<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-825/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0825</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:453">EU:C:2021:453</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>10</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>10</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">E. Tanchev</HT> secinājumi – Lieta C‑825/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Beeren-, Wild-, Feinfrucht</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Jevgenija Tančeva [<HT TYPE="ITALIC">Evgeni Tanche</HT>v]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20210603">2021. gada 3. jūnijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑825/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Beeren-, Wild-, Feinfrucht GmbH</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt Erfurt</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Thüringer Finanzgericht</HT> (Tīringenes Finanšu tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Muitas savienība</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 952/2013</KEYWORD><KEYWORD>Galapatēriņa procedūra</KEYWORD><KEYWORD>Secīga atļauja ar atpakaļejošu spēku</KEYWORD><KEYWORD>Piemērojamība laikā</KEYWORD><KEYWORD>Nosacījumi</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz diviem atšķirīgiem jautājumiem. Pirmkārt, uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (<DATE ISO="20131009">2013. gada 9. oktobris</DATE>), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="269" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 269, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>Savienības Muitas kodekss<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 211. panta piemērošanu laikā un, otrkārt, Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (<DATE ISO="19930702">1993. gada 2. jūlijs</DATE>), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="253" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1993">OV 1993, L 253, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas regula<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), 294. panta 2. punkta interpretāciju, ja tiek konstatēts, ka Regulas Nr. 952/2013 211. pants nav piemērojams <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Thüringer Finanzgericht</HT> (Tīringenes Finanšu tiesa, Vācija; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>iesniedzējtiesa<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) ir iesniegusi Tiesai četrus atsevišķus jautājumus, no kuriem pirmie trīs jautājumi attiecas uz Savienības Muitas kodeksa 211. panta piemērošanu laikā, bet pēdējais jautājums attiecas uz Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas regulas 294. panta 2. punkta interpretāciju. Ņemot vērā Tiesas lūgumu, šajos secinājumos iztirzāšu tikai pirmos trīs jautājumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 952/2013</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Savienības Muitas kodeksa 211. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Atļauja<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="211.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Muitas dienestu atļauja ir vajadzīga:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>lai izmantotu [..] galapatēriņa procedūru;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>[..].</TXT></NP></ITEM></LIST><P>Atļaujā izklāsta nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir atļauta vienas vai vairāku pirmajā apakšpunktā minēto procedūru izmantošana [..].</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="211.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Muitas dienesti piešķir atļauju ar atpakaļejošu datumu, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>var pierādīt, ka ir ekonomiska vajadzība;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pieteikums nav saistīts ar krāpšanas mēģinājumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz uzskaites vai reģistra datiem, ir apliecinājis, ka:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>ir izpildītas visas procedūras prasības;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>attiecīgā gadījumā preces var identificēt attiecībā uz aptverto laikposmu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>šādas uzskaites vai reģistri ļauj procedūru kontrolēt;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>ir iespējams izpildīt visas formalitātes, kas vajadzīgas, lai noregulētu preču statusu, tostarp, vajadzības gadījumā, attiecīgo deklarāciju atzīt par nederīgu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>trīs gados pēc dienas, kad pieteikums tika pieņemts, pieteikuma iesniedzējam nav piešķirta atļauja ar atpakaļejošu spēku;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>ekonomisko apstākļu izskatīšana nav vajadzīga, izņemot gadījumus, kad pieteikums attiecas uz tāda paša veida darbības vai preču atļaujas atjaunošanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>pieteikums neattiecas uz uzglabāšanas vietas darbībām attiecībā uz preču uzglabāšanu muitas noliktavās;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>h)</NO.P><TXT>ja pieteikums attiecas uz tāda paša veida darbības un preču atļauju pagarināšanu, pieteikumu iesniedz trīs gados pēc sākotnējās atļaujas derīguma termiņa beigām.