<TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI>1EKL 255. pants nosaka:1.Jebkuram Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ievērojot principus un nosacījumus, ko nosaka saskaņā ar 2. un 3. punktu.2.Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru divos gados pēc Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā nosaka vispārējus principus un ierobežojumus, pamatojoties uz sabiedriskām vai privātām interesēm, kas reglamentē minētās tiesības piekļūt dokumentiem.[..]
2Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.) nosaka principus, nosacījumus un ierobežojumus, kas attiecas uz EKL 255. pantā paredzētajām tiesībām piekļūt šo iestāžu dokumentiem. Šī regula ir piemērojama kopš 2001. gada 3. decembra.3Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 1. un 3. punkts nosaka:1.Ikvienam Savienības pilsonim un fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, ievērojot šajā regulā noteiktos principus, nosacījumus un ierobežojumus.[..]3.Šī regula attiecas uz visiem iestādes dokumentiem, tātad uz dokumentiem, ko tā ir izdevusi, saņēmusi vai kuri ir tās rīcībā un skar jebkuru darbības jomu Eiropas Savienībā.
4Saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. pantu, kas attiecas uz izņēmumiem no minētajām piekļuves tiesībām:[..]
2.Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt:[..]
tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzībai,
pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķiem,
ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.[..]6.Ja izņēmumi attiecas tikai uz kādu pieprasītā dokumenta daļu, pārējās dokumenta daļas publisko.[..]
5Regulas Nr. 1049/2001 6. panta 1. punkts paredz, ka [..] pieteikuma iesniedzējam nav jānorāda tā iesniegšanas iemesli.6Regulas Nr. 1049/2001 8. panta 1. punkts nosaka:Atkārtotus pieteikumus izskata ātri. Iestāde 15 darba dienu laikā pēc tāda pieteikuma reģistrācijas dod atļauju piekļūt pieprasītajam dokumentam un šajā laikā nodrošina to saskaņā ar 10. pantu vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus. Pilnīga vai daļēja atteikuma gadījumā iestāde, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti attiecīgi EK līguma 230. un 195. pantā, informē pieteikuma iesniedzēju par viņam pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, proti, tiesvedības uzsākšanu pret iestādi vai sūdzības iesniegšanu ombudam.
7Ar Komisijas 2001. gada 5. decembra Lēmumu 2001/937/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza [Komisijas] reglamentu (OV L 345, 94. lpp.), tika atcelts Komisijas 1994. gada 8. februāra Lēmums 94/90/EOTK, EK, Euratom par publisku piekļuvi Komisijas dokumentiem (OV L 46, 58. lpp.), ar ko attiecībā uz Komisiju tika ieviests Uzvedības kodekss saistībā ar publisku piekļuvi Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 1993, L 340, 41. lpp.; turpmāk tekstā — Uzvedības kodekss), ko Padome un Komisija apstiprināja 1993. gada 6. decembrī.8Lēmuma 2001/937 pielikuma 3. pants paredz:Sākotnējo pieteikumu izskatīšana
[..]
Ģenerāldirektors vai attiecīgā departamenta vadītājs, vai šim nolūkam izraudzītais Ģenerālsekretariāta direktors, vai direktors, kas ir izraudzīts OLAF [Eiropas Birojā krāpšanas apkarošanai], ja pieprasījums attiecas uz dokumentiem par OLAF aktivitātēm, kas minētas [Komisijas] Lēmuma 1999/352/EK, EOTK, Euratom 2. panta 1. un 2. punktā, ar ko izveido OLAF, vai šim nolūkam izraudzītais darbinieks informē pieprasītāju par sniegto atbildi uz tā pieprasījumu.
Atbildē, pat daļēji noraidošā, pieprasītāju informē par tā tiesībām piecpadsmit darbdienu laikā no atbildes saņemšanas iesniegt apstiprinājuma pieprasījumu Komisijas ģenerālsekretāram vai OLAF direktoram, ja apstiprinājuma pieprasījums attiecas uz [dokumentiem par] OLAF aktivitātēm, kas ir izklāstītas Lēmuma 1999/352/EK, EOTK, Euratom 2. panta 1. un 2. punktā.
