|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2026/1849 |
23.7.2026 |
PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2026/1849
(2026. gada 23. jūlijs),
ar kuru groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Padome 2014. gada 31. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/512/KĀDP (1). |
|
(2) |
Savienība joprojām nelokāmi atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. |
|
(3) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja Rezolūcijā ES-11/7, kas pieņemta 2025. gada 24. februārī, atgādināja, ka ir pilnībā jāīsteno tās attiecīgās rezolūcijas, kas pieņemtas, reaģējot uz agresiju pret Ukrainu, jo īpaši tās prasība Krievijas Federācijai nekavējoties, pilnībā un bez nosacījumiem izvest visus savus militāros spēkus no Ukrainas teritorijas tās starptautiski atzītajās robežās un tās prasība Krievijas Federācijai nekavējoties pārtraukt karadarbību pret Ukrainu, jo īpaši jebkādus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civiliem objektiem. |
|
(4) |
Kamēr Krievijas Federācijas nelikumīgās darbības turpina pārkāpt starptautisko tiesību pamatnoteikumus, tostarp jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta 4. punktā noteikto spēka lietošanas aizliegumu, vai starptautisko humanitāro tiesību pamatnoteikumus, ir lietderīgi saglabāt spēkā visus Savienības noteiktos pasākumus un vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus. |
|
(5) |
Ņemot vērā to, ka Krievijas Federācija turpina un saasina agresiju pret Ukrainu, jo īpaši tās neseno brutālo militāro kampaņu, kura apzināti vērsta pret civilo infrastruktūru, tostarp pret enerģētikas, ūdens un veselības objektiem, kura ir izraisījusi smagas civiliedzīvotāju ciešanas un kuras mērķis ir graut Ukrainas noturību, Padome uzskata, ka ir nepieciešams pieņemt turpmākus ierobežojošus pasākumus. |
|
(6) |
Konkrēti, ir lietderīgi grozīt atkāpes, lai nodrošinātu tādu preču un pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu, kas nepieciešami interneta infrastruktūras uzturēšanai Krievijā plašas sabiedrības vajadzībām. |
|
(7) |
Ir pamatoti Lēmuma 2014/512/KĀDP IV pielikumā pievienot 51 vienību. Minētās vienības veido daļu no Krievijas militārā un rūpnieciskā kompleksa vai tām ir komerciālas vai citas saiknes ar Krievijas militāro un rūpniecisko kompleksu vai tās aizsardzības un drošības sektoru vai tās citādi atbalsta Krievijas militāro un rūpniecisko kompleksu vai tās aizsardzības un drošības sektoru. Minētājām vienībām tiek noteikti stingrāki eksporta ierobežojumi attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, kā arī attiecībā uz precēm un tehnoloģijām, kas varētu veicināt Krievijas aizsardzības un drošības sektora tehnoloģiskās jaudas palielināšanu. Ir lietderīgi minētajam sarakstam pievienot vienības trešās valstīs, kas nav Krievija, kuras netieši veicina Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, tādējādi ļaujot apiet Savienības ierobežojošos pasākumus vai traucējot to mērķim, tostarp Savienības ierobežojošos pasākumus, kas noteikti mikroelektronikas izstrādājumiem, datora skaitliskās programmvadības (CNC) darbgaldiem un iekārtām pusvadītāju ierīču apstrādei. |
|
(8) |
Ir lietderīgi paplašināt to priekšmetu sarakstu, kuri varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai tās aizsardzības un drošības sektora attīstību, iekļaujot sarakstā priekšmetus, kurus Krievija ir izmantojusi tās agresijas karā pret Ukrainu, un priekšmetus, kuri veicina Krievijas militāro sistēmu izstrādi vai ražošanu, tostarp: niķeļa pulverus, metālisku niķeli un sakausējumus ar niķeli, ko izmanto reaktīvo dzinēju korozijizturīgos pārklājumos; berilija pulverus, ko izmanto propelentos un augstas veiktspējas sakausējumos; pašlīmējošas plēves, lentes un sloksnes, ko izmanto kosmiskās aviācijas un aizsardzības nozarē; aviācijas priekšmetus, ko izmanto konkrēti bezpilota lidaparātiem (UAV), piemēram, aprīkojumu apkalpošanai uz zemes; traucēšanas/pārtveršanas sistēmas, palaišanas sistēmas un servomotorus; un UAV vai raķešu lidojuma pabeigšanas sistēmas. |
|
(9) |
Ir lietderīgi arī ieviest papildu ierobežojumus tādu preču importam, kas Krievijai rada ievērojamus ieņēmumus, tādējādi ļaujot turpināt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, tostarp ierobežojumus vara rūdām, niķeļa rūdām, svina rūdām, dārgmetālu rūdām, neapstrādātam cinkam, sārmzemju metāliem, dažām neorganiskām ķimikālijām (cinka oksīdiem un hroma oksīdiem), taleļļai, stikla izstrādājumiem un automobiļu daļām. |
|
(10) |
Ir lietderīgi ieviest divas atkāpes, lai ļautu valsts kompetentajām iestādēm droši atbrīvoties no Krievijas naftas kravām, ko tās aiztur un konfiscē. Šajā nolūkā ir ieviestas divas atkāpes, lai varētu veikt attiecīgas darbības, piemēram, importu, nodošanu, uzglabāšanu, pārvaldību un pārdošanu. |
|
(11) |
Ir lietderīgi ieviest iespēju kompetentajām iestādēm, ievērojot stingrus nosacījumus, atļaut importētājiem nesniegt pierādījumus par jēlnaftas izcelsmes valsti attiecībā uz trešā valstī iegūtu naftas produktu piegādi tālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām, kas asociētas ar Savienību, ņemot vērā minēto reģionu, zemju un teritoriju konkrētās ģeogrāfiskās iezīmes un piegādes ierobežojumus tajos, lai nodrošinātos gadījumiem, kad izcelsmes apliecinājumu ir grūti iegūt. |
|
(12) |
Ir lietderīgi pagarināt termiņu atbrīvojumam no naftas cenu griestiem, kas, ņemot vērā bažas par enerģētisko drošību, ļauj uz Japānu ar kuģiem transportēt jēlnaftu, kuras izcelsme ir Sakhalin-2 projektā Krievijā. |
|
(13) |
