Konsolidēts TEKSTS: 32004R0796 — LV

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī lai ieviestu savstarpēju atbilstību, kā paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2008

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 ( 1 ), un jo īpaši tās 7. panta 1. punktu, 10. panta 3. punktu, 24. panta 2. punktu, 34. panta 2. punktu, 52. panta 2. punktu, 145. panta b), c), d), g), j), k), l), m), n) un p) punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 ir ieviesta vienreizējo maksājumu shēma, kā arī dažas citas tiešo maksājumu shēmas. Vienlaikus minētajā regulā ir apvienotas vairākas esošās tiešo maksājumu shēmas. Turklāt ar to ievieš principu, saskaņā ar ko tiešajiem maksājumiem lauksaimniekam, kurš neievēro konkrētus nosacījumus sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības, vides aizsardzības un dzīvnieku labturības jomā (“savstarpēja atbilstība”), maksājumus samazina vai nepiešķir.

(2)

Tiešo maksājumu shēmām, kas pirmo reizi ieviestas, veicot kopējās lauksaimniecības politikas reformu 1992. gadā, un pilnveidotas saskaņā ar “Programmas 2000” pasākumiem, ir piemērota integrēta administrēšanas un kontroles sistēma (še turpmāk — “integrētā sistēma”). Minētā sistēma ir izrādījusies efektīvs un lietderīgs līdzeklis tiešo maksājumu shēmu ieviešanā. Regula (EK) Nr. 1782/2003 pamatojas uz minēto integrēto sistēmu, un ar to šajā sistēmā iekļauj to tiešo maksājumu shēmu, kas ieviesta ar minēto regulu, un savstarpējās atbilstības saistību stingras ievērošanas pārvaldību un kontroli.

(3)

Tādēļ ir lietderīgi atcelt Komisijas 2001. gada 11. decembra Regulu (EK) Nr. 2419/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātas normas integrētās administrācijas un kontroles sistēmas piemērošanai konkrētām Kopienas atbalsta shēmām, kuras izveidotas ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3508/92 ( 2 ), un pamatot šo regulu uz principiem, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 2419/2001.

(4)	Skaidrības labad ir lietderīgi paredzēt dažas definīcijas.

(5)

Regulā (EK) Nr. 1782/2003 kā savstarpējas atbilstības nosacījumu sastāvdaļa ir paredzētas konkrētas saistības dalībvalstīm, no vienas puses, un atsevišķiem lauksaimniekiem, no otras puses, attiecībā uz pastāvīgo ganību uzturēšanu. Sīki jāizstrādā pastāvīgo ganību un saglabājamās lauksaimniecības zemes attiecības noteikšana un jāparedz atsevišķās lauksaimnieku saistības, kas jāievēro, ja konstatē, ka minētā attiecība mazinās, kaitējot zemei, ko izmanto pastāvīgajām ganībām.

(6)	Lai nodrošinātu efektīvu kontroli un novērstu vairāku atbalsta pieteikumu iesniegšanu dažādiem pilnvarotajiem maksātājiem vienā dalībvalstī, dalībvalstīm jāparedz vienota sistēma to lauksaimnieku identitātes reģistrēšanai, kuri iesniedz atbalsta pieteikumus saskaņā ar integrēto sistēmu.

(7)

Vajadzīgi sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabalu identificēšanas sistēmu, kas izmantojama dalībvalstīs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 20. pantu. Atbilstoši minētajam pantam jāizmanto datorizētā ģeogrāfiskās informācijas sistēma (ĢIS). Jāprecizē, kādā līmenī minētajai sistēmai jādarbojas un cik sīkai informācijai jābūt pieejamai ĢIS.

(8)

Turklāt, ieviešot platībatkarīgo maksājumu attiecībā uz riekstiem, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 4. nodaļā, ĢIS ir jāievieš jauns informācijas līmenis. Tomēr ir lietderīgi atbrīvot no šā pienākuma tās dalībvalstis, kurās maksimālā garantētā platība ir 1500 ha vai mazāk, un tā vietā paredzēt augstāku kontroles līmeni pārbaudēm uz vietas.

(9)

Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļā paredzētās vienreizējo maksājumu shēmas pareizu ieviešanu, dalībvalstīs jāizveido identificēšanas un reģistrācijas sistēma, saskaņā ar kuru tiesībām uz maksājumu jābūt izsekojamām un kura, inter alia, sniedz iespēju veikt vispārēju pārbaudi attiecībā uz platībām, kas deklarētas vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanai, un katram lauksaimniekam pieejamām tiesībām uz maksājumu, un attiecībā uz dažādajām tiesībām uz maksājumu kā tādām.

(10)

Lai īstenotu dažādo savstarpējās atbilstības saistību stingras ievērošanas uzraudzību, ir jāizveido kontroles sistēma un jānosaka attiecīgi sodi. Tādēļ dalībvalstu dažādajām iestādēm jāizplata informācija par atbalsta pieteikumiem, kontrolparaugiem, uz vietas veikto pārbaužu rezultātiem u.c. Jāparedz šādas sistēmas pamatelementi.

(11)	Lai sekmētu Kopienas finansiālo interešu aizsardzību, jāparedz, ka maksājumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 var veikt vienīgi tad, kad ir pabeigtas pārbaudes attiecībā uz atbilstības kritērijiem.

(12)

Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 dalībvalstīm ir dota izvēles iespēja attiecībā uz dažu minētajā regulā paredzēto atbalsta shēmu piemērošanu. Tādēļ šajā regulā jāparedz noteikumi administrēšanas un kontroles veikšanai, paturot prātā jebkuru iespējamo izvēles variantu. Noteikumus, kas jānosaka šajā regulā, tādēļ var piemērot tikai tiktāl, ciktāl dalībvalstis ir izdarījušas šādu izvēli.

(13)	Lai nodrošinātu efektīvu kontroli, jebkurš platību izmantošanas veids un attiecīgās atbalsta shēmas deklarējamas vienlaikus. Tādēļ jāparedz tāda vienota atbalsta pieteikuma iesniegšana, kurā ietverti visi atbalsta pieteikumi, kas kaut kādā veidā ir saistīti ar platību.

(14)	Turklāt vienotā pieteikuma veidlapa jāiesniedz pat tiem lauksaimniekiem, kas nepieprasa nevienu no tiem atbalstiem, uz kuriem attiecas vienotais pieteikums, ja minēto lauksaimnieku rīcībā ir lauksaimniecības zemes.

(15)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 2. punktu dalībvalstis pieteikumu iesniegšanai par atbalstu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu nevar noteikt termiņu, kas ir vēlāks par attiecīgā gada 15. maiju. Iekļaujot visus ar platību saistītā atbalsta pieteikumus vienotajā pieteikumā, ir lietderīgi piemērot šo noteikumu arī attiecībā uz visiem pārējiem ar platību saistītā atbalsta pieteikumiem. Somijas un Zviedrijas īpašo klimatisko apstākļu dēļ šīm dalībvalstīm, pamatojoties uz minētā punkta otro daļu, jādod iespēja noteikt vēlāku termiņu, kas nav vēlāks par 15. jūniju. Turklāt, izmantojot to pašu juridisko pamatu, jāparedz individuālas atkāpes, ja nākotnē konkrētā gadā tas ir vajadzīgs klimatisko apstākļu dēļ.

(16)

Vienotajā pieteikumā lauksaimniekam jādeklarē ne tikai platība, ko viņš izmanto lauksaimniecības vajadzībām, bet arī savas tiesības uz maksājumu. Turklāt kopā ar minēto vienoto pieteikumu jāsniedz informācija, kas attiecas uz kaņepju, cieto kviešu, rīsu, riekstu, enerģijas kultūru, cietes kartupeļu un sēklu audzēšanu.

(17)	Lai vienkāršotu pieteikšanās kārtību, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 22. panta 2. punktu šajā ziņā jāparedz, ka dalībvalstis, ciktāl iespējams, nodrošina lauksaimniekus ar iepriekš iespiestu informāciju.

(18)	Lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību, katrai dalībvalstij turklāt jānosaka minimālā lauksaimniecības zemes gabala platība, ko var deklarēt atbalsta pieteikumā.

(19)

Turklāt jāparedz, ka vienotā pieteikuma veidlapā deklarējamas platības, par kurām nepieprasa atbalstu. Atkarībā no izmantošanas veida liela nozīme var būt precīzai informācijai par to, kādēļ daži izmantošanas veidi deklarējami atsevišķi, bet citus veidus var deklarēt vienā pozīcijā. Tomēr, ja dalībvalstis jau saņem šāda veida informāciju, ir pieļaujama atkāpe no minētā noteikuma.

(20)

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku elastību, jāļauj lauksaimniekiem, plānojot platības izmantošanu, grozīt savu vienoto pieteikumu līdz datumiem, kad parasti notiek sēšana, ja ir ievērotas visas dažādajās atbalsta shēmās iekļautās prasības un ja kompetentā iestāde vēl nav informējusi lauksaimnieku par kļūdām vienotajā pieteikumā, kā arī nav paziņojusi par pārbaudi uz vietas, kuras gaitā konstatētas kļūdas saistībā ar pieteikuma grozīto daļu. Pēc pieteikuma grozīšanas jādod iespēja koriģēt attiecīgos iesniedzamos apstiprinošos dokumentus vai līgumus.

(21)	Ja dalībvalsts izvēlas piemērot dažādas ganāmpulka atbalsta shēmas, jāizstrādā kopīgi noteikumi attiecībā uz informāciju, kas jāiekļauj ganāmpulka atbalsta pieteikumos.

(22)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 ( 3 ), paredz, ka liellopu turētājiem jāpaziņo dati par minētajiem dzīvniekiem elektroniskai datu bāzei. Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1782/2003 138. pantam piemaksas saskaņā ar atbalsta shēmām par liellopiem var izmaksāt vienīgi par dzīvniekiem, kas ir pienācīgi identificēti un reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1760/2000. Attiecībā uz atbalsta shēmu pārvaldību būtisku nozīmi ir ieguvusi arī elektroniskā datu bāze. Tādēļ jādod iespēja lauksaimniekiem, kuri iesniedz pieteikumus saskaņā ar attiecīgajām atbalsta shēmām, savlaicīgi piekļūt attiecīgajai informācijai.

(23)

Lai ieviestu vienkāršotu pieteikšanās kārtību, dalībvalstīm jābūt pilnvarotām izmantot elektroniskajā datu bāzē ietverto informāciju, ja minētā elektroniskā datu bāze ir uzticama. Jāparedz dažādas iespējas, kas ļauj dalībvalstīm atbalsta pieteikumu iesniegšanas un pārvaldības vajadzībām izmantot elektroniskajā datu bāzē ietverto informāciju par liellopiem. Tomēr, ja šādas iespējas paredz, ka lauksaimniekam nav atsevišķi jāidentificē liellopi, par kuriem viņš pieprasa piemaksas, skaidri jānosaka, ka visus dzīvniekus, par kuriem var būt tiesības pretendēt uz piemaksu un attiecībā uz kuriem ir konstatēti pārkāpumi saistībā ar atbilstību identificēšanas un reģistrācijas sistēmai, piemērojot sodus, varētu uzskatīt par dzīvniekiem, par kuriem ir pieprasīts atbalsts.

(24)	Jāparedz informācija, kas jānorāda, iesniedzot un pamatojot atbalsta pieteikumus par piena ražošanas piemaksu un ar to saistītajiem papildmaksājumiem.

(25)

Jāizveido vispārēja sistēma vienkāršotu procedūru ieviešanai attiecībā uz lauksaimnieku un dalībvalstu iestāžu savstarpējo saziņu. Šādā sistēmā jo īpaši jāparedz elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas iespēja. Tomēr jo īpaši jānodrošina, ka šādi pārsūtīti dati ir pilnīgi uzticami un ka šāda kārtība nerada lauksaimnieku savstarpēju diskrimināciju.

(26)	Jebkurā laikā jābūt iespējai izdarīt labojumus atbalsta pieteikumos, kuros ir acīmredzamas kļūdas.

(27)

Obligāti jāievēro atbalsta pieteikumu iesniegšanas un platībatkarīgā atbalsta pieteikumu un visu apstiprinošo dokumentu, līgumu vai deklarāciju grozīšanas termiņi, lai valstu pārvaldes iestādēm dotu iespēju plānot un pēc tam veikt atbalsta pieteikumu pareizības efektīvas pārbaudes. Tādēļ jāparedz termiņš, līdz kuram var iesniegt novēlotus pieteikumus. Turklāt jāpiemēro samazinājums, lai lauksaimnieki būtu ieinteresēti ievērot noteiktos termiņus.

(28)	Lauksaimniekiem jābūt tiesīgiem jebkurā laikā atsaukt savus atbalsta pieteikumus vai to daļas, ja kompetentā iestāde vēl nav informējusi lauksaimnieku par kļūdām atbalsta pieteikumā, kā arī nav paziņojusi par pārbaudi uz vietas, kuras gaitā atklātas kļūdas saistībā ar pieteikuma atsaukto daļu.

(29)

Efektīvi jāpārrauga atbilstība to atbalsta shēmu noteikumiem, ko pārvalda, piemērojot integrēto sistēmu. Tādēļ, lai nodrošinātu saskaņotu pārraudzības līmeni visās dalībvalstīs, ir sīki jāizstrādā kritēriji un tehniskās procedūras administratīvo pārbaužu un pārbaužu uz vietas veikšanai attiecībā uz atbilstības kritērijiem, kas noteikti saistībā ar atbalsta shēmām, un attiecībā uz savstarpējas atbilstības saistībām. Turklāt attiecībā uz atbilstības kritēriju ievērošanas pārbaudēm pārbaudes uz vietas parasti jāveic bez brīdinājuma. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis apņemas apvienot dažādās šajā regulā paredzētās pārbaudes.

(30)

Jānosaka minimālais to lauksaimnieku skaits, kuri jāpārbauda uz vietas saskaņā ar dažādajām atbalsta shēmām. Ja dalībvalstis izvēlas piemērot dažādas ganāmpulka atbalsta shēmas, attiecībā uz lauksaimniekiem, kuri pieprasa atbalstu saskaņā ar minētajām shēmām, jāparedz integrēta pieeja, pamatojoties uz saimniecībām.

(31)	Konstatējot būtiskus pārkāpumus, jāpalielina uz vietas veikto pārbaužu apjoms kārtējā un nākamajā gadā, lai nodrošinātu pieņemamu pārliecinātības līmeni attiecībā uz konkrēto atbalsta pieteikumu pareizību.

(32)	Lai nodrošinātu uz vietas veicamo pārbaužu obligāto līmeni, kontrolparaugs jāizraugās, daļēji pamatojoties uz riska analīzi un daļēji izlases veidā. Jāprecizē galvenie faktori, kas jāņem vērā, veicot riska analīzi.

(33)

Veicot to lauksaimnieku pārbaudi uz vietas, kuri iesniedz platībatkarīgā atbalsta pieteikumus, nav obligāti jāpārbauda katrs atsevišķs dzīvnieks vai lauksaimniecības zemes gabals. Dažos gadījumos tos var pārbaudīt izlases veidā. Tomēr, ja ir atļauts, izlase jāpaplašina līdz tādam apjomam, kas nodrošina uzticamu un pietiekamu pārliecinātības līmeni. Dažos gadījumos var būt vajadzība izlases veida pārbaudi paplašināt, veicot visaptverošu pārbaudi. Dalībvalstīm jānosaka pārbaudāmā parauga atlases kritēriji.

(34)	Lai pārbaude uz vietas būtu efektīva, ir svarīgi informēt personālu, kas veic pārbaudes, par šādi pārbaudāmo lauksaimnieku atlases iemesliem. Dalībvalstīm šāda informācija ir jāreģistrē.

(35)

Turklāt, lai valsts iestādēm, kā arī visām kompetentajām Kopienas iestādēm būtu iespēja kontrolēt uz vietas veiktās pārbaudes, sīka informācija par pārbaudēm jāuzskaita kontroles ziņojumā. Jādod iespēja lauksaimniekam vai viņa pārstāvim parakstīt ziņojumu. Ja pārbaude notiek, izmantojot attālo uzrādi, dalībvalstīm tomēr jābūt iespējai paredzēt minētās tiesības tikai tajos gadījumos, kad pārbaudē ir konstatēti pārkāpumi. Neatkarīgi no tā, kāda veida pārbaude uz vietas ir veikta, ja konstatēti pārkāpumi, lauksaimniekam jāsaņem ziņojuma kopija.

(36)

Platību pārbaudes uz vietas parasti sastāv no divām daļām, no kurām pirmā attiecas uz deklarēto lauksaimniecības zemes gabalu pārbaudēm un mērījumiem, pamatojoties uz grafisko materiālu, aerofotouzņēmumiem utt. Otrā daļa ir zemes gabalu fiziskā pārbaude, lai pārliecinātos par deklarēto lauksaimniecības zemes gabalu faktisko lielumu un atkarībā no attiecīgās atbalsta shēmas pārbaudītu deklarēto kultūraugu un tā kvalitāti. Vajadzības gadījumā jāveic mērījumi. Fizisko pārbaudi laukā var veikt, ņemot paraugus.

(37)

Jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par platību noteikšanu un izmantojamām mērīšanas metodēm. Ja atbalstu maksā par konkrētu kultūraugu audzēšanu, pieredze liecina, ka saistībā ar to lauksaimniecības zemes gabalu platību noteikšanu, par kuriem ir tiesības pretendēt uz platībatkarīgajiem maksājumiem, ir jādefinē dažu lauku elementu, jo īpaši žogu, grāvju un uzbērumu pieļaujamais platums. Ņemot vērā īpašas vides prasības, ir lietderīgi paredzēt zināmu elastību, nepārsniedzot ierobežojumus, ko ņem vērā, nosakot reģionālās ražas.

(38)	Tomēr attiecībā uz platībām, kas deklarētas, lai saņemtu atbalstu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu, jāievēro diferencēta pieeja, ņemot vērā to, ka šādi maksājumi vairs nav saistīti ar pienākumu audzēt kultūras.

(39)	Ņemot vērā sēklām paredzētās atbalsta shēmas īpatnības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 99. pantu, jāizstrādā īpaši pārbaužu noteikumi.

(40)	Jāparedz nosacījumi attālās uzrādes izmantošanai pārbaudēs uz vietas un jāparedz fiziskas pārbaudes gadījumos, kad fotointerpretācija nedod skaidru rezultātu.

(41)	Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. pantā ir paredzēta tetrahidrokanabinola (THC) satura īpaša pārbaude gadījumos, kad lauksaimnieks audzē kaņepes zemes gabalos, kas deklarēti, lai piemērotu vienreizējo maksājumu shēmu. Šādas pārbaudes sīki jāizstrādā.

(42)

Ja dalībvalsts izvēlas piemērot dažādās ganāmpulka atbalsta shēmas un ja saskaņā ar minētajām atbalsta shēmām ir pieprasīts atbalsts, jāprecizē uz vietas veicamo pārbaužu grafiks un obligātais saturs. Lai efektīvi pārbaudītu atbalsta pieteikumos iekļauto deklarāciju un elektroniskajai liellopu datu bāzei sniegto paziņojumu pareizību, ļoti svarīgi ir veikt lielāko daļu šādu pārbaužu uz vietas tad, kad dzīvniekiem vēl jāatrodas saimniecībā saskaņā ar nosacījumu nemainīšanas saistībām.

(43)

Ja dalībvalsts izvēlas piemērot dažādās atbalsta shēmas attiecībā uz liellopiem un ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 138. pantu pienācīga liellopu identificēšanas un reģistrācijas sistēma ir atbalsta piešķiršanas nosacījums, jānodrošina, ka Kopienas atbalstu piešķir tikai par pienācīgi identificētiem un reģistrētiem liellopiem. Šādas pārbaudes jāveic arī attiecībā uz liellopiem, par kuriem vēl nav pieprasīts atbalsts, bet par kuriem turpmāk varētu iesniegt atbalsta pieteikumu, jo vairāku atbalsta shēmu par liellopiem struktūras dēļ par šādiem dzīvniekiem daudzos gadījumos atbalstu pieprasa tikai tad, kad tie jau aizvesti no saimniecības.

(44)

Ja dalībvalsts izvēlas piemērot kaušanas piemaksu, jāparedz īpaši nosacījumi attiecībā uz pārbaudēm, kas jāveic lopkautuvēs, lai pārbaudītu, vai ir tiesības pretendēt uz atbalstu par dzīvniekiem, par kuriem atbalsts pieprasīts, un vai informācija elektroniskajā datu bāzē ir pareiza. Dalībvalstīm jābūt pilnvarotām piemērot divus dažādus pamatojumus attiecībā uz lopkautuvju izvēli šādām pārbaudēm.

(45)	Šādā gadījumā attiecībā uz kaušanas piemaksu, ko piešķir pēc liellopu eksportēšanas, ir vajadzīgi īpaši noteikumi līdztekus Kopienas pārbaužu noteikumiem, kas attiecas uz eksportu vispār, jo pārbaudes mērķi ir atšķirīgi.

(46)	Pārbaužu noteikumi, kas paredzēti saistībā ar ganāmpulka atbalstu, vajadzības gadījumā jāpiemēro arī papildmaksājumiem, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 133. pantu.

