<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-06-202606C111202502160-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0216-25-202604789-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="16/07/2026 11:43:41" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="DhXa+fh3hutTALiHfs6pUQAJyVpHImtBM4gxrDdLyqtb8F7dewbdPXVOr/HvLXaLMkWvliLuBW1FkFTOx4lpc+AzPOdwGBVq2zF7PSTiYVa+/uyWg70h0sElpsfOOu3SXYrGnaa8viB9Yu+fDQjPz1VUYGx656p13oyucZqG0Xs=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="lja" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="01ee82ca-0b96-45be-9593-bc5bebc899d1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0216" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2025" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="lja" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 04-06-26 11:01:46" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-06-18T13:38:35Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="85156d5d16d94bee95e4a4aed2ec7668" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0216" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 11.6.2026. – Lieta C‑216/25</div>
      <div id="rId21" style="default">GSP Offshore</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 11. jūnijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Uzņēmumu pāreja – Darbinieku tiesību aizsardzība – Direktīva 2001/23/EK – 3. panta 1. punkts – To pienākumu nodošana cesionāram, kas izriet no darba līguma, kurš ir spēkā uzņēmuma pārejas dienā – Dalībvalstu iespēja noteikt cedenta un cesionāra solidāru atbildību – 8. pants – Darbiniekiem labvēlīgāku valsts tiesību normu piemērošana – Pienākuma izmaksāt cedenta nesamaksātās darba algas nodošana – Iespēja piemērot valsts tiesību normu, kas pienākuma nodošanu padara atkarīgu no kreditora piekrišanas
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑216/25
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Curtea de Apel Constanţa (Konstancas apelācijas tiesa, Rumānija) iesniegusi ar 2025. gada 18. marta lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2025. gada 19. martā, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      ZN
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      GSP Offshore SRL,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-9" title="page-1">
      TIESA (desmitā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Pasers [J. Passer], piektās palātas priekšsēdētāja M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún] (referente) un tiesnesis B. Smulderss [B. Smulders],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: R. Norkus [R. Norkus],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko sniegušas:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – S. Delaude un L. Nicolae, pārstāves,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-18" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV 2001, L 82, 16. lpp.) 3. panta 1. punktu un 8. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums iesniegts saistībā ar strīdu starp ZN un viņa agrāko darba devēju GSP Offshore SRL par to algu samaksu, kas atbilst darbam, kuru ZN šajā sabiedrībā veicis pirms uzņēmuma pārejas, kas notika saskaņā ar līgumu, kurš noslēgts starp šo sabiedrību un kādu citu sabiedrību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2001/23 3. un 8. apsvērumu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-24" title="page-1">
      “(3) Ir jāparedz darbinieku aizsardzība darba devēja maiņas gadījumā, jo īpaši jānodrošina darbinieku tiesību aizsardzība.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-25" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-26" title="page-1">
      (8) Tiesiskās drošības un pārskatāmības apsvērumi prasa, lai īpašuma tiesību nodošanas [pārejas] juridiskā koncepcija būtu skaidrota, ņemot vērā Tiesas praksi. Šis skaidrojums nav mainījis [Padomes] Direktīvas 77/187/EEK [(1977. gada 14. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV 1977, L 61, 26. lpp.)] darbības jomu, kāda tā ir saskaņā ar Tiesas interpretāciju.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2001/23 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-28" title="page-2">
      “a) Šī direktīva attiecas uz jebkuru uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļas īpašumtiesību pāreju citam darba devējam īpašumtiesību nodošanas vai uzņēmumu apvienošanas dēļ.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-29" title="page-2">
      b) Saskaņā ar a) apakšpunktu un citiem šā panta noteikumiem īpašumtiesību nodošana [pāreja] šīs direktīvas nozīmē notiek tad, ja pāriet īpašumtiesības uz ekonomisku vienību, kas saglabā savu identitāti, paredzot organizētu resursu sagrupēšanu ar mērķi turpināt saimniecisko darbību neatkarīgi no tā, vai tā ir pamata vai palīgdarbība.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 3. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-2">
      “1. Īpašumtiesības nododošās personas [cedētāja] tiesības un pienākumi, kas izriet no darba līguma vai darba attiecībām, kas pastāv īpašumtiesību pārejas dienā, sakarā ar īpašumtiesību nodošanu pāriet īpašumtiesību saņēmējam [cesionāram].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-2">
      Dalībvalstis var noteikt, ka persona, kas nodod īpašumtiesības [cedents], un īpašumtiesību saņēmējs [cesionārs] pēc to nodošanas dienas ir solidāri atbildīgi par pienākumiem, kuri ir izrietējuši no darba līguma vai darba attiecībām, kas pastāv īpašumtiesību pārejas dienā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-2">
      [..]