Ir lietderīgi ievest jēlnaftas cenu griestu grozījuma apturēšanu. Padomes Lēmums (KĀDP) 2025/1495 (2) paredzēja procedūru Krievijas jēlnaftas cenu griestu grozīšanai atkarībā no Krievijas jēlnaftas vidējās tirgus cenas. Kā norādīts minētajā lēmumā, minētās procedūras mērķis ir nodrošināt, ka jēlnaftas cenu griesti vienmēr ir pietiekami zemi, lai samazinātu Krievijas ieņēmumus no naftas eksporta, ņemot vērā iepriekšējās cenu svārstības. Ņemot vērā nesenos ārkārtas traucējumus jēlnaftas un naftas produktu tirgos un lai nodrošinātu, ka jēlnaftas cenu griesti joprojām efektīvi sasniedz savus mērķus, ir lietderīgi apturēt minēto cenu griestu grozījumu. Tajā pašā laikā ir lietderīgi paredzēt minētās apturēšanas starpposma pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka mehānisms joprojām ir nepieciešams un samērīgs, ņemot vērā norises tirgū. Padomei vajadzētu būt iespējai pēc minētās starpposma pārskatīšanas nolemt grozīt cenu griestus. Ja Padome lēmumu nepieņem, piemērojamie cenu griesti paliks spēkā. No 2027. gada 15. jūlija tiks atsākta sākotnējā cenu griestu grozīšanas procedūra, minētajā dienā publicējot Komisijas paziņojumu par jaunajiem cenu griestiem un Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (3) XXVIII pielikuma grozījumu saskaņā ar Lēmuma 2014/512/KĀDP 4.p panta 12. punktu un Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.n panta 11. punktu un 7.a pantu. |
|
(14) |
Ir lietderīgi ieviest atbrīvojumu no aizlieguma sniegt tehnisku palīdzību, starpniecības pakalpojumus vai finansējumu, vai finansiālu palīdzību, kas saistīta ar tādas sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) nodošanu trešām valstīm, kuras izcelsme ir Krievijā vai kura tiek eksportēta no Krievijas. Minētā atbrīvojuma mērķis ir mazināt negatīvo ietekmi konkrētu partnervalstu energoapgādei. |
|
(15) |
Padomes Lēmums (KĀDP) 2025/2032 (4) grozīja Lēmumu 2014/512/KĀDP, lai ieviestu aizliegumu tieši vai netieši pirkt, importēt vai nodot sašķidrinātu dabasgāzi (LNG), kuras izcelsme ir Krievijā vai kuru eksportē no Krievijas. Minētais aizliegums attiecas uz iegādēm un nodošanām uz Savienību un trešām valstīm. |
|
(16) |
Ir lietderīgi ieviest pagaidu atbrīvojumu attiecībā uz tādas LNG nodošanu vai iegādi, kuras izcelsme ir Krievijā vai kuru eksportē no Krievijas, ja šāda nodošana vai iegāde, kas saistīta ar minēto nodošanu, ir paredzēta trešām valstīm. Lai nodrošinātu, ka pagaidu atbrīvojums neapdraud Savienības ierobežojošo pasākumu mērķus, minētajā noteikumā būtu skaidri jāparedz noteikums, ka Krievijas LNG kopējā jauda, ko Savienības operatori saskaņā ar pagaidu atbrīvojumu nodod trešām valstīm, nepārsniedz Krievijas izcelsmes vai no Krievijas eksportētās LNG 2025. gada apjomu, tādējādi izvairoties no eksporta ieņēmumu pieauguma, ko Krievija gūst no šādas nodošanas. Lai nodrošinātu, ka pagaidu atbrīvojums joprojām atbilst Savienības ierobežojošo pasākumu mērķiem, ņemot vērā norises, kas ietekmē Savienības operatorus, Komisijai būtu periodiski jānovērtē pasākumi un jāiesniedz novērtējums Padomei. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Padomei būtu jāpārskata pagaidu atbrīvojuma darbība un attiecīgā gadījumā jāspēj nolemt to saīsināt, pagarināt vai izbeigt. |
|
(17) |
Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un Lēmuma 2014/512/KĀDP aptverto darbību sakārtotu pakāpenisku izbeigšanu, ir lietderīgi precizēt, ka pagaidu atbrīvojums attiecībā uz trešām valstīm paredzētas LNG iegādi un nodošanu būtu jāpiemēro tikai tad, ja iegāde ir saistīta ar nodošanu, ko veic Savienības operators. Šāda nodošana būtu jāveic, pamatojoties uz ilgtermiņa līgumu par LNG piegādi, izņemot dabasgāzes atvasinātos instrumentus, kura termiņš pārsniedz vienu gadu un kurš noslēgts pirms 2022. gada 24. februāra un pēc minētā datuma nav grozīts, izņemot Lēmumā 2014/512/KĀDP atļautos ierobežotos nolūkos. Turklāt pati ar minēto nodošanu saistītā iegāde būtu jāveic saskaņā ar ilgtermiņa līgumu, kura termiņš pārsniedz vienu gadu un kurš noslēgts pirms 2022. gada 24. februāra un pēc minētā datuma nav grozīts citādi, kā vien tajos pašos ierobežotajos nolūkos. Šādam ilgtermiņa līgumam parasti jāietver visi elementi, kas vajadzīgi tā spēkā esamībai un darījuma izpildei, piemēram, tajā jānorāda puses, cena, daudzumi, piegādes datumi, iekraušanas vai piegādes vieta, izpildes nosacījumi. Pagaidu atbrīvojums neattiecas uz līgumiem, kuros attiecībā uz šādiem elementiem ir vajadzīga papildu vienošanās starp līgumslēdzējām pusēm, izņemot grozījumus, kuri attiecas uz ierobežotiem nolūkiem, kas nepārprotami atļauti ar šo lēmumu, piemēram, attiecībā uz operacionālajām procedūrām, tādām kā ikgadējās piegādes programmas vai jebkādi citi līdzīgi ikdienas darbības pielāgojumi. Izmaiņas šādos elementos, kuru pamatā ir vienpusējas līguma klauzulas, pret kurām otra līgumslēdzēja puse nevar iebilst, neliedz piemērot pagaidu atbrīvojumu. No 2027. gada 1. janvāra būtu jāaizliedz jebkāda cita iegāde, kas nav saistīta ar konkrētu nodošanu, kuru veic Savienības operators. Tā kā no minētās dienas šādas iegādes vairs nevar likumīgi veikt, ja vien tās joprojām nav saistītas ar Savienības operatoru veiktu nodošanu, uz kuru attiecas pagaidu atbrīvojuma nosacījumi, ir skaidrs, ka izrietošo izpildes neiespējamību var uzskatīt par nepārvaramu varu, lai izbeigtu esošās līgumsaistības, ciktāl minētās saistības nevar turpināt pildīt saistībā ar Savienības operatoru veikto nodošanu. |
|
(18) |
Attiecībā uz aizliegumu sniegt LNG termināļu pakalpojumus ir lietderīgi arī vēl sīkāk precizēt minētā aizlieguma piemērošanas jomu. |
|
(19) |
Savienība jau ir pieņēmusi noteikumus par konkrētu kuģu iekļaušanu sarakstā, lai ierobežotu attiecīgo kuģu darbības. Šādas darbības varētu būt atkarīgas no tā, vai trešo valstu kuģi sniedz tādus pakalpojumus kā bunkurēšana, velkoņu pakalpojumi un pārkraušana no kuģa uz kuģi. Lai risinātu šādu pakalpojumu sniegšanu un atturētu no tās, ir lietderīgi paplašināt iekļaušanas sarakstā kritēriju darbības jomu, aptverot kuģus, kas sniedz šādus pakalpojumus. Ir lietderīgi arī papildināt sarakstā iekļauto kuģu sarakstu. |
|
(20) |
Krievija gūst ievērojamus ieņēmumus no naftas pārdošanas. Ir lietderīgi ieviest aizliegumu veikt jebkādus darījumus ar pārstrādes rūpnīcām Krievijā un trešās valstīs, kas nav Krievija, kuras izmanto Lēmuma 2014/512/KĀDP XIII pielikumā norādītās jēlnaftas pārstrādei/rafinēšanai vai naftas produktu pārstrādei/sajaukšanai, vai tādu minerālproduktu pārstrādei/sajaukšanai, kuru izcelsme ir Krievijā, vai pārstrādes rūpnīcām, ko izmanto ierobežojošu pasākumu apiešanai. Šādi darījumi ietver piekļuvi uzskaitīto pārstrādes rūpnīcu iekārtām un jebkādu pakalpojumu sniegšanu. Ir lietderīgi identificēt vienu pārstrādes rūpnīcu, kas atbilst minētajiem sarakstā iekļaušanas kritērijiem, un to pievienot Lēmuma (KĀDP) 2014/512 attiecīgajā pielikumā. |
