<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="ECRCJ2005LVA.0700610101.case.xml"><NO.CASE>C-227/03</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62003C0227</NO.CELEX><NO.SEQ>0007.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>6104</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>6114</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><LEFT>F. G. JACOBS SECINĀJUMI — LIETA C-227/03</LEFT><RIGHT>VAN POMMEREN-BOURGONDIËN</RIGHT></CURR.TITLE><CONTENTS.CONCLUSION><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta F. Dž. Džeikobsa</HT></P><P><HT TYPE="UC">[F. G. Jacobs] secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20050224">2005. gada 24. februārī</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Oriģinālvaloda — angļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Rechtbank</HT> (Apgabaltiesa), Amsterdama, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Regulas Nr. 1408/71<NOTE NOTE.ID="E0002" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Padomes <DATE ISO="19710614">1971. gada 14. jūnija</DATE> Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="149" DATE.PUB="1971" PAGE.FIRST="2">OV L 149, 2. lpp.</REF.DOC.OJ>). Regulas redakciju ar grozījumiem, kas veikti līdz 1995. gada beigām, var atrast Padomes <DATE ISO="19961202">1996. gada 2. decembra</DATE> Regulas (EK) Nr. 118/97, ar kuru groza un atjaunina Regulu (EEK) Nr. 1408/71 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="028" DATE.PUB="1996" PAGE.FIRST="1">OV L 28, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), A pielikuma I daļā. Konsolidēta (bet neoficiāla) redakcija, kurā ir turpmākie grozījumi, ir pieejama EUR-Lex (europa.eu.int/eur-lex ).</P></NOTE> 13. panta 1. punktu, 2. punkta f) apakšpunktu un EKL 39. pantu.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa lūdz skaidrojumu it īpaši jautājumā par to, vai Kopienu tiesības aizliedz dalībvalstij pieņemt tiesību aktus, saskaņā ar kuriem persona, kas šīs valsts teritorijā ir strādājusi algotu darbu, bet ir to izbeiguši, paliek obligātā kārtā apdrošināta attiecībā uz noteiktām sociālā nodrošinājuma jomām tikai tad, ja tā saglabā dzīvesvietu attiecīgajā dalībvalstī, lai gan tā ir apdrošināta attiecībā uz citām sociālā nodrošinājuma jomām neatkarīgi no tās dzīvesvietas.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Atbilstošās Regulas tiesību normas</P></TI></TITLE><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>13. pants ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>Vispārīgi noteikumi<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/> ir pirmā tiesību norma Regulas Nr. 1408/71 II sadaļā ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>Piemērojamo tiesību aktu noteikšana<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>13. panta 1. punkts, redakcijā, kas bija spēkā pamata lietā aplūkoto notikumu laikā, paredzēja:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>Ievērojot 14.c un 14.f pantu, personas, uz kurām attiecas šī regula, ir pakļautas tikai vienas dalībvalsts tiesību aktiem. Šos tiesību aktus nosaka saskaņā ar šo sadaļu.<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>14.c un 14.f pants attiecas uz īpašiem gadījumiem, kas neattiecas uz šo lietu.</TXT></NP><?PAGE NO="I-6105"?><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>13. panta 2. punkts nosaka virkni noteikumu, lai noteiktu, kurus tiesību aktus piemēro konkrētajos apstākļos. Ir noteikts, ka uz noteikumiem attiecas 14.-17. pants, kas ir pārējās II sadaļas tiesību normas, kurās ir vairākas speciālas normas, neviena no kurām uz šo lietu neattiecas.</TXT></NP><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>13. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>Persona, kas ir nodarbināta vienā dalībvalstī, ir pakļauta šīs valsts tiesību aktiem arī tad, ja tā dzīvo citā dalībvalstī vai ja citā dalībvalstī atrodas tā uzņēmuma vai indivīda juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, kurš nodarbina šo personu.<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>13. panta 2. punkta b)-e) apakšpunkts attiecas uz pašnodarbinātām personām, darbiniekiem, kas strādā uz kuģa, kurš kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, uz civilierēdņiem un personām, kas ir pirmo reizi vai atkārtoti iesauktas dienēt kādas dalībvalsts bruņotajos spēkos vai civilajā dienestā.