L_202502431LV.000101.fmx.xml

Grozījumu protokols Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinas Firstisti par finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu nolūkā uzlabot nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī

EIROPAS SAVIENĪBA

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE, turpmāk “Lihtenšteina”,

turpmāk abas – atsevišķi “Līgumslēdzēja puse” un kopā “Līgumslēdzējas puses”,

TĀ KĀ Līgumslēdzējām pusēm ir ilgstošas un ciešas attiecības saistībā ar savstarpēju palīdzību nodokļu jautājumos, kas sākotnēji ietvēra tādu pasākumu piemērošanu, kuri ir līdzvērtīgi tiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK (1), un kas vēlāk tika pārveidotas par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinas Firstisti par finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu nolūkā uzlabot nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī (2) (“nolīgums”), kas grozīts ar grozījumu protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinas Firstisti, ar ko nosaka līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (3), un šo attiecību pamats ir savstarpēja automātiska informācijas apmaiņa, īstenojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) standartu finanšu konta informācijas automātiskai apmaiņai nodokļu jomā (“globālais standarts”),

TĀ KĀ pēc ESAO veiktās globālā standarta pirmās visaptverošās pārskatīšanas ESAO Fiskālo lietu komiteja 2022. gada augustā apstiprināja globālā standarta grozījumus un ESAO Padome tos pieņēma 2023. gada 8. jūnijā ar pārskatīto Ieteikumu par starptautiskajiem standartiem automātiskai informācijas apmaiņai nodokļu jomā (“globālā standarta atjauninājums”),

TĀ KĀ visaptverošajā pārskatīšanā ESAO konstatēja finanšu instrumentu arvien lielāku sarežģītību un jaunu digitālo aktīvu veidu rašanos un izmantošanu un atzina nepieciešamību pielāgot globālo standartu, lai nodrošinātu visaptverošu un efektīvu nodokļu saistību izpildi,

TĀ KĀ ar globālā standarta atjauninājumu tika paplašināts ziņošanas tvērums, iekļaujot tajā jaunus digitālos finanšu produktus, piemēram, norādītus elektroniskās naudas produktus un centrālās bankas digitālās valūtas, kas piedāvā uzticamas alternatīvas tradicionālajiem finanšu kontiem, par kuriem jau tiek ziņots saskaņā ar globālo standartu,

TĀ KĀ jaunā ESAO Kriptoaktīvu ziņošanas sistēma (KAZS), kas tika ieviesta līdztekus globālā standarta atjauninājumam, ir pasaules līmenī izmantots papildu mehānisms, kas īpaši izstrādāts, lai reaģētu uz kriptoaktīvu tirgus straujo attīstību un izaugsmi,

TĀ KĀ tika uzskatīts, ka ir obligāti jānodrošina efektīva mijiedarbība starp šīm divām sistēmām, jo īpaši, lai ierobežotu dubultas ziņošanas gadījumus, paredzot: i) izslēgt no KAZS darbības jomas norādītus elektroniskās naudas produktus un centrālās bankas digitālās valūtas, ņemot vērā, ka tie ir iekļauti atjauninātā globālā standarta ziņošanas tvērumā; ii) atzīt kriptoaktīvus, uz kuriem attiecas atjauninātais globālais standarts, par finanšu aktīviem, par ko jāziņo kā par turētāja kontiem, līdzdalības daļām kapitālā vai parādkapitālā ieguldījumu vienībās (izņemot gadījumus, kad tiek sniegti pakalpojumi, ar kuriem klientu uzdevumā vai klientu vārdā tiek veikti maiņas darījumi, uz kuriem attiecas KAZS) vai kā par tādiem netiešiem ieguldījumiem kriptoaktīvos, kas īstenoti, izmantojot citus tradicionālos finanšu produktus, vai tradicionāliem finanšu produktiem, kas emitēti kriptoformā; un iii) iekļaut fakultatīvu noteikumu, kurš finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ļauj izslēgtu bruto ieņēmumu ziņošanu par aktīviem, kas saskaņā ar abām sistēmām ir klasificēti kā kriptoaktīvi, ja šādu informāciju sniedz saskaņā ar KAZS, vienlaikus saskaņā ar globālo standartu turpinot sniegt visu pārējo informāciju, piemēram, par konta bilanci,

TĀ KĀ Eiropas Savienībā KAZS tiek īstenota ar Padomes Direktīvu (ES) 2023/2226 (4), ar ko grozīta Padomes Direktīva 2011/16/ES (5), attiecīgos noteikumus piemērojot no 2026. gada 1. janvāra, un Lihtenšteina ir apņēmusies ieviest KAZS savos tiesību aktos un piemērot tās noteikumus no tās pašas dienas,

TĀ KĀ, lai ierobežotu dubultas ziņošanas gadījumus, Līgumslēdzējām pusēm nolīguma, KAZS un Direktīvas (ES) 2023/2226 norobežošana būtu jāveic tādā veidā, lai ņemtu vērā atjauninātā globālā standarta un KAZS nošķīrumu,

TĀ KĀ, lai uzlabotu informācijas, ar kuru apmainās, uzticamību un izmantošanu, ar globālā standarta atjauninājumu ir ieviestas detalizētākas ziņošanas prasības un pastiprinātas pienācīgās pārbaudes procedūras,

TĀ KĀ ar globālā standarta atjauninājumu ir pievienota jauna “izslēgtā konta” kategorija attiecībā uz kapitālieguldījumu kontiem un de minimis robežlielums ziņošanai par noguldījumu kontiem, kuros tiek turēti norādīti elektroniskās naudas produkti,