|
(21) |
Ir lietderīgi precizēt darbības jomu atkāpei attiecībā uz darījumiem saistībā ar dabasgāzes cauruļvadiem Nord Stream un Nord Stream 2 saistībā ar minēto cauruļvadu pabeigšanu, ekspluatāciju, uzturēšanu vai izmantošanu. |
|
(22) |
Savienība jau ir pieņēmusi pasākumus, lai ierobežotu Krievijas ieņēmumus, kas saistīti ar LNG eksportu. Šāds eksports ir atkarīgs no LNG tankkuģu pieejamības, un tāpēc ir svarīgi ierobežot Krievijas iespēju iegūt un izmantot LNG tankkuģus. Šajā nolūkā ir lietderīgi ieviest paziņošanas pienākumu attiecībā uz LNG tankkuģu pārdošanu un iespēju ieviest jaunus ierobežojumus LNG tankkuģu pārdošanai, lai minētie tankkuģi nesniegtu labumu Krievijas interesēm. |
|
(23) |
Savienība ir vairākkārt rīkojusies, lai identificētu finanšu iestādes, kredītiestādes vai vienības, kuras, vai nu pievienojoties Krievijas Federācijas Centrālās bankas finanšu ziņojumu pārsūtīšanas sistēmai, vai palīdzot apiet Savienības ierobežojošos pasākumus, sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus vai maksājumu pakalpojumus, kas atvieglo finanšu resursu nepārtrauktu gūšanu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, un lai aizliegtu jebkādus darījumus starp minētajām iestādēm vai vienībām un Savienības operatoriem. Pierādījumi liecina, ka vienības trešās valstīs joprojām palīdz Krievijai veikt prettiesiskas darbības. Tāpēc ir lietderīgi attiecīgajos Lēmuma 2014/512/KĀDP pielikumu sarakstos iekļaut četras finanšu vienības un 14 kriptoaktīvu pakalpojumus, lai aizliegtu jebkādus darījumus starp tām un personām, kas atrodas Savienībā. Turklāt ir lietderīgi svītrot vienu vienību no Lēmuma 2014/512/KĀDP XVIII pielikuma. Ir arī lietderīgi pievienot piecas vienības to trešo valstu juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstam, kuras būtiski traucē Lēmuma 2014/512/KĀDP 4.o, 4.p un 4.x pantā noteikto aizliegumu mērķi. |
|
(24) |
Ir lietderīgi paplašināt aizliegumu Krievijas valstspiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, turēt īpašumā vai kontrolēt konkrētas juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras ir reģistrētas vai izveidotas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, vai ieņemt amatus šādu juridisku personu, vienību vai struktūru pārvaldības struktūrās, lai aizliegumu piemērotu jebkurai vienībai, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1114 (5). |
|
(25) |
Lai saglabātu piekļuvi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un platformām pēc tam, kad Padomes Lēmums (KĀDP) 2026/508 (6) un Padomes Regula (ES) 2026/506 (7) aizliedza sadarboties ar jebkādiem šādiem Krievijā iedibinātiem pakalpojumu sniedzējiem un platformām, bankas un citas personas Krievijā, tostarp sarakstā iekļautas bankas, izmanto platformas, kuras ir iedibinātas trešās valstīs, kas nav Krievija. Vairākas minētās kriptoaktīvu platformas ir iekļautas sarakstā ar Lēmumu 2014/512/KĀDP un Regulu (ES) Nr. 833/2014, jo tās būtiski traucē minēto aktu izpildi vai būtiski traucē Padomes Lēmuma 2014/145/KĀDP (8) un Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 (9) izpildi. |
|
(26) |
Lai novērstu šādu Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanu caur trešo valstu jurisdikcijām, ir lietderīgi ieviest iespēju pilnībā aizliegt visus darījumus ar juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas ir tādas vienības, kuras sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, vai tādas platformas, kas ļauj apmainīties ar kriptoaktīviem vai tos pārvest, un kas ir iedibinātas attiecīgajā Lēmuma 2014/512/KĀDP pielikumā norādītajās trešās valstīs. |
|
(27) |
Ņemot vērā situācijas nopietnību, ir lietderīgi 33 kredītiestādes vai finanšu iestādes pievienot to juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstam, uz kurām attiecas darījumu aizliegums. Darījumu aizliegums ir piemērojams konkrētām Krievijas kredītiestādēm vai finanšu iestādēm vai citām vienībām, tostarp tām, kuras abonē finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumus, vai trešo valstu kredītiestāžu vai finanšu iestāžu Krievijas meitasuzņēmumiem, kas ir būtiski Krievijas finanšu un banku sistēmai, jo īpaši tāpēc, ka tie ir vai nu lielas vai svarīgas reģionālās bankas, kas tādējādi atbalsta reģionālas un federālas finanses un uzņēmējdarbību, vai bankas, kuras atvieglo pārrobežu maksājumus, vai bankas, kurām ir būtiska nozīme Krievijas agresijā pret Ukrainu, jo īpaši tāpēc, ka tie ir bankas, kuras grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, darbojoties okupētajās Ukrainas teritorijās vai piedāvājot finanšu pakalpojumus okupētajās Ukrainas teritorijās, vai bankas, kas piedāvā finanšu pakalpojumus Krievijas Federācijas bruņoto spēku sastāvā esošajām militārpersonām, vai bankas, uz kurām jau attiecas ierobežojošie pasākumi, ko noteikusi Savienība vai partnervalstis. |
|
(28) |
Ir lietderīgi ieviest atkāpi, lai ļautu kompetentajām iestādēm atļaut dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices valstspiederīgajiem izņemt līdzekļus, ko tie tur konkrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs un vienībās, kuras sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus vai maksājumu pakalpojumus un uz kurām attiecas aizliegums iesaistīties jebkādos darījumos, lai izbeigtu savas darbības, līgumus vai citas vienošanās ar attiecīgo iestādi vai vienību. Šādas izbeigšanas piemēri ir gadījumi, kad fiziska persona slēdz savus kontus vai izņem visus savus līdzekļus, kas tai ir attiecīgajā vienībā, un turpmāk neveido vai neuztur nekādas līgumiskas attiecības ar attiecīgo vienību. Lai mazinātu apiešanas risku, līdzekļi būtu jāpārskaita kredītiestādēm vai finanšu iestādēm, kas ir reģistrētas saskaņā ar konkrētas dalībvalsts tiesību aktiem vai kas pieder vai ir kontrolē tādām kredītiestādēm vai finanšu iestādēm, kuras reģistrētas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem. Minētais izņēmums neskar aizliegumu operatoriem Savienībā sniegt finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumus Lēmuma 2014/512/KĀDP VIII, XVIII un XIX pielikumā uzskaitītajām vienībām. Tāpēc minētais izņēmums nav jāinterpretē kā tāds, kas ļauj kompetentajai iestādei atļaut šādu pakalpojumu sniegšanu. |
