Pagaidu versija

ĢENERĀLADVOKĀTA ANDREAS BJONDI [ANDREA BIONDI]

SECINĀJUMI,

sniegti 2026. gada 8. oktobrī (1)

Lieta C‑390/25

HUS‑yhtymä

piedaloties:

Cloudia OY,

SC Software OY

(Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiskais iepirkums – Direktīva 2014/24/ES – 30. pants – Konkursa dialogs – 67. panta 5. punkts – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvais svērums – Svērums, kas izteikts, izmantojot diapazonus – Relatīvā svēruma precizējums uzaicinājumā iesniegt galīgos piedāvājumus – Tādu diapazonu izmantošana paziņojumā par līgumu, no kuriem neizriet piešķiršanas kritēriju galīgā secība






I.      Ievads

1.        Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija; turpmāk – iesniedzējtiesa) iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu skar divus svarīgus publiskā iepirkuma aspektus.

2.        Pirmkārt, tas sniedz Tiesai iespēju pirmo reizi interpretēt tās Direktīvas 2014/24/ES (2) normas, kuras regulē konkursa dialogu – īpašu no vairākiem posmiem sastāvošu iepirkuma procedūru, ko parasti izmanto iepirkumos, kuriem raksturīga tehniska, juridiska vai finansiāla sarežģītība. Otrkārt, tas arī ļauj Tiesai izskaidrot šīs direktīvas 67. panta 5. punktā līgumslēdzējām iestādēm noteikto pienākumu norādīt katram līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijam piešķirto relatīvo svērumu, it īpaši gadījumā, ja šāda norāde sniegta, izmantojot diapazonus. Šīs lietas pamatā ir šo divu Direktīvā 2014/24 paredzēto publiskā iepirkuma regulējuma aspektu savstarpējā mijiedarbība.

3.        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir iesniegts saistībā ar tiesvedību par publiskā iepirkuma procedūru, ko konkursa dialoga veidā organizēja līgumslēdzēja iestāde – Helsinku un Ūsimā pašvaldību medicīniskās aprūpes rajonu apvienība (kas vēlāk kļuva par HUS‑yhtymä). Minētā publiskā iepirkuma priekšmets bija visaptverošas publiskā iepirkumu pārvaldības sistēmas un ar to saistīto ekspertu pakalpojumu iegāde.

4.        No paziņojuma par līgumu izrietēja, ka līgumslēdzēja iestāde līguma slēgšanas tiesības piešķirs, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju. Paziņojumam par līgumu pievienotajā procedūru aprakstošajā dokumentā bija arī precizēts, ka piedāvājumu salīdzināšana tiks veikta tā, kā izklāstīts uzaicinājumā iesniegt galīgos piedāvājumus. Šajā dokumentā bija arī norādīts, ka sākotnējie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji un svēruma diapazoni ir šādi:

–        cena: no 30 līdz 70 %;

–        funkcionālie raksturlielumi: no 15 līdz 35 %;

–        ekspertu grupas sniegums: no 15 līdz 35 %.

5.        Pēc dialoga ar četriem kandidātiem, kas tika atlasīti no tiem, kuri bija iesnieguši dalības pieteikumus, HUS‑yhtymä nosūtīja šiem kandidātiem uzaicinājumu iesniegt galīgo piedāvājumu. Saskaņā ar šo uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus cenas un kvalitātes attiecības galīgais svērums un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji ir šādi:

“–      cena – 30 %;

–        kvalitāte – 70 %;

–        papildu funkcionalitāte (35 punkti);

–        intervija (35 punkti)”.

6.        Ar lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un vēlāk pieņemto koriģējošo lēmumu HUS‑yhtymä tiesības slēgt līgumu piešķīra SC Software Oy, kā arī izvēlējās Cloudia Oy kā aizstājēju piegādātāju.

7.        Cloudia Oy pārsūdzēja lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pirmās instances tiesā, apgalvojot, ka līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu norādītais līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju svēruma diapazons no 30 līdz 70 % nav piemērots, ņemot vērā tā mērogu. Pirmās instances tiesa apmierināja prasību un atcēla līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Hus‑yhtymä par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā.

8.        Iesniedzējtiesai saistībā ar tās izskatāmo lietu ir divu veidu šaubas par interpretāciju. Tādēļ tā nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus divus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai līgumslēdzējai iestādei konkursa dialoga ietvaros Direktīvas 2014/24 30. panta izpratnē iesniegtie piedāvājumi ir jāizvērtē, pamatojoties uz paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā noteiktajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem un to svērumu, vai arī tā ir tiesīga uzaicinājumā iesniegt galīgos piedāvājumus, ko nosūta pretendentiem pēc sarunām, precizēt paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā norādīto piešķiršanas kritēriju relatīvo svērumu, it īpaši, ja šis svērums paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā bija norādīts, izmantojot diapazonu Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrās daļas izpratnē?

2)      Vai – tad, ja konkursa dialoga ietvaros līgumslēdzēja iestāde, sagatavojot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, ir tiesīga precizēt svērumu, kas paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā ir norādīts, izmantojot diapazonu Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrās daļas izpratnē, – svēruma diapazonu, ko līgumslēdzēja iestāde izskatāmajā lietā piemēroja paziņojuma par līgumu posmā, var uzskatīt par saderīgu ar Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otro daļu, ja it īpaši tiek ņemts vērā, pirmkārt, tas, ka no šī diapazona neizriet galīgā piešķiršanas kritēriju, kas attiecas uz cenu un kvalitāti, secība, un, otrkārt, tas, ka piešķiršanas kritēriji un to relatīvais svērums uzaicinājumā iesniegt galīgos piedāvājumus ir norādīti, ievērojot diapazonu, kas darīts zināms paziņojuma par līgumu posmā?”

