a)

cenšas nodrošināt, ka zvejas iespējas, par ko panākta vienošanās, ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, konkrēti, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1982. gada Jūras tiesību konvencijas noteikumiem un ANO 1995. gada Nolīguma par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību noteikumiem;

b)

cenšas nodrošināt Savienības starptautisko saistību ievērošanu;

c)

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitikām, ko Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar citām trešām valstīm un reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās, un nodrošina saskanību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība un pētniecība un inovācija;

d)

nodrošina, ka KPN un citi funkcionāli saistīti pasākumi tiek noteikti veidā, kas ir saderīgs ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un pilnībā ņem vērā visus Specializētās zvejniecības komitejas noteiktos pasākumus vai norādījumus;

e)

tiecas panākt, lai KPN tiktu kopīgi noteiktas saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas (“KZP”) mērķi nodrošināt, ka zvejniecības ir ilgtermiņā vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas veidā, kas ir saderīgs ar mērķiem sagādāt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, arī KZP izvirzīto galveno saglabāšanas mērķi, proti, MSY, kā arī ar piemērojamajiem daudzgadu plāniem;

f)

cenšas sekot Padomes 2012. gada 19. marta secinājumiem par Komisijas paziņojumu par KZP ārējo dimensiju;

g)

tiecas Savienības flotei sagādāt nediskriminējošus noteikumus, kas balstīti uz tādiem pašiem principiem un standartiem kā tie, kuri piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

h)

cenšas noteikt grafiku, kādā organizējamas ikgadējās apspriešanās par zvejas iespējām;

i)

tiecas panākt saskanību ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar Direktīvu 2008/56/EK, kā arī citām Savienības rīcībpolitikām.

a)

noteikt KPN, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tātad ļauj nodrošināt MSY atbilstošu izmantošanas intensitāti;

b)

zvejniecībām, par kurām šāds zinātniskais ieteikums par MSY atbilstošu izmantošanas intensitāti nav pieejams, KPN noteikt saskaņā ar piesardzīgu pieeju;

c)

gadījumos, kad zinātniskais ieteikums nav pieejams, novērst attiecīgo krājumu pārmērīgu izmantošanu, KPN nosakot līdzīgā apjomā kā iepriekšējos gados;

d)

KPN noteikšanas vajadzībām apvienot dažādus zinātniskos ieteikumus, arī ieteikumus, kuros kombinēta MSY pieeja un piesardzīga pieeja, piemēram, gadījumos, kad ieteikuma aptvertais apgabals nesakrīt ar pārvaldības apgabaliem vai KPN tiek noteikta vairāku sugu kombinācijai, un meklēt piemērotu pieeju, kā ņemt vērā ieteikumus, nosakot rajveidīgo zivju KPN;

e)

KPN, uz kurām attiecas MSY novērtējums un FMSY ieteikums, noteikt saskaņā ar KZP izvirzīto MSY mērķi un piemērojamajiem daudzgadu plāniem; ja daudzgadu plāni atļauj izmantot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) noteiktos FMSY diapazonus, Savienībai būtu jācenšas izmantot šos noteikumus, ja vien minētajos daudzgadu plānos izklāstītie nosacījumi ir izpildīti;

f)

KPN noteikt, pamatojoties uz piesardzīgu pieeju atbilstoši galvenajam ieteikumam, kas sniegts ICES piesardzīgo ieteikumu sarakstā, attiecībā uz: i) piezvejas krājumiem (uz kuriem attiecas daudzgadu plāni), ii) mērķsugas krājumiem (uz kuriem attiecas daudzgadu plāni), ja ICES sniegusi tikai piesardzīgu ieteikumu, un iii) KPN, uz kuru attiecas piesardzīgs daudzgadu ieteikums, gadījumos, kad būtu jāuztur stabilitāte;

g)

ņemt vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaikus apzvejot MSY līmenī, īpaši gadījumos, kad ir grūti izvairīties no tā sauktās “kritiskās sugas” parādības, arī tad, ja attiecībā uz mērķsugu vai piezvejas sugu izdots ieteikums par nulles apjoma KPN; gadījumos, kad saskaņā ar daudzgadu plāniem tas ir relevanti, Savienībai būtu jācenšas līdztekus KPN apjomam noteikt korektīvus pasākumus attiecīgajos jūras baseinos;

h)

KPN, kas domāta zinātniskiem vai monitoringa nolūkiem, noteikt saskaņā ar zinātnisko ieteikumu;

i)

panākt saskanību ar Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami konkrētām sugām un krājumiem;

j)

panākt konverģenci attiecībā uz sugām, kuru zveja ir jāaizliedz uz zinātnisko ieteikumu pamata, ieskaitot dziļūdens haizivju zvejniecības vispārējo aizliegumu;

k)

vienoties par to, kā pēc atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma piemērošanas (de minimis un izdzīvotības atbrīvojumi no pienākuma izkraut visas nozvejas) izdarāmas un piemērojamas saskaņoto KPN korekcijas; Savienībai būtu jācenšas panākt pēc iespējas saskaņotāku pieeju šādiem atbrīvojumiem tādā veidā, kas ievēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu;

l)

pamatojoties uz ICES zinātnisko ieteikumu, vienoties par pieeju Eiropas labraka ziemeļu krājuma saglabāšanai;

m)

vienoties par citiem ar KPN funkcionāli saistītiem pasākumiem, it sevišķi attiecībā uz esošajiem īpašajiem nosacījumiem un starpapgabalu elastību, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 un jo īpaši tās 15. panta 8. un 9. punktu;

n)

pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu un vadoties pēc Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 499. panta 4. punkta, identificēt krājumus, kuri provizorisko KPN noteikšanas vajadzībām jāuzskata par “īpašiem krājumiem” gadījumā, kad ikgadējās apspriešanās nav iespējams noslēgt laikus saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. panta 2. punktu;

o)

vienoties par kopīgiem pieprasījumiem ICES, ja tiek konstatēts, ka ir vajadzīgi papildu ieteikumi;

p)

nodrošināt, ka – saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem – KPN līmeņi tiek noteikti laikus pirms zvejas gada sākuma – tūbītei, brētliņai un Esmarka mencai Ziemeļjūrā, ja zvejas gads neatbilst kalendārajam gadam;

q)

turpināt pašreizējo pagaidu kvotu apmaiņas mehānismu līdz brīdim, kad Specializētā zvejniecības komiteja izveido pastāvīgu mehānismu.