(47)

Pamatojoties uz Komisijas 2003. gada 23. jūnija Regulu (EK) Nr. 1082/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 īstenošanai attiecībā minimālo līmeni pārbaudēm, kas jāveic saskaņā ar liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu ( 4 ), ir izstrādāti īpaši pārbaužu noteikumi. Ja veic minētajā regulā paredzētās pārbaudes, to rezultāti jāiekļauj kontroles ziņojumā integrētās sistēmas mērķiem.

(48)

Attiecībā uz atbalsta pieteikumiem par piena ražošanas piemaksu un ar to saistīto papildmaksājumu galvenie atbilstības kritēriji ir piena daudzums, ko var saražot, ņemot vērā lauksaimniekam pieejamo references daudzumu, un tas, vai lauksaimnieks faktiski ir piena ražotājs. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm jau ir zināms references daudzums. Tādēļ galvenais nosacījums, kura ievērošana jāpārbauda uz vietas, ir tas, vai attiecīgais lauksaimnieks ir piena ražotājs. Šādas pārbaudes var izdarīt, pamatojoties uz lauksaimnieku atskaitēm vai citiem reģistriem.

(49)

Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 ir ieviestas savstarpējas atbilstības saistības lauksaimniekiem, kuri saņem atbalsta maksājumus saskaņā ar visām tiešo maksājumu shēmām, kas uzskaitītas minētās regulas I pielikumā. Tajā ir paredzēta atbalstu samazinājumu un nepiešķiršanas sistēma, ja minētās saistības nav izpildītas. Minētā sistēma sīki jāizstrādā.

(50)	Sīki jāizstrādā jautājums par to, kuras iestādes dalībvalstīs veic savstarpējas atbilstības saistību izpildīšanas pārbaudi.

(51)	Atsevišķos gadījumos dalībvalstīm varētu būt lietderīgi veikt savstarpējās atbilstības saistību izpildīšanas administratīvas pārbaudes. Tomēr šādam kontroles mehānismam dalībvalstīs nav jābūt obligātam, kaut arī ir lietderīgi to izmantot pēc attiecīgo valstu ieskatiem.

(52)

Jānosaka savstarpējās atbilstības saistību izpildīšanas minimālais kontroles līmenis. Šāds kontroles līmenis jānosaka attiecībā uz 1 % lauksaimnieku, kuri ir katras kontroles institūcijas kompetencē un kuri jāizvēlas, pamatojoties uz attiecīgu riska analīzi. Attiecīgā izlase izdarāma, pamatojoties uz to lauksaimnieku izlasi, kuri izraudzīti atbilstības kritēriju pārbaudei uz vietas, vai no visiem lauksaimniekiem, kuri iesnieguši tiešo maksājumu atbalsta pieteikumus. Pēdējā minētajā gadījumā pieļaujami apakšvarianti.

(53)

Parasti, ņemot vērā savstarpējas atbilstības saistību atšķirīgās iezīmes, pārbaudēm uz vietas jābūt vērstām uz visām saistībām, kuru izpildi var pārbaudīt konkrētā apmeklējuma laikā. Turklāt attiecībā uz prasībām un standartiem, kuru neievērošanu apmeklējuma laikā nevar skaidri konstatēt, kontrolierim jānosaka gadījumi, par kuriem, ja vajadzīgs, jāveic papildu pārbaudes.

(54)

Jāparedz noteikumi sīki izstrādātu un īpašu kontroles ziņojumu izveidošanai. Kontrolieriem, kas specializējušies attiecīgajā jomā, jānorāda visi konstatētie pārkāpumi un arī šādu pārkāpumu smaguma pakāpe, lai pilnvarotais maksātājs varētu noteikt ar tiem saistītos samazinājumus vai attiecīgā gadījumā nolemt nepiešķirt tiešo maksājumu.

(55)	Lai efektīvi aizsargātu Kopienas finansiālās intereses, jānosaka atbilstoši pasākumi pārkāpumu un krāpšanas apkarošanai. Jāparedz atsevišķi pasākumi, ja ir konstatēti pārkāpumi saistībā ar atbilstības kritērijiem dažādajām attiecīgajām atbalsta shēmām.

(56)	Tomēr Regulā (EK) Nr. 1782/2003 paredzētajai samazinājumu un nepiešķiršanas sistēmai attiecībā uz savstarpējās atbilstības saistībām ir cits mērķis, proti, rosināt lauksaimniekus ievērot jau izveidotos tiesību aktus savstarpējas atbilstības dažādajās jomās.

(57)

Samazinājumi un nepiešķiršana jānosaka, ņemot vērā proporcionalitātes principu, un attiecībā uz atbilstības kritērijiem jāņem vērā īpašās problēmas, kas saistītas ar force majeure gadījumiem, kā arī ārkārtējiem un dabas apstākļiem. Attiecībā uz savstarpējās atbilstības saistībām samazinājumus un nepiešķiršanu var piemērot tikai tad, ja lauksaimnieks ir rīkojies nolaidīgi vai ļaunprātīgi. Samazinājumiem un nepiešķiršanai ir jānosaka vairākas pakāpes atbilstoši veikto pārkāpumu smagumam, piemērojot pat pilnīgu izslēgšanu no vienas vai vairākām atbalsta shēmām uz noteiktu laika posmu. Attiecībā uz atbilstības kritērijiem jāņem vērā dažādo atbalsta shēmu īpatnības.

(58)

Saistībā ar platībatkarīgā atbalsta pieteikumiem pārkāpumi parasti attiecas uz platību daļām. Tādēļ deklarēšanas pārsniegumu attiecībā uz vienu zemes gabalu var kompensēt ar tās pašas kultūraugu grupas citu zemes gabalu nepietiekamu deklarāciju. Nepārsniedzot konkrētu pielaides robežu, jāparedz, ka atbalsta pieteikumus pielāgo tikai faktiski apstiprinātajai platībai, un samazinājumus sāk piemērot tikai tad, ja attiecīgā robeža ir pārsniegta.

(59)

Tādēļ jānosaka platības, kas atbilst vienai kultūraugu grupai. Lai piemērotu vienreizējo maksājumu shēmu, deklarētajām platībām faktiski jāatbilst vienai kultūraugu grupai. Tomēr, lai noteiktu, kuras no saistītajām tiesībām uz maksājumiem ir aktivētas, konstatējot deklarētās platības un apstiprinātās platības nesakritību, jāizstrādā īpaši noteikumi. Turklāt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 54. panta 6. punktu tiesības uz maksājumiem par atmatā atstāto zemi ir aktivējamas pirms jebkurām citām tiesībām. Šajā ziņā jāparedz noteikumi attiecībā uz divu veidu situācijām. Pirmkārt, platība, kas deklarēta kā atstāta atmatā, lai aktivētu tiesības uz maksājumiem par atmatā atstātu zemi, bet ir atzīta par faktiski neatstātu atmatā, jāatskaita no kopējās platības, kas deklarēta vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas mērķiem kā neapstiprināta platība. Otrkārt, tāpat jārīkojas, ja attiecībā uz platību, kas atbilst tiesībām uz maksājumiem par atmatā atstātu zemi, kuras nav aktivētas, vienlaikus fiktīvi aktivē citas tiesības uz maksājumiem, norādot atbilstošo platību.

(60)

Ir vajadzīgi īpaši noteikumi, lai ņemtu vērā saskaņā ar atbalsta shēmām par cietes kartupeļiem un sēklām iesniegto atbalsta pieteikumu īpatnības. Ja dalībvalsts izvēlas piemērot dažādās ganāmpulka atbalsta shēmas, saskaņā ar kurām lauksaimnieki pieprasa atbalstu par ganāmpulku un tādēļ deklarē lopbarības platību, un ja šādu platību deklarēšanas pārsniegums nerada pamatojumu lielākam maksājumam par ganāmpulku, sodi nav jāparedz.

(61)

Attiecībā uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem, konstatējot pārkāpumus, tiesības pretendēt uz atbalstu par minētajiem dzīvniekiem tiek zaudētas. Samazinājumi jāparedz, sākot no pirmā dzīvnieka, attiecībā uz kuru konstatēti pārkāpumi, bet neatkarīgi no samazinājuma apjoma gadījumos, kad pārkāpumus konstatē attiecībā uz trīs vai mazāk dzīvniekiem, sodiem jābūt mazāk bargiem. Visos citos gadījumos soda bargums jānosaka, ņemot vērā to dzīvnieku procentuālo daļu, attiecībā kuriem konstatēti pārkāpumi.

(62)	Lauksaimniekiem jābūt iespējai aizstāt liellopus un aitas, un kazas saskaņā ar attiecīgās nozares noteikumos pieļautajiem ierobežojumiem. Ja dabas apstākļu dēļ lauksaimnieks nevar izpildīt nozares noteikumos paredzētās nosacījumu nemainīšanas saistības, samazinājumi un nepiešķiršana nav jāpiemēro.

(63)	Ja dalībvalsts izvēlas piemērot kaušanas piemaksu, ņemot vērā lopkautuvju nozīmi dažu atbalsta shēmu par liellopiem pareizā darbībā, jāparedz noteikumi arī attiecībā uz tādiem gadījumiem, kad lopkautuves rupjas nolaidības dēl vai ļaunprātīgi izsniedz viltotas apliecības vai deklarācijas.

(64)

Attiecībā uz pārkāpumiem saistībā ar papildmaksājumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 133. pantā, dalībvalstīm jāparedz sodi, kam jābūt līdzvērtīgiem tiem sodiem, kuri paredzēti saistībā ar platībatkarīgā un ganāmpulka atbalsta shēmām, ja vien tas nav neatbilstoši. Pēdējā minētajā gadījumā dalībvalstis paredz piemērotus līdzvērtīgus sodus.

(65)	Samazinājumi un sodi jānosaka attiecībā uz piena ražošanas piemaksu un papildmaksājumiem, ja lauksaimnieks, kurš pieprasa atbalstu, neizpilda savas piena ražošanas saistības.

(66)

Attiecībā uz savstarpējas atbilstības saistībām attiecībā uz papildus samazinājumu vai nepiešķiršanas klasifikāciju, ņemot vērā proporcionalitātes principu, jāparedz, ka, sākot no noteikta brīža, vienu un to pašu savstarpējās atbilstības saistību atkārtoti pārkāpumi uzskatāmi par tīšiem pārkāpumiem, iepriekš par to brīdinot attiecīgo lauksaimnieku.

(67)	Samazinājumi un nepiešķiršana attiecībā uz atbilstības kritērijiem parasti nav jāpiemēro, ja lauksaimnieks ir iesniedzis faktiski pareizu informāciju vai ja viņš var citādi pierādīt, ka nav vainojams.

(68)

Uz lauksaimniekiem, kuri jebkurā laikā paziņo kompetentajām valsts iestādēm par nepareiziem atbalsta pieteikumiem, neatkarīgi no nepareizības iemesla nav jāattiecina samazinājumi vai nepiešķiršana, ja lauksaimnieks nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un ja minētā iestāde jau nav paziņojusi lauksaimniekam par pārkāpumiem pieteikumā. Tāpat rīkojas, ja elektroniskajā datu bāzē ir nepareizi dati par pieteikumā iekļautajiem liellopiem, attiecībā uz kuriem šādi pārkāpumi rada ne tikai savstarpējās atbilstības saistību neizpildi, bet arī atbilstības kritēriju neievērošanu, un par pieteikumā neiekļautajiem liellopiem, ja šādi pārkāpumi ir būtiski tikai attiecībā uz savstarpējas atbilstības saistībām.

(69)	Nelielu summu pārvaldība ir apgrūtinošs uzdevums dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tādēļ ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm nemaksāt atbalsta summas, kas ir mazākas par konkrētu minimālo ierobežojumu, un neprasīt nepareizi samaksātu summu atlīdzību, ja attiecīgās summas ir minimālas.

(70)

Jāparedz īpaši un sīki izstrādāti noteikumi, lai nodrošinātu dažādo samazinājumu vienlīdzīgu piemērošanu viena un tā paša lauksaimnieka vienam vai vairākiem atbalsta pieteikumiem. Šajā regulā paredzētie samazinājumi un nepiešķiršana piemērojama, neierobežojot papildu sodus, kas noteikti saskaņā ar citiem Kopienas vai attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(71)	Ja lauksaimnieks force majeure vai ārkārtēju apstākļu dēļ nevar izpildīt saistības, kas paredzētas saskaņā ar nozares noteikumiem, viņam nav jāzaudē savas tiesības uz atbalsta maksājumu. Jo īpaši jāprecizē, kādus gadījumus kompetentās iestādes var atzīt par ārkārtēju apstākļu gadījumiem.

(72)

Lai nodrošinātu labas ticības principa vienotu piemērošanu visā Kopienā, atlīdzinot nepienācīgi samaksātas summas, jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem var izmantot minēto principu, neierobežojot rīkošanos ar attiecīgajiem izdevumiem saistībā ar grāmatojumu noskaidrošanu saskaņā ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu ( 5 ).

(73)	Jānosaka, kādas ir visu to saimniecību nodošanas sekas, kam piemērojamas konkrētas saistības saskaņā ar tiešo maksājumu shēmām, uz kurām attiecas integrētā sistēma.

(74)	Parasti dalībvalstīm jāveic visi papildu pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu darbību. Vajadzības gadījumā dalībvalstis sniedz cita citai savstarpēju palīdzību.

(75)

Komisijai attiecīgā gadījumā jābūt informētai par visiem pasākumiem, ko veic dalībvalstis, lai ieviestu izmaiņas integrētās sistēmas īstenošanā. Lai Komisija varētu efektīvi pārraudzīt integrēto sistēmu, dalībvalstis nosūta tai statistikas datus par konkrētām ikgadējām pārbaudēm. Turklāt dalībvalstīm jāinformē Komisija par visiem pasākumiem, ko tās veic, lai uzturētu zemi, ko izmanto pastāvīgajām ganībām.

(76)

Jāizstrādā noteikumi attiecībā uz bāzi to samazinājumu aprēķināšanai, kas piemērojami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10. pantā paredzēto modulāciju, turpmāko sadales principu attiecībā uz finanšu resursiem, kas tādējādi kļūst pieejami, kā arī attiecībā uz minētās regulas 12. pantā paredzētās papildu atbalsta summas aprēķināšanu, lai noteiktu normas, kas izmantojamas, lai noteiktu, vai ir sasniegts minētajā pantā norādītais EUR 5 000 limits.

(77)

Šo regulu jāsāk piemērot no 2005. gada 1. janvāra. No tās pašas dienas jābūt atceltai Regulai (EK) Nr. 2419/2001. Tomēr attiecībā uz atbalsta pieteikumiem, kas attiecas uz tirdzniecības gadiem vai piemaksu periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, minēto regulu turpina piemērot. Jāparedz īpaši noteikumi, lai nodrošinātu, ka samazinājumi, kas piemērojami, ievērojot Regulā (EK) Nr. 2419/2001 paredzētos noteikumus, neizsīkst, pārejot uz minēto jauno režīmu.

(78)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

Šajā regulā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi, lai īstenotu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu (turpmāk – “integrētā sistēma”), kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 II sadaļā, un lai ieviestu savstarpēju atbilstību, kā paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 ( 6 ) 20. un 103. pantā. Šī regula neskar īpašus noteikumus, kas paredzēti regulās, kuras attiecas uz atsevišķām atbalsta shēmām.

Piemērojot savstarpējas atbilstības saistības Regulas (EK) Nr. 479/2008 20. un 103. panta izpratnē, “kopš veikti maksājumi” nozīmē no tā gada 1. janvāra, kas seko kalendārajam gadam, kurā piešķirts pirmais maksājums.

Šajā regulā “jaunās dalībvalstis” ir Bulgārija, Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija.

1. Neierobežojot izņēmumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 5. panta 2. punkta trešajā daļā, dalībvalstis, ievērojot minētā punkta pirmo daļu, nodrošina pastāvīgajām ganībām izmantotās zemes un kopējās lauksaimniecības zemes platības attiecības saglabāšanu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 796/2004 2. panta a) punktā. Minēto pienākumu piemēro valsts vai reģionālā līmenī.

Ja pastāvīgajām ganībām izmantotās zemes apjoms absolūtajā izteiksmē, kas noteikta saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu, tomēr ir saglabāts, Regulas (EK) Nr. 1782/2003 5. panta 2. punkta pirmajā daļā noteiktās saistības uzskatāmas par izpildītām.

2. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 5. panta 2. punkta otro daļu, dalībvalstis nodrošina, ka šī panta 1. punktā minētā attiecība nemazinās, kaitējot pastāvīgajām ganībām izmantotajai zemei, par vairāk nekā 10 % salīdzinājumā ar līmeni attiecīgajam atsauces gadam, kas norādīts minētās regulas 5. panta 2. punktā (turpmāk tekstā – “atsauces līmenis”).

3. Šā panta 1. punktā minēto attiecību nosaka katru gadu, pamatojoties uz platībām, ko lauksaimnieki deklarējuši par attiecīgo gadu.

4. ►M1 Dalībvalstīm, kuras nav jaunās dalībvalstis, atsauces līmeni nosaka šādi: ◄

5. Jaunajām dalībvalstīm, kas nav pieteikušās 2004. gada vienotā platībmaksājuma shēmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b pantā, atsauces līmeni nosaka šādi:

6. Jaunajām dalībvalstīm, kas ir pieteikušās 2004. gada vienotā platībmaksājuma shēmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b pantā, atsauces līmeni nosaka šādi:

1. Ja ir konstatēts, ka šīs regulas 3. panta 1. punktā minētā attiecība samazinās, attiecīgā dalībvalsts valsts vai reģionālā līmenī lauksaimniekiem, kuri pieprasa atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 I pielikumā uzskaitītajām tiešo maksājumu shēmām, nosaka pienākumu nepārveidot pastāvīgajām ganībām izmantojamo zemi bez iepriekšējas atļaujas.

Ja pirmajā daļā minētās atļaujas iegūšana ir atkarīga no nosacījuma, ka zemes platība tiek noteikta kā pastāvīgās ganības, šādu zemi no pirmās pārveidošanas dienas uzskata par pastāvīgajām ganībām, atkāpjoties no 2. panta 2. punktā noteiktās definīcijas. Minētās platības izmanto stiebrzāļu vai cita veida zāles lopbarības audzēšanai piecus gadus pēc kārtas no pārveidošanas dienas.

2. Ja ir konstatēts, ka šīs regulas 3. panta 2. punktā minēto pienākumu nevar nodrošināt, attiecīgā dalībvalsts papildus pasākumiem, kas veicami atbilstīgi 1. punktam, valsts vai reģionālā līmenī tiem lauksaimniekiem, kuri pieprasa atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 I pielikumā uzskaitītajām tiešo maksājumu shēmām, nosaka pienākumu atkārtoti pārveidot zemi par pastāvīgajām ganībām izmantojamu zemi to lauksaimnieku vajadzībām, kuru rīcībā ir zeme, kas no pastāvīgajām ganībām izmantojamas zemes ir pārveidota par zemi citām vajadzībām.

Šis pienākums 2005. gadā attiecas uz zemi, kas pārveidota par zemi citām vajadzībām, no attiecīgā datuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 5. panta 2. punkta pirmo daļu. No 2006. gada 1. janvāra minētais pienākums attiecas uz zemi, kas tādējādi pārveidota no 24 mēnešu laika posma pirmās dienas pirms pēdējās dienas, kas saskaņā ar šīs regulas 11. panta 2. punktu attiecīgajā dalībvalstī bija vēlākais vienoto pieteikumu iesniegšanas termiņš.

Šādā gadījumā lauksaimnieki minētās platības procentuālu daļu atkārtoti pārveido par pastāvīgajām ganībām izmantojamu zemi vai nosaka šādu platības apjomu par pastāvīgajām ganībām izmantojamu zemi. Minēto procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz lauksaimnieka pārveidotās platības apjomu un līdzsvara atjaunošanai vajadzīgās platības apjomu.

Tomēr, ja šāda zeme ir nodota pēc tam, kad tā ir pārveidota par zemi citām vajadzībām, šo pienākumu piemēro tikai tad, ja nodošana ir notikusi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Atkāpjoties no 2. panta 2. punkta, platības, kas ir atkārtoti pārveidotas vai noteiktas par pastāvīgajām ganībām izmantojamu zemi, no šādas atkārtotas pārveidošanas vai noteikšanas dienas uzskata par “pastāvīgajām ganībām”. ►M1 Minētās platības izmanto stiebrzāles vai cita veida zāles lopbarības audzēšanai piecus gadus pēc kārtas no to pārveidošanas dienas. ◄

3. Šā panta 1. un 2. punktā noteikto pienākumu tomēr nepiemēro, ja lauksaimnieki ir izveidojuši pastāvīgajām ganībām izmantojamu zemi saskaņā ar programmām, kuras paredzētas Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulā (EEK) Nr. 2078/92 par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, kas atbilst vides aizsardzības un ainavas saglabāšanas prasībām ( 16 ), un 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai, ar ko groza un atceļ konkrētas regulas ( 17 ), un Padomes 1994. gada 26. aprīļa Regulā (EK) Nr. 1017/94 par pašlaik laukaugu audzēšanai izmantotās zemes pārveidi par zemi ekstensīvai lopkopībai Portugālē ( 18 ).

Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 22. panta 3. punktu, vienotā sistēma katra lauksaimnieka identitātes reģistrēšanai, kas paredzēta minētās regulas 18. panta 1. punkta f) apakšpunktā, nodrošina īpašu identifikāciju attiecībā uz visiem atbalsta pieteikumiem, kurus iesniedzis viens un tas pats lauksaimnieks.

1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 20. pantā minētā lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēma darbojas bāzes zemes gabalu, piemēram, kadastrālo zemes gabalu vai lauksaimniecības kultūraugu platības līmenī, kas nodrošina katra bāzes zemes gabala īpašu identifikāciju.

Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka lauksaimniecības zemes gabalu identifikācija ir uzticama, un jo īpaši pieprasa, lai vienotajam pieteikumam būtu pievienota sīka informācija vai dokumenti, kurus norādījusi kompetentā iestāde un kuri dod iespēju noteikt katra lauksaimniecībā izmantojamā zemes gabala atrašanās vietu un šādu gabalu izmērīt. ĢIS darbojas, pamatojoties uz valsts ģeodēzisko sistēmu.

2. Dalībvalsts nodrošina, ka attiecībā uz vismaz 75 % no bāzes zemes gabaliem, uz kuriem attiecas atbalsta pieteikumi, vismaz par 90 % no attiecīgās platības ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu. Novērtējumu veic katru gadu, izmantojot atbilstošas statistikas metodes.

1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 21. pantā paredzētā tiesību uz maksājumu identifikācijas un reģistrācijas sistēma ir elektronisks reģistrs dalībvalsts līmenī un jo īpaši attiecībā uz šīs regulas 24. pantā paredzētajām vispārējām pārbaudēm tā nodrošina tiesību uz maksājumiem efektīvu izsekojamību, īpaši attiecībā uz šādiem elementiem:

2. Dalībvalstis, kurās ir vairāki pilnvarotie maksātāji, var nolemt izmantot elektronisko reģistru pilnvaroto maksātāju līmenī. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts nodrošina dažādo reģistru savstarpēju saderību.

1. Zemes gabals, kurā aug koki, uzskatāms par lauksaimniecības zemes gabalu platībatkarīgā atbalsta shēmu piemērošanai, ja Regulas (EK) Nr. 1782/2003 51. pantā minēto lauksaimniecisko darbību vai attiecīgā gadījumā paredzēto ražošanu var veikt līdzīgi kā zemes gabalos tajā pašā platībā, kuros nav koku.

2. Ja platību izmanto kopīgi, kompetentās iestādes to nosacīti sadala atsevišķiem lauksaimniekiem proporcionāli viņu tiesībām izmantot minēto zemi vai tam, cik daudz viņi to izmanto.

Dalībvalstis izveido sistēmu, kas nodrošina savstarpējas atbilstības efektīvu kontroli. Minētā sistēma saskaņā ar šīs regulas III sadaļas III nodaļu jo īpaši paredz:

Turklāt dalībvalstis var paredzēt procedūru, saskaņā ar kuru lauksaimnieks norāda pilnvarotajam maksātājam faktorus, kas vajadzīgi, lai noteiktu viņam piemērojamās prasības un standartus.

1. Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 28. panta 2. punktā paredzēto laika posmu vai noteikumus, kas paredz avansa maksājumus saskaņā ar minētā panta 3. punktu, tiešos maksājumus, uz kuriem attiecas šī regula, neveic, pirms nav pabeigtas atbilstības kritēriju pārbaudes, kas saskaņā ar šo regulu jāveic attiecīgajai dalībvalstij.

2. Attiecībā uz šīs regulas III sadaļas III nodaļā noteiktajām savstarpējās atbilstības pārbaudēm, ja šādas pārbaudes nav iespējams pabeigt līdz maksājumam, visus nepamatotos maksājumus iekasē atpakaļ atbilstīgi šīs regulas 73. pantam.

1. Lauksaimnieks, kurš pieprasa atbalstu saskaņā ar kādu no platībatkarīgā atbalsta shēmām, var iesniegt tikai vienu vienotu pieteikumu gadā.

Lauksaimnieks, kurš nepiesakās atbalstam saskaņā ar kādu no platībatkarīgā atbalsta shēmām, bet iesniedz pieteikumu atbalstam saskaņā ar citu atbalsta shēmu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 I pielikumā, vai piesakās atbalstam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 11., 12. un 98. pantu, ja viņa rīcībā ir lauksaimniecības zeme, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 795/2004 2. panta a) punktā, iesniedz vienotā pieteikuma veidlapu, kurā uzskaita minētās zemes saskaņā ar šīs regulas 14. pantu.

Lauksaimnieks, uz kuru attiecas tikai savstarpējas atbilstības saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 20. un 103. pantu, iesniedz vienoto pieteikuma veidlapu katru kalendāro gadu, kurā šīs saistības ir spēkā.

Dalībvalstis tomēr var atbrīvot lauksaimniekus no otrajā un trešajā daļā noteiktajiem pienākumiem, ja attiecīgo informāciju dara pieejamu kompetentajām iestādēm, izmantojot citas administrēšanas un kontroles sistēmas, kas nodrošina atbilstību integrētajai sistēmai saskaņā ar 26. pantu Regulā (EK) Nr. 1782/2003.

2. ►M1 Vienoto pieteikumu iesniedz līdz datumam, kas jānosaka dalībvalstij, bet ne vēlāk kā 15. maijā. Tomēr Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija un Zviedrija drīkst noteikt vēlāku datumu, bet ne vēlāku kā 15. jūnijs. ◄

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 144. panta 2. punktā minēto procedūru var atļaut šā punkta pirmajā daļā minētos datumus atlikt uz vēlāku laiku dažās zonās, kurās ārkārtēju klimatisko apstākļu dēļ parastie termiņi nav piemērojami.

Nosakot minēto datumu, dalībvalstis ņem vērā laika posmu, kas vajadzīgs, lai visas attiecīgās ziņas būtu pieejamas pareizai atbalsta administratīvajai un finanšu vadībai, un nodrošina faktisko pārbaužu plānošanu, jo īpaši ņemot vērā datumu, kas jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. panta 3. punktu.

3. Ja par vienu un to pašu lauksaimnieku par to atbalsta shēmu pārvaldību, saistībā ar kurām jāiesniedz vienotais pieteikums, ir atbildīgi vairāki pilnvarotie maksātāji, attiecīgā dalībvalsts veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šajā pantā paredzēto informāciju dara pieejamu visiem iesaistītajiem pilnvarotajiem maksātājiem.

1. Vienotajā pieteikumā ietver visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, jo īpaši:

2. Lai identificētu 1. panta c) punktā minētās tiesības uz maksājumu, iepriekš iespiestajās veidlapās, ko lauksaimniekiem izplata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 22. panta 2. punktu, norāda tiesību uz maksājumu identifikāciju saskaņā ar 7. pantā paredzēto identificēšanas un reģistrācijas sistēmu, to iedalot pēc tiesībām uz maksājumu par atmatā atstātu zemi un pārējām tiesībām.

Lauksaimnieks atsevišķi deklarē platību, uz kuru pamatojas tiesības uz maksājumu par atmatā atstātu zemi, un platību, uz kuru pamatojas pārējās tiesības uz maksājumu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 54. panta 6. punktu lauksaimnieks pieprasa tiesības uz maksājumu par atmatā atstātu zemi pirms visām citām tiesībām uz maksājumu. Tādēļ lauksaimnieks deklarē atmatā atstāšanai paredzēto platību atbilstoši savu tiesību skaitam attiecībā uz maksājumu par atmatā atstātu zemi, ja viņa rīcībā ir pietiekams apjoms platības, par kuru var pretendēt uz atbalstu. Ja platība, par kuru var pretendēt uz atbalstu, ir mazāka par tiesību uz maksājumu par atmatā atstātu zemi skaitu, lauksaimnieks var pieprasīt tiesību skaitu attiecībā uz maksājumu par atmatā atstātu zemi atbilstoši viņa rīcībā esošās platības apjomam.

3. Lai identificētu visus lauksaimniecības zemes gabalus saimniecībā, kā minēts 1. punkta d) apakšpunktā, iepriekš iespiestajās veidlapās, ko lauksaimniekiem izplata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 22. panta 2. punktu, norāda maksimālo platību, par kuru ir tiesības pieprasīt atbalstu, katrā bāzes zemes gabalā vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanai. Turklāt grafiskajā materiālā, ko lauksaimnieks saņem saskaņā ar to pašu punktu, norāda bāzes zemes gabalu robežas un to īpašo identifikācijas numuru, un lauksaimnieks atzīmē katra lauksaimniecības zemes gabala atrašanās vietu.

Dalībvalstīs, kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalu identifikācijas sistēmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 20. pantā, ietver ģeogrāfiskas informācijas sistēmu olīvu audzēšanā, lauksaimniekam izsniegtajos grafiskajos materiālos attiecībā uz olīvkoku zemes gabaliem katram olīvkoku zemes gabalam ir jānorāda to olīvkoku skaits, par kuriem ir tiesības pieprasīt atbalstu, un to atrašanās vieta zemes gabalā, kā arī olīvkoku audzēšanas platība, kas izteikta ĢIS hektāros saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1973/2004 XXIV pielikuma 3. punktu.

Ja ir pieprasīts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.b nodaļā paredzētais atbalsts olīvu audzēm, lauksaimniekam izsniegtajā grafiskajā materiālā katram olīvu zemes gabalam ir norādīts:

4. Iesniedzot pieprasījumu, lauksaimnieks izdara labojumus 2. un 3. punktā minētajās iepriekš iespiestajās veidlapās, ja atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. pantam ir nodotas tiesības uz maksājumu vai iespiestajās veidlapās ir nepareiza informācija.

►M10 Ja labojums attiecas uz bāzes zemes gabala platību, lauksaimnieks deklarē katra attiecīgā lauksaimniecības zemes gabala jaunāko platību un vajadzības gadījumā norāda bāzes zemes gabala jaunās robežas. ◄ Tomēr, ja grafiskajā materiālā norādītais olīvkoku izvietojums nav pareizs, lauksaimniekam nav jānorāda pareizais platības lielums, kas izteikts olīvu ĢIS hektāros, bet viņš tikai norāda koku faktisko atrašanās vietu.

1. Ja lauksaimnieka nodoms ir audzēt kaņepes, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. pantā, vai kaņepes šķiedras iegūšanai, kā norādīts minētās regulas 106. pantā, vienotajā pieteikumā jābūt iekļautai

Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta noteiktā, etiķetes jāiesniedz vēlākais līdz 30. jūnijam, ja sēšana notiek pēc vienotā pieteikuma iesniegšanai noteiktā termiņa beigām. Ja etiķetes ir jāiesniedz arī citām valsts iestādēm, dalībvalstis var noteikt, ka šīs etiķetes pēc tam, kad tās iesniegtas saskaņā ar minēto punktu, atdod atpakaļ lauksaimniekam. Uz atdotajām etiķetēm izdara atzīmi, ka tās izmantotas pieteikuma iesniegšanai.

Ja atbalsta pieteikumā par laukaugu platībatkarīgā atbalsta maksājumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10. nodaļu ir iekļauta deklarācija par šķiedras linu un šķiedras kaņepju audzēšanu atbilstīgi minētās regulas 106. pantam, vienotajā pieteikumā jāiekļauj minētajā pantā minētā līguma vai saistību kopija, ja vien dalībvalsts nav noteikusi, ka kopiju var iesniegt citā dienā, kas nav vēlāk kā 15. septembrī.

2. Attiecībā uz atmatā atstātu zemi, kas izmantota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 55. panta b) punktu vai minētās regulas 107. panta 3. punkta pirmo ievilkumu, vienotajā pieteikumā iekļauj pierādījumus, kas vajadzīgi saskaņā ar spēkā esošajiem nozaru noteikumiem.

3. Pieprasot atbalstu saistībā ar īpašo kvalitātes piemaksu par cietajiem kviešiem, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas I nodaļā, un minētās regulas 105. pantā paredzēto piemaksu par cietajiem kviešiem un īpašo atbalstu, vienotajā pieteikumā, ievērojot noteikumus, kas jānosaka attiecīgajai dalībvalstij, iekļauj pierādījumu par cieto kviešu sertificētu sēklu minimālā daudzuma izmantošanu.

4. Pieprasot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 3. nodaļā paredzēto kultūratkarīgo maksājumu par rīsiem, vienotajā pieteikumā iekļauj iesēto rīsu šķirnes specifikāciju un attiecīgo zemes gabalu identifikāciju.

5. Ja iesniegts platībatkarīgā maksājuma atbalsta pieteikums, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 4. nodaļā, vienotajā pieteikumā jānorāda riekstu koku skaits, kas sadalīti pa sugām.

6. Iesniedzot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 5. nodaļā paredzēto atbalsta pieteikumu par enerģijas kultūrām, vienotajā pieteikumā iekļauj tā līguma kopiju, ko pieteikuma iesniedzējs noslēdzis ar uzpircēju vai pirmo pārstrādātāju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1973/2004 25. pantu, vai, ja piemēro minētās regulas 33. panta 2. punktu, rakstisko deklarāciju saskaņā ar minēto pantu.

7. Pieprasot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 6. nodaļā paredzēto atbalstu par cietes kartupeļiem, vienotajā pieteikumā iekļauj audzēšanas līguma kopiju; dalībvalstis var noteikt, ka minēto kopiju tomēr var iesniegt vēlāk, bet ne vēlāk kā 30. jūnijā.

8. Pieprasot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 9. nodaļā paredzēto atbalstu par sēklām, vienotajā pieteikumā iekļauj:

9. Ja iesniedz pieteikumu par papildu atbalstu par apiņiem, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.a pantā, vienotajā pieteikumā ietver norādes par attiecīgajām platībām.

10. Pieprasot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a. nodaļā paredzēto īpašo maksājumu par kokvilnu, vienotajā pieteikumā iekļauj:

11. Iesniedzot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.b nodaļā paredzētā atbalsta pieprasījumu par olīvu audzēm, vienotajā pieprasījumā katram olīvu zemes gabalam uzrāda olīvkoku skaitu un to atrašanās vietu zemes gabalā:

12. Pieprasot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.c nodaļā paredzēto atbalstu par tabaku, vienotajā pieteikumā iekļauj:

Dalībvalstis var noteikt, ka c) punktā minēto informāciju var iesniegt vēlāk, bet ne vēlāk kā tā gada 15. maijā, kas seko pēc ražas novākšanas.

13.a Ja tiek piemēroti pārejas posma maksājumi augļiem un dārzeņiem, ko paredz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.g nodaļa, vai tiek piemēroti pārejas posma maksājumi mīkstajiem augļiem, ko paredz šīs sadaļas 10.h nodaļa, vienotajam pieteikumam jāpievieno līguma par augļu pārstrādi kopija vai apliecinājums, ka tā tiks iesniegta atbilstīgi 171.da pantam Regulā (EK) Nr. 1973/2004.

Dalībvalstis var noteikt, ka pirmajā daļā minēto informāciju var iesniegt vēlāk, bet ne vēlāk kā pieteikuma gada 1. decembrī.

14. Šajā pantā minētajos attaisnojošajos dokumentos prasīto informāciju kompetentā iestāde, ja tas ir iespējams, var pieprasīt nepastarpināti no informācijas avota.

Vispārēji noteikumi par vienoto pieteikumu un deklarācijām saistībā ar platības konkrētu izmantošanu

1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 5. panta 2. punktā un 51. pantā minētā zemes izmantošana un minētās regulas V pielikumā uzskaitītie zemes izmantošanas veidi, kā arī platības, ko izmanto šķiedras linu audzēšanai, ja tās nav jādeklarē saskaņā ar šīs regulas 13. pantu, deklarē vienotā pieteikuma veidlapas atsevišķā pozīcijā.

Turklāt gadījumā, ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.a pantā paredzēto iespēju veikt maksājumus atzītām ražotāju grupām, kas norādīts minētā panta otrajā daļā, lauksaimnieks vienotā pieteikuma veidlapā zem atsevišķas pozīcijas deklarē savus apiņu audzēšanai izmantotos zemes gabalus. Šādā gadījumā vienotā pieteikuma veidlapā lauksaimnieks arī norāda uz savu piederību attiecīgajai ražotāju grupai.

Platības izmantojums tādiem mērķiem, kas nav atbalsta shēmā atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III, IV un IVa sadaļai un kas nav minēts tās regulas V pielikumā, ir jādeklarē kā viena vai vairākas pozīcijas ailē “cits lietojums”.

Dalībvalstis var noteikt, ka šā punkta pirmo un otro daļu nepiemēro, ja attiecīgā informācija ir darīta zināma kompetentajām iestādēm, izmantojot citas administrēšanas un kontroles sistēmas, kas nodrošina saderību ar integrēto sistēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 26. pantu.

1.a. Ja norādītajā gadā lauksaimnieks nedeklarē visas 1. punktā minētās platības un starpība starp vienotajā pieteikumā deklarēto kopplatību, no vienas puses, un deklarēto platību kopā ar nedeklarēto zemes gabalu kopējo platību, no otras, pārsniedz 3 % no deklarētās platības, tiešo maksājumu kopsummu, kas izmaksājama minētajam lauksaimniekam par attiecīgo gadu, samazina par līdz pat 3 % atkarībā no pārkāpuma smaguma.

Pirmā daļa attiecas arī uz maksājumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 11., 12. un 98. pantā, ja uz lauksaimnieku attiecas savstarpējas atbilstības saistības saskaņā ar minētās regulas 20. un 103. pantu. Procentuālo samazinājumu piemēro kopējai maksājamai summai, dalot to ar iepriekš minētās regulas 20. un 103. pantā norādīto gadu skaitu.

2. Vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā dalībvalstis var atkāpties no 12. un 13. panta noteikumiem, ja tiesības uz maksājumu vēl nav galīgi noteiktas pēdējā dienā, kas noteikta vienotā pieteikuma iesniegšanai.

Dalībvalstis, izmantojot tādus pašus noteikumus, drīkst pieļaut izmaiņas attiecībā uz atbalsta shēmu lietojumu attiecībā uz atsevišķiem lauksaimniecības zemes gabaliem, kas jau ir deklarēti vienotajā pieteikumā.

Pirmajā un otrajā punktā paredzēto atkāpi piemēro arī pirmajam gadam, ja vienreizējā maksājuma shēmā iekļauj jaunas nozares un tiesības uz maksājumu attiecīgajiem lauksaimniekiem ar šo ieviešanu vēl nav galīgi noteiktas.

3. Dalībvalstis var nolemt, ka vienotais pieteikums attiecas uz visiem atbalsta pieteikumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļu. Šādā gadījumā šīs sadaļas II un III nodaļu piemēro mutatis mutandis konkrētajām prasībām, kas noteiktas, ņemot vērā atbalsta pieteikumu saskaņā ar minētajām shēmām.

4. Katra dalībvalsts nosaka lauksaimniecības zemes gabalu minimālo lielumu, par kuru var iesniegt pieteikumu. Minimālais lielums tomēr nedrīkst pārsniegt 0,3 ha.

1. Beidzoties vienotā pieteikuma iesniegšanas termiņam, atsevišķus lauksaimniecības zemes gabalus, kas vēl nav deklarēti vienotajā pieteikumā platībatkarīgā atbalsta shēmu piemērošanai, attiecīgā gadījumā pievienojot attiecīgās tiesības uz maksājumu, var papildus ierakstīt vienotajā pieteikumā, ja ir ievērotas saskaņā ar attiecīgajām atbalsta shēmām noteiktās prasības.

Izmaiņas atbalsta shēmas izmantojumā attiecībā uz atsevišķiem lauksaimniecības zemes gabaliem vai tiesībās uz maksājumu, kas jau ir deklarētas vienotajā pieteikumā, drīkst veikt atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem.

Ja pirmajā un otrajā daļā minētie grozījumi attiecas uz iesniedzamajiem apstiprinošajiem dokumentiem vai līgumiem, ir atļauti arī šādu dokumentu vai līgumu attiecīgi grozījumi.

2. Neierobežojot termiņus, ko Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija un Zviedrija ir noteikusi vienoto pieteikumu iesniegšanai saskaņā ar 11. panta 2 punkta pirmo daļu, grozījumus, kas izdarīti saskaņā ar šā panta 1. punktu, rakstiski dara zināmus kompetentajai iestādei vēlākais līdz attiecīgā kalendārā gada 31. maijam, bet Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas gadījumā – tos dara zināmus vēlākais līdz attiecīgā kalendārā gada 15. jūnijam.

Tomēr attiecībā uz 2007. gadu par grozījumiem, kas izdarīti saskaņā ar šā panta 1. punktu, jāpaziņo kompetentajai iestādei vēlākais līdz 15. jūnijam dalībvalstīs, kurās piemēro Regulas (EK) Nr. 795/2004 48.c panta 8. punktu. Attiecīgi pamatotos gadījumos paziņojums par šādiem grozījumiem jāsaņem ne vēlāk kā 20 dienās pēc Regulas (EK) Nr. 972/2007 ( 21 ) publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. Ja kompetentā iestāde jau ir informējusi lauksaimnieku par pārkāpumiem vienotajā pieteikumā vai ja tā ir paziņojusi lauksaimniekam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, un ja šajā pārbaudē uz vietas atklāj pārkāpumus, attiecībā uz tiem lauksaimniecības zemes gabaliem, saistībā ar kuriem ir konstatēti pārkāpumi, grozījumi saskaņā ar 1. punktu nav atļauti.