9Turklāt attiecībā uz apstiprinājuma pieprasījuma izskatīšanu Lēmuma 2001/937 pielikuma 4. pantā ir noteikts, ka:Saskaņā ar Komisijas reglamenta 14. pantu tiesības pieņemt lēmumus par apstiprinājuma pieprasījumiem ir deleģētas ģenerālsekretāram. Tomēr, ja apstiprinājuma pieprasījums attiecas uz dokumentiem par OLAF aktivitātēm, kas ir izklāstītas Lēmuma 1999/352/EK, EOTK, Euratom 2. panta 1. un 2. punktā, lēmumu pieņemšanas pilnvaras deleģē OLAF direktoram.
Ģenerāldirektorāts vai departaments palīdz Ģenerālsekretariātam sagatavot minēto lēmumu.
Lēmumu pieņem ģenerālsekretārs vai OLAF direktors pēc Juridiskā dienesta apstiprinājuma.
Par lēmumu pieprasītājam paziņo rakstveidā, ja iespējams, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, un informē to par viņa tiesībām griezties Pirmās instances tiesā vai iesniegt sūdzību Eiropas ombudam.
10Saskaņā ar 8. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 1. lpp.):Konfidencialitāte un datu aizsardzība
[..]
2.Neatkarīgi no tā, kādā formā veikta iekšējā izmeklēšana, tajā nodotā vai iegūtā informācija ir profesionāls noslēpums, un to aizsargā noteikumi, kas attiecas uz Eiropas Kopienu iestādēm.Šādu informāciju var darīt zināmu tikai tām personām Eiropas Kopienu vai dalībvalstu iestādēs, kurām šī informācija jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai tam, lai novērstu krāpšanu, korupciju vai kādu citu nelikumīgu darbību.
11Regulas Nr. 1073/1999 9. pants nosaka:Ziņojums par izmeklēšanu un turpmākā rīcība
1.Kad pabeigta [OLAF] veiktā izmeklēšana, [OLAF] direktora vadībā sagatavo ziņojumu, kurā norāda konstatētos faktus, finanšu zaudējumus, ja tādi ir, un izmeklēšanas secinājumus, tai skaitā Biroja direktora ieteikumus par turpmāko rīcību.2.Sagatavojot šādus ziņojumus, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos noteiktās procedūras prasības. Tā sagatavoti ziņojumi kļūst par pierādījumiem administratīvās lietās vai tiesvedībā tajā dalībvalstī, kurā šo ziņojumu izmantošana izrādās vajadzīga, tieši tāpat un ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā attiecīgās valsts administratīvo inspektoru sagatavotie administratīvie ziņojumi. Uz tiem attiecas tādi paši vērtēšanas noteikumi kā tie, ko piemēro valsts administratīvo inspektoru sagatavotiem administratīviem ziņojumiem, un tiem ir tāda pati vērtība kā šādiem ziņojumiem.3.Pēc ārējās izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un jebkurus citus dokumentus, kas ar to saistīti, nosūta attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz ārējo izmeklēšanu.4.Pēc iekšējās izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un jebkurus citus dokumentus, kas ar to saistīti, nosūta attiecīgajai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai. Iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra veic tādus pasākumus, īpaši disciplinārus pasākumus vai prasības ierosināšanu tiesā, kādus prasa šīs izmeklēšanas rezultāti, un par to ziņo [OLAF] direktoram termiņā, kādu tas noteicis sava ziņojuma secinājumos.
12Regulas Nr. 1073/1999 10. pants ir formulēts šādi:Informācijas nodošana, ko veic [OLAF]
1.Neskarot šīs regulas 8., 9. un 11. pantu un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikumus, [OLAF] jebkurā laikā var nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm ārējā izmeklēšanā iegūto informāciju.2.Neskarot šīs regulas 8., 9. un 11. pantu, [OLAF] direktors nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm informāciju, ko [OLAF] iekšējā izmeklēšanā ieguvis par jautājumiem, kuri var būt par iemeslu krimināllietai. Saskaņā ar izmeklēšanas prasībām viņš reizē informē attiecīgo dalībvalsti.3.Neskarot šīs regulas 8. un 9. pantu, [OLAF] var jebkurā laikā nodot attiecīgai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai iekšējā izmeklēšanā iegūto informāciju.