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>Muitas dienesti var piešķirt atļauju ar atpakaļejošu spēku arī tad, ja preces, uz kurām attiecās muitas procedūra, vairs nav pieejamas laikā, kad tika pieņemts šādas atļaujas pieteikums.</P><?PAGE NO="3"?><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Savienības Muitas kodeksa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Labots ar labojumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (<DATE ISO="20131009">2013. gada 9. oktobris</DATE>), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="287" PAGE.FIRST="90" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 287, 90. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 288. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Procedūras uzsākšana<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="288.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Regulas [saraksts ar pantiem, bet neieskaitot 211. pantu] pantu piemēro no 2013. gada 30. oktobr[a].</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="288.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Pantus, izņemot tos, kas minēti 1. punktā, piemēro no 2016. gada 1. maij[a].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Deleģētā regula (ES) 2015/2446</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Deleģētās regulas (ES) 2015/2446<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (<DATE ISO="20150728">2015. gada 28. jūlijs</DATE>), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="343" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 343, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Savienības Muitas kodeksa deleģētā regula<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>).</P></NOTE> 172. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>Atpakaļejošs spēks<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="172.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja muitas dienesti atļauju piešķir ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar Kodeksa 211. panta 2. punktu, tad atļauja stājas spēkā agrākais pieteikuma saņemšanas dienā.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="172.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja pieteikums attiecas uz atļaujas atjaunošanu tāda paša veida darbībai un precēm, tad atļauju var piešķirt ar atpakaļejošu spēku no sākotnējās atļaujas derīguma termiņa beigu datuma.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Īstenošanas regulas 2015/2446 256. pantā ir paredzēts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>[..]</P><P><ALINEA>[Šo regulu] piemēro no <DATE ISO="20160501">2016. gada 1. maija</DATE>.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti, tiesvedība un uzdotie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Beeren-, Wild-, Feinfrucht GmbH</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/><HT TYPE="ITALIC">BWF</HT><QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>) importē, apstrādā un pārdod sālījumā konservētas sēnes. <HT TYPE="ITALIC">BWF</HT> līdz <DATE ISO="20121231">2012. gada 31. decembrim</DATE> bija derīga atļauja šādu sēņu importam no valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis, un to laišanai brīvā apgrozībā īpašam lietojumam. <HT TYPE="ITALIC">BWF</HT> atkārtoti izmantoja šo atļauju pirms tās derīguma termiņa beigām. Uzņēmums nepieprasīja atļaujas pagarināšanu. Saskaņā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu šī neizdarība bija saistīta ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>izpratnes trūkumu<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>. Pēc <DATE ISO="20121231">2012. gada 31. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BWF</HT> turpināja importēt sēnes no valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis, lai tās laistu brīvā apgrozībā, un nepieprasīja nekādu labvēlīgu muitas režīmu šim importam. <HT TYPE="ITALIC">BWF</HT> samaksāja izrietošos muitas nodokļus, kuru izmaksas tas nespēja nodot saviem klientiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Fakts, ka atļaujai ir beidzies derīguma termiņš, tika atklāts uzņēmuma auditā. <DATE ISO="20150109">2015. gada 9. janvārī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BWF</HT> pieprasīja sākotnējās atļaujas pagarināšanu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>secīga atļauja<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>). <DATE ISO="20150114">2015. gada 14. janvārī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt Erfurt</HT> (Galvenā muitas iestāde, Erfurte, Vācija; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/><HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT><QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) no <DATE ISO="20150109">2015. gada 9. janvāra</DATE> (t.i., no pieteikuma iesniegšanas dienas) piešķīra secīgu atļauju ar atpakaļejošu spēku; tā atteicās to piešķirt ar atpakaļejošu spēku no iepriekšējās atļaujas termiņa beigām (proti, no <DATE ISO="20130101">2013. gada 1. janvāra</DATE>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Atsaucoties uz saspringto ekonomisko situāciju notiekošās pārstrukturēšanas kontekstā, <HT TYPE="ITALIC">BWF</HT> vēlreiz pieprasīja piešķirt secīgu atļauju no <DATE ISO="20130101">2013. gada 1. janvāra</DATE>. <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> ar <DATE ISO="20150513">2015. gada 13. maija</DATE> lēmumu noraidīja šo lūgumu, uzskatot, ka nav izpildīti nosacījumi atļaujas ar atpakaļejošu spēku piešķiršanai saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas regulas 294. panta 2. punktu un/vai Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas regulas 294. panta 3. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">BWF</HT> par šo lēmumu iesniedza administratīvu pārsūdzību. <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> noraidīja šo administratīvo pārsūdzību ar <DATE ISO="20160406">2016. gada 6. aprīļa</DATE> lēmumu, un <DATE ISO="20160503">2016. gada 3. maijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BWF</HT> iesniedza prasību par šo lēmumu iesniedzējtiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Šīs darbības kontekstā <HT TYPE="ITALIC">BWF</HT> apgalvoja, ka secīgas atļaujas ar atpakaļejošu spēku piešķiršana būtu jāreglamentē Savienības Muitas kodeksa 211. pantam, nevis Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas regulas 294. pantam, jo pirmā no minētajām tiesību normām kā procesuāla tiesību norma būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku izskatāmajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><DATE ISO="20190321">2019. gada 21. martā</DATE> un līdz ar to, kamēr vēl norisinājās pamatlieta, <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> pieņēma jaunu lēmumu, pamatojoties uz Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas regulas 294. pantu, aizstājot <DATE ISO="20150513">2015. gada 13. maija</DATE> lēmumu (lēmuma veidā par <DATE ISO="20160406">2016. gada 6. aprīļa</DATE> administratīvo pārsūdzību), un atkārtoti noraidīja <HT TYPE="ITALIC">BWF</HT> pieteikumu par tā secīgās atļaujas ar atpakaļejošu spēku pagarināšanu no <DATE ISO="20130101">2013. gada 1. janvāra</DATE>. Šis lēmums tika balstīts uz citu pamatojumu nekā iepriekšējais lēmums. Tieši šis vēlākais <DATE ISO="20190321">2019. gada 21. marta</DATE> lēmums tagad ir tiesvedības priekšmets iesniedzējtiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos iesniedzējtiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>1)</NO.P><TXT>Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (<DATE ISO="20131009">2013. gada 9. oktobris</DATE>), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="269" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 269, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>Savienības Muitas kodekss<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>), 211. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka to piemēro tikai pieteikumiem, kuru atpakaļejošais atļaujas periods sāktos <DATE ISO="20160501">2016. gada 1. maijā</DATE>?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši: vai Savienības Muitas kodeksa 211. pantu pieteikumiem par atļaujas izsniegšanu ar atpakaļejošu spēku, ja atļaujas periods beidzas pirms <DATE ISO="20160501">2016. gada 1. maija</DATE>, piemēro tikai gadījumā, kad atļauja ar atpakaļejošu spēku ir tikusi pieprasīta pirms jauno tiesību spēkā stāšanās, taču muitas iestādes šādus pieteikumus pēc <DATE ISO="20160501">2016. gada 1. maija</DATE> pirmo reizi ir noraidījušas?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Ja uz otro jautājumu tiek atbildēts noliedzoši: vai Savienības Muitas kodeksa 211. pantu pieteikumiem par atļaujas izsniegšanu ar atpakaļejošu spēku, ja atļaujas periods beidzas pirms <DATE ISO="20160501">2016. gada 1. maija</DATE>, piemēro arī gadījumā, kad muitas iestādes šādus pieteikumus jau ir noraidījušas pirms <DATE ISO="20160501">2016. gada 1. maija</DATE> un arī pēc tam (ar citu pamatojumu)?</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="5"?><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Ja uz pirmo un otro jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši un uz trešo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši: vai Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (<DATE ISO="19930702">1993. gada 2. jūlijs</DATE>), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 2913/92 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="253" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1993">OV 1993, L 253, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 294. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>atļauja ar atpakaļejošu spēku līdz brīdim, kad iepriekš izsniegtā atļauja zaudēja spēku, kā ir paredzēts 294. panta 3. punktā, varēja tikt izsniegta ilgākais uz atpakaļejošu viena gada periodu pirms pieteikuma iesniegšanas brīža; un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>vai arī attiecībā uz secīgo atļauju saskaņā ar 294. panta 2. punktu ir jāpastāv pierādījumiem par ekonomisku vajadzību un ir jābūt izslēgtam krāpšanas mēģinājumam vai acīmredzamai nolaidībai, kā ir paredzēts 294. panta 3. punktā?