Ražotāju grupu, kas saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1973/2004 ( 22 ) 171. pantu pieprasa atbalstu, atbalsta pieteikums ietver visu informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, un jo īpaši:

Ražotāju grupa drīkst deklarēt vienīgi apiņu audzēšanai izmantotos lauksaimniecības zemes gabalus un kurus ražotāju grupas dalībnieki ir deklarējuši tajā pašā kalendārajā gadā saskaņā ar šīs regulas 14. panta 1. punkta otro daļu.

Dalībvalstis var vienkāršot pieteikumu iesniegšanas procedūru, nosūtot ražotāju grupai iepriekš nodrukātu pieteikuma veidlapu ar visu to zemes gabalu uzskaitījumu, kurus minētajam nolūkam ir deklarējuši tās attiecīgie dalībnieki saskaņā ar šīs regulas 14. panta 1. punkta otro daļu.

1. Ganāmpulka atbalsta pieteikumā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, un jo īpaši:

Ja nosacījumu nemainīšanas periodā dzīvnieku pārved uz citu vietu, lauksaimnieks par to iepriekš rakstiski paziņo kompetentajai iestādei.

2. Dalībvalstis katram dzīvnieku turētājam nodrošina tiesības bez ierobežojumiem, pieņemamā termiņā un bez pārliekas kavēšanās iegūt no kompetentās iestādes informāciju par elektroniskajā liellopu datu bāzē iekļautajiem datiem, kas attiecas uz viņu un viņa audzētajiem dzīvniekiem. Iesniedzot atbalsta pieteikumu, lauksaimnieks apliecina, ka minētie dati ir pareizi un pilnīgi, vai arī viņš izlabo nepareizos datus vai pievieno iztrūkstošos datus.

3. Dalībvalsts var nolemt, ka daļa informācijas, kas minēta 1. punktā, nav jāiekļauj atbalsta pieteikumā, ja minētā informācija jau darīta zināma kompetentajai iestādei.

Dalībvalstis var ieviest kārtību, kādā datus no elektroniskās liellopu datu bāzes var izmantot atbalsta pieteikumā, ja attiecīgā elektroniskā datu bāze nodrošina tādu pārliecinātības un īstenošanas līmeni, kāds vajadzīgs attiecīgo atbalsta shēmu pareizai pārvaldībai. Šāda kārtība var ietvert sistēmu, saskaņā ar kuru lauksaimnieks var pieprasīt atbalstu par visiem dzīvniekiem, par kuriem dienā, kas jānosaka dalībvalstij, var pretendēt uz atbalstu, pamatojoties uz elektroniskajā liellopu datu bāzē iekļautajiem datiem. Šādā gadījumā dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka:

4. Dalībvalstis var noteikt, ka daļu informācijas, kas minēta 1. punktā, var nosūtīt vai nosūta ar minēto dalībvalstu apstiprinātas organizācijas vai organizāciju starpniecību. Par nosūtītajiem datiem atbildīgs tomēr joprojām ir lauksaimnieks.

Prasības, kas attiecas uz piena ražošanas piemaksas un papildmaksājumu atbalsta pieteikumiem

Katrs piena ražotājs, kurš pieprasa Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 7. nodaļā paredzēto piena ražošanas piemaksu un papildmaksājumus, iesniedz atbalsta pieteikumu, kurā iekļauta visa informācija, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, un jo īpaši:

Atbalsta pieteikumu iesniedz līdz datumam, kas jānosaka dalībvalstīm, bet ne vēlāk kā 15. maijā, un attiecībā uz Somiju un Zviedriju ne vēlāk kā 15. jūnijā.

ATBALSTS CUKURBIEŠU UN CUKURNIEDRU AUDZĒTĀJIEM, ATSEVIŠĶAIS MAKSĀJUMS PAR CUKURU UN ATSEVIŠĶAIS MAKSĀJUMS PAR AUGĻIEM UN DĀRZEŅIEM

►M11 Prasības, kas attiecas uz atbalsta pieteikumiem, lai saņemtu atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, atsevišķo maksājumu par cukuru un atsevišķo maksājumu par augļiem un dārzeņiem ◄

1. ►M11 Lauksaimnieki, kas piesakās atbalstam cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.f nodaļā, lauksaimnieki, kas piesakās atsevišķajam maksājumam par cukuru, kā paredzēts minētās regulas 143.ba pantā, un lauksaimnieki, kas piesakās atsevišķajam maksājumam par augļiem un dārzeņiem, kā paredzēts minētās regulas 143.bb pantā, iesniedz atbalsta pieteikumus, kuros iekļauta visa nepieciešamā informācija, lai tiesības uz atbalstu tiktu apliecinātas, un jo īpaši šādi dati: ◄

Pieteikumā cukurbiešu un cukurniedru ražotājiem paredzētajam atbalstam iekļauj arī Regulas (EK) Nr. 1782/2004 110.r pantā minētā piegādes līguma kopiju.

2. Atbalsta pieteikumu, lai saņemtu atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, atsevišķo maksājumu par cukuru vai atsevišķo maksājumu par augļiem un dārzeņiem, attiecīgi iesniedz līdz dalībvalstu noteiktajai dienai, bet ne vēlāk kā 15. maijā, bet Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gadījumā – ne vēlāk kā 15. jūnijā.

1. Neierobežojot šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 1782/2003 īpašos noteikumus, dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai visa veida paziņojumus saskaņā ar šo regulu lauksaimnieks nosūta iestādēm un otrādi, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šādā gadījumā veic attiecīgus pasākumus, lai jo īpaši nodrošinātu, ka:

2. Attiecībā uz atbalsta pieteikumu iesniegšanu dalībvalstis saskaņā ar 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem var paredzēt vienkāršotas procedūras, ja dati jau ir pieejami iestādēm, jo īpaši tad, ja situācija kopš nesenākās atbalsta pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar attiecīgo atbalsta shēmu nav mainījusies.

Neierobežojot 11. līdz 18. pantu, atbalsta pieteikumā var izdarīt labojumus jebkurā laikā pēc tā iesniegšanas, ja kompetentā iestāde ir atklājusi acīmredzamas kļūdas.

Atkāpe no atbalsta pieteikumu, apstiprinošu dokumentu, līgumu un deklarāciju iesniegšanas galīgā datuma

Atkāpjoties no Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 ( 23 ) 5. panta 1. punkta, ja atbalsta pieteikumu un visu apstiprinošu dokumentu, līgumu vai deklarāciju iesniegšanas galīgais datums saskaņā ar šo sadaļu ir valsts svētku diena, sestdiena vai svētdiena, uzskata, ka minētais datums ir pirmā nākamā darbdiena.

Pirmā daļa attiecas arī uz lauksaimnieku pieteikumiem vienreizējo maksājumu shēmā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 2. punktu

1. Izņemot 72. pantā minētos force majeure gadījumus un ārkārtējus apstākļus, ja atbalsta pieteikumu saskaņā ar šo regulu iesniedz pēc attiecīgā termiņa beigām, summas, kādas lauksaimnieks būtu tiesīgs saņemt, ja pieteikums būtu iesniegts noteiktajā termiņā, samazina par 1 % par katru nokavēto darbdienu.

Neierobežojot konkrētus pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic saistībā ar vajadzību savlaicīgi iesniegt apstiprinošus dokumentus, lai varētu plānot un izdarīt faktiskas pārbaudes, pirmo daļu piemēro arī dokumentiem, līgumiem un deklarācijām, kas jāiesniedz kompetentajai iestādei saskaņā ar 12. un 13. pantu, ja šādi dokumenti, līgumi un deklarācijas ir būtiskas attiecībā uz tiesībām saņemt attiecīgo atbalstu. Šādā gadījumā samazinājumu piemēro summai, kas maksājama kā attiecīgais atbalsts.

Ja kavēšanās ilgst vairāk par 25 kalendārajām dienām, pieteikumu uzskata par nepieņemamu.

2. Ja vienotā pieteikuma grozījumu iesniedz pēc vēlākā noteiktā datuma, kas minēts 15. panta 2. punktā, summas, kas attiecas uz attiecīgo lauksaimniecības zemes gabalu faktisko izmantošanu, samazina par 1 % par katru darbdienu.

Vienotā pieteikuma grozījumi ir pieļaujami tikai līdz vienotā pieteikuma novēlotas iesniegšanas vēlākajam datumam, kā noteikts 1. punkta trešajā daļā. Ja minētais datums ir agrāk par 15. panta 2. punktā paredzēto datumu vai tas pats, vienotā pieteikuma grozījumus pēc 14. panta 2. punktā noteiktā datuma tomēr uzskata par nepieņemamiem.

1. Neskarot force majeure gadījumus un ārkārtas apstākļus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 3. punkta pirmajā daļā, un atkāpjoties no šīs regulas 21. panta, pirmajā vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļu, ja attiecīgajā dalībvalstī lauksaimniekam pieteikums par tiesību piešķiršanu saskaņā ar minētās regulas 34. panta 3. punktu un vienotais pieteikums attiecīgajam gadam ir jāiesniedz kopā un, ja lauksaimnieks šos pieteikumus iesniedz pēc attiecīgā termiņa, summām, kas izmaksājamas attiecīgajā gadā attiecībā uz laukaimniekam piešķiramajām tiesībām uz maksājumu, piemēro 4 % samazinājumu par katru darba dienu.

Ja šāds kavējums pārsniedz 25 kalendārās dienas, pieteikumu uzskata par nepieņemamu un lauksaimniekam nepiešķir tiesības uz maksājumu.

2. Ja attiecīgajā dalībvalstī pieteikums vienreizējo maksājumu shēmā un vienotais pieteikums jāiesniedz neatkarīgi viens no otra, attiecībā uz vienotā pieteikuma iesniegšanu piemēro 21. pantu.

Tādā gadījumā, neskarot force majeure gadījumus un ārkārtas apstākļus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 3. punkta pirmajā daļā, pieteikuma iesniegšana vienreizējā maksājuma shēmā saskaņā ar minēto pantu pēc attiecīgā termiņa rada par katru darba dienu 3 % samazinājumu no izmaksājamām summām veinreizējā maksājuma shēmas piemērošanas pirmajā gadā attiecībā uz lauksaimniekam piešķiramajām tiesībām uz maksājumu.

Ja kavējums pārsniedz 25 kalendārās dienas, pieteikumu uzskata par nepieņemamu un lauksaimniekam nepiešķir tiesības uz maksājumu.

3. 1. un 2. punkts attiecas arī uz pirmo gadu, kad vienreizējo maksājumu shēmā iekļauj jaunas nozares, attiecībā uz lauksaimnieku pieteikumiem par līdzdalību šajos sektoros.

1. Atbalsta pieteikumu var jebkurā laikā pilnīgi vai daļēji rakstiski atsaukt.

Ja dalībvalsts izmanto 16. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētās iespējas, minētā dalībvalsts var paredzēt, ka paziņojumus elektroniskajai liellopu datu bāzei par dzīvnieku, kas aizvests no saimniecības, var aizstāt rakstisku atsaukšanu.

Ja kompetentā iestāde jau ir informējusi lauksaimnieku par pārkāpumiem atbalsta pieteikumā vai ja kompetentā iestāde ir paziņojusi lauksaimniekam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, un ja šajā pārbaudē uz vietas atklāj pārkāpumus, tomēr nav atļauts atsaukt tās atbalsta pieteikuma daļas, attiecībā uz kurām ir konstatēti pārkāpumi.

2. Pēc atsaukšanas saskaņā ar 1. punktu prasītājs ir tādā pašā situācijā, kādā viņš bija, pirms iesniedza attiecīgo atbalsta pieteikumu vai atbalsta pieteikuma daļu.

1. Šajā regulā paredzētās administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas veic tā, lai nodrošinātu efektīvu atbilstības pārbaudi attiecībā uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem ir piešķirts atbalsts, un attiecībā uz prasībām un standartiem, kas attiecas uz savstarpēju atbilstību.

2. Attiecīgos atbalsta pieteikumus noraida, ja lauksaimnieks vai viņa pārstāvis liedz izdarīt pārbaudi uz vietas.

1. Ja netiek apdraudēts kontroles mērķis, par pārbaudēm uz vietas var sniegt iepriekšēju paziņojumu. Paziņojumus nesniedz drīzāk kā noteikti nepieciešams, un tos nedrīkst sniegt vairāk kā 14 dienas iepriekš.

Tomēr paziņojumu, kas minēts pirmajā daļā, par pārbaudēm uz vietas attiecībā uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem, nedrīkst sniegt vairāk kā 48 stundas iepriekš, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus. Turklāt, ja tiesību aktu noteikumi, kas piemērojami tiesību aktiem un standartiem saistībā ar savstarpēju atbilstību, paredz, ka pārbaudei uz vietas jābūt iepriekš nepieteiktai, šie noteikumi attiecas arī uz savstarpējas atbilstības pārbaudēm uz vietas.

2. Attiecīgā gadījumā šajā regulā paredzētās pārbaudes uz vietas un citas pārbaudes, kas paredzētas Kopienas noteikumos, veic vienlaikus.

1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 23. pantā minētās administratīvās pārbaudes nodrošina pārkāpumu atklāšanu, jo īpaši automātisko atklāšanu, izmantojot datorizētus līdzekļus, ieskaitot kontrolpārbaudes:

2. Ja kontrolpārbaudēs konstatē pārkāpumus, pēc tam veic citu attiecīgu administratīvu procedūru un vajadzības gadījumā pārbaudi uz vietas.

Ja uz bāzes zemes gabalu attiecas divu vai vairāku lauksaimnieku atbalsta pieprasījums saskaņā ar vienu un to pašu shēmu un ja kopīgā deklarētā platība pārsniedz lauksaimniecības zemes platību par lielumu, uz kuru attiecas pieļaujamā mērījumu novirze saskaņā ar 30. panta 1. punktu, dalībvalstis var paredzēt proporcionālu attiecīgo platību samazinājumu. Šādā gadījumā lauksaimnieki var pārsūdzēt lēmumu par samazinājumu, pamatojoties uz to, ka kāds no lauksaimniekiem, ir pārdeklarējis savas platības, pārkāpjot pieļaujamo novirzi un nodarot viņam kaitējumu.

1. Kopējais to pārbaužu uz vietas skaits, kuras veic katru gadu, attiecas uz vismaz 5 % no visiem lauksaimniekiem, kuri iesnieguši pieteikumu atbalsta saņemšanai saskaņā ar vienreizējā maksājuma shēmu vai vienoto platībmaksājuma shēmu.

Dalībvalstis nodrošina, ka pārbaudes uz vietas attiecas uz vismaz 3 % lauksaimnieku, kuri iesnieguši pieteikumu atbalsta saņemšanai saskaņā ar citām platībatkarīgā atbalsta shēmām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III, IV un IVa sadaļā.

3. Ja pārbaudēs uz vietas atklāj būtiskus pārkāpumus saistībā ar konkrētu atbalsta shēmu vai reģionu, vai reģiona daļu, kompetentā iestāde attiecīgi palielina pārbaužu uz vietas skaitu kārtējā gadā un attiecīgi palielina to lauksaimnieku procentuālo daļu, kuru pārbaude uz vietas jāveic nākamajā gadā.

4. Ja paredzēts, ka pārbaudes uz vietas īpašas procedūras var veikt, pamatojoties uz izlasi, minētā izlase nodrošina uzticamu un reprezentatīvu kontroles līmeni. Dalībvalstis nosaka izlases izraudzīšanās kritērijus. Ja minētās izlases pārbaudē atklāj pārkāpumus, izlases apjomu un jomu attiecīgi paplašina.

1. Kontrolparaugus pārbaudēm uz vietas, ko veic saskaņā ar šo regulu, izraugās kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska analīzi un iesniegto atbalsta pieteikumu pārstāvības koeficientu. Riska analīzes efektivitāti novērtē un šo vērtējumu atjaunina reizi gadā:

Lai iegūtu pārstāvības koeficientu, dalībvalstis pēc nejaušības principa izraugās 20 % līdz 25 % no minimālā to lauksaimnieku skaita, attiecībā uz kuriem jāveic pārbaude uz vietas, kā paredzēts 26. panta 1. un 2. punktā.

Tomēr, ja lauksaimnieku skaits, kuriem veic pārbaudes uz vietas, pārsniedz minimālo lauksaimnieku skaitu, kuriem veic pārbaudes uz vietas atbilstoši noteiktajam 26. panta 1. un 2. punktā, nejaušinātā atlasē izvēlēto lauksaimnieku skaits papildu atlasē nedrīkst pārsniegt 25 %.

3. Kompetentā iestāde veic to iemeslu uzskaiti, pamatojoties uz kuriem katrs lauksaimnieks izraudzīts saistībā ar pārbaudi uz vietas. Inspektoru, kurš veic pārbaudi uz vietas, pirms minētās pārbaudes uzsākšanas attiecīgi informē.

4. Vajadzības gadījumā kontrolizlasi var daļēji izraudzīties pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Pagaidu izlasi pabeidz tad, kad ir pieejami visi būtiskie pieteikumi.

1. Par katru saskaņā ar šo iedaļu veikto pārbaudi uz vietas izveido kontroles ziņojumu, kas dod iespēju pārskatīt datus par veiktajām pārbaudēm. Ziņojumā jo īpaši norāda:

2. Lauksaimniekam sniedz iespēju parakstīt ziņojumu, lai apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē, un papildināt to 0ar saviem novērojumiem. Ja ir konstatēti pārkāpumi, lauksaimnieks saņem kontroles ziņojuma kopiju.

Ja pārbaude uz vietas veikta, izmantojot attālo uzrādi saskaņā ar 32. pantu, dalībvalstis var nolemt nesniegt lauksaimniekam vai viņa pārstāvim iespēju parakstīt kontroles ziņojumu, ja minētajā pārbaudē, izmantojot attālo uzrādi, nav konstatēti pārkāpumi. Ja šādās pārbaudēs ir konstatēti pārkāpumi, iespēju parakstīt ziņojumu sniedz, pirms kompetentā iestāde, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, pieņem galīgo lēmumu attiecībā uz atbalsta samazinājumiem vai nepiešķiršanu.

To vienoto pieteikumu pārbaudes uz vietas, kas attiecas uz platībatkarīgā atbalsta shēmām

Pārbaudes uz vietas attiecas uz visiem lauksaimniecības zemes gabaliem, par kuriem pieprasa atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām, izņemot zemes gabalus, uz kuriem attiecas pieteikumi atbalsta saņemšanai par sēklām saskaņā ar minētās regulas 99. pantu. Platības, kurās veic pārbaudi uz vietas, tomēr var faktiski noteikt tikai attiecībā uz izlasi, kurā iekļauj vismaz 50 % lauksaimniecības zemes gabalu, par kuriem ir iesniegti pieteikumi atbalsta saņemšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III, IV un IVa sadaļā noteiktajām atbalsta shēmām, ja minētā izlase nodrošina uzticamu un reprezentatīvu kontroles līmeni gan attiecībā un pārbaudīto platību, gan arī uz pieprasīto atbalstu. Ja šajā pārbaudē uz vietas atklāj novirzes no normas, faktiski pārbaudīto lauksaimniecības zemes gabalu izlasi palielina.

Veicot pārbaudes uz vietas, dalībvalstis var izmantot attālo uzrādi un globālo satelītu navigācijas sistēmu.

1. Lauksaimniecības zemes gabalu platības apstiprina, izmantojot līdzekļus, kuri, kā pierādīts praksē, nodrošina mērījumu kvalitāti, kas vismaz atbilst piemērojamo, Kopienas līmenī pieņemto tehnisko standartu prasībām.

Mērījumu pielaidi nosaka ar 1,5 m buferzonu, kuru piemēro lauksaimniecības zemes gabala perimetram. Absolūtā izteiksmē maksimālā pielaide attiecībā uz katru lauksaimniecības zemes gabalu nepārsniedz 1,0 ha.

Otrajā daļā minētā pielaide neattiecas uz olīvu audžu zemes gabaliem, kuru platību izsaka olīvu audžu ĢIS hektāros saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1973/2004 XXIV pielikuma 2. un 3. punktu.

2. Lauksaimniecības zemes gabala kopējo platību var ņemt vērā, ja to pilnīgi izmanto saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts vai reģiona ierastajām normām. Citos gadījumos ņem vērā faktiski izmantoto platību.

Attiecībā uz tiem reģioniem, kuros konkrēti elementi, jo īpaši žogi, grāvji un uzbērumi, tradicionāli ir daļa no labas lauksaimniecības prakses, ko piemēro augkopībā vai zemes izmantošanā, dalībvalstis var nolemt, ka attiecīgā platība uzskatāma par daļu no pilnīgi izmantotās platības, ja tā nepārsniedz kopējo platumu, kas jānosaka dalībvalstīm. Minētajam platumam jāatbilst tradicionālajam platumam attiecīgajā reģionā un tas nepārsniedz 2 metrus.

Dalībvalstis, iepriekš informējot Komisiju, var atļaut noteikt platumu, kas pārsniedz 2 metrus, ja attiecīgās laukaugu platības ir ņemtas vērā, nosakot ražību attiecīgajos reģionos.

3. Papildus 2. punktam attiecībā uz zemes gabaliem, kas deklarēti vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanai, visi elementi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos vai kas var būt labu lauksaimniecības un vides apstākļu daļa, kā norādīts minētās regulas 5. pantā un IV pielikumā, ir lauksaimniecības zemes gabala kopējās platības daļa.

4. Tiesības pretendēt uz atbalstu par lauksaimniecības zemes gabaliem pārbauda, izmantojot atbilstošus līdzekļus. Tālab vajadzības gadījumā pieprasa papildu pierādījumu.

To pārbaužu uz vietas elementi, kas attiecas uz atbalsta pieteikumiem par sēklām

Pārbaudes uz vietas, kas saistītas ar atbalsta pieteikumiem par sēklām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 99. pantu, jo īpaši ietver:

Saistībā ar pieteikumiem atbalstam saskaņā ar kultūratkarīgajiem maksājumiem par kokvilnu, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļā, apstiprināto starpnozaru organizāciju pārbaudēs uz vietas pārbauda šo organizāciju apstiprināšanas kritērijus, organizāciju biedru sarakstus un regulas 110.e pantā minēto skalu.

Cukura ražotāju pārbaudēs uz vietas, pamatojoties uz pieteikumiem atbalstam par cukurbietēm cukurbiešu un cukurniedru ražotājiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.f pantā, pārliecinās par:

1. Ja dalībvalsts piemēro 29. panta otrajā daļā paredzēto iespēju veikt pārbaudes uz vietas, izmantojot attālo uzrādi, tā:

2. Ja kārtējā gadā vairs nav iespējams veikt pārbaudes ar attālo uzrādi, tad piemēro 26. panta 3. punktā minētās papildu pārbaudes, veicot tradicionālās pārbaudes uz vietas.

1. Tiešajiem maksājumiem atbilstīgas ir tās kaņepju šķirnes, kas uzskaitītas “Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā” līdz tā gada 15. martam, par kuru maksājums ir piešķirts, un kas publicētas saskaņā ar Padomes Direktīvas 2002/53/EK 17. pantu, izņemot šķirnes “Finola” un “Tiborszallasi”.

2. Sistēma, kas dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. panta 1. punktu jāizmanto tetrahidrokanabinola (turpmāk “THC”) satura noteikšanai audzētajos kultūraugos, ir noteikta šīs regulas I pielikumā.

3. Dalībvalsts kompetentā iestāde saglabā datus par konstatēto THC saturu. Šajos datos attiecībā uz katru šķirni noteikti iekļauj norādes par katra parauga THC saturu, kas izteikts procentos ar diviem cipariem aiz komata, izmantoto procedūru, veikto pārbaužu skaitu, parauga ņemšanas vietu un valsts mērogā veiktajiem pasākumiem.

Ja tomēr kādā paraugā THC saturs pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. panta 1. punktā noteikto daudzumu, katra dalībvalsts vēlākais līdz attiecīgā tirdzniecības gada 15. novembrim nosūta Komisijai ziņojumu par visos attiecīgās šķirnes paraugos konstatēto THC saturu. Šajā ziņojumā norāda katra parauga THC saturu, kas izteikts procentos ar diviem cipariem aiz komata, izmantoto procedūru, veikto pārbaužu skaitu, parauga ņemšanas vietu un valsts mērogā veiktos pasākumus.

4. Ja attiecīgās šķirnes visu paraugu vidējais THC saturs pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. panta 1. punktā noteikto, nākamajā tirdzniecības gadā attiecībā uz konkrēto šķirni dalībvalstis izmanto šīs regulas I pielikumā paredzēto B procedūru. Šo procedūru izmanto turpmāko tirdzniecības gadu laikā, ja vien visu attiecīgās šķirnes paraugu THC saturs pēc analīžu rezultātiem nav zemāks par to, kāds norādīts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. panta 1. punktā.

►C1 Ja otro gadu pēc kārtas attiecīgās šķirnes visu paraugu vidējais THC saturs pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. panta 1. punktā noteikto daudzumu, attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Padomes Direktīvas 2002/53/EK 18. pantu lūdz atļauju noteikt aizliegumu laist tirdzniecībā šīs šķirnes sēklas vai pavairošanas materiālu. ◄ Šis lūgums jānosūta Komisijai vēlākais līdz attiecīgā tirdzniecības gada 15. novembrim. Sākot ar nākamo gadu par tās šķirnes kaņepēm, attiecībā uz kuru iesniegts šāds lūgums, tiešos maksājumus attiecīgajā dalībvalstī saņemt vairs nevar.

5. Kaņepju kultūras turpina audzēt normālos augšanas apstākļos saskaņā ar vietējo praksi vismaz 10 dienas pēc noziedēšanas tā, lai varētu veikt 2., 3. un 4. punktā paredzētās pārbaudes.

Tomēr dalībvalsts var atļaut novākt kaņepes pēc ziedēšanas sākuma, taču pirms beidzas desmit dienu laikposms pēc noziedēšanas, ar noteikumu, ka inspektori norāda, kuras katra attiecīgā lauka reprezentatīvās daļas jāturpina kultivēt vismaz 10 dienas pēc noziedēšanas pārbaudes veikšanai saskaņā ar I pielikumā noteikto metodi.

Pārbaudes uz vietas attiecībā uz atzītu ražotāju grupu atbalsta pieteikumiem maksājumiem par apiņiem

26. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētās pārbaudes uz vietas veic, piemērojot 29. panta, 30. panta 1. punkta, 30. panta 2. punkta pirmās un otrās daļas, 30. panta 3. un 4. punkta un 32. panta noteikumus mutatis mutandis.

Šādās pārbaudēs uz vietas pārbauda, vai ir ievēroti Regulas (EK) Nr. 1973/2004 171. pantā paredzētie nosacījumi.

1. Attiecībā uz pieteikumiem atbalstam par tabaku, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.c nodaļā, visas piegādes pārbauda. Par katru piegādi jābūt atļaujai no kompetentās iestādes, kura iepriekš jāinformē, lai tā varētu noteikt piegādes dienu. Pārbaudes laikā kompetentajai iestādei ir jāpārbauda, vai tā ir iepriekš atļāvusi piegādi.

2. Piegādes notiek uz apstiprinātu uzpirkšanas centru, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 171.ck panta 2. punktā, un, kad neapstrādātā tabaka ir pārbaudīta, to var izvest no uzpirkšanas centra tikai, lai nogādātu to pārstrādes rūpnīcā. Pēc tam, kad pārbaudes ir veiktas, tabaku sakopo noteiktos daudzumos.

Šo daudzumu pārvešanu uz pārstrādes rūpnīcu veic ar kompetentās iestādes rakstisku atļauju, un kompetentajai iestādei jābūt iepriekš informētai, lai tā varētu precīzi noteikt izmantojamos transporta līdzekļus, maršrutu, izbraukšanas un iebraukšanas laiku un tabakas daudzumus, kas transportējami katrā atsevišķā gadījumā.

3. Kad tabaka nonāk pārstrādes rūpnīcā, kompetentā kontroles iestāde pārliecinās, vai atsevišķie daudzumi, kas pārbaudīti uzpirkšanas centrā, ir tie, kas faktiski piegādāti, tos nosverot.

Kompetentā iestāde var noteikt jebkādus īpašus nosacījumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem darbību pārbaudei.

Nodošana pārraudzībā un pārbaudes, veicot pirmapstrādi un sagatavojot produkciju tirgum

1. Dalībvalstis veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jēltabaku nodod uzraudzībā tad, kad lauksaimnieks to nogādā pirmapstrādes uzņēmumā.

Nodošana uzraudzībā nodrošina to, ka jēltabaku nevar atbrīvot, pirms nav pabeigta pirmapstrāde un produkcijas sagatavošana tirgum un ka jēltabaku nevar vairākas reizes nodot pārbaudei.

2. Pārbaudot pirmapstrādi un produkcijas sagatavošanu tirgum, pārbauda atbilstību Regulas (EK) Nr. 1973/2004 171.cb pantam, jo īpaši attiecībā uz katrā uzņēmumā pārbaudīto jēltabakas daudzumu, nošķirot Kopienā ražoto jēltabaku no jēltabakas, kuras izcelsme ir trešā valstī vai kura nāk no trešās valsts. Tādēļ šajās pārbaudēs iekļauj:

3. Pārbaudes saskaņā ar šo pantu veic jēltabakas pārstrādes vietā. Termiņā, kas jānosaka dalībvalstij, iesaistītie uzņēmumi rakstiski paziņo savām kompetentajām iestādēm par vietām, kur notiks pārstrāde. Šā iemesla dēļ dalībvalstis var precizēt informāciju, kas pirmapstrādes uzņēmumiem jāsniedz kompetentajām iestādēm.

1. Attiecībā uz atbalsta shēmām, kas nav paredzētas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 123. panta 6. punktā un 130. pantā, vismaz 60 % no šīs regulas 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta pēdējā teikumā paredzēto pārbaužu uz vietas obligātā skaita veic attiecīgās atbalsta shēmas nosacījumu nemainīšanas periodā. Pārējās pārbaudes uz vietas veic vismaz vienas minētās atbalsta shēmas nosacījumu nemainīšanas periodā.

Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. pantā paredzētās iespējas, obligātās pārbaudes, kas paredzētas 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta pēdējā teikumā, tomēr pilnībā veic attiecīgās atbalsta shēmas visā nosacījumu nemainīšanas periodā.

2. Vismaz 50 % no pārbaužu uz vietas obligātā skaita, kas paredzēts 26. panta 2. punkta c) apakšpunktā, veic visā nosacījumu nemainīšanas periodā. Obligātā līmeņa pārbaudes uz vietas tomēr pilnībā veic visā nosacījumu nemainīšanas periodā tajās dalībvalstīs, kurās pilnībā vēl neīsteno un nepiemēro sistēmu, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 21/2004 un attiecas uz aitām un kazām, jo īpaši uz dzīvnieku identifikāciju un pareizu ierakstu izdarīšanu uzskaites dokumentos.

1. Pārbaudēs uz vietas pārbauda visus mājlopus, par kuriem iesniegti atbalsta pieteikumi saskaņā ar atbalsta shēmām, kas jāpārbauda, un attiecībā uz atbalsta shēmām par liellopiem pārbauda arī tos liellopus, kas nav iekļauti pieteikumā.

1. Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 123. panta 6. punktā paredzēto īpašo piemaksu par liellopu gaļu un minētās regulas 130. pantā paredzēto kaušanas piemaksu un gadījumos, kad dalībvalstis izmanto minētās regulas 68. pantā paredzētās iespējas, pārbaudes uz vietas veic lopkautuvēs. Tādā gadījumā dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas vai nu:

Pārbaudes uz vietas kautuvēs ietver dokumentu papildpārbaudi, to salīdzinājumu ar ierakstiem elektroniskajā datu bāzē par liellopiem un kopsavilkumu par kaušanas apliecībām (vai līdzvērtīgas informācijas) pārbaudi, kuras nosūtītas citām dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1973/2004 121. panta 3. punktu.

2. Pārbaudēs uz vietas lopkautuvēs ietver kaušanas fizisku pārbaudi, ko veic, pamatojoties uz izlasi, dienā, kad notiek pārbaude uz vietas. Vajadzības gadījumā pārbauda, vai par liemeņiem, kas iesniegti svēršanai, ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

1. Attiecībā uz kaušanas piemaksu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 130. pantu piešķirta par liellopiem, kuri eksportēti uz trešām valstīm, un ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. pantā paredzētās iespējas, uz visām iekraušanas darbībām attiecas pārbaude uz vietas, ko veic šādi:

2. Dzīvnieku pases nodod kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1760/2000 6. panta 5. punktu.

3. Pilnvarotais maksātājs rūpīgi pārbauda atbalsta pieteikumus, pamatojoties uz maksājumu dokumentiem un citu pieejamu informāciju, pievēršot īpašu uzmanību dokumentiem, kas attiecas uz eksportu un kompetentās kontroles iestādes piezīmēm, un pārbauda, vai dzīvnieku pases ir iesniegtas saskaņā ar 2. punktu.

►M10 Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantā paredzēto papildmaksājumu, kas piešķirams par īpašiem lauksaimniecības veidiem vai kvalitatīvu ražošanu, dalībvalstis vajadzības gadījumā piemēro šīs sadaļas noteikumus. ◄ Ja minēto noteikumu piemērošana nav lietderīga attiecīgās shēmas struktūras dēļ, dalībvalstis paredz pārbaudes, kas nodrošina kontroles līmeni, kas ir līdzvērtīgs šajā sadaļā noteiktajam.

1. Ja dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas saskaņā ar šo regulu saistībā ar pārbaudēm, ko paredz Regula (EK) Nr. 1082/2003, tad šīs regulas 28. pantā paredzēto kontroles ziņojumu papildina ar ziņojumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1082/2003 2. panta 5. punktu.

2. Attiecībā uz 36. panta 1. punktā paredzētājām pārbaudēm lopkautuvēs kontroles ziņojumā, kas paredzēts 28. pantā, var ietvert lopkautuves uzskaites dokumentos iekļautās norādes par dzīvniekiem, kas ir pārbaudīti.

Attiecībā uz 36. panta 2. punktā paredzētajām pārbaudēm ziņojumā, inter alia, iekļauj identifikācijas numurus, liemeņu svaru un nokaušanas datumus attiecībā uz visiem dzīvniekiem, kas nokauti un pārbaudīti dienā, kad notikusi pārbaude uz vietas.

3. Attiecībā uz 37. pantā paredzētajām pārbaudēm kontroles ziņojumā var būt tikai norāde par tādējādi pārbaudītajiem dzīvniekiem.

4. Ja pārbaudēs uz vietas, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, konstatē, ka nav ievēroti Regulas (EK) Nr. 1760/2000 I sadaļas noteikumi, iestādēm, kas ir atbildīgas par Regulas (EK) Nr. 1082/2003 īstenošanu, tūlīt nosūta 28. pantā paredzētā kontroles ziņojuma kopijas.

Pārbaudes uz vietas attiecībā uz piena ražošanas piemaksas un papildmaksājumu atbalsta pieteikumiem

Pārbaudes uz vietas attiecas uz atbilstības kritērijiem, jo īpaši pamatojoties uz lauksaimnieku uzskaites dokumentiem vai citiem reģistriem.

1. Specializētās kontroles iestādes ir atbildīgas par attiecīgo prasību un standartu ievērošanas kontroles veikšanu.

Pilnvarotie maksātāji ir atbildīgi par samazinājumu vai nepiešķiršanas noteikšanu atsevišķos gadījumos saskaņā ar šīs regulas IV sadaļas II nodaļu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var nolemt, ka kontroli attiecībā uz visām vai dažām prasībām, standartiem, tiesību aktiem vai savstarpējas atbilstības jomām veic pilnvarotais maksātājs, ja attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka kontroles efektivitāte ir vismaz līdzvērtīga specializētas kontroles iestādes veiktas kontroles efektivitātei.

Ņemot vērā attiecīgās prasības, standartus, tiesību aktus vai savstarpējas atbilstības jomas, dalībvalstis var nolemt veikt administratīvas pārbaudes, jo īpaši tās pārbaudes, kas jau ir paredzētas saskaņā ar kontroles sistēmām, kuras piemērojamas attiecīgajai prasībai, standartam, tiesību aktam vai savstarpējas atbilstības jomai.

1. Kompetentā kontroles iestāde veic pārbaudes attiecībā uz prasībām vai standartiem, par kuru ievērošanu tā ir atbildīga, attiecībā uz vismaz 1 % visu lauksaimnieku, kas iesnieguši atbalsta pieteikumus saskaņā ar atbalsta shēmām tiešajiem maksājumiem Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta d) punkta nozīmē un par kurām attiecīgā kompetentā kontroles iestāde ir atbildīga. ►M15 Attiecībā uz vismaz 1 % visu lauksaimnieku, uz kuriem konkrētajā kalendārajā gadā attiecas savstarpējas atbilstības saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 20. un 103. pantu, attiecīgā kompetentā kontroles iestāde pārbauda to prasību un standartu izpildi, par kuru ievērošanu tā ir atbildīga. ◄

Obligāto kontroles līmeni, kas minēts pirmajā daļā, var sasniegt katras kompetentās kontroles iestādes vai katra tiesību akta vai standarta vai tiesību aktu vai standartu kopas līmenī. Gadījumos, kad pilnvarotie maksātāji neveic pārbaudes, kā to paredz 42. pants, obligāto kontroles līmeni tomēr var sasniegt katra pilnvarotā maksātāja līmenī.

Ja attiecīgajiem tiesību aktiem un standartiem piemērojamos tiesību aktos jau ir noteikts obligātais kontroles līmenis, to cik vien iespējams piemēro pirmajā daļā minētā obligātā kontroles līmeņa vietā. Tāpat dalībvalstis var lemt, ka par jebkuriem neatbilstības gadījumiem, kas konstatēti, veicot pārbaudes uz vietas, kuras tiek veiktas ārpus pirmajā daļā minētās izlases un saskaņā ar tiesību aktam un standartiem piemērojamajiem tiesību aktu noteikumiem, jāziņo attiecīgajai kompetentajai kontroles iestādei, kas ir atbildīga par attiecīgo tiesību aktu vai standartu, un šī iestāde veic neatbilstības gadījumu uzraudzību. Piemēro šīs sadaļas noteikumus.

1.a Nosakot šā panta 1. punktā minēto obligāto kontroles līmeni, nav jāņem vērā Regulas (EK) Nr. 1782/2003 6. panta 3. punktā un 7. panta 2. punkta trešajā daļā noteiktie pasākumi.

2. Ja pārbaudēs uz vietas tiek konstatēta ievērojama neatbilstības pakāpe attiecīgajam tiesību aktam vai standartam, nākamajā kontroles periodā uz vietas veicamo pārbaužu skaitu attiecībā uz šo tiesību aktu vai standartu palielina.

1. Neierobežojot pārbaudes, ko veic kā to neatbilstības gadījumu uzraudzību, kas darīti zināmi kompetentajai kontroles iestādei jebkādā citādā veidā, saskaņā ar 44. pantu pārbaudāmās saimniecības attiecīgā gadījumā izraugās, pamatojoties uz riska analīzi atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem vai uz riska analīzi atbilstoši prasībām vai standartiem. Šāda riska analīze var būt atsevišķas saimniecības līmenī vai saimniecību kategorijas vai ģeogrāfisko zonu līmenī, vai, piemērojot šā panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, uzņēmumu līmenī.

Neskarot 44. panta 1. punktu, dalībvalsts var pieņemt lēmumu izraudzīties lauksaimniekus, kuri saņem tiešos maksājumus, un lauksaimniekus, uz kuriem attiecas savstarpējas atbilstības saistības saskaņā ar 20. un 103. pantu Regulā (EK) Nr. 479/2008, izmantojot vienādu riska analīzi.

1.a Lai nodrošinātu reprezentativitāti, pēc nejaušības principa jāizraugās 20 % līdz 25 % no minimālā to lauksaimnieku skaita, attiecībā uz kuriem jāveic pārbaude uz vietas, kā paredzēts 44. panta 1. punktā.

Tomēr, ja lauksaimnieku skaits, kuriem veic pārbaudes uz vietas, pārsniedz minimālo lauksaimnieku skaitu, kuriem veic pārbaudes uz vietas atbilstīgi 44. panta 1. punkta pirmās daļas noteikumiem, pēc nejaušības principa izraudzīto lauksaimnieku skaits papildu atlasē nedrīkst pārsniegt 25 %.

1.b Kontrolizlases daļēju izraudzīšanos attiecīgā gadījumā drīkst veikt pirms attiecīgā pieteikšanās perioda beigām, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Pagaidu izlase jāpapildina, kad pieejami visi attiecīgie pieteikumi.

2. Lauksaimnieki, kas jāpārbauda atbilstīgi 44. pantam, jāizraugās no to lauksaimnieku izlases, kuri jau ir izraudzīti, ievērojot 26. un 27. pantu, un uz kuriem attiecas attiecīgās prasības vai standarti. ►M15 Tomēr 44. panta 1. punkta pirmās daļas otrajā teikumā minēto pārbaudi izlases veidā attiecina uz lauksaimniekiem, uz kuriem attiecīgajā kalendārajā gadā attiecas 20. un 103. pants Regulā (EK) Nr. 479/2008. ◄

3. Atkāpjoties no 2. punkta prasībām, lauksaimniekus, kas jāpārbauda atbilstīgi 44. pantam, drīkst izraudzīties no to lauksaimnieku vidus, kuri iesnieguši pieteikumus atbalstam atbilstīgi atbalsta shēmām tiešajiem maksājumiem Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta d) punkta nozīmē, un no to lauksaimnieku vidus, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 479/2008 20. un 103. panta piemērošana un kuru pienākums ir ievērot attiecīgās prasības vai standartus.

4. Var nolemt apvienot 2. un 3. punktā noteikto procedūru piemērošanu, ja šāda apvienošana paaugstina kontroles sistēmas efektivitāti.

1. Attiecīgā gadījumā prasību un standartu ievērošanu nosaka, izmantojot līdzekļus, kas noteikti likumos, kuri piemērojami attiecīgajai prasībai vai standartam.

2. Citos gadījumos un ja vajadzīgs, noteikšanu veic, izmantojot kādu no attiecīgajiem līdzekļiem, kurus noteikusi kompetentā kontroles iestāde un kuri nodrošina precizitāti, kas ir vismaz līdzvērtīga precizitātei, kāda vajadzīga oficiālai noteikšanai saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem.

3. Attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas var veikt, izmantojot attālo uzrādi.

1. Veicot 44. pantā paredzētās izlases pārbaudes, kompetentā kontroles iestāde nodrošina, ka visus šādi izraudzītos lauksaimniekus pārbauda, vai viņi ievēro prasības un standartus, par kuriem tā ir atbildīga.

Neņemot vērā pirmo daļu, kas nosaka, ka obligātais kontroles līmenis jāsasniedz katram tiesību aktam vai standartam vai tiesību aktu vai standartu kopai atbilstīgi 44. panta 1. punkta otrajai daļai, šādi izraudzītie lauksaimnieki jāpārbauda, vai viņi ievēro attiecīgo tiesību aktu vai standartu vai attiecīgo tiesību aktu un standartu kopu. Parasti katra izraudzītā lauksaimnieka pārbaudi uz vietas veic laikā, kad iespējams pārbaudīt lielāko daļu prasību un standartu, kuru ievērošanas noteikšanai viņš tika izraudzīts.

Tomēr dalībvalstīm jānodrošina, ka gada laikā tiek sasniegts atbilstošs visu prasību un standartu kontroles līmenis.

1.a Pārbaudes uz vietas attiecīgā gadījumā attiecas uz visu saimniecības lauksaimnieciski izmantojamo zemi. Tomēr faktisko pārbaudi laukā, kas ir pārbaudes uz vietas sastāvdaļa, var veikt tikai attiecībā uz izlasi, ko veido vismaz puse saimniecības lauksaimnieciski izmantojamās zemes gabalu, uz kuriem attiecas prasība vai standarts, ja šāda izlase garantē uzticamu un reprezentatīvu kontroles līmeni attiecībā uz prasībām un standartiem. Ja šīs izlases pārbaudē konstatē neatbilstības gadījumus, faktiski pārbaudāmais lauksaimnieciski izmantojamo zemes gabalu skaits jāpalielina.

Turklāt, ja attiecīgajiem tiesību aktiem vai standartiem piemērojamie tiesību akti to paredz, faktisko pārbaudi par prasību vai standartu ievērošanu, kas ir pārbaudes uz vietas sastāvdaļa, var veikt tikai attiecībā uz reprezentatīvu pārbaudāmo objektu izlasi. Tomēr dalībvalstij jānodrošina, ka tiek veikta visu to prasību un standartu pārbaude, kuru ievērošanu var pārbaudīt attiecīgā apmeklējuma laikā.

2. Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes parasti veic kā viena pārbaudes apmeklējuma daļu, un tajās ietver to prasību un standartu pārbaudi, kuru ievērošanu var pārbaudīt attiecīgā apmeklējuma laikā, lai atklātu minēto prasību un standartu iespējamu neievērošanu un turklāt identificētu gadījumus, par kuriem jāveic papildu pārbaude.

3. Ja dalībvalsts nodrošina, ka kontroles efektivitāte ir vismaz līdzvērtīga tai kontroles efektivitātei, kas sasniegta pārbaudēs uz vietas, pārbaudes saimniecību līmenī var aizstāt ar administratīvām pārbaudēm vai pārbaudēm uzņēmumu līmenī, kā minēts 45. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunktā.

4. Veicot pārbaudes uz vietas, dalībvalstis var lietot objektīvus kontroles rādītājus, kas atbilst noteiktām prasībām vai standartiem, nodrošinot, ka prasību un standartu kontroles efektivitāte ir vismaz līdzvērtīga tai kontroles efektivitātei, kas sasniegta pārbaudēs uz vietas, kurās šādi rādītāji netika lietoti.

Minētajiem rādītājiem jābūt tieši saistītiem ar tām prasībām un standartiem, uz ko tie attiecas, un, pārbaudot atbilstību minētajām prasībām vai standartiem, jāietver visi pārbaudāmie elementi.

5. Regulas 44. panta 1. punktā minēto paraugu pārbaudes uz vietas jāveic tā paša kalendārā gada laikā, kad iesniegti atbalsta pieteikumi.

1. Katru saskaņā ar šo nodaļu veiktu pārbaudi uz vietas neatkarīgi no tā, vai attiecīgais lauksaimnieks ir izraudzīts pārbaudei uz vietas saskaņā ar 45. pantu vai to neatbilstību papildu pārbaudei, kas darītas zināmas kompetentajai kontroles iestādei jebkādā citā veidā, ietver kontroles ziņojumā, kas jāizveido kompetentajai kontroles iestādei.

2. Lauksaimniekam jāpaziņo konstatētās neatbilstības 3 mēnešu laikā pēc dienas, kad veikta pārbaude uz vietas.

Ja lauksaimnieks nav veicis tūlītējas korekcijas vai tūlītējus korekcijas pasākumus neatbilstībām Regulas (EK) Nr. 1782/2003 7. panta 2. punkta nozīmē, lauksaimnieks jāinformē, ka korektīvie pasākumi jāveic atbilstīgi minētajam noteikumam, ievērojot pirmajā daļā noteikto termiņu.

Ja dalībvalsts izmanto iespēju nesamazināt vai nepiešķirt maksājumus, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 6. panta 3. punktā, attiecīgais lauksaimnieks ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par maksājuma nesamazināšanu vai nepiešķiršanu jāinformē par to, ka jāveic korektīvie pasākumi.

3. Neierobežojot īpašus noteikumus, kas iekļauti prasībām un standartiem piemērojamos likumos, kontroles ziņojumu pabeidz viena mēneša laikā pēc pārbaudes uz vietas. Šo termiņu attiecīgi pamatotos apstākļos tomēr var pagarināt līdz trim mēnešiem, jo īpaši, ja tas vajadzīgs ķīmisku vai fizikālu analīžu veikšanai.

Ja kompetentā kontroles iestāde nav pilnvarotais maksātājs, ziņojumu nosūta pilnvarotajam maksātājam mēneša laikā pēc ziņojuma pabeigšanas.

Atkāpjoties no b) apakšpunkta, piemērojot a) apakšpunktu, ņem vērā dažādu tiesību uz maksājumu vidējās vērtības saistībā ar attiecīgo deklarēto platību.

2. Ja vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanai apstiprinātā platība ir mazāka par deklarēto platību, lai noteiktu, kuras no tiesībām uz maksājumiem jāieskaita valsts rezervē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 45. panta 1. punktu un 42. panta 8. punkta otro daļu, piemēro šādus noteikumus:

Lai piemērotu šo punktu, tiesības uz maksājumu par atmatā atstātu zemi un pārējās tiesības uz maksājumu izskata atsevišķi.

3. Ja viena un tā pati platība ir pamatojums atbalsta pieteikumiem saskaņā ar vairākām platībatkarīgā atbalsta shēmām, minēto platību ņem vērā par katru atbalsta shēmu atsevišķi.

1. Ja attiecībā uz atbalsta pieteikumiem saskaņā ar platībatkarīgajām atbalsta shēmām, izņemot atbalstu par cietes kartupeļiem, sēklām un tabaku, kā attiecīgi paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 6., 9. un 10.c nodaļā, noteiktās kultūraugu grupas platība ir lielāka nekā atbalsta pieteikumā deklarētā platība, atbalsta aprēķināšanai izmanto deklarēto platību.

2. Attiecībā uz pieteikumiem atbalstam vienreizējās maksājuma shēmas ietvaros, ja ir neatbilstība starp deklarētajām tiesībām uz maksājumu un deklarēto platību, maksājuma aprēķiniem ņem vērā mazāko lielumu.

3. Neskarot samazinājumus un nepiešķiršanu saskaņā ar 51. un 53. pantu, attiecībā uz atbalsta pieteikumiem saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmām, izņemot atbalstu par cietes kartupeļiem, sēklām un tabaku, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas attiecīgi 6. un 9. nodaļā, ja vienotajā pieteikumā deklarētā platība ir lielāka par attiecīgajai kultūraugu grupai apstiprināto platību, atbalstu aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajai kultūraugu grupai apstiprināto platību.

Tomēr, neierobežojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 29. panta noteikumus, ja starpība starp kopējo apstiprināto platību un kopējo deklarēto platību, lai saņemtu atbalsta maksājumu saskaņā ar kādu no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III, IV un IVa sadaļā minētajām atbalsta shēmām, ir 0,1 hektārs vai mazāka, apstiprināto platību nosaka tādu pašu kā deklarēto platību. Šim aprēķinam ņem vērā tikai deklarēšanas pārsniegumu platībām kultūraugu grupas līmenī.

Otrajā daļā minēto noteikumu nepiemēro gadījumos, kad minētā starpība ir lielāka par 20 % no kopējās deklarētās platības atbalsta maksājuma saņemšanai.

4. Neierobežojot samazinājumus un nepiešķiršanu saskaņā ar 51. un 53. pantu, attiecībā uz atbalsta pieteikumiem saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu, lai piemērotu 2. panta 22. punktā iekļauto definīciju “apstiprināta platība” attiecībā uz tiesībām uz maksājumu par atmatā atstātu zemi, piemēro šādus noteikumus:

5. Attiecībā uz platībām, kas deklarētas īpašai kvalitātes piemaksai par cietajiem kviešiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/3002 72. pantu un piemaksai un īpašajam atbalstam par cietajiem kviešiem saskaņā ar minētās regulas 105. pantu, un ja ir konstatēta dalībvalsts noteiktā sertificētu sēklu minimālā daudzuma un faktiski izmatotā sēklu daudzuma starpība, platību apstiprina, sertificēto sēklu kopējo daudzumu, par kura izlietošanu lauksaimnieks ir iesniedzis pierādījumus, dalot ar sertificēto sēklu minimālo daudzumu uz hektāru, ko dalībvalsts ir noteikusi attiecīgajā ražošanas zonā.

7. Ja lauksaimnieks nav varējis izpildīt savus pienākumus force majeure vai ārkārtēju apstākļu dēļ, kā minēts 72. pantā, viņš saglabā savas tiesības uz atbalstu par to platību, par kuru viņam bija tiesības pretendēt uz atbalstu, kad radās force majeure vai ārkārtēji apstākļi.

Ja attiecībā uz kādu kultūraugu grupu platība, kas deklarēta platībatkarīgā atbalsta shēmas piemērošanai, izņemot atbalsta shēmas par cietes kartupeļiem, sēklām un tabaku saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas attiecīgi 6., 9. un 10.c nodaļu, pārsniedz saskaņā ar šīs regulas 50. panta 3., 4. un 5. punktu apstiprināto platību, atbalstu aprēķina, pamatojoties uz apstiprināto platību, kas samazināta divkāršas konstatētās starpības apmērā, ja minētā starpība ir lielāka par 3 % vai diviem hektāriem, bet ne lielāka par 20 % no apstiprinātās platības

Ja starpība ir lielāka par 20 % no apstiprinātās platības, par attiecīgo kultūraugu grupu platībatkarīgo atbalstu nepiešķir.

Ja attiecībā uz kopējo apstiprināto platību, kas iekļauta vienotajā pieteikumā, izņemot platību cietes kartupeļiem, sēklām un tabakai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas attiecīgi 6., 9. un 10.c nodaļu, deklarētā platība pārsniedz saskaņā ar šīs regulas 50. panta 3., 4. un 5. punktu apstiprināto platību par vairāk nekā 30 %, atbalstu, uz kādu attiecīgais lauksaimnieks būtu bijis tiesīgs pretendēt, ievērojot šīs regulas 50. panta 3., 4. un 5. punktu, attiecībā uz minētajām atbalsta shēmām attiecīgajā kalendārajā gadā atsaka.

Ja starpība ir lielāka par 50 %, lauksaimniekam atkārtoti nepiešķir tiesības uz atbalstu, kas nepārsniedz summu, kura atbilst deklarētās platības un saskaņā ar 50. panta 3. līdz 5. ►M8 Minēto summu kompensē ar atbalsta maksājumiem saskaņā ar jebkuru no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III, IV un IV.A sadaļā minētajām atbalsta shēmām vai atbilstīgi minētās regulas 12. pantā noteiktajai papildu summai, uz kuru lauksaimniekam ir tiesības saistībā ar tiem pieteikumiem, ko tas iesniedz trīs kalendārajos gados pēc konstatācijas kalendārā gada. ◄ Ja summu nevar pilnīgi kompensēt ar minētajiem atbalsta maksājumiem, atlikumu anulē.

2.a Ja lauksaimnieks ir deklarējis lielāku platību, nekā ir tiesības uz maksājumu, un ja deklarētā platība saskan ar citiem atbilstības kritērijiem, nepiemēro 1. un 2. punktā noteiktos samazinājumus vai izslēgšanu.

Ja lauksaimnieks ir deklarējis lielāku platību, nekā ir tiesības uz maksājumu, un ja deklarētā platība nesaskan ar citiem atbilstības kritērijiem, 1. un 2. punktā minētās atšķirības ir atšķirība starp platību, kas atbilst citiem kritērijiem un summu deklarētajās tiesībās uz maksājumu.

3. Lai piemērotu šo pantu, ja lauksaimnieks, kurš pieprasa atbalstu attiecībā uz enerģijas kultūrām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 88. pantu vai deklarē zemes gabalus kā atmatu saskaņā ar minētās regulas 55. panta b) punktu vai 107. panta 3. punkta pirmo ievilkumu, nepiegādā attiecīgā izejmateriāla vajadzīgo daudzumu, uzskata, ka viņš nav izpildījis savas saistības attiecībā uz zemes gabaliem, kas paredzēti enerģijas kultūrām, vai atmatu, respektīvi, attiecībā uz platību, kas aprēķināta, viņa apstrādātās un izejmateriālu ražošanai izmantotās zemes platību reizinot ar minētā izejmateriāla piegāžu iztrūkumu procentos.

Samazinājumi, ja ir pārkāpumi attiecībā uz deklarētās platības lielumu atbalsta maksājumam par cietes kartupeļiem, sēklām un tabaku

1. Ja konstatē, ka platība, kurā faktiski audzē kartupeļus vai tabaku, ir par vairāk nekā 10 % mazāka nekā platība, kas deklarēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas attiecīgi 6. un 10.c nodaļā paredzētajam atbalsta maksājumam par cietes kartupeļiem vai tabaku, izmaksājamo atbalstu samazina konstatētās starpības divkāršā apmērā.

2. Ja konstatē, ka platība, kurā faktiski audzē sēklas, ir par vairāk nekā 10 % lielāka nekā platība, kas deklarēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 9. nodaļā paredzētajam atbalsta maksājumam par sēklām, izmaksājamo atbalstu samazina konstatētās starpības divkāršā apmērā.

3. Ja konstatē, ka 1. un 2. punktā minētos pārkāpumus lauksaimnieks ir izdarījis tīši, 1. un 2. punktā minētā atbalsta kopējo summu atsaka.

Tādā gadījumā lauksaimniekam atkārtoti nepiešķir atbalstu, kas vienāds ar minēto summu. ►M8 Minēto summu kompensē ar atbalsta maksājumiem saskaņā ar jebkuru no atbalsta shēmām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III un IV sadaļā, vai atbilstīgi minētās regulas 12. pantā noteiktajai papildu summai, uz kuru lauksaimniekam ir tiesības saistībā ar tiem pieteikumiem, ko tas iesniedz trīs kalendārajos gados pēc konstatācijas kalendārā gada. ◄ Ja summu nevar pilnīgi kompensēt ar minētajiem atbalsta maksājumiem, atlikumu anulē.

Ja deklarētās platības un tās platības starpība, kura apstiprināta saskaņā ar 50. panta 3. punktu, 4. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu, rodas apzināti izdarītu pārkāpumu dēļ, atbalstu, uz kuru lauksaimniekam būtu bijušas tiesības pretendēt saskaņā ar 50. panta 3. punktu, 4. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu, attiecīgajā kalendārajā gadā saskaņā ar attiecīgo atbalsta shēmu nepiešķir, ja minētā starpība ir lielāka par 0,5 % no apstiprinātās platības vai lielāka par vienu hektāru.

Turklāt, ja minētā starpība ir lielāka nekā 20 % no apstiprinātās platības, lauksaimniekam atkārtoti neizmaksā atbalstu, kas nepārsniedz summu, kura atbilst deklarētās platības un saskaņā ar 50. panta 3. punktu, 4. punkta b) apakšpunktu un 5. ►M8 Minēto summu kompensē ar atbalsta maksājumiem saskaņā ar jebkuru no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III, IV un IV.A sadaļā minētajām atbalsta shēmām vai atbilstīgi minētās regulas 12. pantā noteiktajai papildu summai, uz kuru lauksaimniekam ir tiesības saistībā ar tiem pieteikumiem, ko tas iesniedz trīs kalendārajos gados pēc konstatācijas kalendārā gada. ◄ Ja summu nevar pilnīgi kompensēt ar minētajiem atbalsta maksājumiem, atlikumu anulē.

Ja lauksaimnieks ir deklarējis lielāku platību, nekā ir tiesības uz maksājumu, un ja deklarētā platība saskan ar citiem atbilstības kritērijiem, nepiemēro pirmajā un otrajā punktā noteiktos samazinājumus vai izslēgšanu.

Ja lauksaimnieks ir deklarējis lielāku platību, nekā ir tiesības uz maksājumu, un ja deklarētā platība nesaskan ar citiem atbilstības kritērijiem, pirmajā un otrajā punktā minētās atšķirības ir atšķirība starp platību, kas atbilst citiem kritērijiem un summu deklarētajās tiesībās uz maksājumu.

Samazinājumi un nepiešķiršana attiecībā uz atbalsta pieteikumiem par sēklām

1. Ja konstatē, ka sēklas, uz kurām attiecas atbalsta pieteikums, lauksaimnieks faktiski nav izmantojis sēšanai 31. panta b) punkta iii) apakšpunkta nozīmē, atbalstu, kas izmaksājams par attiecīgajām sugām, pēc saskaņā ar 52. pantu piemērojamo samazinājumu piemērošanas samazina par 50 %, ja neizmantotie daudzumi pārsniedz 2 %, bet nepārsniedz 5 % no atbalsta pieteikumā iekļautā daudzuma. Ja neizmantotais daudzums pārsniedz 5 %, atbalstu par sēklām attiecīgajā kalendārajā gadā nepiešķir.

2. Ja konstatē, ka atbalsts ir pieprasīts par oficiāli nesertificētām sēklām vai sēklām, kas dalībvalstī ievāktas tajā kalendārajā gadā, kurā sākas tirdzniecības gads, par ko ir noteikts atbalsts, par minēto tirdzniecības gadu, kā arī par nākamo tirdzniecības gadu atbalstu nepiešķir.

Samazināšana un nepiešķiršana attiecībā uz atbalsta pieteikumiem par tabaku

Ja konstatē, ka tabaka nav pārstādīta audzēšanas līgumā norādītajā zemes gabalā līdz ražas ievākšanas gada 20. jūnijam:

Tomēr pirmās daļas a) un b) punktā minētos samazinājumus un nepiešķiršanu nepiemēro, ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1973/2004 17.cd panta 4. punktu lauksaimnieks var kompetentajai iestādei pietiekami pamatot aizkavējumu.

Ja konstatē, ka zemes gabals, kurā aug tabaka, nav audzēšanas līgumā norādītais zemes gabals, atbalstu, kas attiecīgajam lauksaimniekam izmaksājams par kārtējo ražu, samazina par 5 %.

Samazināšana un nepiešķiršana attiecībā uz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu

Neskarot nevienu samazinājumu vai nepiešķiršanu, kas piemērojams saskaņā ar 51. vai 53. pantu, konstatējot, ka lauksaimnieks neievēro saistības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1973/2004 171.af panta 1. un 2. punktā, lauksaimnieks zaudē tiesības uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.f panta 2. punktā paredzēto atbalsta palielinājumu. Turklāt atbalstu par kokvilnu par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ievērojot 110.c pantu, minētajam lauksaimniekam samazina par Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.f panta 2. punktā paredzētā palielinājuma lielumu.

1. Ja ir piemērojams individuāls ierobežojums vai individuālā maksimālā robeža, dzīvnieku skaitu, kas norādīts atbalsta pieteikumos, samazina līdz ierobežojuma maksimālajai robežai, kas noteikta attiecīgajam lauksaimniekam.

2. Nekādā gadījumā atbalstu nedrīkst piešķirt par dzīvnieku skaitu, kas ir lielāks, nekā norādīts atbalsta pieteikumā.

3. Neierobežojot 59. un 60. pantu, ja atbalsta pieteikumā deklarētais dzīvnieku skaits pārsniedz to dzīvnieku skaitu, kas apstiprināts pēc administratīvām pārbaudēm vai pārbaudēm uz vietas, atbalstu aprēķina, pamatojoties uz apstiprinātajiem dzīvniekiem.

Ja lauksaimnieks nav varējis izpildīt savas nosacījumu nemainīšanas saistības force majeure vai ārkārtēju apstākļu dēļ, kā minēts 72. pantā, viņš saglabā savas tiesības uz atbalstu par to dzīvnieku skaitu, par kuru viņam bija tiesības pretendēt uz atbalstu, kad radās force majeure vai ārkārtēji apstākļi.

4. Ja konstatē neatbilstību liellopu identificēšanas un reģistrācijas sistēmai, piemēro šādus noteikumus:

Attiecībā uz liellopu identificēšanas un reģistrācijas sistēmas ierakstiem un paziņojumiem minētajai sistēmai piemēro 19. pantu.

1. Liellopus, kas atrodas saimniecībā, uzskata par apstiprinātiem tikai tad, ja tie ir identificēti atbalsta pieteikumā. ►M10 Zīdītājgovis vai teles, par kurām ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 125. vai 129. pantu, ievērojot minētajos pantos noteiktos ierobežojumus, nosacījumu nemainīšanas periodā tomēr var aizstāt, nezaudējot tiesības uz pieprasīto atbalsta maksājumu. ◄

2. Aizstāšana, ievērojot 1. punktu, notiek 20 dienu laikā pēc notikuma, kas radījis vajadzību veikt aizstāšanu, un to ieraksta reģistrā ne vēlāk kā trīs dienas pēc aizstāšanas dienas. Kompetento iestādi, kam iesniegts atbalsta pieteikums, informē septiņu dienu laikā pēc aizstāšanas.

Ja dalībvalsts izmanto 16. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētās iespējas, minētā dalībvalsts tomēr var noteikt, ka informāciju, kas nosūtāma kompetentajai iestādei, var aizstāt ar paziņojumiem elektroniskajai liellopu datu bāzei par dzīvniekiem, kas aizvesti no saimniecības, un par citu dzīvnieku, kas nogādāts saimniecībā šā punkta pirmajā daļā paredzētajā termiņā.

3. Ja lauksaimnieks iesniedz atbalsta pieteikumu gan par aitu, gan kazu audzēšanu un ja maksātā atbalsta apjoms nav atšķirīgs, noteiktu skaitu aitu drīkst aizstāt ar līdzvērtīgu skaitu kazu un otrādi. Aitas un kazas, par kurām ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 113. pantu, ievērojot minētajā pantā noteiktos ierobežojumus, nosacījumu nemainīšanas periodā drīkst aizstāt, nezaudējot tiesības uz pieprasīto atbalsta maksājumu.

4. Aizstāšana, ievērojot 3. punktu, notiek 10 dienu laikā pēc notikuma, kas radījis vajadzību veikt aizstāšanu, un to ieraksta reģistrā ne vēlāk kā trīs dienas pēc aizstāšanas dienas. Kompetento iestādi, kam iesniegts atbalsta pieteikums, informē piecu darbdienu laikā pēc aizstāšanas.

Samazinājumi un nepiešķiršana attiecībā uz liellopiem, par kuriem pieprasīts atbalsts

1. Ja attiecībā uz atbalsta pieteikumu saskaņā ar atbalsta shēmām par liellopiem konstatē deklarēto dzīvnieku skaita un saskaņā ar 57. panta 3. punktu apstiprināto dzīvnieku skaita starpību, atbalsta kopsummu, uz kuru lauksaimniekam ir tiesības pretendēt saskaņā ar minētajām shēmām, par attiecīgo piemaksu periodu samazina par procentuālo daļu, kas jānosaka saskaņā ar šā panta 3. punktu, ja pārkāpumi konstatēti attiecībā uz ne vairāk kā trīs dzīvniekiem.

2. Ja pārkāpumus konstatē attiecībā uz vairāk nekā trīs dzīvniekiem, atbalsta kopsummu, uz kuru lauksaimniekam ir tiesības pretendēt saskaņā ar 1. punktā minētajām shēmām, par attiecīgo piemaksu periodu samazina:

Ja saskaņā ar 3. punktu noteiktā procentuālā daļa pārsniedz 20 %, atbalstu, uz kuru lauksaimniekam būtu bijušas tiesības pretendēt saskaņā ar 57. panta 3. punktu, saskaņā ar minētajām shēmām par attiecīgo piemaksu periodu atsaka.

Ja saskaņā ar šā panta 3. punktu noteiktā procentuālā daļa ir lielāka par 50 %, lauksaimniekam atkārtoti neizmaksā atbalstu tādā apjomā, kas atbilst deklarēto dzīvnieku skaita un saskaņā ar 57. panta 3. ►M8 Minēto summu kompensē ar atbalsta maksājumiem saskaņā ar jebkuru no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III, IV un IV.A sadaļā minētajām atbalsta shēmām vai atbilstīgi minētās regulas 12. pantā noteiktajai papildu summai, uz kuru lauksaimniekam ir tiesības saistībā ar tiem pieteikumiem, ko tas iesniedz trīs kalendārajos gados pēc konstatācijas kalendārā gada. ◄ Ja summu nevar pilnīgi kompensēt ar minētajiem atbalsta maksājumiem, atlikumu anulē.

3. Lai noteiktu 1. un 2. punktā minētās procentuālās daļas, to liellopu skaitu, par kuriem pieprasīts atbalsts saskaņā ar atbalsta shēmām par liellopiem attiecīgajā piemaksu periodā un attiecībā uz kuriem konstatēti pārkāpumi, dala ar visu to liellopu skaitu, kas apstiprināti par attiecīgo piemaksu periodu.

4. Ja deklarēto dzīvnieku skaita un to dzīvnieku skaita starpība, kas apstiprināti saskaņā ar 57. panta 3. punktu, rodas apzināti izdarītu pārkāpumu dēļ, atbalstu, uz kuru lauksaimniekam būtu bijušas tiesības pretendēt saskaņā ar 57. panta 3. punktu, attiecīgajā piemaksu periodā saskaņā ar attiecīgo atbalsta shēmu vai shēmām par liellopiem atsaka.

Ja saskaņā ar šā panta 3. punktu noteiktā starpība ir lielāka par 20 %, lauksaimniekam atkārtoti nepiešķir atbalstu tādā apjomā, kas atbilst deklarēto dzīvnieku skaita un saskaņā ar 57. panta 3. ►M8 Minēto summu kompensē ar atbalsta maksājumiem saskaņā ar jebkuru no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III, IV un IV.A sadaļā minētajām atbalsta shēmām vai atbilstīgi minētās regulas 12. pantā noteiktajai papildu summai, uz kuru lauksaimniekam ir tiesības saistībā ar tiem pieteikumiem, ko tas iesniedz trīs kalendārajos gados pēc konstatācijas kalendārā gada. ◄ Ja summu nevar pilnīgi kompensēt ar minētajiem atbalsta maksājumiem, atlikumu anulē.

Samazinājumi un nepiešķiršana attiecībā uz aitām vai kazām, par kurām pieprasīts atbalsts

1. Ja attiecībā uz atbalsta pieteikumiem saskaņā ar atbalsta shēmu par aitām vai kazām konstatē starpību saskaņā ar 57. panta 3. punktu, mutatis mutandis piemēro 59. panta 2., 3. un 4. punktu, sākot no pirmā dzīvnieka, attiecībā uz kuru ir konstatēts pārkāpums.

2. Ja konstatē, ka aitu audzētājs, kurš tirgo aitas pienu un aitas piena produktus, nav šo darbību deklarējis savā piemaksas pieteikumā, atbalsta summu, uz ko viņam ir tiesības pretendēt, samazina līdz piemaksai, kas maksājama aitu audzētājiem, kuri tirgo aitas pienu un aitas piena produktus, un no kā atskaitīta starpība starp minēto piemaksu un visu piemaksu par aitām reproduktīvā vecumā.

3. Ja attiecībā uz pieteikumiem par papildu piemaksu konstatē, ka mazāk nekā 50 % no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās platības atrodas apgabalos, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 114. panta 1. punktā, papildu piemaksu nemaksā un piemaksu par aitām un kazām reproduktīvā vecumā samazina par summu, kas vienāda ar 50 % no papildu piemaksas.

4. Ja tiek konstatēts, ka saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās platības, kas atrodas Regulas (EK) Nr. 1973/2004 X pielikumā uzskaitītajos apgabalos, procentuālā daļa ir mazāka nekā 50 %, tad piemaksu par kazām nemaksā.

5. Ja konstatē, ka ražotājs, kurš praktizē vasaras ganību izmantošanu un iesniedz pieteikumu par papildu piemaksu, 90 % savu dzīvnieku nav ganījis vismaz 90 dienas apgabalā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 114. panta 2. punkta b) apakšpunktā, papildu piemaksu nemaksā, un piemaksu par aitām vai kazām reproduktīvā vecumā samazina par summu, kas vienāda ar 50 % no papildu piemaksas.

6. Ja konstatē, ka pārkāpums, kas minēts 2., 3., 4. un 5. punktā, radies noteikumu apzinātas neievērošanas dēļ, atbalsta kopsummu, kas norādīta minētajos punktos, atsaka.

Tādā gadījumā lauksaimniekam atkārtoti nepiešķir atbalstu, kas vienāds ar minēto summu. ►M8 Minēto summu kompensē ar atbalsta maksājumiem saskaņā ar jebkuru no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III, IV un IV.A sadaļā minētajām atbalsta shēmām vai atbilstīgi minētās regulas 12. pantā noteiktajai papildu summai, uz kuru lauksaimniekam ir tiesības saistībā ar tiem pieteikumiem, ko tas iesniedz trīs kalendārajos gados pēc konstatācijas kalendārā gada. ◄

7. Attiecībā uz lauksaimniekiem, kas audzē gan aitas, gan kazas reproduktīvā vecumā, par kurām ir tiesības saņemt vienādas piemaksas, ja pārbaudē uz vietas konstatē atšķirīgu ganāmpulka sastāvu attiecīgo sugu dzīvnieku skaita ziņā, dzīvniekus uzskata par vienas grupas dzīvniekiem.

Samazinājumus un nepiešķiršanu, kas paredzēta 59. un 60. pantā, nepiemēro gadījumos, kad lauksaimnieks nevar izpildīt savas saistības turēt dzīvniekus, par kuriem ir pieprasīts atbalsts, dabas apstākļu ietekmes dēļ uz ganāmpulku vai sīklopu ganāmpulku visā nosacījumu nemainīšanas periodā, ja viņš ir rakstiski informējis kompetento iestādi desmit darbdienu laikā pēc tam, kad konstatēta dzīvnieku skaita samazināšanās.

Neierobežojot faktiskos apstākļus, kas jāņem vērā atsevišķos gadījumos, kompetentās iestādes var jo īpaši atzīt šādus dabas apstākļus, kas attiecas uz ganāmpulku vai sīklopu ganāmpulku:

►M7 Attiecībā uz deklarācijām vai apliecībām, ko izsniegušas lopkautuves saistībā ar piemaksu par nokaušanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1973/2004 121. pantu, ja konstatē, ka lopkautuve, rupjas nevērības rezultātā vai apzināti, ir izsniegusi apliecību vai deklarāciju ar nepatiesiem datiem, tad attiecīgā dalībvalsts piemēro valsts noteiktas sankcijas. ◄ Ja šādus pārkāpumus konstatē otrreiz, attiecīgajai lopkautuvei vismaz uz vienu gadu atņem tiesības rakstīt deklarācijas vai izsniegt apliecības, kas derīgas, lai saņemtu piemaksu.

Attiecībā uz papildmaksājumiem, kuri piešķirami par īpašiem lauksaimniecības veidiem vai kvalitatīvu ražošanu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantā, dalībvalstis paredz samazinājumus un nepiešķiršanu, kas būtībā ir līdzvērtīga tai, kas paredzēta šajā sadaļā. Ja piešķir platībatkarīgo atbalsta maksājumu vai atbalsta maksājumu par ganāmpulku, piemēro šīs daļas noteikumus mutatis mutandis.

Attiecībā uz rezultātiem, kas konstatēti saistībā ar atbalsta pieteikumiem par piena ražošanas piemaksu un papildmaksājumiem, 50. pantu, 51. panta 1. punktu un 53. pantu piemēro, vārdu “platība” aizvietojot ar frāzi “individuālais references daudzums” un frāzi “apstiprinātā platība” aizvietojot ar frāzi “apstiprinātais individuālais references daudzums”.

Ja gadījumā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1973/2004 22. pantā, attiecīgā persona neuzsāk ražošanu līdz pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām, apstiprinātais individuālais references daudzums uzskatāms par nulli. Šajā gadījumā attiecīgās personas atbalsta pieteikumu par attiecīgo gadu noraida. ►M8 Summu, kas vienāda ar summu, uz kuru attiecas noraidītais pieteikums, kompensē ar atbalsta maksājumiem saskaņā ar kādu no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III, IV un IV.A sadaļā minētajām atbalsta shēmām vai atbilstīgi minētās regulas 12. pantā noteiktajai papildu summai, uz ko personai ir tiesības pretendēt saistībā ar pieteikumiem, kurus tā iesniedz kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā konstatēta minētā neatbilstība. ◄

2a. Lai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 6. panta 1. punktu varētu piemērot lauksaimniekiem, uz kuriem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 20. un 103. pantu attiecas savstarpēja atbilstība, Regulas (EK) Nr. 1782/2003 6. panta 1. punktā minētā atbalsta pieteikuma iesniegšana nozīmē ikgadējo vienotās pieteikuma veidlapas iesniegšanu.

3. Ja par dažādo tiešo maksājumu shēmām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta d) punktā, ir atbildīgi vairāki pilnvarotie maksātāji, dalībvalstis veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu atbilstošu piemērošanu, jo īpaši to, ka visiem tiešajiem maksājumiem, ko pieprasa lauksaimnieks, piemēro vienu samazinājuma likmi.

4. Neatbilstības uzskata par “konstatētām”, ja tās ir noteiktas jebkāda veida pārbaudēs, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, vai pēc tam, kad minētās neatbilstības darītas zināmas kompetentajai iestādei jebkādā citādā veidā.

5. Ja nav nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu, kā minēts 72. pantā, un lauksaimnieks, uz kuru attiecas savstarpējas atbilstības saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 20. un 103. pantu, neiesniedz vienoto pieteikuma veidlapu šīs regulas 11. pantā noteiktajā termiņā, piemēro samazinājumu 1 % apmērā par katru darbdienu. Maksimālais samazinājums nepārsniedz 25 %. Samazinājumu piemēro kopējai summai, kas maksājama atbilstoši Regulas (EK) Nr. 479/2008 11., 12. un 98. pantā noteiktajiem maksājumiem, dalot to ar minētās regulas 20. un 103. pantā minēto gadu skaitu.

1. Neierobežojot 71. pantu, ja konstatētā neatbilstība radusies lauksaimnieka nolaidības dēļ, samazinājumu piemēro Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta d) punktā noteikto tiešo maksājumu kopsummai, kas piešķirta vai jāpiešķir attiecīgajam lauksaimniekam, ievērojot atbalsta pieteikumus, ko viņš iesniedzis vai vēl iesniegs gadā, kurā konstatēta minētā neatbilstība. Minētais samazinājums parasti ir 3 % no minētās kopējās summas.

Pilnvarotais maksātājs, pamatojoties uz novērtējumu, ko sniegusi kompetentā iestāde kontroles ziņojumā saskaņā ar 48. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tomēr var nolemt samazināt minēto procentuālo daļu līdz 1 % vai paaugstināt to līdz 5 % no kopsummas, vai 48. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrajā daļā minētajos gadījumos nenoteikt nekādus samazinājumus.

Piemērojot samazinājumu Regulas (EK) Nr. 479/2008 11., 12. un 98. pantā noteiktajiem maksājumiem, procentuālo samazinājumu piemēro maksājuma kopsummai, dalot to ar minētās regulas 20. un 103. pantā minēto gadu skaitu.

2. Ja ir konstatētas vairākas neatbilstības attiecībā uz dažādiem tiesību aktiem vai standartiem tajā pašā savstarpējas atbilstības jomā, lai samazinājumu noteiktu saskaņā ar 1. punktu, šos gadījumus uzskata par vienu neatbilstību.

2.a Ja dalībvalsts izmanto iespēju nesamazināt vai nepiešķirt maksājumus, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 6. panta 3. punktā, un lauksaimnieks noteiktajā termiņā nav veicis korektīvos pasākumus, ir jāpiemēro maksājuma samazināšana vai nepiešķiršana.

Šo termiņu nosaka kompetentā iestāde, un tas nevar būt vēlāk par nākamā gada beigām, kurā neatbilstība konstatēta.

2.b Ja dalībvalsts izmanto iespēju uzskatīt neatbilstību par nelielu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 7. panta 2. punkta otrajā un trešajā daļā, un lauksaimnieks noteiktajā termiņā nav veicis korektīvos pasākumus, ir jāpiemēro maksājuma samazināšana.

Šo termiņu nosaka kompetentā iestāde, un tas nevar būt vēlāk par nākamā gada beigām, kurā neatbilstība konstatēta.

Konkrēto neatbilstību tad nevar uzskatīt par nelielu, un saskaņā ar panta 1. daļu jāpiemēro samazinājums vismaz 1 % no maksājuma summas.

Turklāt tāda par nelielu atzīta neatbilstība, kuru lauksaimnieks novērsis panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, nav uzskatāma par neatbilstību 4. punkta nozīmē.

3. Ja ir konstatētas vairākas neatbilstības attiecībā uz dažādām savstarpējas atbilstības jomām, 1. punktā noteikto samazinājuma procedūru piemēro katrai neatbilstībai atsevišķi.

Tomēr neatbilstību standartam, kas vienlaikus ir arī prasība, uzskata par vienu neatbilstību.

Samazinājumu galīgos procentus summē kopā. Tomēr maksimālais samazinājums nepārsniedz 5 % no 1. punktā minētās kopējās summas.

4. Neierobežojot tīšu pārkāpumu gadījumus saskaņā ar 67. pantu, ja neatbilstību konstatē atkārtoti, procentuālo daļu, kas saskaņā ar 1. punktu noteikta saistībā ar neatbilstības atkārtošanos, attiecībā uz pirmo atkārtošanos reizina ar koeficientu “3”. Ja minētā procentuālā daļa ir noteikta saskaņā ar 2. punktu, pilnvarotais maksātājs nosaka tādu procentuālo daļu, kas būtu bijusi piemērojama, ja attiecībā uz konkrēto prasību vai standartu neatbilstību konstatētu atkārtoti.

Ja neatbilstības turpmāk atkārtojas, reizināšanas koeficientu “3” katru reizi piemēro tā samazinājuma rezultātam, kas noteikts attiecībā uz iepriekšējo atkārtoto neatbilstību. Maksimālais samazinājums tomēr nepārsniedz 15 % no 1. punktā minētās kopējās summas.

Ja ir sasniegti maksimālie 15 %, pilnvarotais maksātājs informē attiecīgo lauksaimnieku, ka gadījumā, kad to pašu neatbilstību konstatēs vēlreiz, uzskatīs, ka viņš rīkojies apzināti 67. panta nozīmē. Ja pēc tam konstatē turpmāku neatbilstību, piemērojamā samazinājuma procentuālo daļu nosaka, iepriekšējā reizinājuma rezultātu, attiecīgā gadījumā līdz 15 % ierobežojuma piemērošanai, kā paredzēts otrās daļas pēdējā teikumā, reizinot ar koeficientu “3”.

5. Ja konstatē atkārtotu neatbilstību kopā ar citu neatbilstību vai citu atkārtotu neatbilstību, galīgos procentuālos samazinājumus summē kopā. Neskarot 4. punkta trešo daļu, maksimālais samazinājums tomēr nepārsniedz 15 % no 1. punktā minētās kopsummas.

1. Neierobežojot 71. pantu, ja lauksaimnieks konstatēto pārkāpumu ir izdarījis tīši, samazinājums, kas jāpiemēro 66. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajai kopsummai, parasti ir 20 % no minētās kopējās summas.

Pilnvarotais maksātājs, pamatojoties uz novērtējumu, ko sniegusi kompetentā iestāde kontroles ziņojumā saskaņā ar 48. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tomēr var nolemt samazināt minēto procentuālo daļu līdz vismaz 15 % vai attiecīgā gadījumā palielināt to līdz 100 % no kopējās summas.

2. Ja tīši izdarītais pārkāpums attiecas uz konkrētu atbalsta shēmu, lauksaimniekam attiecīgajā kalendārajā gadā minēto shēmu nepiemēro.

Turklāt ārkārtējas nopietnības, apjoma vai pastāvīguma gadījumos vai tad, ja ir konstatēti tīši pārkāpumi, attiecīgo atbalsta shēmu lauksaimniekam nepiemēro arī nākamajā kalendārajā gadā.

1. Regulas I nodaļā paredzētos samazinājumus un nepiešķiršanu nepiemēro, ja lauksaimnieks ir iesniedzis pareizu faktisko informāciju vai ja viņš var citādi pierādīt, ka nav vainojams.

2. Regulas I nodaļā paredzētos samazinājumus un nepiešķiršanu nepiemēro attiecībā uz tām atbalsta pieteikuma daļām, par kurām lauksaimnieks rakstiski informē kompetento iestādi, ka atbalsta pieteikums ir nepareizs vai ka tas ir kļuvis nepareizs pēc iesniegšanas, ja lauksaimnieks nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un ja minētā iestāde jau nav informējusi lauksaimnieku par pārkāpumiem pieteikumā.

Saskaņā ar lauksaimnieka sniegto informāciju, kas minēta pirmajā daļā, atbalsta pieteikumu pielāgo faktiskajai situācijai.

Attiecībā uz liellopiem, par kuriem ir pieprasīts atbalsts, no atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīža attiecībā uz kļūdām un izlaidumiem ierakstos elektroniskajā liellopu datu bāzē piemēro 68. pantu.

Attiecībā uz pieprasījumā neiekļautiem liellopiem tas pats pants attiecas uz samazinājumiem un nepiešķiršanu, kas piemērojama saskaņā ar šīs sadaļas II nodaļu.

Dalībvalstis var nolemt nepiešķirt atbalstu, ja summa uz vienu atbalsta pieteikumu nepārsniedz EUR 100.

1. Gadījumā, ja nosacījumu neizpilde ir arī pārkāpums un tāpēc ir svarīgs, lai atbilstīgi IV sadaļas I nodaļai un II nodaļai piemērotu samazinājumus vai izņēmumus:

Samazinājumi vai izņēmumi, kas minēti pirmajā daļā, ir piemērojami saskaņā ar 71.a panta 2. punktā paredzēto procedūru.

2. Atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 2988/95 ( 27 ) 6. panta prasībām šai regulai atbilstošos samazinājumus un izņēmumus piemēro, neskarot citas Kopienas vai dalībvalstu tiesību aktos paredzētas papildu sankcijas.

1. Saskaņā ar atbalsta shēmu lauksaimniekam paredzētos maksājumus, kas iekļauti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 I pielikumā, dalībvalstis aprēķina, balstoties uz nosacījumiem, kuri noteikti attiecīgajā atbalsta shēmā, vajadzības gadījumā ņemot vērā pamatplatības vai maksimāli garantētās platības pārsniegšanu, vai arī dzīvnieku skaitu, kam pienākas piemaksas.

2. Katrā atbalsta shēmā samazinājumus vai izņēmumus, ņemot vērā pārkāpumus, pieteikumu nesavlaicīgu iesniegšanu, zemes gabalu nedeklarēšanu, budžeta limitu pārsniegšanu, pielāgošanos, finanšu disciplīnas un savstarpējas atbilstības neievērošanu piemēro, vajadzības gadījumā izmantojot šādas metodes:

Par force majeure gadījumiem un ārkārtējiem apstākļiem Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta 4. punkta nozīmē rakstiski jāpaziņo kompetentajai iestādei, pievienojot attiecīgus pierādījumus, desmit darbdienu laikā no dienas, kurā lauksaimnieks to var izdarīt.

1. Ja ir veikts nepamatots maksājums, lauksaimnieks atmaksā attiecīgo summu, kam pieskaitīti procenti saskaņā ar 3. punktu.

2. ►M8 Dalībvalstis var nolemt, ka nepamatotu maksājumu jāatgūst, atskaitot atbilstošo summu no jebkura avansa maksājuma vai maksājuma saskaņā ar atbalsta shēmām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III, IV un IV.A sadaļā, vai atbilstīgi minētās regulas 12. pantā noteiktajai papildu summai, kuru attiecīgajam lauksaimniekam izmaksā pēc datuma, kad pieņemts lēmums par summas atgūšanu. ◄ Lauksaimnieks tomēr var atmaksāt minēto summu, negaidot atskaitījumu.

3. Procentus aprēķina par laika posmu, kas aizritējis no dienas, kad lauksaimniekam paziņots par atmaksāšanas saistībām, līdz atmaksas vai atskaitījuma dienai.

Piemērojamo procentu likmi aprēķina saskaņā ar valsts tiesību aktiem, bet tā nevar būt zemāka par procentu likmi, kas piemērojama summu atgūšanai saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem.

4. Atmaksas saistības, kas minētas 1. punktā, nepiemēro, ja maksājums izdarīts kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un lauksaimnieks pamatoti nav varējis šo kļūdu atklāt.

Ja kļūda attiecas uz faktiem, kas ir būtiski attiecībā uz attiecīgā maksājuma aprēķinu, pirmo daļu tomēr piemēro tikai tad, ja lēmums par summas atmaksu nav paziņots 12 mēnešu laikā pēc maksājuma.

5. Atmaksas saistības, kas minētas 1. punktā, nepiemēro, ja laika posms, kas aizritējis no atbalsta samaksas dienas līdz dienai, kad kompetentā iestāde pirmo reizi paziņojusi saņēmējam, ka attiecīgais maksājums bijis nepamatots, ir ilgāks par desmit gadiem.

Pirmajā daļā minēto laika posmu tomēr samazina līdz četriem gadiem, ja saņēmējs ir darbojies godprātīgi.

6. Uz summām, kas jāatgūst samazinājumu un nepiešķiršanas piemērošanas dēļ, ievērojot 21. pantu un IV sadaļu, visos gadījumos attiecina četru gadu noilgumu.

8. Dalībvalstis var nolemt neatgūt līdzekļus EUR 100 vai mazākā apjomā, neieskaitot procentus, uz vienu lauksaimnieku un par vienu piemaksas periodu, ja to tiesību aktos ir paredzēts neatgūt līdzekļus šādos gadījumos.

Ja neatkarīgi no nepamatoti samaksātām summām jāatgūst procentu summas, dalībvalstis saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem var nolemt neatgūt summas, kas attiecas uz procentiem, kas ir EUR 50 vai mazāki.

1. Ja pēc tam kad tiesības uz maksājumu piešķirtas lauksaimniekiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 795/2004 konstatē, ka konkrētas tiesības uz maksājumu ir piešķirtas nepamatoti, attiecīgais lauksaimnieks nepamatoti piešķirtās tiesības nodod valsts rezervē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. pantā.

Gadījumā, ja pa to laiku attiecīgais lauksaimnieks ir nodevis tiesības uz maksājumu citiem lauksaimniekiem, arī tiesību pārņēmējiem ir saistošs pirmajā daļā paredzētais pienākums proporcionāli tiem nodoto tiesību uz maksājumu skaitam, ja lauksaimnieka, kuram sākotnēji piešķirtas tiesības uz maksājumu, rīcībā nav pietiekams skaits tiesību uz maksājumu.

Tiesības, kas piešķirtas nepamatoti, uzskata par nepiešķirtām no paša sākuma.

2. Ja pēc tam, kad tiesības uz maksājumu piešķirtas lauksaimniekiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 795/2004 konstatē, ka tiesību uz maksājumu vērtība ir pārāk augsta, šo vērtību attiecīgi koriģē. Šādu korekciju veic arī attiecībā uz tiesībām uz maksājumu, kuras pa to laiku ir nodotas citiem lauksaimniekiem. Samazinājuma vērtību ieskaita valsts rezervē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. pantā.

Tiesības uz maksājumu uzskata par piešķirtām ar korekcijā iegūto vērtību no paša sākuma.

2.a Ja, piemērojot 1. un 2. punktu, konstatē, ka to maksājumu skaits, kurus tiesīgs saņemt attiecīgais lauksaimnieks saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 795/2004, nav pareizs un ja nepareizi piešķirtas tiesības saņemt maksājumu neietekmē to maksājumu kopējo vērtību, kurus saņēmis lauksaimnieks, dalībvalsts pārrēķina maksājumus, kurus tiesīgs saņemt lauksaimnieks, un vajadzības gadījumā labo lauksaimniekam piešķirto tiesību kategoriju. Šo noteikumu tomēr nepiemēro, ja lauksaimnieks pats būtu pamatoti varējis šīs kļūdas atklāt.

2.b Dalībvalstis var nolemt neatgūt nepamatotu maksājumu, ja lauksaimniekam nepamatoti piešķirtā kopsumma ir EUR 50 vai mazāka. Turklāt, ja 2.a punktā minētā kopējā vērtība atbilst EUR 50 vai mazākai summai, dalībvalstis var nolemt pārrēķinu neveikt.

3. Ja lauksaimnieks ir nodevis jebkādas tiesības uz maksājumu, neievērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 2. punkta otro daļu, situāciju kvalificē kā tādu, it kā nodošana nebūtu notikusi.

2. Ja visu saimniecību viens lauksaimnieks nodod citam lauksaimniekam pēc tam, kad ir iesniegts atbalsta pieteikums, un pirms ir izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi atbalsta piešķiršanai, nodevējam par nodoto saimniecību atbalstu nepiešķir.

3. Atbalstu, par kuru pieprasījumu iesniedzis nodevējs, piešķir pārņēmējam:

4. Ja pārņēmējs informē kompetento iestādi un pieprasa atbalsta maksājumu saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu:

5. Ja atbalsta pieteikumu iesniedz pēc tam, kad ir veiktas visas darbības, kas vajadzīgas atbalsta piešķiršanai, un ja viens lauksaimnieks visu saimniecību ir nodevis citam lauksaimniekam pēc minēto darbību uzsākšanas, bet pirms visu to nosacījumu ievērošanas, kas vajadzīgi atbalsta piešķiršanai, atbalstu var piešķirt pārņēmējam, ja ir ievēroti 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi. Tādā gadījumā piemēro šā panta 4. punkta b) apakšpunktu.

6. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā var nolemt piešķirt atbalstu nodevējam. Tādā gadījumā:

1. Dalībvalstis veic visus [turpmākos] pasākumus, kas vajadzīgi integrētās sistēmas pareizai piemērošanai, un sniedz savstarpēju palīdzību, kas vajadzīga, lai veiktu pārbaudes saskaņā ar šo regulu. Šajā ziņā, ja šī regula neparedz attiecīgus samazinājumus un nepiešķiršanu, dalībvalstis var noteikt attiecīgas valsts noteiktas sankcijas pret ražotājiem vai citiem tirgus dalībniekiem, piemēram, lopkautuvēm vai asociācijām, kas iesaistītas atbalsta piešķiršanas procedūrā, lai nodrošinātu atbilstību kontroles prasībām, piemēram, prasībai izveidot saimniecības kārtējā ganāmpulka reģistru vai izpildīt paziņošanas saistības.

2. Dalībvalstis sniedz savstarpēju palīdzību, lai nodrošinātu efektīvu kontroli, iesniegto dokumentu autentiskuma pārbaudi un/vai to datu precizitāti, ar kuriem notiek savstarpēja apmaiņa.

1. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā līdz 15. jūlijam saistībā ar atbalsta shēmām, uz kurām attiecas integrētā administrācijas un kontroles sistēma, iesniedz Komisijai ziņojumu par iepriekšējo kalendāro gadu, tajā jo īpaši ietverot šādus punktus:

2. Turklāt dalībvalstis vēlākais līdz 31. oktobrim katru gadu nosūta Komisijai paziņojumu par pastāvīgajām ganībām izmantotās zemes proporciju attiecībā pret kopējo lauksaimniecības zemes platību, kā minēts 3. panta 1. punktā. Turklāt vēlākais līdz 2005. gada 31. oktobrim dalībvalstis nosūta Komisijai paziņojumu par minēto proporciju 3. panta 2. punktā minētajā 2003. pārskata gadā.

Tomēr Bulgārijai un Rumānijai jānosūta Komisijai paziņojums par pastāvīgajām ganībām izmantotās zemes proporciju attiecībā pret kopējo lauksaimnieciski izmantojamās zemes platību par 2007. pārskata gadu, kā minēts 3. panta 7. punktā, vēlākais līdz 2008. gada 31. martam.

3. Pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos dalībvalstis ar Komisijas piekrišanu var atkāpties no 1. un 2. punktā paredzētajiem termiņiem.

4. Elektronisko datu bāzi, kas izveidota kā integrētās sistēmas daļa, izmanto tās informācijas pamatošanai, kas noteikta nozares noteikumos un kas dalībvalstīm jānosūta Komisijai.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10. panta prasībām samazinājumu aprēķina, pamatojoties uz lauksaimniekiem paredzētajiem tiešajiem maksājumiem, ko aprēķina saskaņā ar šīs regulas 71.a pantā paredzēto procedūru vai – saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas pielietojami atbalsta shēmu gadījumos, kas minētas šīs regulas I pielikumā, bet nav iekļautas tās III vai IV sadaļā.

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10. panta 3. punkta pirmajā daļā minēto atlikušo summu sadales sistēmu izveido, nosakot dalībvalstu daļas attiecībā uz lauksaimniecības zemēm un nodarbinātību lauksaimniecībā ar svērumu attiecīgi 65 % un 35 %.

Katras dalībvalsts daļu saistībā ar platību un nodarbinātību pielāgo, pamatojoties uz tās relatīvo iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, to izsakot kā pirktspējas līmeni, izmantojot to dalībvalstu vidējo rādītāju starpības vienu trešo daļu, uz kurām attiecas modulācija

Tālab izmanto šādus pamatdatus, kas pamatojas uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja 2003. gada augustā sniegto informāciju:

Lai noteiktu, vai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 12. pantā minētais EUR 5 000 slieksnis ir sasniegts, jāņem vērā tiešo maksājumu kopsumma, ko vajadzētu izmaksāt pirms jebkādu samazinājumu piemērošanas, saskaņojot izmaksas ar paredzēto šīs regulas 10. pantā, vai, atbalsta shēmu gadījumā, kas minētas šīs regulas I pielikumā, bet nav konkretizētas šīs regulas III vai IV sadaļā, pielietojot īpašus tiesību aktus.

Ja lauksaimniekam nepiešķir tiešos maksājumus izdarītu pārkāpumu vai neatbilstību dēļ, atbalsta papildu summu tomēr nepiešķir.

2. Vēlākais līdz 31. oktobrim dalībvalstis paziņo Komisijai iepriekšējā gadā piešķirtā papildu atbalsta kopsummu.

1. Regulu (EK) Nr. 2419/2001 atceļ. To tomēr turpina piemērot attiecībā uz atbalsta pieteikumiem, kas attiecas uz tirdzniecības gadiem vai piemaksu periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra.

Ja samazinājumus, kas piemērojami, izmantojot ieskaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2419/2001 32. panta 2. punkta otro daļu, 33. panta otro daļu, 34. panta 2. punktu, 35. panta 3. punkta pēdējo teikumu, 38. panta 2. punkta trešo daļu, 38. panta 4. punkta otro daļu un 40. panta 1. un 6. punktu, vēl nevar pilnīgi kompensēt līdz šīs regulas piemērošanas dienai, atlikumu kompensē ar maksājumiem saskaņā ar jebkuru no atbalsta shēmām, uz kurām attiecas šī regula, ja minētajos noteikumos paredzētais ieskaita termiņš vēl nav beidzies.

Ja dalībvalsts 2005. gadā ir piemērojusi vienreizējo maksājumu shēmu, gadījumos, kad samazinājumus, kurus piemēro kompensācijas kārtībā saskaņā ar 59. panta 2. punkta trešo apakšpunktu un 59. panta 4. punkta otro apakšpunktu, nevar pilnīgi kompensēt pirms vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas, atlikušās summas kompensē maksājumiem jebkuras atbalsta shēmas ietvaros, kas iekļautas šajā regulā, ja vien nav beidzies šajos noteikumos minētais kompensācijas termiņš.

2. Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 2419/2001 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasāmas saskaņā ar III pielikumā ietverto korelācijas tabulu.

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro atbalsta pieteikumiem, kas attiecas uz tirdzniecības gadiem vai piemaksu periodiem, kuri sākas no 2005. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

KOPIENAS METODE Δ9-TETRAHIDROKANABINOLA SATURA KVANTITATĪVAI NOTEIKŠANAI KAŅEPJU ŠĶIRNĒS

Šī metode ir paredzēta, lai noteiktu Δ9-tetrahidrokanabinola (še turpmāk — “THC”) saturu kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirnēs. Vajadzības gadījumā šī metode ietver šajā pielikumā izklāstītās A vai B procedūras piemērošanu.

Metode pamatojas uz Δ9-THC kvantitatīvo noteikšanu, izmantojot gāzu hromatogrāfiju (GC) pēc ekstrahēšanas ar piemērotu šķīdinātāju.

A procedūru izmanto, lai veiktu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. panta 1. punktā un šīs regulas 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās produktu pārbaudes.

B procedūru izmanto gadījumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. panta 2. punktā un šīs regulas 33. panta 4. punktā.

Katru paraugu nebojātu ievieto auduma vai papīra maisiņā un nosūta uz laboratoriju analīžu veikšanai.

Vajadzības gadījumā, lai veiktu atkārtotas analīzes, dalībvalsts var noteikt otra parauga ievākšanu, ko glabā vai nu audzētājs, vai iestāde, kas ir atbildīga par analīžu veikšanu.

Paraugu žāvēšanu uzsāk, tiklīdz iespējams un katrā ziņā 48 stundu laikā, izmantojot jebkādu metodi, ja temperatūra ir zemāka par 70 °C. Paraugi jāžāvē, līdz to svars kļūst nemainīgs un mitruma saturs ir no 8 % līdz 13 %.

Pēc žāvēšanas nebojātus paraugus glabā tumšā vietā temperatūrā, kas ir zemāka par 25 °C.

Izžāvētos paraugus atbrīvo no stublājiem un sēklām, kas lielākas par 2 mm.

Izžāvētos paraugus samaļ, lai iegūtu pussmalku pulveri (kas izsijājas caur sietu ar acu izmēru 1 mm).

Pulveri var uzglabāt 10 nedēļas temperatūrā, kas ir zemāka par 25 °C, tumšā, sausā vietā.

Nosver 100 g pulverveida testa parauga, to ievieto centrifūgas stobriņā un pievieno 5 ml ekstrakcijas šķīduma, kas satur iekšējo standartu.

Ievieto ultraskaņas vannā un atstāj uz 20 minūtēm. Centrifugē piecas minūtes ar 3000 apgriezieniem minūtē un pēc tam noņem THC šķīduma augšējo slāni. Iegūto šķīdumu ievada hromatogrāfā un veic kvantitatīvo analīzi.

Iegūtos datus izsaka skaitļos līdz diviem cipariem aiz komata, norādot Δ9-THC gramos uz 100 gramiem analizējamā parauga, kas izžāvēts līdz nemainīgam svaram. Piemēro pielaidi 0,03 g uz 100 g.

( 1 ) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 21/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

( 2 ) OV L 327, 12.12.2001., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 118/2004 (OV L 17, 24.1.2004., 7. lpp.).

( 3 ) OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Eiropas Savienības dibināšanas līgumos — II pielikums: Saraksts, kas minēts Pievienošanās akta 20. pantā — 6. Lauksaimniecība — B. Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā — I. Tiesību akti veterinārijas jomā (OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.).

( 25 ) OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1783/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 70. lpp.).

( 26 ) OV L 74, 15.3.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 963/2003 (OV L 138, 5.6.2003., 32. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 239/2005 (2005. gada 11. februāris),	L 42	3	12.2.2005
M2	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 436/2005 (2005. gada 17. marts),	L 72	4	18.3.2005
►M3	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1954/2005 (2005. gada 29. novembris)	L 314	10	30.11.2005
►M4	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2184/2005 (2005. gada 23. decembris),	L 347	61	30.12.2005
►M5	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 263/2006 (2006. gada 15. februāris),	L 46	24	16.2.2006
M6	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 489/2006 (2006. gada 24. marts),	L 88	7	25.3.2006
►M7	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 659/2006 (2006. gada 27. aprīlis),	L 116	20	29.4.2006
►M8	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2025/2006 (2006. gada 22. decembris),	L 384	81	29.12.2006
►M9	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 381/2007 (2007. gada 4. aprīlis),	L 95	8	5.4.2007
►M10	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 972/2007 (2007. gada 20. augusts),	L 216	3	21.8.2007
►M11	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1550/2007 (2007. gada 20. decembris),	L 337	79	21.12.2007
M12	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 145/2008 (2008. gada 19. februāris),	L 44	9	20.2.2008
►M13	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 319/2008 (2008. gada 7. aprīlis),	L 95	63	8.4.2008
►M14	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1124/2008 (2008. gada 12. novembris),	L 303	7	14.11.2008
►M15	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1266/2008 (2008. gada 16. decembris),	L 338	34	17.12.2008

Komisijas Regulas (EK) Nr. 2419/2001 panti	Šīs regulas panti
1	—
2	2
3	5
4(1)	6(1)
4(2)	14(4)
5	8
6	—
7	—
8	15
9	—
10	16
11	18
12	19
13	21
14	22
15	23(1)
16	24
17(1)	25(1)
17(2)	25(2)
17(3)	23(2)
18	26
19	27
2	28
21	29
22	30
23	32
24	34
25	35
26	36
27	37
28	38
29	39
30	49
31(1)	50(1)
31(2)	50(3)
31(3)	50(6)
31(4)	50(7)
32	51
33	53
34	55
35	56
36	57
37	58
38	59
39	—
40	60
41	61
42	62
43	63
44	68
45	69
46	70
47	71
48	72
49	73
50	74
51	75
52	76
53	—
54	—