<TI><P>Prāvas rašanās fakti</P></TI>13Prasītāji, Īvs Franšē [Yves Franchet] un Daniels Bīks [Daniel Byk], attiecīgi ir Eurostat (Eiropas Kopienu Statistikas birojs) bijušais ģenerāldirektors un bijušais direktors.14Vairākās iekšējās pārbaudēs Eurostat tika atklāti iespējami pārkāpumi finanšu vadības jomā. Tā rezultātā OLAF uzsāka vairākas izmeklēšanas it īpaši saistībā ar līgumiem, ko Eurostat noslēdzis ar sabiedrībām Eurocost, Eurogramme un Datashop — Planistat un tām piešķirtajām subsīdijām.152002. gada 4. jūlijāOLAF saskaņā ar Regulas Nr. 1073/1999 10. pantu Luksemburgas tiesu iestādēm nodeva lietas materiālus, kas ir saistīti ar iekšējo izmeklēšanu attiecībā uz Eurostat, kuros bija apšaubīta Franšē darbība, kā arī citus lietas materiālus, kuri ir saistīti ar ārējo izmeklēšanu attiecībā uz Eurogramme. 2003. gada 19. martāOLAF arī Francijas tiesu iestādēm nosūtīja lietas materiālus, kas saistīti ar lietu Datashop — Planistat, kurā bija apšaubīta abu prasītāju darbība.162003. gada 21. maijā prasītāji pēc viņu pašu lūguma tika pārcelti citā darbā.172003. gada 11. jūnijā Komisija pilnvaroja Iekšējās revīzijas dienestu (SAI) pārbaudīt Eurostat noslēgtos līgumus un piešķirtās subsīdijas saistībā ar apstiprināšanas procedūras uzraudzību. SAI sagatavoja trīs ziņojumus: pirmo — 2003. gada 7. jūlijā, otro — 24. septembrī un trešo (turpmāk tekstā — SAI galīgais ziņojums) — 22. oktobrī.182003. gada 9. jūlijā Komisija nolēma uzsākt disciplināro procedūru pret prasītājiem. Šī procedūra tūlīt tika pārtraukta tāpēc, ka vēl joprojām nebija pabeigta OLAF izmeklēšana. Komisija izveidoja arī plaša profila operatīvo grupu.192003. gada 25. jūlija pieteikumā, atsaucoties uz vispārējo pārskatāmības principu un pamattiesībām piekļūt dokumentiem, kas paredzētas 2000. gada 7. decembrī Nicā pasludinātās Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pantā, kā arī uz Regulas Nr. 1049/2001 un Lēmuma 2001/937 normām, prasītāji lūdza piekļuvi šādiem dokumentiem:- —vēstulei vai vēstulēm, ko OLAF nosūtījis Luksemburgas tiesu iestādēm lietu Eurocost un Eurogramme materiālos, kā arī to pielikumiem un šo pielikumu sarakstam;
- —vēstulēm, ko OLAF nosūtījis Francijas tiesu iestādēm un kas ir iekļautas lietas Datashop-Planistat materiālos, kā arī to pielikumiem un šo pielikumu sarakstam. Īpaši ir minēta vēstule, kas, visticamāk, ir nosūtīta 2003. gada 19. martā (Nr. 003441) ar [..] norādi CMS Nr. IO/2002/510 — Eurostat/ Datashop/Planistat;
- —OLAF paziņojumam Komisijai, kas minēts 2003. gada 19. maija paziņojumā presei (IP/03/[709]);
- —visiem pārējiem OLAF paziņojumiem Komisijai.
20Ar OLAF2003. gada 18. augusta vēstuli (turpmāk tekstā — 2003. gada 18. augusta lēmums) piekļuve tika atteikta. Šīs vēstules teksts bija šāds:[..]
Izņēmumi, kas attiecas uz dokumentiem, kuriem jūs lūdzāt ļaut piekļūt pirmajā un otrajā izteiktajā lūgumā, ir paredzēti tiesvedību un pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas darbību mērķu aizsardzībai. Abos lūgumos minētās vēstules ir būtiska lietas materiālu daļa, ko OLAF nosūtīja dalībvalstu tiesu iestādēm valstīs notiekošo tiesvedību vajadzībām un ir saistīta ar jautājumiem, par kuriem vēl tiek veikta izmeklēšana. Tādējādi uz tiem attiecas iepriekš minētie izņēmumi.