<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">BWF</HT> un Eiropas Komisija. Netika lūgts rīkot tiesas sēdi, un tā arī netika rīkota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Ar pirmajiem trim jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā lūdz skaidrojumu par Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punkta piemērojamību laikā un it īpaši par to, vai šis noteikums var būt piemērojams <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT> tādā situācijā, kāda ir pamatlietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Kā Tiesa atkārtoti ir nospriedusi, jauna tiesību norma ir piemērojama, sākot no tā tiesību akta stāšanās spēkā, ar ko tā ir ieviesta, un, lai gan tā nav piemērojama tiesiskajām situācijām, kuras ir radušās un galīgi nostabilizējušās agrāka likuma spēkā esamības laikā, tā ir piemērojama to sekām nākotnē, kā arī jaunām tiesiskām situācijām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150326">2015. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Moravia Gas Storage</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑596/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:203">EU:C:2015:203</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru procesuālās tiesību normas parasti tiek piemērotas visām tiesvedībām, kuras tiek izskatītas to spēkā stāšanās laikā, turpretī materiālās tiesību normas parasti interpretē kā tādas, kas principā neattiecas uz situācijām, kuras pastāvējušas pirms to stāšanās spēkā, ja vien no to noteikumiem, mērķiem vai vispārējās shēmas skaidri neizriet, ka tām ir jāpiešķir šāda ietekme<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19811112">1981. gada 12. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Meridionale Industria Salumi</HT> u.c.</NAME.CASE> (no <NO.CASE>212/80 līdz 217/80</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1981:270">EU:C:1981:270</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0009">9.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2006. gada 23. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Molenbergnatie</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑201/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:136">EU:C:2006:136</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081211">2008. gada 11. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Freistaat Sachsen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑334/07 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:709">EU:C:2008:709</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150326">2015. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Moravia Gas Storage</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑596/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:203">EU:C:2015:203</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Turklāt Tiesa sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Meridionale Industria Salumi</HT> u.c. 11. un 12. punktā nosprieda, ka procesuālās un materiālās normas regulai, kura veido nedalāmu kopumu un kuras atsevišķos noteikumus nevar interpretēt atsevišķi, nevar būt ar atpakaļejošu spēku, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>ja vien nav pietiekami skaidras norādes, kas liek izdarīt [šādu] secinājumu<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Tāpēc vispirms pievērsīšos jautājumam par to, vai Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punkts ir jāinterpretē kā materiāla vai kā procesuāla tiesību norma. Tā kā esmu nonācis pie secinājuma, ka Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punktā patiesi ir noteikta materiāla tiesību norma, otrām kārtām pievērsīšos jautājumam par to, vai no šīs normas formulējuma, mērķiem vai vispārējās struktūras skaidri izriet, ka tā tomēr ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vai Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punkts ir materiāla vai procesuāla tiesību norma?</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu norāda, ka tā Savienības Muitas kodeksa 211. pantu uzskata būtībā par procesuālu tiesību normu. Atbalstot šo viedokli, iesniedzējtiesa norāda uz noteikuma izvietojumu Savienības Muitas kodeksa struktūrā un tā saturu. Pieteikuma iesniedzējs pamatlietā apgalvo arī, ka Regulas Nr. 952/13 211. pants ir jāuzskata par procesuālu tiesību normu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Es nepiekrītu šādai analīzei.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punkta saturs</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Lai gan Tiesa vēl nav izskatījusi jautājumu par to, vai Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punkts būtu jāuzskata par materiālu vai procesuālu tiesību normu, un to, vai šis noteikums būtu jāinterpretē ar atpakaļejošu spēku, Tiesa tomēr vairākās lietās ir pievērsusies atšķirībai starp materiālajām un procesuālajām tiesību normām muitas tiesību jomā. Tiesa parasti ir nospriedusi, ka noteikumi, kas nosaka muitas parāda esamību (vai summu), ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>materiālas tiesību normas<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, kuras parasti nevar piemērot ar atpakaļejošu spēku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT><DATE ISO="20060223">2006. gada 23. februāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Molenbergnatie</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑201/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:136">EU:C:2006:136</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <DATE ISO="20050908">2005. gada 8. septembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Beemsterboer Coldstore Services</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑293/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:162">EU:C:2006:162</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa attiecīgi nosprieda, ka tiesību normas, kas reglamentē pašu muitas parādu, un tiesību normas, kas reglamentē nosacījumus, saskaņā ar kuriem atbildīgā persona ir atbrīvota no ievedmuitas pēcmuitošanas, ir materiālas tiesību normas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Tādējādi lietā <HT TYPE="ITALIC">Molenbergnatie</HT> Tiesa uzskatīja, ka Regulas (EEK) Nr. 2913/92<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (<DATE ISO="19921012">1992. gada 12. oktobris</DATE>) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="302" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1992">OV 1992, L 302, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>KMK<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>).</P></NOTE> 221. panta 1. un 2. punkts par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>nodokļa summas<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> paziņošanu parādniekam ir pieņemts kā pilnīgi procesuāla rakstura tiesību normas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedums, 2006. gada 23. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Molenbergnatie</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑201/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:136">EU:C:2006:136</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šīs tiesību normas nereglamentēja muitas parāda esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Turpretim Tiesa atzina, ka KMK 221. panta 3. punkts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>pats regulē muitas parādu<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Turpat, 39. punkts.</P></NOTE>. Šajā punktā bija paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>paziņošana parādniekam [nav] vajadzīga<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> pēc triju gadu termiņa izbeigšanās, skaitot no muitas parāda rašanās dienas. Tā kā parādam, pēc Tiesas domām, bija <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>noilgums un tātad – dzēšana<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, beidzoties šim termiņam, Tiesa secināja, ka noteikums ir materiāla tiesību norma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Turpat, 41. punkts.</P></NOTE>. KMK 221. panta 3. punktu nevarēja piemērot tāda muitas parāda atgūšanai, kas radies pirms <DATE ISO="19940101">1994. gada 1. janvāra</DATE> – šī noteikuma spēkā stāšanās dienas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Turpat, 42. punkts. Skat. kritisku viedokli par Tiesas vērtējumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Molenbergnatie</HT> ģenerāladvokātes E. Šarpstones [<HT TYPE="ITALIC">E. Sharpston</HT>] secinājumos apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Josef Vosding Schlacht-, Kühl- und Zerlegebetrieb</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑278/07 līdz C‑280/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:521">EU:C:2008:521</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Ģenerāladvokātes E. Šarpstones secinājumos izteiktā kritika tomēr attiecas uz to, vai noilguma termiņa beigšanās faktiski dzēš muitas parādu (kā Tiesa nosprieda spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Molenbergnatie</HT>) un līdz ar to – vai noilguma termiņš faktiski reglamentē pašu parādu. Ar to gan netika apšaubīts konstatējums, ka tiesību norma, kas reglamentē parādu, būtu jāuzskata par materiālu tiesību normu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Beemsterboer Coldstore Services</HT> Tiesa nosprieda, ka KMK 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir materiāla tiesību norma, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>ciktāl [tas] nosaka nosacījumus, kuros par nodokļu samaksu atbildīgā persona ir atbrīvota no pēcmuitošanas ievedmuitas samaksas, ja ir notikusi<?PAGE NO="7"?> muitas dienestu kļūda<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060309">2006. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Beemsterboer Coldstore Services</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑293/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:162">EU:C:2006:162</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Ģenerāladvokātes J. Kokotes [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>] vārdiem sakot, noteikumam bija materiāls saturs, jo tas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>kalpo tam, lai noteiktu, vai muitas parādniekam vēl ir jāmaksā pēc likuma uzliekamā nodokļa summa<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Skat. ģenerāladvokātes J. Kokotes secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Beemsterboer Coldstore Services</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑293/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:527">EU:C:2005:527</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mitsui &amp; Co. Deutschland</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑256/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:167">EU:C:2009:167</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa atturējās skaidri raksturot noteikumu, kurā noteikts 12 mēnešu laika ierobežojums dažām cenu korekcijām, kas jāņem vērā kā materiāla (nevis procesuāla) tiesību norma. Tā vietā Tiesa atteicās piešķirt attiecīgajam noteikumam atpakaļejošu spēku, pamatojoties uz faktu, ka jaunā, īsākā termiņa ierobežojuma ar atpakaļejošu spēku piemērošana šīm korekcijām <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>grauj tiesisko paļāvību<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090319">2009. gada 19. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mitsui &amp; Co. Deutschland</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑256/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:167">EU:C:2009:167</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tomēr ģenerāladvokāts J. Mazaks [<HT TYPE="ITALIC">J. Mazák</HT>] secinājumos šajā lietā skaidri norādīja, ka attiecīgā noteikuma materiālā būtība izriet no tā, ka tas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>paredz nosacījumus, lai piemērotu tiesības veikt grozījums preču darījuma vērtībā<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Šo secinājumu 47. punkts.</P></NOTE>. Jāpiebilst, ka šī vērtība noteica muitas parāda summu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Ir noderīgi veikt nošķīrumu, pamatojoties uz to, vai attiecīgās tiesību normas nosaka muitas parāda esamību vai summu. Kā Komisija uzsver savos apsvērumos, atbrīvojums no muitas nodokļa vai muitas nodokļa nepiemērošana identiskām precēm, kas tiek importētas vienlaikus un vienādos faktiskos apstākļos, nevar būt atkarīga no administratīvās procedūras vai tiesvedības ilguma. Vienam un tam pašam faktisko apstākļu kopumam, kas rodas vienlaikus, būtu jāizveido viens un tas pats muitas parāds, un pret tiem būtu jāattiecas saskaņā ar tām pašām materiālajām tiesību normām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Piemērojot šo loģiku iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem, Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punktu es uzskatu par materiālu noteikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punktā angļu valodas versijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Vēlos norādīt, ka franču valodas versija atšķiras no angļu valodas: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>Les autorités douanières <HT TYPE="ITALIC">peuvent</HT> accorder une autorisation avec effet rétroactif [..]<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> (mans izcēlums). Šķiet, ka bulgāru, dāņu, vācu, itāļu, poļu, slovāku un zviedru valodas versija atbilst angļu valodas versijai. Atšķirība nav noteicoša analīzei, kas veikta šajos secinājumus.</P></NOTE> teikts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>the customs authorities shall grant an authorisation with retroactive effect<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> [<HT TYPE="ITALIC">muitas dienesti piešķir atļauju ar atpakaļejošu datumu</HT>], ja ir izpildīti visi uzskaitītie nosacījumi. Tā kā nebija šādas atļaujas, kas attiektos uz <HT TYPE="ITALIC">BWF</HT> attiecīgo preču importu laikposmā no <DATE ISO="20130101">2013. gada 1. janvāra</DATE> līdz 2015. gada 8. janvārim, par šo preču importu bija jāmaksā muitas nodokļi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tomēr, ja <HT TYPE="ITALIC">BWF</HT> tiktu piešķirta atļauja ar atpakaļejošu spēku vai nu saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punktu, vai saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas regulas 294. pantu, tiktu piemērots atbrīvojums galapatēriņam, un <HT TYPE="ITALIC">BFW</HT> varētu pieteikties uz samaksāto muitas nodokļu atmaksu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Visu Savienības Muitas kodeksa 211. pantā uzskaitīto nosacījumu izpilde ir ne tikai nosacījums atļaujas piešķiršanai ar atpakaļejošu spēku, bet – uz brīdi neņemot vērā Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punkta franču valodas versiju – faktiski pieprasa muitas dienestiem piešķirt šādu atļauju pēc pieteikuma. Šī atļauja savukārt nosaka muitas parāda esamību par attiecīgajām precēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šo secinājumu 22.