II.    Juridiskā analīze

9.        Abi iesniedzējtiesas uzdotie prejudiciālie jautājumi ir saistīti ar Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta piemērošanu īpašajā šīs direktīvas 30. pantā paredzētās konkursa dialoga procedūras kontekstā.

10.      Vispirms jāatgādina, ka Direktīvas 2014/24 67. pantā ietverti vispārīgi noteikumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem. Šīs direktīvas 67. panta 5. punkts skar līgumslēdzēju iestāžu pienākumu norādīt šo kritēriju relatīvo svērumu. Minētais 5. punkts sastāv no trim daļām.

11.      Pirmajā daļā ir noteikts, ka “līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda relatīvo svērumu, ko tā piešķir katram no izraudzītajiem kritērijiem, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, izņemot gadījumus, kad to nosaka tikai uz cenas pamata”.

12.      Otrajā daļā paredzēts, ka “šos svērumus var izteikt, paredzot diapazonu ar piemērotu maksimālo starpību”.

13.      Trešajā daļā norādīts, ka tad, “ja svērumu noteikšana nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, līgumslēdzēja iestāde kritērijus norāda dilstošā secībā pēc svarīguma”.

14.      Abi prejudiciālie jautājumi skar Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otro daļu saistībā ar diapazoniem, kurus HUS‑yhtymä bija izmantojusi, lai izteiktu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvo svērumu, kuru tā plānoja izmantot. Pirmais jautājums būtībā skar brīdi, kad līgumslēdzēja iestāde konkursa dialoga procedūrā var galīgi noteikt relatīvo svērumu, kas paziņojumā par līgumu izteikts, izmantojot diapazonus; otrais jautājums savukārt ir par to, vai diapazonos, ko HUS‑yhtymä izmantoja konkrētajā iepirkumā, paredzētā starpība ir “piemērota”.

15.      Lai atbildētu uz abiem šiem prejudiciālajiem jautājumiem, vispirms šķiet lietderīgi īsumā izklāstīt konkursa dialoga procedūras pamatiezīmes, kas noteiktas Direktīvā 2014/24.

A.      Konkursa dialoga procedūras pārskats

16.      Konkursa dialogs ir elastīga procedūra, kas paredzēta īpaši sarežģītam iepirkumam. Šī procedūra ir izrādījusies lietderīga gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes nespēj noteikt, kā nodrošināt savu vajadzību apmierināšanu vai kā izvērtēt, kādus tehniskos, finansiālos vai juridiskos risinājumus tirgus var piedāvāt (3). Tas var būt, piemēram, saistībā ar inovatīviem projektiem vai pakalpojumiem vai piegādēm, kam vajadzīgi pielāgošanas vai projektēšanas darbi, kā tas ir kompleksu iegāžu gadījumos, piemēram, iegādājoties sarežģītus izstrādājumus, intelektuālos pakalpojumus, piemēram, dažus konsultāciju pakalpojumus (4). Konkursa dialoga procedūras pamatmērķis ir ļaut līgumslēdzējai iestādei, izmantojot dialogu ar atlasītajiem kandidātiem, noteikt un definēt līdzekļus, kuri vislabāk piemēroti tās vajadzību apmierināšanai, pirms tiek lūgts iesniegt galīgos piedāvājumus.

17.      Konkursa dialogs Savienības tiesībās pirmo reizi tika ieviests ar Direktīvu 2004/18 (5) tieši tādēļ, lai paredzētu elastīgu procedūru, piedāvājot līgumslēdzējām iestādēm juridisku un pārredzamu veidu dialogam ar tirgu, ja tas izrādās nepieciešams, it īpaši iepirkuma sarežģītības dēļ. Direktīvā 2014/24 šīs procedūras sākotnējā loģika tika saglabāta, taču tā tika integrēta atjauninātajā tiesiskajā regulējumā.

18.      Līgumslēdzējām iestādēm konkursa dialoga procedūra nav brīvi pieejama, un tās izmantošana ir atkarīga no tā, vai ir izpildīti konkrēti Direktīvas 2014/24 26. panta 4. punktā paredzētie tās piemērošanas nosacījumi. Tādējādi līgumslēdzēja iestāde var piemērot konkursa dialoga procedūru tikai tad, ja pastāv kāda no šādām situācijām: tās vajadzības nevar apmierināt, nepielāgojot jau pieejamus risinājumus; līguma priekšmetu veidojošie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ietver projektēšanu vai inovatīvus risinājumus; līguma slēgšanas tiesības nevar piešķirt bez iepriekšējām sarunām īpašu apstākļu dēļ, kas attiecas uz tā raksturu, sarežģītību vai juridisko un finansiālo struktūru, vai arī līgumslēdzēja iestāde nevar pietiekami precīzi sagatavot tehniskās specifikācijas.

19.      Konkursa dialoga procedūra ir regulēta Direktīvas 2014/24 30. pantā, un tā būtībā sastāv no četriem posmiem.

20.      Pirmais posms ir procedūras sākšana, līgumslēdzējai iestādei publicējot paziņojumu par līgumu. Šajā paziņojumā par līgumu vai aprakstošā dokumentā norāda un definē līgumslēdzējas iestādes vajadzības, prasības un izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus (6). Konkursa dialoga procedūrā dalības pieteikumu var iesniegt jebkurš ieinteresētais ekonomikas dalībnieks, kas atbilst atlases kritērijiem (7).