Trešajā lūgumā minēto paziņojumu, kuram ir lūgta piekļuve, OLAF Komisijai sniedza, pamatojoties uz 1999. gada 25. maija Regulas [Nr.] 1073/1999 10. panta 3. [punktu], kas ļauj OLAF, veicot izmeklēšanu, par to informēt iestādi. Uz dokumentu, ko OLAF nosūtīja saistībā ar izmeklēšanu, attiecas izņēmums pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas darbību mērķu aizsardzībai.
Ceturtais lūgums ir izteikts neprecīzi. Diemžēl nebija iespējams noteikt attiecīgo vai attiecīgos dokumentus. Līdz ar to es būtu jums pateicīgs, ja jūs sniegtu papildu informāciju, lai precizētu savu sākotnējo lūgumu.
[..]
212003. gada 8. septembrī prasītāji iesniedza apstiprinošu lūgumu.22Prasītāju apstiprinošais lūgums tika noraidīts ar OLAF2003. gada 1. oktobra vēstuli (turpmāk tekstā — Pirmais apstrīdētais lēmums). Tajā bija norādīts:[..]
Pēc sīkākas jūsu lūguma un jums sniegtās sākotnējās OLAF atbildes pārbaudes ar šo apstiprinu, ka OLAF šajā stadijā jums nevar nodot pieprasītos dokumentus.
1.Jūs apgalvojat, ka pirmajā un otrajā lūgumā minētie dokumenti ir prettiesiski darīti zināmi sabiedrībai. Taču šie dokumenti nekad nav tikuši likumīgi darīti zināmi sabiedrībai.Jūs apgalvojat, ka šajās lietās Franšē un Bīka kunga darbība ir tieši apšaubīta un tādējādi viņiem pirmajiem ir interese piekļūt šiem dokumentiem. Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem, pamatojoties uz Regulu [Nr.] 1049/2001, ir jānošķir no personas, uz kuru tie attiecas, tiesībām piekļūt lietas materiāliem. Pirmās minētās ir tiesības, kas ir garantētas visām fiziskām vai juridiskām personām, un tās attiecas uz visiem dokumentiem, kurus glabā iestāde. Šis tiesiskais regulējums neprasa prasītājam pierādīt savu ieinteresētību, lai viņam ļautu piekļūt dokumentiem. Piekļuve dokumentiem ir jādod, ja vien uz tiem neattiecas viens no regulas 4. [pantā] norādītajiem izņēmumiem. Šajā gadījumā OLAF iepriekš minēto iemeslu dēļ uzskata, ka nevienu no dokumentiem, kuriem jūs esat lūguši ļaut piekļūt, nevar darīt zināmu saskaņā ar Regulu [Nr.] 1049/2001.
Savukārt personai, kas ir iesaistīta valsts tiesvedībā un/vai Kopienas disciplinārās procedūrās, ir tiesības piekļūt lietas materiāliem, kas uz to attiecas saskaņā ar atbilstošo tiesisko regulējumu.
Tā kā izmeklēšana notiek Francijā un Luksemburgā, piekļuvi lietas materiāliem reglamentē abās šajās valstīs piemērojamās procesuālās tiesību normas. Jums ir iespēja vērsties Francijas un/vai Luksemburgas kompetentajās iestādēs, lai lūgtu tiesības piekļūt tām nosūtītajiem lietas materiāliem. Tādējādi šīm iestādēm ir jāpieņem lēmums par lūgumu, un OLAF neiebildīs pret to lēmumu.
Jūs apgalvojat, ka sabiedrības prioritārās interesēs ir nodot Bīka un Franšē rīcībā dokumentus, kas ir saistīti ar pirmo un otro lūgumu. Neatkarīgi no tā es uzskatu, ka Franšē un Bīka tiesības uz aizstāvību drīzāk ir personīgas intereses, nevis sabiedrības prioritāras intereses. Kā ir norādīts iepriekš, viņiem būs tiesības piekļūt visiem lietas materiāliem attiecīgajā lietā saistībā ar iespējamām disciplinārām procedūrām vai tiesvedību.
