(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (2) 23. panta 1. punkts paredz, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka to veiktie tirdzniecības darījumi ar akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuras tirgo tirdzniecības vietās, notiek regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (DTS) vai sistemātiskā internalizētājā, vai trešo valstu tirdzniecības vietā, ko Komisija novērtējusi kā līdzvērtīgu saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(2)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. panta 1. punkts attiecas tikai uz akciju tirdzniecības pienākumu. Tirdzniecības pienākums neattiecas uz citiem kapitāla instrumentiem, piemēram, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citi līdzīgiem finanšu instrumentiem.

(3)

Ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktā izklāstīto procedūru tādu tirdzniecības vietu līdzvērtīguma atzīšanai, kas uzņēmējdarbību veic trešās valstīs, ir paredzēts ļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībām tirdzniecības darījumus ar akcijām, uz kurām Savienībā attiecas tirdzniecības pienākums, veikt trešo valstu tirdzniecības vietās, kas atzītas par līdzvērtīgām. Komisijai būtu jānovērtē, vai kādas trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības sistēma nodrošina, ka tirdzniecības vieta, kurai šajā trešajā valstī izsniegta atļauja, ievēro juridiski saistošas prasības, kas līdzvērtīgas prasībām, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (3), Direktīvas 2014/65/ES III sadaļas, Regulas (ES) Nr. 600/2014 II sadaļas un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (4) un kurām šajā trešajā valstī piemēro iedarbīgu uzraudzību un nodrošina prasību izpildi. Šis nosacījums būtu jāskata, ņemot vērā minētajos tiesību aktos noteiktos mērķus, it īpaši to lomu iekšējā tirgus izveidē un darbībā, tirgus integritātē, ieguldītāju aizsardzībā un visbeidzot, kas tomēr nav mazāk svarīgi, finanšu stabilitātē.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunkta ceturto daļu trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības sistēma var tikt uzskatīti par līdzvērtīgiem, ja šis regulējums atbilst vismaz šādiem nosacījumiem: a) tirgiem ir jāsaņem atļauja, un tiem pastāvīgi piemēro iedarbīgu uzraudzību un nodrošina prasību izpildi; b) pastāv skaidri un pārredzami noteikumi par vērtspapīru tirdzniecības atļaušanu, lai šādi vērtspapīri būtu taisnīgi, pienācīgi un efektīvi tirgojami un būtu brīvi apgrozāmi; c) uz vērtspapīru emitentiem attiecas prasības par periodisku un pastāvīgu informēšanu, nodrošinot ieguldītāju aizsardzību augstā līmenī; un d) tiek nodrošināta tirgus pārredzamība un integritāte, novēršot tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaužas kā iekšējās informācijas izmantošana un tirgus manipulācija.

(5)

Šā līdzvērtīguma novērtējuma nolūks citstarp ir novērtēt to, vai juridiski saistošās prasības, kas Šveicē piemērojamas akciju biržām, kuras tajā veic uzņēmējdarbību un kurām atļauju izsniegusi Šveices Finanšu tirgus uzraudzības iestāde (turpmāk “FINMA”|), kas veic to uzraudzību, ir līdzvērtīgas prasībām, kuras izriet no Regulas (ES) Nr. 596/2014, Direktīvas 2014/65/ES III sadaļas, Regulas (ES) Nr. 600/2014 II sadaļas un Direktīvas 2004/109/EK un kurām šajā trešajā valstī piemēro iedarbīgu uzraudzību un nodrošina prasību izpildi.