</TXT></NP><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>13. panta 2. punkta f) apakšpunktā, ko iekļāva Regulā Nr. 1408/71 ar Regulu Nr. 2195/91<NOTE NOTE.ID="E0003" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Padomes <DATE ISO="19910625">1991. gada 25. jūnija</DATE> Regula (EEK) Nr. 2195/91, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 im Regulu (EEK) Nr. 574/72 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="206" DATE.PUB="1991" PAGE.FIRST="2">OV L 206, 2. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, izmaiņām stājoties spēkā <DATE ISO="19910729">1991. gada 29. jūlijā</DATE>, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>Tāda persona, uz kuru vairs neattiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, ja uz viņu nekļūst piemērojami citas dalībvalsts tiesību akti saskaņā ar kādu no iepriekšējos apakšpunktos izklāstītajiem noteikumiem vai saskaņā ar kādu no izņēmumiem vai īpašajiem noteikumiem, kas izklāstīti 14. līdz 17. pantā, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tā dzīvo, saskaņā vienīgi ar šo tiesību aktu noteikumiem.<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>Papildus 13. panta 2. punkta f) apakšpunkta iekļaušanai Regulā Nr. 1408/71 Regula Nr. 2195/91 tāpat iekļāva Regulā Nr. 574/72<NOTE NOTE.ID="E0004" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Padomes <DATE ISO="19720321">1972. gada 21. marla</DATE> Regula (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="074" DATE.PUB="1972" PAGE.FIRST="1">OV L 74, 1. Ipp.</REF.DOC.OJ>); pēdējo konsolidēto redakciju skat. Regulas Nr. 118/97, kas minēta 2. zemsvītras piezīmē, A pielikuma II daļā. Konsolidēta (bet neoficiāla) redakcija, kurā ir turpmākie grozījumi, ir pieejama <HT TYPE="ITALIC">EUR-Lex</HT> (<HT TYPE="ITALIC">europa.eu.int/eur-lex</HT>).</P></NOTE> 10.b pantu, izmaiņām stājoties spēkā <DATE ISO="19910729">1991. gada 29. jūlijā</DATE>, kas nosaka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>Datumu un nosacījumus, kuros dalībvalsts tiesību akti pārstāj būt piemērojami attiecībā uz [Regulas Nr. 1408/71] 13. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto personu, nosaka saskaņā ar šiem tiesību aktiem. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija,<?PAGE NO="I-6106"?> kuras tiesību akti kļūst piemērojami attiecībā uz šo personu, vēršas pie iepriekšējās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītās institūcijas ar pieprasījumu precizēt šo datumu.<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Valsts tiesību akti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>No Tiesai iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka Nīderlandes sociālā nodrošinājuma sistēma sastāv, pirmkārt, no sistēmām, ko piemēro vienīgi personām, kas strādā algotu darbu vai kas strādāja algotu darbu tad, kad tām tika piešķirtas tiesības uz attiecīgajiem pabalstiem, un, otrkārt, no vispārīgām sistēmām, ko principā piemēro visiem iedzīvotājiem vai personām, kam algota darba dēj Nīderlandē jāmaksā Nīderlandes ienākumu nodoklis.</TXT></NP><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>Sistēmas, kas piemērojamas algotiem darba ņēmējiem, paredz slimības pabalstu <HT TYPE="ITALIC">(<QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>ZW<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/></HT><NOTE NOTE.ID="E0005" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Ziektewet. Šis un citi saīsinātie termini attiecas uz likumu, kas regulē sistēmu, bet saīsinājumu lietojumā ievērošu vispārīgo praksi lietot saīsinājumus paredzētā pabalsta vai nodrošinājuma daudz plašākā nozīmē.</P></NOTE>), medicīnas izdevumu segšanu <HT TYPE="ITALIC">(<QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>ZFW<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/></HT><NOTE NOTE.ID="E0006" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Ziekenfondswet.</P></NOTE>), bezdarbnieka pabalstu <HT TYPE="ITALIC">(<QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>WW<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/></HT><NOTE NOTE.ID="E0007" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Werkloosheidswet.</P></NOTE>) un invaliditātes pabalstu <HT TYPE="ITALIC">(<QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>WAO<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/></HT><NOTE NOTE.ID="E0008" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Wet op de Arbeidsongeschiktheidsverzekering.</P></NOTE>).</TXT></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Personām, kurām ir tiesības saņemt invaliditātes pabalstu <HT TYPE="ITALIC">(WAO),</HT> kas invaliditātes dēļ vairs nestrādā algotu darbu, tiek saglabāta obligātā apdrošināšana saskaņā ar visām četrām algotiem darba ņēmējiem paredzētajām sistēmām, ievērojot šo secinājumu 19. punktā apkopotos noteikumus.