    </p>
    <p class="C29Marge0doubleretrait" id="para-34" title="page-2">
      4. a) Ja vien dalībvalstis nenosaka citādi, tad 1. un 3. punktu nepiemēro darbinieku tiesībām uz vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pabalstu saskaņā ar uzņēmuma vai starpuzņēmumu papildu pensiju programmām ārpus dalībvalstu normatīvajos aktos paredzētās sociālā nodrošinājuma sistēmas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-2">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 8. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-2">
      “Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības piemērot vai ieviest normatīvus un administratīvus aktus, kas ir labvēlīgāki darbiniekiem, kā arī veicināt vai atļaut darbiniekiem labvēlīgākus koplīgumus vai līgumus starp darba devējiem un darba ņēmējiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rumānijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Darba kodekss</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2003. gada 24. janvāra Legea nr. 53/2003 privind Codul muncii (Likums Nr. 53/2003 par Darba kodeksu; 2003. gada 5. februāra Monitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 72), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk – Darba kodekss), 173. panta 2. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-3">
      “Īpašumtiesības nododošās personas tiesības un pienākumi, kuri izriet no darba līguma vai darba attiecībām, kas pastāv īpašumtiesību pārejas dienā, pilnībā pāriet īpašumtiesību saņēmējam.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Likums Nr. 67/2006</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar 2006. gada 22. marta Legea nr. 67/2006 privind protecția drepturilor salariaților în cazul transferului întreprinderii, al unității sau al unor părți ale acestora (Likums Nr. 67/2006 par darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā; 2006. gada 28. marta Monitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 276; turpmāk – Likums Nr. 67/2006) 5. panta 1. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-3">
      “Īpašumtiesības nododošās personas tiesības un pienākumi, kuri izriet no piemērojamā individuālā darba līguma un darba koplīguma, kas ir spēkā īpašumtiesību pārejas dienā, pilnībā pāriet īpašumtiesību saņēmējam.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Civilkodekss</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2009. gada 17. jūlija Legea nr. 287/2009 privind Codul civil al României (Likums Nr. 287/2009 par Rumānijas Civilkodeksu; 2009. gada 24. jūlija Monitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 511; turpmāk – Civilkodekss) 1605. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-3">
      “Ar parādnieku saskaņota parāda uzņemšanās būs spēkā tikai ar kreditora piekrišanu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ZN bija nodarbināts uz GSP Offshore naftas ieguves platformas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 21. februāra vēstuli, kas paziņota visiem darbiniekiem, ieskaitot ZN, GSP Offshore darīja zināmu, ka tās personālu pārņems OMV Petrom Energy Solutions SRL (turpmāk – OMV Petrom), ņemot vērā uzņēmuma pāreju saskaņā ar līgumu, kurš starp abām šīm sabiedrībām noslēgts 2024. gada 8. februārī (turpmāk – attiecīgā pāreja). Tādējādi OMV Petrom kļuva par šo darbinieku jauno darba devēju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">OMV Petrom informēja ZN advokātu, ka uzskata, ka darba algas, kas GSP Offshore jāizmaksā attiecīgās pārejas dienā un kas atbilst darbam, kuru ZN pēdējā minētajā sabiedrībā bija veicis līdz šim datumam, jāizmaksā minētajai sabiedrībai, tāpēc OMV Petrom nav jāuzņemas pienākums maksāt šīs darba algas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ZN cēla prasību Tribunalul Constanța (Konstancas apgabaltiesa, Rumānija), lūdzot piespriest GSP Offshore samaksāt minētās darba algas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 11. oktobra spriedumu minētā tiesa šo prasību noraidīja, jo, ņemot vērā attiecīgo pāreju, visas cedenta tiesības un pienākumi bija nodoti cesionāram, proti, OMV Petrom, jo GSP Offshore kā cedents bija atbrīvojies no visiem pieprasīto darba algu samaksas pienākumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ZN par minēto spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Curtea de Apel Constanţa (Konstancas apelācijas tiesa, Rumānija), kas ir iesniedzējtiesa, norādīdams, ka GSP Offshore joprojām jāmaksā šīs darba algas, un atsaukdamies uz faktu, ka OMV Petrom nav uzņēmusies pienākumu maksāt minētās darba algas. ZN tādējādi apstrīd, ka ar šīm darba algām saistītos pienākumus GSP Offshore būtu nodevusi OMV Petrom.