TĀ KĀ globālā standarta atjauninājuma piezīmēs ir iekļauta jauna fakultatīva kategorija “finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus”, pie kuras pieder ieguldījumu vienības, kas ir patiesas bezpeļņas organizācijas (“kvalificēta bezpeļņas vienība”), un ir paredzēts, ka, lai novērstu bažas par iespējamu ziņošanas apiešanu, šīs iespējas piemērošanai attiecībā uz katru vienību būtu jāveic pienācīgas pārbaudes procedūras, un tās būtu jāveic nodokļu administrācijai tajā jurisdikcijā, kur ziņošana kā citādi attiecas uz minēto vienību kā ieguldījumu vienību,

TĀ KĀ Lihtenšteina izmantos iespēju iekļaut jauno kategoriju “kvalificēta bezpeļņas vienība” un izveidos juridiskos un administratīvos mehānismus, lai varētu pārliecināties par to, ka jebkura vienība, kura pieprasa “kvalificētas bezpeļņas vienības” statusu, atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, pirms minēto vienību Lihtenšteinā atzīst par finanšu iestādi, kas nesniedz ziņojumus Lihtenšteinā, un tā kā dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu (ES) 2023/2226 šo iespēju neizmantos,

TĀ KĀ ESAO Kompetentās iestādes nolīguma parauga un Kopējā ziņošanas standarta piezīmes, kuras grozīja globālā standarta atjauninājums, būtu jāizmanto kā ilustrācijas vai interpretācijas avoti, lai nodrošinātu konsekventu piemērošanu,

TĀ KĀ Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un Lihtenšteina ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) līgumslēdzējas puses,

TĀ KĀ secinājumos par viendabīgu plašāku iekšējo tirgu un ES attiecībām ar ārpus ES esošām Rietumeiropas valstīm, kurus Eiropas Savienības Padome pieņēma 2024. gada jūnijā, ir atzinīgi novērtēta konstruktīvā, pārredzamā un atklātā sadarbība ar Lihtenšteinu un atzīti Lihtenšteinas augstie un uzticamie transponēšanas rādītāji EEZ, kā arī tiesiskais regulējums, kas ieviests attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu vajadzībām,

TĀ KĀ Lihtenšteina un Eiropas Savienības dalībvalstis ir ilgstoši un uzticami partneri, kas sadarbojas nodokļu jomā, tostarp informācijas apmaiņas nodokļu jomā un globālo minimālo nodokļu noteikumu jomā. Lihtenšteina paredz pasākumus, kas atbilst Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu,

TĀ KĀ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (6) mērķis ir nepieļaut vienotā tirgus ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai un tā attiecīgā gadījumā ir saskaņota ar Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2012. gada februārī pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma finansēšanas un ieroču izplatīšanas apkarošanai (“pārskatītie FATF ieteikumi”) un turpmākiem šo standartu grozījumiem,

TĀ KĀ Lihtenšteina, pamatojoties uz savu dalību EEZ, ir īstenojusi Direktīvu (ES) 2015/849 ar 2008. gada 11. decembra Likumu par profesionālo pienācīgu rūpību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, organizētās noziedzības un terorisma finansēšanas novēršanai (7) un 2009. gada 17. februāra Rīkojumu par profesionālo pienācīgu rūpību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, organizētās noziedzības un terorisma finansēšanas novēršanai (8),

TĀ KĀ no 2027. gada 10. jūlija Direktīva (ES) 2015/849 tiks aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1640 (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1624 (10),

TĀ KĀ Direktīva (ES) 2024/1640 un Regula (ES) 2024/1624 nosaka pamatu stabilam un saskaņotam satvaram, nodrošinot saskaņotu un visaptverošu pieeju, lai uzlabotu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvajiem nodarījumiem un teroristu finansēšanu Eiropas Savienībā,

TĀ KĀ Direktīva (ES) 2024/1640 un Regula (ES) 2024/1624 Lihtenšteinā tiks īstenotas un piemērotas saskaņā ar EEZ līguma procedūrām,

TĀ KĀ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (11) ir paredzēti īpaši datu aizsardzības noteikumi, kas attiecas arī uz informācijas apmaiņu, uz kuru attiecas šis grozījumu protokols,

TĀ KĀ Lihtenšteina, pamatojoties uz dalību EEZ, ar 2018. gada 4. oktobra Datu aizsardzības likumu ir īstenojusi Regulu (ES) 2016/679,

TĀ KĀ dalībvalstīs un Lihtenšteinā ir: i) ieviesti atbilstīgi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to, ka informācija, kas saņemta saskaņā ar nolīgumu, paliek konfidenciāla un ka to izmanto vienīgi nodokļu novērtēšanas, iekasēšanas vai piedziņas, ar nodokļiem saistītas tiesībaizsardzības vai saukšanas pie atbildības nolūkos, vai nolūkā pieņemt lēmumus par sūdzībām saistībā ar nodokļiem, vai uzraudzības nolūkos un vienīgi tās personas vai iestādes, kuras ir saistītas ar minēto, kā arī citos atļautos nolūkos; ii) izveidota efektīvai informācijas apmaiņai vajadzīgā infrastruktūra (tostarp izveidoti procesi, kas nodrošina savlaicīgu, precīzu, drošu un konfidenciālu informācijas apmaiņu, kā arī efektīvu un uzticamu paziņošanu un spēju ātri risināt jautājumus un bažas par apmaiņu vai apmaiņas pieprasījumiem un īstenot šā nolīguma 4. pantu),