–26. punktā minēto judikatūru, pēc manām domām, Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punkts ir jāuzskata par materiālu tiesību normu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Rūpīgāk aplūkojot atsevišķos nosacījumus, kas uzskaitīti Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā, tie šo viedokli tikai apstiprina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Minētajā a) apakšpunktā ir prasīts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>pierādīt, ka ir ekonomiska vajadzība<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, bet b) apakšpunktā ir prasīts, lai pieteikums nebūtu saistīts ar krāpšanas mēģinājumu. Ne ekonomisku vajadzību esamība, ne krāpšanas neesamība neattiecas uz procesuāliem jautājumiem; tās drīzāk ir pamatprasības, kas jāizpilda, lai pretendētu uz atļauju ar atpakaļejošu spēku. Kaut arī a) apakšpunktā ir prasīts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>pierādīt<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> ekonomisko vajadzību, tajā nav aplūkoti procesuālie jautājumi, kas saistīti ar šādu pierādījumu sniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Minētajā c) apakšpunktā ir prasīts, lai pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz uzskaites vai reģistra datiem, apliecinātu, ka ir izpildītas visas procedūras prasības, ka attiecīgā gadījumā preces var identificēt attiecībā uz aptverto laikposmu un ka šāda uzskaite vai reģistri ļauj procedūru kontrolēt; d) apakšpunktā tiek prasīts, lai būtu iespējams izpildīt visas formalitātes, kas vajadzīgas, lai noregulētu preču statusu, un f) apakšpunktā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>ekonomisko apstākļu izskatīšana nav vajadzīga<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>. Kaut arī šie noteikumi attiecas uz procesuāliem jautājumiem, tajos nav aplūkots veids, kādā šīs prasības būtu jāizpilda vai kā šie pierādījumi būtu jāsniedz, bet gan ir izklāstīti nosacījumi atļaujas piešķiršanai ar atpakaļejošu spēku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Minētajā e) apakšpunktā ir nosacījums, ka trijos gados pēc dienas, kad pieteikums ir pieņemts, pieteikuma iesniedzējam nav piešķirta atļauja ar atpakaļejošu spēku, g) apakšpunktā ir noteikts, ka pieteikums neattiecas uz uzglabāšanas vietas darbībām attiecībā uz preču uzglabāšanu muitas noliktavās, un h) apakšpunkts paredz triju gadu ierobežojumu pieteikumiem, kas attiecas uz tāda paša veida darbībām un preču atļaujām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Visas šīs prasības, manuprāt, pilnībā vai pārsvarā ir materiāli tiesību nosacījumi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">211. panta 2. punkta vieta Savienības Muitas kodeksa struktūrā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>211. pants ir ietverts Savienības Muitas kodeksa VII sadaļas 1. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>Vispārīgi noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>Īpašās procedūras<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>. 1. nodaļa aptver Savienības Muitas kodeksa 210.–225. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Minētās 1. nodaļas noteikumu organizēšana brīvi notiek pēc modeļa, kad vienam vai diviem pilnībā vai pārsvarā materiāliem noteikumiem, kas attiecas uz atļauju (211. pants), īpašās procedūras pabeigšanu (215. pants) vai preču pārvietošanu (219. pants) un parastajiem apstrādes veidiem (220. pants), seko pants <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>Pilnvaru deleģēšana<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, kas pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, papildinot dažas nebūtiskās šo tiesību normu daļas (212., 216. un 221. pants), un pants <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>Īstenošanas pilnvaru piešķiršana<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> (213., 217. un 222. pants), uzdodot Komisijai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>ar īstenošanas aktiem precizēt procedūras noteikumus<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> attiecībā uz daļu no šīm materiālajām tiesību normām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Nav īpašu pantu, kas pilnvarotu Komisiju pieņemt deleģētos aktus vai prasītu tai precizēt procedūras noteikumus, kuri pievienoti 210. pantam, kas attiecas uz īpašo procedūru darbības jomu, 214. pantam, kas attiecas uz uzskaites prasībām, vai 218. pantam par tiesību un pienākumu nodošanu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Tāpēc neuzskatu, ka Savienības Muitas kodeksa struktūra liecina par labu tam, ka 211. panta 2. punkts būtu jāuzskata par procesuālu tiesību normu. Gluži pretēji, 211. panta 2. punkta iekļaušana VII sadaļas 1. nodaļā ir vieta, kur varētu gaidīt materiālu, nevis procesuālu tiesību normu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vai tomēr 211. panta 2. punktu var piemērot ar atpakaļejošu datumu?</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Savienības materiālās tiesību normas izņēmuma gadījumos var interpretēt tā, ka tās attiecas uz faktiem, kas radušies pirms to spēkā stāšanās, proti, ja vien no to teksta, nospraustā mērķa vai uzbūves viennozīmīgi izriet, ka tām piemīt šāda iedarbība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060309">2006. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Beemsterboer Coldstore Services</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑293/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:162">EU:C:2006:162</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Beemsterboer Coldstore Services</HT> Tiesa šajā ziņā nosprieda, ka ir lietderīgi piemērot jauno, grozīto materiālās tiesību normas redakciju situācijām, kas pastāvējušas pirms tās stāšanās spēkā, jo jaunā redakcija <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>būtībā ir interpretējoša<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Turpat, 22. un 23. punkts.