Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības
LV
Serija C
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
LV Serija C |
|
C/2024/1989 |
12.3.2024 |
Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām
(C/2024/1989)
Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.
VIENOTAIS DOKUMENTS
“Bingöl Balı”
ES Nr.: PDO-TR-02886 – 5.1.2023.
ACVN (x) AĢIN ( )
1. Nosaukums vai nosaukumi
“Bingöl Balı”
2. Dalībvalsts vai trešā valsts
Turcija
3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts
3.1. Produkta veids
1.4. grupa. Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu, u. c.)
3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums
“Bingöl Balı” ir dažādu ziedu medus, ko iegūst 4. punktā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tas var būt gaišā līdz tumšā dzintarkrāsā. To tirgo šūnu medus un izsviesta medus veidā. Medu ievāc Apis mellifera anatoliaca, A. mellifera caucasica un A. mellifera meda šķirņu un to hibrīdu bites.
“Bingöl Balı” piemīt šādas palinoloģiskās īpašības:
|
i) |
ziedputekšņu sastāvā vajadzētu būt putekšņiem no vismaz viena no radniecīgajiem taksoniem Astragalus sp. (tragantzirņi), Centaurea sp. (dzelzenes), Hypericum sp. (asinszāles), Trifolium sp. (āboliņi) un Xeranthemum sp. (sausziedes), |
|
ii) |
ziedputekšņiem būtu jāatbilst arī 2. tabulā uzskaitīto augu putekšņu spektram (medū nav vienmēr jābūt visu uzskaitīto taksonu ziedputekšņiem). 1. tabula. “Bingöl Balı” fizikālķīmiskās īpašības
2. tabula. Bingöl Balı” melisopalinoloģiskās īpašības
|
3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)
—
3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Visiem ražošanas, pārstrādes un sagatavošanas posmiem jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi
Medu pārdod stikla burkās, kuru ietilpība nepārsniedz 1 kg.
Šūnu medu pārdod taisnstūrveida, kvadrātveida vai lakotā iepakojumā, kura ietilpība ir 3–5 kg un kurš piemērots saskarei ar pārtiku.
Pārdošanā laistais medus jāsargā no tiešiem saules stariem un jāuzglabā tīrā un sausā vietā, kurā temperatūra nepārsniedz 20 °C un nav smaku.
3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi
Uz produkta iepakojuma jābūt nosaukumam “Bingöl Balı” un vienam no zemāk redzamajiem “Bingöl Balı” logotipiem.
4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija
Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals aptver visus ciematus un pilsētas, kas pieder pie Bingelas [Bingöl] ila, kurš atrodas Anatolijas austrumu daļā Turcijā.
5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu
Cilmes vietas nosaukuma “Bingöl Balı” reģistrācijas pieteikumu pilnā mērā pamato produkta īpašā kvalitāte un īpašības, kas izriet no ģeogrāfiskā apgabala dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem.
Ģeogrāfiskā apgabala specifika
Bingelas ilu ieskauj kalni. Galvenie morfoloģiskie elementi ir dažādā augstumā esošās vulkānisko iežu plakankalnes, kas atrodas ila kalnainajos apvidos, ielejas, ko izveidojušas ūdensteces, kuras iegrauzušās kalnainajos apvidos un iegulušas dziļlūzumos, un līdzenumi un baseini, kas izveidojušies kalnu masīvu tektoniskās aktivitātes rezultātā. Augstums virs jūras līmeņa un reljefs, kas strauji mainās, rada atšķirības topogrāfijas, klimata un augāja ziņā.
Gada nokrišņu daudzums un lielais saulaino dienu skaits Bingelas ģeogrāfiskajā apgabalā nodrošina bagātīgu augu valsti. Meža platībās dominē ozoli (Quercus petraea subsp. pinnatiloba (K.Koch) Menitsky un Quercus libani Oliv.). Stepēs vērojama Astragalus muschianus Kotschy & Boiss. ex Boiss. un Astragalus gummifer Labill. sugu tragantzirņu pārpilnība.
Tā kā plakankaļņu vidējais augstums ir 1 500–2 000 m, vasaras periods ir vēss un ziedēšanas periods ir garāks. Tāpēc veidojas dabiskas ligzdošanas teritorijas, kuras no jūnija līdz oktobrim var izmantot biškopības darbībām. Tāpat biškopībai ir pieejamas arī pasargātas vietas.
Tā kā Bingelā nav smagās rūpniecības uzņēmumu, tajā ir saglabājusies tīra augsne un ūdens.
Produkta specifika
Bingelas ilam ir nozīmīga vieta biškopībā, ņemot vērā tā atrašanās vietu, dabas apstākļus un ražošanas apjomus. Bingela atrodas Anatolijas diagonāles austrumos, Irānas-Turānas augu valsts reģionā, tai raksturīgā topogrāfija atšķiras salīdzinājumā ar plašākā reģiona un valsts topogrāfiju, un, pateicoties tās lielajai augu valsts daudzveidībai un plašajam ziedēšanas laiku diapazonam, tai piemīt liels biškopības potenciāls. Šā iemesla dēļ Bingelas ilā ir ļoti daudzveidīga augu valsts, kas ir lielā mērā endēmiska. Bingelā ir aptuveni 1 700 augu sugu, no kurām 300 ir endēmiskas sugas. Turklāt pēc melisopalinoloģisko analīžu veikšanas kā “bišu augi” ir reģistrēti vairāk nekā 200 taksoni. Šie bišu augi lielākoties pieder pie Asteraceae (kurvjziežu), Fabaceae (tauriņziežu) un Hypericaceae (asinszāļu) dzimtas. Šo augu daudzveidību acīmredzami atspoguļo produkta “Bingöl Balı” botāniskā izcelsme.
No botāniskā aspekta raugoties, “Bingöl Balı” ir raksturīgs bagātīgs ziedputekšņu saturs, kuru veido ziedputekšņi no vismaz viena no šādiem radniecīgiem taksoniem: Astragalus sp. (tragantzirņi), Centaurea sp. (dzelzenes), Hypericum sp. (asinszāles), Trifolium sp. (āboliņi) un Xeranthemum sp. (sausziedes), un dažu 3.2. punkta 2. tabulā uzskaitīto taksonu ziedputekšņi.
Cilvēkfaktori
Biškopības darbības, kas Bingelas ilā tiek veiktas jau daudzus gadus, ir nozīmīgs ģeogrāfiskā apgabala ienākumu avots.
Biškopība galvenokārt notiek ceļojošās dravniecības veidā. Ziemā biškopji aprūpē un piebaro bišu saimes un aprauga bišu māti, bet marta sākumā sāk sagatavošanas darbus. Šie sagatavošanas darbi turpinās līdz maija vidum. Maijā biškopji savas bites var pārvietot ģeogrāfiskā apgabala robežās atkarībā no nektāra daudzuma.
Stropu atrašanās vietas maiņa ir atkarīga galvenokārt no augstuma v. j. l. Kad vietās, kas atrodas 1 100 m v. j. l., veģetācijas daudzums samazinās, bites tiek pārvietotas uz vietām, kas atrodas 1 900 m v. j. l. un lielākā augstumā, 3–4 km attālumā no apdzīvotām vietām, tuvāk dabiskiem ūdens avotiem un apvidiem, kuros ir nektāra un ziedputekšņu pārpilnība.
Atsauce uz specifikācijas publikāciju
—
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/1151/oj
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1989/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)