TĀ KĀ Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, nosūtītājām kompetentajām iestādēm un saņēmējām kompetentajām iestādēm kā datu pārziņiem būtu jāglabā informācija, kas apstrādāta saskaņā ar nolīgumu, ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams, lai sasniegtu tā mērķus, un tā kā, ņemot vērā atšķirības dalībvalstu un Lihtenšteinas tiesību aktos, maksimālais glabāšanas periods būtu jānosaka, atsaucoties uz noilguma termiņiem, ko paredz katras valsts tiesību akti par datu apstrādi,

TĀ KĀ nolīgumā paredzētās informācijas apstrāde ir nepieciešama, lai sasniegtu mērķi – dot iespēju dalībvalstu un Lihtenšteinas nodokļu administrācijām pareizi un nekļūdīgi identificēt attiecīgos nodokļu maksātājus, piemērot un izpildīt savus nodokļu jomas tiesību aktus pārrobežu situācijās, izvērtēt iespējamību, ka ir notikusi izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un novērst turpmākas nevajadzīgas pārbaudes – un tā ir samērīga ar šo mērķi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Nolīgumu groza šādi:

ievadfrāzi starp virsrakstu un 1. pantu aizstāj ar šādu:

“EIROPAS SAVIENĪBA

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE, turpmāk “Lihtenšteina”, turpmāk abas – atsevišķi “Līgumslēdzēja puse” un kopā “Līgumslēdzējas puses”,

ATKĀRTOTI APLIECINOT kopējās intereses turpināt attīstīt privileģētās attiecības starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinu,

IR VIENOJUŠĀS NOSLĒGT ŠĀDU NOLĪGUMU.”

;

nolīguma 1. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“m)	“Kriptoaktīvu ziņošanas sistēma” ir starptautiskā sistēma automātiskai informācijas apmaiņai par kriptoaktīviem (un tā ietver piezīmes), ko ESAO izstrādājusi kopā ar G20 valstīm un apstiprinājusi 2022. gada 26. augustā.”

;

nolīguma 2. pantu groza šādi:

panta 2. punktu groza šādi:

punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

par:

i)	katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā Konta turētāja, vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, adresi, NMIN un dzimšanas datumu un vietu (fiziskas personas gadījumā), kā arī par to, vai Konta turētājs ir iesniedzis derīgu pašapliecinājumu;

ii)

jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas saskaņā ar I un II pielikumu ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona(-as), par kuru(-ām) jāsniedz ziņojums, – Vienības nosaukumu, adresi, NMIN un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārdu, uzvārdu, adresi, NMIN un dzimšanas datumu un vietu, kā arī veicamo(-iem) pienākumu(-iem), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona, un par to, vai attiecībā uz katru Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir iesniegts derīgs pašapliecinājums; un

iii)	to, vai konts ir kopīgs konts, norādot arī kopīgā konta turētāju skaitu;

b)	konta numurs (vai funkcionāls ekvivalents, ja konta numura nav), konta veids un tas, vai konts ir Iepriekšpastāvējis konts vai Jauns konts;”

;

ii)	punkta f) apakšpunkta beigās vārdu “un” svītro;

iii)

pēc punkta f) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

“fa)	gadījumā, ja Ieguldījumu vienībā, kas ir juridisks veidojums, tiek turēta līdzdalības daļa kapitālā, – veicamais(-ie) pienākums(-i), kas Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, padara par līdzdalības daļas kapitālā turētāju; un”

;

pantam pievieno šādu punktu:

“3. Neatkarīgi no 2. punkta e) apakšpunkta ii) punkta un ja vien Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar I pielikuma I iedaļas F. punktu attiecībā uz kādu skaidri noteiktu kontu grupu nav izvēlējusies citādi, informācija par bruto ieņēmumiem no Finanšu aktīva pārdošanas vai izpirkšanas nav jāapmaina, ciktāl Lihtenšteinas Kompetentā iestāde ar dalībvalsts Kompetento iestādi vai dalībvalsts Kompetentā iestāde ar Lihtenšteinas Kompetento iestādi saskaņā ar Kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu apmainās ar informāciju par šādiem bruto ieņēmumiem no šāda Finanšu aktīva pārdošanas vai izpirkšanas.”

;

nolīguma 3. pantu groza šādi:

panta 3. punktam pievieno šādas daļas:

“Neatkarīgi no pirmās un otrās daļas attiecībā uz kontiem, ko uzskata par Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums, tikai saskaņā ar šā nolīguma grozījumiem, kas izdarīti ar 2025. gada 13. oktobra grozījumu protokolu, un attiecībā uz visiem Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums, papildu informācijas apmaiņā, kas jāveic, ievērojot minētajā grozījumu protokolā paredzētās 2. panta 2. punkta izmaiņas, ir jāiekļauj informācija par pirmo gadu, sākot no minētā grozījumu protokola stāšanās spēkā, un par visiem turpmākajiem gadiem.

Neatkarīgi no iepriekšējām daļām attiecībā uz katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums un kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uztur no 2025. gada 31. decembra, un attiecībā uz pārskata periodiem, kas beidzas līdz otrajam kalendārajam gadam pēc šāda datuma, ir jāapmainās ar informāciju par veicamo(-ajiem) pienākumu(-iem), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona vai Vienības līdzdalības daļu kapitālā turētāja, ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, par to ziņo saskaņā ar I pielikuma I iedaļas A. punkta 1. apakšpunkta b) punktu un A. punkta 6.a apakšpunktu.”