</P></NOTE>. Šādā gadījumā šajā lietā aplūkotā noteikuma grozītā redakcija tika pieņemta ar mērķi uzlabot tiesisko drošību, un, tā kā jaunais teksts stiprināja attiecīgo tirgotāju tiesiskās paļāvības aizsardzību, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi izslēdz grozītās redakcijas piemērošanu situācijām, kas pastāvējušas pirms tās stāšanās spēkā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Turpat, 25. un 26. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Turpretim Savienības Muitas kodeksa 221. panta 2. punkts ievieš būtiskas izmaiņas agrākajos tiesību aktos. Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas regulas 294. pantā tika izmantots formulējums, saskaņā ar kuru muitas dienesti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>var piešķirt atļauju ar atpakaļejošu datumu<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, savukārt Savienības Muitas kodeksa 221. panta 2. punktā ir noteikts, ka šīs iestādes <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>piešķir atļauju ar atpakaļejošu datumu<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, ja ir izpildīti visi uzskaitītie nosacījumi (vai nu pilnībā, vai galvenokārt saturiski). Tās noteikti nav tikai interpretācijas izmaiņas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Ne preambulā, ne likumdošanas vēsturē neesmu atradis norādes, ka būtu bijusi paredzēta jebkāda Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punkta piemērošana ar atpakaļejošu spēku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Man arī jānorāda, ka iesniedzējtiesas jautājums ir par to, vai galapatēriņa procedūras tiesību normas var piemērot ar atpakaļejošu spēku. Atļauju galapatēriņa procedūrai var piešķirt tikai ar noteiktiem nosacījumiem, un tādējādi šī procedūra ir izņēmums no vispārējiem muitas noteikumiem. Tiesību normas, kas reglamentē šo procedūru, kopumā būtu jāinterpretē stingri<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Pēc analoģijas skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19991111">1999. gada 11. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Söhl &amp; Söhlke</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑48/98</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:548">EU:C:1999:548</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100729">2010. gada 29. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Isaac International</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑371/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:458">EU:C:2010:458</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100114">2010. gada 14. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Terex Equipment</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑430/08 un C‑431/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:15">EU:C:2010:15</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Atļaujas piešķiršana ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punktu un Savienības Muitas kodeksa deleģētās regulas 172. panta 1. punktu arī ir izņēmums no vispārējā noteikuma par tādu atļauju piešķiršanu, uz kurām attiecas īpaši nosacījumi. Atļaujas piešķiršana ar atpakaļejošu spēku no datuma, kurā beidzies sākotnējās atļaujas derīguma termiņš, saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punkta h) apakšpunktu un Savienības Muitas kodeksa deleģētās regulas 172. panta 3. punktu ir vēl viens izņēmums no vispārējiem noteikumiem par atļaujām ar atpakaļejošu spēku, uz kuru attiecas vēl papildu nosacījumi. Tāpēc šo noteikumu piemērošanas <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT> plaša interpretācija nešķiet pamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">D.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro un trešo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Atsevišķa prasība procesuālo tiesību normu piemērošanai faktiskajai situācijai pirms šo tiesību normu spēkā stāšanās dienas ir tāda, ka lieta ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>izskatāma<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> brīdī, kad procesuālās tiesību normas stājas spēkā. Atbilde uz pirmo jautājumu liek apšaubīt iesniedzējtiesas uzdoto otro un trešo jautājumu. Tāpēc nav jārisina jautājums par to, vai lieta bija <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>izskatāma<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> brīdī, kad sāka piemērot Savienības Muitas kodeksa 211. panta 2. punktu (<DATE ISO="20160501">2016. gada 1. maijs</DATE>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tāpēc iesaku Tiesai sniegt iesniedzējtiesai šādu atbildi uz pirmajiem trim uzdotajiem jautājumiem:</TXT><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (<DATE ISO="20131009">2013. gada 9. oktobris</DATE>), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 211. panta 2. punktu kā materiālu tiesību normu piemēro tikai pieteikumiem, kuru atpakaļejošais atļaujas periods sāktos <DATE ISO="20160501">2016. gada 1. maijā</DATE>.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>