|
(29) |
Ir lietderīgi arī ieviest stingri ierobežotu atkāpi, lai atļautu veikt darījumus ar konkrētu Lēmuma 2014/512/KĀDP XVIII pielikuma 4. ierakstā vienību tikai tad, ja tas nepieciešams, lai veiktu tādas atlīdzības samaksu, kas pienākas Savienībā iedibinātai kredītiestādei, pamatojoties uz pārdošanas iespējas tiesībām, par kurām panākta līgumiska vienošanās un kuras pienācīgi īstenotas pirms 2022. gada 28. februāra. Minētā atkāpe neapdraud Regulas (ES) Nr. 833/2014 vispārējos mērķus, un tās vienīgais pamatojums ir vajadzība novērst neparedzētas nelabvēlīgas sekas Savienības operatoram. Saskaņā ar Savienības nostāju ar minēto atkāpi nebūtu jāatļauj sniegt specializētu finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumu, kam arī turpmāk vajadzētu būt aizliegtam jebkuros apstākļos. |
|
(30) |
Trešās valstis ir pieņēmušas ierobežojošus pasākumus, kas ir līdzīgi tiem, kuri attiecas uz Krievijas diplomātu un konsulāro amatpersonu, kā arī Krievijas diplomātisko misiju vai konsulāro dienestu administratīvā, tehniskā vai apkalpojošā personāla locekļu vai viņu ģimenes locekļu ceļošanu caur Savienību. Tādēļ ir lietderīgi paplašināt informācijas apmaiņu ar minētajām trešām valstīm par iespējamiem attiecīgo ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem. |
|
(31) |
Ir lietderīgi ieviest mērķorientētu izņēmumu no aizlieguma sniegt pakalpojumus, kas tieši saistīti ar tūrismu Krievijā. |
|
(32) |
Ir lietderīgi attiecībā uz konkrētām pētniecības iestādēm ieviest mērķorientētu atkāpi no esošā aizlieguma tieši vai netieši pieņemt finansējumu, ziedojumus vai jebkādus citus ekonomiskus labumus vai atbalstu no Krievijas, lai segtu esošos pienākumus, piemēram, attiecīgo pētniecības iestāžu darbību, uzturēšanu, modernizāciju vai būvniecību. |
|
(33) |
Neprovocētajam un nepamatotajam Krievijas agresijas karam pret Ukrainu ir tālejošas sekas, tostarp Savienība ir saskārusies ar to, ka palielinājušies riski un apdraudējumi tās vērtībām, pamatinteresēm un drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Daudzi kaujinieki, kas piedalījušies Krievijas agresijas karā pret Ukrainu, dienējot Krievijas Federācijas bruņotajos spēkos vai saistītajos militārajos grupējumos, no frontes atgriežas Krievijā vai pārceļas uz trešām valstīm. Daudzi minētie kaujinieki iepriekš bija notiesāti un tika savervēti Krievijas cietumos un nosūtīti uz fronti. Minētos kaujiniekus radikalizēja Krievijas taktika, viņi ir bijuši liecinieki pret Ukrainas iedzīvotājiem vērstām zvērībām vai paši piedalījušies kara noziegumos. Ņemot vērā minēto personu iepriekšējo pieredzi un indoktrināciju, ar viņiem ir saistīts vispārējs vardarbīgu noziegumu risks. Ja viņiem tiks atļauts ceļot vai pārcelties uz Eiropu, viņi varētu tikt iesaistīti organizētajā noziedzībā vai ekstrēmistu kustībās vai kļūt par naidīgu operāciju aģentiem. Ņemot vērā Krievijas plašākās hibrīdkara stratēģijas, minētās personas varētu izmantot ar agresijas karu pret Ukrainu saistītās Krievijas retorikas aizstāvēšanai vai tikt iesaistītas dezinformācijas izplatīšanā gan par pilna mēroga iebrukuma iemesliem, gan par Krievijas rīcību šajā karā. Tādējādi minēto personu klātbūtne Savienībā apdraud Savienības vērtības, tās pamatintereses un tās drošību, kā arī vienas vai vairāku dalībvalstu vai visas Savienības sabiedrisko kārtību, iekšējo drošību vai starptautiskās attiecības. Ņemot vērā notiekošo Krievijas agresijas karu, tā nepārtraukto eskalāciju un saistītos Padomes lēmumus, kas ievieš pasākumus ekonomisko un finansiālo attiecību ar Krieviju mazināšanai un kas pieņemti kopš 2022. gada 24. februāra, ir lietderīgi noteikt dalībvalstīm pienākumu atteikt īstermiņa vīzas personām, kuras kopš 2022. gada 24. februāra dienē vai ir dienējušas aktīvā dienestā Krievijas Federācijas bruņotajos spēkos vai jebkādos paramilitāros, ar militāriem spēkiem saistītos vai neregulāros bruņotos grupējumos, kas saistīti ar Krievijas valdību, ir tās kontrolē vai rīkojas saskaņā ar tās norādēm, lai palīdzētu uzturēt mieru, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību. Lai nodrošinātu minētā pasākuma samērīgumu un to, ka lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz individuālu rīcību, ir lietderīgi minēto aizliegumu piemērot tikai tiem, kuri ar kaujas operācijām ir tieši veicinājuši Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Lai konsulārajām iestādēm atvieglotu minētā aizlieguma vienotu piemērošanu, ir lietderīgi tā piemērošanu atlikt, līdz tiek pieņemts Padomes lēmums, kad būs veiktas tā īstenošanai vajadzīgās darbības. Saskaņā ar pamattiesībām un pamatbrīvībām, kas atzītas Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kas atzītas tās 7. pantā, minētais aizliegums nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad dalībvalsts uzskata, ka ieceļošana vai tās teritorijas šķērsošana tranzītā ir vajadzīga humānos nolūkos, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ, un tas nebūtu jāpiemēro iesniedzējiem, kuri ir Krievijas Federācijas bruņoto spēku vai jebkādu paramilitāru, ar militāriem spēkiem saistītu vai neregulāru bruņotu grupējumu, kas saistīti ar Krievijas valdību, ir tās kontrolē vai rīkojas saskaņā ar tās norādēm, disidenti vai pārbēdzēji. Šādos gadījumos būtu jāizsniedz vīza ar ierobežotu teritoriālo derīgumu. |
|
(34) |