;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Kompetentās iestādes automātiski apmainīsies ar 2. pantā aprakstīto informāciju Kopējā ziņošanas standarta sistēmā paplašināmās iezīmēšanas valodā (XML), izmantojot ESAO apstiprināto vienoto pārraides sistēmu vai jebkuru citu piemērotu datu pārraides sistēmu, par ko nākotnē varētu vienoties.”

;

c)	panta 5. punktu svītro;

nolīguma 6. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Papildus šajā pantā izklāstītajiem konfidencialitātes noteikumiem un citiem aizsardzības pasākumiem uz visu personas datu apmaiņu saskaņā ar šo nolīgumu attiecībā uz dalībvalstīm un Lihtenšteinu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (*1).

Lai pareizi piemērotu 5. pantu, dalībvalstis un Lihtenšteina ierobežo Regulas (ES) 2016/679 13. pantā, 14. panta 1. līdz 4. punktā un 15. pantā paredzēto pienākumu un tiesību darbības jomu, ciktāl tas nepieciešams, lai aizsargātu minētās regulas 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās intereses.

Neatkarīgi no otrās daļas katra dalībvalsts un Lihtenšteina nodrošina, ka katra tās jurisdikcijā esošā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, informē katru attiecīgo privātpersonu, par kuru jāsniedz ziņojums, ka informācija, kura uz to attiecas un kura ir minēta 2. pantā, tiks savākta un nosūtīta saskaņā ar šo nolīgumu, un nodrošina, ka Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, minētajai privātpersonai sniedz visu informāciju, uz kādu tai ir tiesības saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Informāciju saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 sniedz laikposmā, kas ir pietiekami ilgs, lai privātpersona varētu izmantot tiesības uz datu aizsardzību, un – jebkurā gadījumā – pirms attiecīgā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, 2. pantā minēto informāciju sniedz savas rezidences jurisdikcijas (dalībvalsts vai Lihtenšteinas) Kompetentajai iestādei.

Dalībvalstis un Lihtenšteina nodrošina, ka katrai privātpersonai, par kuru jāsniedz ziņojums, paziņo par to, ka attiecībā uz tās personas datiem ir noticis drošības prasību pārkāpums, ja minētais pārkāpums varētu nelabvēlīgi ietekmēt tās personas datu vai privātās dzīves aizsardzību.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj).”;"

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Personas datus, kurus apstrādāta saskaņā ar šo nolīgumu, glabā ne ilgāk kā nepieciešams šā nolīguma mērķu sasniegšanai un – jebkurā gadījumā – saskaņā ar katra datu pārziņa valsts noteikumiem saistībā ar noilgumu.

Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, un katras dalībvalsts un Lihtenšteinas Kompetentās iestādes uzskata par personas datu pārziņiem saskaņā ar šo nolīgumu, piemērojot Regulu (ES) 2016/679.”

;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ar jebkādu informāciju, ko jurisdikcija (dalībvalsts vai Lihtenšteina) ieguvusi saskaņā ar šo nolīgumu, rīkojas kā ar konfidenciālu informāciju, un to aizsargā tādā pašā veidā kā informāciju, kas iegūta saskaņā ar attiecīgās jurisdikcijas valsts tiesību aktiem, un, ciktāl nepieciešams nodrošināt personas datu vajadzīgo aizsardzību, saskaņā ar aizsardzības pasākumiem, kurus var norādīt jurisdikcija, kas sniedz informāciju, kā prasīts Regulā (ES) 2016/679.”

;

d)	panta 7. punktu aizstāj ar šādu: “7. Personas datu apstrādi saskaņā ar šo nolīgumu uzrauga valsts datu aizsardzības uzraudzības iestādes, kas saskaņā Regulu (ES) 2016/679 izveidotas dalībvalstīs un Lihtenšteinā.” ;

nolīguma 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja apspriede attiecas uz būtisku šā nolīguma noteikumu neievērošanu un 1. punktā aprakstītā procedūra nesniedz piemērotu risinājumu, dalībvalsts Kompetentā iestāde vai Lihtenšteinas Kompetentā iestāde var apturēt šajā nolīgumā paredzētās informācijas apmaiņu ar, attiecīgi, Lihtenšteinu vai konkrētu dalībvalsti, par to rakstveidā paziņojot otrai attiecīgajai Kompetentajai iestādei. Šāda apturēšana stāsies spēkā nekavējoties. Šā punkta nolūkos būtiska noteikumu neievērošana cita starpā ietver to noteikumu par konfidencialitāti un datu aizsardzības pasākumiem neievērošanu, kas paredzēti šajā nolīgumā vai Regulā (ES) 2016/679, dalībvalsts Kompetentās iestādes vai Lihtenšteinas Kompetentās iestādes nespēju sniegt informāciju laikus vai sniegt atbilstīgu informāciju, kā prasīts saskaņā ar šo nolīgumu, vai Vienības noteikšanu par Finanšu iestādi, kas nesniedz ziņojumus, un konta noteikšanu par Izslēgto kontu tādā veidā, kas kaitē šā nolīguma mērķiem.”

;

nolīguma 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Izbeigšana

Jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var izbeigt šo nolīgumu, nosūtot rakstveida paziņojumu par izbeigšanu otrai Līgumslēdzējai pusei. Šāda izbeigšana stāsies spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad beidzies 12 mēnešu laikposms pēc paziņojuma par izbeigšanu datuma. Izbeigšanas gadījumā visa informācija, kas iepriekš saņemta saskaņā ar šo nolīgumu, paliks konfidenciāla, un uz to attieksies Regula (ES) 2016/679.”