</TXT></NP><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Vispārīgās sistēmas paredz ģimenes pabalstus <HT TYPE="ITALIC">(<QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>AKW<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/></HT><NOTE NOTE.ID="E0009" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Algemene Kinderbijslagwet.</P></NOTE>), pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā <HT TYPE="ITALIC">(<QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>ANW<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/></HT><NOTE NOTE.ID="E0010" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Algemene Nabestaanden Wet.</P></NOTE> ), vecuma pensiju <HT TYPE="ITALIC">(<QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>AOW<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/></HT><NOTE NOTE.ID="E0011" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Algemene Ouderdomswet.</P></NOTE>) un īpašu medicīnas izdevumu segšanu <HT TYPE="ITALIC">(<QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/>AWBZ<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/></HT><NOTE NOTE.ID="E0012" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Algemene Wet Bijzondere Ziektekosten.</P></NOTE>).</TXT></NP><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT>Katrs likums, kas regulē vispārīgās sistēmas, paredz, ka apdrošināmo personu kategorija var tikt paplašināta vai ierobežota saskaņā ar sekundārajiem tiesību aktiem.</TXT></NP><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>Šīs kategorijas tika tādējādi izveidotas laika posmā, uz kuru attiecas pamata prāva.</TXT></NP><?PAGE NO="I-6107"?><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Sākotnēji attiecīgais sekundārais tiesību akts, 1989. gada lēmums<NOTE NOTE.ID="E0013" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Besluit uitbreiding en beperking kring verzekerden volksverzekeringen 1989 (<DATE ISO="19890503">1989. gada 3. maija</DATE> Lēmums par sociālās apdrošināšanas ietvaros apdrošināmo personu kategorijas paplašināšanu un ierobežošanu) (Staatsblad 1989, 164. lpp.).</P></NOTE>, paredzēja, ka personai, kas dzīvo ārpus Nīderlandes un kura atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">WAO</HT> bija tostarp tiesīga saņemt invaliditātes pabalstu, bija obligāti jābūt apdrošinātai atbilstoši vispārīgajām sistēmām.</TXT></NP><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>1989. gada lēmums tika grozīts<NOTE NOTE.ID="E0014" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Ar <DATE ISO="19981224">1998. gada 24. decembra</DATE> Besluit uitbreiding en beperking</P><P>kring verzekerden volksverzekeringen 1999 (Staatsblad 1998, 746. lpp.).</P></NOTE>, grozījumiem stājoties spēkā <DATE ISO="19990101">1999. gada 1. janvārī</DATE>, tādā veidā, lai paredzētu, ka kopš <DATE ISO="20000101">2000. gada 1. janvāra</DATE> nerezidentiem vairs nebija obligāti jāapdrošinās atbilstoši vispārīgajām sistēmām. Tomēr atbilstoši vispārīgajām sistēmām nerezidenti, uz kuriem iepriekš attiecās obligātā apdrošināšana, varēja saglabāt apdrošināšanu, maksājot brīvprātīgas iemaksas pēc obligātās apdrošināšanas beigām, par vecuma pensiju <HT TYPE="ITALIC">(AOW)</HT> un pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā <HT TYPE="ITALIC">(ANW).</HT> Šī iespēja ir izmantojama, informējot <HT TYPE="ITALIC">Sociale Verzekeringsbank</HT> (Nīderlandes sociālā nodrošinājuma iestāde) viena gada laikā kopš obligātās apdrošināšanas beigām.</TXT></NP><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT>Situācija attiecībā uz īpašu medicīnas izdevumu segšanu <HT TYPE="ITALIC">(AWBZ)</HT> ir nedaudz sarežģītāka. Ja invaliditātes pensijas <HT TYPE="ITALIC">(WAO)</HT> saņēmēja ienākumi nepārsniedz noteikto līmeni, viņš paliek obligāti apdrošināts atbilstoši medicīnas izdevumu segšanas sistēmai <HT TYPE="ITALIC">(ZFW);</HT> šis gadījums acīmredzami attiecas uz prasītāju. Šādas personas, kam saskaņā ar Regulu Nr. 1408/71 ir tiesības saņemt pabalstus atbilstoši viņu dzīvesvietas dalībvalsts sistēmai, paliek obligātā kārtā apdrošinātas arī atbilstoši īpašu medicīnas izdevumu segšanas sistēmai. Citām personām kopš <DATE ISO="20010101">2001. gada 1. janvāra</DATE> pastāv brīvprātīgās apdrošināšanas iespēja atbilstoši īpašu medicīnas izdevumu segšanas sistēmai.