Krievijas tiesību akti un tiesu prakse ļauj personām iesniegt prasību konkrētās Krievijas tiesās, kuras pēc tam apstiprina jurisdikciju attiecībā uz strīdiem un pasludina spriedumus, ar kuriem Savienības uzņēmumi tiek notiesāti saistībā ar līgumiem vai darījumiem, kurus ietekmē Savienības ierobežojošie pasākumi. Pierādījumi attiecīgi liecina, ka Krievijas personas, vienības vai struktūras vai personas, vienības vai struktūras, kas darbojas ar kādas no minēto Krievijas personu, vienību vai struktūru starpniecību vai to vārdā vai kas pieder šādām personām, vienībām vai struktūrām vai atrodas to kontrolē, mēģina vai varētu mēģināt uzsākt un turpināt tiesvedību saistībā ar pasākumiem, kuri noteikti atbilstoši Lēmumiem 2014/145/KĀDP un 2014/512/KĀDP un Regulām (ES) Nr. 269/2014 un (ES) Nr. 833/2014, vai mēģina vai varētu mēģināt iegūt tādu spriedumu atzīšanu vai izpildi, kuri pieņemti šādās tiesvedībās. Lai saglabātu Savienības ierobežojošo pasākumu efektivitāti, Savienībai ir jārīkojas, lai mazinātu šādas prakses ietekmi, pieprasot dalībvalstīm neatzīt vai neizpildīt nekādus pienākumrīkojumus, rīkojumus, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, spriedumus vai citus tiesas nolēmumus vai administratīvus lēmumus, ko Krievijas tiesa vai iestāde pieņēmusi saistībā ar kādu līgumu vai darījumu, kura izpildi tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir ietekmējuši pasākumi, kas noteikti atbilstoši Lēmumiem 2014/145/KĀDP un 2014/512/KĀDP un Regulām (ES) Nr. 269/2014 un (ES) Nr. 833/2014. |
|
(35) |
Ir lietderīgi pagarināt termiņus, kas piemērojami konkrētām atkāpēm, kuras vajadzīgas aktīvu atsavināšanai Krievijā. Operatoriem būtu jāapzinās, ka Krievija ir valsts, kurā tiesiskuma princips vairs netiek piemērots, un ka Krievijas Federācija ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus, kas vērsti pret tā saukto “nedraudzīgo valstu”, tostarp dalībvalstu, uzņēmumu aktīviem. Minētā situācija ir radījusi pastāvīgus draudus, ka Savienības aktīvi tiek nobloķēti Krievijā bez iespējas tos sakārtotā veidā atgūt. Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienības uzņēmumiem tiek stingri ieteikts veikt visus iespējamos pasākumus, lai izbeigtu uzņēmējdarbību Krievijā un nesāktu tur jaunu uzņēmējdarbību. Diemžēl jauni tiesību akti, tiesu spriedumi un prakse Krievijā Savienības operatoriem ir pat vēl vairāk apgrūtinājuši iespēju sakārtotā veidā pamest Krievijas tirgu. Tāpēc ir lietderīgi pagarināt aktīvu atsavināšanas atkāpes, lai Savienības uzņēmumi pēc iespējas ātrāk varētu pamest Krievijas tirgu. Minētās pagarinātās atkāpes dalībvalstis piešķir katrā gadījumā atsevišķi, un to mērķis ir dot iespēju sakārtot aktīvu atsavināšanas procesu, kas bez minēto termiņu pagarināšanas nebūtu iespējams. |
|
(3) |
Ir vajadzīga turpmāka Savienības rīcība, lai īstenotu konkrētus pasākumus. |
|
(37) |
Tādēļ Lēmums 2014/512/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmumu 2014/512/KĀDP groza šādi:
|
1) |
lēmuma 1.aa pantu groza šādi:
|
|
2) |
lēmuma 1.ad pantā pievieno šādus punktus: “8. Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut darījumus, kas ir absolūti nepieciešami, lai izņemtu tādus līdzekļus vai slēgtu tādus kontus, kuri pieder vai ir turējumā dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices valstspiederīgajam vai fiziskām personām, kam ir pagaidu vai pastāvīgas uzturēšanās atļauja dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē, XVIII pielikumā uzskaitītajās juridiskajās personās, vienībās vai struktūrās, kuras tika iekļautas minētajā pielikumā 2026. gada 24. jūlijā vai pēc tam, ar tādiem nosacījumiem, kādus kompetentās iestādes uzskata par atbilstīgiem, un pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka:
Jebkādas šajā punktā paredzētas atļaujas piešķir uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Attiecīgā dalībvalsts divu nedēļu laikā pēc atļaujas piešķiršanas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkādām atļaujām, kas piešķirtas atbilstoši šim punktam. 9. Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut veikt darījumus ar XVIII pielikuma 4. ierakstā uzskaitītu vienību ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, un pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka darījuma veikšana ir nepieciešama, lai veiktu tādas atlīdzības samaksu, kas pienākas Savienībā iedibinātai kredītiestādei, pamatojoties uz pārdošanas iespējas tiesībām, par kurām panākta līgumiska vienošanās un kuras pienācīgi īstenotas pirms 2022. gada 28. februāra. Attiecīgā dalībvalsts divu nedēļu laikā pēc atļaujas piešķiršanas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkādām atļaujām, kas piešķirtas atbilstoši šim punktam.” |
|
3) |
lēmuma 1.ae pantā pievieno šādu punktu: “4. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut darījumus, kas ir absolūti nepieciešami, lai izņemtu tādus līdzekļus vai slēgtu tādus kontus, kuri pieder vai ir turējumā dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices valstspiederīgajam vai fiziskām personām, kam ir pagaidu vai pastāvīgas uzturēšanās atļauja dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē, XIX pielikumā uzskaitītajās juridiskajās personās, vienībās vai struktūrās, kuras tika iekļautas minētajā pielikumā 2026. gada 24. jūlijā vai pēc tam, ar tādiem nosacījumiem, kādus kompetentās iestādes uzskata par atbilstīgiem, un pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka:
Jebkāda šajā pantā paredzētās atļaujas piešķir uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Attiecīgā dalībvalsts divu nedēļu laikā pēc atļaujas piešķiršanas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkādām atļaujām, kas piešķirtas atbilstoši šim punktam.” |
|
4) |
lēmuma 1.af pantā iekļauj šādus punktus: “2.a Ir aizliegts iesaistīties jebkādos tiešos vai netiešos darījumos ar pārstrādes rūpnīcām, kas uzskaitītas XXI pielikuma D daļā. Lēmuma XXI pielikuma D daļā iekļauj pārstrādes rūpnīcas Krievijā un trešās valstīs, kas nav Krievija, kuras tiek izmantotas:
2.b Šā panta 2.a punktā minēto aizliegumu XXI pielikuma D daļas 1. ierakstam piemēro no 2027. gada 25. janvāra. Komisija līdz 2026. gada 25. oktobrim iesniedz Padomei savu novērtējumu par to, vai XXI pielikuma D daļas 1. ierakstā minētā iekļaušana sarakstā būtu jāsaglabā.” |
|
5) |
lēmuma 1.ag panta 3. punkta pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “3. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut darījumus, kuri ir absolūti nepieciešami:” |
|
6) |