;

nolīguma I pielikumu groza šādi:

pielikuma I iedaļas A. punktu groza šādi:

punkta ievadfrāzi un 1. un 2. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“Ievērojot C. līdz F punktu, katrai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāsniedz savas jurisdikcijas (dalībvalsts vai Lihtenšteinas) Kompetentajai iestādei attiecībā uz šādas Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums:

šāda informācija:

katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā Konta turētāja, vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese, rezidences jurisdikcija(-as) (dalībvalsts vai Lihtenšteina), NMIN un dzimšanas datums un vieta (fiziskas personas gadījumā), kā arī norāde par to, vai Konta turētājs ir iesniedzis derīgu pašapliecinājumu;

jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas saskaņā ar V, VI un VII iedaļu ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona(-as), par kuru(-ām) jāsniedz ziņojums, – Vienības nosaukums, adrese, rezidences jurisdikcija(-as) (dalībvalsts, Lihtenšteina vai cita jurisdikcija) un NMIN, kā arī katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, uzvārds, adrese, rezidences jurisdikcija(-as) (dalībvalsts vai Lihtenšteina), NMIN un dzimšanas datums un vieta, kā arī veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona, un norāde par to, vai attiecībā uz katru Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir iesniegts derīgs pašapliecinājums; un

c)	norāde, vai konts ir kopīgs konts, norādot arī kopīgā konta turētāju skaitu;

2.	konta numurs (vai funkcionāls ekvivalents, ja konta numura nav), konta veids un tas, vai konts ir Iepriekšpastāvējis konts vai Jauns konts;”

;

ii)	punkta 6. apakšpunkta beigās vārdu “un” svītro;

iii)

pēc punkta 6. apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

“6.a)

gadījumā, ja Ieguldījumu vienībā, kas ir juridisks veidojums, tiek turēta līdzdalības daļa kapitālā, – veicamais(-ie) pienākums(-i), kas Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, padara par līdzdalības daļas kapitālā turētāju; un”

;

pielikuma I iedaļas C. punktu aizstāj ar šādu:

“C.

Neatkarīgi no A. punkta 1. apakšpunkta attiecībā uz katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, ja šāds konts ir Iepriekšpastāvējis konts, nav jāziņo NMIN vai dzimšanas datums gadījumos, kad šāds(-i) NMIN vai dzimšanas datums nav Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā un šādai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai jebkuru Eiropas Savienības juridisko instrumentu (attiecīgā gadījumā) nav citādi noteikts pienākums tos vākt. Taču Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums veltīt visas nepieciešamās pūles, lai iegūtu NMIN vai dzimšanas datumu attiecībā uz Iepriekšpastāvējušiem kontiem līdz otra kalendārā gada, kas seko gadam, kurā Iepriekšpastāvējuši konti tika identificēti kā Konti, par kuriem jāsniedz ziņojums, beigām, un ikreiz, kad tai ir jāatjaunina informācija par Iepriekšpastāvējušu kontu, ievērojot savas valsts procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un principa “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.”

;

pielikuma I iedaļā pievieno šādu punktu:

“F.

Neatkarīgi no A. punkta 5. apakšpunkta b) punkta un ja vien Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, attiecībā uz kādu skaidri noteiktu kontu grupu nav izvēlējusies citādi, informācija par bruto ieņēmumiem no Finanšu aktīva pārdošanas vai izpirkšanas nav jāziņo, ciktāl Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, informāciju par šādiem bruto ieņēmumiem no šāda Finanšu aktīva pārdošanas vai izpirkšanas ziņo saskaņā ar Kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu.”

;

pielikuma VI iedaļas A. punkta 2. apakšpunkta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

Konta turētāja Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Konta turētāja Kontrolējošās personas, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var izmantot informāciju, kas savākta un uzturēta atbilstīgi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un principa “pazīsti savu klientu” nodrošināšanas procedūrām, ja šādas procedūras atbilst FATF 2012. gada ieteikumiem. Ja Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav juridiski noteikts pienākums piemērot FATF 2012. gada ieteikumiem atbilstošas procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un principa “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, tai Kontrolējošo personu noteikšanai ir jāpiemēro pēc būtības līdzīgas procedūras.”

;

pielikuma VII iedaļā pēc A. punkta iekļauj šādu punktu:

“Aa.

Pašapliecinājuma pagaidu neesamība. Izņēmuma gadījumos, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar laikus saņemt pašapliecinājumu par Jaunu kontu, lai izpildītu pienācīgas pārbaudes un ziņošanas pienākumus attiecībā uz pārskata periodu, kurā konts ticis atvērts, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro pienācīgas pārbaudes procedūras attiecībā uz Iepriekšpastāvējušiem kontiem, līdz šāds pašapliecinājums tiek saņemts un apstiprināts.”

;

pielikuma VIII iedaļas A. punkta 5. līdz 7. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“5.

“Noguldījumu iestāde” ir jebkura Vienība, kas:

a)	pieņem noguldījumus parastās banku darbības vai līdzīgas darījumdarbības gaitā; vai

b)	tur norādītus elektroniskās naudas produktus vai centrālās bankas digitālās valūtas klientu uzdevumā;

“Ieguldījumu vienība” ir jebkura Vienība:

kuras darījumdarbība galvenokārt ir saistīta ar vienu vai vairākām šādām darbībām vai operācijām klienta uzdevumā vai vārdā:

i)	tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem, atvasinātiem instrumentiem u. c.); ārvalstu valūtu maiņa; valūtas kursa, procentu likmju un indeksa instrumenti; pārvedami vērtspapīri; vai tirdzniecība ar preču nākotnes līgumiem;

ii)	individuāla un kolektīva portfeļa pārvaldība; vai

iii)	citāda Finanšu aktīvu, naudas vai attiecīgo kriptoaktīvu ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā; vai

kuras bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu vai attiecīgo kriptoaktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja Vienību pārvalda cita Vienība, kas ir Noguldījumu iestāde, Turētājiestāde, Norādīta apdrošināšanas sabiedrība vai Ieguldījumu vienība, kas aprakstīta A. punkta 6. apakšpunkta a) punktā.