</TXT></NP><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT>Uz ģimenes pabalstiem <HT TYPE="ITALIC">(AKW)</HT> attiecas pārejas noteikums: [pabalsta] saņēmējs, kas pretējā gadījumā zaudētu esošās tiesības uz ģimenes pabalstu, atbilstoši grozījumam paliek obligātā kārtā apdrošināts līdz brīdim, kad jaunākais bērns ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Citām personām nav tiesību uz brīvprātīgo apdrošināšanu atbilstoši ģimenes pabalstu sistēmai: Nīderlandes valdība skaidro, ka Regulas Nr. 1408/71 III sadaļas 8. nodaļā ir pietiekamas tiesību normas, kas tostarp attiecas uz pabalstiem pensionāru apgādībā esošajiem bērniem.</TXT></NP><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Šķiet, ka pastāv nesaskaņa starp iesniedzējtiesu, no vienas puses, un atbildētāju iestādi un Nīderlandes valdību, no otras puses, par to, vai nosacījumi brīvprātīgajai apdrošināšanai vecuma pensijai <HT TYPE="ITALIC">(AOW),</HT> pensijai apgādnieka zaudējuma gadījumā <HT TYPE="ITALIC">(ANW)</HT> un īpašu medicīnas izdevumu segšanai <HT TYPE="ITALIC">(AWBZ)</HT> ir tādi paši kā nosacījumi iepriekšējai obligātajai apdrošināšanai, jo īpaši attiecībā uz ienākumiem, ko ņem vērā, nosakot iemaksu apmēru un to, vai noteiktu kategoriju personām pastāv maksimāls brīvprātīgās apdrošināšanas termiņš. Komisija uzskata, ka attiecīgie tiesību akti paredz<?PAGE NO="I-6108"?> 10 gadu maksimālo termiņu brīvprātīgajām iemaksām vecuma pensiju sistēmā, kas noteiktām personām var būt neizdevīgi, lai gan, spriežot pēc faktiem, tas acīmredzot nav neizdevīgi prasītājai. Turklāt tiesas sēdē atbildētājas iestādes pārstāvji norādīja, ka šos abus apdrošināšanas veidus nodokļu jomā var uzskatīt par atšķirīgiem.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi</P></TI></TITLE><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT>Van Pomerēna-Burgondjēna <HT TYPE="ITALIC">[van Pommeren-Bourgondiën]</HT> (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0015" REF.END="QE0015" CODE="201C"/>prasītāja<QUOT.END ID="QE0015" REF.START="QS0015" CODE="201D"/>), kas ir Nīderlandes pilsone un dzīvo Beļģijā, ir strādājusi Nīderlandē visu savas profesionālās karjeras laiku. 1996. gadā viņa saslima un kopš 1997. gada saņēma invaliditātes pabalstu atbilstoši invaliditātes pabalstu sistēmai algotiem darba ņēmējiem <HT TYPE="ITALIC">(WAO),</HT> kas tika aprēķināts pēc maksimālās likmes.</TXT></NP><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Pēc tiesību aktu grozījumiem prasītāja tika informēta, ka kopš <DATE ISO="20000101">2000. gada 1. janvāra</DATE> viņa vairs nebūs apdrošināta obligātā kārtā atbilstoši Nīderlandes vispārīgajai sistēmai un ka tāpēc no viņas invaliditātes pabalsta netiks atskaitītas valsts apdrošināšanas iemaksas. Viņai tika norādīts arī tas, ka viņai ir iespēja pieteikties brīvprātīgajai apdrošināšanai atbilstoši vecuma pensijas <HT TYPE="ITALIC">(AOW)</HT> un pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā <HT TYPE="ITALIC">(ANW)</HT> vispārīgajām sistēmām.</TXT></NP><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Prasītāja uzskatīja, ka viņas obligātās apdrošināšanas atbilstoši šīm divām sistēmām izbeigšana ir pretrunā Regulai Nr. 1408/71, un uz tā pamata cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank Amsterdam</HT> pret atbildētāju iestādi.</TXT></NP><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Šī tiesa uzskatīja, ka, lai gan no Tiesas judikatūras ir skaidrs, ka dalībvalstīm ir dota brīvība noteikt, ka personas, kas pārtraukušas darbu šajā dalībvalstī, vairs nav apdrošinātas atbilstoši sociālā nodrošinājuma sistēmai, ja tās vairs nedzīvo šajā dalībvalstī, nav skaidrs, vai dalībvalsts var turpināt šīm personām piemērot valsts tiesību aktus, tomēr izslēdzot tās no (būtiskas) sociālā nodrošinājuma sistēmas daļas tādēļ, ka tās vairs nedzīvo šajā dalībvalstī. Tādējādi tā ir iesniegusi Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0016" REF.END="QE0016" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Vai Regulas Nr. 1408/71 13. panta 2. punkta f) apakšpunkts aizliedz dalībvalstij pieņemt tiesību aktus, saskaņā ar kuriem persona, kas ir beigusi visu profesionālo darbību tās teritorijā, ir apdrošināta atbilstoši šiem tiesību aktiem tikai tad, ja tā saglabā savu dzīvesvietu tajā, lai gan šī persona paliek apdrošināta obligātā kārtā atbilstoši šās dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz citām noteiktām sociālā nodrošinājuma jomām, lai arī kur būtu tās dzīvesvieta?</TXT></NP><?PAGE NO="I-6109"?><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Vai iespēja, ko šīs dalībvalsts tiesību akti piešķir šai personai, — brīvprātīgi apdrošināties attiecībā uz noteiktām sociālā nodrošinājuma jomām, nenosakot šai brīvprātīgajai apdrošināšanai nosacījumu, ka šī persona saglabā dzīvesvietu attiecīgajā dalībvalstī, ietekmē atbildi uz pirmo jautājumu?