lēmuma 1.b panta 2.a. punktu aizstāj ar šādu: “2.a Ir aizliegts no 2024. gada 18. janvāra atļaut Krievijas valstspiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, tieši vai netieši turēt īpašumā vai kontrolēt juridisku personu, vienību vai struktūru, kura reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un sniedz kriptoaktīvu maka, konta vai glabāšanas pakalpojumus, vai ieņemt amatus šādas juridiskas personas, vienības vai struktūras pārvaldības struktūrās. No 2026. gada 25. augusta minēto aizliegumu piemēro arī juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un sniedz jebkādus citus kriptoaktīvu pakalpojumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1114 (*1). (*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1114/oj).”;" |
|
7) |
iekļauj šādu pantu: “1.bc pants 1. Ir aizliegts tieši vai netieši iesaistīties jebkādos darījumos ar juridisku personu, vienību vai struktūru, kas ir tāda vienība, kura sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, vai tāda platforma, kura ļauj veikt kriptoaktīvu apmaiņu vai pārvedumu, un kas ir iedibināta XXX pielikumā uzskaitītā trešajā valstī. 2. Lēmuma XXX pielikumā iekļauj tikai tās trešās valstis, kuras Padome ir identificējusi kā tādas, kas sistemātiski un pastāvīgi nav novērsušas kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu vai nav novērsušas to, ka platformas apmainās ar kriptoaktīviem vai tos pārved, traucējot šā lēmuma un Lēmuma 2014/145/KĀDP vai Regulu (ES) Nr. 269/2014 un (ES) Nr. 833/2014 noteikumu izpildi. 3. Šā panta 1. punktā minēto aizliegumu nepiemēro darījumiem, ko veikuši dalībvalsts valstspiederīgie, kuri ir XXX pielikumā uzskaitītas valsts rezidenti un tādi bija pirms attiecīgās minētajā pielikumā norādītās dienas.” |
|
8) |
lēmuma 1.e pantam pievieno šādu punktu: “3. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut darījumus, kas ir absolūti nepieciešami, lai izņemtu tādus līdzekļus vai slēgtu tādus kontus, kuri pieder vai ir turējumā dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices valstspiederīgajam vai fiziskām personām, kam ir pagaidu vai pastāvīgas uzturēšanās atļauja dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē, ir turējumā VIII pielikumā uzskaitītajās juridiskajās personās, vienībās vai struktūrās, kuras tika iekļautas minētajā pielikumā 2026. gada 24. jūlijā vai pēc tam, ar tādiem nosacījumiem, kādus kompetentās iestādes uzskata par atbilstīgiem, un pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka:
Jebkādas šajā punktā paredzētās atļaujas piešķir uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Attiecīgā dalībvalsts divu nedēļu laikā pēc atļaujas piešķiršanas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkādām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar šo punktu.” |
|
9) |
lēmuma 1.k pantā iekļauj šādu punktu: “2.a Šā panta 2. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro datorizētas rezervēšanas sistēmas nodrošināšanai, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 80/2009 (*2) vai jebkuras secīgas regulā, kas to aizstāj. (*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 80/2009 (2009. gada 14. janvāris) par rīcības kodeksu datorizētām rezervēšanas sistēmām un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 2299/89 atcelšanu (OV L 35, 4.2.2009., 47. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/80/oj).”;" |
|
10) |
lēmuma 1.p pantu groza šādi:
|
|
11) |
lēmuma 3. panta 4. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
; |
|
12) |
lēmuma 3.a panta 4. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
; |
|
13) |
lēmuma 4.k pantu groza šādi:
|
|
14) |
lēmuma 4.m pantu groza šādi:
|
|
15) |
lēmuma 4.o pantam pievieno šādu punktu: “11. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut XIII pielikumā uzskaitīto jēlnaftas vai naftas produktu iegādi, importu vai nodošanu, ja to izcelsme ir Krievijā vai tie tiek eksportēti no Krievijas, kā arī tehniskās palīdzības, starpniecības pakalpojumu, finansējuma vai finansiālas palīdzības, vai jebkādu citu saistītu pakalpojumu sniegšanu pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka:
|
|
16) |
lēmuma 4.oa pantam pievieno šādu punktu: “3. Kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut importētājiem nesniegt pierādījumus par produkta rafinēšanai trešā valstī izmantotās jēlnaftas izcelsmes valsti, kā minēts 1. punkta otrajā daļā, pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka:
|
|
17) |
lēmuma 4.p pantu groza šādi:
|
|
18) |
lēmuma 4.pb pantam pievieno šādu punktu: “5. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut šā lēmuma XIII pielikumā uzskaitīto jēlnaftas vai naftas produktu pagaidu uzglabāšanu un izvietošanu, ja preces ir Krievijas izcelsmes vai ir eksportētas no Krievijas, atbilstoši brīvās zonas procedūrai, ievērojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 245. panta 3. punktu, Savienības teritorijā pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka:
|
|
19) |
lēmuma 4.r pantu groza šādi:
|
|
20) |
iekļauj šādu pantu: “4.va pants 1. Par to, ka dalībvalsts valstspiederīgais, dalībvalstī dzīvojoša fiziska persona vai juridiska persona, vienība vai struktūra, kas iedibināta Savienībā, pārdod vai citādi vienojas nodot jebkurai trešai valstij īpašumtiesības uz tādu LNG tankkuģi, kuru klasificē ar KN kodu ex 8901 20, nekavējoties paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras valstspiederīgais vai rezidents ir kuģa īpašnieks vai kurā tas ir iedibināts. Paziņojumā kompetentajai iestādei ietver vismaz šādu informāciju:
2. Attiecīgā dalībvalsts par 1. punktā paredzēto paziņošanu informē pārējās dalībvalstis un Komisiju vienas nedēļas laikā no minētās paziņošanas. 3. Pamatojoties uz Komisijas veikto informācijas, kuras sniegšana paredzēta 1. un 2. punktā, izvērtējumu, Padome līdz 2026. gada 25. oktobrim pārskata to, vai 4. līdz 9. punktā paredzētajam aizliegumam būtu jāstājas spēkā. 4. No dienas, ko Padome noteikusi atbilstoši 10. punktam, jebkuram dalībvalsts valstspiederīgajam, dalībvalstī dzīvojošai fiziskai personai un jebkurai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Savienībā, ir aizliegts tieši vai netieši pārdot vai citādi nodot jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai izmantošanai Krievijā īpašumtiesības uz tādiem sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) tankkuģiem, kurus klasificē ar KN kodu ex 8901 20. 5. Saskaņā ar 4. punktu jebkurš dalībvalsts valstspiederīgais, jebkura dalībvalstī dzīvojoša fiziska persona un jebkura juridiska persona, vienība vai struktūra, kas iedibināta Savienībā, kuras tieši vai netieši pārdod vai citādi nodod personām, vienībām un struktūrām trešās valstīs īpašumtiesības uz tādiem LNG tankkuģiem, kurus klasificē ar KN kodu ex 8901 20:
6. Šā panta 4. punktā minētās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras, kas iegādājas LNG tankkuģus, sniedz visu informāciju, kas nepieciešama minētā punkta a) apakšpunktā minēto pasākumu pabeigšanai. 7. Šā panta 5. punkta a) apakšpunktā minētie pasākumi attiecas uz visu attiecīgo informāciju, kas pieejama pārdošanas vai nodošanas brīdī. 8. Par to, ka dalībvalsts valstspiederīgais, dalībvalstī dzīvojoša fiziska persona vai juridiska persona, vienība vai struktūra, kas iedibināta Savienībā, pārdod vai citādi vienojas nodot jebkurai trešai valstij īpašumtiesības uz tādu LNG tankkuģi, kuru klasificē ar KN kodu ex 8901 20, darījumā iekļauj rakstisku līgumisku aizliegumu kuģi pārdot tālāk vai nodot jebkādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai izmantošanai Krievijā. 9. Pārdodot vai citādi vienojoties, kā minēts 8. punktā, darījumā iekļauj arī rakstisku līgumisku noteikumu, ar kuru trešās valsts puse, kas iegādājas kuģi:
10. Šā panta 4. līdz 9. punktu piemēro no dienas, kad stājas spēkā lēmums, kas Padomei jāpieņem pēc Augstā pārstāvja priekšlikuma, pamatojoties uz 3. punktā minēto Komisijas veikto izvērtējumu.” |
|
21) |
lēmuma 4.wa pantam pievieno šādus punktus: “4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā noteiktos aizliegumus nepiemēro XII pielikuma B daļā uzskaitīto produktu transportēšanai ar kuģi tajā minētajām trešām valstīm vai ar šādu transportēšanu saistītai tehniskai palīdzībai, starpniecības pakalpojumiem, finansējumam vai finansiālai palīdzībai, uz laiku, kas norādīts minētajā pielikumā. 5. Neskarot 4. punktu, 1. punktu nepiemēro līdz 2027. gada 25. jūlijam un pēc tam secīgos viena gada periodos, ja vien Padome pēc ikgadējās pārskatīšanas nenolemj citādi, gadījumos, kad nodošanas vai attiecīgā gadījumā ar minētajām nodošanām saistīta iegāde ir paredzēta trešām valstīm, ja gan nodošanu, gan iegādi veic saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti pirms 2022. gada 24. februāra un kuru termiņš ir ilgāks par vienu gadu, un tie pēc minētā datuma nav grozīti, izņemot, ja šāds grozījums attiecas tikai uz:
Šā punkta pirmajā daļā noteikto pagaidu atbrīvojumu no šā panta 1. punktā noteiktā aizlieguma sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) nodošanai attiecīgajā gadā piemēro tikai līdz tādam LNG gada apjomam, kuras izcelsme ir Krievijā vai kura no Krievijas eksportēta 2025. gadā un kuru Regulas (ES) Nr. 833/2014 13. pantā minēta fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra nodevusi saskaņā ar spēkā esošajiem minētās personas, vienības vai struktūras ilgtermiņa līgumiem, kā precizēts šā punkta pirmajā daļā, neatkarīgi no tās galamērķa. Fiziskas un juridiskas personas, vienības un struktūras, kas nodod Krievijas izcelsmes vai no Krievijas uz trešām valstīm eksportētu LNG, ziņo par attiecīgajiem vēsturiskajiem apjomiem tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tās ir iedibinātas, līdz 2026. gada 25. augustam, un minētā dalībvalsts bez liekas kavēšanās paziņo minēto informāciju Komisijai. Šajā punktā paredzētos pasākumus regulāri pārskata. Līdz 2027. gada 25. jūnijam un pēc tam reizi 12 mēnešos Komisija iesniedz Padomei šajā punktā paredzēto pasākumu ekonomiskās ietekmes uz Krieviju novērtējumu. Minēto novērtējumu var iesniegt agrāk, ja Komisija uzskata, ka tas ir pamatoti. Pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, Padome katru gadu un bez nepamatotas kavēšanās pārskata šajā punktā paredzēto pasākumu darbību, ņemot vērā to ekonomisko ietekmi un šā lēmuma izvirzītos mērķus. Pēc pārskatīšanas Padome pēc Augstā pārstāvja priekšlikuma var nolemt saīsināt, pagarināt vai izbeigt šajā punktā paredzēto pagaidu atbrīvojumu, ņemot vērā šajā pantā noteiktā aizlieguma efektivitāti, kā arī dažu dalībvalstu īpašo situāciju un Regulas (ES) Nr. 833/2014 13. pantā minēto fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru ekonomiskos apstākļus. Līdz 2026. gada 25. augustam un pēc tam reizi trijos mēnešos Regulas (ES) Nr. 833/2014 13. pantā minētās fiziskās un juridiskās personas, vienības un struktūras, kas trešām valstīm nodod vai saistībā ar minēto nodošanu iegādājas Krievijas izcelsmes vai no Krievijas eksportētu LNG, tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tie ir iedibināti, par katru sūtījumu paziņo vismaz turpmāk minēto informāciju, kas pieejama nodošanas vai ar minēto nodošanu saistītas iegādes gadījumā un ko dalībvalsts bez nepamatotas kavēšanās paziņo Eiropas Komisijai:
Dalībvalstis un Komisija nodrošina konfidenciālās informācijas, kas iegūta, piemērojot šo pantu, aizsardzību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka klasificētā informācija, kas sniegta vai ar ko apmainās, ievērojot šo pantu, netiek klasificēta zemākā kategorijā vai deklasificēta bez minētās klasificētās informācijas sniedzēja iepriekšējas rakstiskas piekrišanas.” |
|
22) |
lēmuma 4.wb pantu aizstāj ar šādu: “4.wb pants No 2027. gada 1. janvāra ir aizliegts tieši vai netieši sniegt LNG termināļu pakalpojumus jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai jebkurai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kura vairāk nekā 50 % apmērā pieder Krievijas pilsonim vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai kuru tieši vai netieši kontrolē Krievijas pilsonis vai juridiska persona, vienība vai struktūra Krievijā. Ir aizliegts pēc 2027. gada 1. janvāra saglabāt līgumus par LNG pakalpojumiem, kas aizliegti, ievērojot šo pantu.” |
|
23) |
lēmuma 4.x panta 2. punktam pievieno šādus apakšpunktus:
; |
|
24) |
lēmuma 5.d panta 5. punktu aizstāj ar šādu: “5. Dalībvalstis informē Padomi, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici par jebkādiem 1. punktā noteiktā pienākuma pārkāpšanas gadījumiem.” |
|
25) |