2.Jūs norādāt, ka nepareizi būtu apgalvot, ka uz visiem saistībā ar OLAF izmeklēšanu nosūtītajiem dokumentiem ipso facto attiecas izņēmums, kas ir paredzēts izmeklēšanas, pārbaudes un revīzijas darbību mērķu aizsardzībai un kas ir paredzēts regulas 4. [pantā]. Tomēr OLAF to nav apgalvojis.Tieši pretēji — mēs uz šo izņēmumu atsaucāmies saistībā ar konkrētiem dokumentiem, ko jūs mums lūdzāt, proti: Francijas un Luksemburgas iestādēm, kā arī Komisijai nosūtītajām vēstulēm. Šajās valsts tiesu iestādēm nosūtītajās vēstulēs ir iekļauts OLAF veikto izmeklēšanu rezultātu kopsavilkums. Ja OLAF šīs vēstules nodotu jūsu rīcībā, tas kaitētu valsts tiesvedībai, jo tās ir daļa no lietas materiāliem tiesā un līdz ar to nevar tikt paziņotas, pirms tas nav paredzēts valsts tiesvedībā.
Komisijai nosūtītajā paziņojumā ir iekļauts arī to izmeklēšanas rezultātu kopsavilkums, kuri, kā OLAF uzskatīja, varētu būt būtiski, lai Komisija varētu veikt pasākumus, kas ir nepieciešami šo interešu aizsardzībai. Tā rezultātā iemesli, kuru dēļ OLAF atteicās izpaust dokumentu saturu, ir īpaši saistīti ar lūgtajiem dokumentiem un nav tikai vispārēji argumenti, kā jūs to esat norādījuši.
3.Attiecībā uz ceturto lūgumu mēs esam norādījuši 35 OLAF sniegtos paziņojumus Komisijas ģenerālsekretāram, kas attiecas uz izmeklēšanām saistībā ar Eurostat un kas tika nosūtīti laika posmā no 1999. gada 23. septembra līdz 2003. gada 25. septembrim. Visos šajos paziņojumos ir iekļauti izmeklēšanas rezultāti, kuru izpaušana apdraudētu Francijā un Luksemburgā notiekošās tiesvedības. Tā rezultātā uz minētajiem paziņojumiem attiecas izņēmums, kas ir saistīts ar pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas darbībām, kā arī izņēmums, kurš attiecas uz tiesvedībām.[..]
23Galīgais ziņojums par Eurogramme tika sagatavots 2002. gada jūlijā.242003. gada 25. septembrīOLAF sagatavoja galīgos izmeklēšanas ziņojumus Regulas Nr. 1073/1999 9. panta nozīmē lietās Eurocost un Datashop — Planistat. 2003. gada 10. oktobrī prasītāji saņēma šo ziņojumu kopiju. Tajā pašā dienā viņi turklāt saņēma SAI2003. gada 7. jūlija pagaidu ziņojuma kopiju bez tā pielikumiem.25Ar 2003. gada 21. oktobra vēstuli prasītāji iesniedza jaunu lūgumu piekļūt dažādiem dokumentiem, tai skaitā SAI galīgajam ziņojumam. 2003. gada 29. oktobrī viņi iesniedza papildu lūgumu attiecībā uz SAI2003. gada 7. jūlija ziņojuma, kas tiem tika nosūtīts ar 2003. gada 10. oktobra vēstuli, pielikumiem.26Tā kā uz šiem lūgumiem netika sniegta atbilde, prasītāji 2003. gada 2. decembrī iesniedza apstiprinošu lūgumu.27Šis apstiprinošais lūgums tika noraidīts ar Komisijas 2003. gada 19. decembra lēmumu (turpmāk tekstā — Otrais apstrīdētais lēmums). Atteikums tika pamatots šādi:[..]
Man diemžēl ir jāpaziņo, ka šos dokumentus jums nevaram nosūtīt. To satura izpaušana faktiski apdraudētu šīs izmeklēšanas mērķi, jo tā traucētu īstenot darbības, kas ir nepieciešamas pēc izmeklēšanas veikšanas. Tādējādi atbilstoši Regulas [..] Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajam ievilkumam piekļuve šiem dokumentiem ir jāatsaka. Ņemot vērā attiecīgā jautājuma īpašo raksturu un dokumentu struktūru, daļēja piekļuve, kā tas ir paredzēts minētās regulas 4. panta 6. punktā, nav iespējama. Manā rīcībā nav neviena pierādījuma, kas ļautu secināt, ka tieši šajā gadījumā sabiedrības intereses pieprasītajos dokumentos iekļautās informācijas izpaušanā būtu svarīgākas par vajadzību aizsargāt izmeklēšanas mērķi.
[..]