</TXT><P>Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noraidoša atbilde, nākamais jautājums tiek uzdots pakārtoti:</P></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Vai iepriekš minētajos apstākļos EKL 39. pants ir interpretējams tādējādi, ka brīvprātīgās apdrošināšanas aizvietošana ar obligāto apdrošināšanu ir pretrunā šai tiesību normai, ja obligātās apdrošināšanas beigas ir izskaidrojamas ar dzīvesvietas nosacījuma ieviešanu?<QUOT.END ID="QE0016" REF.START="QS0016" CODE="201D"/></TXT></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus ir iesniegusi prasītāja, atbildētāja iestāde, Beļģijas, Grieķijas un Nīderlandes valdības un Komisija. Atbildētāja iestāde, Nīderlandes valdība un Komisija piedalījās tiesas sēdē. Prasītājas rakstveida apsvērumi ir ļoti īsi un vienīgi apstiprina iesniedzējtiesas sniegtos komentārus.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Pirmais prejudiciālais jautājums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa jautā, vai Regulas Nr. 1408/71 13. panta 2. punkta f) apakšpunkts aizliedz dalībvalstij pieņemt tiesību aktus, saskaņā ar kuriem personai, kas ir beigusi visu profesionālo darbību tās teritorijā, joprojām ir jāapdrošinās atbilstoši šiem tiesību aktiem attiecībā uz noteiktām sociālā nodrošinājuma jomām tikai tad, ja tā saglabā savu dzīvesvietu tajā, lai gan šī persona arī turpmāk ir obligātā kārtā apdrošināta atbilstoši šīs dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz citām noteiktām sociālā nodrošinājuma jomām, lai arī kur būtu tās dzīvesvieta.</TXT></NP><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Nīderlandes valdība uzskata, ka uz šo jautājumu jāatbild noraidoši; atbildētājas iestādes apsvērumi ir tādi paši, lai gan tā secina, ka, ņemot vērā brīvprātīgās apdrošināšanas pastāvēšanu (nākošā jautājuma temats), uz pirmo jautājumu nav jāatbild tādā kontekstā, kādā tas ir uzdots. Beļģijas un Grieķijas valdības un Komisija uzskata, ka uz pirmo jautājumu jāatbild apstiprinoši.</TXT></NP><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>13. panta 2. punkta f) apakšpunkts ir jāsaprot kontekstā, proti, kontekstā ar Regulas Nr. 1408/71 II sadaļu, kuras daļu tas veido. II sadaļas tiesību normu mērķis ir noteikt tiesību aktus, ko piemēro personai, kam piemērojama Regula. 13. panta 1. punktā ir noteikts, ka ar dažiem izņēmumiem, kas<?PAGE NO="I-6110"?> neattiecas uz šo lietu, <QUOT.START ID="QS0017" REF.END="QE0017" CODE="201C"/>personas, uz kurām attiecas šī regula, ir pakļautas tikai vienas dalībvalsts tiesību aktiem<QUOT.END ID="QE0017" REF.START="QS0017" CODE="201D"/>. No šī teksta izriet, ka <QUOT.START ID="QS0018" REF.END="QE0018" CODE="201C"/>piemērojamie tiesību akti<QUOT.END ID="QE0018" REF.START="QS0018" CODE="201D"/> 13. panta 2. punkta f) apakšpunkta piemērošanai nozīmē vienas vienīgas dalībvalsts tiesību aktus un tādējādi — pilnībā šīs dalībvalsts tiesību aktus.</TXT></NP><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Spriedumā lietā Komisija/Beļģija<NOTE NOTE.ID="E0015" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="20010503">2001. gada 3. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-347/98" YEAR="2001" PAGE.ECR="I-3327">C-347/98 Komisija/Beļģija (Recueil, I-3327. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> Tiesa noteica, ka 13. panta 2. punkta f) apakšpunkts <QUOT.START ID="QS0019" REF.END="QE0019" CODE="201C"/>paredz, ka tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā attiecīgā persona dzīvo, ir piemērojami tikai tad, ja nav piemērojamas citas tiesību normas, un it īpaši tad, ja tie tiesību akti, kuriem attiecīgā persona bija pakļauta agrāk, vairs nav piemērojami. [..] Tas, ka dalībvalsts tiesību akti vairs nav piemērojami, ir nosacījums šās tiesību normas piemērošanai, [kas] pats par sevi nenosaka nosacījumus, kuros dalībvalsts tiesību akti vairs nav piemērojami<QUOT.END ID="QE0019" REF.START="QS0019" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0016" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>29. un 31. punkts.</P></NOTE>. Gluži pretēji, šos nosacījumus nosaka saskaņā ar šiem tiesību aktiem<NOTE NOTE.ID="E0017" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Regulas Nr. 574/72 10.b pants, iepriekš minēts šo secinājumu 10. punktā.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Tomēr pamata prāvā nepastāv problēma, ka visi Nīderlandes sociālā nodrošinājuma tiesību akti vairs nav piemērojami: uz; prasītāju turpina attiekties Nīderlandes sistēmas algotiem darba ņēmējiem un vispārīgā sistēma īpašu medicīnas izdevumu segšanai <HT TYPE="ITALIC">(AWBZ).</HT> Lai gan ir taisnība, ka saskaņā ar 13. panta 2. punkta f) apakšpunktu Nīderlande varētu likumīgi noteikt, ka tās sociālā nodrošinājuma tiesību akti kopumā vairs nav piemērojami nerezidentiem, kas ir beiguši visu profesionālo darbību tās teritorijā, tā to nav izdarījusi. Tādējādi uzskatu, ka 13. panta 2. punkta f) apakšpunkts šajā lietā nav piemērojams.</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Tomēr nevar teikt, ka Nīderlandes pieeja noteikti atbilst citiem II sadaļas noteikumiem. Ir skaidrs, ka Nīderlandes veiktās noteiktu personu, kurām ir piemērojama Regula, daļējas izslēgšanas no Nīderlandes sociālā nodrošinājuma sistēmas rezultātā šīs personas vai nu nav pakļautas nekādiem tiesību aktiem attiecībā uz noteiktām sociālā nodrošinājuma jomām, vai arī, ja tās lūdz un saņem apdrošināšanu attiecībā uz šīm jomām atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas viņu dzīvesvieta, tās ir pakļautas divu valstu tiesību aktiem vienlaicīgi.</TXT></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Kā uzskata Beļģijas un Grieķijas valdības un Komisija — pēdējais minētais gadījums ir acīmredzami pretrunā 13. panta 1. punktam, kas, pēc Tiesas uzskatiem, ir domāts, lai <QUOT.START ID="QS0020" REF.END="QE0020" CODE="201C"/>izslēgtu [..] jebkādu vienlaicīgas vairāku<?PAGE NO="I-6111"?> valstu tiesību normu piemērošanas iespēiu attiecībā uz vienu un to pašu laika posmu<QUOT.END ID="QE0020" REF.START="QS0020" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0018" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19770505">1977. gada 5. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="102/76" YEAR="1977" PAGE.ECR="815">102/76 Perenboom (Recueil, 815. lpp,, 11. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Plašākā nozīmē — abi šie gadījumi ir pretrunā Regulas sistēmai un būtībai, un it īpaši tās II sadaļai. Tiesa ir vairākkārt atzinusi, ka šīs sadaļas noteikumi ir domāti ne tikai, lai izvairītos no vienlaicīgas vairāku valstu tiesību normu piemērošanas un sarežģījumiem, kas tādēļ var rasties, bet arī novērstu to, ka personām, kurām ir piemērojama Regula, tiktu liegta aizsardzība sociālā nodrošinājuma jomā tādēļ, ka nav tām piemērojamu tiesību aktu<NOTE NOTE.ID="E0019" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19980611">1998. gada 11. jūnija</DATE> spriedums lielā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-275/96" YEAR="1998" PAGE.ECR="I-3419">C-275/96 Kuusijärvi (Recueil, I-3419. lpp., 28. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Nīderlandes valdība atsaucas uz pastāvīgo judikatūru, norādot, ka katras dalībvalsts tiesību aktos ir jānosaka nosacījumi, kādos pastāv tiesības vai pienākumi apdrošināties atbilstoši sociālā nodrošinājuma sistēmai vai konkrētai šādas sistēmas jomai<NOTE NOTE.ID="E0020" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19800424">1980. gada 24. aprija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="110/79" YEAR="1980" PAGE.ECR="1445">110/79 Coonan (Recueil, 1445. lpp., 12. punkts)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="19910221">1991. gada 21. februāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-245/88" YEAR="1991" PAGE.ECR="I-555">C-245/88 Daalmeijer (Recueil, I-555. lpp., 15. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, un it īpaši uz spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">De Jaeck</HT><NOTE NOTE.ID="E0021" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19970130">1997. gada 30. janvāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-340/94" YEAR="1997" PAGE.ECR="I-461">C-340/94 (Recueil, I-461. lpp., 37. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Šī lieta attiecas uz personu, kas vienlaikus bija pašnodarbināta persona vienā no dalībvalstīm un algots darba ņēmējs citā dalībvalstī. Tiesa tika lūgta sniegt prejudiciā-lu nolēmumu par interpretāciju Regulas Nr. 1408/71 14.c panta 1. punkta b) apakšpunktam, kurš pamata lietā aplūkoto notikumu laikā<NOTE NOTE.ID="E0022" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Lieta Dc Jaeck attiecās uz 1984. gada notikumiem. 14.c pantu grozīja, grozījumiem stājoties spēkā <DATE ISO="19870101">1987. gada 1. janvārī</DATE>, ar Padomes <DATE ISO="19861211">1986. gada 11. decembra</DATE> Regulu (EEK) Nr. 3811/86 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="355" DATE.PUB="1986" PAGE.FIRST="5">OV L 355,5. lpp.</REF.DOC.OJ>) — tādā veidā, lai attiecinātu tā noteikumus uz divām vai vairākām darbībām algota darba ņēmēja vai pašnodarbinatās personas statusā divās vai vairākās dalībvalstīs.</P></NOTE> paredzēja, ka zināmos apstākļos, ieskaitot pamata prāvas apstākļus, personai šādā gadījumā ir piemērojami katras attiecīgās dalībvalsts tiesību akti attiecībā uz darbību, kas veikta tās teritorijā. Tiesa atzina, ka, <QUOT.START ID="QS0021" REF.END="QE0021" CODE="201C"/>ja ir piemērojams Regulas 14.c panta 1. panta b) apakšpunkts, Kopienu tiesības neaizliedz to, ka vienas no abām dalībvalstīm tiesību akti paredz attiecīgās personas apdrošināšanu tikai pret dažiem no riskiem, kas ir ietverti tās sociālā nodrošinājuma sistēmā, ar nosacījumu, ka šajā sakarā nepastāv diskriminācija šīs valsts pilsoņu un citu dalībvalstu pilsoņu starpā<QUOT.END ID="QE0021" REF.START="QS0021" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Tādējādi šis atzinums skaidri attiecas tikai uz gadījumiem, <QUOT.START ID="QS0022" REF.END="QE0022" CODE="201C"/>kad ir piemērojams 14.c panta 1. punkta b) apakšpunkts [..]<QUOT.END ID="QE0022" REF.START="QS0022" CODE="201D"/>. Jāatgādina, ka gan Regulas 13. panta 1. punkta, gan 2. punkta noteikumiem ir jāatbilst tostarp 14.c pantam, kas ir īpašs izņēmums no vispārīgiem noteikumiem, kas ietverti 13. panta 1. un 2. punktā, — izņēmums, kas pamatojams vienkārši ar to, ka attiecīgā persona vienlaikus ir algots darba ņēmējs<?PAGE NO="I-6112"?> un/vai pašnodarbinātā persona divās dalībvalstīs. Nav skaidrs, kā atzinumu, kas attiecas tikai uz šādiem izņēmuma gadījumiem, var izmantot 13. panta 1. punkta un 2. punkta interpretācijai kontekstā ar pavisam citiem tādu personu gadījumiem, kas nav vienlaikus algoti darba ņēmēji un/vai pašnodarbinātās personas divās dalībvalstīs.</TXT></NP><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Tādējādi saglabāju viedokli, ka noteiktu personu, kurām piemērojama Regula, daļēja izslēgšana no Nīderlandes sociālā nodrošinājuma sistēmas nav saderīga ar Regulas sistēmu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Otrais prejudiciālais jautājums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Ar savu otro prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa jautā, vai iespēja, ko pirmās dalībvalsts tiesību akti piešķir šai personai, — brīvprātīgi apdrošināties attiecībā uz noteiktām sociālā nodrošinājuma jomām, ietekmē atbildi uz pirmo jautājumu.</TXT></NP><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Kā redzams no iepriekš minētā, strīdus situāciju noteikumi, kas ietverti Regulas II sadaļā, ir paredzēti ne tikai, lai izvairītos no vienlaicīgas vairāku valstu tiesību aktu piemērošanas un sarežģījumiem, kas tādēļ var rasties, bet arī, lai novērstu to, ka personām, piemērojot šos noteikumus, tiktu liegta aizsardzība sociālā nodrošinājuma jomā tādēļ, ka nav tiem piemērojamu tiesību aktu.</TXT></NP><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>Šķiet, ka šajā gadījumā pastāvošajos apstākļos brīvprātīgās apdrošināšanas noteikšanas rezultātā attiecīgās personas var nebūt aizsargātas ne ar vienas valsts tiesību aktiem attiecībā uz noteiktām sociālā nodrošinājuma jomām, kas ir pretrunā Regulas noteikumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Atbildētāja iestāde tiesas sēdē paziņoja, ka no <FT TYPE="NUMBER">30000</FT> personām, kuras grozījumi tiesību aktos ietekmēja, tikai <FT TYPE="NUMBER">8000</FT> izvēlējās brīvprātīgo apdrošināšanu, kamēr pārējās, neskatoties uz to, ka bija personīgi informētas par šo iespēju, izvēlējās to neizmantot.</TXT></NP><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Šie skaitļi nenovēršami liek secināt, ka <FT TYPE="NUMBER">22000</FT> personu, kuras iepriekš bija apdrošinātas Nīderlandes vispārīgās sistēmas ietvaros, vairs nav tai pakļautas; tādējādi tās nav apdrošinātas atbilstoši Nīderlandes tiesību aktiem attiecībā uz pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā vai vecuma pensiju, vai dažos gadījumos attiecībā uz īpašu medicīnas izdevumu segšanu; turklāt — atkarībā no šo personu situācijas — tās var nebūt apdrošinātas attiecībā uz ģimenes pabalstiem.</TXT></NP><?PAGE NO="I-6113"?