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā tiesa norāda, ka citos strīdos, kam ir tāds pats priekšmets un kas radušies starp GSP Offshore un citiem tās bijušajiem darbiniekiem, tā nospriedusi, ka šai sabiedrībai kā cedentei joprojām jāmaksā nesamaksātās darba algas, jo to samaksa nav nodota cesionāram.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar Direktīvas 2001/23 3. panta 1. punkta pirmo daļu tiesības un pienākumi, kas cedentam izriet no darba līgumiem, kuri ir spēkā uzņēmuma pārejas dienā, pilnībā tiek nodoti cesionāram, jo saskaņā ar šo tiesību normu šīs pārejas dēļ notiek patiesa parāda cesija. Minētā tiesību norma valsts tiesībās esot transponēta ar Likuma Nr. 67/2006 5. panta 1. punktu, kā arī ar Darba kodeksa 173. panta 2. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretim Rumānijas likumdevējs valsts tiesiskajā regulējumā neesot ieviesis šīs direktīvas 3. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju, saskaņā ar kuru dalībvalstis var noteikt, ka cedents un cesionārs pēc uzņēmuma pārejas dienas ir solidāri atbildīgi par pienākumiem, kuru izpildes termiņš iestājies pirms pārejas dienas un kuri ir izrietējuši no darba līguma, kas pastāv pārejas dienā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā iesniedzējtiesa atsaucas uz 1988. gada 5. maija spriedumu Berg un Busschers (144/87 un 145/87, EU:C:1988:236), kurā Tiesa interpretēja Direktīvas 77/187, kas atcelta un aizstāta ar Direktīvu 2001/23, 3. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētajā spriedumā Tiesa nosprieda, ka šī tiesību norma jāinterpretē tādējādi, ka pēc uzņēmuma pārejas dienas cedents pārejas dēļ vien ir atbrīvots no saviem pienākumiem, kas izriet no darba līguma vai darba tiesiskajām attiecībām, pat ja uzņēmumā nodarbinātie darbinieki tam nepiekrīt vai ja viņi pret to iebilst, atstājot tomēr dalībvalstīm iespēju paredzēt cedenta un cesionāra solidāru atbildību pēc pārejas dienas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">To ņemot vērā, iesniedzējtiesa uzskata, ka Tiesas vērtējumi minētajā spriedumā jāsaprot, ievērojot to darba tiesisko attiecību kontekstu, kas pastāv brīdī, kad tā pieņem nolēmumu. Šobrīd būtu jāņem vērā gan Tiesas judikatūras attīstība, it īpaši saistībā ar jēdzienu “uzņēmuma pāreja” Direktīvas 2001/23 izpratnē, gan attīstība darba tiesisko attiecību jomā, kas pierāda, ka uz šīs direktīvas tiesību normām varētu atsaukties ar mērķi, kurš ir pretējs tam, kāds tajā izvirzīts, proti, lai darbiniekiem liegtu viņu tiesību aizsardzību uzņēmuma pārejas ietvaros, nevis lai garantētu šo aizsardzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz jēdzienu “uzņēmuma pāreja”, iesniedzējtiesa apstiprina, ka Direktīvas 77/187 pieņemšanas dienā risinājums, saskaņā ar kuru cesionāram bija jāpārņem cedenta parādi, kas radušies pirms uzņēmuma pārejas, bija loģisks, jo cesionārs pārņēma uzņēmuma līdzekļus, līgumus un parādus, lai varētu nodrošināt neizmaksāto darba algu izmaksu. Tomēr kopš tā laika Tiesa – it īpaši 1997. gada 11. marta spriedumā Süzen (C‑13/95, EU:C:1997:141) – esot nospriedusi, ka darbinieku kopuma pārņemšana var būt uzņēmuma pāreja, kas obligāti neprasa pārņemt visus nemateriālos aktīvus, ražošanas līdzekļus vai citus aktīvu elementus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi esot iespējams, ka uzņēmuma pāreja nozīmē tikai zināma skaita darbinieku pārņemšanu, izslēdzot visus aktīvu elementus, kā tas ir pamatlietas gadījumā, un ka cedents ir atbrīvots no jebkāda pienākuma maksāt neizmaksātās darba algas, kas bez darbinieku piekrišanas tiks nodotas cesionāram.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā iesniedzējtiesa apgalvo, ka no publiski pieejamas informācijas par OMV Petrom izriet, ka šīs sabiedrības pamatkapitāls ir 2000 Rumānijas leju (RON) (aptuveni 400 EUR), kas neļautu segt darba algas, kuras izmaksājamas visiem nodotajiem darbiniekiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs tiesas ieskatā šādā gadījumā jāuzskata, ka Direktīvas 2001/23 mērķis nav sasniegts. Tieši pretēji – šīs direktīvas 3. panta 1. punkta noteikumi esot līdzeklis, kā darbiniekiem atņemt garantiju, ka viņiem tiks izmaksātas neizmaksātās darba algas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā, pirmkārt, minētā tiesa vēlas noskaidrot, vai tā var uzskatīt, ka vispārīga rakstura tiesību norma, piemēram, Civilkodeksa 1605. pants, kas parāda cesiju padara atkarīgu no kreditora piekrišanas, ir Direktīvas 2001/23 3. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētās iespējas izpausme valsts tiesībās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, šī tiesa atgādina, ka minētās direktīvas 8. pants dalībvalstīm ļauj piemērot darbiniekiem labvēlīgākus normatīvo un administratīvo aktu noteikumus. Šajā ziņā tā apstiprina, ka Civilkodeksa 1605. pants esot labvēlīgāks darbiniekam, kur, tā kā šīs pašas direktīvas 3. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētais noteikums tam patiesībā ir nelabvēlīgs, drīzāk izvēlētos sekot cedentam, nevis cesionāram.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi iesniedzējtiesa vaicā, vai, lai darbiniekiem garantētu iespēju atgūt darba algas, kuras cedents nav izmaksājis līdz uzņēmuma pārejai, tā var piemērot Civilkodeksa 1605. pantu – tas nozīmē, ka, nepastāvot kreditora, proti, darbinieka, piekrišanai ar šīm darba algām saistītā parāda cesijai, cedentu nevar uzskatīt par atbrīvotu no pienākuma maksāt šīs darba algas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējiesa uzskata, ka šāda iespēja varētu tikt atbalstīta, pirmām kārtām, gadījumā, ja dalībvalstu iespēja īstenot Direktīvas 2001/23 3. panta 1. punkta otro daļu valsts tiesībās varētu tikt transponēta, izmantojot vispārīga rakstura tiesību normas, piemēram, Civilkodeksa noteikumus, nevis tikai izmantojot speciālās tiesību normas, kurās skaidri norādīts, ka ar tām paredzēts transponēt šo direktīvu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja būtu jāuzskata, ka šo iespēju nevar īstenot ar vispārīga rakstura tiesību normu, rastos jautājums, otrām kārtām, vai šīs direktīvas 8. pants ļauj valsts tiesām piemērot šādu vispārīga rakstura tiesību normu kā darbiniekiem labvēlīgāku noteikumu nekā tas, kas paredzēts minētās direktīvas 3. panta 1. punkta pirmajā daļā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Curtea de Apel Constanţa (Konstancas apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-71" title="page-6">
      “1) Vai [Direktīvas 2001/23] 3. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-72" title="page-6">
      a) tam ir pretrunā tādas vispārīga rakstura valsts tiesību normas piemērošana, kas divu parādnieku starpā esošu pienākumu nodošanu pakļauj kreditora piekrišanai šajā direktīvā regulētas īpašumtiesību pārejas gadījumā attiecībā uz īpašumtiesības nododošā uzņēmuma pienākumiem, kas izriet no īpašumtiesību pārejas dienā pastāvoša darba līguma vai darba attiecībām un kas nodoti īpašumtiesību saņēmējam?
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-73" title="page-6">
      b) vai var uzskatīt, ka minētā punkta otrajā daļā paredzētais izņēmums tiek noteikts ar vispārīga rakstura valsts tiesību normu, kas pieņemta pēc likuma, ar kuru transponēta minētā direktīva, – vispārīgu normu, kas divu parādnieku starpā esošu pienākumu nodošanu pakļauj kreditora piekrišanai, – vai tomēr šāds izņēmums jānosaka ar speciālu tiesību normu?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-74" title="page-6">
      2) Ja atbilde uz [abām pirmā jautājuma daļām] ir noliedzoša, vai Direktīvas 2001/23 8. pantu var interpretēt tādējādi, ka tas ļauj valstīm (tostarp valsts tiesām) piemērot vispārīga rakstura tiesību normu, kas darba samaksas prasījumu, kuri radušies pirms īpašumtiesības nododošā uzņēmuma īpašumtiesību nodošanas īpašumtiesību saņēmējam, izpildes pienākumu nodošanu pakļauj darbinieka‑kreditora piekrišanai, kas ir labvēlīgāka tiesību norma salīdzinājumā ar [šīs direktīvas], kā [tā] transponēta ar speciālu valsts likumu, 3. panta 1. punkta pirmo daļu?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2001/23 3. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmuma pārejas ietvaros šīs direktīvas izpratnē cedenta neizmaksāto darba algu izmaksai tas neļauj piemērot valsts tiesību normu, kas pienākumu cesiju starp diviem debitoriem padara atkarīgu no kreditora piekrišanas, tāpēc ar šo darba algu samaksu saistīto cedenta pienākumu pāreja cesionāram ir atkarīga no attiecīgā darbinieka piekrišanas, un vai šajā ziņā nozīme ir tam, vai šī valsts tiesību norma ir vispārīga rakstura vai speciāla tiesību norma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka minētā 3. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka tiesības un pienākumi, kas cedentam izriet no darba līguma vai darba attiecībām, kuras pastāv uzņēmuma pārejas datumā, šīs pārejas dēļ ir nodotas cesionāram.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt minētā 3. panta 1. punkta otrajā daļā noteikts, ka dalībvalstis var paredzēt, ka cedents un cesionārs pēc uzņēmuma pārejas dienas ir solidāri atbildīgi par pienākumiem, kuru izpildes termiņš iestājies pirms pārejas dienas un kuri ir izrietējuši no darba līguma vai darba attiecībām, kas pastāv pārejas dienā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jānorāda, ka no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Rumānijas likumdevējs Direktīvas 2001/23 3. panta 1. punkta pirmo daļu transponējis gan Likuma Nr. 67/2006 5. panta 1. punktā, gan Darba kodeksa 173. panta 2. punktā, bet ka tas šajās valsts tiesību normās nav īstenojis šīs direktīvas 3. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">To ņemot vērā, iesniedzējtiesa vaicā, vai tā drīkst uzskatīt, ka šī iespēja ir īstenota ar vispārīga rakstura valsts tiesību normu, piemēram, Civilkodeksa 1605. pantu, kas parāda cesiju padara atkarīgu no kreditora piekrišanas. Tā sliecas uzskatīt, ka attiecīgās pārejas ietvaros būtu jānospriež, ka pienākums maksāt darba algas, kas cedentam jāmaksā attiecīgajam darbiniekam līdz šīs pārejas dienai, nav ticis nodots cesionāram, ja nav šī darbinieka piekrišanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmām kārtām, jāatgādina, ka 1988. gada 5. maija sprieduma Berg un Busschers (144/87 un 145/87, EU:C:1988:236) 11. punktā Tiesa attiecībā uz Direktīvas 77/187 3. panta 1. punktu, kas būtībā bija līdzvērtīgs Direktīvas 2001/23 3. panta 1. punktam, ir nospriedusi, ka uzņēmuma pāreja izraisa visu cedenta pienākumu, kas darba devējam izriet no darba līguma vai darba tiesiskajām attiecībām, pilnīgu pāreju cesionāram, taču dalībvalstis saglabā iespēju paredzēt cedenta un cesionāra solidāru atbildību pēc pārejas. Tiesa no tā secināja – ja vien dalībvalstis neizmanto šo iespēju, cedents ir atbrīvots no saviem kā darba devēja pienākumiem pārejas dēļ vien, un šīs juridiskās sekas nav atkarīgas no attiecīgo darbinieku piekrišanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā sprieduma 12. punktā Tiesa konstatēja, ka šāda interpretācija ir saderīga ar Direktīvas 77/187 izvirzīto mērķi nodrošināt darbinieku tiesību aizsardzību darba devēja maiņas gadījumā, ļaujot viņiem turpināt strādāt pie jaunā darba devēja ar tādiem pašiem nosacījumiem, par kādiem viņi vienojušies ar cedentu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt minētā sprieduma 13. punktā tā norādīja, ka, paredzot šādu no darba līguma izrietošo pienākumu pilnīgu pāreju, šī direktīva atkāpjas no principa – uz ko atsaukušies prasītāji pamatlietā lietā, kurā taisīts tas pats spriedums –, saskaņā ar kuru debitora maiņa var notikt tikai ar kreditora piekrišanu. Tā piebilst, ka, piešķirot dalībvalstīm iespēju noteikt cedenta un cesionāra solidāru atbildību pēc pārejas, minētās direktīvas 3. panta 1. punkta otrā daļa tām ļāva noteikumu par to pienākumu pilnīgu pāreju, kas izriet no darba līguma, saskaņot ar valsts tiesību sistēmas principiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad Tiesa nosprieda, ka Direktīvas 77/187 3. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka pēc uzņēmuma pārejas dienas cedents ir atbrīvots no pienākumiem, kas izriet no darba līguma vai darba tiesiskajām attiecībām pārejas dēļ vien, pat ja uzņēmumā nodarbinātie darbinieki tam nepiekrīt vai pret to iebilst, tomēr dalībvalstīm ir atstāta iespēja paredzēt cedenta un cesionāra solidāru atbildību pēc pārejas dienas (spriedums, 1988. gada 5. maijs, Berg un Busschers, 144/87 un 145/87, EU:C:1988:236, 14. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no šī sprieduma 35. punkta, Rumānijas likumdevējs šajā punktā paredzētajās valsts tiesību normās nav īstenojis šo iespēju paredzēt cedenta un cesionāra solidāru atbildību atbilstoši Direktīvas 2001/23 3. panta 1. punkta otrajai daļai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, svarīgi atgādināt, ka Tiesa ir arī nospriedusi, ka to tiesību īstenošana, kas darbiniekiem piešķirtas ar Direktīvu 2001/23, it īpaši ar tās 3. panta 1. punktu, nevar būt atkarīga nedz no cedenta vai cesionāra piekrišanas, nedz darbinieku pārstāvju vai pašu darbinieku piekrišanas; vienīgais izņēmums attiecas uz pašiem darbiniekiem, jo viņiem ir iespēja brīvi izlemt neturpināt darba attiecības ar jauno darba devēju pēc šīs pārejas (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 1991. gada 25. jūlijs, d’Urso u.c., C‑362/89, EU:C:1991:326, 11. punkts; 2002. gada 24. janvāris, Temco, C‑51/00, EU:C:2002:48, 35. un 36. punkts, kā arī 2005. gada 26. maijs, Celtec, C‑478/03, EU:C:2005:321, 37. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka pēdējā minētā atruna pamatlietā nešķiet atbilstoša. Saskaņā ar norādēm, kas izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un kas attiecīgā gadījumā iesniedzējtiesai jāapstiprina, attiecīgais darbinieks šajā gadījumā apstrīd nevis darba attiecību turpināšanu ar cesionāru, bet tikai to, ka cedents pēc attiecīgās pārejas esot atbrīvojies no pienākumiem, kuri saistīti ar to darba algu samaksu, kas atbilst darbam, kuru šis darbinieks bija veicis šim cedentam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, trešām kārtām, no judikatūras izriet, ka Direktīvas 2001/23 3. panta 1. punktā paredzētā pāreja aptver visas darbinieku tiesības, ciktāl uz tām neattiecas viens no šīs direktīvas 3. panta 4. punktā paredzētajiem izņēmumiem no šīs tiesību normas piemērošanas (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2015. gada 28. janvāris, Gimnasio Deportivo San Andrés, C‑688/13, EU:C:2015:46, 52. punkts un tajā minētā judikatūra), neatkarīgi no tā, vai šīs tiesības ir radušās pēc vai pirms uzņēmuma pārejas (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 1985. gada 7. februāris, Abels, 135/83, EU:C:1985:55, 37. un 38. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa ir arī precizējusi – ciktāl minētās direktīvas 3. panta 1. punkta otrā daļa ļauj dalībvalstīm noteikt, ka cedents un cesionārs “pēc pārejas dienas” ir solidāri atbildīgi par pienākumiem, kuru izpildes termiņš iestājies pirms pārejas dienas un kuri ir izrietējuši no darba līguma vai darba attiecībām, kas pastāv pārejas dienā, cesionārs ir pirmais, kas ir atbildīgs par slogu, kuru rada darbinieku tiesības, kas pastāv pārejas brīdī (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 1985. gada 7. februāris, Abels, 135/83, EU:C:1985:55, 36. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, ņemot vērā arī šī sprieduma 39. un 44. punktā atgādināto judikatūru, jānoraida tas, ka Direktīvas 2001/23 3. panta 1. punkta interpretācijas nolūkā nozīme būtu tādam principam kā tas, kuram atbilst noteikums, kas pārņemts Civilkodeksa 1605. pantā, saskaņā ar kuru debitors nevar parādus nodot trešai personai bez kreditoru piekrišanas; tas ietver arī tādu darba algu samaksas pienākuma nodošanu, kas cedentam jāmaksā attiecīgajam darbiniekam līdz uzņēmuma pārejas dienai, tomēr dalībvalstīm ir atstāta 3. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēta iespēja noteikt cedenta un cesionāra solidāru atbildību pēc pārejas dienas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk runājot par minēto otro daļu, jāuzsver, ka tās mērķis ir nevis atkāpties no pamatprincipa, kas noteikts minētā 3. panta 1. punkta pirmajā daļā, saskaņā ar kuru cesionārs pārejas dēļ kļūst atbildīgs par pienākumiem, kas izriet no darba līguma, bet ļaut papildināt šī pamatprincipa piemērošanu, paredzot, ka šī atbildība var turpināties arī cedentam, ne tikai cesionāram.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Direktīvas 2001/23 3. panta 1. punkta otrā daļa neļauj likt šķēršļus minētajam pamatprincipam, saskaņā ar kuru no darba līguma izrietošie pienākumi pilnībā tiek nodoti cesionāram, pat ja uzņēmumā nodarbinātie darbinieki tam nepiekrīt vai pret to iebilst, kā izriet no šī sprieduma 40. punktā minētās judikatūras.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka šo tiesību normu nekādā ziņā nedrīkst īstenot, izmantojot noteikumu, kura dēļ šo pienākumu nodošana ir atkarīga no darbinieka piekrišanas, neatkarīgi no tā, kā uzsvērts pirmajā jautājumā, vai šāds noteikums ir paredzēts vispārīga rakstura vai speciālā valsts tiesību normā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vēl jānorāda, ka Direktīvas 2001/23 3. panta 1. punkta interpretāciju nevar atspēkot ar elementiem, ko iesniedzējtiesa norādījusi lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu un kas atgādināti šī sprieduma 21. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, šī tiesa apstiprina, ka kopš 1988. gada 5. maija sprieduma Berg un Busschers (144/87 un 145/87, EU:C:1988:236) Tiesas judikatūra, kas attiecas uz jēdzienu “uzņēmuma pāreja”, ir attīstījusies, kā to pierādot 1997. gada 11. marta spriedums Süzen (C‑13/95, EU:C:1997:141).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir pietiekami norādīt, ka princips, saskaņā ar kuru tiesības un pienākumi, kas izriet no darba līgumiem, kuri pastāv uzņēmuma pārejas dienā, pilnībā tiek nodoti cesionāram, un šādas sekas nevar būt atkarīgas no darbinieku piekrišanas, ir princips, kas iedibināts Tiesas judikatūrā pēc 1988. gada 5. maija sprieduma Berg un Busschers (144/87 un 145/87, EU:C:1988:236), kā to pierāda it īpaši šī sprieduma 42. punktā minētā judikatūra.