21.      Otrais posms ir pats dialogs, kas ir procedūras galvenā daļa. Vispirms līgumslēdzēja iestāde vienlaikus rakstiski nosūta atlasītajiem ekonomikas dalībniekiem uzaicinājumus piedalīties dialogā (8); to saturs ir precizēts Direktīvas 2014/24 IX pielikumā.

22.      Pēc tam līgumslēdzēja iestāde uzsāk dialogu ar atlasītajiem kandidātiem, lai noteiktu un definētu līdzekļus, kuri vislabāk piemēroti tās vajadzību apmierināšanai. Šis dialogs var skart visus iepirkuma aspektus. Lai samazinātu risinājumu skaitu, dialogs var norisināties secīgos posmos, īstenojot sava veida pakāpenisku atlasi, tomēr katrā ziņā piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri noteikti paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā (9).

23.      Dialoga laikā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem dalībniekiem, it īpaši nesniedzot informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam dalībniekam varētu dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem (10). Dialoga laikā ir spēkā arī konfidencialitātes princips: līgumslēdzējas iestādes pārējiem dalībniekiem neatklāj piedāvātos risinājumus vai kādu citu konfidenciālu informāciju, ko tām paziņojis kandidāts, ja šis kandidāts tam nav devis savu piekrišanu (11). Līgumslēdzēja iestāde šādu dialogu turpina tik ilgi, līdz tā var noteikt risinājumu vai risinājumus, ar ko var apmierināt tās vajadzības (12).

24.      Trešajā posmā – pēc tam, kad līgumslēdzēja iestāde ir paziņojusi par dialoga noslēgšanu, – tā nosūta atlikušajiem dalībniekiem uzaicinājumu iesniegt galīgos piedāvājumus, kuri pamatojas uz dialoga laikā definētajiem risinājumiem (13).

25.      Visbeidzot, ceturtajā posmā tiek izvērtēti saņemtie piedāvājumi, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā (14), un vēlāk tiek galīgi piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.

B.      Par pirmo prejudiciālo jautājumu

26.      Ar pirmo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vaicā, vai Direktīvas 2014/24 30. pants un 67. panta 5. punkta otrā daļa jāinterpretē tādējādi, ka konkursa dialoga procedūrā līgumslēdzēja iestāde, kura paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā ir norādījusi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvo svērumu, izmantodama diapazonus, var galīgi precizēt šo relatīvo svērumu uzaicinājumā iesniegt galīgos piedāvājumus, kas tiks nosūtīts dalībniekiem pēc ar tiem notikušā dialoga.

27.      Kā norādīts iepriekš, Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta pirmajā un otrajā daļā ir ļauts iepirkuma procedūras dokumentos norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvo svērumu, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, izmantojot diapazonus ar piemērotu maksimālo starpību.

28.      Konkurences dialoga rakstura dēļ vien diapazonu izmantošana ir īpaši noderīga šāda veida procedūrā. Proti, kā jau minēts, konkursa dialogs būtībā nozīmē, ka līgumslēdzējām iestādēm tiek nodrošināta ievērojama elastība, ņemot vērā, ka tās izmanto šāda veida procedūru tad, ja tās vēl nevar precīzi noteikt, kā nodrošināt to vajadzības.

29.      Šādā kontekstā iespēja izmantot vērtību intervālus ar piemērotu maksimālo starpību, tātad iepriekš stingri nenosakot relatīvos svērumus, piešķir līgumslēdzējām iestādēm ievērojamu rīcības brīvību un elastīgumu attiecībā uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju piemērošanas kārtību. Diapazoni, ja tie ir piemēroti, vienlaikus nodrošina dalībniekiem pietiekami precīzu satvaru, lai saprastu galvenos vērtējuma elementus, kā rezultātā tiks piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.

30.      Attiecībā uz brīdi, kad jābūt norādītam relatīvajam svērumam, kas izteikts, izmantojot diapazonus, no Direktīvas 2014/24 IX pielikuma, it īpaši tā 1. punkta e) apakšpunkta kopsakarā ar šīs direktīvas 30. panta 2. punkta pēdējo teikumu un 54. pantu, skaidri izriet, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvajam svērumam jābūt norādītam paziņojumā par līgumu vai arī uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, tehniskajās specifikācijās vai aprakstošajā dokumentā.

31.      Tas atbilst arī Tiesas judikatūrai, saskaņā ar kuru līgumslēdzēju iestāžu pienākums paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras specifikācijās norādīt katra līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērija “relatīvo svērumu” nozīmē, ka svēruma noteikšanas noteikumiem jābūt skaidri definētiem jau publiskā iepirkuma procedūras sākumā, līdz ar to līgumslēdzēja iestāde principā nedrīkst piemērot svēruma noteikšanas noteikumus, par kuriem tā iepriekš nav informējusi pretendentus (15).

32.      Tādējādi ir skaidrs, ka relatīvajam svērumam, kas izteikts diapazonos, saskaņā ar pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem jābūt norādītam jau konkursa dialoga procedūras sākumā.

33.      Tomēr tajos gadījumos, kad līgumslēdzēja iestāde nolemj izmantot diapazonus, Direktīvā 2014/24 nav precizēts, kurā iepirkuma procedūras posmā, un it īpaši kurā sarežģītas konkursa dialoga procedūras posmā, ir galīgi jānosaka šis relatīvais svērums.

34.      Iesniedzējtiesā izskatāmajā lietā šī galīgā noteikšana tika veikta ar atlasītajiem dalībniekiem notikušā dialoga beigās – uzaicinājumā iesniegt galīgos piedāvājumus.

35.      Šajā ziņā dialoga posma mērķis ir noteikt un definēt kārtību, kā vislabāk nodrošināt līgumslēdzējas iestādes vajadzības. Šajā kontekstā līgumslēdzējas iestādes ar atlasītajiem dalībniekiem rīko strukturētas apspriedes, kas var skart visus iepirkuma aspektus un kuru mērķis ir, dialogam attīstoties, precizēt informāciju par šo iepirkumu. Tikai tad, kad dialogs ir noslēdzies, jo līgumslēdzēja iestāde ir identificējusi risinājumu vai risinājumus, ar ko var apmierināt tās vajadzības, dalībnieki iesniedz to galīgos piedāvājumus.

36.      No tā izriet, ka tikmēr, kamēr konkursa dialogs nav noslēgts, jo vēl nav rasti apmierinoši risinājumi, līgumslēdzējai iestādei jābūt iespējai saglabāt elastīgumu, ko tai nodrošina konkursa dialoga procedūra, lai varētu noteikt šos risinājumus. Tāpēc šajā posmā nav noteikti nepieciešams galīgi noteikt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvo svērumu, kas izteikts diapazonos. Turklāt, ja līgumslēdzējai iestādei tiktu uzlikts pienākums galīgi noteikt šo svērumu pirms dialoga posma beigām, tas radītu risku ierobežot vai pat pilnībā atņemt jēgu tieši šai procedūrai raksturīgajai elastībai.

37.      Tomēr pēc konkursa dialoga noslēgšanas un tātad pēc tam, kad ir galīgi noskaidrots viens vai vairāki iespējamie risinājumi, līgumslēdzēja iestāde var noteikt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju galīgos relatīvos svērumus iepriekš norādīto diapazonu robežās, lai atlikušie dialoga dalībnieki varētu ņemt tos vērā, sagatavojot galīgos piedāvājumus.

38.      Attiecīgo tiesību normu interpretācija šādā nozīmē turklāt nodrošina gan vienlīdzīgas attieksmes principa (16), gan no tā izrietošā pārredzamības pienākuma ievērošanu (17).

39.      Manā skatījumā, no iepriekš minētā izriet, ka uz pirmo prejudiciālo jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 30. pants un 67. panta 5. punkta otrā daļa jāinterpretē tādējādi, ka konkursa dialoga procedūrā līgumslēdzēja iestāde, kura paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā ir norādījusi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvo svērumu, izmantodama diapazonus, var galīgi precizēt šo relatīvo svērumu uzaicinājumā iesniegt galīgos piedāvājumus, kas tiks nosūtīts dalībniekiem pēc ar tiem notikušā dialoga.

C.      Par otro prejudiciālo jautājumu

40.      Ar otro prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vaicā, vai Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrā daļa kopsakarā ar šīs direktīvas 30. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka konkursa dialoga procedūrā līgumslēdzēja iestāde paziņojumā par līgumu var izmantot tādus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvā svēruma diapazonus, no kuriem neizriet šo kritēriju galīgā secība, ņemot vērā, ka uzaicinājumā iesniegt galīgos piedāvājumus norādītie piešķiršanas kritēriji un to relatīvais svērums ietilpst paziņojumā par līgumu norādītajā diapazonā.

41.      Iesniedzējtiesa šo prejudiciālo jautājumu ir uzdevusi apstākļos, kad – kā redzams no šo secinājumu 4. punkta – diapazoni, kurus līgumslēdzēja iestāde iepirkumā, kas ir iesniedzējtiesā izskatāmās lietas priekšmets, bija izmantojusi, lai norādītu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvo svērumu, paredzēja: diapazonu no 30 līdz 70 % cenai un divus diapazonus, katru attiecīgi no 15 līdz 35 %, – kvalitātei (vienu – funkcionālajiem raksturlielumiem un otru – ekspertu grupas sniegumam).

42.      Tādējādi, izmantojot šādus diapazonus, paziņojuma par līgumu publicēšanas brīdī nebija iespējams noteikt, kāda ir līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju svarīguma secība un, konkrēti, kuram no kritērijiem – cenai vai abiem kvalitātes kritērijiem – būs izšķiroša loma, piešķirot galīgās līguma slēgšanas tiesības. Šādu diapazonu dēļ patiešām varēja rasties plašs iespējamo variantu klāsts divos galējos scenārijos: no vienas puses, situācija, kurā pēc galīgo relatīvo svērumu noteikšanas cena veidotu 70 % un kvalitāte – 30 %, un, no otras puses, tieši pretēji (kā šajā gadījumā) – situācija, kurā kvalitāte veidotu 70 %, bet cena – tikai 30 %.

43.      Šajā kontekstā, lai noskaidrotu, vai, kā lūgts noteikt otrajā prejudiciālajā jautājumā, šāda veida diapazonu izmantošana konkursa dialoga procedūrā ir saderīga ar Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otro daļu, uzskatu, ka vispirms ir jāinterpretē šī tiesību norma, lai noteiktu, vai tā vispār ļauj izmantot tādus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvā svēruma diapazonus, no kuriem neizriet piešķiršanas kritēriju galīgā secība. Pēc tam būs jāizvērtē, vai konkrētajā iepirkuma procedūrā, proti, konkursa dialoga procedūrā, ņemot vērā šīs procedūras īpatnības, ir attaisnojama īpaša pieeja.

1.      Par Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrās daļas interpretāciju

44.      No pastāvīgās judikatūras izriet, ka, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (18), tostarp šī tiesiskā regulējuma izstrādes vēsture (19).

45.      No gramatiskās interpretācijas skatpunkta Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvo svērumu var izteikt, paredzot diapazonu ar piemērotu maksimālo starpību (20).

46.      Šīs tiesību normas gramatiskā analīze neļauj galīgi noteikt, vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvā svēruma norādīšana, izmantojot diapazonus, atklāj šo kritēriju galīgo secību.

47.      Proti, pirmkārt, jēdziens “relatīvais svērums” kā tāds nebūt nenozīmē, ka ir noteikta vērā ņemto faktoru galīgā secība.

48.      No terminoloģijas viedokļa statistikā svēršana ir darbība (saukta arī par svara piešķiršanu), ar kuru, aprēķinot vidējo vērtību, katram elementam tiek piešķirts koeficients (tā sauktais svars), kas izsaka šī elementa relatīvo svarīgumu salīdzinājumā ar pārējiem. Tā kā svērums ir “relatīvs”, ir skaidrs, ka tam jāļauj noteikt starp visiem vērā ņemtajiem elementiem pastāvošo svarīguma saikni. Tomēr tad, ja svērums ir izteikts, izmantojot diapazonus – lai gan tas parasti nozīmē vismaz daļēju elementu svarīguma secības noteikšanu –, tas ne vienmēr ietver pilnīgu un viennozīmīgu secību. Tas atkarīgs no tā, kā ir definēti diapazoni.

49.      Tādējādi tad, ja diapazoni nepārklājas (piemēram: A = 40–50 %, B = 25–35 %, C = 15–20 %), galīgā svarīguma secība starp dažādiem faktoriem būs ietverta diapazonos. Savukārt, ja diapazoni – kā aplūkotajā iepirkuma procedūrā izmantoto diapazonu gadījumā – pārklājas (piemēram, A = 30–50 %, B = 25–45 %, C = 10–30 %), tad, pirms nebūs galīgi noteiktas diapazonos izteiktās galīgās vērtības, nebūs iespējams pārliecinoši secināt, kāda ir faktoru galīgā secība.

50.      Otrkārt, Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka maksimālajai starpībai jābūt “piemērotai”. Tomēr Direktīvā 2014/24 – manuprāt, ar nodomu – nav precizēts, kas jāsaprot ar “piemērotu” starpību, tādējādi atstājot interpretētāja un galu galā Tiesas ziņā noteikt šī jēdziena tvērumu katrā konkrētajā gadījumā.

51.      Tādēļ šajā kontekstā jāveic Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrās daļas sistēmiska un teleoloģiska analīze, lai noskaidrotu, vai šī tiesību norma ļauj norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvo svērumu, izmantojot tādus diapazonus, kuros iepriekš nav noteikta šo kritēriju galīgā secība.

52.      Šajā ziņā attiecīgā tiesību norma no sistēmiskā viedokļa iekļaujas Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punktā, kurš, kā atgādināts šo secinājumu 10.–13. punktā, sastāv no trim daļām. Pirmajā daļā vispirms ir paredzēts principiāls līgumslēdzēju iestāžu pienākums precizēt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvo svērumu.

53.      No Direktīvas 2014/24 90. apsvēruma, kā arī no Tiesas judikatūras izriet, ka šis pienākums atbilst prasībai nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principa un no tā izrietošā pārredzamības pienākuma ievērošanu. Tā mērķis ir nodrošināt, lai visi ekonomikas dalībnieki, kas piedalās iepirkuma procedūrā, būtu pietiekami informēti par kritērijiem un kārtību, ko piemēros, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Šis pienākums atspoguļo arī līgumslēdzēju iestāžu uzdevumu, kas noteikts Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punktā, nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkoties pārredzami(21).

54.      Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrajā daļā, proti, normā, kura šobrīd tiek interpretēta, līgumslēdzējām iestādēm ir dota iespēja norādīt relatīvo svērumu, izmantojot diapazonus, un tas attiecīgi nodrošina tām zināmu elastību. Šī iespēja nav pakļauta itin nekādiem lietderības apsvērumiem. Līgumslēdzēja iestāde var izmantot diapazonus pēc saviem ieskatiem, ievērodama vienīgo nosacījumu par “piemērotu maksimālo starpību”. Lai gan, kā jau norādīts, Direktīvā 2014/24 nav precizēta jēdziena “piemērota starpība” nozīme, ir skaidrs, ka tai jābūt salāgojamai ar mērķi, kāds ir pienākumam norādīt relatīvo svērumu, kas, kā minēts iepriekšējā punktā, ir saistīts ar nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principa un no tā izrietošā pārredzamības pienākuma ievērošanu.

55.      Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta trešajā daļā, lasot to šīs direktīvas 90. apsvēruma gaismā, paredzēts, ka vienīgais gadījums, kad līgumslēdzējas iestādes var atkāpties no pienākuma norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvo svērumu, ir tad, ja šo svērumu nevar iepriekš noteikt, it īpaši iepirkuma sarežģītības dēļ. Taču šādai atkāpei no pienākuma iepriekš norādīt svērumu jābūt pienācīgi pamatotai un argumentētai. Turklāt šādā gadījumā nepieciešams, lai līgumslēdzējas iestādes katrā ziņā norādītu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus dilstošā secībā pēc to svarīguma.

56.      Ņemot vērā Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta sistēmu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju norādīšana dilstošā secībā pēc to svarīguma tādējādi šķiet kritiski svarīga robeža, lai nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principu minimālo ievērošanu attiecībā uz kandidātiem saistībā ar nepieciešamību iepriekš zināt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju svarīgumu. Tad, ja objektīvu un pamatotu iemeslu dēļ nav iespējams norādīt šo kritēriju relatīvo svērumu, Direktīvā 2014/24 paredzēts, ka šie kritēriji ir vismaz jānorāda dilstošā secībā pēc to svarīguma.

57.      Tomēr, ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju norādīšana dilstošā secībā pēc to svarīguma ir kritiski svarīga tās rīcības brīvības robeža, kas līgumslēdzējām iestādēm paredzēta, lai izpildītu pienākumu iepriekš informēt kandidātus par šo kritēriju konkrēto svarīgumu, no tā neizbēgami izriet, ka šai robežai jābūt ievērotai arī tad, ja šo kritēriju relatīvais svērums ir norādīts diapazonu veidā. Šajā kontekstā, manuprāt, nebūtu arī loģiski, ja trešajā daļā paredzētā izņēmuma un papildu kārtā piemērojamā atkāpe – kuras gadījumā ir skaidri noteikts pienākums to pienācīgi pamatot un motivēt – būtu atzīstama par stingrāku noteikumu, kas vairāk ierobežo līgumslēdzēju iestāžu rīcības brīvību nekā vispārīgākais noteikums, kurš paredzēts otrajā daļā. Turklāt pienākums paredzēt diapazonus ar “piemērotu” starpību tieši ir vērsts uz to, lai liegtu līgumslēdzējām iestādēm noteikt tik neskaidrus svērumus, ka tie neļauj konkurentiem uzreiz saprast katra piešķiršanas kritērija relatīvo svarīgumu.

58.      Šādu attiecīgās tiesību normas interpretāciju acīmredzami apstiprina arī šīs normas rašanās vēsture. Šajā ziņā Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punktā pašlaik ietvertā tiesību norma Savienības tiesību aktos publisko iepirkumu jomā tika ieviesta ar Direktīvas 2004/18 53. panta 2. punktu. No šīs direktīvas sagatavošanas darbiem (22) redzams, ka pienākums norādīt piešķiršanas kritēriju relatīvo svērumu tika ieviests tieši tādēļ, lai ierobežotu par pārmērīgu uzskatīto rīcības brīvību, kas bija atstāta līgumslēdzējām iestādēm, kurām pirms šīs tiesību normas stāšanās spēkā iepirkuma procedūras specifikācijās vai paziņojumā par līgumu bija vienīgi jānorāda piešķiršanas kritēriji, kurus ir paredzēts piemērot, “ja iespējams, secībā no svarīgākā uz mazāk svarīgo” (23). Tas apstiprina, ka trešajā daļā ietvertais noteikums līgumslēdzēju iestāžu rīcības brīvības ierobežošanas ziņā nevar saturēt stingrāku ierobežojumu nekā otrajā daļā paredzētais noteikums.

59.      Savukārt, no tīri teleoloģiskā viedokļa raugoties, uzskatu, ka, ļaujot līgumslēdzējām iestādēm paziņojumā par līgumu izmantot tādus diapazonus, kas dod iespēju vēlāk mainīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju svarīguma secību, tiktu pārkāpti vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principi, kuri līgumslēdzējām iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2014/24 18. pantu jāievēro visos publiskā iepirkuma procedūras posmos (24) un kuru ievērošanu, kā norādīts šo secinājumu 55. punktā, ir tieši paredzēts nodrošināt ar šīs direktīvas 67. panta 5. punktu.

60.      Proti, ja varētu izmantot tādus diapazonus, kas neļauj saprast relatīvo svarīguma secību, līgumslēdzējām iestādēm būtu iespēja piedāvājumu izvērtēšanas brīdī piešķirt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem noteiktu svērumu un attiecīgi tādu relatīvo vērtību, kas pretendentiem nav zināma. Tas ļautu līgumslēdzējām iestādēm pat pēc piedāvājumu atvēršanas piešķirt iepriekš neparedzamu nozīmi vienam vai vairākiem kritērijiem, tādējādi ļaujot tām dot priekšroku vienam vai otram piedāvājumam (25).

61.      Turklāt no Tiesas judikatūras nepārprotami izriet ne vien tas, ka ikkatra līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērija relatīvais svērums ir skaidri jānosaka jau iepirkuma procedūras sākuma posmā, šādi ļaujot pretendentiem objektīvi noteikt piešķiršanas kritēriju savstarpējo faktisko nozīmi vēlākā posmā, kad tos novērtēs līgumslēdzēja iestāde, bet arī tas, ka piešķiršanas kritēriju relatīvo svērumu nevar grozīt nevienā publiskā iepirkuma procedūras posmā (26).

62.      Tiesa ir pieļāvusi vienu izņēmumu no šīs ierobežojošās pieejas saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas apakškritērijiem, ja tiek ievērotas vienlīdzīgas attieksmes aizsardzības prasības un no tā izrietošais pārredzamības pienākums (27).

63.      No iepriekš minētā, manuprāt, secināms, ka atbilstoši Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrajai daļai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvo svērumu nevar norādīt, izmantojot tādus diapazonus, kuros nav iepriekš noteikta šo kritēriju galīgā secība. Šāda veida diapazonus attiecīgi nevar uzskatīt par “piemērotiem” šīs tiesību normas izpratnē.

2.      Par Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrās daļas piemērošanu īpašajā konkursa dialoga kontekstā

64.      Tomēr būtu jānoskaidro, vai, ņemot vērā šī sprieduma 16.–25. punktā uzsvērtās konkursa dialoga procedūras īpašās iezīmes un īpatnības, saistībā ar Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrās daļas piemērošanu šādā iepirkuma procedūrā ir pamatojama īpaša pieeja.

65.      Kā izriet no iepriekš minētajiem punktiem, konkursa dialoga procedūra, ņemot vērā tās konkrēto mērķi – proti, ļaut līgumslēdzējai iestādei, uzsākot dialogu ar atlasītajiem kandidātiem, pirms galīgo piedāvājumu pieprasīšanas noteikt un definēt līdzekļus, kuri vislabāk piemēroti tās vajadzību apmierināšanai, – paredz līgumslēdzējai iestādei ievērojami lielāku rīcības brīvību salīdzinājumā ar citām publiskā iepirkuma procedūrām.

66.      Kā jau norādīju, līgumslēdzējām iestādēm ir interese izmantot šo procedūras veidu gadījumos, kad tās nespēj noteikt, kā nodrošināt savu vajadzību apmierināšanu vai kā izvērtēt, kādus tehniskos, finansiālos vai juridiskos risinājumus tirgus var piedāvāt. It īpaši saistībā ar konkursa dialogam raksturīgo viedokļu apmaiņu līgumslēdzēja iestāde vērtē funkcionalitāti, ko tā vēlas iegūt, vai sniegumu, ko tā plāno sasniegt. Šādos apstākļos nav izslēgts, ka tas, ka līgumslēdzēja iestāde nespēj jau no paša sākuma konkrēti noteikt veidu, kā nodrošināt savu vajadzību apmierināšanu, liedz tai jau sākotnēji precīzi noteikt arī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju svērumu.

67.      Šajā kontekstā rodas jautājums par līgumslēdzējai iestādei saistībā ar šo svērumu atzīstamās rīcības brīvības apjomu.

68.      Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrajā daļā, kurā paredzēta iespēja izteikt šo svērumu, izmantojot diapazonus, nenoliedzami ir ļauts iepriekš precīzi nenoteikt attiecīgo svērumu, un tādējādi tajā jau ir atstāta ievērojama rīcības brīvība. Kā jau minēts, konkursa dialoga kontekstā jēdziens “piemērota” starpība ir interpretējams plaši. Taču šī rīcības brīvība nevar būt tik plaša, lai ļautu līgumslēdzējām iestādēm, atkāpjoties no minētās tiesību normas trešajā daļā paredzētā, nenorādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju svarīgumu dilstošā secībā.

69.      Šajā ziņā, pirmkārt, jāuzsver, ka nevienā konkrētā Direktīvas 2014/24 normā nav paredzēta atkāpe vai diferencēta vai īpaša šīs direktīvas 67. panta 5. punkta noteikumu piemērošana tieši konkursa dialoga procedūras īpašajā kontekstā. Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkts ir vispārpiemērojams un pilnībā piemērojams visām šajā direktīvā paredzētajām iepirkuma procedūrām.

70.      Otrkārt, no Direktīvas 2014/24 30. panta 3. punkta otrās daļas skaidri izriet, ka konkursa dialogā līgumslēdzējai iestādei visos procedūras posmos ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principi.

71.      Lai gan šie principi ir jāņem vērā un jāpiemēro, ievērojot konkursa dialoga procedūras īpatnības, kas būtībā paredz plašu rīcības brīvību, tomēr no šo secinājumu 59.–61. punkta izriet, ka, dodot līgumslēdzējām iestādēm iespēju grozīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju svarīguma secību brīdī, kad tās ir iepazinušās ar dažādu dalībnieku ierosinātajiem risinājumiem, varētu tikt pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips, tostarp arī konkursa dialoga gadījumā.

72.      No tā, manuprāt, izriet, ka, neraugoties uz plašo rīcības brīvību, kas līgumslēdzējām iestādēm ir konkursa dialoga procedūrā, Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrā daļa, kā tā interpretēta šo secinājumu 63. punktā, ir pilnībā piemērojama arī šajā iepirkuma procedūrā.

73.      Visbeidzot jānorāda, ka otrā prejudiciālā jautājuma pēdējam teikumam par to, ka šajā lietā uzaicinājumā iesniegt galīgos piedāvājumus norādītie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji un to relatīvais svērums ietilpst paziņojumā par līgumu norādītajā diapazonā, acīmredzami nav nozīmes, atbildot uz šo jautājumu. Proti, tas, ka uzaicinājumā iesniegt galīgos piedāvājumus ir norādīti tādi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji vai to relatīvā svēruma galīgās vērtības, kas neatbilst paziņojumā par līgumu ietvertajām norādēm un diapazoniem, būtu vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principu, kā arī Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrās daļas pārkāpums.

74.      Noslēgumā no iepriekš minētā secinu, ka uz otro prejudiciālo jautājumu jāatbild šādi: Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrā daļa kopsakarā ar šīs direktīvas 30. pantu jāinterpretē tādējādi, ka konkursa dialoga procedūrā līgumslēdzēja iestāde paziņojumā par līgumu nevar izmantot tādus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvā svēruma diapazonus, no kuriem neizriet šo kritēriju galīgā secība.

III. Secinājumi

75.      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:

1)      Direktīvas 2014/24/ES 30. pants un 67. panta 5. punkta otrā daļa jāinterpretē tādējādi, ka konkursa dialoga procedūrā līgumslēdzēja iestāde, kura paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā ir norādījusi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvo svērumu, izmantodama diapazonus, var galīgi precizēt šo relatīvo svērumu uzaicinājumā iesniegt galīgos piedāvājumus, kas tiks nosūtīts dalībniekiem pēc ar tiem notikušā dialoga.

2)      Direktīvas 2014/24 67. panta 5. punkta otrā daļa kopsakarā ar šīs direktīvas 30. pantu jāinterpretē tādējādi, ka konkursa dialoga procedūrā līgumslēdzēja iestāde paziņojumā par līgumu nevar izmantot tādus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvā svēruma diapazonus, no kuriem neizriet šo kritēriju galīgā secība.


1      Tiesvedības valoda – itāļu.


2      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65.–242. lpp.).


3      Skat. Direktīvas 2014/24 42. apsvērumu.


4      Skat. Direktīvas 2014/24 42. un 43. apsvērumu.


5      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.). Skat. it īpaši šīs direktīvas 29. pantu.


6      Skat. Direktīvas 2014/24 30. panta 1. punkta pirmo daļu un 2. punktu.


7      Skat. Direktīvas 2014/24 30. panta 1. punkta pirmo daļu.


8      Skat. Direktīvas 2014/24 30. panta 1. punkta trešo daļu un 54. pantu.


9      Direktīvas 2014/24 30. panta 4. punkts.


10      Direktīvas 2014/24 30. panta 3. punkta otrā daļa.


11      Direktīvas 2014/24 30. panta 3. punkta trešā daļa.


12      Direktīvas 2014/24 30. panta 5. punkts.


13      Direktīvas 2014/24 30. panta 6. punkts.


14      Direktīvas 2014/24 30. panta 7. punkts.


15      Šajā nozīmē attiecībā uz Direktīvas 2004/18 53. panta 2. punktu skat. spriedumu, 2016. gada 14. jūlijs, TNS Dimarso (C‑6/15, EU:C:2016:555, 24. un 25. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).


16      No pastāvīgās judikatūras izriet, ka šis princips prasa, lai visiem pretendentiem būtu vienādas iespējas izteikt savus piedāvājumus, un tātad tas nozīmē, ka visu šo pretendentu piedāvājumiem jāpiemēro vienādi nosacījumi. Skat. citstarp spriedumu, 2019. gada 11. jūlijs, Telecom Italia (C‑697/17, EU:C:2019:599, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).


17      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šāda pienākuma galvenais mērķis šajā kontekstā ir garantēt, lai jebkurš ieinteresētais uzņēmums varētu izlemt iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrās, pamatojoties uz visu atbilstošo informāciju, un nodrošināt, ka nepastāv favorītisma un patvaļības risks no līgumslēdzējas iestādes puses. Skat. citstarp spriedumu, 2019. gada 4. aprīlis, Allianz Vorsorgekasse (C‑882/17, EU:C:2019:290, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).


18      Kā vienu no daudziem skat. spriedumu, 2026. gada 15. janvāris, AVR‑Afvalverwerking (C‑692/23, EU:C:2026:4, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).


19      Kā vienu no daudziem skat. spriedumu, 2015. gada 22. aprīlis, DrukarniaMultipress (C‑357/13, EU:C:2015:253, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).


20      Skat. šo secinājumu 12. punktu.


21      Šajā nozīmē attiecībā uz Direktīvas 2004/18 53. panta 2. punktu skat. spriedumu, 2016. gada 14. jūlijs, TNS Dimarso (C‑6/15, EU:C:2016:555, 21. punkts).


22      Skat. Paskaidrojuma ziņojumu par Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā koordinēt piegādes, pakalpojumu un būvdarbu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras (COM/2000/275 Def) (OV 2001, E29, 11. lpp.). Skat. it īpaši 6.2. un 6.3. punktu.


23      Šajā ziņā skat. ģenerāladvokāta P. Mengoci [P. Mengozzi] secinājumus lietā TNS Dimarso (C‑6/15, EU:C:2016:160, 22. punkts).


24      Kā vienu no daudziem skat. neseno  spriedumu, 2026. gada 5. marts, AESTE (C‑210/24, EU:C:2026:145, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).


25      Šajā ziņā skat., pirmkārt, iepriekš minēto Paskaidrojošo ziņojumu par direktīvas priekšlikumu (COM/2000/275 Def), 6.2. punkts, un, otrkārt, Eiropas Komisijas Paskaidrojumu par konkursa dialogu (dokuments CC/2005/04, 7. lpp., pēdējais punkts).


26      Šajā nozīmē attiecībā uz Direktīvas 2004/18 53. panta 2. punktu skat. spriedumu, 2016. gada 14. jūlijs, TNS Dimarso (C‑6/15, EU:C:2016:555, 25. punkts).


27      Tiesa ir atzinusi, ka līgumslēdzēja iestāde pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās var noteikt apakškritēriju svēruma koeficientus, kuri būtībā atbilst iepriekš pretendentiem paziņotajiem kritērijiem, ja ir izpildīti trīs nosacījumi, proti, pirmkārt, ar šo ex post noteikšanu netiek grozīti paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras specifikācijās noteiktie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, otrkārt, tā neietver elementus, kas būtu varējuši ietekmēt piedāvājuma sagatavošanu, ja tie būtu bijuši zināmi piedāvājuma sagatavošanas laikā, un, treškārt, tā nav tikusi veikta, ņemot vērā elementus, kas varētu diskriminējoši ietekmēt kādu no pretendentiem (skat. spriedumu, 2016. gada 14. jūlijs, TNS Dimarso (C‑6/15, EU:C:2016:555, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).