><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>No Tiesā iesniegtajiem dokumentiem ir skaidrs, ka personas, kuras ietekmēja grozījumi Nīderlandes tiesību aktos, var viena gada laikā no paziņošanas dienas izvēlēties brīvprātīgo apdrošināšanu. Iespējams, kā to apgalvo atbildētāja iestāde un Nīderlandes valdība, ka personām ir izdevīgi, lai šādas aizsardzības nebūtu personīgu iemeslu dēļ. Tomēr šķiet, kā tām, iespējams, nebūs aizsardzības iespējas, ja tās pārdomās pēc viena gada perioda beigām: kā norādījusi Komisija — šķiet, ka šīs personas, iespējams, nevarēs saņemt aizsardzību Beļģijā attiecīgajās jomās, jo tik ilgi, kamēr kāds Nīderlandes tiesību akts būs tām piemērojams, tās neizpilda 13. panta 2. punkta f) apakšpunkta nosacījumus. Šāds gadījums ir skaidri pretrunā Regulas II sadaļā uzsvērtajam principam, ka personām, kurām šī regula ir piemērojama, nevar tikt liegta aizsardzība sociālā nodrošinājuma jomā tādēļ, ka nav tām piemērojamu tiesību aktu.</TXT></NP><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT>Turklāt Tiesa ir noteikusi, ka princips, ka personas, kurām piemērojama Regula, ir jāaizsargā tikai vienas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros, atspoguļo plašāko prasību — lai piemērojamā sistēma būtu prognozējama un iemiesotu tiesiskās drošības principu<NOTE NOTE.ID="E0023" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="20000330">2000. gada 30. marta</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-178/97" YEAR="2000" PAGE.ECR="I-2005">C-178/97 Banks and others (Recueil, I-2005. lpp., 41. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Pēc manām domām, šīs intereses acīmredzami netiek aizsargātas ar grozījumiem tiesību aktos, kuri atstāj personas tiesiskā vakuumā.</TXT></NP><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>Turklāt jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka brīvprātīgās apdrošināšanas piedāvājums tādos apstākļos kā esošajā lietā nav saderīgs ar Kopienu tiesībām kopumā un it īpaši ar Regulu, ja vien šādu apdrošināšanu nepiedāvā ar nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par obligātās apdrošināšanas, kuru tā aizstājusi, nosacījumiem. Mazāk labvēlīgi nosacījumi būtu vienkārši diskriminējoši attiecībā pret nerezidentiem un varētu kavēt personu brīvu pārvietošanos. Tās tāpat radītu — kā norāda Komisija — diskrimināciju pilsonības dēļ, kas ir pretrunā EKL 12. pantam, jo ir saprātīgi pieņemt, ka citu dalībvalstu pilsoņu ir daudz vairāk nekā Nīderlandes pilsoņu, kas ir strādājuši Nīderlandē un kas dzīvo citā dalībvalstī.</TXT></NP><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Visbeidzot, no praktiskā viedokļa būtu grūti noteikt, ka šādas brīvprātīgās apdrošināšanas nosacījumi visos iespējamos gadījumos ir vismaz vienādi labvēlīgi; turklāt šādas grūtības mazinātu tiesisko drošību. Lai gan jebkāds šāds vērtējums, protams, ir jāveic valsts tiesai, šķiet, ka tiesiskās drošības princips netiktu pietiekami ievērots, ja šai<?PAGE NO="I-6114"?> tiesai būtu jāveic detalizēta analīze par to, kā brīvprātīgā apdrošināšana precīzi darbojas attiecīgajiem indivīdiem izdevīgā vai neizdevīgā veidā. Šāda analīze patiešām var nebūt praktiski izpildāma tāpēc vien, ka parasti nebūtu iespējams droši paredzēt, kā attiecīgā indivīda personīgie apstākļi var mainīties ar laiku.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Trešais prejudiciālais jautājums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT>Valsts tiesas trešais jautājums ir uzdots tikai gadījumam, ja uz pirmo jautājumu tiktu sniegta noraidoša atbilde: tā kā piedāvāju sniegt apstiprinošu atbildi, trešais jautājums, manuprāt, nerodas.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Secinājumi</P></TI></TITLE><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT>Tādējādi uzskatu, ka uz <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank,</HT> Amsterdama, uzdotajiem jautājumiem jāatbild šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Padomes <DATE ISO="19710614">1971. gada 14. jūnija</DATE> Regulas Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, 13. panta 1. punkts un 2. panta f) apakšpunkts aizliedz dalībvalstij pieņemt tiesību aktus, saskaņā ar kuriem personai, kas ir beigusi visu profesionālo darbību tās teritorijā, arī turpmāk ir obligāti jāapdrošinās atbilstoši šiem tiesību aktiem attiecībā uz noteiktām sociālā nodrošinājuma jomām tikai tad, ja tā saglabā savu dzīvesvietu tajā valstī, lai gan attiecībā uz noteiktām citām sociālā nodrošinājuma jomām šī persona paliek apdrošināta atbilstoši šīs dalībvalsts tiesību aktiem, lai arī kur būtu tās dzīvesvieta.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Iespēja, ko šīs dalībvalsts tiesību akti piešķir šai personai, — brīvprātīgi apdrošināties attiecībā uz noteiktām sociālā nodrošinājuma jomām, nenosakot šai brīvprātīgajai apdrošināšanai nosacījumu, ka šī persona saglabā dzīvesvietu attiecīgajā dalībvalstī, neietekmē atbildi uz pirmo jautājumu.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>