(6)

Attiecībā uz nosacījumiem, ka uz akciju biržām attiecas pastāvīgs pienākums saņemt atļauju un ka tām piemēro iedarbīgu uzraudzību un prasību izpildes nodrošināšanu, Federālā likuma par finanšu tirgus infrastruktūru un tirgus praksi tirdzniecībā ar vērtspapīriem un atvasinātajiem instrumentiem (turpmāk “FMIA”) 26. panta b) punktā akciju birža ir definēta kā daudzpusējai vērtspapīru tirdzniecībai paredzēta iestāde, kuras sarakstos ir iekļauti vērtspapīri un kuras nolūks ir vienlaikus veikt piedāvājumu apmaiņu starp daudziem dalībniekiem un noslēgt līgumus, balstoties uz nediskriminējošiem noteikumiem. Akciju biržai nav rīcības brīvības pār to, kā tā izpilda tirdzniecības darījumus, un tai nav atļauts tirgoties uz sava rēķina vai iesaistīties sapārotā tirdzniecībā savā vārdā. Turklāt akciju biržai ir jānodrošina dalībniekiem taisnīga un nediskriminējoša piekļuve saviem tirgiem un pakalpojumiem. Šajā nolūkā akciju biržai ir pienākums ieviest noteikumus, kuros paredzēti līdzekļi, ar kuriem vērtspapīru tirgotājs vai citas personas, ko uzrauga FINMA, kā arī ārvalstu dalībnieki, kuri saņēmuši atļauju no FINMA, var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par dalībnieku. Saskaņā ar FMIA 27. panta 4. punktu kopsakarā ar Noteikumiem par finanšu tirgus infrastruktūru un tirgus praksi tirdzniecībā ar vērtspapīriem un atvasinātajiem instrumentiem (turpmāk “FMIO”) 25. panta 1. punktu FINMA izskata un apstiprina iekšējos noteikumus un to grozījumus par dalībnieku iekļaušanu akciju biržā, attiecīgajiem pienākumiem un izslēgšanu no tās. Ikvienai akciju biržai ir pienākums atteikt dalību tirgus dalībniekam, kas nav saņēmis atļauju no FINMA, un birža var atteikt dalību tirgus dalībniekam, uz kuru attiecas likumiska diskvalifikācija.

(7)

Lai varētu konstatēt, vai trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības sistēma attiecībā uz tirdzniecības vietām, kuras atļauju saņēmušas attiecīgajā trešajā valstī, ir līdzvērtīgs Direktīvā 2014/65/ES izklāstītajam regulējumam, ir jāizpilda Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunkta ceturtajā daļā izklāstītie četri nosacījumi.

(8)

Saskaņā ar pirmo nosacījumu tirdzniecības vietām trešās valstīs ir jāsaņem atļauja, un tām pastāvīgi jāpiemēro iedarbīga uzraudzība un jānodrošina prasību izpilde.

(9)

Ikvienai akciju biržai pirms savas darbības sākuma ir jāsaņem atļauja no FINMA. Saskaņā ar FMIA 4. un 5. pantu FINMA atļauju izsniedz, ja tā uzskata, ka attiecībā uz pieteicēju piemērojamie nosacījumi un prasības ir izpildīti. FMIA un ar to saistītie noteikumi (kuriem ir tiesību normu spēks) ietver prasības attiecībā uz atļaujas saņemšanu. FMIA paredz, ka akciju birža ievieš mehānismus, kas paredzēti tam, lai risinātu jautājumus saistībā ar visiem prakses un darbības veidiem, kuros pieteicējs vēlas iesaistīties. Saskaņā ar FMIA 27. panta 1. punktu akciju birža FINMA uzraudzībā izveido savu regulēšanas un uzraudzības organizāciju, kas atbilst tās darbības vajadzībām. Līdz ar apstiprinājumu no FINMA biržas pašregulējums kļūst par juridiski saistošiem un izpildāmiem noteikumiem. Saskaņā ar FMIA 27. pantu kopsakarā ar FMIO 24. panta 1. punktu atbilstošai regulēšanas un uzraudzības organizācijai ir nepieciešama tādas struktūras izveide, kas izpilda regulatīvos uzdevumus, tirdzniecības uzraudzības struktūras izveide, tādas struktūras izveide, kas atbildīga par atļauju tirgot konkrētu vērtspapīru, un apelācijas struktūras izveide. Šīm struktūrām ir jābūt neatkarīgām no akciju biržas komerciālās vadības gan organizācijas, gan personāla ziņā. Būdama daļa no pašregulēšanas un uzraudzības organizācijas, attiecīgā atbildīgā struktūra veic biržas dalībnieku uzraudzīšanu attiecībā uz to, vai tie ievēro atbilstību akciju biržas noteikumiem (un nodrošina šādas atbilstības panākšanu).

