CBIRC ”); pieejams: http://www.cbirc.gov.cn/cn/view/pages/ItemDetail.html?docId=925393&itemId=928 (skatīts 2024. gada 21. oktobrī). Plānā uzdots “ turpināt īstenot garu, kas ietverts ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina programmatiskajā runā par finanšu nozares korporatīvās pārvaldības reformas virzību ”. Turklāt plāna II iedaļas mērķis ir veicināt partijas vadības organisku integrāciju uzņēmumu pārvaldībā: “ mums jāpadara partijas vadības integrācija uzņēmumu pārvaldībā sistemātiskāka, standartizētāka un uz procedūrām balstīta. [..] Galvenie darbības un vadības jautājumi ir jāapspriež partijas komitejā, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā līmeņa vadība ”.
(77) Sk. CBIRC 2020. gada 15. decembra Paziņojumu par komercbanku darbības rezultātu vērtēšanas metodi, pieejams: http://jrs.mof.gov.cn/gongzuotongzhi/202101/t20210104_3638904.htm (skatīts 2024. gada 21. oktobrī).
(78) Ziņojums, 6. nodaļa, 157. un 158. lpp.
(79) Ziņojums, 6. nodaļa, 150.–152., 156.–160. un 165.–171. lpp.
(80) ESAO (2019. gads), OECD Economic Surveys: China 2019, OECD Publishing, Parīze, 29. lpp., sk.: https://doi.org/10.1787/eco_surveys-chn-2019-en (skatīts 2024. gada 21. oktobrī).
(81) Sk. šeit: http://www.gov.cn/xinwen/2020-04/20/content_5504241.htm (skatīts 2024. gada 21. oktobrī).
(82) 2017. gada 11. jūlija spriedums lietā Viraj Profiles/Padome, T-67/14, EU:T:2017:481, 98. punkts.
(83) Pasaules Bankas atvērtie dati – vidēji augsti ienākumi, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.
(84) https://www.moodys.com/web/en/us/capabilities/company-reference-data/orbis.html.
(85) https://neighbourhood-enlargement.ec.europa.eu/turkiye-report-2023_en.
(86) Kopš 2024. gada novembra attiecībā uz Turciju datubāzē “Orbis” ziņots par 136 uzņēmumiem, kas nodarbojas ar parketa paneļu ražošanu (NACE kods 1622). Pat ņemot vērā to, ka tikai neliela daļa no šā skaita ir izmeklējamā ražojuma ražotāji, šis skaits joprojām būtu daudz lielāks nekā iespējamais ražotāju skaits Malaizijā. Turklāt Turcijas Statistikas institūts ziņo, ka 2023. gadā parketa paneļu (NACE kods 1622, ieskaitot mozaīkas grīdas segumus) ražošana ir sasniegusi 114 198 274 m2. Komisija nevarēja atrast salīdzināmu ražošanas statistiku par Malaiziju.
(87) Pamatojoties uz GTA HS kodam 441875.
(88) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.). Pamatregulas 2. panta 7. punktā ir atzīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.
(89) http://www.turkstat.gov.tr => Press releases => izvēlieties “Labour Cost Statistics”.
(90) http://www.turkstat.gov.tr => Press releases => izvēlieties “Labour Cost index”.
(91) EMRA | Enerģijas tirgus regulatīvā iestāde (epdk.gov.tr)=> Press releases => izvēlēties “Electricity electricity market board decisions”.
(92) http://www.turkstat.gov.tr => Press releases => izvēlēties “Producer Price Index”.
(93) https://www1.eere.energy.gov/manufacturing/tech_assistance/pdfs/steam15_benchmark.pdf. Metodika attiecas uz piesātināta tvaika izmaksām, ņemot vērā darba spiediena un barošanas ūdens temperatūras tipiskās vērtības. Piemērojot šo metodiku, tika izmantota šo tipisko vērtību vidējā vērtība.
(94) https://www.invest.gov.tr/en/investmentguide/pages/cost-of-doing-business.aspx.
(95) FEP sūdzības 4. pielikums.
PIELIKUMS
Izlasē neiekļautie Ķīnas Republikas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās
|
Valsts |
Nosaukums |
TARIC papildu kods |
|
Ķīna |
Anhui Jinxiang Wood Technology Co., Ltd. |
89IO |
|
Anhui Sunhouse Floor Technology Co., Ltd. |
89IP |
|
|
Anhui Zhichang Bamboo and Wood Products Co., Ltd. |
89IQ |
|
|
ARTIST INTELLIGENT HOUSEHOLD CO., LTD. |
89IR |
|
|
BENXI FLOORING FACTORY (GENERAL PARTNERSHIP) |
89IS |
|
|
CENTENNIAL MENDI (JINHU) HOME FURNISHING TECHNOLOGY CO., LTD |
89IT |
|
|
DALIAN AMUER WOOD CO., LTD. |
89IU |
|
|
Dalian Deerfu Wooden Product Co., Ltd. |
89IV |
|
|
DALIAN DUNCHENG WOOD INDUSTRY CO., LTD. |
89IW |
|
|
DALIAN HANCHUAN WOOD PRODUCTS CO., LTD. |
89IX |
|
|
DALIAN HANDIAN WOOD INDUSTRY CO., LTD. |
89IY |
|
|
DALIAN HUIYUE WOOD CO., LTD. |
89IZ |
|
|
DALIAN JAENMAKEN WOOD INDUSTRY CO., LTD. |
89JA |
|
|
DALIAN JINDA WOOD PRODUCTS CO., LTD. |
89JB |
|
|
DALIAN KEMIAN WOOD INDUSTRY CO., LTD. |
89JC |
|
|
DALIAN MUSEN WOOD CO., LTD. |
89JD |
|
|
Dalian New Sanlin Flooring Co., Ltd. |
89JE |
|
|
DALIAN OUXIANG WOOD CO., LTD. |
89JF |
|
|
Dalian Penghong Floor Products Co., Ltd. |
89JG |
|
|
DALIAN RUIJIAN WOOD INDUSTRY CO., LTD. |
89JH |
|
|
DALIAN SHENGCHUANG WOOD INDUSTRY CO., LTD. |
89JI |
|
|
DALIAN SHENGYU SCIENCE AND TECHNOLOGY DEVELOPMENT CO., LTD. |
89JJ |
|
|
Dalian Shumaike Floor Manufacturing Co., Ltd. |
89JK |
|
|
Dalian Universal Wood Products Co.,Ltd. |
89JL |
|
|
DALIAN XINJIAZHOU WOOD PRODUCTS CO., LTD. |
89JM |
|
|
DALIAN YOU MING WOOD BUSINESS CO., LTD. |
89JN |
|
|
Muling Kemian Wood Industry CO., LTD |
89JO |
|
|
DeHua TB New Decoration Material Co, Ltd. |
89JP |
|
|
Deqing Shengfei Wood Co., Ltd. |
89JQ |
|
|
Dunhua Shengda Wood Industry Co., Ltd. |
89JR |
|
|
FUSHUN FUSEN JINFENG WOODEN PRODUCTS CO.,LTD. |
89JS |
|
|
Fushun Handu Import & Export Co., Ltd. |
89JT |
|
|
Fusong County Huayi Wooden Co., Ltd. |
89JU |
|
|
Fusong Huasong Wooden Co., Ltd. |
89JV |
|
|
HaiLin LinJing Wooden Products Co., Ltd. |
89JX |
|
|
HUNCHUN FOREST WOLF WOODEN INDUSTRY CO., LTD |
89JY |
|
|
HUZHOU AMIRA WOOD CO., LTD. |
89JZ |
|
|
Huzhou Teya Floor Co., Ltd. |
89KA |
|
|
Jesonwood Forest Products (ZJ) Co., Ltd. |
89KB |
|
|
Jiangsu Mingle Flooring Co., Ltd. |
89KC |
|
|
Jiangsu ShengYu Flooring Co., Ltd. |
89KD |
|
|
Jiangsu Wanli Wooden Co., Ltd. |
89KE |
|
|
JIANGSU ZHUOYI HOME FURNISHING TECHNOLOGY CO., LTD. |
89KF |
|
|
Jiashan On-Line Lumber Co., Ltd. |
89KG |
|
|
JILIN CITY XIN JINGKAI WOOD CO., LTD. |
89KH |
|
|
Jilin Jiahe Wood Industry Co.,Ltd |
89KI |
|
|
JILIN XINYUAN WOODEN INDUSTRY CO., LTD |
89KJ |
|
|
KINGMAN WOOD INDUSTRY CO.,LTD |
89KK |
|
|
Muling City Yihe Wood Co., Ltd |
89KL |
|
|
NEW GARDEN SMART HOME TECHNOLOGY CO., LTD |
89KM |
|
|
Ning’an City Shengchang Wood Industry Co.,Ltd |
89KN |
|
|
SHANDONG LONGTENG WOOD CO., LTD |
89KO |
|
|
Shaoxing Haohua Timber Industry Co., Ltd |
89KP |
|
|
Sino-Maple (Jiangsu) Co., Ltd |
89KQ |
|
|
SUIFENHE JINLIN WOOD INDUSTRY CO.,LTD. |
89KR |
|
|
SUZHOU DONGDA WOOD CO.,LTD |
89KS |
|
|
Suzhou Duolun Wood Industry Co.,Ltd. |
89KT |
|
|
TONGXIANG SHENGGONG TIMBER INDUSTRY CO., LTD. |
89KU |
|
|
Xuzhou Changlin Floors Co., Ltd |
89KV |
|
|
Yekalon Mills |
89KW |
|
|
Zhejiang Changfang Wooden Co.,Ltd. |
89KX |
|
|
Zhejiang Guolian Floor Co., Ltd. |
89KY |
|
|
Zhejiang Lingge Wood Co., Ltd. |
89KZ |
|
|
Zhejiang Longsen Lumbering Co., Ltd. |
89LA |
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/78/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)