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā, kā izriet no Direktīvas 2001/23 8. apsvēruma, lai gan tiesiskajai drošībai un pārskatāmībai ir bijis nepieciešams jēdziena “pāreja” skaidrojums, ņemot vērā Tiesas judikatūru, jāsecina tomēr, ka šāds minētās direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertais skaidrojums nav mainījis nedz Direktīvas 77/187 piemērošanas jomu, nedz arī tādējādi Direktīvas 2001/23 piemērošanas jomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, iesniedzējtiesa apgalvo, ka izmaiņas darba attiecību jomā pierāda, ka uz Direktīvas 2001/23 noteikumiem varētu atsaukties ar mērķi, kas ir pretējs tam, kāds izvirzīts direktīvā, proti, lai darbiniekiem liegtu viņu tiesību aizsardzību uzņēmuma pārejas ietvaros, nevis lai garantētu šo aizsardzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, kā norādīts šī sprieduma 38. punktā un kā izriet no šīs direktīvas 3. panta, kas aplūkots kopā ar tās 3. apsvērumu, ka tās mērķis ir aizsargāt darbiniekus, nodrošinot viņu tiesību aizsardzību darba devēja maiņas gadījumā un ļaujot viņiem palikt strādāt pie jaunā darba devēja ar tādiem pašiem nosacījumiem, par kādiem viņi vienojušies ar cedentu. Šīs pašas direktīvas priekšmets ir cik vien iespējams garantēt darba līgumu vai darba tiesisko attiecību turpināšanu ar cedentu bez izmaiņām, lai nepieļautu, ka attiecīgajiem darbiniekiem uzņēmuma pārejas dēļ vien tiek radīta nelabvēlīgāka situācija (spriedums, 2020. gada 9. septembris, TMD Friction un TMD Friction EsCo, C‑674/18 un C‑675/18, EU:C:2020:682, 48. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). To ņemot vērā, kā izriet no šī sprieduma 37. un 38. punkta, šāda pāreja, ja vien tiek īstenota 3. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētā iespēja, bet tam šajā gadījumā nav nozīmes, arī atbrīvo cedentu no viņa kā darba devēja pienākumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā Eiropas Komisija norāda rakstveida apsvērumos, jāatgādina, ka Savienības tiesiskā regulējuma piemērošana nav paplašināma tiktāl, lai tajā iekļautu darījumus, kas tiek veikti tikai tādēļ, lai krāpnieciski vai ļaunprātīgi gūtu labumu no Savienības tiesībās paredzētajām priekšrocībām. No iedibinātās judikatūras izriet – lai pierādītu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, jābūt, pirmkārt, objektīvu apstākļu kopumam, no kura izriet, ka, lai gan formāli Savienības tiesiskajā regulējumā paredzētie nosacījumi ir ievēroti, šī tiesiskā regulējuma mērķis nav sasniegts, un, otrkārt, subjektīvam elementam, proti, vēlmei iegūt no minētā Savienības tiesiskā regulējuma izrietošu labumu, mākslīgi radot apstākļus, kas vajadzīgi tā iegūšanai (spriedums, 2025. gada 30. oktobris, Mercedes‑Benz Bank un Volkswagen Bank, C‑143/23, EU:C:2025:837, 79. un 81. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Galu galā valsts tiesai jāpārbauda, vai tajā izskatāmajās lietās pastāv ļaunprātīga rīcība, ņemot vērā visus lietas faktus un apstākļus, tostarp tos, kas radušies pēc darījuma, kura ļaunprātīgais raksturs tiek apgalvots (spriedums, 2025. gada 30. oktobris, Mercedes‑Benz Bank un Volkswagen Bank, C‑143/23, EU:C:2025:837, 82. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos iemeslus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 2001/23 3. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmuma pārejas ietvaros šīs direktīvas izpratnē cedenta neizmaksāto darba algu izmaksai tas neļauj piemērot valsts tiesību normu, kas pienākumu cesiju starp diviem debitoriem padara atkarīgu no kreditora piekrišanas, tāpēc ar šo darba algu samaksu saistīto cedenta pienākumu pāreja cesionāram ir atkarīga no attiecīgā darbinieka piekrišanas, neatkarīgi no tā, vai šī valsts tiesību norma ir vispārīga rakstura vai speciāla tiesību norma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2001/23 8. pants jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmuma pārejas ietvaros šīs direktīvas izpratnē cedenta neizmaksāto darba algu izmaksai tas ļauj piemērot valsts tiesību normu, kas pienākumu cesiju starp diviem debitoriem padara atkarīgu no kreditora piekrišanas, tāpēc ar šo darba algu samaksu saistīto cedenta pienākumu pāreja cesionāram ir atkarīga no attiecīgā darbinieka piekrišanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētajā 8. pantā paredzēts, ka šī direktīva neapdraud dalībvalstu tiesības piemērot vai ieviest darbiniekiem labvēlīgākus normatīvo un administratīvo