Uzskata, ka Vienības darījumdarbība galvenokārt ir viena vai vairākas A. punkta 6. apakšpunkta a) punktā aprakstītās darbības vai ka Vienības bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu vai attiecīgo kriptoaktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību A. punkta 6. apakšpunkta b) punkta nozīmē, ja Vienības bruto ienākumi, kas saistīti ar attiecīgajām darbībām, veido vismaz 50 % no Vienības bruto ienākumiem īsākajā no šādiem laikposmiem: i) trīs gadu laikposmā, kurš beidzas tā gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, kurā ir veikta noteikšana; vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā. A. punkta 6. apakšpunkta a) punkta iii) apakšpunkta vajadzībām termins “citāda Finanšu aktīvu, naudas vai attiecīgo kriptoaktīvu ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā” neietver tādu pakalpojumu sniegšanu klientu uzdevumā vai klientu vārdā, ar kuriem veic maiņas darījumus. Termins “Ieguldījumu vienība” neietver Vienību, kas ir Aktīva nefinanšu vienība, jo minētā Vienība atbilst jebkuram no D. punkta 9. apakšpunkta d) līdz g) punkta kritērijiem.

Šo apakšpunktu interpretē saskaņā ar līdzīgu formulējumu “finanšu iestādes” definīcijā Finanšu darījumu darba grupas ieteikumos;

Termins “Finanšu aktīvs” ietver vērtspapīrus (piemēram, kapitāla daļas korporācijā; līgumsabiedrība vai līdzdalības daļas vai līdzdalības daļu faktiskais īpašums plaši turētā vai publiski tirgotā līgumsabiedrībā vai trastā; vekseļi, obligācijas, parādzīmes vai cita veida parādsaistību apliecinājumi), līdzdalības daļas līgumsabiedrībā, preču līgumus, mijmaiņas līgumus (piemēram, procentu likmju mijmaiņas līgumi, valūtas mijmaiņas līgumi, bāzes mijmaiņas līgumi, procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumi, procentu likmju minimālās robežvērtības līgumi, preču mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru indeksu mijmaiņas līgumi un līdzīgi līgumi), Apdrošināšanas līgumus vai Anuitātes līgumus, vai jebkādu līdzdalību (citstarp regulētā tirgū tirgoti un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi vai iespējas līgumi) vērtspapīros, attiecīgajos kriptoaktīvos, līdzdalības daļās līgumsabiedrībās, preču līgumos, mijmaiņas līgumos, Apdrošināšanas līgumos vai Anuitātes līgumos. Termins “Finanšu aktīvs” neietver ar parādfinansējumu nesaistītu tiešu līdzdalību nekustamā īpašumā.”

;

pielikuma VIII iedaļā pēc A. punkta 8. apakšpunkta pievieno šādus apakšpunktus:

“9.

“norādīts elektroniskās naudas produkts” ir jebkurš produkts, kas ir:

a)	digitāls vienotas bezseguma valūtas attēlojums;

b)	izsniegts, saņemot līdzekļus maksājumu darījumu veikšanai;

c)	pārstāvēts ar tādu prasījumu pret emitentu, kurš ir denominēts tajā pašā bezseguma valūtā;

d)	saņemts kā maksājums, un to ir saņēmusi fiziska vai juridiska persona, kas nav emitents; un

e)	dzēšams pēc produkta turētāja pieprasījuma jebkurā laikā saskaņā ar emitentam izvirzītajām regulatīvām prasībām un par tādu pašu bezseguma valūtas nominālvērtību.

Termins “norādīts elektroniskās naudas produkts” neietver produktu, kas izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot naudas līdzekļu pārvešanu no klienta citai personai saskaņā ar klienta norādījumiem. Produkts nav izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot līdzekļu pārvešanu, ja pārvedumu veicošās Vienības parastajā darbībā ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc norādījumu saņemšanas par pārveduma veikšanu, vai, ja norādījumi netiek saņemti, ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc līdzekļu saņemšanas.

10.	“centrālās bankas digitālā valūta” ir jebkura digitāla bezseguma valūta, ko emitējusi Centrālā banka.

11.

“bezseguma valūta” ir jurisdikcijas oficiālā valūtu, ko emitē jurisdikcija vai jurisdikcijas norīkota Centrālā banka vai monetārā iestāde un kas pieejama kā fiziskas banknotes vai monētas vai kā nauda dažādās digitālās formās, tajā skaitā banku rezerves un centrālās bankas digitālās valūtas. Šis termins ietver arī komercbanku naudu un elektroniskās naudas produktus (arī norādītus elektroniskās naudas produktus).

12.	“kriptoaktīvs” ir digitāls vērtības atveidojums, kura pamatā ir kriptogrāfiski nodrošināta sadalītā virsgrāmata vai līdzīga tehnoloģija darījumu validēšanai un nodrošināšanai.

13.