iekļauj šādu pantu: “5.f pants 1. Īstermiņa vīzas atsaka pieteikuma iesniedzējiem, kuri kopš 2022. gada 24. februāra dienē vai ir dienējuši aktīvā dienestā Krievijas Federācijas bruņotajos spēkos vai jebkādos paramilitāros grupējumos, vai ar militāriem spēkiem saistītos neregulāros bruņotos grupējumos, kas saistīti ar Krievijas valdību, ir tās kontrolē vai rīkojas tās uzdevumā, ja minētie pieteikuma iesniedzēji ar kaujas operācijām ir tieši veicinājuši Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Pieteikumus atsaka, pamatojoties uz apdraudējumu jebkuras dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai vai starptautiskajām attiecībām. 2. Šā panta 1. punktu nepiemēro gadījumos, kad dalībvalsts uzskata, ka ieceļošana vai tās teritorijas šķērsošana tranzītā ir vajadzīga humānos nolūkos, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ, un to nepiemēro attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuri sniedz pārliecinošus pierādījumus, ka viņi ir Krievijas Federācijas bruņoto spēku vai jebkuru minētajā punktā minēto grupējumu disidenti vai pārbēdzēji. Šādos gadījumos izsniedz vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu. Šāda vīza ir derīga izsniedzējas dalībvalsts teritorijā. Izņēmuma kārtā tā var būt derīga vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, ja katra no šādām dalībvalstīm ir devusi piekrišanu. 3. Šā panta 1. punktu īsteno, neskarot attiecīgajā vīzu tiesiskajā regulējumā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 810/2009 (*3), paredzētos noteikumus un procedūras un saskaņā ar tiem. 4. Padome pēc Augstā pārstāvja priekšlikuma lemj par šajā pantā noteikto pasākumu stāšanos spēkā, ar noteikumu, ka ir veiktas nepieciešamās darbības, kas ļauj īstenot minētos pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā attiecībā uz attiecīgo vīzu tiesisko regulējumu. (*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/810/oj)”;" |
|
26) |
lēmuma 7. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes, pamatojoties uz konkrētu un katra atsevišķa gadījuma novērtējumu, līdz 2027. gada 31. decembrim var atļaut apmierināt prasību, ko iesniegusi kāda no 1. punkta b) apakšpunktā norādītajām personām, vienībām un struktūrām, ar tādiem nosacījumiem, kādus kompetentās iestādes uzskata par atbilstīgiem, un pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka prasījuma apmierināšana ir absolūti nepieciešama, lai atsavinātu aktīvus Krievijā vai izbeigtu uzņēmējdarbību Krievijā.” |
|
27) |
lēmuma 7.a pantā pievieno šādu punktu: “3. Dalībvalstī neatzīst, neīsteno un neizpilda nekādus pienākumrīkojumus, rīkojumus, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, spriedumus vai citus tiesas vai administratīvus nolēmumus, kas pieņemti, ievērojot Krievijas Federācijas šķīrējtiesas procedūru kodeksa 248.1. vai 248.2. pantu vai līdzvērtīgus Krievijas tiesību aktus, vai kas no tiem izriet, vai ko Krievijas tiesa vai iestāde pieņēmusi, ievērojot jebkuru citu Krievijas Federācijas tiesību aktu, un kas paredz Regulas (ES) Nr. 833/2014 13. panta c) vai d) punktā minētās personas atbildību neatkarīgi no tā, vai tā ir līgumiska vai attiecas uz neatļautu darbību, vai uz cita juridiska pamata, vai uz jebkāda cita juridiskā pamata, vai ar ko tieši vai netieši īsteno jebkādu prasību, tiesības vai iespējamu pienākumu pret šādu personu, tostarp maksātnespējas, bankrota, pārstrukturēšanas vai līdzīgu procedūru kontekstā, saistībā ar jebkādu līgumu vai darījumu, kura izpildi tieši vai netieši, pilnīgi vai daļēji ir ietekmējuši pasākumi, kas noteikti saskaņā ar šo lēmumu.” |
|
28) |
lēmuma 8.c pantu aizstāj ar šādu: “8.c pants Padome vienprātīgi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 29. un 30. pantu, groza I, II, III, IV, V, VI, VIII, IX, X, XI, XIV, XVI, XVII, XVIII, XIX, XX, XXI, XXII, XXIII, XXIV, XXV, XXVI, XXVII, XXVIII, XXIX un XXX pielikumu.” |
|
29) |
Lēmuma 2014/512/KĀDP pielikumus groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2026. gada 23. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
T. BYRNE
(1) Padomes Lēmums 2014/512/KĀDP (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 229, 31.7.2014., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2014/512/oj).
(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2025/1495 (2025. gada 18. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L, 2025/1495, 19.7.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2025/1495/oj).
(3) Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 229, 31.7.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/833/oj).
(4) Padomes Lēmums (KĀDP) 2025/2032 (2025. gada 23. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L, 2025/2032, 23.10.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2025/2032/oj).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1114/oj).
(6) Padomes Lēmums (KĀDP) 2026/508 (2026. gada 23. aprīlis), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L, 2026/508, 23.4.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2026/508/oj).
(7) Padomes Regula (ES) 2026/506 (2026. gada 23. aprīlis), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L, 2026/506, 23.4.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2026/506/oj).
(8) Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2014/145(1)/oj).
(9) Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/269/oj).
PIELIKUMS
Lēmumu 2014/512/KĀDP groza šādi:
|
1) |
lēmuma IV pielikumā:
|
|
2) |
lēmuma VIII pielikumā pievieno šādus ierakstus:
|
|
3) |
lēmuma XII pielikumu aizstāj ar šādu: “XII PIELIKUMS A daļa: 4.p panta 6.b punkta b) apakšpunktā minēto preču un trešo valstu saraksts
B daļa: 4.wa panta 4. punktā minēto preču un trešo valstu saraksts
|
|
4) |
lēmuma XIV pielikumu aizstāj ar šādu: “XIV PIELIKUMS 5.a pantā minēto preču un tehnoloģiju un valstu saraksts”;
|
|
5) |
lēmuma XVI pielikumu groza šādi:
|
|
6) |
lēmuma XVIII pielikumu groza šādi:
|
|
7) |
lēmuma XIX pielikumu groza šādi:
|
|
8) |
lēmuma XXI pielikumu groza šādi:
|
|
9) |
pievieno šādu pielikumu: “XXX PIELIKUMS 1.bc pantā minēto valstu saraksts”.
|
ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2026/1849/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)