aktu noteikumus vai veicināt vai atļaut darbiniekiem labvēlīgākus koplīgumus vai līgumus starp darba devējiem un darba ņēmējiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka šī pati direktīva paredz tikai daļēju saskaņošanu attiecīgajā jautājumā, būtībā attiecinot dažādu dalībvalstu tiesībās autonomi noteikto darbinieku aizsardzību arī uz uzņēmuma īpašumtiesību pārejas gadījumiem. Ar to nemēģina noteikt vienotu aizsardzību visā Eiropas Savienībā atkarībā no kopīgiem kritērijiem (spriedums, 2014. gada 11. septembris, Österreichischer Gewerkschaftsbund, C‑328/13, EU:C:2014:2197, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr darbiniekiem labvēlīgāku valsts noteikumu piemērošana saskaņā ar Direktīvas 2001/23 8. pantu nedrīkst apdraudēt minimālo aizsardzību, kas darbiniekiem garantēta šajā direktīvā un it īpaši tās 3. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru tiesības un pienākumi, kas izriet no darba līguma, pilnībā tiek nodoti cesionāram (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2019. gada 19. novembris, TSN un AKT, C‑609/17 un C‑610/17, EU:C:2019:981, 35. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra, un 2023. gada 2. marts, MÁV‑START, C‑477/21, EU:C:2023:140, 51. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādu valsts noteikumu piemērošana nedrīkst apdraudēt arī minētās direktīvas saskaņotību vai tās mērķus (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2019. gada 19. novembris, TSN un AKT, C‑609/17 un C‑610/17, EU:C:2019:981, 51. punkts, kā arī 2025. gada 12. jūnijs, Tallinna linn, C‑219/24, EU:C:2025:442, 48. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pat ja pieņem, ka valsts tiesību norma, kas pienākumu cesiju starp diviem debitoriem padara atkarīgu no kreditora piekrišanas, piemēram, Civilkodeksa 1605. pants, ir darbiniekiem labvēlīgāka tiesību norma nekā Direktīvas 2001/23 3. panta 1. punkts, jākonstatē, ka šādas valsts tiesību normas piemērošana ir pretrunā pamatprincipam, uz kura balstīts 3. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru pārejas dēļ cesionārs pilnībā kļūst par atbildīgu par pienākumiem, kas izriet no darba līguma, tostarp, ja attiecīgie darbinieki tam nepiekrīt vai pret to iebilst, kā izriet no atbildes, kas sniegta uz pirmo jautājumu. Šādos apstākļos šādas valsts tiesību normas piemērošana apdraudētu šīs direktīvas saskaņotību, kā arī minimālo aizsardzību, kas tajā garantēta darbiniekiem, it īpaši minētā 3. panta 1. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos iemeslus, uz otro jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 2001/23 8. pants jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmuma pārejas ietvaros šīs direktīvas izpratnē cedenta neizmaksāto darba algu izmaksai tas neļauj piemērot valsts tiesību normu, kas pienākumu cesiju starp diviem debitoriem padara atkarīgu no kreditora piekrišanas, tāpēc ar šo darba algu samaksu saistīto cedenta pienākumu pāreja cesionāram ir atkarīga no attiecīgā darbinieka piekrišanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-114" title="page-12">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padomes Direktīvas 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā 3. pants 1. punkts</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-116" title="page-12">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-117" title="page-12">
      uzņēmuma pārejas ietvaros šīs direktīvas izpratnē cedenta neizmaksāto darba algu izmaksai tas neļauj piemērot valsts tiesību normu, kas pienākumu cesiju starp diviem debitoriem padara atkarīgu no kreditora piekrišanas, tāpēc ar šo darba algu samaksu saistīto cedenta pienākumu pāreja cesionāram ir atkarīga no attiecīgā darbinieka piekrišanas, neatkarīgi no tā, vai šī valsts tiesību norma ir vispārīga rakstura vai speciāla tiesību norma.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2001/23 8. pants</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-119" title="page-12">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-120" title="page-13">
      uzņēmuma pārejas ietvaros šīs direktīvas izpratnē cedenta neizmaksāto darba algu izmaksai tas neļauj piemērot valsts tiesību normu, kas pienākumu cesiju starp diviem debitoriem padara atkarīgu no kreditora piekrišanas, tāpēc ar šo darba algu samaksu saistīto cedenta pienākumu pāreja cesionāram ir atkarīga no attiecīgā darbinieka piekrišanas.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-121" title="page-13">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – rumāņu.</p>
</body>
</html>