“attiecīgais kriptoaktīvs” ir jebkurš kriptoaktīvs, kas nav centrālās bankas digitālā valūta, norādīts elektroniskās naudas produkts vai jebkurš kriptoaktīvs, attiecībā uz kuru kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ir pienācīgi noteicis, ka to nevar izmantot maksājumu vai ieguldījumu mērķiem.

14.

“maiņas darījums” ir jebkura:

a)	maiņa ar attiecīgajiem kriptoaktīviem un bezseguma valūtām; un

b)	maiņa ar vienu vai vairākiem attiecīgo kriptoaktīvu veidiem.”

;

pielikuma VIII iedaļas B. punkta 1. apakšpunkta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

Valdības vienība, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, izņemot:

i)	attiecībā uz maksājumu, kas rodas tādu saistību rezultātā, kuras izriet no tādas komerciālas finanšu darbības, kas atbilst darbībām, kuras veic Norādīta apdrošināšanas sabiedrība, Turētājiestāde vai Noguldījumu iestāde; vai

ii)	attiecībā uz centrālās bankas digitālo valūtu uzturēšanas darbību Kontu turētājiem, kas nav Finanšu iestādes, Valdības vienības, Starptautiskas organizācijas vai Centrālās bankas;”

;

i)	pielikuma VIII iedaļas B. punkta 1. apakšpunkta d) punkta beigās vārdu “vai” svītro;

j)	pielikuma VIII iedaļas B. punkta 1. apakšpunkta e) punkta beigās punktu aizstāj ar semikolu un pēc tā pievieno vārdu “vai”;

pielikuma VIII iedaļā pēc B. punkta 1. apakšpunkta e) punkta pievieno šādu punktu:

“f)	kvalificētā bezpeļņas vienība.”

;

pielikuma VIII iedaļā pēc B. punkta 9. apakšpunkta pievieno šādu apakšpunktu:

“10.

“kvalificētā bezpeļņas vienība” ir Vienība, kas rezidē Lihtenšteinā un ir saņēmusi Lihtenšteinas nodokļu administrācijas apstiprinājumu, ka šī Vienība atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

tā ir iedibināta un darbojas Lihtenšteinā vienīgi reliģiskiem, labdarības, zinātnes, mākslas, kultūras, sporta vai izglītības mērķiem; vai arī tā ir iedibināta un darbojas Lihtenšteinā un ir profesionāla organizācija, darījumdarbības līga, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoniskā līga vai organizācija, kas darbojas vienīgi sociālās labklājības veicināšanai;

b)	tā Lihtenšteinā ir atbrīvota no ienākuma nodokļa;

c)	tai nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tās ienākumiem vai aktīviem;

saskaņā ar Lihtenšteinas piemērojamiem tiesību aktiem vai Vienības dibināšanas dokumentiem Vienības ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu privātpersonai vai Vienībai, kas nav labdarības iestāde, izņemot gadījumus, kad šāda sadalīšana vai izmantošana ir saistīta ar Vienības veiktajām labdarības darbībām vai tiek veikts atbilstīgs kompensācijas maksājums par saņemtajiem pakalpojumiem vai patiesās tirgus vērtības maksājums par Vienības iegādātu īpašumu; un

piemērojamie Lihtenšteinas tiesību akti vai vienības dibināšanas dokumenti paredz, ka gadījumā, ja Vienība tiek likvidēta vai beidz pastāvēt, visi tās aktīvi tiek sadalīti Valdības vienībai vai citai Vienībai, kas atbilst a) līdz e) punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai pāriet Lihtenšteinas vai kāda tās politiskā apakšiedalījuma valdības īpašumā.”

;

pielikuma VIII iedaļas C. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“2.

“Noguldījumu konts” ir jebkurš komerckonts, norēķinu konts, krājkonts, termiņa konts vai krājaizdevuma konts, vai konts, kuru apliecina noguldījuma sertifikāts, krājaizdevuma sertifikāts, ieguldījuma sertifikāts, parāda sertifikāts vai cits līdzīgs instruments un kuru uztur Noguldījumu iestāde. Noguldījumu konts ietver arī:

a)	summu, kuru apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar garantētu ieguldījumu līgumu vai citu līdzīgu līgumu tur, lai iemaksātu vai ieskaitītu par šo summu pienākošos procentus;

b)	kontu vai nosacīto kontu, kurā ieskaitīti visi norādīti elektroniskās naudas produkti, kas tiek turēti klienta labā; un

c)	kontu, kurā klienta labā tiek turēta viena vai vairākas centrālās bankas digitālās valūtas.”

;

pielikuma VIII iedaļas C. punkta 9. apakšpunkta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)	Finanšu konts, ko Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir uzturējusi no 2015. gada 31. decembra, vai, ja konts tiek uzskatīts par Finanšu kontu tikai saskaņā ar grozījumiem, kas šajā nolīgumā izdarīti ar 2025. gada 13. oktobra grozījumu protokolu, – no 2025. gada 31. decembra.”

;

pielikuma VIII iedaļas C. punkta 10. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“10.

“Jauns konts” ir Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, uzturēts Finanšu konts, kas atvērts 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, vai, ja kontu uzskata par Finanšu kontu, pamatojoties tikai uz šā nolīguma grozījumiem, kas izdarīti ar 2025. gada 13. oktobra grozījumu protokolu, 2026. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, ja vien kontu neuzskata par Iepriekšpastāvējušu kontu saskaņā ar C. punkta 9. apakšpunktā iekļauto paplašināto Iepriekšpastāvējuša konta definīciju.”

