<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-12-202512C118202402450-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0245-24-202512607-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="2/02/2026 15:52:55" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="SnSn0hZ/VguM6lSdBk4Fxr5osiBMkFUpQEuPDrPeokM6+ETUyUGQEUWMnZJ+DgwaVCnntj7x6ar8s+rNJjEsSXvoEpmUxqeHUm5L/wBk0UX3Cr6omycKCI80omy0C8eID1v4Y+XHO+dUp5f/LOjn97QvLeTn8/XongOm/QhPAWo=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="evu" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="33034138-91b1-4b41-8266-c98993bc9086" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0245" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="evu" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 16-12-25 15:05:49" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-12-22T07:21:18Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="4c8ebf24680744a694d529d5b175e83f" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0245" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 18.12.2025. – Lieta C‑245/24</div>
      <div id="rId21" style="default">Lukoil Bulgaria un Lukoil Neftohim Burgas</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2025. gada 18. decembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Konkurence – LESD 102. pants – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Mehānisko transportlīdzekļu degvielas uzglabāšanas tirgus – Ļaunprātīga izmantošana – Atteikums trešo personu uzņēmumiem piekļūt būtiskai infrastruktūrai – No valsts līdzekļiem finansēta infrastruktūra – Šīs infrastruktūras privatizācija
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑245/24
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Administrativen sad Sofia‑oblast (Sofijas apgabala Administratīvā tiesa, Bulgārija) iesniegusi ar 2024. gada 5. aprīļa lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2024. gada 5. aprīlī, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      “Lukoil Bulgaria” EOOD,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      “Lukoil Neftohim Burgas” AD
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      Komisia za zashtita na konkurentsiata,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-10" title="page-1">
      TIESA (trešā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [C. Lycourgos], tiesneši O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei] (referente), S. Rodins [S. Rodin], S. Žervazonī [S. Gervasoni] un N. Fengers [N. Fenger],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      ģenerāladvokāte: L. Medina,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      sekretāre: R. Stefanova Kamiševa [R. Stefanova‑Kamisheva], administratore,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu un 2025. gada 10. aprīļa tiesas sēdi,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">“Lukoil Bulgaria” EOOD un “Lukoil Neftohim Burgas” AD vārdā – Y. Pekunov, A. Velichkov, advokati, A. Pekunova, yuriskonsult, un A. Robertson, KC,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisia za zashtita na konkurentsiata vārdā – M. Goranova, N. Mincheva un Y. Nenkova,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bulgārijas valdības vārdā – T. Mitova, R. Stoyanov un T. Tsingileva, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – F. Castillo de la Torre, V. Hitrovs, E. Rousseva un C. Sjödin, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-1">
      noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2025. gada 10. jūlija tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-22" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 102. panta interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp “Lukoil Bulgaria” EOOD (turpmāk tekstā – “LUKOIL Bulgaria”) un “Lukoil Neftohim Burgas” AD (turpmāk tekstā – “Lukoil Burgas”), kuras pieder Lukoil saimnieciskajai grupai (turpmāk tekstā – “Lukoil grupa”), un Komisia za zashtita na konkurentsiata (Bulgārijas Valsts konkurences iestāde, Bulgārija; turpmāk tekstā – “Bulgārijas konkurences iestāde”) par 2023. gada 4. aprīļa lēmuma Nr. 332 (turpmāk tekstā – “Bulgārijas konkurences iestādes lēmums”) spēkā esību, ar kuru minētā iestāde konstatējusi, ka šīs sabiedrības mehānisko transportlīdzekļu degvielas (turpmāk tekstā – “degviela”) uzglabāšanas tirgū ļaunprātīgi izmantojušas dominējošo stāvokli, kas aizliegts gan ar LESD 102. pantu, gan ar attiecīgajām šīs dalībvalsts tiesību normām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 102. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-1">
      “Vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar iekšējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-1">
      Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo īpaši izpausties kā:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-30" title="page-2">
      a) tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības nosacījumi;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-31" title="page-2">
      b) ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-2">
      c) atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-2">
      d) prasība, lai otra puse, slēdzot līgumus, uzņemtos papildu saistības, kas pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līgumu priekšmetu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bulgārijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Zakon za zashtita na konkurentsiata (Konkurences aizsardzības likums; 2008. gada 28. novembra DV Nr. 102; turpmāk tekstā – “ZZK”) 21. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-2">
      “Ir aizliegta uzņēmumu rīcība, kas rada monopola vai dominējošu stāvokli, un divu vai vairāku kolektīvā dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu rīcība, kas var traucēt, ierobežot vai izkropļot konkurenci un kas ietekmē patērētāju intereses, it īpaši:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-2">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-2">
      2. ražošanas, tirdzniecības un tehniskās attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-39" title="page-2">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-2">
      5. nepamatots atteikums piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus faktiskam vai potenciālam klientam, lai traucētu tā komercdarbībai.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas pamatlietā ir divas Bulgārijā iedibinātas sabiedrības, kas pieder Lukoil grupai, kura šajā dalībvalstī darbojas kopš 1995. gada, kad notika Neftohimicheski kombinat Burgas (Burgasas (Bulgārija) naftas ķīmijas kombināts) privatizācija. Šī vienība, sākotnēji apsaimniekojot Burgasas (Bulgārija) pārstrādes rūpnīcu, darbību sāka 1963. gadā kā valstij piederošs uzņēmums naftas un naftas ķīmijas nozarē, un savas darbības veikšanai tai piederēja transporta un uzglabāšanas infrastruktūra, proti, trīs cauruļvadi un septiņas naftas noliktavas un termināļi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz 1999. gada 12. oktobrī noslēgtu privatizācijas līgumu, Bulgārijas valsts pārdeva Lukoil grupai 58 % tās sabiedrības kapitāla, kura ir Burgasas naftas ķīmijas kombināta tiesību pārņēmēja. Tādējādi šī grupa kļuva par minētā uzņēmuma apsaimniekotās transporta un uzglabāšanas infrastruktūras īpašnieci. Ar 2009. gada 20. jūlija Dekrētu Nr. 181 Bulgārijas valsts paziņoja, ka Burgasas osta, tostarp ar to savienotais Rosenets (Bulgārija) ostas terminālis un cauruļvadi, kā valsts drošībai svarīgas iekārtas un darbības ir stratēģiska infrastruktūra.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar iesniedzējtiesas sniegtajām norādēm Lukoil Burgas ir galvenā naftas produktu ražotāja Bulgārijā. Šī sabiedrība apsaimnieko Burgasas naftas pārstrādes rūpnīcu, kā arī Rosenets ostas termināli, kura apsaimniekošanai Bulgārijas valsts tai 2011. gada 22. martā piešķīra pakalpojumu koncesiju. Bulgārijas valstij pieder zelta akcija Lukoil Burgas kapitālā, kura tai piešķir īpašas tiesības. Saskaņā ar šīm tiesībām Lukoil Burgas pilnsapulcei, ja tā vēlas pieņemt lēmumu būtiski samazināt degvielas ražošanu vai atteikt piekļuvi ostas iekārtām un cauruļvadiem apmaiņā pret taisnīgu atlīdzību, jāsaņem minētās dalībvalsts iepriekšēja rakstveida piekrišana un jāizpilda zināmi nosacījumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lukoil Bulgaria nodarbojas ar naftas produktu izplatīšanu. Savas galvenās darbības – degvielas vairumtirdzniecības – veikšanai šīs sabiedrības rīcībā ir krātuves visā Bulgārijas teritorijā. Laikā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. novembrim Lukoil Bulgaria rīcībā bija trīs preču noliktavas, kurās tika glabātas akcīzes preces. Degvielas mazumtirdzniecībai Lukoil Bulgaria izmanto valsts degvielas uzpildes staciju tīklu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam, kad Varhovna administrativna prokuratura (Prokuratūra, kas darbojas pie Augstākās administratīvās tiesas, Bulgārija) bija konstatējusi, ka 2020. gada martā degvielas mazumtirdzniecības cena kritusies daudz mazāk (–11 %) nekā naftas cenas pasaules tirgos (–47 %), tā lūdza Bulgārijas konkurences iestādi izmeklēt, vai saistībā ar mazumtirdzniecības degvielas cenu noteikšanu nav noticis konkurences tiesību aktu pārkāpums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Administrativen sad Sofia‑oblast (Sofijas apgabala Administratīvā tiesa, Bulgārija), kas ir iesniedzējtiesa, uzskata – no Bulgārijas konkurences iestādes lēmuma izriet, ka Lukoil grupa ir lielākais apstiprinātais degvielas noliktavas turētājs, kā arī galvenais šo produktu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus operators Bulgārijā. Tā rīcībā ir šajā dalībvalstī unikāla transporta un uzglabāšanas infrastruktūra, kas atvieglo Lukoil Burgas produktu tirdzniecību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šo lēmumu laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. martam (turpmāk tekstā – “pārkāpuma laikposms”) Lukoil Bulgaria un Lukoil Burgas vairākos dažādos veidos ar kopīgu pretkonkurences mērķi ļaunprātīgi izmantoja dominējošo stāvokli, atsakot citiem degvielas ražotājiem vai importētājiem piekļuvi transporta un uzglabāšanas infrastruktūrai, ko šīs sabiedrības izmantoja. Minētās sabiedrības it īpaši atteica trešo personu uzņēmumiem piekļuvi to pārvaldītajām akcīzes preču noliktavām (turpmāk tekstā – “sauszemes noliktavas”), noliktavām, kas atrodas Rosenets un Varnas (Bulgārija) ostu termināļos (turpmāk tekstā – “jūras noliktavas”), kā arī cauruļvadiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bulgārijas konkurences iestāde uzskatīja, ka šīs infrastruktūras daudzveidības un dažādo īpašnieku dēļ zināma rīcība jākvalificē kā “nepamatots atteikums piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus” ZZK 21. panta 5. punkta izpratnē, savukārt cita rīcība – kā “ražošanas, tirdzniecības un tehniskās attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem” ZZK 21. panta 2. punkta izpratnē. Tomēr šīs rīcības iekļaušana Lukoil grupas kopējā stratēģijā lika minētajai iestādei to uzskatīt gan par LESD 102. panta otrās daļas b) apakšpunkta, gan ZZK 21. panta 2. un 5. punkta vienotu pārkāpumu un precizēt, ka ZZK 21. panta 5. punktā minētais pārkāpums ir īpašs šī panta 2. punktā minētā pārkāpuma gadījums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bulgārijas konkurences iestāde uzlika Lukoil Burgas aptuveni 140 miljonu Bulgārijas levu (BGN) naudas sodu (aptuveni 72 miljoni EUR) un Lukoil Bulgaria – aptuveni 55 miljonu BGN naudas sodu (aptuveni 28 miljoni EUR).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, tā kā Bulgārijas konkurences iestādes lēmums attiecas nevis uz vienu, bet gan vairākām pārkāpjošām darbībām, iesniedzējtiesa uzskata, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā nostiprināto labas pārvaldības principu, personu tiesības tikt uzklausītām pirms tāda pasākuma noteikšanas, kas tās ietekmē nelabvēlīgi, kā arī Pamattiesību hartas 47. pantā garantētās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, lai atrisinātu šajā tiesā izskatāmo strīdu, jānosaka, vai Bulgārijas konkurences iestādei pirms katra pārkāpuma konstatēšanas bija pienākums noteikt attiecīgo skarto tirgu, pretkonkurences rīcību un sekas, kā arī visus atbilstošos faktiskos apstākļus, kas ļautu konstatēt šos pārkāpumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, iesniedzējtiesa norāda, ka no Bulgārijas konkurences iestādes lēmuma izriet, ka tā konstatēja – 1998. gada 26. novembra spriedumā Bronner (C‑7/97, turpmāk tekstā – “spriedums Bronner”, EU:C:1998:569) izklāstītie nosacījumi, lai varētu uzskatīt, ka piekļuves atteikums būtiskai infrastruktūrai ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, nav piemērojami tāda dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma infrastruktūrai, kurš nav tās īpašnieks vai kurš nav sedzis tās būvniecības izmaksas. Minētās iestādes ieskatā šie nosacījumi tātad nav piemērojami, ja dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, kā tas ir šajā gadījumā, no valsts ir saņēmis būtisku infrastruktūru un ja tā veiktie ieguldījumi nav pretrunā sabiedrības interesēm. No minētā lēmuma izrietot, ka visu to jūras un sauszemes noliktavu, izņemot Iliyantsi (Bulgārija) un Ruse (Bulgārija) noliktavu, kā arī cauruļvadu būvniecība, kuriem Lukoil Burgas un Lukoil Bulgaria atteica piekļuvi pārkāpuma laikposmā, tika finansēta no valsts līdzekļiem. Turklāt saskaņā ar minēto lēmumu pēc tam, kad 2020. gada 18. septembrī tika grozīti tiesību akti par akcīzes nodokli un akcīzes preču noliktavām, Lukoil Bulgaria kā apstiprinātai noliktavas turētājai bija pienākums no 2020. gada 23. decembra nodrošināt neatkarīgu trešo personu piekļuvi vismaz 15 % tās rīcībā esošās uzglabāšana jaudas visās tās iekārtās, izņemot cauruļvadiem no Burgasas uz Sofiju (Bulgārija).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa vaicā, vai, lai spriedumā Bronner noteiktos nosacījumus varētu nepiemērot, pamatojoties uz to, ka dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums būtisko infrastruktūru izmanto pēc privatizācijas vai koncesijas, jāņem vērā citi apstākļi, piemēram, saistības, kas izriet no privatizācijas līguma, dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma kopš tā laika veikto ieguldījumu apmērs un vai šie ieguldījumi veikti pēc minētā uzņēmuma iniciatīvas vai valsts pieprasījuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā šajā ziņā norāda – lai gan Bulgārijas konkurences iestāde uzskatīja, ka spriedumā Bronner minētie nosacījumi nav piemērojami infrastruktūrai, kas finansēta no valsts līdzekļiem un ko pēc tam dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums iegādājies privatizācijas ceļā vai saņēmis savā rīcībā koncesijas ceļā, divu šīs iestādes locekļu atšķirīgie lēmumi liek domāt, ka, pamatojoties uz 2023. gada 12. janvāra spriedumu Lietuvos geležinkeliai/Komisija (C‑42/21 P, EU:C:2023:12), bija iespējams cits rezultāts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Komisijas paziņojuma – Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot [LESD 102.] pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai (OV 2009, C 45, 7. lpp.), 75. punkta izrietot – apziņa, ka piegādes saistības, iespējams, būs jāpilda pret savu gribu, var likt dominējošam uzņēmumam ieguldīt mazāk vai pat nemaz. Arī dominējoša uzņēmuma konkurentiem var rasties kārdinājums izmantot tā ieguldījumus. Neviens no šiem risinājumiem nav patērētāju interesēs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Administrativen sad Sofia‑oblast (Sofijas apgabala Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-57" title="page-5">
      “1) Vai tad, ja valsts konkurences iestāde ir konstatējusi dažādas prakses, no kurām dažas ir kvalificētas kā atteikums piekļūt būtiskai iekārtai, bet citas – kā tirdzniecības ierobežojums, bet kuras ir apvienotas uzņēmuma kopējā stratēģijā, ir pieļaujams konstatēt tikai vienu LESD 102. panta pārkāpumu vai arī vajadzētu konstatēt atsevišķus pārkāpumus, kas ir kvalificējami kā atteikums piekļūt būtiskai iekārtai un attiecīgi tirdzniecības ierobežojums?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-58" title="page-5">
      2) Vai konkurences iestādei vajadzētu izslēgt Bronner kritēriju piemērošanu attiecībā uz apgalvotu LESD 102. panta pārkāpumu, kas izpaužas kā piegādes atteikums (refusal to supply), visos gadījumos, kad uzņēmums, kas atrodas dominējošā stāvoklī, attiecībā uz būtisko infrastruktūru (essential facility) ir saņēmis valsts līdzekļus (saskaņā ar privatizācijas līgumu/koncesiju), vai arī ir jāizvērtē ieguldījuma apmērs, privatizācijas līguma/koncesijas (saskaņā ar kuru tika iegūta būtiskā infrastruktūra) īstenošana un tas, vai ieguldījums ir veikts saistībā ar ieguldījumu līguma/koncesijas īstenošanu vai pēc savas iniciatīvas?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-59" title="page-6">
      3) Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai ir nodrošināta [Komisijas paziņojuma – Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot [LESD 102.] pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai] 75. punktā (“Piegādes atteikums un cenu starpības samazināšana”) noteiktā samērīguma principa ievērošana, ja tiek piemēroti ierobežojošie kritēriji, kas noteikti konkurences saglabāšanai, pamatojoties uz principu par “absolūti nepieciešamo”, samērīgi ņemot vērā dominējošā uzņēmuma intereses, ja dominējošais uzņēmums ir veicis ieguldījumus būtiskajā infrastruktūrā (essential facility)?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bulgārijas konkurences iestāde apgalvo, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu nav pieņemams. Konkrētāk, tā norāda, ka pirmais jautājums attiecas nevis uz Savienības tiesību interpretāciju, bet gan uz pamatlietas būtību un otrais jautājums formulēts ļoti vispārīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai ar LESD 267. pantu ieviestajā procedūrā tikai valsts tiesai, kura izskata lietu un kura ir atbildīga par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpatnības, jānovērtē gan tas, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums nepieciešams sprieduma taisīšanai, gan arī Tiesai uzdoto jautājumu nozīmīgums. Tādējādi, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu (spriedumi, 1988. gada 21. aprīlis, Pardini, 338/85, EU:C:1988:194, 8. punkts, kā arī 2024. gada 22. oktobris, Kolin Inşaat Turizm Sanayi ve Ticaret, C‑652/22, EU:C:2024:910, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka uz valsts tiesu uzdotajiem jautājumiem attiecināms atbilstības pieņēmums. Atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālo jautājumu Tiesa var tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas apstākļiem vai tās priekšmetu, ja problēmai ir hipotētisks raksturs vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesību apstākļi, kas vajadzīgi, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, 2021. gada 9. septembris, GE Auto Service Leasing, C‑294/20, EU:C:2021:723, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā gadījumā iesniedzējtiesa Tiesai vaicā par LESD 102. panta interpretāciju, jo tā šaubās, pirmām kārtām, par elementiem, kas Bulgārijas konkurences iestādei bija jāapkopo, lai pierādītu, ka noticis šīs normas pārkāpums, kas izpaužas tādējādi, ka dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums atteicis saviem konkurentiem piekļuvi tā kontrolētajai transporta un naftas produktu uzglabāšanas infrastruktūrai (pirmais jautājums), un, otrām kārtām, par to, vai šādam gadījumam ir piemērojama no sprieduma Bronner izrietošā judikatūra (otrais un trešais jautājums). Šajā ziņā minētā tiesa norāda konkrētus iemeslus, kas tai lika uzdot Tiesai prejudiciālos jautājumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos, pirmkārt, nevar apgalvot, ka ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa lūdz Tiesu nevis interpretēt LESD 102. pantu, bet gan piemērot šo normu pamatlietā, un, otrkārt, nav acīmredzams, ka minētās normas interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas apstākļiem vai tās priekšmetu vai ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu izvirzītajai problēmai ir hipotētisks raksturs. Turklāt, ņemot vērā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesai ir zināmi apstākļi, kas vajadzīgi, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc jāuzskata, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātās sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu ietvaros Tiesai jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas tai ļautu izlemt izskatīšanā esošo strīdu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā jāpārformulē tai uzdotie jautājumi (spriedumi, 1997. gada 17. jūlijs, Krüger, C‑334/95, EU:C:1997:378, 22. un 23. punkts, kā arī 2025. gada 29. aprīlis, Prezydent Miasta Mielca, C‑453/23, EU:C:2025:285, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar iesniedzējtiesas norādēm Bulgārijas konkurences iestāde konstatēja, ka visā pārkāpuma laikposmā Lukoil Bulgaria un Lukoil Burgas atteica trešām personām piekļuvi transporta un degvielas uzglabāšanas infrastruktūrai, ko šīs sabiedrības attiecīgi kontrolē un ko veido sauszemes un jūras noliktavas un cauruļvadi. Lai gan minētā iestāde konstatēja vienu LESD 102. panta otrās daļas b) apakšpunkta pārkāpumu, tā savā lēmumā uzskatīja, ka katrs no šiem trim piekļuves atteikuma veidiem bija saistīts ar rīcību, ko var kvalificēt vai nu kā tirdzniecības ierobežojumu ZZK 21. panta 2. punkta izpratnē, vai kā nepamatotu atteikumu piekļūt pakalpojumam ZZK 21. panta 5. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu arī izriet, ka iesniedzējtiesa šaubās par to, vai Bulgārijas konkurences iestādei bija pienākums konstatēt, ka LESD 102. panta nosacījumi bija izpildīti attiecībā uz katru ZZK 21. panta 2. un 5. punktā paredzēto pārkāpumu, vai arī tā varēja konstatēt, ka attiecībā uz visām šīm darbībām pieļauts tikai viens LESD 102. panta pārkāpums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi jāuzskata, ka ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 102. pants jāinterpretē tādējādi, ka, lai konkurences iestāde varētu uzskatīt, ka divu sabiedrību, kuras ietilpst vienā un tajā pašā dominējošā stāvoklī esošā uzņēmumā, rīcība – kas šīs iestādes ieskatā izpaužas kā atteikums piekļūt iekārtām, kuras atrodas to attiecīgajā kontrolē un kuras ir daļa no vienas un tās pašas būtiskās infrastruktūras, ko kontrolē minētais dominējošais uzņēmums, un kā tirdzniecības ierobežošana šajā ziņā – ir šāda dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, minētajai konkurences iestādei jākonstatē, ka LESD 102. panta nosacījumi ir izpildīti gan attiecībā uz rīcību, kas kvalificēta kā tirdzniecības ierobežojums, gan uz rīcību, kas kvalificēta kā atteikums piekļūt šādām iekārtām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 102. pantu vienam vai vairākiem uzņēmumiem ir aizliegts iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā ļaunprātīgi izmantot dominējošu stāvokli, ciktāl šī izmantošana var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. LESD 102. pants vērsts uz to, lai novērstu ietekmi uz konkurenci, kas kaitē sabiedrības interesēm, individuāliem uzņēmumiem un patērētājiem, sodot par tādu dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu rīcību, kuri ierobežo uz sniegumu balstītu konkurenci un tādējādi var nodarīt tiešu kaitējumu patērētājiem vai kuri kavē vai izkropļo šo konkurenci un tādējādi var radīt patērētājiem netiešu kaitējumu (spriedums, 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 87. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par šādu rīcību atzīstama rīcība, ar ko tirgū, kurā tieši viena vai vairāku dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu esības dēļ konkurences līmenis jau ir vājš, izmantojot līdzekļus, kuri atšķiras no tiem, kas pastāv uz sniegumu balstītas konkurences starp uzņēmumiem apstākļos, tiek radīti šķēršļi tirgū esošās konkurences līmeņa saglabāšanai vai šīs konkurences attīstībai (spriedums, 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 88. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretī LESD 102. panta nolūks nav nedz liegt uzņēmumiem ar savu sniegumu iegūt dominējošu stāvokli vienā vai vairākos tirgos, nedz nodrošināt, lai konkurējoši uzņēmumi, kas ir mazāk efektīvi nekā dominējošajā stāvoklī esošie uzņēmumi, paliktu tirgū (spriedums, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 126. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gluži pretēji, uz sniegumu balstīta konkurence jau pēc savas definīcijas var izraisīt mazāk efektīvu un līdz ar to patērētājiem mazāk interesantu – it īpaši no cenu, produkcijas, izvēles, kvalitātes vai jauninājumu viedokļa – konkurējošo uzņēmumu izzušanu no tirgus vai to izstumšanu (spriedums, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 127. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai konkrētā gadījumā varētu uzskatīt, ka rīcība ir kvalificējama kā “dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana”, parasti jāpierāda, ka, izmantojot uz sniegumu balstītai konkurencei starp uzņēmumiem pretējus līdzekļus, šīs darbības faktiskās vai potenciālās sekas ir šīs konkurences ierobežošana, izstumjot vienlīdz efektīvos konkurējošos uzņēmumus no konkrētā tirgus vai konkrētajiem tirgiem vai traucējot šo uzņēmumu attīstību šajos tirgos, ņemot vērā, ka šie tirgi var būt gan tie, kuros ieņemts dominējošais stāvoklis, gan saistītie vai blakustirgi, kuros minētajai rīcībai ir faktiskas vai potenciālas sekas (spriedums, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 129. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī pierādīšana, kas var ietvert dažādu vērtējuma skalu izmantošanu atkarībā no konkrētajā gadījumā aplūkotās rīcības veida, tomēr jebkurā gadījumā jāizdara, izvērtējot visus attiecīgos faktiskos apstākļus – gan tos, kas attiecas uz pašu rīcību, aplūkoto tirgu vai tirgiem, vai arī uz konkurences darbību tajā vai tajos. Turklāt ar minēto pierādījumu jātiecas pierādīt, pamatojoties uz precīziem un konkrētiem vērtēšanas elementiem un pierādījumiem, ka minētajai rīcībai ir vismaz spēja radīt izstumšanas sekas (spriedums, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 130. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus rīcībai, kuras faktiskās vai potenciālās sekas ir uz sniegumu balstītas konkurences ierobežošana, izstumjot vienlīdz efektīvos konkurējošos uzņēmumus no konkrētā tirgus vai konkrētajiem tirgiem, kā “dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu” var kvalificēt arī rīcību, attiecībā uz kuru ir pierādīts, ka tās faktiskās vai potenciālās sekas, vai pat tās mērķis iepriekšējā posmā ir, īstenojot šķēršļus ienākšanai tirgū vai izmantojot bloķēšanas pasākumus vai citus uz sniegumu balstītai konkurencei pretējus līdzekļus, panākt, lai potenciāli konkurējošie uzņēmumi nespētu ienākt šajā tirgū vai šajos tirgos, un tādējādi traucēt konkurences attīstību tajos, kaitējot patērētājiem, ierobežojot tajos alternatīvu preču vai pakalpojumu izstrādi un attīstību vai arī inovācijas (spriedums, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 131. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa jau ir nospriedusi, ka LESD 102. pantā minēto darbību saraksts nav izsmeļošs, jo šajā tiesību normā ietvertais ļaunprātīgas rīcības veidu uzskaitījums neaptver visus Savienības tiesībās aizliegtos dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas veidus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1973. gada 21. februāris, Europemballage un Continental Can/Komisija, 6/72, EU:C:1973:22, 26. punkts, kā arī 2023. gada 16. marts, Towercast, C‑449/21, EU:C:2023:207, 46. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā iesniedzējtiesa izskata strīdu par tādu divu sabiedrību vienpusēju rīcību, kuras pieder pie viena un tā paša uzņēmuma un kuras tika sodītas atsevišķi būtībā par atteikumu piešķirt piekļuvi vairākām to attiecīgā kontrolē esošām iekārtām, kuras konkrētajā tirgū kopā veido būtisku infrastruktūru. Tādējādi Lukoil Bulgaria un Lukoil Burgas tiek pārmests, ka tās, ņemot vērā LESD 102. pantu, īstenojušas viena un tā paša, nevis dažādu veidu ļaunprātīgu rīcību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina vien tas, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības konkurences tiesībās, ciktāl tās attiecas uz uzņēmumu darbību, par noteicošo kritēriju atzīta vienota rīcība tirgū, un formāla dažādu sabiedrību nošķiršana, kas izriet no to atšķirīgā juridiskā statusa, nevar būt šķērslis šādai vienotībai konkurences tiesību normu piemērošanas nolūkā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 6. oktobris, Sumal, C‑882/19, EU:C:2021:800, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā divas vienam uzņēmumam piederošas sabiedrības veicināja dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošanu, kas izpaudās kā atteikums piešķirt piekļuvi to attiecīgā kontrolē esošām iekārtām, kuras ir daļa no vienas un tās pašas būtiskās infrastruktūras, ko kontrolē minētais uzņēmums, un kā tirdzniecības ierobežošana šajā ziņā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādā gadījumā kā pamatlietā konkurences iestādei nav pienākuma konstatēt, ka gan to darbību kategorija, ko tā uzskata par atteikumu piekļūt šai būtiskajai infrastruktūrai, gan to darbību kategorija, ko tā uzskata par tirdzniecības ierobežojumu saistībā ar šo infrastruktūru, atsevišķi atbilst visiem dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas elementiem LESD 102. panta izpratnē, ja vien tā var pierādīt, ka visi šie nosacījumi ir izpildīti attiecībā uz ļaunprātīgo rīcību kopumā, kas tiek pārmesta minētajam uzņēmumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ uz pirmo jautājumu jāatbild, ka LESD 102. pants jāinterpretē tādējādi, ka, lai konkurences iestāde varētu uzskatīt, ka divu sabiedrību, kuras ietilpst vienā un tajā pašā dominējošā stāvoklī esošā uzņēmumā, rīcība – kas šīs iestādes ieskatā izpaužas kā atteikums piekļūt iekārtām, kuras atrodas to attiecīgajā kontrolē un kuras ir daļa no vienas un tās pašas būtiskās infrastruktūras, ko kontrolē minētais dominējošais uzņēmums, un kā tirdzniecības ierobežošana šajā ziņā – ir šāda dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, minētajai konkurences iestādei nav jākonstatē, ka LESD 102. panta nosacījumi ir izpildīti gan attiecībā uz rīcību, kas uzskatāma par nepamatotu atteikumu piekļūt šādām iekārtām, gan uz rīcību, kas uzskatāma par tirdzniecības ierobežojumiem, ja vien tā var pierādīt, ka minētie nosacījumi ir izpildīti attiecībā uz ļaunprātīgo rīcību kopumā, kas tiek pārmesta šim uzņēmumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro un trešo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro un trešo jautājumu, kas jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 102. pants jāinterpretē tādējādi, ka sprieduma Bronner 41. punktā izklāstītie nosacījumi, kas ļauj uzskatīt, ka atteikums piešķirt piekļuvi infrastruktūrai var būt dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, nav piemērojami, ja šo infrastruktūru savas darbības vajadzībām attīstījis nevis dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums, bet gan valsts iestādes un ja valsts to nodevusi šim uzņēmumam pakalpojumu koncesijas ceļā vai tas to iegādājies privatizācijas darījuma rezultātā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka Tiesa jau ir nospriedusi – atteikums sniegt piekļuvi infrastruktūrai, kuru dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums attīstījis savas darbības veikšanai un kura tam pieder, var būt dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ne tikai tad, ja šis atteikums ir tāds, kas var izslēgt jebkādu piekļuves pieprasītāja konkurenci attiecīgajā tirgū, un šim atteikumam nav objektīva pamatojuma, bet arī tad, ja pati infrastruktūra ir noteikti nepieciešama, lai veiktu tā darbību tādā nozīmē, ka šai infrastruktūrai nav nekāda reāla vai potenciāla aizstājēja (šajā nozīmē skat. spriedumu Bronner, 41. punkts, un spriedumu, 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 89. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka minēto nosacījumu noteikšana sprieduma Bronner 41. punktā bija pamatota ar apstākļiem, kas bija raksturīgi lietai, kurā taisīts šis spriedums, un kuros dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums atteicās piešķirt konkurentam piekļuvi infrastruktūrai, kas tam piederēja un ko tas bija attīstījis savas darbības vajadzībām, izslēdzot jebkādu citu rīcību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 25. marts, Deutsche Telekom/Komisija, C‑152/19 P, EU:C:2021:238, 45. punkts, un 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 89. un 90. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētie nosacījumi paredzēti, lai izveidotu taisnīgu līdzsvaru starp prasībām par neizkropļotu konkurenci, no vienas puses, un dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma līgumu slēgšanas brīvību un tiesībām uz īpašumu, no otras puses (spriedums, 2023. gada 12. janvāris, Lietuvos geležinkeliai/Komisija, C‑42/21 P, EU:C:2023:12, 86. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konstatējuma, ka dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums ir ļaunprātīgi izmantojis savu stāvokli atteikuma slēgt līgumu ar konkurentu dēļ, sekas ir tādas, ka šis uzņēmums ir spiests slēgt līgumus ar šo konkurentu. Taču šāds pienākums īpaši aizskar brīvību slēgt līgumu un dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma tiesības uz īpašumu, jo pat dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums principā ir tiesīgs atteikties slēgt līgumu un izmantot infrastruktūru, ko tas attīstījis savām vajadzībām (spriedumi, 2021. gada 25. marts, Deutsche Telekom/Komisija, C‑152/19 P, EU:C:2021:238, 46. punkts, kā arī 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 91. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, lai gan īstermiņā uzņēmuma sodīšana par to, ka tas ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli atteikuma slēgt līgumu ar konkurentu dēļ, veicina konkurenci, tomēr ilgtermiņā kopumā ir labvēlīgi konkurences attīstībai un patērētāju interesēs ļaut sabiedrībai paredzēt savai lietošanai infrastruktūru, kuru tas izstrādājis savas darbības vajadzībām. Ja piekļuve ražošanas, pārdošanas vai izplatīšanas iekārtai tiktu piešķirta pārāk viegli, konkurentiem nebūtu intereses radīt konkurējošas iekārtas. Turklāt dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums būtu mazāk ieinteresēts ieguldīt efektīvā infrastruktūrā, ja tam pēc vienkārša savu konkurentu pieprasījuma varētu rasties pienākums ar tiem dalīt peļņu, kas gūta no tā paša ieguldījumiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 25. marts, 2021. gada 25. marts, Deutsche Telekom/Komisija, C‑152/19 P, EU:C:2021:238, 47. punkts, un Slovak Telekom/Komisija, C‑165/19 P, EU:C:2021:239, 47. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc it īpaši nepieciešamība turpināt mudināt dominējošā stāvoklī esošus uzņēmumus izstrādāt kvalitatīvus ražojumus vai pakalpojumus patērētāju interesēs pamato sprieduma Bronner 41. punktā izklāstīto nosacījumu piemērošanu gadījumā, kad dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, pirmām kārtām, ir attīstījis infrastruktūru paša darbības vajadzībām un, otrām kārtām, tā pieder tam (spriedums, 2025. gada 25. februāris, Alphabet u.c., C‑233/23, EU:C:2025:110, 43. punkts). Tā kā abi pēdējie minētie kritēriji ir kumulatīvi, pietiek, ka nav izpildīts viens no tiem, lai sprieduma Bronner 41. punktā izklāstītie nosacījumu nebūtu piemērojami.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, attiecībā uz kritēriju, ka dominējošā stāvoklī esošajam uzņēmumam jābūt infrastruktūras īpašniekam, tā mērķis ir ierobežot sprieduma Bronner 41. punktā izklāstīto kritēriju piemērošanu situācijās, kurās, lai panāktu taisnīgu līdzsvaru starp iesaistīto pušu interesēm, īpaša uzmanība jāpievērš dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma īpašuma tiesībām vai līdzvērtīgai kontroles pakāpei, kas tam ļauj atteikt trešām personām piekļuvi šai infrastruktūrai. Taču, tā kā dominējošā stāvoklī esošajam uzņēmumam attiecībā uz minēto infrastruktūru ir lēmumu pieņemšanas autonomija, ko ierobežo likumdošanas, normatīvā vai līguma ceļā noteiktas tiesības vai pienākumi, kas tam liedz trešām personām atteikt piekļuvi šai infrastruktūrai, nevar uzskatīt, ka minētajam uzņēmumam pieder šī infrastruktūra, un tādējādi tas neatrodas situācijā, kas salīdzināma ar situāciju lietā, kurā tika pasludināts spriedums Bronner.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visos šajos gadījumos taisnīgam līdzsvaram starp konkurenci un dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma tiesībām uz būtisko infrastruktūru jāatspoguļo šo tiesību ierobežojumi, kas it īpaši izriet no valsts iestāžu iejaukšanās. Tādēļ Tiesa jau ir nospriedusi – ja dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam tiesību aktos ir noteikts pienākums sniegt piekļuvi savai infrastruktūrai, sprieduma Bronner 41. punktā minētie nosacījumi nav piemērojami (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 12. janvāris, Lietuvos geležinkeliai/Komisija, C‑42/21 P, EU:C:2023:12, 89. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc jāuzskata, ka ar apstākli, ka dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam nav pilnīgas lēmumu pieņemšanas autonomijas attiecībā uz piekļuvi tā apsaimniekotajai infrastruktūrai, pietiek, lai izslēgtu to, ka tas uzskatāms par šīs infrastruktūras īpašnieku, un tātad izslēgtu sprieduma Bronner 41. punktā izklāstīto nosacījumu piemērošanu. Šādā situācijā abu minēto nosacījumu piemērošanas kritēriju kumulatīvais raksturs atņem jebkādu nozīmi jautājumam par to, vai attiecīgā infrastruktūra tika attīstīta dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma darbības vajadzībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lukoil Bulgaria un Lukoil Burgas tomēr būtībā apgalvo, ka citādi vajadzētu būt, ja infrastruktūru, pār kuru dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam nav pilnīgas lēmumu pieņemšanas autonomijas, no valsts līdzekļiem būtu izveidojušas un attīstījušas valsts iestādes un minētais uzņēmums to pēc tam būtu iegādājies par konkurētspējīgu cenu un veicis tajā ļoti vērtīgus turpmākus ieguldījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču neatkarīgi no tā, kāda nozīme ir samaksātajai cenai un ieguldījumiem, ko dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums veicis attiecīgajā infrastruktūrā, kamēr vien šim uzņēmumam nav pilnīgas lēmumu pieņemšanas autonomijas pār piekļuvi šai infrastruktūrai, tā situāciju nevar uzskatīt par analoģisku situācijai lietā, kurā tika pasludināts spriedums Bronner.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt, ja būtu šāda pilnīga lēmumu pieņemšanas autonomija, nevarētu uzskatīt, ka ar apstākli, ka infrastruktūru izveidojušas un attīstījušas valsts iestādes vai tā izveidota vai attīstīta no valsts līdzekļiem, pietiek, lai katrā ziņā izslēgtu sprieduma Bronner 41. punktā izklāstīto nosacījumu piemērošanu. Kā ģenerāladvokāte būtībā norādījusi secinājumu 53. punktā, ja dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums šo infrastruktūru iegādājies par tādu cenu un apstākļos, kas izriet no konkurences procedūras, tā pielīdzināma tādai infrastruktūrai, ko izveidojis vai attīstījis minētais uzņēmums. Savukārt, ja ir pierādīts, ka ar privatizācijas procedūru nevarēja nodrošināt cenas un iegūšanas nosacījumu konkurētspēju, šādu pielīdzināšanu nevar veikt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Analoģiski, ja dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam, kaut arī tas nav attiecīgās infrastruktūras īpašnieks, pieder ekskluzīvas tiesības, ar kurām šim uzņēmumam piešķirta lēmumu pieņemšanas autonomija, kas tam ļauj pilnībā kontrolēt piekļuvi minētajai infrastruktūrai, tā jāpielīdzina šim uzņēmumam piederošai infrastruktūrai. Turklāt, kā ģenerāladvokāte būtībā norādījusi secinājumu 65. punktā, ja dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums šīs ekskluzīvās tiesības pār minēto infrastruktūru iegādājies par tādu cenu un apstākļos, kas izriet no konkurences procedūras, tā pielīdzināma tādai infrastruktūrai, ko izveidojis vai attīstījis minētais uzņēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz otro un trešo jautājumu jāatbild, ka LESD 102. pants jāinterpretē tādējādi, ka sprieduma Bronner 41. punktā izklāstītie nosacījumi, kas ļauj uzskatīt, ka atteikums piešķirt piekļuvi infrastruktūrai var būt dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ir piemērojami infrastruktūrai, kuru bija attīstījušas valsts iestādes, pirms to privatizācijas darījuma rezultātā iegādājās dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums vai pirms šis uzņēmums to sāka izmantot saskaņā ar ekskluzīvām tiesībām, ko tam bija nodevušas šīs valsts iestādes, ja, pirmkārt, minētais privatizācijas darījums vai ekskluzīvo tiesību nodošana ir notikusi apstākļos, kuri var nodrošināt cenas un citu šīs privatizācijas nosacījumu konkurences raksturu, un, otrkārt, minētajam uzņēmumam ir pilnīga lēmumu pieņemšanas autonomija attiecībā uz piekļuvi šai infrastruktūrai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-104" title="page-13">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 102. pants jāinterpretē tādējādi, ka, lai konkurences iestāde varētu uzskatīt, ka divu sabiedrību, kuras ietilpst vienā un tajā pašā dominējošā stāvoklī esošā uzņēmumā, rīcība – kas šīs iestādes ieskatā izpaužas kā atteikums piekļūt iekārtām, kuras atrodas to attiecīgajā kontrolē un kuras ir daļa no vienas un tās pašas būtiskās infrastruktūras, ko kontrolē minētais dominējošais uzņēmums, un kā tirdzniecības ierobežošana šajā ziņā – ir šāda dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, minētajai konkurences iestādei nav jākonstatē, ka LESD 102. panta nosacījumi ir izpildīti gan attiecībā uz rīcību, kas uzskatāma par nepamatotu atteikumu piekļūt šādām iekārtām, gan uz rīcību, kas uzskatāma par tirdzniecības ierobežojumiem, ja vien tā var pierādīt, ka minētie nosacījumi ir izpildīti attiecībā uz ļaunprātīgo rīcību kopumā, kas tiek pārmesta šim uzņēmumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 102. pants jāinterpretē tādējādi, ka 1998. gada 26. novembra sprieduma Bronner (C‑7/97, EU:C:1998:569) 41. punktā izklāstītie nosacījumi, kas ļauj uzskatīt, ka atteikums piešķirt piekļuvi infrastruktūrai var būt dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ir piemērojami infrastruktūrai, kuru bija attīstījušas valsts iestādes, pirms to privatizācijas darījuma rezultātā iegādājās dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums vai pirms šis uzņēmums to sāka izmantot saskaņā ar ekskluzīvām tiesībām, ko tam bija nodevušas šīs valsts iestādes, ja, pirmkārt, minētais privatizācijas darījums vai ekskluzīvo tiesību nodošana ir notikusi apstākļos, kuri var nodrošināt cenas un citu šīs privatizācijas nosacījumu konkurences raksturu, un, otrkārt, minētajam uzņēmumam ir pilnīga lēmumu pieņemšanas autonomija attiecībā uz piekļuvi šai infrastruktūrai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-107" title="page-14">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – bulgāru.</p>
</body>
</html>