(10)

Turklāt FMIA 18. pantā ir noteikts, ka akciju biržas piešķir dalībniekiem un tirgus uzturētājiem nediskriminējošu un atklātu piekļuvi. FINMA gan atļaujas izsniegšanas ietvaros, gan pastāvīgi nodrošina, ka biržas noteikumi atbilst šai prasībai (sk. SSX Rule Book 3.–5. pantu kopsakarā ar SSX Directive 1 un BX Swiss Rule Book 3.–5. pantu). Piekļuves atteikums ir pieļaujams vienīgi drošuma un efektivitātes apsvērumu dēļ, un uz to attiecas strikts samērīguma tests (FMIA 18. pants un FMIO 17. pants). Pieteicējs, kuram liegta piekļuve, var vērsties neatkarīgā apelācijas institūcijā ar savu pārsūdzību (SSX Rule Book 8. pants un BX Swiss Rule Book 15. pants). Biržu atbilstība ar FMIA 18. pantam un FMIO 17. pantam ir pakļauta FINMA īstenotai uzraudzībai. Lai varētu pieņemt ar tiem saistītus noteikumus un grozījumus, ir nepieciešams ex ante apstiprinājums no FINMA, to īstenošanu var pārbaudīt FINMA personāls, revidenti, ar informācijas pieprasījumiem vai kompensējošiem pasākumiem saskaņā ar Federālā likuma par Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestādi (turpmāk “FINMASA”) 24. un nākamajiem pantiem.

(11)

Attiecībā uz iedarbīgu uzraudzību FINMASA, Federālais akciju biržu un vērtspapīru tirdzniecības likums (“SESTA”) un FMIA ir galvenie primārie tiesību akti, ar kuriem izveidots regulējums attiecībā uz vērtspapīru tirdzniecību Šveicē, kura izpildi iespējams panākt tiesā. FINMASA, SESTA un FMIA ietver plašu pilnvarojumu FINMA attiecībā uz visiem vērtspapīru nozares aspektiem, tai skaitā pilnvaras izsniegt atļaujas un uzraudzīt vērtspapīru tirgotājus, centrālos darījumu partnerus, centrālos vērtspapīru depozitārijus, darījumu reģistrus un maksājumu sistēmas. FMIA un FMIO ietver arī norādes par vairākiem konkrētiem tirgos aizliegtiem rīcības veidiem, un tajā ir paredzētas FINMA disciplināras pilnvaras pār regulētiem subjektiem un ar tiem saistītām personām. Ar FINMASA 29. pantu FINMA ir piešķirta visaptveroša piekļuve jebkādai nozīmīgai informācijai, kas pieder jebkurai uzraudzītai fiziskai vai juridiskai personai, tās revīzijas pakalpojumu sniedzējam un revidentiem. Saskaņā ar Šveices regulējumu akciju biržas ir primāri atbildīgi par tādu noteikumu ieviešanu, saskaņā ar kuriem to dalībnieki veic komercdarbību, un par to dalībnieku veiktās komercdarbības uzraudzīšanu. FINMA tieši uzrauga biržu iekšējos noteikumus, lai nodrošinātu, ka tie atbilst tiesiskā regulējuma prasībām. Jebkuri noteikumi un jebkuri to grozījumi ir jāiesniedz FINMA, lai saņemtu tās apstiprinājumu (FMIA 27. panta 4. punkts). FINMA uzsāk izmeklēšanu, ja akciju biržas tai ir ziņojušas par potenciāliem tiesību normu pārkāpumiem vai ja FINMA pašai ir radušās attiecīgas aizdomas.

(12)

Tiklīdz akciju birža ir saņēmusi darbības atļauju, FINMA pastāvīgi uzrauga to, vai tā joprojām ievēro nosacījumus un izpilda pienākumus, ar kuriem bija saistīta atļaujas saņemšana (FMIA 83. pants). Akciju biržai ir juridiski saistošs pienākums informēt FINMA par jebkurām izmaiņām apstākļos, uz kuriem sākotnēji bija balstīta atļaujas izsniegšana tai vai tās apstiprināšana. Ja izmaiņas ir būtiskas, finanšu tirgus infrastruktūrai ir jāiegūst iepriekšēja atļauja vai apstiprinājums no FINMA, lai tā varētu turpināt savu darbību (FMIA 7. pants). Galvenās prasības ir atbilstība prasībām attiecībā uz tās organizāciju; iekšējās kontroles sistēmas esība un iedarbīgums; IT sistēmas atbilstīgums un pienācīga komercdarbības prakse. FINMA īstenotā uzraudzība aptver visas akciju biržas struktūras, tostarp tās tirdzniecības novērošanas un sankcionēšanas funkcijas. Saskaņā ar FINMASA 24. un 24.a pantu FINMA var veikt revīziju gan tieši, gan netieši, izmantojot licencētas revīzijas sabiedrības pakalpojumus, un gan uz vietas, gan attālināti. FMIA 27., 30. un 34. pantā ir arī noteikts, ka visām atļauju saņēmušajām akciju biržām ir jāspēj nodrošināt, ka to emitenti, dalībnieki un ar to dalībniekiem saistītās personas ievēro atbilstību FMIA un FMIO un ar to saistīto noteikumu normām, kā arī saviem iekšējiem noteikumiem. Saistībā ar savu pienākumu nodrošināt, ka tās dalībnieki ievēro atbilstību, katra akciju birža ir atbildīga par piemērojamo likumu un noteikumu pārkāpumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības.

(13)

Attiecībā uz iedarbīgu izpildes panākšanu FINMA rīcībā ir virkne administratīvu mehānismu, kuri paredzēti tās pilnvaru un kompetences īstenošanai. Ja tiek konstatēti tiesību normu pārkāpumi vai novirzes, FINMA veic nepieciešamos korektīvos pasākumus, kas var ietvert administratīvo procesu par izpildes panākšanu. Pienācīgi ņemot vērā samērīguma principu, FINMA veic pasākumus, kurus tā uzskata par vispiemērotākajiem, lai nodrošinātu atbilstību tiesību normām. Tās rīcībā esošie pasākumi ir: rājieni, konkrēti norādījumi atjaunot atbilstību tiesību normām, aizliegumi fiziskām personām strādāt savā profesijā, aizliegumi tirgotājiem veikt komercdarbību un licences atsaukšana. FINMA var arī konfiscēt nelikumīgi gūtu peļņu vai nelikumīgi novērstus zaudējumus un var uzdot publicēt galīgu un saistošu nolēmumu. Lai atjaunotu akciju biržas atbilstību piemērojamām normām, FINMA var izmantot savas administratīvās pilnvaras arī attiecībā uz tādu valdes (vai padomes) locekļu vai darbinieku atlaišanu, kuru veiktās komercdarbības prakses reputācija ir apšaubāma. Papildus minētajiem FINMA administratīvajiem mehānismiem arī vairākās krimināltiesību normās ir paredzētas sankcijas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti FINMASA 4. nodaļā. Norādes par krimināltiesiskām sankcijām ir ietvertas arī FMIA 147. un nākamos pantos un SESTA 42.a un 43. pantā. FINMA šādu lietu izskatīšanu nodod kompetentajām prokuratūras iestādēm. FINMA un kompetentā prokuratūra koordinē savas izmeklēšanas darbības, ciktāl tas ir praktiski iespējams un nepieciešams. Principā Federālās Finanšu ministrijas Juridiskais dienests gan izmeklē, gan pieņem nolēmumus attiecībā uz FINMASA un citos ar finanšu tirgiem saistītos tiesību aktos ietverto krimināltiesību normu pārkāpumiem. Tomēr Federālā ģenerālprokuratūra ir kompetenta veikt kriminālvajāšanu lietās par iekšējās informācijas izmantošanu vērtspapīru tirdzniecībā un cenu manipulēšanas nodarījumiem saskaņā ar FMIA.

(14)

Tādēļ var secināt, ka uz Šveices akciju biržām attiecas prasības par atļaujas saņemšanu, un tām pastāvīgi tiek piemērota iedarbīga uzraudzība un nodrošināta prasību izpilde.

(15)

Otrais nosacījums: trešo valstu tirdzniecības vietās ir jābūt spēkā skaidriem un pārredzamiem noteikumiem par atļauju tirgot konkrētu vērtspapīru, lai šādi vērtspapīri būtu brīvi apgrozāmi un to tirdzniecība varētu norisināties taisnīgā, pienācīgā un efektīvā veidā.

(16)

Šveices tiesību aktos ir noteikts, ka akciju biržas izdod noteikumus par atļauju tirgot konkrētu vērtspapīru (FMIA 35. un 36. pants). Šiem noteikumiem ir nepieciešams FINMA apstiprinājums. Noteikumos ņem vērā atzītus starptautiskos standartus un, konkrētāk, iekļauj normas par vērtspapīru apgrozāmību; par tādas informācijas publicēšanu, uz kuru ieguldītāji paļaujas, novērtējot vērtspapīru raksturlielumus un emitenta kvalitāti; par emitenta, tās pārstāvju un trešo personu pienākumiem visā laikposmā, kamēr vērtspapīri ir iekļauti biržas sarakstā vai tos atļauts tirgot; par pienākumu saistībā ar atļauju tirgot konkrētu kapitāla vērtspapīru ievērot 2005. gada 16. decembra Federālā likuma par revidentu licencēšanu un pārraudzību 7. un 81. pantu. Vērtspapīru pielaidi tirdzniecībai un iekļaušanu biržas sarakstā, kas ir pielaides tirdzniecībai kvalificēts veids, reglamentē galvenokārt Noteikumi par iekļaušanu biržas sarakstā un Papildu noteikumi par iekļaušanu biržas sarakstā un pielaidi tirdzniecībai. Akciju birža izskata emitentu iesniegtos pieteikumus attiecībā uz katru konkrēto vērtspapīru un pārbauda, vai ir izpildītas visas attiecīgās prasības. Par katru pieteikumu akciju birža pieņem rakstveida lēmumu. Informācija par lēmumu atļaut konkrēta vērtspapīra tirdzniecību ir publiski pieejama. Līdz ar vērtspapīra iekļaušanu biržas sarakstā uz emitentu attiecas ne vien pastāvīgs pienākums attiecībā uz regulāru pārskatu, piemēram, finanšu pārskatu, iesniegšanu un sabiedrības (korporatīvās) pārvaldības pienākums, bet arī pienākums iesniegt pārskatus par konkrētiem gadījumiem, piemēram, regulārus pārskatus, informāciju par vadītāju veiktiem darījumiem un ad hoc publicitāti. Saskaņā ar FMIA 35. panta 3. punktu akciju birža uzrauga emitenta atbilstību šiem noteikumiem un piemēro pārkāpuma gadījumam paredzētas līgumiskas sankcijas. Saskaņā ar FMIO 33. panta 1. punktu akciju birža garantē, ka visi vērtspapīri, kurus atļauts tirgot, un visi biržas sarakstā iekļautie vērtspapīri var tikt tirgoti taisnīgā, efektīvā un pienācīgā veidā. Attiecībā uz kapitāla vērtspapīriem Noteikumos par iekļaušanu biržas sarakstā ir paredzētas prasības attiecībā uz brīvo publisko apgrozību, lai nodrošinātu, ka šādi vērtspapīri var tikt tirgoti efektīvi. Akciju biržas neatkarīgās struktūras var uz laiku apturēt vērtspapīru tirdzniecību, ja neparasti apstākļi un, konkrētāk, emitenta izdarīts pārkāpums saistībā ar svarīgas informācijas atklāšanas pienākumu liecina, ka šāda apturēšana ir ieteicama. Tās var anulēt vērtspapīru iekļaušanu biržas sarakstā, ja pastāv nopietnas šaubas par emitenta maksātspēju, vai jau ir iestājusies maksātnespēja vai uzsākts likvidācijas process. FINMA, izmantojot savas pilnvaras saskaņā ar FINMASA 31. pantu, var arī pieprasīt, lai akciju birža apturētu tirdzniecību ar konkrētiem vērtspapīriem, lai tiktu atjaunota atbilstība FMIA prasībām, vai reaģējot uz citiem pārkāpumiem.

(17)

Šveices normatīvais regulējums ietver prasības sniegt pirmstirdzniecības informāciju tirgus dalībniekiem. Pirmstirdzniecības pārredzamības tiesiskais pamats ir FMIA 29. panta 1. punkts, kurā noteikts, ka akciju birža reāllaikā publicē piecus labākos pirkuma piedāvājumu un pārdevuma piedāvājumu cenas attiecībā uz katru akciju un citādu vērtspapīru, kā arī par šīm cenām veiktās tirdzniecības pozīciju lielumu. Tas pats attiecas arī uz izmantojamām norādēm par interesi (FMIO 27. panta 3. punkts). Ir iespējami atbrīvojumi attiecībā uz atsauces cena sistēmām, sistēmām, kas pastāv tikai tāpēc, lai formalizētu jau saskaņotus darījumus, rīkojumiem, kuri tiek turēti kādā akciju biržas rīkojumu pārvaldības sistēmā un par kuriem informācija tiks atklāta, kā arī attiecībā uz rīkojumiem, kuru apmērs ir liels salīdzinājumā ar parastu tirgus lielumu. Šveices normatīvais regulējums ietver arī prasības attiecībā uz pēctirdzniecības informāciju. Pēctirdzniecības pārredzamības tiesiskais pamats ir FMIA 29. panta 2. punkts, kurā noteikts, ka akciju birža nekavējoties publicē informāciju par darījumiem, kas veikti biržā un ārpus tās, ar visiem vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot. Konkrētāk, ir jāpublicē ikviena darījuma cena, apjoms un norises laiks. Atbrīvojumi no pēctirdzniecības pārredzamības tādi paši kā pirmstirdzniecības pārredzamībai. Pēcāk tiek publicēta arī informācija par konkrētiem neparastiem darījumiem. Akciju biržu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datu pakalpojumi ir pilnīgi pārredzami, un tie tiek piedāvāti visiem biržas dalībniekiem nediskriminējošā veidā. Dati ir pieejami bez maksas visiem lietotājiem.

(18)

Tādēļ var secināt, ka Šveices akciju biržas ir ieviesušas skaidrus un pārredzamus noteikumus par atļauju tirgot konkrētu vērtspapīru, lai šādus vērtspapīrus varētu laist brīvā apgrozībā un tirgot taisnīgā, pienācīgā un efektīvā veidā.

(19)

Trešais nosacījums: uz vērtspapīru emitentiem jāattiecina prasība regulāri un pastāvīgi sniegt informāciju, tādējādi nodrošinot ieguldītāju interešu augsta līmeņa aizsardzību.

(20)

Akciju biržas iekšējos noteikumos par atļauju tirgot konkrētu vērtspapīru ir jāiekļauj informācija, kas publicējama, lai dotu ieguldītājiem iespēju novērtēt vērtspapīru raksturlielumus un emitenta kvalitāti un lai līdz ar to nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību augstā līmenī. Emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot kādā Šveices akciju biržā, ir jāpublicē gada un starpposma finanšu pārskati. Emitentam savi gada finanšu pārskati ir jādara pieejami savā tīmekļvietnē. Vērtspapīri, kurus atļauts tirgot kādā Šveices akciju biržā, var tikt tirgoti arī citā tirdzniecības vietā. Pienākums sniegt pārskatus uz šādiem emitentiem attiecas neatkarīgi tā, kurā tirdzniecības vietā notiek konkrēti tirdzniecības darījumi. Vispusīga un laikus sniegta informācija par akciju emitentiem dod ieguldītājiem iespēju novērtēt emitentu komercdarbības rezultātus un nodrošina ieguldītājiem atbilstošu pārredzamību, izmantojot regulāru informācijas plūsmu.

(21)

Tādēļ var secināt, ka uz emitentiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot Šveices akciju biržās, attiecas prasības par regulāru un pastāvīgu informācijas sniegšanu, nodrošinot ieguldītāju interešu aizsardzību augstā līmenī.

(22)

Ceturtais nosacījums: trešo valstu tiesiskajam regulējumam un uzraudzības sistēmai ir jānodrošina tirgus pārredzamība un integritāte, novēršot tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaužas kā iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā un tirgus manipulācija.

(23)

Ar FMIA 142. un 143. pantu jebkurai personai ir aizliegta iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā un tirgus manipulācija. Turklāt ar FMIA 154. un 155. pantā minētajiem nosacījumiem iekšējas informācijas izmantošana tirdzniecībā vai šādas izmantošanas mēģinājums un cenu manipulācija vai tās mēģinājums ir uzskatāmi par noziedzīgiem nodarījumiem. Akciju biržai ir jāpieņem noteikumi attiecībā uz emitentu izpaustu iekšēju informāciju. Saskaņā ar akciju biržas iekšējiem noteikumiem par vērtspapīru iekļaušanu biržas sarakstā emitentam ir jāinformē tirgus par jebkuriem notikušiem vai sagaidāmiem cenu ietekmējošiem faktiem saistībā ar tās darbību, tiklīdz tā uzzina šādu informāciju. Cenu ietekmējoši fakti ir fakti, kas spēj izraisīt nozīmīgu tirgus cenas izmaiņu. Ir jāatklāj šāda informācija, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem tirgus dalībniekiem. Turklāt saskaņā ar FMIA 31. panta 1. punktu Šveices akciju biržām ir pienākums veikt cenu veidošanas un akciju biržā izpildīto darījumu uzraudzīšanu nolūkā atklāt gadījumus, kad iekšējā informācija tiek izmantota tirdzniecībā, cenu un tirgus manipulācijas gadījumus un citādus tiesisko un regulatīvo noteikumu pārkāpumus. Šajā nolūkā akciju biržai ir jāpārbauda arī tādi darījumi, kas tiek veikti ārpus tirdzniecības vietas un kas tai tiek paziņoti vai kuriem tās uzmanība tikusi pievērsta kādā citā veidā (FMIA 31. panta 1. punkts). Šis uzraudzības pasākums ir jāveic neatkarīgai struktūrai akciju biržas ietvaros. Emitentiem ir jāspēj sniegt FINMA pēc tās pieprasījuma iekšējās informācijas sarakstu, jo tiem ir pienākums sniegt informāciju, tai skaitā jebkuru papildu informāciju un dokumentus, kas FINMA ir nepieciešami, lai tā varētu veikt savus uzdevumus (FINMASA 29. panta 1. punkts kopsakarā ar FMIA 145. pantu). Akciju biržai ir jāinformē FINMA par jebkurām aizdomām par tiesību normu pārkāpumiem vai citādiem pārkāpumiem. Ja attiecīgais pārkāpums ir uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, tai nekavējoties ir arī jāinformē kompetentā prokuratūra (FMIA 31. panta 2. punkts). FINMA veic izmeklēšanu saistībā informāciju par tiesību normu pārkāpumiem, kas saņemta no akciju biržām, kā arī balstoties uz pašas veikto tirgus uzraudzīšanu, lai nodrošinātu to uzraudzību reglamentējošo tiesību normu izpildi, ar kurām aizliegta tirgus ļaunprātīga izmantošana.

(24)

Tādēļ var secināt, ka Šveices tiesiskais regulējums un uzraudzības sistēma nodrošina tirgus pārredzamību un integritāti, novēršot tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaužas kā iekšējās informācijas izmantošana un tirgus manipulācija.

(25)

Tādēļ var secināt arī to, ka tiesiskais regulējums un uzraudzības sistēma, ko piemēro akciju biržām, kuras minētas šā lēmuma pielikumā un kuras darbojas Šveicē FINMA uzraudzībā, atbilst četriem nosacījumiem attiecībā uz tiesisko regulējumu un uzraudzības sistēmu un līdz ar to ir uzskatāmi par tādiem, kas nodrošina sistēmu, kas līdzvērtīga Direktīvā 2014/65/ES, Regulā (ES) Nr. 600/2014, Regulā (ES) Nr. 596/2014 un Direktīvā 2004/109/EK noteiktajām prasībām attiecībā uz tirdzniecības vietām.

(26)

Tā kā nozīmīgs skaits akciju, kuras emitētas un atļauts tirgot Šveicē, tiek tirgotas arī tirdzniecības vietās ES teritorijā, ir nepieciešams nodrošināt, ka visas ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. panta 1. punktā minētais tirdzniecības pienākums, saglabā spēju veikt tirdzniecības darījumus ar akcijām, kuras atļauts tirgot Šveices biržās, kur tiek nodrošināta to primārā likviditāte. Tā kā to akciju primārā likviditāte, kuras atļauts tirgot Šveices biržās, tiek nodrošināta šajās biržās, Šveices tiesiskā regulējuma un uzraudzības sistēmas atzīšana dotu ieguldījumu brokeru sabiedrībām iespēju tirgoties Šveices biržās ar akcijām, kuras atļauts tirgot Šveicē, un izpildīt pienākumu pret saviem klientiem – nodrošināt rīkojumu labāko iespējamo izpildi.

(27)

Lēmums ir balstīts uz datiem, kuri pierāda, ka kopumā ES teritorijā tirdzniecība ar daudzām akcijām, kuras atļauts tirgot Šveices biržās, notiek tik bieži, ka FITD sabiedrības nevarētu izmantot Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto izņēmumu. No tā izriet, ka Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. panta 1. punktā minētais tirdzniecības pienākums attiektos uz ievērojamu skaitu akciju, kuras atļauts tirgot Šveicē.

(28)

Lēmums tiks papildināts arī ar sadarbības mehānismiem, ar kuriem paredzēts nodrošināt iedarbīgu apmaiņu ar informāciju un uzraudzības pasākumu koordinēšanu starp valstu kompetentajām iestādēm un FINMA.

(29)

Šis lēmums ir balstīts uz šā lēmuma pieņemšanas laikā Šveicē juridiski saistošajām prasībām attiecībā uz akciju biržām. Komisijai būtu jāturpina regulāri uzraudzīt, kā attīstās tiesiskais regulējums un uzraudzības sistēma attiecībā uz Šveices akciju biržām un kā tiek izpildīti nosacījumi, balstoties uz kuriem pieņemts šis lēmums.

(30)

Šajā lēmumā ir ņemti vērā arī Padomes 2017. gada 28. februāra secinājumi, kuros norādīts, ka priekšnosacījums nozaru pieejas tālākai attīstīšanai Šveices gadījumā ir kopīgas institucionālas sistēmas izveide attiecībā uz esošiem un turpmākiem nolīgumiem, uz kuru pamata Šveice piedalās Savienības vienotajā tirgū. Lai nodrošinātu Savienības finanšu tirgu integritāti, šim lēmumam būtu jāzaudē spēks 2018. gada 31. decembrī, ja vien Komisija pirms tam šo termiņu nebūtu pagarinājusi. Lemjot pat to, vai pagarināt šā lēmuma piemērojamību, Komisijai īpaši būtu jāņem vērā panākumi, kas gūti saistībā nolīguma parakstīšanu par šādas kopīgas institucionālās sistēmas izveidi.

(31)

Komisijai būtu regulāri jāpārskata tiesiskais regulējums un uzraudzības sistēma, kas Šveicē piemērojami attiecībā uz akciju biržām. Šāda pārskatīšana neskar Komisijas iespējas jebkurā brīdī pirms tam veikt speciālu pārskatīšanu, ja attiecīgu norišu dēļ Komisijai nākas no jauna novērtēt ar šo lēmumu atzīto līdzvērtīgumu un, konkrētāk, panākumus, kas gūti saistībā ar kopīgas institucionālas sistēmas izveidi attiecībā uz esošiem un turpmākiem nolīgumiem, uz kuru pamata Šveice piedalās Savienības vienotajā tirgū. Līdz ar atkārtotu novērtēšanu šis lēmums varētu tikt atcelts.

(32)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi saskan ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu.

(33)

Ņemot vērā, ka Regulas (ES) Nr. 600/2014 un Direktīvas 2014/65/ES piemērošana sāksies 2018. gada 3. janvārī, ir nepieciešams, ka šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,