;

pielikuma VIII iedaļā pēc C. punkta 17. apakšpunkta e) punkta iv) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

“v)

uzņēmuma dibināšana vai kapitāla palielināšana, ja konts atbilst šādām prasībām:

—	konts tiek izmantots tikai tāda kapitāla noguldīšanai, ko paredzēts izmantot uzņēmuma dibināšanai vai kapitāla palielināšanai, kā noteikts likumā;

—	visas kontā turētās summas tiek bloķētas līdz brīdim, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saņem neatkarīgu apstiprinājumu par nodibināšanu vai kapitāla palielināšanu;

—	konts pēc dibināšanas vai kapitāla palielināšanas tiek slēgts vai pārveidots par kontu uz uzņēmuma vārda;

—	visi atmaksājumi, kas izriet no neveiksmīga nodibinājuma vai kapitāla palielinājuma, atskaitot pakalpojumu sniedzēja un tamlīdzīgas maksas, tiek veikti tikai tām personām, kuras iemaksājušas summas; un

—	konts nav izveidots pirms vairāk nekā 12 mēnešiem.”

;

pielikuma VIII iedaļā pēc C. punkta 17. apakšpunkta e) punkta iekļauj šādu punktu:

“ea)

Noguldījumu konts, kurā ir visi norādītie elektroniskās naudas produkti, kas tiek turēti klienta labā, ja slīdošā vidējā 90 dienu kopējā konta bilance vai vērtība dienas beigās jebkurā 90 secīgu dienu periodā nepārsniedz 10 000 USD vai līdzvērtīgu summu, kas izteikta katras dalībvalsts vai Lihtenšteinas valūtā, nevienā kalendārā gada vai cita atbilstoša pārskata perioda dienā;”

;

pielikuma VIII iedaļas D. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“2.

“Persona, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, Persona, kas nav: i) Vienība, kuras akcijas regulāri tirgo vienā vai vairākos vispāratzītos vērtspapīru tirgos; ii) jebkura Vienība, kas ir i) punktā aprakstītās Vienības Saistītā vienība; iii) Valdības vienība; iv) Starptautiska organizācija; v) Centrālā banka; vai vi) Finanšu iestāde.”

;

pielikuma VIII iedaļas D. punkta 5. apakšpunkta c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)	jebkura cita jurisdikcija, i) ar ko attiecīgā dalībvalsts vai Lihtenšteina, atkarībā no konteksta, ir noslēgusi nolīgumu, kuru ievērojot minētā cita jurisdikcija sniegs I iedaļā norādīto informāciju, un ii) kura ir norādīta minētās dalībvalsts vai Lihtenšteinas publicētajā sarakstā.”

;

pielikuma VIII iedaļā pēc E. punkta 6. apakšpunkta pievieno šādu apakšpunktu:

“7.	“Valdības verifikācijas pakalpojums” ir elektronisks process, ko Jurisdikcija, par kuru jāsniedz ziņojums, dara pieejamu Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, lai pārliecinātos par Konta turētāja vai Kontrolējošās personas identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām.”

;

pēc pielikuma X iedaļas pievieno šādu iedaļu:

“XI IEDAĻA

PĀREJAS PASĀKUMI

Neatkarīgi no I iedaļas A. punkta 1. apakšpunkta b) punkta un A. punkta 6.a) apakšpunkta attiecībā uz katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums un kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uztur no 2025. gada 31. decembra, un par pārskata periodiem, kas beidzas otrajā kalendārajā gadā pēc šāda datuma, informācija par veicamo(-ajiem) pienākumu(-iem), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona vai līdzdalības daļu kapitālā turētāja, ir jāziņo tikai tad, ja šāda informācija ir pieejama Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski pārmeklējamos datos.”

;

nolīguma II pielikumā aiz 6. punkta pievieno šādas daļas:

“7.	Terminu “centrālās bankas digitālā valūta” jāsaprot atbilstīgi pamatā esošajam terminam “bezseguma valūta”, kas ietver arī oficiālo valūtu, kuru emitējusi monetārā iestāde, kas nav Centrālā banka.

8.	Vienības kā Lihtenšteinas “kvalificētās bezpeļņas vienības” statuss neietekmē šādas Vienības statusu dalībvalstī, ja šāda vienība šajā dalībvalstī tiek uzskatīta par Finanšu iestādi, kas sniedz ziņojumus.”

10)	nolīguma III pielikuma ac) punktu svītro.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis grozījumu protokols jāratificē vai jāapstiprina Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to procedūrām. Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņo par šo procedūru pabeigšanu. Šis grozījumu protokols stājas spēkā pirmajā janvārī pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas. Grozījumi, kas ieviesti ar šo grozījumu protokolu, ir spēkā no minētās dienas.

3. pants

Valodas

Šis grozījumu protokols ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo grozījumu protokolu.

(1) Padomes Direktīva 2003/48/EK (2003. gada 3. jūnijs) par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/48/oj).

(2) OV L 379, 24.12.2004., 84. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2004/897/oj.

(3) OV L 339, 24.12.2015., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/prot/2015/2453/oj.

(4) Padomes Direktīva (ES) 2023/2226 (2023. gada 17. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L, 2023/2226, 24.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/2226/oj).

(5) Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/16/oj).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2015/849/oj).

(7) Lihtenšteinas Oficiālais Vēstnesis 2009 Nr. 47.

(8) Lihtenšteinas Oficiālais Vēstnesis 2009 Nr. 98.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1640 (2024. gada 31. maijs) par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 (OV L, 2024/1640, 19.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1640/oj).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1624 (2024. gada 31. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (OV L, 2024/1624, 19.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1624/oj).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj).